Anotācija (ex-ante)

22-TA-749: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Krievijas Federācijas izraisītais bruņotais konflikts Ukrainā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Krievijas Federācijas izraisītais bruņotais konflikts Ukrainā.
Ar likumprojektu tiek noteikts papildu mehānisms, kā Ukrainas civiliedzīvotāji varēs ātri saņemt atbalstu.
Nodrošināt atbalstu tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri bēgot no Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta, ieved Latvijas Republikā dzīvniekus, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības prasību izpildi un reģistrāciju.



 
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Krievijas Federācijas izraisītais bruņotais konflikts Ukrainā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai valsts un pašvaldību institūcijas nodrošinātu efektīvu un koordinētu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir konstatēta nepieciešamība veikt to Ukrainas civiliedzīvotāju, kuriem ir nepieciešams atbalsts, elektronisku uzskaiti (tai skaitā, iekļaujot kontaktinformāciju un informāciju par uzturēšanās vietām).
 
Risinājuma apraksts
Likumprojektā ir ietverams attiecīgs pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus.
Plānots, ka par informācijas sistēmas turētāju un pārzini tiks noteikts Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
Ievērojot to, ka ir nepieciešams laika posms šīs informācijas sistēmas izstrādei, priekšlikums paredz attiecīgu spēkā stāšanās laika maksimālo termiņu, proti, līdz 2022. gada 17. martam.
 
Problēmas apraksts
Latvijā ir liels zāļu lieltirgotavu un aptieku skaits. Latvijā reģistrētas 85 zāļu lieltirgotavas un 52 apakšuzņēmumi,  kā arī 803 aptiekas un 75 aptieku filiāles (Farmaceitiskās darbības uzņēmumu reģistra dati). Savukārt Latvijā aktīvi strādājoši šobrīd ir 1666 farmaceiti un 1428 farmaceitu asistenti. Līdz ar to Latvijā uz katru aptieku vidēji ir pieejami tikai (aptuveni) 2 farmaceiti  un 1,8 farmaceitu asistenti, kas ir zemāks skaits nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs. Turklāt farmācijas profesiju pārstāvji ir nepieciešami ne tikai aptiekās, bet arī zāļu vairumtirdzniecībā un slimnīcu aptieku darbības nodrošināšanā.
 
Risinājuma apraksts

Tādējādi Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri ieguvuši farmaceitisko izglītību, ir iespēja strādāt un sniegt savas zināšanas Latvijas farmaceitiskās darbības uzņēmumu atbalstam, kas šobrīd gan Covid-19 izplatības apstākļos, gan saistībā ar iespējamo bēgļu no Ukrainas uzņemšanu ir īpaši atbalstāmi.
Svarīgi, ka Ukrainas farmaceiti un farmaceitu asistenti Latvijas farmaceita uzraudzībā varētu veikt  darbus, kas neietver tiešu klientu apkalpošanu, piemēram, zāļu izgatavošanu, zāļu saņemšanu un kārtošanu aptiekā, zāļu pasūtījumu uz mājām īstenošanu. Ukrainas farmaceitiem un farmaceitu asistentiem varētu uzticēt tiem sniegt saprotamas konsultācijas citiem Ukrainas iedzīvotājiem, kas uzturēsies Latvijas teritorijā, veidojot saikni ar Latvijas farmaceitiem un farmaceitu asistentiem.
 
Problēmas apraksts
Nepieciešams precizēt tiesisko regulējumu, kas attiecas uz Ukrainas civiliedzīvotāju tiesībām iegūt izglītību.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt esošo likuma regulējumu attiecībā uz izglītības procesa norisi ar regulējumu, kas nosaka, ka, ja pašvaldība nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā, nenodrošina vietu pašvaldības izglītības iestādes īstenotā pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātā izglītības iestādē, tad pašvaldība šim privātam pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas Izglītības likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un apmērā. Šāds regulējums risinātu situāciju gadījumā, ja attiecīgajai pašvaldībai nav iespēju nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam nodrošināt vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.
Problēmas apraksts
Nepieciešams sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Risinājuma apraksts

Priekšlikumi paredz noteikt, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus reģionālās nozīmes maršrutā. Lai saņemtu minētos braukšanas maksas atvieglojumus, Ukrainas civiliedzīvotājiem ir nepieciešams uzrādīt personas apliecinošu dokumentu vai citu personas dokumentu, kas apliecina piederību pie Ukrainas civiliedzīvotāja.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 6.marta noteikumiem Nr.149 “Vadītāju reģistrācijas noteikumi pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili” taksometru vadītāju reģistrā reģistrē autovadītāju, kura valsts valodas zināšanas nav zemākas par B līmeņa 1. pakāpi un vadītājam nav reģistrēts vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas autovadītājam, ja tā vadītāja apliecība nav izsniegta Latvijā, ir jāapliecina, iesniedzot attiecīgus dokumentus. Ievērojot minēto, priekšlikums paredz noteikt, ka attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem nav attiecināmas noteikumos minētas prasības par valsts valodas zināšanām ne zemāk kā B līmeņa 1. pakāpē  un dokumentu iesniegšanu, ja vadītāja apliecība nav izsniegta Latvijā, kas apliecina, ka vadītājam nav reģistrēts vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.

