Anotācija

       Nekustamais īpašums reģistrēts Rīgas rajona tiesas Daugmales pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000062523. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Nekustamā īpašuma īpašnieks).
       Nekustamais īpašums sastāv no piecām zemes vienībām – piecām zemes vienībām – 1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0797) 2,32 ha platībā; 2) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0798) 2,9 ha platībā; 3) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0799) 0,0218 ha platībā; 4) zemes vienība (zemes vienību kadastra apzīmējums 8056 001 0800) 1,17 ha platībā; 5) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0801) 0,2914 ha platībā un četrām būvēm – 1) dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 8056 001 0199 001); 2) palīgēka (būves kadastra apzīmējums 8056 001 0199 002); 3) palīgēka (būves kadastra apzīmējums 8056 001 0199 003); 4) palīgēka (būves kadastra apzīmējums 8056 001 0199 004).
       Nekustamajam īpašumam Zemesgrāmatā nav reģistrētas hipotēkas vai ķīlas tiesības, nav reģistrētas piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības. Nekustamais īpašums apgrūtināts ar lietu tiesību atzīmes veidā - ceļa servitūts par labu saimniecībai Jaunimanti 4 m – 0,04 ha. Atbilstoši tiesu praksei atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam, zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu.
       Saskaņā ar Nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) - nekustamais īpašums “Krūklas” Daugmales pagastā, Ķekavas novadā, kadastra Nr. 8056 001 0199, sastāv no piecām zemes vienībām – 1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0797) 2,32 ha platībā; 2) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0798) 2,9 ha platībā; 3) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0799) 0,0218 ha platībā; 4) zemes vienība (zemes vienību kadastra apzīmējums 8056 001 0800) 1,17 ha platībā; 5) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0801) 0,2914 ha platībā un četrām būvēm – 1) dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 8056 001 0199 001); 2) kūts (būves kadastra apzīmējums 8056 001 0199 002); 3) pagrabs (būves kadastra apzīmējums 8056 001 0199 003); 4) šķūnis (būves kadastra apzīmējums 8056 001 0199 004).
       Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem atsavināmās:
      -  zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0799) platība ir 0,0218 ha, tās lietošanas mērķis “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā”. Platības sadalījums pa lietošanas veidiem –  mežu platība 0,0218 ha. Zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēti apgrūtinājumi – 1) dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam – 0,0218 ha; 2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos – 0,0218 ha.
      - zemes vienības (zemes vienību kadastra apzīmējums 8056 001 0800) platība ir 1,17 ha, tās lietošanas mērķis “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā”. Platības sadalījums pa lietošanas veidiem – 1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 0,67 ha; 2) mežu platība – 0,37 ha; 3) ūdens objektu zeme – 0,02 ha; 4) zemes zem ēkām platība – 0,11 ha. Zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts apgrūtinājums - aizsargājama koka (dižkoka) teritorija. Ņemot vērā, ka zemes vienībai ir reģistrēts apgrūtinājums – aizsargājama koka (dižkoka) teritorija, tad, ja minētajā teritorijā atradīsies aizsargājams koks un Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros aizsargājamā koka pastāvēšanu nebūs iespējams savienot ar Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izveidi, to varēs nocirst  Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 4. pantā noteiktajā kārtībā;
      - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0801) platība ir 0,2914 ha, tās lietošanas mērķis “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā”. Platības sadalījums pa lietošanas veidiem – 1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 0,1262 ha; 2) mežu platība – 0,163 ha; 3) ūdens objektu zeme – 0,0022 ha. Zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēti apgrūtinājumi.
       Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas attiecībā uz tā turpmāko izmantošanu būs ievērojami normatīvajos aktos, tai skaitā, kas attiecas uz vides un dabas resursu aizsardzību, noteiktie ierobežojumi un Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
      Tādējādi secināms, ka Zemes vienībām noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildus nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
      Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamās Zemes vienības veidojas atlikusī zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0797) 2,32 ha platībā un atlikusī zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0798) 2,9 ha platībā. Atbilstoši Ķekavas novada pašvaldības 2024. gada 2. jūlija atzinumam Nr. 1-7.1/24/1923 atlikusī zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0797) 2,32 ha platībā (pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu pabeigšanas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0199) daļa 2,3208 ha platībā) un atlikusī zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0798) 2,9 ha platībā (pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu pabeigšanas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0199) daļa 2,9027 ha platībā) atbilst Ķekavas novada domes 2023. gada 22. marta saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-2/2023 “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” prasībām par minimālo platību jaunveidojamām zemes vienībām un turpmāk ir izmantojamas patstāvīgi un netiek atsavinātas.
       Nekustamā īpašuma īpašnieks ir pieteicis prasījumus – 1) jauna elektrības pieslēguma ierīkošana; 2) akas izveidošana ūdensapgādes nodrošināšana; 3) piebraucamā ceļa izbūve; 4) izvērtēt arī iespēju pārcelt ēkas un būves no atsavināmās zemes gabala daļas uz neatsavināmo zemes vienību, jo paredzamā īpašuma vērtības kompensācija ir nepietiekoša lai atjaunoto saimniecības ēkas nerunājot par dzīvojamās mājas atjaunošanu; 5) papildus atsavināmā nekustamā īpašuma tirgus vērtībai atlīdzināt radušos zaudējumus, aptuveni 100 000,00 EUR (viens simts tūkstotis euro) apmērā; 5) atlīdzināt izdevumus (zaudējumus), kas radušies saistībā ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu –  Ministru kabineta 2011. gada 25. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu, kā arī aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un to izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam” 30. punktā paredzētā vērtējuma (turpmāk – Alternatīvais vērtējums) izgatavošanu (1 452,00 EUR) un juridisko palīdzību (3 630,00 EUR), laika posmā no 2025. gada 25. marta līdz 2026. gada 18. maijam, kopsummā EUR 5 082,00 EUR (pieci tūkstoši astoņdesmit divi euro) apmērā.
       Nekustamā īpašuma īpašnieks iesniedza Alternatīvu vērtējumu. Biedrība “Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija” (turpmāk – LĪVA) 2025. gada 22. decembra vēstulē Nr. 64 sniedza  atzinumu, ka dēļ pieļauto metodisko kļūdu zemes vērtības aprēķinam izmantoto salīdzināmo darījumu izvēlē, Nekustamā īpašuma īpašnieka izvēlētais sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja 2025. gada 5. septembrī veiktais Alternatīvais Nekustamā īpašuma daļas vērtējums neatbilst institūcijas darba uzdevuma un normatīvo aktu prasībām.
      Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu, kā arī aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un to izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam” 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2026. gada 26. jūnija lēmumu Nr. 03.1-14/1991 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “Krūklas” Daugmales pagastā, Ķekavas novadā, kadastra Nr. 8056 001 0199, daļas – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0799) 0,0218 ha platībā,  zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0800) 1,17 ha platībā,  zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0801) 0,2914 ha platībā un dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 8056 001 0199 001), palīgēkas (būves kadastra apzīmējums 8056 001 0199 002), palīgēkas (būves kadastra apzīmējums 8056 001 0199 003), palīgēkas (būves kadastra apzīmējums 8056 001 0199 004), atsavināšanu nosakot to - 64 678,24 EUR (sešdesmit četri tūkstoši seši simti septiņdesmit astoņi euro un 24 centi), ko veido:
      - atsavināmo zemes vienību un būvju tirgus vērtība 59 101,29 EUR (piecdesmit deviņi tūkstoši viens simts viens euro un 29 centi), kas sastāv no:
      - atsavināmo zemes vienību daļas 0,35 ha platībā un uz tās esošās apbūves - būves ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0199 001 (dzīvojamā māja), būves ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0199 002 (palīgēka), būves ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0199 003 (palīgēka), būves ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0199 004 (palīgēka) tirgus vērtības - 53 582,85 EUR (piecdesmit trīs tūkstoši pieci simti astoņdesmit divi euro un 85 centi), jeb 940,05 EUR par vienu kvadrātmetru, attiecinot uz mājas iekštelpu kopējo platību 57 kv.m.;
      - atsavināmo zemes vienību lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas nav iekļauta meža novērtējumā, ar platību 0,5784 ha, tirgus vērtības 3 354,72 EUR (trīs tūkstoši trīs simti piecdesmit četri euro un 72 centi), jeb 0,58 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
      - atsavināmo zemes vienību meža zemes daļas 0,5548 ha platībā, tirgus vērtības 2 163,72 EUR (divi tūkstoši viens simts sešdesmit trīs euro un 72 centi), jeb 0,39 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
      - zaudējumiem - uz atsavināmo zemes vienību meža zemes daļas 0,5548 ha platībā esošās mežaudzes tirgus vērtība 4 922,00 EUR (četri tūkstoši deviņi simti divdesmit divi euro);
      - zaudējumiem - uz atsavināmās zemes vienības (kadastra apzīmējums 8056 001 0800) esošā atsevišķi augošā koka (ozola) vērtība 654,95 EUR (seši simti piecdesmit četri euro un 95 centi).