 
Problēmas apraksts
Nepieciešams sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Risinājuma apraksts

Atbalsts sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu veidā tiks sniegts 16.06.2015. Ministru kabineta noteikumu Nr. 313 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1.pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – DI projekti) un 22.05.2018. Ministru kabineta noteikumu Nr. 291 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.3. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana" īstenošanas noteikumi” ietvaros.
Izņēmums individuālo vajadzību izvērtēšanas un individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu izstrādes kārtībā nepieciešams tāpēc, lai DI projektos būtu iespēja operatīvi nodrošināt vajadzībām atbilstošu atbalstu Ukrainas cilviliedzīvotājiem ar funkcionāliem traucējumiem. Esošā kārtība paredz īpaši apmācītu speciālistu darbu (Atbalsta intensitātes skalas lietošana pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, īpaši nokomplektētas speciālistu komandas darbs bērniem ar invaliditāti), kas tiek nodrošināts plānveidīgi un noslēgto līgumu ietvaros nav pietiekamas iespējas elastīgai rīcībai, savukārt, jaunu iepirkumu organizēšanai būtu nepieciešams laiks vairāku mēnešu garumā, kas kavētu tūlītēji nepieciešama atbalsta sniegšanu.
 
Problēmas apraksts
Nepieciešams operatīvi sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams 7.panta trešajā daļā svītrot atsauci uz 3.pantā minēto ilgtermiņa vīzu, jo pašvaldības sociālajam dienestam jāsniedz atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem nekavējoties, ja tāda vajadzība ir konstatēta. Pašvaldības sociālais dienests var sešus mēnešus, kas šobrīd tiek noteikts līdz 2022.gada 31.augustam, nevērtēt Ukrainas civiliedzīvotāju materiālo situāciju pirms lēmuma pieņemšanas par sociālās palīdzības pabalsta, sociālo pakalpojumu un cita materiālā atbalsta piešķiršanu.    

 
Problēmas apraksts
Nepieciešams sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Risinājuma apraksts
7.panta sestajā daļā tiek izslēgta norma par atbalstu darba devējam, tā vietā 7.pants tiek papildināts ar septīto daļu, nosakot, ka, uzsākot darba tiesiskās attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Lai nodrošinātu, ka finansiālais atbalsts nodarbinātību uzsākušajām personām tiek sniegts tieši nodarbinātības sākumposmā, atbalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā nepieciešams operatīvi izmaksāt personai. Šādu atbalstu personai paredzēts izmaksāt vienu reizi, uzsākot darba attiecības Latvijā.  Atbalsta izmaksu nodrošinās Nodarbinātības valsts aģentūra, pamatojoties uz personas iesniegumu. Ievērojot minētā atbalsta mērķi, tā pieprasīšanas termiņš ir ierobežots ar vienu mēnesi no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas.
 
Problēmas apraksts
Nepieciešams sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Risinājuma apraksts
Saistībā ar uzsākto karadarbību Ukrainā no Krievijas puses Ukrainas iedzīvotāji ir spiesti pamest savu valsti un doties patvēruma meklējumos uz ārvalstīm. Lai nodrošinātu maksimāli efektīvu un procesuāli ātru bez vecāku gādības palikušo bērnu pārstāvību un aprūpi drošā vidē Latvijā, bērniem, kas ieradušies Latvijā bez vecāku pavadības (turpmāk - nepavadīts bērns), tiek paredzēts ieviest jaunu ārpusģimenes aprūpes institūtu - ārkārtas aizbildnību, kas ir attiecināma tikai un vienīgi uz personām, kas ieceļo Latvijā no Ukrainas kara zonas.
Lai nodrošinātu nepavadītu bērnu vislabāko interešu nodrošināšanu un tiesību ievērošanu, par ārkārtas aizbildni būtu ieceļamas personas, kurām ir izveidojušās tuvas personīgās attiecības ar nepavadītu bērnu, proti, tās personas, kuras Latvijā ieceļo kopā ar citas valsts pilsoni, personas, pie kurām ierodas nepavadīti bērni kopā ar citām personām, kā arī Latvijas ģimenes, kuras ieguvušas kādu no ārpusģimenes aprūpes statusiem -  aizbildnis, viesģimene vai audžuģimene un adoptētāji, kuriem jau ir pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar traumatisku pieredzi. Tādējādi priekšlikumi likumprojektam paredz, ka par nepavadīta bērna ārkārtas aizbildni var kļūt:
persona, pie kuras Latvijā ierodas nepavadīts bērns (nepavadīta bērna tuvs radinieks, ģimenes paziņa vai cita nepavadītam bērnam tuva persona);
aizbildnis, audžuģimene, viesģimene vai adoptētājs;
persona, ar kuru nepavadīts bērns ieradies kopā Latvijā (turpmāk kopā - potenciālie ārkārtas aizbildņi).
Šobrīd apzinot resursus, ir secināts, ka no aptaujātajām ģimenēm (aizbildņi, audžuģimenes, adoptētāji)  -  204 aizbildņi, audžuģimenes, adoptētāji varētu uzņemt savā aprūpē 448 bērnus, kā arī 46 potenciālās audžuģimenes, kuras ir procesā uz audžuģimenes statusa iegūšanu, varētu uzņemt savā aprūpē 75 bērnus. Tādējādi ir iespējams nodrošināt 523 nepavadītiem bērniem drošu aprūpi ģimenēs, līdzvērtīgā līmenī kā Latvijā esošajiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Aizbildņi un audžuģimenes ir atbilstoši izvērtētas un sagatavotas, lai uzņemtu bērnus, kuri ir piedzīvojuši traumatisku pieredzi, turklāt jāņem vērā, ka šiem nepavadītajiem bērniem traumatiskā pieredze ir būtiski lielāka, jo viņi ir piedzīvojuši ne vien kara radītās šausmas, bet arī vecāku un tuvinieku zaudējumu, kas ir būtisks vērā ņemams apstāklis. Neskatoties uz Latvijas sabiedrības intensīvo ieinteresētību nodrošināt drošu vidi nepavadītiem bērniem, kuri ieradušies no kara zonas, primāri ir jānodrošina, lai  nepavadītie bērni netiek atkārtoti traumatizēti, kas nozīmē, ka jo īpaši svarīgi ir nodrošināt šiem bērniem aprūpi tam atbilstoši sagatavotā vidē (aizbildņu ģimenēs un audžuģimenēs, kas ir apguvuši speciālu apmācību programmu). Vienlaikus, tie Latvijas iedzīvotāji, kuri izteikuši  vēlmi uzņemt šos bērnus savā ģimenē, ir aicināti vērsties bāriņtiesā, lai nokārtotu aizbildņa, viesģimenes vai audžuģimenes statusu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai jau pietiekami sagatavotā līmenī nodrošinātu bērnu interesēm un vajadzībām atbilstošu aprūpi. Jāatzīmē, ka Latvijas ārpusģimenes aprūpes sistēmas ilgtermiņa attīstības perspektīvā, iespējams, daļa no šīm personām būs gatavas uzņemt savā ģimenē ārpusģimenes aprūpē esošos bērnus arī turpmāk.
 Lai kļūtu par ārkārtas aizbildni, potenciālajam ārkārtas aizbildnim ar iesniegumu jāvēršas bāriņtiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nepavadīts bērns no Ukrainas. Attiecīgi pēc iesnieguma saņemšanas bāriņtiesa:
noskaidro nepavadīta bērna viedokli par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu, ja nepavadītais bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi;
noskaidro personas, kura iesniegusi iesniegumu par ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam, motivāciju kļūt par konkrētā bērna ārkārtas aizbildni;
izvērtē personas sadzīves apstākļu piemērotību nepavadīta bērna aprūpes un uzraudzības nodrošināšanai;
pieprasa informāciju par Soda reģistrā iekļautajām ziņām;
Nacionālajam veselības dienestam pieprasa psihiatra izziņu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa izziņu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām.
Bāriņtiesa pieprasa informāciju no Sodu reģistra, kā arī izziņu no psihiatra un narkologa arī par personām, kas bērnus pavada no Ukrainas un ir izteikušas vēlmi kļūt par nepavadīta bērna ārkārtas aizbildni, jo iespējams, ka attiecīgā persona iepriekš nenoteiktu laika periodu ir dzīvojusi vai uzturējusies Latvijā un Latvijas reģistros ir pieejama informācija par šo personu. Bāriņtiesa datus pārbauda tikai Latvijas reģistros. Vienlaikus bāriņtiesa veic pārrunas ar potenciālo ārkārtas aizbildni, noskaidrojot visu informāciju par attiecībām ar konkrēto nepavadīto bērnu, motivāciju un spējām kļūt par ārkārtas aizbildni. Pirms nepavadītam bērnam tiek nodibināta ārkārtas aizbildnība un iecelts ārkārtas aizbildnis, bāriņtiesa obligāti noskaidro nepavadītā bērna viedokli, ja bērns to ir spējīgs formulēt, ņemot vērā vecuma un brieduma pakāpi. Ņemot vērā, ka ārkārtas aizbildņa statuss tiek piešķirts arī personām, kurām jau ir piešķirts aizbildņa, audžuģimenes un viesģimenes statuss, kā arī adoptētājiem, bāriņtiesai, izvērtējot potenciālā ārkārtas aizbildņa statusu, jāņem vērā ģimenē esošo bērnu skaits, sadzīves apstākļi, resursi un iespēju uzņemt nepavadītus bērnus no Ukrainas, proti, vai ģimenē jau esošais bērnu skaits ļauj uzņemt vēl bērnus, nodrošinot atbilstošu aprūpi un uzraudzību. Pieņemot vienpersonisku lēmumu, jāievēro gan ģimenē esošo bērnu, gan uzņemamā nepavadītā bērna intereses un vajadzības.
Vienpersonisku lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu pieņem tās bāriņtiesas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, kuras darbības teritorijā atrodas nepavadīts bērns. Minēto lēmumu pieņem arī gadījumos, kad persona, kura ir ieceļojusi kopā ar nepavadītu bērnu un izteikusi vēlmi kļūt par ārkārtas aizbildni, nevar uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kā arī gadījumos, kad persona uzrāda dokumentus, ka viņa ir iecelta par bērna likumisko pārstāvi Ukrainas administratīvajā teritorijā, jo bāriņtiesai kara darbības laikā nav iespējas izprasīt informāciju Ukrainas kompetentajām iestādēm un pārliecināties par sniegto ziņu patiesumu un precizitāti. Šajā gadījumā bāriņtiesa, veicot pārrunas ar personu, fiksē sarunas aprakstā personas sniegto informāciju par personas un bērna personas datiem, dzīvesvietas datiem Ukrainā un citu būtisku informāciju, kas ļautu identificēt bērnu un personu un nodrošinātu ģimenes atkalapvienošanas iespējas. Vienpersonisks lēmums tiek pieņemts mutvārdos un 24 stundu laikā bāriņtiesa to noformē rakstiski. Par pieņemto lēmumu bāriņtiesa sniedz informāciju pašvaldības sociālajam dienestam, kuras bāriņtiesa pieņēmusi vienpersonisku lēmumu, lai sociālais dienests uzsāktu darbu ar ģimeni un sniegtu nepieciešamo atbalstu un sociālo palīdzību. Ja bāriņtiesas rīcībā ir informācija, ka potenciālais ārkārtas aizbildnis ir noslēdzis vienošanos ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru, tad bāriņtiesa sniedz informāciju ārpusģimenes aprūpes atbalsta centram par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam, lai uzsāktu atbalsta sniegšanu. Vienlaikus bāriņtiesai par pieņemto lēmumu ir pienākums informēt arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, kura veido un uztur vienotu bērnu reģistrāciju un  uzskaiti, lai nodrošinātu nepavadīta bērna un vecāku atkalapvienošanos, kā arī nodrošina standartizētu informācijas izgūšanu un veido statistikas analīzi.
Informācijas apmaiņa starp Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju,  pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu notiek elektroniski.
Vienpersonisks lēmums ir spēkā līdz nepavadīta bērna pilngadībai vai līdz brīdim, kad bāriņtiesa koleģiāli pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības izbeigšanu.