     Par Nekustamā īpašuma īpašnieka prasījumiem ir norādīts:
     - jauna elektrības pieslēguma ierīkošana – saskaņā ar Likuma 24. panta pirmo daļu gadījumos, kad to pieprasa nekustamā īpašuma īpašnieks, institūcija ir tiesīga par saviem līdzekļiem būvēt inženierkomunikācijas vai arī izmaksāt kompensāciju, kas nepieciešama to zaudējumu un neērtību novēršanai, kuras bijušajam īpašniekam vai citām personām var rasties saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu. Saskaņā ar RB Rail AS sniegto informāciju, projekta ietvaros paredzēts uz atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0797) 2,32 ha platībā uzstādīt jaunu lietotāja uzskaites sadales skapi, kurā īpašniekam būs iespēja pievienot savu pēcuzskaites sistēmu. Tā kā projekts vēl ir izstrādes stadijā, detalizēts sadales skapja novietojums šobrīd nav zināms, bet Nekustamā īpašuma īpašnieks par to tiks informēts. Līdz ar to šajā gadījumā nepastāv zaudējuma esamība – tiks nodrošināts, ka saglabājās līdzšinējā situācija – tiek nodrošināts elektrības pieslēgums;
      - akas izveidošana ūdensapgādes nodrošināšanai – pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu pabeigšanas, sadalot zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0199) 6,7 ha platībā un precīzu zemes robežu nospraušanas dabā, tika konstatēts, ka šobrīd dabā esošā aka atradīsies uz atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0797) 2,32 ha platībā, līdz ar to nav konstatējams zaudējuma atlīdzināšanas priekšnoteikums – zaudējuma pastāvēšana;
      - piebraucamā ceļa izbūve – saskaņā RB Rail AS sniegto informāciju atlikušajai (neatsavināmajai) zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0798) 2,9 ha platībā tiks nodrošināta piekļuve no jaunizbūvējamā pašvaldības nozīmes ceļa. Līdz ar to šajā gadījumā nepastāv zaudējuma esamība – izbūvējot ceļu, tiek novērsti zaudējumi un neērtības, kas nekustamā īpašuma īpašniekam varētu rasties saistībā ar piekļuvi atlikušajai zemes vienības daļai. Par piekļuvi atlikušajai (neatsavināmajai) zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0798) 2,9 ha platībā līdz plānotā pašvaldības ceļa izbūvei – saskaņā ar RB Rail AS sniegto informāciju projekta ietvaros pagaidu pieslēguma risinājumi netiek paredzēti. Atbilstoši būvdarbu shēmai, piekļuves ceļu izbūve parasti tiek veikta pirmā, lai nodrošinātu piekļuvi būvlaukumam. Detalizācija tiks paredzēta būvdarbu veikšanas projektā, ko izstrādā būvdarbu veicējs, ņemot vērā viņam pieejamos resursus un darbu plānus, tomēr jebkurā gadījumā būvniekam būvdarbu laikā ir jānodrošina piekļuve privātīpašumiem, vai arī jāsaskaņo ar īpašnieku gadījumi, kad tā netiek nodrošināta;