Ņemot vērā, ka nepavadītiem bērniem, kuri būs bijuši ārkārtas aizbildnībā, pēc pilngadības sasniegšanas nav piešķirtas tiesības saņemt sociālās garantijas, kas ir noteiktas Latvijas ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumiem Nr. 857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”, likumprojekts paredz noteikt, ka ilgāka nepavadītā bērna atstāšana pie ārkārtas aizbildņa pieļaujama līdz bērna 19 gadu vecumam, ja pats nepavadītais bērns tam ir piekritis, un ārkārtas aizbildnis ir piekritis turpināt pildīt ārkārtas aizbildņa pienākumus. Tādējādi nepavadītiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas vēl gadu tiek nodrošināta sociālā drošība un iespējas uzturēties ārkārtas aizbildņa ģimenē. Vienlaikus katram nepavadītajam bērnam, kuram būs nodibināta ārkārtas aizbildnība, vecumā no septiņiem gadiem, kā arī pilngadību sasniegušam nepavadītajam bērnam līdz 19 gadiem būs tiesības saņemt apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai. Apliecību nepavadītam bērnam izsniedz normatīvajos aktos par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās noteiktajā kārtībā. Apliecību izgatavošanu nodrošinās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.
Bāriņtiesa par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu iekārto lietu.
Ģimenes atkalapvienošanās nolūkā bāriņtiesa nodrošina nepavadītā bērna un viņa personīgo mantu foto fiksēšanu, jo nepavadītais bērns Latvijā var ierasties bez personu apliecinoša dokumenta, tādējādi radot šķēršļus bērna identitātes noteikšanai. Līdz ar to bāriņtiesai ir jāveic visas iespējamās darbības, lai jau sākotnēji fiksētu visu iespējamo informāciju par nepavadītu bērnu, kuras var vēlākā periodā atvieglot bērna un vecāku vai citu radinieku atkalapvienošanās procesu. Tāpat bāriņtiesa lietā fiksē svarīgas piezīmes un nepavadītu bērna identificējošu informāciju, ko sniegusi bērna pavadošā persona.
            Lai nodrošinātu nepavadīta bērnu drošību un interešu aizstāvību, ārkārtas aizbildņa pienākumi ir:
pārstāvēt nepavadītu bērnu viņa personisko un tiesisko interešu nodrošināšanā Latvijas Republikas teritorijā. Ņemot vērā, ka bērni no karadarbības zonas ierodas bez mantām un bāriņtiesas rīcībā nebūs informācijas, par nepavadītā bērna mantu ārpus Latvijas teritoriju,  ārkārtas aizbildnis neatbild par bērna mantas, kura atrodas ārpus Latvijas teritorijas, pārvaldību;
sadarboties ar valsts un pašvaldības iestādēm nepavadīta bērna personisko un tiesisko interešu nodrošināšanā;
nodrošināt nepavadītam bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi (veselības aprūpi, audzināšanu un izglītību);
informēt bāriņtiesu par šķēršļiem, kas būtiski ietekmē ārkārtas aizbildņa spēju turpmāk veikt ārkārtas aizbildņa pienākumus;
nekavējoties ziņot bāriņtiesai, ja:
nepavadītais bērns ir cietis nelaimes gadījumā;
nepavadītajam bērnam strauji pasliktinājusies veselība;
nepavadītais bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu;
nepavadītais bērns ir aizbēdzis;
izveidojusies konfliktsituācija starp nepavadīto bērnu un ārkārtas aizbildni;
nepavadītais bērns ir miris;
tā rīcībā ir nonākusi cita informācija, kas var būtiski ietekmēt nepavadīta bērna turpmāko aprūpi.
noslēgt vienošanos ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru par atbalsta saņemšanu;
saskaņot ar bāriņtiesu ārkārtas aizbildnībā esošā nepavadītā bērna izceļošanu no valsts;
informēt bāriņtiesu par nepavadīta bērna dzīvesvietas maiņu.
Ārkārtas aizbildnim par pienākumu pildīšanu ir tiesības saņemt:
atlīdzību par pienākumu pildīšanu 171 euro mēnesī neatkarīgi no nepavadītu bērnu skaita - pabalsta apmērs ir pielīdzināts minimālajam apmēram, kas noteikts par audžuģimenes pienākumu pildīšanu;
pabalstu nepavadīta bērna uzturam 215 euro mēnesī par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai un 258 euro mēnesī par bērnu vecumā no septiņiem gadiem līdz 19 gadu vecuma sasniegšanai - pabalsta apmērs pielīdzināts pabalsta apmēram, kas par noteikts audžuģimenēm un aizbildņiem par bērna uzturu;
pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā apmērā, kāds noteikts audžuģimenē ievietotajiem bērniem. Minētā pabalsta vietā pašvaldība var izsniegt apģērbu, apavus un citas nepavadītam bērnam nepieciešamas lietas;
saņemt pašvaldības sociālos pakalpojumus nepavadīta bērna sociālās situācijas uzlabošanai;
vērsties bāriņtiesā, kas pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam, ja ārkārtas aizbildnim un bērnam rodas domstarpības.
Lai saņemtu atlīdzību par pienākumu pildīšanu, pabalstu nepavadīta bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, ārkārtas aizbildnis iesniedz rakstisku iesniegumu pašvaldībā, kuras bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu. Minēto iesniegumu pašvaldība izskata 10 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas un pieņem lēmumu par atlīdzības par pienākumu pildīšanu, pabalsta nepavadīta bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei piešķiršanu vai atteikumu piešķirt.
 Bāriņtiesai  ir pienākums ārkārtas aizbildnības uzraudzībā:
pastāvīgi uzraudzīt ārkārtas aizbildņu rīcību nepavadīta bērna personisko un interešu nodrošināšanā, uzraugot, vai ārkārtas aizbildnis gādā par nepavadīta bērna audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu;
vismaz reizi mēnesī pārbaudīt nepavadīta bērna dzīves apstākļus ārkārtas aizbildņa ģimenē. Ņemot vērā, ka nepavadītiem bērniem tiek iecelts ārkārtas aizbildnis un bērni, kuri tiek ievietoti ārkārtas aizbildņa ģimenē, piedzīvojuši kara traumu, nepieciešama regulāra uzraudzība, lai savlaicīgi konstatētu atbalsta un palīdzības nepieciešamību, un pārbaudīt, vai tiek ievērotas nepavadīto bērnu tiesības un intereses;
lemt par ārkārtas aizbildņa atstādināšanu no ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanas un aizbildņa uz laiku iecelšanu vai nepavadīta bērna ievietošanu audžuģimenē, vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja bāriņtiesa ārkārtas aizbildņa rīcībā konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu rīcību vai draudus nepavadīta bērna dzīvībai vai veselībai.
Savukārt, gadījumos, ja Latvijā ierodas  nepavadītu bērnu grupa no Ukrainas bērnu aprūpes iestādēm un bērni izteikuši vēlmi tikt izvietotiem Latvijā vienkopus un nav iespējams nodibināt nepavadītam bērnam ārkārtas aizbildnību, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pieņem vienpersonisku lēmumu par nepavadīta bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, lēmumā norādot iestādes nosaukumu. Būtiski lēmumā norādīt konkrētās bērnu aprūpes iestādes nosaukumu, kurā nepavadītais bērns tiek ievietots, tādējādi nodrošinot bērna atrašanās vietas izsekojamību, un vecākiem vai bērna radiniekiem, meklējot nepavadīto bērnus pēc karadarbības izbeigšanās, būs vienkāršāk identificēt bērna atrašanās vietu. Ja bāriņtiesa ir saņēmusi informāciju par tās darbības teritorijā esošu nepavadītu bērnu grupu, kuri Ukrainas teritorijā atradušies vienā bērnu aprūpes iestādē, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, pieņemot vienpersonisku lēmumu par nepavadīta bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, nevērtē bērnam iespēju nodibināt ārkārtas aizbildnību. Proti, ja nepavadītie bērni ir izteikuši, ka nevēlas tikt šķirti un ievietoti ģimeniskā vidē, tad bāriņtiesa, ņemot vērā nepavadīto bērnu viedokli, var nevērtēt iespēju bērniem nodibināt ārkārtas aizbildnību. Ja nepavadītu bērnu grupa ir skaita ziņā liela un nav iespējams visiem bērniem nodrošināt aprūpi vienkopus vienā bērnu aprūpes iestādē, tad tā ir dalāma skaita ziņā mazākās bērnu grupās, nodrošinot aprūpi vairākās bērnu aprūpes iestādēs, piemēram, starp blakus novadu bērnu aprūpes iestādēm. Savukārt, ja nav iespējams minētajai grupai nodrošināt aprūpi bērnu aprūpes iestādē, bāriņtiesa var pieņemt lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītiem bērniem.
Pieņemot, ka ieceļojošo Ukrainas nepavadīto bērnu skaits varētu palielināties un esošās bērnu aprūpes iestādes savās telpās nevarēs nodrošināt pietiekamu vietu skaitu, bērnu aprūpes iestādes var sniegt ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu bērniem izveidotajās struktūrvienībās, kuras nav reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ja pakalpojuma sniegšanas vieta ir dzīvošanai derīga, apgaismojama un apkurināma telpa, kas ir piemērota personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai. Piemēram, tā varētu būt pašvaldības teritorijā esoša izglītības iestāde vai bērnu aprūpes iestāde, kas neturpina faktisko pakalpojuma sniegšanu, taču telpas ir pielāgotas bērnu aprūpes nodrošināšanai.

Pabalstu, atlīdzības izmaksu un ilgstoša sociālā pakalpojuma apmaksu bērnu aprūpes iestādēs nodrošina tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi vienpersonisku lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam vai nepavadīta bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, neatkarīgi no tā vai nepavadītais bērns ievietots savas vai citas pašvaldības administratīvās teritorijas bērnu aprūpes iestādē vai privātajā bērnu aprūpes iestādē.  Savukārt valsts nodrošina izdevumu kompensēšanu pilnā apmērā pašvaldībai no valsts budžeta līdzekļiem, no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Līdz ar ārkārtas aizbildnības nodibināšanu ārkārtas aizbildnim nerodas tiesības uz konkrētā nepavadītā bērna adopciju. Kara izraisītās situācijās dēļ Latvijas valsts ir apņēmusies uzņemt nepavadītus bērnus no Ukrainas, lai nodrošinātu drošu vidi un aprūpi bērniem, kā arī apņēmusies nodrošināt, ka pēc kara darbības izbeigšanās nepavadīti bērni tiks atgriezti atpakaļ Ukrainā, kur atbilstoši Ukrainas normatīvajiem aktiem tiks vērtēta ikkatra bērna situācija, kas bija nonācis Latvijā un atbilstoši tai pieņems lēmumus par bērna turpmāko aprūpi. Līdz ar to šo nepavadīto bērnu adopcija Latvijā ir aizliegta.