       - izvērtēt iespēju pārcelt ēkas un būves no atsavināmās zemes gabala daļas uz neatsavināmo zemes vienību, jo paredzamā īpašuma vērtības kompensācija ir nepietiekoša lai atjaunoto saimniecības ēkas nerunājot par dzīvojamās mājas atjaunošanu – Likuma 24. panta pirmā daļa noteic - gadījumos, kad to pieprasa nekustamā īpašuma īpašnieks, institūcija ir tiesīga par saviem līdzekļiem būvēt inženierbūves un inženierkomunikācijas vai arī izmaksāt kompensāciju, kas nepieciešama to zaudējumu un neērtību novēršanai, kuras bijušajam īpašniekam vai citām personām var rasties saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu. Šī norma aprobežojas ar gadījumu, kad pastāv nepieciešamība izbūvēt inženierbūves un komunikācijas. Norma neregulē ēku (nekustamas mantas) izbūves vai pārcelšanas situācijas. Nekustamā īpašuma īpašniekam, saņemot par Nekustamā īpašuma atsavināšanu ekvivalentu naudas izteiksmē, papildus līdzekļi, kas pārsniedz Nekustamā īpašuma vērtību, nav maksājami. Tāpat ir jāņem vērā, ka nekustamais īpašums ir zemes un būves vienots īpašums. Civillikuma 968. pants noteic, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Rīcība ar ēku, kas ir veicama atsevišķi no zemes, nav pieļaujama, jo ēka nav patstāvīgs īpašuma objekts;
       - papildus atsavināmā nekustamā īpašuma tirgus vērtībai atlīdzināt radušos zaudējumus, kas pēc aprēķiniem ir aptuveni 100 000,00 EUR (viens simts tūkstotis euro) – netika iesniegti pierādījumi par šo zaudējumu esamību un norādīta cēloņsakarība starp darbību (projekta realizāciju) un šo zaudējumu rašanos, līdz ar to nepastāv tā atlīdzināšanas pienākums;
       - atlīdzināt izdevumus (zaudējumus), kas radušies saistībā ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu – Alternatīvā vērtējuma izgatavošanu (1 452,00 EUR) un juridisko palīdzību (3 630,00 EUR) laika posmā no 2025. gada 25. marta līdz 2026. gada 18. maijam, kopsummā EUR 5 082,00 EUR (pieci tūkstoši astoņdesmit divi euro) apmērā – Likuma 25. pants sniedz paplašinātu skaidrojumu, kas ir uzskatāmi par nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītajiem un līdz ar to atlīdzināmajiem zaudējumiem un šajā zaudējumu uzskaitījumā nav iekļauta Alternatīva vērtējuma sagatavošanas izmaksu un pakalpojumu par juridiskās palīdzības saņemšanu atlīdzināšana.
       Alternatīva vērtējuma iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumu 30. punkts, kas paredz iespēju (bet nenoteic pienākumu) nekustamā īpašuma īpašniekam iesniegt šādu vērtējumu. Šāda vērtējuma iesniegšana nav uzskatāma par obligāti veicamu darbību nekustamā īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām procesa ietvaros – šīs darbības veikšana ir nekustamā īpašuma īpašnieka izvēle. Nekustamā īpašuma īpašniekam, ņemot vērā, ka tā ir viņa paša izšķiršanās vai iesniegt šādu vērtējumu ir jārēķinās ar to, ka šāda darbība ir veicama par viņa paša līdzekļiem. LĪVA 2025. gada 22. decembra vēstulē Nr. 64 sniedza atzinumu, ka pieļauto metodisko kļūdu dēļ zemes vērtības aprēķinam izmantoto salīdzināmo darījumu izvēlē, Nekustamā īpašuma īpašnieka izvēlētais sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja veiktais Alternatīvais Nekustamā īpašuma daļas vērtējums neatbilst institūcijas darba uzdevuma un normatīvo aktu prasībām un nevar tikt izmantots atlīdzības par Nekustamā īpašuma daļas noteikšanai. Līdz ar to nav pamata atlīdzināt izdevumus par Alternatīvā vērtējuma sagatavošanu.