Lai pilnvērtīgi nodrošinātu nepavadīta bērna izsekojamību, ārkārtas aizbildnim ir pienākums saskaņot ar bāriņtiesu ārkārtas aizbildnībā esošā nepavadītā bērna izceļošanu no valsts.
 
Problēmas apraksts
Nepieciešams sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem saņemt zāles Latvijas aptiekā, lai pacientiem hroniskām slimībām nodrošinātu zāļu terapijas nepārtrauktību, ar nosacījuma,  ja tiem ir derīga Ukrainā izrakstīta recepte, kas nodrošina skaidru un nepārprotamu receptes datu uztveri, bez veiktiem labojumiem. Savukārt, ja zāļu terapijas turpināšanai nepieciešamas narkotiskās vai tām pielīdzinātās psihotropās zāles, tad Ukrainas civiliedzīvotājam nepieciešama attiecīgā ārsta speciālista konsultācija Latvijā, kas izrakstīs attiecīgās zāles uz Latvijas recepšu veidlapas. Ņemot vērā, ka karadarbības rezultātā personām var būt bijusi traucēta iespēja saņemt zāles Ukrainā, tad pieļaujama būtu šo zāļu saņemšana arī gadījumā, ja Ukrainas receptes derīguma termiņš ir beidzies ne ilgāk kā 14 dienu periodā. 
Ja personai ir nepieciešamas zāles akūtas saslimšanas gadījumā vai arī, ja  Latvijā nav iespējams iegādāties konkrētās personai nozīmētās zāles un nepieciešama to aizvietošana ar citām zālēm, vai persona vēlas saņemt no valsts budžeta kompensētas zāles, tad personai ir jāvēršas pie ārsta, lai saņemtu atbilstošu zāļu nozīmējumu. Latvijā ir izveidota sistēma, lai nodrošinātu to, ka Ukrainas pilsoņi, kuri izceļo no Ukrainas (tieši vai netieši) saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto militāro iebrukumu tajā, maksimāli operatīvi saņemtu nepieciešamo veselības aprūpi, tai skaitā nepieciešamās zāles. 
Aptiekas pienākums, tā pat kā Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā izrakstītas receptes gadījumā, ir nodrošināt Ukrainā izrakstītas receptes uzglabāšanu trīs gadu garumā. 
 
Problēmas apraksts
Nepieciešams sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Risinājuma apraksts
Pamatojoties uz Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 146.panta 1.punkta c) apakšpunktu dalībvalstis atbrīvo no pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) preču piegādi apstiprinātām struktūrām, kas no Kopienas eksportē šīs preces kā daļu no savām humānām, labdarības vai izglītošanas darbībām ārpus Kopienas.
Šobrīd Pievienotās vērtības nodokļa likums jau paredz PVN 0 procentu likmes piemērošanu jebkādam preču eksportam.
Lai noteiktu kā piemērojams PVN humānās palīdzības ietvaros veiktajiem ziedojumiem, kas paredzēti Ukrainas sabiedrībai ir nepieciešams ieviest speciālu regulējumu, kas paredz PVN 0 procentu likmes piemērošanu tādu preču piegādēm, kas uz līguma pamata tiek bez maksas piegādātas sabiedriskā labuma organizācijām Latvijā vai nodotas tālāk citas Eiropas Savienības dalībvalsts atzītai struktūrai, ar mērķi sniegt vispārējo atbalstu Ukrainas sabiedrībai. Kā attaisnojuma dokuments šādiem darījumiem var kalpot gan  savstarpēji noslēgts līgums, gan preču nodošanas - pieņemšanas akts vai cits pēc būtības līdzīgs dokuments.
 
Problēmas apraksts
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk – LIZDA) ir nolēmusi vākt ziedojumus savam sadarbības partnerim Ukrainā, sniedzot atbalstu tieši Ukrainas pedagogiem un zinātniekiem. Uzsākot ziedojumu vākšanu, LIZDA ir saskārusies ar vairākām problēmām, tostarp normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem, proti, LIZDA ir tiesīga saņemt ziedojumus, taču atbilstoši statūtiem izlietot ziedojumus var tikai pamatdarbības nodrošināšanai. Ar minēto problēmu saskaras daudzas nevalstiskās organizācijas, kuras vēlas ziedot konkrētam mērķim vai sadarbības partnerim konkrētā nozarē. 
Risinājuma apraksts
Projektā ir paredzēts izdarīt izņēmumu attiecībā uz biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību iespējām dāvināt (ziedot) Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, arī tad, ja to statūtos šāda iespēja nav paredzēta. 
Likumprojekts paredz atvieglot biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, kuru pamatdarbība nav atbalsta sniegšana, administratīvās prasības attiecībā uz pārskatu sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, ja tās vāc ziedojumus un dāvinājumus un nodod tos Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam. 
 
Problēmas apraksts
Šobrīd Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10. panta otrās daļas 1. punktā ir uzskaitīti mērķi, kam valsts kapitālsabiedrības var ziedot, proti - kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšana. Ziedojumi Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam tikai daļēji iekļaujas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normu mērķu tvērumā, tāpēc būtu vajadzīgs papildu pilnvarojums speciālajā tiesību normā, kas paredz iespēju kapitālsabiedrībām veikt šādus mērķziedojumus. 
Ja valsts kapitālsabiedrība ziedo finanšu līdzekļus vai mantu, attiecīgi samazinās tās peļņas daļa, ko valsts budžets var saņemt kā ienākumus no dividendēm (valsts kapitāla izmantošanas), tieši tāpēc likumdevējs Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ir paredzējis šo papildu kontroles mehānismu – finanšu ministra atļauju, lai kapitālsabiedrību vēlmes atbalstīt likuma 10. panta otrās daļas 1. punktā uzskaitītos mērķus tiktu līdzsvarotas ar valsts budžeta ieņēmumiem.  
 
Risinājuma apraksts
Lai atvieglotu ziedojumu veikšanas kārtību valsts kapitālsabiedrībām, tiesību aktu projektā ir paredzēta speciālā kārtība ziedojumu veikšanai Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam. 
Šobrīd Latvijas Republika ir paudusi savu atbalstu Ukrainas valstij un tās iedzīvotājiem cīņā ar agresoru, attiecīgi šis papildu kontroles mehānisms – finanšu ministra atļaujas netiktu piemērots kapitālsabiedrību ziedojumiem Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam. Tas nenozīmē, ka tiek atcelti visi kontroles mehānismi, gluži pretēji – tiesību akta projektā ir uzsvērts, ka kapitālsabiedrībai ir pienākums ievērot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos ierobežojumus – gan attiecībā uz nodokļu nomaksu, gan saistību izpildi pret darbiniekiem, gan attiecībā uz pienākumu noslēgt līgumu un iespēju robežās sekot finansējuma (ziedojuma) izlietojumam atbilstoši ziedojuma mērķim. 
 
Problēmas apraksts
Nepieciešams sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka gan valsts, gan pašvaldības institūcijas atbalstu, kas noteikts likumā,  Ukrainas civiliedzīvotājiem ir uzsākušas sniegt jau pirms Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma spēkā stāšanās dienas, sniegto pakalpojumu apmaksa ir nodrošināma no 2022.gada 24.februāra, līdzīgi kā to jau šobrīd paredz  pārejas noteikums par veselības aprūpes pakalpojumiem. Līdz ar to tiek precizēts pārejas noteikuma  punkts, nosakot, kuru Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma pantu un to daļās noteikto atbalsta pakalpojumu apmaksa ir  nodrošināma no 2022.gada 24.februāra. Tāpat arī tiesību norma par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu ir piemērojama no 2022. gada 24. februāra.

 
Problēmas apraksts
Likumprojektā ir nosakāms termina "Ukrainas civiliedzīvotājs" tvērums, tādējādi nodrošinot šīm personām pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā (paredzot tiesības uzturēties Latvijas Republikā).
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar likumprojektu Ukrainas civiliedzīvotājs ir:
1) Ukrainas pilsoņi;
2) personas, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bezvalstnieka statusu vai starptautiskās aizsardzības statusu;
3) 1. un 2.punktā minēto personu ģimenes locekļi.
Problēmas apraksts
Lai gan ar likumprojektu netiek atcelta vai mainīta patvēruma pieteikšanas un izskatīšanas procedūra, bet gan tiek noteikts papildus mehānisms, kā Ukrainas civiliedzīvotāji varēs ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijas Republikā, tomēr likumprojektā ir nosakāmi attiecīgi izņēmumi no Patvēruma likumā noteiktā.
Risinājuma apraksts
Proti, izsniedzot ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību vai trešās valsts pilsoņa personas apliecību (uzturēšanās atļauju), nepiemēro Patvēruma likuma 65. panta otro daļu.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā Ukrainas civiliedzīvotāju pašreizējo un prognozēto masveida pieplūdumu, ir apzināti riski par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kapacitātes nepietiekamību.
Risinājuma apraksts
Līdz ar to likumprojekts nosaka, lai Ukrainas civiliedzīvotāju masveida ierašanās gadījumā nodrošinātu ilgtermiņa vīzas izsniegšanu vai uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var uz laiku līdz trim mēnešiem norīkot šīs institūcijas amatpersonu (darbinieku) pildīt attiecīgus amata (darba) pienākumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, norīkošanu saskaņojot ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Šāda norīkošana nav uzskatāma par pārcelšanu citā amatā (darba vietā).
Norīkošana ir skatāma komandējuma vai darba brauciena kontekstā.
 