      Par atsavināšanu atbildīgā institūcija ir veikusi visas likumā noteiktās darbības, kas saistītas ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesu – informējot Nekustamā īpašuma īpašnieku par pieņemtajiem lēmumiem, paplašināti izskaidrojot tos, tai skaitā arī Nekustamā īpašuma daļas vērtējuma saturu un izskaidrojot viņa tiesības, tai skaitā kārtību kādā ir iesniedzams Alternatīvais vērtējums un kārtību kādā tas tiek izvērtēts. Ar juridiskās palīdzības saņemšanu ārpus tiesas procesa saistītie izdevumi varētu tikt atlīdzināti, ja zvērināta advokāta pieaicināšana būtu bijusi objektīvi nepieciešama un šī iesaiste būtu radījusi būtisku ietekmi uz novērtējuma rezultātu. Atsavināšanas procesa gaitā netiek konstatēta objektīva nepieciešamība pēc juridisko pakalpojuma saņemšanas. Piedalīties atsavināšanas procesā ar līgumiskā pārstāvja – zvērināta advokāta, starpniecību ir bijusi Nekustamā īpašuma īpašnieka izvēle nevis ar atsavināšanas procesu diktēta objektīva nepieciešamība. Jebkura speciālista iesaiste nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā ir katra līdzēja rīcības brīvība un notiek uz tās puses rēķina, kas vēlas piesaistīt konkrētu speciālistu, lai pamatotu savu viedokli (tostarp pieteiktos prasījumus). Valsts institūcija, kas īsteno Rail Baltica projektu un Nekustamā īpašuma īpašnieks sadarbojas, lai uz vienlīdzīgiem pamatiem katrs pamatotu savus apsvērumus par atlīdzības apmēru un vienotos par labprātīgu Nekustamā īpašuma atsavināšanu. Līdz ar to nav pamata atlīdzināt izdevumus par juridiskās palīdzības saņemšanu.
       Ņemot vērā, ka tiek atsavināta dzīvojamā tika izvērtēts vai atlīdzība būtu palielināma atbilstoši Likuma 22. panta ceturtajā daļā noteiktajam, kas paredz, ja nekustamais īpašums, kas tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, ir šā nekustamā īpašuma īpašniekam vienīgā piederošā dzīvojamā telpa, kurā viņš paziņojuma nosūtīšanas dienā dzīvo, institūcija palielina atlīdzību par pieciem procentiem no nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Konstatēts, ka Nekustamā īpašuma īpašniekam pieder arī cits nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums, kas ir ierakstīts Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000022766 - 6. Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu ir iegūtas 2003. gada 14. februārī. Līdz ar to atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienā – 2024. gada 18. jūlijā, atsavināmā dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 8056 001 0199 001) nav Nekustamā īpašuma īpašniekam vienīgā piederošā dzīvojamā telpa, un nav pamata veikt atlīdzības palielināšanu par pieciem procentiem.
       No Nekustamā īpašuma īpašnieka ir saņemta rakstiska piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
       Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
       Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
       Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
       Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
       Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūves nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgo izveidoto nekustamo īpašumu – zemes vienības un uz tām izbūvētos pašvaldības nozīmes autoceļus – nodot pašvaldības īpašumā. 
       Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie risinājuma (attiecīgu grozījumu normatīvajos aktos un/vai informatīvā ziņojuma sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai valdībā par esošo situāciju), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums.

       Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma “Krūklas” Daugmales pagastā, Ķekavas novadā, kadastra Nr. 8056 001 0199 (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8056 001 0199) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra 8056 001 0799) 0,0218 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0800) 1,17 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0801) 0,2914 ha platībā un dzīvojamo māju (būves kadastra apzīmējums 8056 001 0199 001), palīgēku (būves kadastra apzīmējums 8056 001 0199 002), palīgēku (būves kadastra apzīmējums 8056 001 0199 003), palīgēku (būves kadastra apzīmējums 8056 001 0199 004).