Problēmas apraksts
Nepieciešams sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, darba pienākumus uzsākot.
Risinājuma apraksts
Lai paātrinātu darbā pieņemšanas procesu, tiek noteikts, ka darba devējs ir tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas. Lai mazinātu riskus uzsākt darbu paaugstinātas bīstamības darbos nodarbinātā drošībai un veselībai, izņēmums neattieksies uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude"  2. pielikumam (piemēram, darbs augstumā (virs 1,5m), dažādu kravas celtņu vadīšana, darbs ar bīstamām iekārtām).
Problēmas apraksts
Nepieciešams precizēt likuma 6. panta ievaddaļu, tādējādi precizējot izmitināšanas vietas pienākumu.
Risinājuma apraksts
Proti, nosakot, ja Ukrainas civiliedzīvotājam  nepieciešams papildus atbalsts (piemēram, grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem līdz divu gadu vecumam vai saistībā ar funkcionāliem traucējumiem — acīmredzami kustību traucējumi, garīga rakstura traucējumi, aprūpes vajadzības, specifiskas veselības aprūpes un citas vajadzības, lai nodrošinātu tūlītēju nepieciešamo atbalstu un aprūpi), tad tas par to informē izmitināšanas vietu. Izmitināšanas vieta par saņemto lūgumu informē šā likuma 2. panta pirmajā, otrajā vai ceturtajā daļā minēto institūciju.
Problēmas apraksts
Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta rezultātā no Ukrainas izceļojušie civiliedzīvotāji ierodas Latvijā kopā ar mājas (istabas) dzīvniekiem. Tāpat tiek ievesti suņi no dzīvnieku audzētavām Ukrainā, kā arī iespējama citu dzīvnieku ievešana.
Parastos apstākļos, ievedot dzīvniekus Eiropas Savienībā no trešajām valstīm, ir jāizpilda vairāku normatīvo aktu prasības dzīvnieku veselības jomā, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija regulā (EK) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu,  Komisijas 2021. gada 14. jūlija Deleģētajā regulā (ES) 2021/1933, ar ko attiecībā uz noteikumiem par lolojumputnu nekomerciālu pārvietošanu uz dalībvalsti no kādas no teritorijām vai trešām valstīm papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 576/2013, normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām zirgu apritei un importam no trešajām u.c. valstīm noteiktās prasības. Esošajā situācijā minēto normatīvo aktu izpilde dzīvnieku ievešanas brīdī nav izpildāma un jānodrošina dzīvnieku veselības prasību izpilde un noteiktu dzīvnieku reģistrācija Lauksaimniecības datu centra datubāzē pēc dzīvnieku ievešanas Latvijā. Tāpat nepieciešams risināt jautājumus par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem un izmaksu segšanu par obligāto veselības prasību izpildi un dzīvnieku reģistrēšanu.
 
Risinājuma apraksts
Līdz ar to nodrošināms atbalsts dzīvnieku ievešanai Eiropas Savienībā noteikto veselības prasību izpildei (turpmāk – dzīvnieku veselības prasības) un reģistrēšanai.
Ukrainas civiliedzīvotājiem jāatļauj ieceļot ar dzīvniekiem un ievest dzīvniekus no Ukrainas, ja tiem nav nodrošināta dzīvnieku veselības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību izpilde.
Tiks uzdots Zemkopības ministrijai noteikt kārtību, kādā dzīvniekus reģistrē un nodrošina tiem veselības prasību izpildi, kā arī nosaka dzīvnieku veselības obligāto prasību izpildes nodrošināšanā veicamo pasākumu apmaksas maksimālo apmēru.
 
Problēmas apraksts
Nepieciešams nodrošināt iespēju saņemt personu apliecinošu dokumentu bērniem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuriem viens vecāks ir Ukrainas civiliedzīvotājs, bet otrs Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kurš nav sasniedzams.
Risinājuma apraksts
Saistībā ar uzsākto karadarbību Ukrainā no Krievijas puses Ukrainas iedzīvotāji ir spiesti pamest savu valsti, nereti tas notiek kopā ar bērniem, kuri ir arī Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi. Mēdz būt situācijas, kad bērna otrs vecāks, kurš ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, un kurš būtu tiesīgs saņemt bērna personu apliecinošu dokumentu vai šai darbībai pilnvarot otru vecāku, kurš ir ārzemnieks, nav izceļojis kopā ar ģimeni no ārvalsts un šobrīd faktiski nav sasniedzams, tādējādi viņš nespēj ne pieprasīt, ne saņemt bērna personu apliecinošo dokumentu, ne arī pilnvarot šai darbībai otru vecāku. Lai nodrošinātu bērna interešu aizsardzību, nepieciešams noteikt, ka šādos gadījumos bērna personu apliecinošo dokumentu var saņemt arī otrs bērns vecāks, kurš ir Ukrainas civiliedzīvotājs, bez pilnvarojuma saņemšanas no otra vecāka.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Jā, taču šie risinājumi, it sevišķi attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību ziedojumu veikšanu, ir laikietilpīgi, savukārt Ukrainas sabiedrībai atbalsts ir nepieciešams nekavējoties. 
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Jā, ir skaidrs, ka valsts kapitālsabiedrību ziedojumu rezultātā, var tikt samazināta peļņas daļa, ko valsts varētu saņemt kā dividendes, taču šajā situācijā Latvijas Republikas kā demokrātiskas valsts pienākums ir palīdzēt citai demokrātiskai valstij tās cīņā par savu neatkarību. 

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Ukrainas civiliedzīvotāji
  • Audžuģimenes
  • Darba devēji
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
  • Biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības, kā arī valsts kapitālsabiedrības, kuras plāno ziedot Ukrainas sabiedrības atbalstam.
  • Veterinārmedicīnas prakses iestādes (praktizējošie veterinārārsti).
Ietekmes apraksts
-

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
-

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Uz šo brīdi nav iespējams veikt aprēķinus par to, kādā apmērā valsts kapitālsabiedrību rezultātā varētu tikt samazināti valsts budžeta ieņēmumi, t.i. nesaņemtās dividendes no valsts kapitālsabiedrībām.

4.1.1. Ministru kabinets noteiks iegūstamās un apkopojamās informācijas apjomu, informācijas izmantošanu, kā arī informācijas glabāšanas termiņus.

Pamatojums un apraksts
Ministru kabinets noteiks iegūstamās un apkopojamās informācijas apjomu, informācijas izmantošanu, kā arī informācijas glabāšanas termiņus.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
Minētie Ministru kabineta noteikumi ir izdodami līdz 2022. gada 17. martam.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas
  • Pašvaldības
  • Izglītības iestādes
  • VSIA “Autotransporta direkcija”
  • Pašvaldību sociālie dienesti
  • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
  • Ārstniecības personas
  • Bāriņtiesas
  • Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
  • Valsts robežsardze
  • Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
  • Nodarbinātības valsts aģentūra
  • Pārtikas un veterinārais dienests
  • Lauksaimniecības datu centrs
  • Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi