Anotācija (ex-ante)

25-TA-102: Noteikumu projekts (Grozījumi)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumos Nr. 288 "Aptieku darbības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija

Apraksts

Farmācijas likuma 5. panta 1. punkts un 42. punkts un Epidemioloģiskās drošības likuma 31. panta piektā daļa

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Regulēt jautājumu par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu aptiekās un ārstniecības iestādēs ar mērķi veicināt progresu sabiedrības veselības jomā. Mazināt birokrātisko slogu aptiekām un aptieku filiālēm, atsakoties no pārmērīgām prasībām.

Spēkā stāšanās termiņš

Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)

Pamatojums

1) 2027. gada 1. jūlijā stājas spēkā 19.¹punkta norma par pienākumu vispārējā tipa aptiekā nodarbinātam klīniskajam farmaceitam nēsāt pie apģērba redzamā vietā apliecību – piespraudi.
2) 2027. gada 1. janvārī stājas spēkā jauna norma, vispārējā tipa aptiekās (tās filiālēs) atļaujot vakcināciju pret gripu un ērču encefalītu personām no 18 gadu vecuma (neattiecas uz valsts apmaksātām vakcīnām), veselības veicināšanas nolūkā, eksprestestu veikšanu - C hepatīta vīrusa antivielu noteikšanai, B hepatīta antigēna noteikšanai un Treponema pallidum (IgG, IgM, IgA) antivielu kvalitatīvai noteikšana (netiek attiecināts uz valsts apmaksātu pakalpojumiem) (28.¹7., 28.¹9., 28.¹10. un 28.¹11. apakšpunkts);
- 27.¹punkta norma par recepšu zāļu izsniegšanu, farmaceitam noformējot parasto recepti E-veselības sistēmā elektroniski.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Aptieku darbības kārtību Latvijā regulē Farmācijas likums un Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumi Nr. 288 "Aptieku darbības noteikumi" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 288).

Pašreizējais normatīvais regulējums Farmācijas likumā nosaka farmaceitiskās aprūpes saturu un aptiekas pamatfunkcijas, ietverot farmakoterapeitiskās konsultācijas, informācijas sniegšanu par zālēm un to lietošanu, zāļu uzraudzību, izplatīšanu un izgatavošanu, kā arī veselības veicināšanu, slimību profilaksi un apmeklētāju datu aizsardzību. Vienlaikus aptiekas darbības pamatuzdevumi ietver zāļu izgatavošanu, uzglabāšanu, izplatīšanu un farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanu.
Farmācijas likumā 5. panta 1. punktā ietvertais Ministru kabineta deleģējums noteikt aptieku darbības kārtību aptver arī farmaceitiskās aprūpes īstenošanas organizatoriskos un praktiskos aspektus, ciktāl tas nepieciešams vienveidīgas un kvalitatīvas piemērošanas nodrošināšanai. Tomēr pašreizējais pakārtotais regulējums MK noteikumos Nr. 288 šo deleģējumu izmanto nepilnīgi, un atsevišķi farmaceitiskās aprūpes īstenošanas organizatoriskie nosacījumi nav pietiekami detalizēti noteikti.
Rezultātā farmaceitiskās aprūpes īstenošanas prakse nav pilnībā vienveidīga, un atsevišķu ar aptiekas darbību saistītu procesu, tostarp vakcinācijas veikšanas aptiekās, organizatoriskie nosacījumi nav pietiekami skaidri regulēti, kas ietekmē tiesiskās noteiktības un vienveidīgas piemērošanas principu.
Vienlaikus Epidemioloģiskās drošības likuma 31. panta piektajā daļā ietvertais pilnvarojums un Ministru kabineta noteikumu regulējums paredz vakcinācijas organizēšanas pamatprasības, tomēr to detalizācijas līmenis nav pietiekams vienveidīgai piemērošanai aptiekās.
Pašreizējais regulējums arī pilnā apmērā neatspoguļo farmaceitiskās aprūpes attīstības virzienus, kas izriet no Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcijas par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu, kā arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 359, 2022. gada 26. maijs), kurās uzsvērta farmaceitiskās aprūpes attīstība un integrēta loma veselības aprūpes sistēmā. Tāpat Starptautiskā farmaceitu federācija farmaceitiskos aprūpi klasificē kā būtisku veselības aprūpes sastāvdaļu, uzsverot to strukturētu un vienotu ieviešanu praksē.
Ņemot vērā grozījumus Epidemioloģiskās drošības likumā, kas pieņemti 16.04.2026. un stājas spēkā 19.05.2026. ir aktualizēta nepieciešamība precizēt pakārtoto regulējumu MK noteikumos Nr. 288, lai nodrošinātu normu savstarpēju saskaņotību un vienotu piemērošanu.
Tādējādi pašreizējā situācijā konstatējams, ka normatīvais regulējums MK noteikumos Nr. 288 kopumā nenodrošina pietiekami detalizētu un vienveidīgu farmaceitiskās aprūpes īstenošanas organizatorisko nosacījumu regulējumu, kā arī pilnībā neatspoguļo tās attīstības un ieviešanas virzienus, kas noteikti starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos.

Aptieku darbības uzdevums ir sekmēt veselības uzlabošanos un uzturēšanu, un palīdzēt pacientiem ar veselības problēmām zāles lietot vislabākajā veidā. Zāļu lietošana ir visizplatītākā intervence veselības aprūpes sistēmā, un visu zāļu lietošanas ķēdē iesaistīto veselības aprūpes speciālistu galvenajam mērķim jābūt iespējami labākā zāļu lietošanas rezultāta sasniegšanai attiecībā uz pacientu. Savukārt nepareiza zāļu lietošana rada neoptimālus zāļu lietošanas rezultātus un būtisku kaitējumu pacientu veselībai, un tā samazina veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un ilgtspēju.

Pašreizējais regulējums MK noteikumos Nr. 288 attiecībā uz farmaceitiskās aprūpes īstenošanu pašreiz iezīmē tikai
- farmakoterapeitiskās konsultācijas sniegšanu vispārīgā formā,
- zāļu un citus veselības aprūpes produktus izplatīšanu,
- zāļu izgatavošanu,
- veselības veicināšanas un slimību profilakses propagandēšanu, kā arī
nosaka atsevišķu farmaceitiskās aprūpes sniegšanu, piemēram:
1. holesterīna un triglicerīdu līmeņa noteikšanu asinīs,
2. glikozes līmeņa noteikšanu asinīs ar glikometru,
3. pulsa frekvences un arteriālā asinsspiediena mērīšanu,
4. svara vai ķermeņa masas indeksa noteikšanu,
5. SARS-CoV-2 vīrusa antigēna noteikšanu,
6. vakcināciju pret Covid-19 infekciju.

Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcija par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu

2020. gada 20. martā Eiropas Padome pieņēma rezolūciju par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu, kurā noteikti farmaceitiskās aprūpes galvenie elementi un farmaceita centrālā loma uz pacientu orientētas aprūpes pieejai sadarbībā ar aprūpētājiem *, zāļu parakstītājiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem (integrēta aprūpe), ar zālēm saistītu problēmu profilakse, atklāšana un atrisināšana, kā arī atbildības uzņemšanās par zāļu lietošanas optimizēšanu, lai uzlabotu pacienta veselības stāvokli un dzīves kvalitāti.
* “Aprūpētājs" ir ikviena persona, kas rūpējas par ģimenes locekli, partneri vai draugu, kam nepieciešama palīdzība slimības, nespēka, invaliditātes, garīgās veselības problēmu vai atkarības dēļ un kas nespēj tikt galā bez šā aprūpētāja atbalsta.” (Avots: Nacionālais veselības dienests (National Health Service, NHS) (Apvienotā Karaliste))

Farmaceitiskās aprūpes process Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcija par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu raksturots kā:

1) Pacienta novērtēšana. Novērtēšanas galvenais mērķis ir novērtēt ar zālēm saistītās pacienta vajadzības un vēlmes un noteikt, vai ir kādas ar zāļu terapiju saistītas problēmas. Pacienta novērtēšanu farmaceitam atvieglo iespēja piekļūt attiecīgā pacienta veselības stāvokļa dokumentācijai un papildināt to, jo pacienti var saņemt zāles no vairākiem parakstītājiem vairākās vietās. Lai gan parasti novērtēšana notiek klātienē, daži pacienti var nespēt pilnvērtīgi piedalīties novērtēšanā personisku apstākļu dēļ, un šādos gadījumos farmaceitam jāsadarbojas ar aprūpētājiem un jābūt piekļuvei attiecīgajai dokumentācijai. Novērtēšanā arī jācenšas apkopot ar pacientu saistītu informāciju, piemēram, informāciju par pacienta vispārējo veselības stāvokli, slimības vēsturi, tostarp par kontrindikācijām un klīnisko laboratorijas izmeklējumu rādītājiem, hronisku veselības problēmu ārstēšanu un ārstēšanas norādījumu ievērošanu. Pacienta novērtēšanai jābūt precīzai un vispusīgai, un tā ir jādokumentē tā, lai vajadzības gadījumā to varētu viegli iegūt un atjaunināt, kā arī dalīties ar to. Rezolūcijā akcentēta zāļu lietošanas pārskatīšanas nepieciešamība un zāļu lietošanas pārskata sastādīšana (medication review), proti, veicot visu pacienta lietoto ārstniecības līdzekļu (recepšu zāļu, bezrecepšu zāļu, uztura bagātinātāju un medicīnisko ierīču) strukturētu novērtēšanu, ar mērķi izvērtēt pacienta lietoto ārstniecības līdzekļu atbilstību, drošumu un efektivitāti, lai novērtētu faktiskās un potenciālās problēmas, kas saistītas ar zāļu lietošanu, un vajadzības gadījumā veiktu arī ārstēšanas pielāgošanu, īstenojot farmakoterapeitisko aprūpi. Zāļu lietošanas pārskatīšana ir nepieciešama atsevišķās situācijās un attiecībā uz noteiktām pacientu grupām gadījumos, kad attiecīgās personas receptes pārskatīšana nebūtu pietiekami vispusīga, lai nodrošinātu pacienta veselības stāvokļa uzlabošanos un optimizētu zāļu lietošanu.

2) Ar zāļu lietošanu saistītu problēmu identificēšana, risināšana un profilakse. Ar zāļu lietošanu saistīta problēma ir “ar zāļu terapiju saistīts notikums vai apstāklis, kas faktiski vai potenciāli kavē vēlamo veselības stāvokļa uzlabošanos”. Zāļu lietošanas problēmas cita starpā ir saistītas ar zāļu izvēli, devām un došanu, blakusparādībām, nepareizu izsniegšanu, nepareizu parakstīšanu, kā arī ar norādījumu ievērošanas un izpildes jautājumiem. Farmaceitam ir jānovērtē ar zāļu lietošanu saistītas problēmas, lai noskaidrotu cēloni un ieteiktu korektīvu rīcību vienmēr, kad tas ir iespējams, nosakot prioritātes atbilstoši pacienta vajadzībām un vēlmēm. Pacienta stāvoklis un neatbilstoša zāļu lietošana var palielināt apdraudējumu pacienta veselībai, bet, ja novērtēšanas laikā pacientam nav ar zāļu lietošanu saistītu problēmu, farmaceitiskās aprūpes pasākumos galvenā uzmanība ir jāpievērš problēmu profilaksei, jo joprojām ir iespējamas izmaiņas, kas var novērst nelabvēlīgu ietekmi uz veselību. Profilaktiskā darbība cita starpā ietver izglītošanu un apmācību, kuras mērķis ir uzlabot pacienta izpratni par zālēm un panākt to pareizu lietošanu, regulāru pacienta novērošanu (arī attālināti, piemēram sazinoties ar pacientu pa tālruni vai ar citiem informācijas tehnoloģijas līdzekļiem), īstenojot arī periodiskas starpdisciplināras sanāksmes, iesaistot ārstniecības personas un citus veselības aprūpes speciālistus un apspriežot pacienta aprūpi kopumā un izvērtējot katru zāļu priekšrocības un riskus, kā arī pacienta kompleksās veselības aprūpes vajadzības.

3) Farmaceitiskās aprūpes plāna sagatavošana. Farmaceitam sadarbībā ar pacientu, aprūpētājiem, zāļu parakstītājiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem atbilstīgi attiecīgajam gadījumam ir jāizstrādā pacienta vajadzībām pielāgots farmaceitiskās aprūpes plāns. Farmaceitiskās aprūpes plāna mērķis ir nodrošināt, ka zāles atbilst pacienta vajadzībām un vēlmēm un ka zāles optimāli sekmē pacienta stāvokļa efektīvu pārvaldību. Farmaceitiskās aprūpes plānam ir jākoordinē dažādu parakstītāju parakstītu zāļu lietošana un jāuzlabo pacienta spēja pašam pārvaldīt savu stāvokli, tostarp pareizi lietot bezrecepšu zāles. Farmaceitiskās aprūpes plāna saturā un izkārtojumā ir jāņem vērā visas pacienta īpašās vajadzības, vēlmes un mērķi (piemēram, invaliditāte vai ar dzimumu saistītas vajadzības). Tam ir jāsastāv no vairākiem elementiem, pievēršot uzmanību katrai pacienta veselības problēmai, tās ārstēšanai un ārstēšanas galvenajiem mērķiem, kā arī darbībām, pienākumiem un uzraudzības un novērošanas grafikam. Farmaceitiskās aprūpes plāns ir jāievieto attiecīgās aptiekas dokumentācijā, un tā kopija jāizsniedz pacientam, zāļu parakstītājiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem, kā arī, ja nepieciešams, pacienta ģimenei un aprūpētājiem. Farmaceitiskās aprūpes plāns ir īpaši svarīgs savstarpēji konkurējošu un pretrunīgu klīnisko prioritāšu līdzsvarošanai polimorbīdu pacientu gadījumā.

4) Novērošana. Izmantojot atbilstošas saziņas metodes (arī attālināti) un paredzot periodiskas konsultācijas klātienē, jāveic regulāra novērošana, lai uzraudzītu un novērtētu pacienta progresu attiecībā uz vēlamajiem rezultātiem, kas noteikti farmaceitiskās aprūpes plānā. Novērošanas tikšanos rezultāti vajadzības gadījumā jādokumentē un jāpaziņo pacientam, zāļu parakstītājam un citiem veselības aprūpes speciālistiem. Mainoties pacienta veselības stāvoklim, šis process nodrošinās medicīniskās palīdzības nepārtrauktību.

5) Pacienta konsultēšana, izglītošana un ieteikumi pacientam. Lai pacienti varētu optimizēt zāļu lietošanu, viņiem ir jāizprot zāļu nozīme viņu veselības problēmu ārstēšanā. Tādējādi tiks sekmēta ārstēšanas norādījumu ievērošana un drošība, uzlabota slimības pārvaldība un atvieglota pacienta pašaprūpe. Konsultācijas, izglītošana un ieteikumi ir jānodrošina skaidrā un saprotamā veidā, izmantojot efektīvākos līdzekļus (piemēram, drukātus vai digitālus pacienta izglītošanas materiālus un tiešsaistes rīkus), kā arī tie ir jāapspriež un jāizceļ/jāievirza, lai tie papildinātu mutisko saziņu. Īpaša uzmanība jāpievērš pacienta psihosociālajam kontekstam un jāņem vērā jebkādi veselības stāvokļa pasliktinājumi. Tāpat saziņā ar aprūpētājiem uzmanība jāpievērš viņu funkcijai, pienākumiem un spējām, kā arī jāievēro pacienta autonomija.

Farmaceitiem ir jānodrošina, ka visā farmaceitiskās aprūpes procesā tiek ievērots pacientu privātums, cieņa pret pacientu un konfidencialitāte (piemēram, konsultācijām ir jānotiek privātās konsultāciju vietās un informācija par personas veselības stāvokli ir jāapstrādā, ievērojot attiecīgās juridiskās saistības un profesionālās prakses standartus).

Farmaceitiskās aprūpes process Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcija par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu norādīts, ka būs nepieciešami līdzekļi, lai aptiekas varētu ieviest kvalificētu farmaceitisko aprūpi un uzlabot pacientu veselības stāvokli un drošību. Lielākajā daļā valstu vispārējā tipa aptieku sektorā atalgojums joprojām ir saistīts ar izsniegto recepšu daudzumu un/vai izsniegto produktu vērtību. Līdzīgi arī slimnīcu sektorā aptieku budžets bieži vien tiek noteikts, pamatojoties uz nodrošināto zāļu daudzumu un gultu skaitu.
Tomēr farmaceitu laiks un zināšanas tiktu izmantotas atbilstošāk un efektīvāk, ja galvenā uzmanība tiktu veltīta aptiekas īstenotiem pacientu aprūpes pasākumiem un iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumiem. Jau daudzus gadus ir atzīts, ka būtu loģiski un vērtīgi aptiekas atalgojumu saistīt ar šo pasākumu nodrošināšanu. Farmaceitiskajai aprūpei ar holistisku, uz pacientiem orientētu starpdisciplināras sadarbības pieeju ir nepieciešams laiks un intelektuālie resursi, kā arī lielākas atbildības uzņemšanās. Ņemot vērā to, ka farmaceitiskās aprūpes īstenošanai nepieciešamas noturīgas izmaiņas uzvedībā un praksē, būs nepieciešami atbilstoši “paskubinājumi”, stimuli un atturoši pasākumi kopā ar izmaiņām atalgojumā. Farmaceitiskajā aprūpē ieguldītie līdzekļi uzlabos pacientu veselības stāvokli un palielinās veselības aprūpes sniegšanas efektivitāti un lietderību. Ja farmaceitiskā aprūpe tiek sniegta sistemātiski, konsekventi un pienācīgā veidā atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu vajadzībām un prasībām, jāizvērtē pasākumu kopuma ieviešana attiecīgajā darbības sistēmā, kas reglamentē aprūpes pakalpojumus.

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 359, Rīgā 2022. gada 26. maijā (prot. Nr. 28 43. §) farmaceitiskā aprūpe akcentēta kā atbildīga zāļu terapijas nodrošināšana ar mērķi sasniegt noteiktu rezultātu, kas uzlabo pacienta dzīves kvalitāti, un tā ietver procesus, kurā farmaceits sadarbojas ar pacientu un citiem speciālistiem, izstrādājot, īstenojot un pārraugot terapeitisko plānu, kas pacientam sniegs noteiktus terapeitiskos rezultātus, kā arī nepieciešamība uzlabot aptiekas sniegtās farmaceitiskās aprūpes pieejamību un attīstīt farmaceitisko aprūpi, palielinot farmaceita lomu veselības aprūpē, piemēram, uzsākt attīstīt pacienta lietoto recepšu zāļu, bezrecepšu zāļu, uztura bagātinātāju un medicīnisko ierīču novērtēšanu, kā arī pacienta lietoto zāļu salīdzināšanu, lai novērtētu faktiskās un potenciālās problēmas, kas saistītas ar zāļu lietošanu, kā arī labotu ar zāļu lietošanu saistītas kļūdas, piemēram, izlaišanu, dublēšanu, nepareizas devas vai zāļu mijiedarbību, rezultātā sekmējot efektīvu un racionālu zāļu lietošanu.

Farmaceitiskā aprūpe tieši un vispusīgi risina pacientu zāļu vajadzības un viņu dzīves kvalitātes jautājumus. Tādējādi tā sekmē veselības aprūpes speciālistu kopējos centienus nodrošināt uz pacientu orientētu aprūpi un optimizēt zāļu lietošanu. Farmaceitiskā aprūpe ietver šādas funkcijas:
1) potenciālo un reālo ar zālēm saistīto problēmu identificēšanu,
2) reālu ar zālēm saistītu problēmu risināšanu,
3) ar zālēm saistītu problēmu novēršanu. Farmaceitiskā aprūpe ir primārās un sekundārās veselības aprūpes sastāvdaļa, ko savas kompetences ietvaros veic farmaceits vai klīniskais farmaceits.

Latvijā ir jāstrādā pie farmaceita lomas stiprināšanas farmaceitiskās aprūpes īstenošanā, tai skaitā hronisko pacientu aprūpē primārajā aprūpē sadarbībā ar ģimenes ārstiem, jo īpaši attiecībā uz dažādu speciālistu nozīmēto zāļu un to devu salāgošanu (medication reconciliation, review), kas ir vispārpieņemta prakse daudzās valstīs. Latvijā šāda prakse gan paaugstinātu pacientu drošību, gan veicinātu racionālu un efektīvu zāļu lietošanu. Farmaceitiem un ārstniecības personām, tai skaitā medicīnas māsām, kuras ir iesaistītas zāļu izrakstīšanā un kopā ar farmaceitiem visbiežāk ir iesaistītas pacienta zāļu vajadzību nodrošināšanā, ir jāgūst ievērojams labums no farmaceitiskās aprūpes ieviešanas. Starpdisciplinārai sadarbībai farmaceitiskajā aprūpē jāuzlabo komandas darbs un jāsamazina ar zālēm saistītais kaitējums.

Lai uzsāktu īstenot Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcijā par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu, ar 2024. gada novembri Latvijā ir uzsākts Pilotprojekts “Strukturēta pacientu konsultēšanas rīka - zāļu lietošanas pārskata kā veselības aprūpes pakalpojuma izveide” (turpmāk - Pilotprojekts par farmaceitiskās aprūpes īstenošanu), ko īsteno Latvijas Farmaceitu biedrība, un farmaceitu apmācības uzsāktas ar 2025. gada 1. maiju.

1. Pilotprojekta par farmaceitiskās aprūpes īstenošanu mērķis ir ieviest jaunu pakalpojumu "Strukturēts pacientu konsultācijas rīks - zāļu lietošanas pārskats", kurā farmaceiti sniegtu padziļinātas konsultācijas hroniskiem pacientiem, izveidojot zāļu lietošanas pārskatu optimālai, drošai terapijai. Uzdevumi ir:
1. Apkopot, izvērtēt lietotās zāles, izstrādāt zāļu terapijas plānu. Saskaņā ar PVO 2017. gada informāciju, vairāk nekā 50% no visām zālēm tiek izrakstītas vai izsniegtas nepareizi, un puse pacientu tās lieto nepareizi.
2. Izskaidrot un apmācīt pacientus (klientus) par atbilstošu, atbildīgu un drošu zāļu lietošanu. Pētījumi Latvijā liecina, ka pacienti bieži nesaņem pilnīgu informāciju par izrakstītajām zālēm un to blakusparādībām (SPKC, 2020).

2. Pilotprojektā par farmaceitiskās aprūpes īstenošanu paredzēta:
a) Pacientu iesaistīšana (piekrišana datu apstrādei un laika veltīšana konsultācijai);
b) Ārstniecības personu informēšana un projekta rezultātā iegūto datu (pārskata) piedāvāšana nodrošināt arī terapijas uzraudzītājam (ģimenes ārstiem, aprūpētājiem u.c.);
c) Konsultēšanas rīka papildināšana ar iespēju dokumentēt klīniskos terapijas rezultātus (analīzes u.c. izmeklējumi), attīstot padziļināta klīniskā farmaceita zāļu lietošanas pārskata izveidošanu.

3. Pilotprojekta par farmaceitiskās aprūpes īstenošanu galvenie uzdevumi:
1) farmaceitisko pakalpojuma standartizācija, lai sasniegtu pacienta terapeitiskos mērķus, mazinātu zāļu lietošanas riskus. Izveidot standartizētu zāļu lietošanas pārskata modeli, padarot šo pakalpojumu plaši pieejamu.
2) IT platformas izveide informācijas apkopošanai un aplikācija pacientu ziņojumiem; datu iegūšana par pakalpojuma efektivitāti un speciālistu atsauksmēm. Izstrādāt IT risinājumu efektīvai informācijas apkopošanai un analīzei.
3) Sasniedzamie rezultāti: racionālāka un drošāka zāļu lietošana, sasniegti pacienta terapeitiskie mērķi, uzlabota pacientu veselībpratība.
4) Ciešāk integrēt farmaceitisko aprūpi primārajā veselības aprūpē, attīstot pacientcentrētu modeli. Farmaceita integrācija ārsta atbalsta komandā samazina nelietderīgu zāļu iegādi, samazina izmaksas, ietaupa ārsta laiku, mazina papildus konsultāciju vajadzību.

Farmaceita loma veselības aprūpē (ārstniecībā) ir definēta arī Ārstniecības likumā (53.³ un 53.⁴ pants), norādot farmaceita un klīniskā farmaceita sasniedzamos uzdevumus veselības aprūpē un integrējot viņus multidisciplinārās veselības aprūpes komandās, lai panāktu mūsdienīgu izpratni par farmaceita profesiju, kas integrēta ārstniecībā, nevis vienīgi tirdzniecībā un noteikti farmaceita uzdevumi veselības aprūpē (ārstniecībā) un sadarbības modelis ar ārstniecības personām. Pieaugošais hronisko slimību, vienlaicīgu slimību (angl. co-morbidities) un iedzīvotāju novecošanās slogs, kam nepieciešama koordinēta un multidisciplināra pieeja veselības aprūpei u.c. aspekti, rada nepieciešamību pārskatīt tiesību aktus un meklēt jaunus, ilgtspējīgus risinājumus cilvēkresursu attīstības politikā. Farmaceitiskās aprūpes filozofijas un metožu izmantošana ļauj farmaceitiem sadarboties ar zāļu izrakstītājiem, pacientiem un aprūpētājiem, lai identificētu un uzraudzītu zāļu blakusparādības un ziņotu par šīm reakcijām blakusparādību ziņošanas sistēmā. Piedaloties multidisciplinārā komandā, farmaceiti var ievērojami uzlabot atbilstošu zāļu izrakstīšanu un paplašināt pacientu aprūpi. Farmaceiti var sniegt pakalpojumus paši, sazināties ar citiem veselības aprūpes iestādēm un pārvarēt plaisu starp slimnīcu un aptiekām par tur pieejamajiem pakalpojumiem.

Ārstniecības likuma 1. panta 36. punkts nosaka, ka farmaceits ir veselības aprūpes speciālists, kurš ieguvis likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām atbilstošu izglītību un sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, nodarbojoties ar farmaceita praksi.
Ārstniecības likuma 1.panta 37. punkts nosaka, ka klīniskais farmaceits ir veselības aprūpes speciālists, kurš ieguvis likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām atbilstošu izglītību farmācijas jomā un apguvis papildspecialitāti klīniskajā farmācijā, ko apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas studiju programmas apguvi klīniskajā farmācijā, un sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, nodarbojoties ar farmaceita praksi.

Ārstniecības likuma VIII A nodaļa "Farmaceita darbība veselības aprūpē un sadarbība ar ārstniecības personu"nosaka farmaceita un klīniskā farmaceita uzdevumus.

Ārstniecības likuma 53.³ pants nosaka farmaceita, kas strādā aptiekā, slēgta tipa aptiekā vai ārstniecības iestādē, gadījumā, ja tajā nav atvērta slēgta tipa aptieka, veicamos uzdevumus veselības aprūpē. Farmaceitam un klīniskajam farmaceitam, kas strādā aptiekā, slēgta tipa aptiekā vai ārstniecības iestādē bez slēgta tipa aptiekas, ir pienākums sniegt farmaceitisko aprūpi, nodrošinot atbildīgu, drošu un racionālu zāļu, medicīnisko ierīču, in vitro diagnostikas ierīču un uztura bagātinātāju lietošanu, kā arī pacienta līdzestību ārstniecībā. Viņi sadarbojas ar ārstniecības personām multidisciplinārās komandās, piedaloties pacienta farmakoterapeitiskā plāna izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā, lai nodrošinātu terapeitisko rezultātu sasniegšanu, samazinātu zāļu lietošanas riskus un uzlabotu pacienta veselību un dzīves kvalitāti. Turklāt farmaceiti piedalās zāļu lietošanas blakusparādību uzraudzībā un veicina, kā arī nodrošina profilaktiskus veselības aizsardzības pasākumus.

Ārstniecības likuma 53.⁴pants nosaka klīniskā farmaceita, kas strādā ārstniecības iestādē un ir ieguvis augstāko izglītību klīniskajā farmācijā, papildu pienākumus un uzdevumus ārstniecībā. Klīniskajam farmaceitam, papildus Ārstniecības likuma 53.³ pantā noteiktajiem uzdevumiem, ir pienākums sadarboties ar ārstniecības personām pacienta farmakoterapijas noteikšanā, ņemot vērā diagnozi, simptomus un izmeklējumu rezultātus, kā arī drošības, efektivitātes un ekonomiskuma principus attiecībā uz indikācijām, zāļu devām, lietošanas biežumu un ilgumu. Klīniskajam farmaceitam jāveic tieša zāļu lietošanas un blakusparādību uzraudzība, regulāri sekojot izmeklējumu rezultātiem, aptaujājot pacientu un dokumentējot uzraudzības datus, kā arī nepieciešamības gadījumā ierosinot farmakoterapijas korekcijas. Turklāt viņš sniedz ārstniecības personām konsultācijas farmakokinētikas, farmakodinamikas un citos ar zāļu nozīmēšanu saistītajos jautājumos, piedalās klīnisko pētījumu organizēšanā un norises uzraudzībā, ja ārstniecības iestādē tādi tiek veikti, un veic dažādu ārstniecības līdzekļu izmantošanas sistēmisku analīzi.

Līdz ar farmaceita integrēšanu multidisciplinārās veselības aprūpes komandā un farmaceita lomas veicināšanu veselības aprūpes īstenošanā ir jābalstās uz labas aptieku prakses principiem:
1) farmaceits visās situācijās galveno apsver pacienta labklājību;
2) visos zāļu piegādes un atbilstošas lietošanas nodrošināšanas procesos ņemt vērā pacienta veselību, sabiedrības veselību un vidi;
3) aptiekas pamatdarbību, kas ir atbilstošas kvalitātes ārstniecības līdzekļu un citu veselības aprūpes produktu, tai skaitā uztura bagātinātāju, ķermeņa kopšanai paredzēto produktu izplatīšana ar atbilstošu kvalitāti, atbilstošas informācijas un padomu sniegšana pacientam, kā arī nepieciešamības gadījumā terapijas nozīmēšana un zāļu lietošanas ietekmes uzraudzība;
4) farmaceita ieguldījuma integrāla daļa ir racionāla, ekonomiska, tai skaitā izmaksu efektīva, zāļu izrakstīšanas veicināšana, kā arī izsniegšana;
5) katra aptiekas pakalpojuma elementa mērķis attiecas uz pacientu, ir skaidri noteikts un efektīvi paziņots visām iesaistītajām pusēm. Multidisciplināra sadarbība starp veselības aprūpes speciālistiem ir galvenais faktors, lai sekmīgi uzlabotu pacientu drošību. Neracionāla zāļu lietošana mūsdienās ir viena no pacientu aprūpes lielākajām problēmām pasaules mērogā. PVO datos minēts, ka aptuveni puse medikamentu tiek izrakstīti, iegādāti un lietoti nepareizi. Izplatītākie neracionālas zāļu lietošanas veidi: pārāk daudzu medikamentu lietošana vienlaikus jeb polifarmācija.

Neracionālas zāļu lietošanas gadījumā samazinās zāļu terapijas kvalitāte, palielinās blakusparādību risks un var veidoties rezistence pret noteiktiem medikamentiem, tiek iztērēti lieki finanšu līdzekļi, kā arī samazinās uzticība veselības aprūpes sistēmai.
Zāļu mijiedarbības un blakusparādību nelabvēlīgās sekas var novest pie hospitalizācijas vai priekšlaicīgas mirstības, kas ir novēršami.
Daudzos mijiedarbību gadījumos pastāv paaugstināts nelabvēlīgu blakņu risks vai iespējamība zaudēt zāļu terapeitisko iedarbību.

Piemēri farmaceitiskajā aprūpē aptiekā, kā norādīts Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcija par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu, ir:
1) Pakalpojums viegliem saslimšanas un slimību gadījumiem: zāļu parakstītāji un citi veselības aprūpes speciālisti pacientus ar vieglām slimībām (piemēram, ar galvas utu invāziju vai ar vieglām dermatoloģiskām problēmām) var nosūtīt pie farmaceitiem nepieciešamo zāļu un konsultāciju saņemšanai, nevis pie plaša profila ārsta/ ģimenes ārsta. Dažās valstīs vispārēja tipa aptieku farmaceiti ar atbilstošu diplomu/kvalifikāciju ir pilnvaroti arī parakstīt zāles noteiktos apstākļos, pamatojoties uz protokoliem, kas ir izstrādāti sadarbībā ar ārstniecības speciālistiem, lai atvieglotu savlaicīgu piekļuvi zālēm un efektīvu veselības aprūpes nodrošināšanu atbilstošā veselības aprūpes pakalpojuma līmenī.

2) Jaunu zāļu pakalpojums: šāds pakalpojums ir jāpiedāvā pacientiem, kam ir nesen parakstītas zāles konkrētu ilgstošu veselības problēmu (piemēram, hipertensijas, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības vai II tipa diabēta) ārstēšanai. Hronisku pacientu terapijas uzraudzībā sniedz pacientam ieteikumus un informāciju, kad zāles izrakstītas (nozīmētas) ilgstošai ārstēšanai (pacienta iesaistīšana) un konsultē pacientu pēc pirmajām divām ārstēšanas nedēļām (intervence), lai noskaidrotu, kā tiek ievēroti jauno zāļu lietošanas norādījumi, noteiktu problēmas un izskatītu risinājumus, un novērtētu pacienta vajadzību pēc papildu informācijas un sniegtu ieteikumus, tajā skaitā par veselīgu dzīvesveidu, kā arī pārrunā ar pacientu par pasākumiem, par kuriem notika vienošanās iepriekšējās konsultācijas laikā, lai pārliecinātos vai nav papildu jautājumi vai bažas zāļu lietošanas saistībā. Mērķis ir šādiem pacientiem sniegt papildu atbalstu, konsultācijas un ieteikumus, lai sekmētu ārstēšanas norādījumu ievērošanu un uzlabotu slimības pārvaldību. Šādam pakalpojumam ir jāsastāv no šādiem posmiem:
a) pacienta iesaistīšana (ieteikumu un informācijas sniegšana, kad pirmo reizi tiek izsniegtas jaunas zāles ilgstošai ārstēšanai);
b) intervence (pacienta konsultācijas ar farmaceitu pēc pirmajām divām ārstēšanas nedēļām, lai noskaidrotu, kā tiek ievēroti jauno zāļu lietošanas norādījumi, noteiktu problēmas un izskatītu risinājumus, novērtētu pacienta vajadzību pēc papildu informācijas un sniegtu ieteikumus par veselīgu dzīvesveidu);
c) novērošana (strukturētākas pacienta apspriedes ar farmaceitu, lai novērtētu progresu attiecībā uz pasākumiem, par kuriem panākta vienošanās ar pacientu intervences posmā, un pārliecināšanās par to, vai nav neapspriestu papildu jautājumu vai bažu).

3) Atbalsts sarežģītu veselības problēmu gadījumā un neaizsargātām personām (tostarp personām ar invaliditāti) mājās vai aprūpes iestādēs: visām šādu personu grupām ir ievērojamas vajadzības pēc zālēm, un šādu vajadzību neapmierināšana var nelabvēlīgi ietekmēt veselības stāvokli un radīt nevajadzīgus veselības aprūpes izdevumus. Var tikt piedāvāti šādi pakalpojumi:
-zāļu lietošanas regulāra daudzdisciplināra pārskatīšana, lai samazinātu polifarmāciju, optimizētu zāļu lietošanu un samazinātu ar zāļu lietošanu saistīto hospitalizācijas gadījumu skaitu;
-pacientu, aprūpes iestāžu personāla, ģimenes locekļu un aprūpētāju konsultēšana, izglītošana un apmācība, lai palīdzētu uzlabot zāļu lietošanu un apiešanos ar zālēm; -
- labāku zāļu pārvaldības sistēmu izveide aprūpes iestādēm;
- farmaceita mājas vizītes, lai sniegtu zāļu optimizācijas pakalpojumus, un, ja nepieciešams, lai aprūpes jomā nodrošinātu vienmērīgu pāreju no dažādām veselības aprūpes vidēm uz pacienta mājām.

4) Augsta riska zāļu pārvaldība: augsta riska zāles ir zāles, saistībā ar kurām pastāv augsts risks, ka šādu zāļu nepareiza vai kļūdaina lietošana var nodarīt ievērojamu kaitējumu pacientam vai izraisīt pacienta nāvi. Lai gan šādas kļūdas var nenotikt biežāk kā citu zāļu lietošanas gadījumā, tomēr šādām kļūdām var būt postošas sekas. Farmaceitiem ir pozitīvā veidā jāsekmē augsta riska zāļu droša pārvaldība, nodrošinot to optimālu parakstīšanu, pareizu uzglabāšanu, drošu došanu un pareizu lietošanu. Turklāt farmaceitiem ir izšķiroša nozīme pacienta drošībā, jo viņi identificē pacientus, kas lieto augsta riska zāles, un nodrošina regulāru zāļu lietošanas pārskatīšanu, klīnisko mērķu sasniegšanas novērošanu, kā arī atbilstošu izglītošanu un konsultēšanu par ārstniecības norādījumu ievērošanu.

Piemēri farmaceitiskajā aprūpē slimnīcās, kā norādīts Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcija par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu, ir:
1) Zāļu saskaņošana (medication reconciliation review). Pacientam parakstīto zāļu salīdzināšana ar visām citām pacienta lietotajām zālēm. Zāļu saskaņošanu veic, lai novērstu un/vai labotu ar zāļu lietošanu saistītas kļūdas (piemēram, izlaišanu, dublēšanu, nepareizas devas vai zāļu mijiedarbību), sekmētu zāļu terapijas nepārtrauktību un veicinātu efektīvu un ātru pacienta informācijas pārsūtīšanu starp veselības aprūpes speciālistiem. Šāda saskaņošana jāveic katrā aprūpes pārejas posmā, kad tiek parakstītas jaunas zāles vai pārrakstītas izsniegtās receptes (tas ir, pacienta uzņemšanas, iekšējās pārsūtīšanas un izrakstīšanas gadījumā). Minētajai saskaņošanai jāsastāv no šādiem posmiem:
a) lietoto zāļu saraksta sagatavošana (recepšu un bezrecepšu zāles, tostarp augu izcelsmes zāles, vitamīni un uztura bagātinātāji);
b) parakstāmo zāļu saraksta sagatavošana;
c) abu sarakstu salīdzināšana;
d) tikšanās ar zāļu parakstītājiem, lai apspriestu iespējamas neatbilstības, ierosinātu risinājumus un nodrošinātu pienācīgu ārstniecības nepārtrauktību, un e) galīgā saraksta paziņošana attiecīgajiem aprūpētājiem un pacientam.

2) Individuāla pacienta aprūpe. Slimnīcas farmaceiti sadarbībā ar citiem iestādes veselības aprūpes speciālistiem izmanto iepriekš izklāstīto farmaceitiskās aprūpes procesu atbilstoši pacienta vajadzībām un slimnīcas politikai un praksei. Dažās valstīs slimnīcu farmaceitiem ar atbilstošu diplomu/kvalifikāciju, kuri strādā kopā ar ārstniecības speciālistiem, ir piešķirts īpašs zāļu parakstīšanas pilnvarojums līdzīgi kā vecākajām medicīnas māsām (pieredzējušām un augsti izglītotām medicīnas māsām, kas vada savu pacientu pilnu klīnisko aprūpi).

3) Izrakstīšana no slimnīcas, ar ko saprotami pasākumi, lai panāktu vienmērīgu pāreju no slimnīcas uz mājām:
a) padziļināts pārskats par izrakstīšanas zālēm un zāļu saskaņošana;
b) izrakstīšanas konsultatīvā sanāksme ar pacientu un/vai aprūpētāju;
c) izrakstīšanas zāļu nodrošināšana (ja nepieciešams), precīzs un pilnīgs zāļu saraksts un visa cita papildu informācija, kas pacientam un/vai aprūpētājam var būt nepieciešama (piemēram, rakstiska informācija par zālēm, ieteikumi par zāļu došanu un uzglabāšanu, norādījumi par to, kā zāļu krājumu papildināt pēc izrakstīšanas, un skaidrojums par terapijā veiktajām izmaiņām laikā, kad pacients atradās slimnīcā);
d) pacienta slimības vēstures atjaunināšana un informācijas nodošana visām personām, kas ir iesaistītas pacienta aprūpē (piemēram, ģimenes ārstam, vispārējā tipa aptiekas farmaceitam, citiem veselības aprūpes speciālistiem vai aprūpes iestādes kontaktpersonai), un
e) novērtējums par to, vai pēc pacienta izrakstīšanas nepieciešama novērošana, un, ja tā ir nepieciešama, novērošanas pasākumu plānošana (piemēram, mājas vizītes, saziņa pa tālruni). Ideālā gadījumā jābūt standartizētam, valsts līmenī apstiprinātam izrakstīšanas dokumentam, kas tiek nosūtīts plaša profila ārstam, vispārēja tipa aptiekas farmaceitam un aprūpes iestādes kontaktpersonai (un kam viņi var piekļūt, ja tas ir pieejams elektroniskā formātā), lai samazinātu tos atpakaļuzņemšanas gadījumus, kurus var novērst.

4) Antibakteriālo līdzekļu pārvaldība. Tas attiecas uz saskaņotu darbību kopumu, kurā ietilpst atbilstošas antibakteriālas terapijas izraudzīšanās, devu noteikšana, ievadīšanas veids un lietošanas ilgums. Tās mērķis ir optimizēt klīniskos rezultātus, samazināt pārmērīgu antibiotiku lietošanu, ierobežot tādu celmu selekciju, kas ir rezistenti pret antibakteriālajiem līdzekļiem, un samazināt pārmērīgas izmaksas, kas ir saistītas ar neoptimālu antibakteriālo līdzekļu lietošanu. Slimnīcu farmaceiti ir neaizstājami daudzdisciplināru antibiotiku pārvaldības grupu locekļi, un viņiem ir svarīga nozīme antibiotiku lietošanas ilguma pārskatīšanā un ieteikumu sniegšanā par nepiemērotas antibiotiku terapijas pārtraukšanu un citu veselības aprūpes speciālistu izglītošana.

Farmaceitiem jānodrošina skrīninga un uzraudzības pakalpojumi. Skrīninga pakalpojumos tiek izmantoti apstiprināti rīki informācijas savākšanai par riska faktoriem un dažkārt tiek piedāvāta "pacientiemtuva" testēšana, lai novērtētu riska veidu un līmeni (piemēram, asins glikozes un lipīdu pārvaldības pakalpojumi).

Apvienojot skrīningu ar izglītošanu, konsultācijām un orientieru sniegšanu, pacienti, kam nepieciešams vispusīgāks novērtējums, tiek nosūtīti šāda novērtējuma saņemšanai un tiek laikus atklāti riska grupā ietilpstoši pacienti. Uzraudzības pakalpojumi tiek sniegti cilvēkiem, kas saņem zāles hronisku veselības problēmu ārstēšanai, piemēram, hipertensijas un hiperlipidēmijas ārstēšanai, un tos izmanto, lai pārliecinātos par to, ka pacients ievēro zāļu lietošanas un nefarmakoloģiskas intervences norādījumus, kā arī lai konstatētu slimības progresēšanu. Abiem pakalpojumu veidiem jābūt orientētiem vai nu uz iedzīvotājiem kopumā, vai arī uz konkrētām grupām. Šo pakalpojumu sniegšanā farmaceiti cenšas sadarboties ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem, un, ja farmaceitu centieni tiktu plaši atzīti, pieņemti un atbalstīti sadarbojoties, citu veselības aprūpes speciālistu un veselības aprūpes dienestu gūtais labums ievērojami palielinātos.

Informācija par veselību un zālēm ir viegli pieejama dažādos avotos, no kuriem daži ir autoritatīvi, bet daži ir viltus avoti, un tas var radīt pārpratumus un novest pie tādas uzvedības un dzīvesveida izvēlēm, kas potenciāli kaitē veselībai. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un visai sabiedrībai ir nepieciešama uz pierādījumiem balstīta, skaidri formulēta un konsekventa informācija par zālēm, jo recepšu zāles, bezrecepšu zāles un uztura bagātinātāji ir pieejami un tiek reklamēti gan valstu iekšienē, gan ārpus tām. Gan sabiedrība, gan veselības aprūpes speciālisti gūst labumu no zāļu informācijas pakalpojumiem, kas palīdz viņiem izvēlēties zāles un tās lietot. Līdz ar to informācija par zālēm ir vērtīgs un būtisks rīks pacientu aprūpes pakalpojumu atbalstam.

Farmaceitiskās aprūpes sniegšanu (farmaceitiskie pakalpojumi) ir klasificējusi arī Starptautiskā farmaceitu federācija (https://www.fip.org/file/1348):
PAKALPOJUMI ZĀĻU LIETOŠANAS UZLABOŠANAI (services for improving the use of medicines), piemēram:
- zāļu lietošanas pārskata sastādīšana (medicine use review)
- “programmu uzraudzība” - sirds un asinsvadu, diabēta, astmas un smēķētāju u.c. slimnieku uzraudzība/monitorings,
- medikamentozās terapijas pārskata sastādīšana (medication reconciliation review),
- pacienta iztaujāšana par zāļu lietošanu, lai pārliecinātos, ka devas ir ieņemtas pareizajā laikā,
- skrīninga pakalpojumi - klīnisko parametru mērīšana

UZ PRODUKTU ORIENTĒTI PAKALPOJUMI (product focused services), piemēram:
- zāļu izgatavošana,- no iedzīvotājiem savāc nederīgās zāles

PRIMĀRĀ VESELĪBAS APRŪPE UN VESELĪBAS APRŪPES PAKALPOJUMI (primary care and public health services), piemēram:
- inovācijas profesijā, kas prasa papildu kvalifikāciju
- pacientu vakcinācija (monovalentās un komerciālas vakcīnas, piemēram, gripas, ērču encefalīta),
- dalība veselības veicināšanas kampaņās,- pārraudzība/monitorings (smēķēšanas atnešanas programmas).

KAITĒJUMU MAZINOŠIE PAKALPOJUMI (harm reduction services), piemēram:
- šļirču apmaiņa,
- opioīdu aizvietotājterapija.

CITI ADVANCĒTIE PAKALPOJUMI (other advanced services), piemēram:-
mājas aprūpe,
- atkārtota zāļu izsniegšana jeb receptes pagarināšana
- nozīmētās terapijas pielāgošana

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Pacientu interesēs nepieciešams pakāpeniski attīstīt farmaceitiskās aprūpi Latvijā, lai pacientiem uzlabotu aptiekas sniegtās farmaceitiskās aprūpes pieejamību, palielinātu farmaceita lomu veselības aprūpē un sekmētu efektīvu un racionālu zāļu lietošanu, ņemot vērā Eiropas Padomes 2020. gada 11. marta rezolūcijas Rezolūcija CM/Res(2020)3 par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu un Starptautiskās farmaceitu federācijas klasificētos farmaceitiskos pakalpojumus.
Farmācijas likumā ietvertais Ministru kabineta deleģējums noteikt aptieku darbības kārtību aptver arī farmaceitiskās aprūpes īstenošanas organizatoriskos un praktiskos aspektus, ciktāl tas nepieciešams vienveidīgas un kvalitatīvas piemērošanas nodrošināšanai. Tomēr pašreizējais pakārtotais regulējums šo deleģējumu izmanto nepilnīgi, un atsevišķi farmaceitiskās aprūpes īstenošanas organizatoriskie nosacījumi nav pietiekami detalizēti noteikti.
Rezultātā farmaceitiskās aprūpes īstenošanas prakse nav pilnībā vienveidīga, un atsevišķu ar aptiekas darbību saistītu procesu, tostarp vakcinācijas veikšanas aptiekās, organizatoriskie nosacījumi nav pietiekami skaidri regulēti, kas ietekmē tiesiskās noteiktības un vienveidīgas piemērošanas principu.
Regulējums nav pietiekami vienots farmaceitiskās aprūpes procesu (konsultācijas, zāļu lietošanas uzraudzība, informācijas aprite, dokumentēšana) regulējumā.
Līdz ar to nepieciešama regulējuma pārskatīšana, lai mazinātu administratīvo slogu, novērstu normu dublēšanos, vienkāršotu prasības, stiprinātu farmaceitiskās aprūpes kvalitāti un nodrošinātu samērīgu līdzsvaru starp pacientu drošību un aptieku darbības elastību.
Spēkā esošais regulējums par aptiekas darbības kārtību ir daļēji arī novecojis, kas rada administratīvo slogu, interpretācijas neskaidrības un ierobežo aptieku darbības organizatorisko elastību. Tas nepietiekami atbilst mūsdienu farmaceitiskās aprūpes attīstībai, kur pieaug farmaceita, klīniskā farmaceita un farmaceita asistenta loma. Atsevišķas prasības dublē citu nozaru regulējumu (būvniecība, datu aizsardzība, zāļu aprite, informācijas sistēmas), radot normu pārklāšanos un neviennozīmīgu piemērošanu. Vienlaikus noteiktas telpiskās un organizatoriskās prasības ir nesamērīgas un praksē grūti pamatojamas, īpaši ārstniecības iestādēs un reģionos, kas var ierobežot farmaceitiskās aprūpes pieejamību.

Risinājuma apraksts

Lai nodrošinātu mūsdienīgu un pacientu interesēm atbilstošu farmaceitisko aprūpi, paredzēts pilnveidot aptieku darbības kārtību regulējošo normatīvo regulējumu, nepārsniedzot Farmācijas likums deleģējuma ietvaru un saglabājot Ministru kabineta kompetenci.
Ar grozījumiem paredzēts vienkāršot un konsolidēt prasības, novēršot normu dublēšanos un mazinot administratīvo slogu, kā arī pāriet uz principos balstītu regulējumu, kas nodrošina kvalitātes un drošības mērķu sasniegšanu, vienlaikus saglabājot aptieku darbības elastību.
Tāpat paredzēts precizēt aptieku darbības kārtībā ietilpstošos farmaceitiskās aprūpes procesus (konsultācijas, zāļu lietošanas uzraudzība, informācijas aprite un dokumentēšana u.c.), stiprinot farmaceita lomu veselības aprūpē un nodrošinot regulējuma atbilstību Eiropas Padome Rezolūcijai CM/Res(2020)3 un Starptautiskā farmaceitu federācija vadlīnijām.
Plānotās izmaiņas nodrošinās vienotu, skaidru un samērīgu aptieku darbības kārtību, sekmējot farmaceitiskās aprūpes pieejamību, kvalitāti un efektīvu zāļu lietošanu.

Pārskatīts regulējums MK noteikumos Nr. 288 par aptiekas darbības kārtību, tai skaitā atsakoties no pārmērīgām regulējošajām normām un padarot tās vienotākas un praktiskāk piemērojamas.

1. Noteikta aptiekas darbības kārtības ietvaros vispārējā tipa aptiekā padziļinātu konsultāciju iespēja un konsultāciju konkretizēšana farmaceitiskajā aprūpē Noteikumu 27. punktā, ko veic klīniskais farmaceits un farmaceits, saskaņā ar Eiropas Padomes 2020. gada 11. marta rezolūcijas Rezolūciju CM/Res(2020)3 par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu:
1) farmakoterapeitiskās konsultācijas, kuru ietvaros tiek strukturēti pārskatīta un izvērtēta visa pacienta lietotā un nozīmētā terapija (zāļu lietošanas pārskatīšana), tai skaitā recepšu zāles, bezrecepšu zāles un medicīniskās ierīces, arī uztura bagātinātāji, vitamīni un ārstniecības augi, kā arī, ciktāl iespējams, pacienta uzturs. Konsultācijas mērķis ir novērtēt zāļu lietošanas atbilstību, drošumu un efektivitāti, identificēt faktiskās un iespējamās ar zāļu lietošanu saistītās problēmas, kā arī sagatavot zāļu lietošanas pārskatu ar rekomendācijām par terapijas optimizāciju sadarbībā ar ārstniecības personām,kas nozīmējušas attiecīgos ārstniecības līdzekļus. Zāļu lietošanas pārskatīšana īpaši veicama hronisku pacientu zāļu lietošanas uzraudzībā un pacientiem, kuri lieto augsta riska zāles, proti, zāles, kuru nepareiza vai kļūdaina lietošana var radīt būtisku kaitējumu veselībai vai izraisīt nāvi;
2) farmakoterapeitiskās konsultācijas pacientiem ar hroniskām slimībām (hronisku pacientu zāļu lietošanas uzraudzība), kuras mērķis ir optimizēt zāļu lietošanu, veicināt ārstēšanas režīma ievērošanu un nodrošināt slimību efektīvu pārvaldību. Konsultācijas sniedz pacientiem ar ilgstošām slimībām vai terapijas uzsākšanas posmā, tai skaitā hipertensijas, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības vai 2. tipa diabēta gadījumos, sniedzot konsultācijas, ietverot informāciju par zālēm, to lietošanu un individuālu pacientu atbalstu;
3) farmakoterapeitiskās konsultācijas mazaizsargātām pacientu grupām, tai skaitā personām ar invaliditāti, kā arī pacientiem aprūpes institūcijās vai dzīves vietā, ietverot regulāru, daudzdisciplināru zāļu lietošanas pārskatīšanu, pacientu vai aprūpētāju, tai skaitā ģimenes locekļu vai sociālās aprūpes personāla, konsultēšanu, izglītošanu un apmācību. Konsultācijas mērķis ir uzlabot zāļu lietošanu drošumu un efektivitāti,  veicināt efektīvu zāļu lietošanu aprūpes vidē, tai skaitā sociālās aprūpes institūcijās un pacienta dzīvesvietā, kā arī nodrošinot terapijas nepārtrauktību, tai skaitā no ārstniecības iestādes uz dzīvesvietu, ja tas nepieciešams.
4) konsultācijas par bezrecepšu zāļu izsniegšanu un to izsniegšanu vieglu saslimšanu gadījumos, nodrošinot profesionālu farmaceitisko izvērtējumu un piemērotāko bezrecepšu zāļu ieteikšanu, tai skaitā situācijās, kad pacientam to ieteikusi ārstniecības persona vai cits veselības aprūpes speciālists. Šādas konsultācijas attiecas uz viegliem simptomiem, tai skaitā sāpēm, drudzi, saaukstēšanos, gripu, klepu, kakla sāpēm, alerģiskām reakcijām, gremošanas traucējumiem, caureju, aizcietējumiem, nelabumu, vieglām ādas saslimšanām, pedikulozi, kā arī nelielām traumām un brūcēm. Farmaceits izvērtē arī nepieciešamību pacientam vērsties pie ārsta, un smagu, ilgstošu vai neskaidru simptomu gadījumā sniedz attiecīgu rekomendāciju par ārstniecības personas konsultāciju.
Noteikumu projektā ietvertais regulējums, ar kuru tiek konkretizēts farmaceitisko konsultāciju saturs vispārējā tipa aptiekā (27. punkts un tā apakšpunkti), atbilst Farmācijas likuma 5. pantā 1. punktā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinetam noteikt aptieku darbības kārtību. Farmaceitiskā aprūpe aptiekā, atbilstoši Farmācijas likuma 1. panta 4. punktam, ietver gan zāļu izplatīšanu (izsniegšanu), gan farmakoterapeitiskās konsultācijas un ar to saistīto profesionālo izvērtējumu. Līdz ar to noteikumu projektā ietvertais regulējums nekonstituē jaunas tiesības vai pienākumus, bet gan detalizē šī likumā jau noteiktā pienākuma praktisko īstenošanu aptiekas darbībā.

Noteiktā regulējuma ietvaros paredzētā farmaceitisko konsultāciju konkretizācija vispārējā tipa aptiekās, nosakot klīniskā farmaceita un farmaceita kompetenci atbilstoši Eiropas Padome Rezolūcijai CM/Res(2020)3, stiprina farmaceitiskās aprūpes kā uz pacientu vērsta veselības aprūpes pakalpojuma tiesisko un praktisko ietvaru.
Minētais risinājums nodrošina strukturētu zāļu lietošanas izvērtēšanu, veicina terapijas drošumu, efektivitāti un atbilstību, kā arī mazina ar farmakoterapiju saistītos riskus. Tas sekmē hronisko pacientu uzraudzību, ārstēšanas režīma ievērošanu un terapijas nepārtrauktību, īpaši mazaizsargātām pacientu grupām.
Vienlaikus tiek precizēta farmaceita profesionālā atbildība bezrecepšu zāļu izsniegšanā, ierobežojot nepamatotu pašārstēšanos un nodrošinot savlaicīgu pacientu novirzīšanu pie ārstniecības personām. Kopumā regulējums veicina starpdisciplināru sadarbību, efektīvāku veselības aprūpes resursu izmantošanu un atbilstību Eiropas līmeņa kvalitātes un pacientu aizsardzības principiem.

Vienlaikus konsultāciju satura strukturēšana un diferencēšana atbilstoši pacientu grupām un situācijām nodrošina vienotu un kvalitatīvu farmaceitiskās aprūpes īstenošanu, veicina zāļu lietošanas drošumu un efektivitāti, kā arī stiprina farmaceita lomu veselības aprūpes sistēmā, nepārsniedzot normatīvajos aktos noteikto kompetenču robežas
(Noteikumu projekta 26. punkts - MK noteikumu Nr. 288 27.punkts).
Zāļu lietošanas pārskata sastādīšanu (medicine use review), “programmu uzraudzība” - sirds un asinsvadu, diabēta, astmas un smēķētāju u.c. slimnieku uzraudzību/monitoringu, pacienta iztaujāšanu par zāļu lietošanu, lai pārliecinātos, ka devas ir ieņemtas pareizajā laikā, Starptautiskā farmaceitu federācija ir klasificējusi farmaceitiskās aprūpes sniegšanā kā pakalpojumus zāļu lietošanas uzlabošanai, savukārt mājas aprūpe klasificēts kā advancēts pakalpojums.

2. Noteikta aptiekas darbības kārtības ietvaros Noteikumu 27.⁶punktā zāļu izsniegšanā farmaceita tiesības, saskaņojot ar ārstniecības personu, pielāgot izrakstīto zāļu lietošanu (nozīmētās terapijas pielāgošana) un dokumentēt attiecīgās izmaiņas, tas nodrošina elastīgu un uz pacientu vērstu farmakoterapijas īstenošanu, uzlabojot zāļu lietošanas drošumu un efektivitāti, vienlaikus saglabājot ārstniecības personas kompetenci un nodrošinot pieņemto lēmumu izsekojamību veselības informācijas sistēmā. Tas atbilst Farmācijas likuma 5. pantā 1. punktā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinetam noteikt aptieku darbības kārtību.
Farmaceitiskā aprūpe aptiekā, atbilstoši Farmācijas likuma 1. panta 4. punktam, ietver arī tikai zāļu izsniegšanu, līdz ar to arī saistīto profesionālo izvērtējumu un farmakoterapeitiskās konsultācijas. Līdz ar to normā ietvertais regulējums konkretizē farmaceita profesionālās darbības ietvaru zāļu izsniegšanas procesā, nosakot kārtību, kādā iespējama zāļu lietošanas pielāgošana, neieviešot jaunas kompetences, bet precizējot jau likumā noteiktā pienākuma praktisko īstenošanu. Norma nepaplašina ārstniecības personu kompetenci recepšu izrakstīšanā, jo zāļu lietošanas pielāgošana ir pieļaujama tikai saskaņojot ar ārstniecības personu, kura zāles nozīmējusi, tādējādi saglabājot skaidru kompetenču nodalījumu starp ārstniecības un farmaceitisko darbību. Vienlaikus tiek noteiktas prasības šādu darbību dokumentēšanai veselības informācijas sistēmā vai receptē, kas ir tipisks aptiekas darbības organizatoriskais elements. Tādējādi regulējums ir vērsts uz aptiekas darbības procesa sakārtošanu zāļu izsniegšanas ietvaros, nodrošinot pacientam drošu, efektīvu un nepārtrauktu terapiju, kā arī uzraudzības un izsekojamības mehānismus. Līdz ar to tas uzskatāms par aptieku darbības kārtības konkretizāciju Farmācijas likuma 5. panta 1. punkta izpratnē un atbilst Ministru kabinetam piešķirtā deleģējuma tvērumam.
(Noteikumu projekta 32. punkts - MK noteikumu Nr. 288 27.⁶punkts).
Nozīmētās terapijas pielāgošanu Starptautiskā farmaceitu federācija ir klasificējusi farmaceitiskās aprūpes sniegšanā kā advancētu pakalpojumu.

3. Nosakot aptiekas darbības kārtības ietvaros farmaceita un farmaceita asistenta tiesības pieņemt no iedzīvotājiem nederīgās vai neizlietotās zāles Noteikumu 27.⁴punktā, tiek nodrošināta šo zāļu droša un kontrolēta savākšana un utilizācija, mazinot riskus sabiedrības veselībai un videi, un veicinot iedzīvotāju līdzdalību atbildīgā zāļu apritē.
(Noteikumu projekta 30. punkts - MK noteikumu Nr. 288 27.⁴punkts).
No iedzīvotājiem nederīgo zāļu savākšanu Starptautiskā farmaceitu federācija ir klasificējusi farmaceitiskās aprūpes sniegšanā kā uz produktu orientētu pakalpojumu.

4. Konkretizēta aptiekas darbības kārtības ietvaros Noteikumu 27.⁵punktā konsultāciju attālinātas sniegšanas iespēja, kas ir farmaceitiskās aprūpes organizatorisks elements un nodrošina zāļu pieejamību. Attālināto farmakoterapeitisko konsultāciju iekļaušana aptiekas darbības kārtībā ir uzskatāma par farmaceitiskās aprūpes īstenošanas organizatoriskās formas noteikšanu, kas ietilpst Ministru kabinetam Farmācijas likumā piešķirtajā pilnvarojumā regulēt aptiekas darbības kārtību. Farmācijas likumā noteiktais farmaceitiskās aprūpes saturs nav piesaistīts konkrētai sniegšanas vietai vai formai, bet gan profesionālajai funkcijai, līdz ar to konsultāciju sniegšanas attālināta forma ir pieļaujama kā šīs funkcijas īstenošanas veids, ja tiek nodrošināta tās kvalitāte, drošība un dokumentējamība. Attālināto konsultāciju regulējums tādējādi konkretizē farmaceitiskās aprūpes pieejamības nodrošināšanas veidus, kas atbilst mūsdienu veselības aprūpes organizācijas principiem un digitālās veselības aprūpes attīstības virzieniem, vienlaikus saglabājot farmaceita profesionālo atbildību un sadarbību ar ārstniecības personām. Līdz ar to attālinātās farmakoterapeitiskās konsultācijas ir uzskatāmas par farmaceitiskās aprūpes īstenošanas formu, kuras noteikšana ietilpst Ministru kabineta kompetencē kā aptiekas darbības organizatoriskā regulējuma sastāvdaļa, nepaplašinot Farmācijas likumā noteikto farmaceitiskās aprūpes saturu.
(Noteikumu projekta 31. punkts - MK noteikumu Nr. 288 27.⁵ punkts).

5. Noteiktas aptiekas darbības kārtības ietvaros ārstniecības iestādē (slēgta tipa aptiekā) konsultāciju konkretizēšana farmaceitiskajā aprūpē Noteikumu 27. ⁷punktā , ko veic klīniskais farmaceits un farmaceits, saskaņā ar Eiropas Padomes 2020. gada 11. marta rezolūcijas Rezolūciju CM/Res(2020)3 par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu, tiek nodrošināta sistemātiska, uz pacientu vērsta un multidisciplināra zāļu terapijas izvērtēšana, veicinot zāļu lietošanas drošumu, efektivitāti un nepārtrauktību, kā arī mazinot ar zāļu lietošanu saistītos riskus, tostarp hospitalizācijas un antibakteriālās rezistences risku. Vienlaikus tiek skaidri nodalītas profesionālās kompetences un stiprināta farmaceitiskās aprūpes integrācija veselības aprūpes sistēmā:
1)  farmakoterapeitiskās konsultācijas ārstniecības iestādē, arī ambulatoriem pacientiem, nodrošinot individuālu pacientu aprūpi sadarbībā ar citām ārstniecības personām un veselības aprūpes speciālistiem. Konsultācijas ietver ar zāļu lietošanas jautājumu izvērtēšanu atbilstoši pacienta vajadzībām, tai skaitā antibakteriālo līdzekļu pārvaldību, sniedzot ieteikumus par piemērotākās antibakteriālās terapijas izvēli, devām, ievadīšanas veidu un lietošanas ilgumu, lai optimizētu klīniskos rezultātus un veicinātu antibakteriālo līdzekļu racionālu lietošanu, mazinot rezistences pret risku;
2)  farmakoterapeitiskās konsultācijas ietver padziļinātu un, ja nepieciešams, regulāru daudzdisciplināru zāļu lietošanas pārskatīšanu un zāļu terapijas izvērtēšanu (zāļu saskaņošana), salīdzinot pacientam nozīmētās zāles ar citām pacienta lietotajām zālēm. Šajā procesā tiek apkopota ar pacientu saistītā informācija, tai skaitā par vispārējo veselības stāvokli, slimības vēsturi, kontrindikācijām, zāļu blakusparādībām, klīnisko un laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, hronisku slimību ārstēšanu un terapijas norādījumu ievērošanu. Zāļu saskaņošanas rezultātā tiek sagatavots medikamentozās terapijas pārskats (medication reconciliation review), ietverot rekomendējamo zāļu sarakstu, kurā izvērtēta pacienta lietoto zāļu atbilstība, drošums un efektivitāte, kā arī identificētas faktiskās un potenciālās ar zāļu lietošanu saistītās problēmas. Nepieciešamības gadījumā var tikt sagatavots koriģēts rekomendējamo zāļu saraksts. Zāļu saskaņošanu veic klīniskais farmaceits stacionāriem pacientiem (tai skaitā pacienta stacionēšanas laikā) un ambulatoriem pacientiem, tai skaitā vispārējā tipa aptiekā, sadarbībā ar pacienta ārstējošo ārstu, lai ierosinātu klīniski pamatotas farmakoterapijas korekcijas, optimizētu zāļu lietošanu un mazinātu ar zāļu lietošanu saistītu hospitalizācijas risku. Farmaceits piedalās zāļu saskaņošanas procesā klīniskā farmaceita vadībā.
3) konsultācijas pacienta izrakstīšanas procesā no stacionārās ārstniecības iestādes, kā arī ambulatoriem pacientiem, ko veic klīniskais farmaceits sadarbībā ar ārstniecības personām. Šo konsultāciju mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu un drošu farmakoterapijas pāreju no stacionārās ārstniecības iestādes uz pacienta dzīvesvietu, izvērtējot un saskaņojot zāļu terapiju, lai novērstu zāļu lietošanas pārtraukumus, kļūdas un ar zāļu lietošanu saistītos riskus. Konsultāciju ietvaros tiek veikta zāļu saskaņošana, pacientu vai viņa aprūpētāju konsultēšana, kā arī, ja nepieciešams, nodrošināta nozīmēto zāļu pieejamība un sniegta informācija arī citām personām, kas iesaistītas pacienta aprūpē. Tāpat tiek izvērtēta nepieciešamība pēc pacienta novērošanas saistībā ar zāļu lietošanu un, ja nepieciešams, tiek izstrādāts novērošanas pasākumu plāns.
(Noteikumu projekta punkts - MK noteikumu Nr. 288 27.⁷ punkts).
Medikamentozās terapijas pārskata sastādīšanau (medication reconciliation review), Starptautiskā farmaceitu federācija ir klasificējusi farmaceitiskās aprūpes sniegšanā kā pakalpojumu zāļu lietošanas uzlabošanai.

6. Konkretizētas aptiekas darbības kārtības ietvaros telpas vispārējā tipa aptiekā vai tās filiālē šo noteikumu 28.¹3. apakšpunktā (pulsa frekvences un arteriālā asinsspiediena mērīšana) 28.¹4. apakšpunktā(svara vai ķermeņa masas indeksa noteikšana), 28.¹8. ( izelpas gaisa plūsmas mērīšana veselības veicināšanas nolūkā) un 28.¹13. apakšpunktā (smēķētāju monitorings (smēķēšanas atmešanas programmas)) minētās farmaceitiskās aprūpes sniegšanas vietai, nodrošinot pacienta privātumu un datu aizsardzību un uzlabojot farmaceitiskās aprūpes kvalitāti un drošību, vienlaikus saglabājot elastību aptiekas telpu organizācijā.
(Noteikumu projekta 38. un 43. punkts - jaunais MK noteikumu Nr. 288 28.¹8. un 28.¹13.apakšpunkts)

7. Nosakot, ka šo noteikumu 28.¹ punkts neattiecas uz slēgta tipa aptiekām, tiek nodrošināta normatīvā regulējuma piemērošanas skaidrība un samērīgums, diferencējot prasības atbilstoši aptieku darbības veidam un funkcijām.
(Noteikumu projekta 45. punkts - jaunais MK noteikumu Nr. 288 28.²punkts)

8. Nosakot, ka farmaceita asistenta veikto mērījumu interpretāciju un skaidrojumu sniedz tikai farmaceits, tai skaitā klīniskais farmaceits, tiek nodrošināta profesionālās kompetences ievērošana, farmaceitiskās aprūpes kvalitāte un pacientu drošība, vienlaikus skaidri nodalot farmaceita un farmaceita asistenta kompetences robežas.
(Noteikumu projekta 46. punkts - jaunais MK noteikumu Nr. 288 28.³ punkts)

9. Noteikumu ietvaros aptiekas darbības kārtībā paredzēta iespēja aptiekās (t.sk. filiālēs) eksprestestus kā sākotnējus skrīninga un informējošus veselības stāvokļa novērtēšanas instrumentus, arī ērces izņemšanu, ņemot vērā sabiedrības veselības rādītājus, infekcijas slimību izplatību, kā arī to, ka daļa iedzīvotāju savlaicīgi neizmanto ārstniecības pakalpojumus, un ņemot vērā citu Eiropas valstu (piemēram, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Beļģijas, Zviedrijas un Somijas) pieredzi. Tādējādi tiek uzlabota sabiedrības piekļuve savlaicīgiem un vienkārši pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem, veicināta agrīna veselības risku identificēšana un pacientu savlaicīga novirzīšana turpmākai ārstniecībai.
Eksprestestu veikšana tiek nodrošināta, ievērojot kvalitātes, higiēnas un pretepidēmiskās prasības, un tā veicina sabiedrības veselību, savlaicīgu iespējamo infekcijas slimību pazīmju vai citu risku identificēšanu, kā arī pacienta virzīšanu diagnozes uzstādīšanai un terapijas noteikšanai pie ārstniecības personas. Skrīningu (klīnisko parametru mērīšanu) Starptautiskā farmaceitu federācija ir klasificējusi farmaceitiskās aprūpes sniegšanā kā pakalpojumus zāļu lietošanas uzlabošanai, savukārt smēķētāju monitorings (smēķēšanas atmešanas programmas) klasificēts kā veselības aprūpes pakalpojums.
Farmācijas likuma 33. panta norma ietver aptiekas darbības kārtības principu un nosaka, ka aptieka nodarbojas ar zāļu izgatavošanu pēc receptēm un ārstniecības iestāžu rakstveida pieprasījumiem, ar ārstniecības līdzekļu, veselības aprūpei vai ķermeņa kopšanai lietojamo preču uzglabāšanu, izplatīšanu un farmaceitiskās aprūpes sniegšanu, kā arī ar Ministru kabineta noteikto pārtikas produktu izplatīšanu, un ar šiem noteikumiem, precizējot aptiekas darbības kārtību, kas attiecas uz farmaceitiskās aprūpes praktiskas īstenošanas nodrošinājumu aptiekā, paredzot iespēju aptiekām veikt klīnisko parametru mērīšanu (skrīningu, kas aptver arī eksprestestus).
Kā norādīts Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcijā par pacientu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanā aptiekas veido vērtīgu tīklu, kurā īstenot veselības veicināšanas kampaņas, skrīningu, vakcināciju, uzraudzību un orientieru sniegšanu veselības un labsajūtas programmu atbalstam.

MK noteikumu Nr. 288 28.¹punkts papildināts ar  C hepatīta vīrusa antivielu (anti-HCV) eksprestestu, B hepatīta antigēna (HBsAg) eksprestestu, Treponema pallidum antivielu kvalitatīvas noteikšanas tests (IgG, IgM, IgA) (neattiecinot to uz valsts apmaksātu pakalpojumu), smēķētāju monitoringu (smēķēšanas atmešanas programmas), kā arī dalību veselības veicināšanas kampaņās un ērces izņemšana.
(Noteikumu projekta 39., 40., 41. un 44.punkts - MK noteikumu Nr. 288 28.19., 28.¹10., 28.¹11. un 28.¹14.apakšpunkts)

Noteikts pārejas periodu normas īstenošanai - norma stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
(Noteikumu projekta 76. punkts - MK noteikumu Nr. 288 47.⁷ punkts).

Atļautie eksprestesti (testi), arī ērces izņemšana (MK noteikumu Nr. 288 28.¹1., 28.¹2., 28.¹5., 28.¹9., 28.¹10., 28.¹11. un 28.¹14. apakšpunkts) aptiekās (to filiālēs) veicami, ja ir nodrošinātas  noteiktas prasības telpai un aprīkojumam, jānodrošina epidemioloģiskās drošības pasākumi un konfidencialitāte, eksprestestu veikšanas vieta atbilst šo noteikumu 8.²3. apakšpunktā noteiktajām prasībām, nodrošināta pacienta privātuma un datu aizsardzība, kā arī uzlabota farmaceitiskās aprūpes kvalitāte un drošība, vienlaikus saglabājot elastību aptiekas telpu organizācijā. Tādējādi tiek stiprināta farmaceitiskās aprūpes kvalitāte un pacientu drošība, vienlaikus saglabājot elastīgu pieeju aptieku telpu organizācijai un pakalpojumu sniegšanai.
(Noteikumu projekta 9., 10. un 56. punkts - MK Noteikumu 8.²3. un 28.¹³un 8.³punkts)
Eksprestesti (testi), kas minēti šo noteikumu 28.¹9., 28.¹10. un 28.¹11. apakšpunktā, aptiekā tiek veikti kā sākotnējs skrīninga un informējošs veselības stāvokļa novērtējuma instruments, lai savlaicīgi identificētu iespējamas infekcijas slimības pazīmes vai riskus un sniegtu pacientam pirmo signālu par nepieciešamību vērsties pie ārstniecības personas diagnozes uzstādīšanai un terapijas noteikšanai. Pacientam tiek nodrošināta arī anonimitāte. Minētos eksprestestus drīkst veikt vispārējā tipa aptiekā (tās filiālē), izmantojot asins paraugu no pirksta, un ja ir nodrošinātas šādas prasības:
a) tiek nodrošinātas epidemioloģiskās drošības prasības un ievērotas Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētās rekomendācijas par vakcinācijas veikšanu HIV punktiem. Klientam tiek nodrošināta personas anonimitāte. Eksprestesti tiek veikti saskaņā ar ražotāja instrukciju, nodrošinot pareizu asins piliena ņemšanu un reakcijas laika ievērošanu. Pēc katra testa tiek ievērotas higiēnas un dezinfekcijas prasības, lai novērstu infekcijas pārnešanas risku starp pacientiem un personālu;
b) pacients tiek informēts par testa nozīmi un ierobežojumiem, tai skaitā to, ka antivielu testi norāda uz iepriekšēju saskari ar infekcijas izraisītāju, savukārt antigēna testi — uz iespējamu aktīvu infekciju. Pozitīva eksprestesta rezultāta gadījumā pacients tiek informēts par nepieciešamību veikt papildu laboratoriskos izmeklējumus un vērsties pie ārstniecības personas, tai skaitā infektologa, diagnozes uzstādīšanai un terapijas noteikšanai. Testa rezultāti tiek reģistrēti aptiekas iekšējā reģistrā vai informācijas sistēmā, ievērojot normatīvo aktu prasības personas datu aizsardzības jomā.
Regulējums vienlaikus nodrošina vienotu pieeju eksprestestu un citu farmaceitisko papildpakalpojumu organizēšanai aptiekās, uzlabo pacientu datu un privātuma aizsardzību, veicina epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu, rada skaidru tiesisko ietvaru farmaceitisko papildpakalpojumu sniegšanai, sekmē sabiedrības piekļuvi savlaicīgiem veselības skrīninga pakalpojumiem, nodrošina iespēju aptiekām organizēt pakalpojumu sniegšanu atbilstoši faktiskajām telpu un infrastruktūras iespējām, nepastiprinot nesamērīgas telpu izbūves prasības.
Tiek sasniegts vienots, drošs un praksē piemērojams regulējums eksprestestu veikšanai, kā arī ērces izņemšanai aptiekās un to filiālēs, nodrošinot pacientu drošību, epidemioloģisko prasību ievērošanu, konfidencialitāti un farmaceitiskās aprūpes kvalitāti. Vienlaikus tiek paplašināta iedzīvotāju piekļuve farmaceitiskajiem papildpakalpojumiem un nodrošināta elastīgāka aptieku telpu un darba procesu organizācija, saglabājot atbilstošu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un drošības līmeni.
(Noteikumu projekta 56. punkts - MK Noteikumu 28.¹³punkts)

Ar noteikto regulējumu tiek nodrošināta pacientu tiesību un ētikas normu ievērošana eksprestestu veikšanā, nosakot prasību pēc informētas piekrišanas un tās dokumentēšanas, kā arī veicinot pacienta izpratni par testa nozīmi, ierobežojumiem un turpmāko rīcību, vienlaikus stiprinot pakalpojuma kvalitāti, drošību un izsekojamību, nosakot, ka šo noteikumu 28.¹9., 28.¹10. un 28.¹11. apakšpunktā minētos eksprestestus drīkst veikt tikai darbinieki, kuri atbilstoši savai kompetencei un apmācībai nodrošina pacienta informētu piekrišanu. Testa veikšanas fakts, rezultāts un informētās piekrišanas saņemšana tiek dokumentēta atbilstoši aptiekas iekšējām procedūrām un, ja nepieciešams, veselības informācijas sistēmā. Informētā piekrišana ietver pacienta izpratni par testa mērķi, rezultātu nozīmi un ierobežojumiem, kā arī par turpmāko rīcību pozitīva rezultāta gadījumā, tai skaitā papildu laboratorisko izmeklējumu nepieciešamību. Pacients apzinās, ka testa rezultāts pats par sevi nenosaka klīnisku diagnozi, un piekrīt testa veikšanai.
(Noteikumu projekta 57. punkts - MK Noteikumu 28.¹⁴punkts)

Ar grozījumiem tiek pilnveidota eksprestestu rezultātu sniegšanas kārtība, nodrošinot personas datu aizsardzības prasībām atbilstošu anonimitāti, vienlaikus saglabājot izmeklējuma rezultātu pārskata saturisko pilnīgumu un izsekojamību attiecībā uz veikto izmeklējumu, tā veicēju un laiku. Pašreizējais regulējums MK noteikumos Nr. 288 11.¹3. apakšpunktā jau paredz nosacījumus eksprestestu rezultātu sniegšanai, paredzot izsniegt apmeklētājam izmeklējuma rezultātu pārskatu, kas satur šādu informāciju - aptiekas un aptiekas filiāles nosaukums, adrese un tālruņa numurs, apmeklētāja vārds, uzvārds (ar grozījumiem netiek attiecināta vārda un uzvārda norāde, jo ievērojama anonimitāte), izmeklējuma veids, izmeklējuma rezultāti, tās personas vārds, uzvārds un specialitāte, kura veikusi mērījumus, izmeklējuma datums un laiks.
Tiek sasniegts personas datu aizsardzības prasībām atbilstošs un vienlaikus izsekojams eksprestestu rezultātu sniegšanas regulējums, nodrošinot anonimitātes principa ievērošanu, kā arī saglabājot pilnīgu un pārbaudāmu informāciju par veikto izmeklējumu, tā veikšanas laiku un pakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus tiek stiprināta pacientu uzticēšanās farmaceitiskajiem papildpakalpojumiem un nodrošināta vienota pieeja eksprestestu rezultātu dokumentēšanai aptiekās.
(Noteikumu projekta 14. punkts - MK noteikumu Nr. 288 11.¹3.2. apakšpunkts)

10. Nosakot aptiekas darba kārtības ietvaros obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai aptiekās (filiālēs), panākta vienota, skaidru un minimāli nepieciešamu prasību noteikšana vakcinācijas veikšanai aptiekās un aptieku filiālēs, nodrošinot pacientu drošību, epidemioloģisko prasību ievērošanu un farmaceitisko pakalpojumu kvalitāti. Regulējums vienlaikus veicina vakcinācijas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, paplašina farmaceitiskās aprūpes iespējas un nodrošina praksē vienveidīgu pieeju vakcinācijas organizēšanai aptiekās.
Atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma 31. pantā trešajai daļai vakcināciju ir tiesīga veikt arī vakcinācijas jomā apmācīts farmaceits, savukārt Ministru kabinetam šā likuma 31. panta pantā piektajā daļā noteikts deleģējums noteikt obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai (grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā pieņemti 16.04.2026., izsludināti 05.05.2026., stājas spēkā: 19.05.2026.).

Projekta grozījumi paredz precizēt MK noteikumu Nr. 288 1. punktu, tajā secīgi norādot, ka noteikumi nosaka obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai, kā arī profesionālās kompetences prasības farmaceitam vakcinācijas jomā atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma 31. panta piekto daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam, kā arī papildināts attiecīgi Noteikumu izdošanas pamatojums. Jaunā redakcija nodrošinās atbilstību normatīvo aktu sagatavošanas tehniskajām prasībām.
(Noteikumu projekta 1. un 2. punkts MK noteikumu izdošanas pamatojums un 1.3.apakšpunkts)

MK noteikumu Nr. 288 28.¹punkts papildināts ar vakcināciju (neattiecinot to uz valsts apmaksātu pakalpojumu) pret gripu un ērču encefalītu tikai pieaugušajiem.
(Noteikumu projekta 37. punkts - MK noteikumu Nr. 288 28.¹7. apakšpunkts)
Noteikts pārejas periodu normas īstenošanai - norma stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī, un šo pārejas periodu neattiecināt uz gadījumu, ja vakcināciju veic klīniskie farmaceiti un farmaceiti, kuri saņēmuši apmācību veikt vakcināciju pret Covid - 19 infekciju.
(Noteikumu projekta 75. punkts - MK noteikumu Nr. 288 47.⁶ punkts).

Vakcināciju Starptautiskā farmaceitu federācija ir klasificējusi farmaceitiskās aprūpes sniegšanā kā veselības aprūpes pakalpojumu. Farmācijas likuma 33. panta norma ietver aptiekas darbības kārtības principu un nosaka, ka aptieka nodarbojas ar zāļu izgatavošanu pēc receptēm un ārstniecības iestāžu rakstveida pieprasījumiem, ar ārstniecības līdzekļu, veselības aprūpei vai ķermeņa kopšanai lietojamo preču uzglabāšanu, izplatīšanu un farmaceitiskās aprūpes sniegšanu, kā arī ar Ministru kabineta noteikto pārtikas produktu izplatīšanu, un ar šiem noteikumiem, precizējot aptiekas darbības kārtību, kas attiecas uz farmaceitiskās aprūpes praktiskas īstenošanas nodrošinājumu aptiekā, paredzot obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai aptiekās.
Kā norādīts Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcijā par pacientu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanā aptiekas veido vērtīgu tīklu, kurā īstenot veselības veicināšanas kampaņas, skrīningu, vakcināciju, uzraudzību un orientieru sniegšanu veselības un labsajūtas programmu atbalstam.
Konkretizēta vakcinācijas veikšanas kārtība aptiekās un aptiekas filiālēs, nosakot aptiekas darba kārtības ietvaros obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai aptiekās:
a) noteikta prasības telpai, kurā veic vakcināciju, tai skaitā nodrošināt aprīkojumu, kāds noteikts telpai, kad vakcināciju veic ārpus vakcinācijas iestādes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vakcinācijas noteikumiem, jānodrošina epidemioloģiskās drošības pasākumi un konfidencialitāte, nodrošināta pacienta privātuma un datu aizsardzība, kā arī uzlabota farmaceitiskās aprūpes kvalitāte un drošība, vienlaikus saglabājot elastību aptiekas telpu organizācijā.
(Noteikumu projekta 9., 10. un 51. punkts - MK Noteikumu 8.²2. un 28.⁶1. apakšpunkts un 8.³punkts)
b) jānodrošina vakcīnu uzglabāšana ražotāja noteiktajā temperatūras režīmā;
(Noteikumu projekta 51. punkts - MK Noteikumu 28.⁶2. apakšpunkts)
c) jānodrošina  Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijas par vakcinācijas veikšanu, kas ir publicētas Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē;
(Noteikumu projekta 51. punkts - MK Noteikumu 28.⁶3. apakšpunkts)
d) vakcināciju veic farmaceits, tai skaitā klīniskais farmaceits, kurš ir apguvis apmācību par vakcinācijas veikšanu un citiem ar vakcināciju saistītiem jautājumiem attiecīgi izglītības iestādes īstenotās akadēmiskās vai profesionālās studiju programmas ietvaros vai profesionālās augstākās izglītības programmas ietvarā vai akreditētā izglītības institūcijā vai Latvijas Farmaceitu biedrībā saskaņā ar tālākizglītības programmu, tai skaitā atbilstošiem standartiem, kas izstrādāti un saskaņoti Latvijas Farmaceitu biedrības tālākizglītības procesa ietvaros. Minētā apmācība nav nepieciešama farmaceitam tai skaitā klīniskajam farmaceitam, kurš ir saņēmis vakcinācijas pret Covid-19 infekciju apmācību.
(Noteikumu projekta 51. punkts - MK Noteikumu 28.⁶4. apakšpunkts)
Covid-19 infekcijas vakcinācijas apmācības programmas ietvaros farmaceiti, tai skaitā klīniskie farmaceiti, ir apguvuši vakcinācijas veikšanai nepieciešamās praktiskās un teorētiskās zināšanas, tostarp par vakcīnu ievadīšanas tehnisko izpildi, pacientu drošību, neatliekamu situāciju atpazīšanu un rīcību tajās, kā arī infekcijas kontroles prasībām. Šīs apmācības pēc satura atbilst vakcinācijas veikšanas pamata kompetenču kopumam.
Līdz ar to normā ietvertais regulējums nodrošina, ka jau iepriekš apgūtā un praksē pārbaudītā kompetence netiek dublēta ar formāli identisku papildu apmācības prasību, tādējādi ievērojot samērīguma principu un novēršot nepamatotu administratīvo slogu profesionālajām personām.
Vienlaikus tiek saglabāta prasība par vispārēju vakcinācijas apmācību jaunajiem speciālistiem, nodrošinot, ka kompetence tiek iegūta vai nu izglītības programmu ietvaros, vai akreditētās tālākizglītības formā, tādējādi garantējot vienotu kvalitātes līmeni vakcinācijas pakalpojuma sniegšanā.
e) pirms vakcinācijas pacientam no vakcināciju veicošās personas jāsaņem informācija par vakcīnu un sniedz informētu piekrišanu. Tāpat tiek izvērtēts vakcinējamās personas veselības stāvoklis, noskaidrotas relatīvās kontrindikācijas vakcinācijai un citi piesardzības apsvērumi, kuru dēļ vakcinācija var tikt atlikta, kā arī iespējamās absolūtās kontrindikācijas (tostarp anafilakse), kuru gadījumā vakcinācija netiek veikta. Fakts par personas izvērtēšanu tiek reģistrēts veidlapā. Minētā veidlapa tiek uzglabāta atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīniskās dokumentācijas noformēšanas un glabāšanas kārtību.
(Noteikumu projekta 52. punkts - MK Noteikumu 28.⁹ punkts)
f) persona, kura veic vakcināciju ir atbildīga par:
- par vakcinācijas absolūtās kontrindikācijas vai relatīvo kontrindikāciju noskaidrošanu un par to, lai pacientam veiktu vakcināciju atbilstoši veselības stāvoklim. Ja vakcinējamai personai konstatēta relatīva kontrindikācija vai nepieciešams ievērot piesardzību citu iemeslu dēļ, attiecīgā persona tiek informēta par laiku, kad nepieciešams ierasties uz atkārtotu apskati vai vakcināciju;
- par vakcinācijas higiēniskā un pretepidēmiskā režīma prasību ievērošanu, par vakcīnas pareizu sagatavošanu un ievadīšanu atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai, kā arī par vakcinējamo personu reģistrēšanu un plūsmas organizēšanu un vakcinējamās personas novērošanu pēcvakcinācijas periodā, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību iespējamas anafilakses attīstības gadījumā, vai konsultācijas sniegšanu, ja vakcinētajai personai ir konstatēts nevēlams notikums pēc vakcinācijas, tai skaitā iespējama vakcinācijas izraisīta komplikācija jeb blakusparādība;
- par to, lai pacientam vakcinācijas veiktu saskaņā ar vakcinācijas kalendāru veiktu un atbilstoši veselības stāvoklim iespējamās vakcinācijas;
- par savlaicīgu vakcīnu ievades faktu reģistrāciju vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.
(Noteikumu projekta 53. punkts - MK Noteikumu 28.¹⁰ punkts)
g) veicot vakcināciju, farmaceits:
- reģistrē vakcinācijas faktu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu un aizpildanormatīvajos aktos par medicīniskās dokumentācijas noformēšanas un glabāšanas kārtību noteikto profilaktiskās potēšanas uzskaites žurnālu (veidlapa Nr. 064/u). Pēc personas pieprasījuma informācija par veikto vakcināciju tiek ierakstīta arī personas potēšanas pasē;
- rakstiski informē personu par nepieciešamo revakcinācijas laiku.
(Noteikumu projekta 53. punkts - MK Noteikumu 28.¹¹ punkts)
h) Veselības inspekcija iekļauj vispārējā tipa aptiekas, kuras veic vakcināciju, Ārstniecības iestāžu reģistrā, savukārt vakcināciju veicošos farmaceitus, tai skaitā klīniskos farmaceitus, — Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā (turpmāk — Reģistri). Reģistru publiski pieejamajā daļā šī informācija netiek norādīta, nodrošinot datu aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību.
(Noteikumu projekta 55. punkts - MK Noteikumu 28.¹²punkts)

Citu valstu pieredze rāda, ka apmācīti farmaceiti var sekmīgi veikt vakcināciju un ievērojami uzlabot vakcinācijas aptveri un veselīgākas sabiedrības rādītājus.
Vakcinē aptiekās Francijā, Vācijā, Beļģijā, Portugālē, Itālijā, Spānijā, Polijā, Lietuvā.
Skat. pētījumus:https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1551741125000713 https://bsac-kaw.co.uk/wp-content/uploads/2024/02/Role-of-pharmacists-in-vaccination-article-2019-8ec099aea05e52a2295dd11a12d5472a.https://www.researchgate.net/publication/370648503_Public_Health_Interest_of_Vaccination_Through_Community_Pharmacies_A_Literature_Review
Vienlaicīgi veikts tehniks precizējums

11. Noteiktas aptiekas darbības kārtības ietvaros farmaceita rīcība izņēmuma gadījumos, vispārējā tipa aptiekā nodrošinot īslaicīgu recepšu zāļu izsniegšanu vai terapijas turpināšanu, ievērojot noteiktus kritērijus un dokumentēšanu veselības informācijas sistēmā. Minētais regulējums konkretizē recepšu noformēšanas kārtību farmaceitiskās aprūpes ietvarā, noteikumu 27.¹punktā ietverot regulējumu, kas paredz šauri definētu izņēmuma mehānismu, kas ļauj farmaceitam akūtos gadījumos nodrošināt īslaicīgu recepšu zāļu izsniegšanu, kā arī epikrīzē norādīto zāļu izsniegšanu, nodrošinot terapijas nepārtrauktību pacientu interesēs.
Farmācijas likuma 2. pants nosaka, ka zāļu izplatīšana īstenojama pacientu interesēs, nodrošinot kvalitatīvu un medicīniski pamatotu terapiju. Savukārt Ārstniecības likuma 60. pants paredz Ministru kabineta pilnvarojumu noteikt recepšu izrakstīšanas kārtību. Minētais pilnvarojums tiek īstenots, tostarp attiecībā uz farmaceita veiktu recepšu noformēšanu izņēmuma gadījumos farmaceitiskās aprūpes ietvarā, neiejaucoties ārstniecības personu kompetencē recepšu izrakstīšanā.
Līdz ar to recepšu aprite tiek regulēta savstarpēji papildinošos normatīvajos aktos, nodalot ārstniecības un farmaceitiskās darbības kompetenci. Farmaceita rīcība šajā gadījumā nav uzskatāma par ārstniecības funkciju, bet gan par farmaceitiskās aprūpes ietvaros īstenotu zāļu pieejamības nodrošināšanas mehānismu, kas balstās uz pacienta sniegto informāciju un pieejamiem objektīviem terapijas pierādījumiem.
Izņēmuma regulējums par recepšu zāļu izsniegšanu ir uzskatāms par Farmācijas likuma normu praktiskas piemērošanas konkretizāciju, kas vērsta uz terapijas nepārtrauktības nodrošināšanu stingri noteiktos gadījumos, ievērojot normatīvi noteiktus kritērijus, tostarp steidzamības izvērtējumu un zāļu lietošanas nosacījumus. Šo darbību izpilde tiek dokumentēta veselības nozares informācijas sistēmā (E-veselības sistēmā), nodrošinot uzraudzību un izsekojamību.
Šāds regulējums ir samērīgs, jo nodrošina terapijas nepārtrauktību situācijās, kad ārstniecības personas iesaiste īstermiņā nav iespējama, vienlaikus saglabājot vispārējos recepšu aprites principus un atbilstot no Ārstniecības likuma 60. pantā ietvertā deleģējuma izrietošajai recepšu noformēšanas kārtībai farmaceitiskās aprūpes ietvarā.
Tiek sasniegts skaidrs un praksē piemērojams regulējums farmaceita rīcībai izņēmuma gadījumos, nodrošinot pacientam terapijas nepārtrauktību situācijās, kad īslaicīgi nav iespējams saņemt ārstniecības personas izrakstītu recepti. Regulējums paredz šauri definētu un kontrolētu mehānismu recepšu zāļu izsniegšanai vai iepriekš nozīmētas terapijas turpināšanai, vienlaikus saglabājot ārstniecības personu kompetenču sadalījumu un nepārkāpjot recepšu izrakstīšanas tiesību regulējumu.
Vienlaikus tiek nodrošināta pacientu drošība un ārstēšanas nepārtrauktība, samazināts terapijas pārtraukuma risks hronisku vai akūtu veselības stāvokļu gadījumos, noteikta vienota farmaceita rīcības un dokumentēšanas kārtība veselības informācijas sistēmā, stiprināta farmaceitiskās aprūpes kvalitāte un izsekojamība, nodrošināta skaidra farmaceita profesionālās atbildības robeža izņēmuma situācijās.
(Noteikumu 27., 28., 29.  punkts - MK noteikumu Nr. 288 27.¹, 27.²un 27.³punkts)

Projekta grozījumi paredz precizēt MK noteikumu Nr. 288 1. punktu, tajā secīgi norādot, ka noteikumi nosaka recepšu izrakstīšanas kārtību (attiecas uz farmaceita veiktu recepšu noformēšanu izņēmuma gadījumos farmaceitiskās aprūpes ietvarā) atbilstoši Ārstniecības likuma 60. pantā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam, kā arī papildināts attiecīgi Noteikumu izdošanas pamatojums. Jaunā redakcija nodrošinās atbilstību normatīvo aktu sagatavošanas tehniskajām prasībām.
(Noteikumu projekta 1. un 2. punkts MK noteikumu izdošanas pamatojums un 1.4.apakšpunkts)

Šāds regulējums veidots, ņemot vērā to, ka problēma ir arī veselības aprūpes nepieejamība, un izvērtējot situācijas, ar kurām saskaras aptiekās farmaceiti, kā arī skatoties citu dalībvalstu valstu praksi. Tiesības klīniskajam farmaceitam un farmaceitam izsniegt pacientam recepšu zāles bez ārstniecības personas izrakstītas receptes un fiksēt šo gadījumu e-veselības sistēmā, noformējot elektroniski parasto recepti, pieļaujams 1) akūtas saslimšanas gadījumā, arī 2) endokrīnās un vielmaiņas slimības gadījumā (cukura diabēts (insulīns)), tai skaitā, ja pacients uzrāda pierādījumus par iepriekšēju terapiju, piemēram, medicīniskus izrakstus vai iepriekš lietotā iepakojuma marķējumu ar pacienta identifikāciju, kā arī 3) stacionārās ārstēšanas pēctecības gadījumā (pacients ir izrakstīts no stacionārās ārstniecības iestādes un epikrīzē norādītās recepšu zāles nav izrakstītas uz receptes, šādā gadījumā zāles izsniedz atbilstoši epikrīzē norādītajām zālēm), kā arī citos izņēmuma gadījumos īslaicīgai lietošanai līdz ārsta apmeklējumam un receptes saņemšanai saskaņā ar veselības ministra rīkojumu, kas izdots, pamatojoties uz ārstu profesionālo asociāciju atzinumiem. Minētais atļauts, ja izpildās noteikti nosacījumi:
1) izsniedzamās zāles nav nereģistrētas zāles,
2) izsniedzamās zāles nav narkotiskās un psihotropās zāles, anaboliskie steroīdi, testosteroni un augšanas hormoni vai to analogi, kā izņēmumu pieļaujot sistēmisko antibakteriālo līdzekļu izsniegšanu gadījumā, kad pacients ir izrakstīts no stacionārās ārstniecības iestādes un epikrīzē norādītās recepšu zāles nav izrakstītas uz receptes, šādā gadījumā zāles izsniedz atbilstoši epikrīzē norādītajām zālēm un devām, kā arī citos akūtos gadījumos īslaicīgai lietošanai līdz ārsta apmeklējumam un receptes saņemšanai, saskaņā ar veselības ministra rīkojumu, kas izdots, pamatojoties uz ārstu profesionālo asociāciju atzinumiem,
3) izsniedzamās zāles nav kā arī nav sistēmiskie antibakteriālie līdzekļi (antibiotikas), kā izņēmumu pieļaujot sistēmisko antibakteriālo līdzekļu izsniegšanu gadījumā, kad pacients ir izrakstīts no stacionārās ārstniecības iestādes un epikrīzē norādītās recepšu zāles nav izrakstītas uz receptes, šādā gadījumā zāles izsniedz atbilstoši epikrīzē norādītajām zālēm un devām, kā arī citos akūtos gadījumos īslaicīgai lietošanai līdz ārsta apmeklējumam un receptes saņemšanai, saskaņā ar veselības ministra rīkojumu, kas izdots, pamatojoties uz ārstu profesionālo asociāciju atzinumiem, un akūtos saslimšanas gadījumos (acu slimības un urīnceļu infekcijas gadījumā – akūts nekomplicēts cistīts (tikai sievietēm)).
Farmaceits lēmumu par zāļu izsniegšanu pieņem, izvērtējot situācijas steidzamību, pamatojoties uz pacienta sniegto informāciju, kā arī ņemot vērā ārstniecības personas pieejamību (tai skaitā darba laiku un atrašanās vietu), un pacienta iespējas savlaicīgi nokļūt pie ārsta. Informāciju par zāļu izsniegšanu farmaceits ievada vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, noformējot elektroniski parasto recepti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas kārtību, un receptē norādot zāļu izsniegšanas pamatojumu, un recepšu zāles drīkst izsniedz tikai mazākajā aptiekā pieejamajā iepakojumā, izsniedzot zāles aptiekā bez ārstniecības personas izrakstītas receptes, zāļu kompensācija no valsts budžeta netiek nodrošināta, un pacients zāles iegādājas par personīgajiem līdzekļiem. Šāda pieeja recepšu zāļu izsniegšanā nav pretrunā ar Farmācijas likumu un Ārstniecības likumu, tā ir pacientu interesēs, ari Latvijā, tāpat kā citās valstīs, pastāv problēmas ar ārstniecības personu pieejamību dažādās situācijās; piemēram, pacienta ģimenes ārsts, ārstējošais ārstis,arī dežūrārsti noteiktās situācijās var nebūt pieejami (pieņemšana ir noteiktas stundas dienā, ir brīvdienas, svētku dienas, pārāk liels attālums, lai nokļūtu līdz dežūrārstam, transporta līdzekļu neesamība, pārvietošanās grūtības, arī ārsti var būt, piemēram, atvaļinājumā un nav aizvietotāju), un tas neveicina savlaicīgu pacienta piekļuvi zālēm un neveicina efektīvu veselības aprūpes nodrošināšanu atbilstošā veselības aprūpes pakalpojuma līmenī.
Ņemot vērā citu valstu pieredzi, un to, ka Latvijā recepšu zāļu izsniegšanas fakts aptiekā tiek fiksēts e-veselībā, uzraudzība par aptiekās izsniegtajām recepšu zālēm bez ārstniecības personas izrakstītas receptes tiek nodrošināta. Fakta par recepšu zāļu izsniegšanu aptiekā bez ārsta iesaistes fiksēšana e-veselībā ir nepieciešama, lai ārstam būtu pieejami visa informācija par pacienta aptiekā saņemtajām zālēm.
Lai integrētu datus e-veselības sistēmā, paredzēts pārejas periods jaunās normas īstenošanai. (Noteikumu projekta 75. punkts - MK noteikumu Nr. 288 47.⁶punkts)
Situācijas aptiekā, kad farmaceitiem nepieciešams izsniegt recepšu zāles bez ārsta izrakstītas receptes regulējuma pilnveidē vērtētas situācijas, uz kurām vērsa uzmanību farmaceiti aptiekās, kad pacientam saziņa ar ārstu nav bijusi iespējama pat vairākas dienas. Turklāt jāņem vērā ļoti būtisks aspekts – farmaceiti, kuri ir komentējuši šo jautājumu, strādā arī ārpus Rīgas, lielākoties mazākās pilsētās, kur akūta gadījuma risināšana ir sarežģīta speciālistu nepieejamības dēļ. Turklāt aptieka vienmēr strādā garākas darba stundas, arī sestdien, svētdien un svētku dienās, arī naktīs. Ir apdzīvotas vietas, kur stacionārās ārstniecības iestādes nav pieejamas vakaros, turklāt visbiežāk ir situācijas, kuras farmaceits savas kompetences ietvarā var atrisināt un neatliekamās medicīnas palīdzības dienests nebūtu noslogojams. Situācijas nopietnību raksturo šādi gadījumi aptiekās:
1. Astmas pacientam nepieciešams Salbutamolum: pacientam lēkme, zāles nav līdzi/beidzies iepriekšējais iepakojums.
2. Pacientam nepieciešams Budezonīds akūta laringīta gadījumā, simptomi sākušies naktī.
3. Pacientam nepieciešamas Nitrendipīna tabletes pie paaugstināta asinsspiediena, jo nav iespējams sazināties ar savu ārstu. Par nitrendipīnu (augstam asinsspiedienam) ir bijis, ka aptiekā ienāk pacients, pacientam ir slikti un pēdējā brīdī prasa aptiekā šīs zāles, sazināties ar ārstu nav iespējams. Iepriekš bija lietots, bet samērā reti, un tad ir pēkšņa vajadzība un aerosola mājās nav.
4. Gripas laikā slimniekam nepieciešams pretvīrusa medikaments Oseltamivirum kapsulas, zāles jāieņem nekavējoties (ir vakars, arī piektdienas vakars, ārsts nav pieejams).
5. Hroniskas saslimšanas gadījumā pacientam nepieciešamas zāles (hipertonija, cukura diabēts, piemēram, insulīns, ateroskleroze, arī onkoloģisko slimību gadījumā), ārsta izrakstītās un saņemtās  zāles ir beigušās, pacientam nav iespējams sazināties ar savu ārstu, piemēram, brīvdienās, svētku dienās, farmaceits zāles nevar izsniegt, jo to nepieļauj tiesību regulējums , neskatoties uz to, ka ir pieejama informācija par medikamenta iegādes/izrakstīšanas vēsturi pēc pacienta sniegtās informācijas. Piemērs, piektdienas vakarā aptiekā ierodas paciente (73 gadi, kurlmēma, aptiekas pastāvīgā kliente), vērsās pie farmaceita asistenta, turot rokās Metoprolol 50mg iepakojumu, un lūdz pārdot šīs zāles bez receptes. Tā kā recepte netika uzrādīta, farmaceita asistents, ievērojot noteikumus par recepšu medikamentu izsniegšanu, atteicās zāles izsniegt. Sarunas laikā tika novērots, ka paciente kļūst satraukta, un varēja redzēt, ka viņas pašsajūta pasliktinās. Farmaceitam ir zināms, ka paciente šīs zāles lieto pastāvīgi un regulāri, jo viņa ir aptiekas pastāvīgā kliente. Piemērs, aptiekā (Alsunga) sestdienā ieradās paciente, kurai vajadzēja Perineva spiediena zāles, ārste bija solījusi izrakstīt, bet nebija izrakstījusi (aizmirsusi), bet zāļu nākamajai dienai vairs nebija. Piemērs, aptiekā sestdienā ienākusi onkoloģijas slimniece ar sūdzībām par sliktu dūšu un lūdza Cerucal (Metoclopramidum), iepriekšējās izrakstītās bija beigušās.
6. Pacientam nepieciešams NaCL inhalācijām, infūzijām.
7. Pacientam nepieciešama hormonālā kontracepcija (kuru lieto regulāri), nav iespējams sazināties ar savu ārstu, piemēram, brīvdienās, svētku dienās (farmaceitiem ir pieejama informācija par medikamenta iegādes/izrakstīšanas vēsturi).
8. Pacientam ir akūtas urīnceļu infekcijas (lietojamas zāles: nitrofurantoins, furagīns, fosfomicīns). Piemērs, pacienta interesēs ir izsniegts bez receptes furadonīns akūtas urīnceļu infekcijas gadījumā, jo ārsts ir brīvdienā, recepti izrakstīt nevar un paciente cieš no ļoti nepatīkamiem simptomiem.
9. Pacientam ir uzpampis zobs, nepieciešamas antibiotikas. Piemērs, pacientam sāp zobs, ir uzpampis vaigs, tiek iegādātas bezrecepšu pretsāpju zāles. Farmaceits aicina steidzami doties pie zobārsta, bet diemžēl zobārsts reģionos vēlā vakarā vai naktī nav pieejamas, Rīgā zobārsta apmeklējums naktī ir iespējams, bet izmaksas ir augstas un pacienti atsakās to izmantot. Pēc pieejamās informācijas zoba izraušana naktī maksā 160 – 200 euro.
10. Pacientam ir konjunktivīts un aptiekās to pēc simptomiem var novērtēt. Šajā gadījumā ļoti efektīvi palīdz antibiotiku saturošus acu pilienus/ziedes, kas tiek izrakstīti pat zīdaiņiem (piem. Tobrex, Oftan Akvakol u.c.).
11. Slimnieks izrakstīts no slimnīcas, piemēram, piektdienas pēcpusdienā. Izrakstā norādītas pretsāpju zāles un antibiotikas, asinsšķīdinātāji. Ģimenes ārsta pieņemšana beigusies, receptes nav izrakstītas, ārsts pieejams tikai pirmdien vai garāku svētku dienu gadījumā tikai otrdien vai trešdien. Piemērs, aptiekā ieradās pacients (apmēram 40 gadi) ar izrakstu no slimnīcas. Izrakstā norādīts, ka pacientam tika veikta pirksta operācija, un ārsts ieteicis lietot antibiotikas Dalacin C 300 mg. Pārbaudot, tika konstatēts, ka recepte nav izrakstīta ne e-veselībā, ne papīra formātā. Tā kā Dalacin C ir recepšu medikaments, farmaceits, ievērojot normatīvos aktus, atteica zāļu izsniegšanu bez receptes. Pacients bija neapmierināts, nesaprot, kā rīkoties esošajā situācijā, jo viņa ģimenes ārsts tajā brīdī nebija nepieejams (darbanespēja).
12. Zāles migrēnas lēkmju ārstēšanai (piemēram, Cinie) un nav iespējams sazināties ar savu ārstu. Piemērs, aptiekā ienāk pacients, rokās turot izlietotu zāļu blisteri ar uzrakstu “Cienie100 mg”. Viņš lūdz farmaceitam pārdot šīs zāles bez receptes. Sarunājoties viņš paskaidro, ka kopā ar sievu ir atbraukuši ciemos pie draugiem, un pēkšņi viņai sākusies migrēnas lēkme. Ārstu sazvanīt nav iespējams, bet citas bezrecepšu zāles līdz šim nav sniegušas nekādu atvieglojumu.
13. Citas situācijas, kad zāles nepieciešamas neatliekami (akūti):
Piemērs, aptiekā nācies piektdienas vakarā iedot pacientam plāksnīti Kventiax (Qutiapinum), jo pacients strādā maiņu darbu un lai varētu izgulēties, lieto Kventiax. Ārsts recepti solījis izrakstīt, bet priekšā brīvdienas, recepte nav, bet pacientam ir jāizguļas. Pirmdien no rīta pacients zvanīja ārstam vēlreiz un recepti izrakstīja.
Piemērs, pacients dodas ceļojumā un nav saskaitījis tabletes un skaidri zināms ka ceļojuma laikā tās beigsies, nebūs ko lietot, bet ārsts tik ātri nav pieejams.
14. Zāļu izsniegšana nepieciešama neparedzētos gadījumos, kad pacients nejauši saplēsis iepakojumu, pazaudējis zāles, zāles ir sabojātas un tml. Piemērs, aptiekā ierodas pensionāru pāris, parāda acu ārsta izrakstu un zāļu kastīti ar tukšu pudelīti, un paskaidro, ka pirms trim dienām viņam veikta kataraktas operācija, un pēc tās nozīmēti acu pilieni Ducressa. Taču zāles jau šodien ir beigušās, jo daudzas reizes, mēģinot pilināt, pilieni izplūduši garām. Farmaceita asistents rūpīgi pārrunā pāra veselības stāvokli, taču, konstatējot, ka receptes vairs nav, tik ļoti nepieciešamie acu pilieni pacientam netiek izsniegti, jo to nepieļauj regulējums.

Skatoties situāciju Eiropā (Zviedrijā, Somijā, Polijā, Ungārijā, Portugālē, Beļģijā, Grieķijā, Čehijā, Itālijā, Slovēnijā u.c.) recepšu zāļu izsniegšana aptiekās bez ārstniecības personas izrakstītas receptes ir atļauta ārkārtas situācijās, kad var būt apdraudēta pacientu veselība vai dzīvība, vai hroniskiem pacientiem terapijas nepārtrauktības nodrošināšanai atļauts izsniegt vienu zāļu iepakojumu (receptes pagarināšana - Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Norvēģijā), ja farmaceits ir pārliecinājies, ka pacients šīs zāles lieto.
Pētījumi: https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC10463283/

12. Noteiktas aptieku darbības kārtības ietvaros nepieciešamā apmācība farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanā. Tiek sasniegta vienota un skaidra pieeja farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanā iesaistīto personu profesionālajai sagatavotībai, nosakot nepieciešamās apmācības prasības aptieku darbības ietvaros. Regulējums stiprina farmaceitiskās aprūpes kvalitāti, pacientu drošību un vienveidīgu profesionālās prakses piemērošanu aptiekās.
Vienlaikus tiek nodrošināta atbilstoša farmaceitu un farmaceita asistentu kompetence farmaceitisko pakalpojumu sniegšanā, veicināta kvalitatīva un droša farmaceitiskā aprūpe, mazināti profesionālās prakses un pacientu drošības riski, nodrošināta vienota pieeja jaunu farmaceitisko pakalpojumu ieviešanā un izpildē, stiprināta farmaceitiskās aprūpes kvalitātes pārvaldība un profesionālā atbildība aptiekās.
Noteikumu 28., 28.⁷ punkta un 28.⁸4. apakšpunkta norma nosaka, ka farmaceitiskās aprūpes sniegšana (noteikumu 27. un 28. punktā minētās konsultācijas, zāļu lietošanas pārskata sastādīšana/ zāļu saskaņošana recepšu zāļu izsniegšana izņēmuma gadījumos, farmaceitam noformējot parasto recepti, skrīningu testu veikšana, arī vakcinācija u.c.) ir pieļaujama tikai tad, ja  ir apgūta attiecīga apmācība par farmaceitisko aprūpi ir apgūta izglītības iestādes īstenotas akadēmiskās vai profesionālās studiju programmas ietvaros, akreditētā izglītības institūcijā vai Latvijas Farmaceitu biedrībā saskaņā ar tālākizglītības programmu, tai skaitā atbilstošiem standartiem, kas izstrādāti un saskaņoti Latvijas Farmaceitu biedrības tālākizglītības procesa ietvaros. Ar šo regulējumu tiek novērsta vienotas pieejas un kvalitātes standartu nepietiekama nodrošināšana praksē, nosakot obligātu apmācības prasību Tādējādi tiek nodrošināta vienveidīga farmaceitiskās aprūpes kvalitātes un drošības standartu piemērošana visās aptiekās, izmantojot jau esošo izglītības un tālākizglītības sistēmu, neieviešot jaunas institucionālas prasības. Papildus norma paredz, ka farmaceiti, kuri apguvuši Latvijas Farmaceitu biedrības pilotprojektā “Strukturēta pacientu konsultēšanas rīka – zāļu lietošanas pārskata kā veselības aprūpes funkcijas izveide” izstrādāto apmācību, ir tiesīgi sniegt attiecīgo farmaceitiskās aprūpi bez papildu apmācības, tādējādi nodrošinot regulējuma pēctecību, profesionālās pieredzes atzīšanu un inovāciju ieviešanu praksē.
Norma ir uzskatāma par Ministru kabinetam noteiktā pilnvarojuma Farmācijas likumā 5.panta 1. punktā noteikt aptiekas darbības kārtību īstenošanu, jo tā regulē aptiekas iekšējās darba organizācijas un profesionālās darbības nodrošināšanas nosacījumus, nevis farmaceitiskās izglītības vai kvalifikācijas iegūšanas prasības.
Farmācijas likuma 33. panta norma ietver aptiekas darbības kārtības principu un nosaka, ka aptieka nodarbojas ar zāļu izgatavošanu pēc receptēm un ārstniecības iestāžu rakstveida pieprasījumiem, ar ārstniecības līdzekļu, veselības aprūpei vai ķermeņa kopšanai lietojamo preču uzglabāšanu, izplatīšanu un farmaceitiskās aprūpes sniegšanu, kā arī ar Ministru kabineta noteikto pārtikas produktu izplatīšanu, un ar šiem noteikumiem, precizējot aptiekas darbības kārtību, kas attiecas uz farmaceitiskās aprūpes praktiskas īstenošanas nodrošinājumu aptiekā, paredzot profesionālās kompetences uzturēšanas un vienotu darbības standartu ievērošanas kārtību. Savukārt Farmācijas likuma 42. panta norma nosaka obligāto profesionālās kvalifikācijas pamatu zāļu izgatavošanai, kontrolei un izplatīšanai.
Regulējums neievieš jaunas kvalifikācijas prasības, bet konkretizē aptiekas darbības kārtības piemērošanu organizatoriskā līmenī, aptverot arī personāla profesionālās darbības organizācijas nosacījumus, ciktāl tie ir nepieciešami farmaceitiskās aprūpes kvalitātes, drošības un nepārtrauktības nodrošināšanai. Profesionālās apmācības un prasmju uzturēšanas prasību noteikšana nodrošina, ka farmaceitiskā darbība tiek veikta atbilstoši aktuālajiem standartiem un samazina kļūdu risku praksē.
Attiecībā uz apmācības prasību noteikšanu farmaceitiem, veicot vakcināciju (28.⁸4. apakšpunkta norma) norādāms, ka ar šo regulējumu tiek īstenots likumdevēja deleģējums. Atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma 31. pantā trešajai daļai vakcināciju ir tiesīga veikt sertificēta ārstniecības persona vai vakcinācijas jomā apmācīts farmaceits, savukārt Ministru kabinetam šā likuma 31. panta pantā piektajā daļā noteikts deleģējums noteikt profesionālās kompetences prasības farmaceitiem, kuri veic vakcināciju (grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā pieņemti 16.04.2026., izsludināti 05.05.2026., stājas spēkā: 19.05.2026.).
Apmācība nav nepieciešama farmaceitam tai skaitā klīniskajam farmaceitam, kurš ir saņēmis vakcinācijas pret Covid-19 infekciju apmācību.
(Noteikumu projekta 36., 50. un 51. punkts - MK noteikumu Nr. 288 28., 28.⁷ punkta un 28.⁸4. apakšpunkts)

13. Noteiktas prasības aptieku darbības kārtības ietvaros informācijas sniegšanai par farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanu. Tiek sasniegta vienota, skaidra un pārskatāma kārtība informācijas sniegšanai par farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanu aptiekās, stiprinot pacientu informētību, farmaceitiskās aprūpes kvalitāti un pakalpojumu caurskatāmību. Regulējums nodrošina konsekventu pieeju informācijas apritei, vienlaikus sekmējot pacientu tiesību ievērošanu un uzticēšanos farmaceitiskajiem pakalpojumiem. Vienlaikus tiek nodrošināta pacientiem saprotama un pieejama informācija par farmaceitiskajiem pakalpojumiem, stiprināta farmaceitiskās aprūpes kvalitātes un izsekojamības sistēma, mazināti interpretācijas un informācijas neskaidrības riski, nodrošināta vienota pieeja informācijas sniegšanai aptiekās, veicināta farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu caurskatāmība un pacientu iesaiste ārstēšanās procesā.
Ar noteikto regulējumu tiek precizēta kārtība, kādā vispārējā tipa aptiekas un ārstniecības iestādes (slēgta tipa aptiekas) sniedz informāciju Zāļu valsts aģentūrai par farmaceitiskās aprūpes sniegšanas (uzsākšana/ pārtraukšana/atsākšanu (turpināšana)) (Noteikumu projekta 34. un 48. punkts - jaunais MK noteikumu Nr. 288 27.⁸, un 28.⁵punkts), kā arī Zāļu valsts aģentūra nodrošina attiecīgās informācijas publiskošanu (Noteikumu projekta 35. un 49. punkts - jaunais MK noteikumu Nr. 288 27.⁹ un 28.⁶ punkts), jo līdz šim jautājums nebija noregulēts.
Tas uzraudzības nolūkā nodrošina šādus ieguvumus:
1) Uzraudzības un caurskatāmības stiprināšana - tiek nodrošināta Zāļu valsts aģentūras rīcībā esošās informācijas pilnība un aktualitāte par aptiekās sniegto farmaceitisko aprūpi, tādējādi veicinot efektīvu nozares uzraudzību un normatīvo aktu ievērošanas kontroli.
2) Vienotas informācijas sistēmas izveide - informēšanas pienākums sekmē centralizētas un salīdzināmas informācijas uzkrāšanu par:
a) farmaceitisko konsultāciju sniegšanu (jaunais MK noteikumu Nr. 288 27. un 28. punkts),
b) nederīgo vai neizlietoto zāļu pieņemšanu (jaunais MK noteikumu Nr. 288 27.⁴punkts),
c) sniegto farmaceitisko aprūpi (skrīningu u c. pakalpojumiem) ( MK noteikumu Nr. 288 28.¹ punkts).
3) Sabiedrības veselības un vides aizsardzības uzlabošana - tiek veicināta kontrolēta un pieejama nederīgo zāļu savākšanas sistēma, kā arī kvalitatīva farmaceitisko konsultāciju un to pieejamība iedzīvotājiem.
4) Farmaceitisko aprūpes attīstības veicināšana - regulējums rada priekšnoteikumus farmaceitiskās aprūpes attīstības monitorēšanai un izvērtēšanai, nodrošinot datu pieejamību politikas plānošanai un nozares attīstībai.
5) Tiesiskās noteiktības nodrošināšana pārejas periodā - pārejas norma līdz 2027. gada 1. janvārim nodrošina visu vispārējā tipa aptieku pienākumu vienreizēji aktualizēt informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem un to turpināšanu, tādējādi novēršot informācijas nepilnības un nodrošinot vienotu uzskaites sākumpunktu.
6) Zāļu valsts aģentūras pienākumu tās tīmekļvietnē publicēt informāciju par sniegto farmaceitisko aprūpi nodrošina publisku, uzticamu un aktuālu informācijas apriti par farmaceitiskās aprūpes pieejamību, vienlaikus veicinot sabiedrības veselības aizsardzību, vides drošību un nozares caurskatāmību. Ņemot vērā, ka normatīvajā regulējumā netiek noteikta informācijas sniegšanas kārtība, forma un regularitāte, informācijas sniegšana Zāļu valsts aģentūrai var tikt īstenota tās noteiktajā kārtībā vai pēc pieprasījuma, tai skaitā izmantojot aģentūras izveidotās informācijas sistēmas vai tiešsaistes platformas. Minētie aspekti var tikt precizēti turpmāk, izvērtējot tiesisko regulējumu, tostarp jautājumu par to sasaisti ar aptiekas licencēšanas procesu.

14. 2. punkta normā precizētas prasības par speciālās atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai redzamību aptiekas apkalpošanas zālē, paredzot arī elektroniski izsniegtas licences izdrukas izvietošanu, tādējādi nodrošinot skaidru un praksē piemērojamu regulējumu un iespēju pārliecināties par aptiekas darbības tiesiskumu, tostarp izmantojot Zāļu valsts aģentūra uzturēto aptieku reģistru (pieejams Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē (www.zva.gov.lv)). Tiek sasniegts skaidrs, mūsdienu administratīvajai praksei atbilstošs un vienveidīgi piemērojams regulējums par speciālās atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai pieejamību aptiekā, nodrošinot sabiedrībai iespēju pārliecināties par aptiekas darbības tiesiskumu un licencēšanas statusu. Regulējums vienlaikus pielāgo prasības elektroniskai dokumentu apritei un digitālajiem risinājumiem valsts pārvaldē. Vienlaikus tiek nodrošināta lielāka farmaceitiskās darbības caurskatāmība, veicināta pacientu uzticēšanās aptieku darbības tiesiskumam, samazināti interpretācijas riski par licences izvietošanas prasību izpildi, nodrošināta elektroniski izsniegtu licenču praktiska izmantošana, stiprināta informācijas pieejamība, izmantojot Zāļu valsts aģentūras uzturēto aptieku reģistru.
(Noteikumu projekta 3. punkts - MK noteikumu Nr. 288 2. punkts).

15. 5.¹punkta normā nodrošināta elastīgāka un skaidrāka aptieku izvietošanas kārtība, ļaujot aptiekām un to filiālēm darboties telpu grupās, kas attiecināmas ne tikai uz tirdzniecību, bet arī uz ārstniecību un veselības aprūpi, kā arī izņēmuma gadījumos vispārējā tipa aptiekas (tās filiāles) ārpus pilsētas var darboties telpu grupā, kuras reģistrētais lietošanas veids ir cits, tādējādi novēršot normatīvo ierobežojumu radītās neskaidrības un veicinot zāļu pieejamību iedzīvotājiem, īpaši reģionos, jo pēc pašreizējiem būvniecības jomu regulējošiem normatīviem aptieka ir saistīta tikai ar telpu grupu - tirdzniecība, un nevis ar telpu grupu ārstniecība/ veselības aprūpe, kas nepieļauj aptieku izvietošanu, piemēram, ārstniecības iestādēs, un kas rada problēmas aptieku, to filiāļu atvēršanai pilsētās un ārpus pilsētām, un rodas risks iedzīvotājiem zāļu nepieejamībai, īpaši ārpus pilsētām.
Tiek sasniegts elastīgāks, skaidrāks un praksē piemērojamāks regulējums aptieku un to filiāļu izvietošanai, novēršot normatīvās neskaidrības attiecībā uz telpu grupu lietošanas veidiem un paplašinot iespējas farmaceitisko pakalpojumu nodrošināšanai dažāda veida telpās. Regulējums ļauj aptiekām darboties arī telpu grupās, kas paredzētas ārstniecībai un veselības aprūpei, kā arī noteiktos gadījumos ārpus pilsētām — citās telpu grupās, tādējādi uzlabojot farmaceitisko pakalpojumu un zāļu pieejamību iedzīvotājiem, īpaši reģionos.
Vienlaikus tiek mazināti administratīvie un infrastruktūras šķēršļi aptieku darbības uzsākšanai un turpināšanai, veicināta aptieku integrēšana ārstniecības iestāžu infrastruktūrā, samazināts risks zāļu nepieejamībai ārpus pilsētu teritorijām, nodrošināta efektīvāka esošās infrastruktūras izmantošana, harmonizēts farmaceitiskās darbības regulējums ar būvniecības jomas regulējumu un praktisko telpu izmantošanas situāciju.
(Noteikumu projekta 4. punkts - MK noteikumu Nr. 288 5.¹ punkts).

16.  6. punkta norma izslēgta, tā noteica ka aptieka un aptiekas filiāle darbojas ekspluatācijā nodotā ēkā, tās daļā vai telpu grupā, tādējādi novēršot normatīvā regulējuma dublēšanos un nodalot kompetences starp nozarēm, jo prasības attiecībā uz ēku nodošanu ekspluatācijā piemērojamas saskaņā ar būvniecības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un būvniecības prasību uzraudzība nav Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu kompetencē.
Ar risinājumu ir sasniegta normatīvā regulējuma vienkāršošana un kompetenču skaidra nodalīšana starp farmācijas un būvniecības jomu regulējumu, izslēdzot dublējošu prasību par aptiekas darbību ekspluatācijā nodotā ēkā, tās daļā vai telpu grupā. Vienlaikus tiek nodrošināta tiesiskā skaidrība un samazināts administratīvais slogs aptiekām un uzraugošajām institūcijām, jo būvniecības prasību ievērošana un ēku nodošanas ekspluatācijā uzraudzība tiek īstenota atbilstoši būvniecības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem kompetento institūciju ietvaros. Risinājums veicina efektīvāku normatīvā regulējuma piemērošanu, novērš regulējuma pārklāšanos un nodrošina konsekventu pieeju valsts pārvaldes funkciju sadalījumam.
(Noteikumu projekta 5. punkts - izslēgts MK noteikumu Nr. 388 6. punkts).

17. 7. punkta normā atcelta novecojusi prasība par atsevišķas ieejas un atsevišķas izejas nodrošināšanu vispārējā tipa aptiekām. Ar risinājumu ir sasniegta elastīgāka un praksē piemērojamāka vispārējā tipa aptieku telpu organizācija, atceļot novecojušu prasību par atsevišķas ieejas un atsevišķas izejas nodrošināšanu.
Tādējādi tiek mazinātas nesamērīgas infrastruktūras un telpu pielāgošanas prasības, samazināts administratīvais un finansiālais slogs aptiekām, kā arī atvieglota aptieku izveide un darbības nodrošināšana esošās telpās, īpaši reģionos. Vienlaikus tiek saglabāta farmaceitiskās aprūpes kvalitāte, pacientu drošība un pakalpojumu pieejamība.
(Noteikumu projekta 6. punkts - MK noteikumu Nr. 288 7. punkts).

18. 8. punkta normā tiek veikta kompleksa aptieku darbību regulējošo prasību pārskatīšana, būtiski modernizējot telpiskās, loģistikas un higiēnas prasības, atceļot novecojušas un nesamērīgas infrastruktūras prasības, kā arī ieviešot elastīgāku pieeju preču aprites un telpu izmantošanas organizācijai. Izmaiņu kopums vērsts uz administratīvā un finansiālā sloga mazināšanu, regulējuma vienkāršošanu un tā praktiskās piemērojamības uzlabošanu, vienlaikus saglabājot zāļu aprites drošības, kvalitātes un pacientu apkalpošanas prasības.
Ar risinājumu ir sasniegta mūsdienu farmaceitiskās darbības praksei atbilstoša aptieku darbības regulējuma modernizācija, nodrošinot elastīgāku un efektīvāku telpu, loģistikas un darba procesu organizāciju. Tiek mazinātas novecojušas un nesamērīgas infrastruktūras prasības, samazināts administratīvais un finansiālais slogs aptiekām, kā arī uzlabota regulējuma praktiskā piemērojamība un tiesiskā skaidrība. Vienlaikus tiek saglabātas būtiskās prasības zāļu aprites drošībai, kvalitātei, higiēnai un pacientu apkalpošanas nodrošināšanai, veicinot farmaceitisko pakalpojumu pieejamību un ilgtspējīgu aptieku darbību.
(Noteikumu projekta 7. punkts - MK noteikumu Nr. 288 8. punkts. Ņemot vērā juridiskās tehnikas prasības un TAP portāla funkcionalitāti, MK noteikumu Nr. 288 8. punkts izteikts jaunā redakcijā.)

1) 8. punkta ievaddaļas normā slēgta tipa aptiekām netiek piemērota prasība par telpu konstruktīvu un funkcionālu vienotību, tādējādi mazinot nesamērīgus telpu plānojuma ierobežojumus un nodrošinot elastīgāku aptieku darbības organizāciju ārstniecības iestādēs, veicinot farmaceitisko pakalpojumu pieejamību, vienlaikus saglabājot zāļu aprites drošības un kvalitātes prasības, jo minētās prasības uzturēšana ir novecojusi, ņemot vērā mūsdienu slimnīcu aptieku telpu izvietojuma praksi. Ar risinājumu ir sasniegta elastīgāka un mūsdienu ārstniecības iestāžu infrastruktūrai atbilstoša slēgta tipa aptieku telpu organizācija, atsakoties no novecojušas prasības par telpu konstruktīvu un funkcionālu vienotību.
Tādējādi tiek mazināti nesamērīgi telpu plānojuma ierobežojumi un samazināts administratīvais un finansiālais slogs ārstniecības iestādēm un aptiekām, vienlaikus saglabājot zāļu aprites drošības, kvalitātes un izsekojamības prasību ievērošanu. Risinājums veicina efektīvāku esošās infrastruktūras izmantošanu un uzlabo farmaceitisko pakalpojumu pieejamību ārstniecības iestādēs.
(Noteikumu projekta 7. punkts - MK noteikumu Nr. 288 8. punkta ievaddaļa).

2) 8.2. apakšpunkta normā atcelta novecojusi prasība slēgta tipa aptiekām ārstniecības iestādēs iekārtot atsevišķu ārstniecības iestādes pieprasījumu saņemšanas un pasūtījumu izsniegšanas telpu, tādējādi mazinot nesamērīgas telpu organizācijas prasības un nodrošinot elastīgāku aptieku darbības organizāciju ārstniecības iestādēs, vienlaikus saglabājot zāļu aprites drošības un kvalitātes prasības. Ar risinājumu ir sasniegta elastīgāka un efektīvāka slēgta tipa aptieku darbības organizācija ārstniecības iestādēs, atceļot novecojušu prasību par atsevišķas telpas nodrošināšanu ārstniecības iestādes pieprasījumu saņemšanai un pasūtījumu izsniegšanai.
Tādējādi tiek mazinātas nesamērīgas telpu organizācijas un infrastruktūras prasības, samazināts administratīvais un finansiālais slogs, kā arī veicināta efektīvāka esošo telpu izmantošana. Vienlaikus tiek saglabātas zāļu aprites drošības, kvalitātes un izsekojamības prasības.
(Noteikumu projekta 7. punkts - izslēgta pašreiz spēkā esošo MK noteikumu Nr. 288 8.2. apakšpunkta norma).

3) 8.5. apakšpunkta normā tiek ieviests modernizēts un funkcionāli elastīgāks regulējums preču apritei aptiekās, paplašinot karantīnas zonas tvērumu un rīcības iespējas ar neatbilstošām precēm, vienlaikus atvieglojot telpu organizācijas prasības un ļaujot efektīvāk integrēt preču saņemšanas procesus esošajā aptieku infrastruktūrā, nodrošinot drošu, bet praktiskāku loģistikas procesu. Ieviesta preču aprites regulējuma modernizācija, paplašinot karantīnas zonas tvērumu (t.sk. attiecinot to arī uz viltotām un potenciāli nekvalitatīvām precēm), ieviešot preču saņemšanas un nosūtīšanas funkciju ar nodalītām plūsmām, kā arī paredzot elastīgāku preču saņemšanas organizāciju, nosakot, ka atsevišķas preču saņemšanas telpas vietā atļauts iekārtot preču saņemšanas vietu un ka preču saņemšanas vieta (izņemot karantīnas zonu) var būt iekārtota arī preču uzglabāšanas telpā vai vispārējā tipa aptiekas apmeklētāju apkalpošanas zālē, ja preču saņemšana netraucē apkalpošanu.
Ar risinājumu ir sasniegta mūsdienīga, droša un elastīgāka preču aprites organizācija aptiekās, pilnveidojot regulējumu attiecībā uz karantīnas zonu, neatbilstošu preču apriti un preču saņemšanas procesu organizēšanu. Tiek paplašināts karantīnas zonas tvērums, nodrošinot efektīvāku rīcību ar viltotām, potenciāli nekvalitatīvām vai citādi neatbilstošām precēm, vienlaikus saglabājot zāļu aprites drošības un kvalitātes prasības. Vienlaikus tiek mazinātas nesamērīgas telpu organizācijas prasības, atļaujot elastīgāk organizēt preču saņemšanu un integrēt to esošajā aptiekas infrastruktūrā, tādējādi samazinot administratīvo un finansiālo slogu un veicinot efektīvāku loģistikas procesu organizāciju.
(Noteikumu projekta 7. punkts - MK noteikumu Nr. 288 8.5. apakšpunkts).

3) 8.6.2. apakšpunkta norma precizēta, atcelta obligāta prasība slēgta tipa aptiekām ierīkot telpu uzkopšanas inventāra uzglabāšanas vietu gadījumos, kad telpu uzkopšanu nodrošina ārpakalpojuma uzkopšanas dienests. Ar risinājumu ir sasniegta elastīgāka un efektīvāka slēgta tipa aptieku telpu organizācija ārstniecības iestādēs, atceļot nesamērīgu prasību ierīkot atsevišķu telpu vai vietu uzkopšanas inventāra uzglabāšanai gadījumos, kad uzkopšanu nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs.
Tādējādi tiek samazināts administratīvais un finansiālais slogs, veicināta efektīvāka esošās infrastruktūras izmantošana un mazinātas liekas telpu prasības, vienlaikus saglabājot telpu higiēnas un sanitāro prasību ievērošanu.
(Noteikumu projekta 7. punkts - attiecībā uz MK noteikumu Nr. 288 8.6.2. apakšpunkts).

4) 8.7. apakšpunkta normā tiek pārskatītas tualetes nodrošināšanas prasības aptiekās un to filiālēs, pārejot no obligātas telpu izbūves uz piekļuves nodrošināšanas principu. Tiek paredzēts, ka tualete var netikt iekārtota, ja zāļu izgatavošana netiek veikta un darbiniekiem ir nodrošināta netraucēta piekļuve ēkā esošai darbinieku tualetei. Aptiekām un aptieku filiālēm, kas atrodas ārstniecības iestādēs, tiek paredzēta iespēja izmantot attiecīgās ārstniecības iestādes tualetes infrastruktūru. Tiek ieviests elastīgāks un praktiskāk piemērojams regulējums attiecībā uz tualetes nodrošināšanu aptiekās un to filiālēs, tiek pāriets no obligātas atsevišķas tualetes izbūves prasības uz pienākumu nodrošināt darbiniekiem faktisku piekļuvi tualetei, tiek novērstas nesamērīgas infrastruktūras prasības gadījumos, kad aptiekā netiek veikta zāļu izgatavošana un ēkā jau ir pieejama darbinieku tualete, un aptiekām ārstniecības iestādēs tiek nodrošināta iespēja izmantot ārstniecības iestādes koplietošanas tualešu infrastruktūru, kā ari tiek samazināta nepieciešamība izbūvēt papildu sanitārās telpas vai veikt telpu pārbūvi.
Ar risinājumu ir sasniegts elastīgāks un praksē piemērojamāks regulējums attiecībā uz tualetes nodrošināšanu aptiekās un to filiālēs, pārejot no obligātas atsevišķas tualetes izbūves prasības uz pienākumu nodrošināt darbiniekiem faktisku piekļuvi tualetei. Tādējādi tiek mazinātas nesamērīgas infrastruktūras un telpu pārbūves prasības, samazināts administratīvais un finansiālais slogs aptiekām, kā arī veicināta efektīvāka esošās infrastruktūras izmantošana, tostarp ārstniecības iestāžu telpās. Regulējums kļūst vienkāršāks, skaidrāks un praktiskāk piemērojams, vienlaikus saglabājot darba vides, higiēnas un sanitāro prasību ievērošanu.
(Noteikumu projekta 7. punkts - MK noteikumu Nr. 288 8.7.apakšpunkts).

19. 9. un 9.¹punkta normā ietvertas vides pieejamības prasības, kas līdz šim bija ietvertas gan aptieku darbības, gan farmaceitiskās darbības licencēšanas regulējumā, tiek pārnestas no farmaceitiskās darbības licencēšanas noteikumiem uz aptieku darbības noteikumiem, padarot tās vienotākas un praktiskāk piemērojamas, jo minēto prasību regulēšana pēc būtības atbilst aptieku darbības noteikumu tvērumam.
- Vides pieejamības prasības tiek attiecinātas ne tikai uz personām ar kustību traucējumiem un apmeklētājiem ar bērnu ratiņiem, bet arī uz personām ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem.
- Saglabāts princips par apkalpošanas zāles izvietošanu pirmajā stāvā, bet situācijās, ja tā atrodas citā stāvā, paredzot plašāk formulētu pienākumu nodrošināt brīvu piekļuvi.
- Tiek paplašināti gadījumi, kuros vides pieejamību vispārējā tipa aptiekās var nodrošināt ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem (piemēram, darbinieks nodrošina klienta ielaišanu un pārvietošanu telpās, zvans vai interkoms), lai darbinieks nodrošina apkalpošanu pieejamā līmenī vai citā telpā, iespēja apkalpot personu pie ieejas vai citā pieejamā zonā, vizuāli un audiāli pielāgotas norādes, vienkāršoti vertikālās piekļuves risinājum, marķētas un pielāgotas alternatīvās ieejas ar atbilstošu norādi un asistējošu piekļuvi, attālināta apkalpošana (digitāla vai telefoniska) ar nodrošinātu zāļu izsniegšanas organizāciju klātienē vai piegādi uz pieejamu punktu ēkā), attiecinot to arī uz aptiekām ārpus pilsētu administratīvajām teritorijām, tādējādi atsakoties no iepriekšējā regulējuma, kas šādu elastību ierobežoja ar iedzīvotāju skaita kritēriju (līdz 4000), un nodrošinot vienlīdzīgāku un praksē piemērojamāku regulējuma piemērošanu reģionālajās teritorijās.
Regulējuma mērķis nav samazināt vides pieejamības standartu, bet gan nodrošināt tā samērīgu piemērošanu, īpaši teritorijās, kur pilnas infrastruktūras izbūve var būt tehniski vai ekonomiski nesamērīga, vienlaikus saglabājot prasību par reālu un netraucētu pakalpojuma pieejamību. Paplašinājums paredz elastīgāku vides pieejamības nodrošināšanas veidu, saglabājot prasību par faktisku piekļuvi pakalpojumam, īpaši vietās, kur vispār nav pieejama aptieku (to filiāļu) infrastruktūra. Tādējādi tiek nodrošināta samērīga pieeja vides pieejamības prasību izpildei, saglabājot faktisku piekļuvi farmaceitiskajiem pakalpojumiem, vienlaikus nodrošinot samērīgu regulējuma piemērošanu teritorijās, kur pilna tehniskā risinājuma ieviešana nav objektīvi iespējama vai  ir nesamērīga. Alternatīvo risinājumu piemērošana ir pieļaujama tikai tad, ja tie nodrošina līdzvērtīgu piekļuves funkciju un nepazemina pakalpojuma pieejamības līmeni personām ar funkcionāliem traucējumiem un apmeklētājiem ar bērnu ratiņiem.
Norma samazina administratīvo un atbilstības slogu vispārējā tipa aptiekām, īpaši ārpus pilsētu administratīvajām teritorijām, nodrošinot elastīgākus un praktiski piemērojamākus vides pieejamības risinājumus, vienlaikus saglabājot personu ar funkcionāliem traucējumiem piekļuvi farmaceitiskajiem pakalpojumiem: tiek atteikts no stingras prasības noteiktos gadījumos nodrošināt tikai infrastruktūras pārbūvē balstītus pieejamības risinājumus, tiek paplašinātas iespējas izmantot alternatīvus tehniskos un organizatoriskos risinājumus, tiek novērsts iepriekšējais iedzīvotāju skaita ierobežojums, kas radīja nevienlīdzīgu pieeju aptiekām ārpus pilsētām, samazinās nepieciešamība veikt dārgus būvniecības vai telpu pārbūves darbus, samazinās administratīvais slogs, jo vides pieejamības prasības tiek sistematizētas vienā regulējumā. Vienlaikus atsevišķos gadījumos iespējamas nelielas pielāgošanās izmaksas (piemēram, zvana pogas, interkoma, marķējuma vai informatīvo norāžu ierīkošana), tomēr tās uzskatāmas par būtiski zemākām nekā pilna infrastruktūras pārbūve, tādēļ kopējā ietekme vērtējama kā izmaksu samazinājums.
(Noteikumu projekta 11. un 12.punkts - MK noteikumu Nr. 288 9. un 9.¹punkts).

20. 10. punkta normā tiek nodrošināta elastīgāka aptieku un aptieku filiāļu telpu izmantošanas kārtība, atsakoties no līdzšinējā ierobežojuma, ka telpas izmantojamas tikai farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai. Vienlaikus saglabāta prasība telpu izmantošanu organizēt atbilstoši aptiekas iekšējās darba kārtības noteikumiem, tādējādi nodrošinot farmaceitiskās darbības kvalitātes, drošības un izsekojamības prasību ievērošanu.
Risinājums mazina nesamērīgus telpu izmantošanas ierobežojumus, veicina efektīvāku esošās infrastruktūras izmantošanu un samazina nepieciešamību pēc papildu telpu pielāgošanas vai izbūves.
(Noteikumu projekta 13. punkts - MK noteikumu Nr. 288 10. punkts).

21. 12. punkta normā tiek samazinātas minimālās apkalpošanas zāles platības prasības vispārējā tipa aptiekām ārpus pilsētas administratīvajām teritorijām un aptieku filiālēm, tādējādi mazinot nesamērīgas telpiskās infrastruktūras prasības un nodrošinot elastīgāku aptieku izveides iespēju reģionos.
Risinājums samazina telpu pielāgošanas un uzturēšanas izmaksas, atvieglo jaunu aptieku un filiāļu darbības uzsākšanu un veicina farmaceitisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ārpus pilsētu teritorijām. Samazinātas minimālās apkalpošanas zāles platības prasības vispārējā tipa aptiekām, kas atrodas ārpus pilsētas administratīvajām robežām, par sešiem kvadrātmetriem - no 10 uz četriem kvadrātmetriem, - un aptieku filiālēm par diviem kvadrātmetriem (no sešiem uz četriem kvadrātmetriem), tādējādi mazinot telpiskās infrastruktūras prasības, atvieglojot aptieku un to filiāļu izveidi reģionos un veicinot farmaceitisko pakalpojumu pieejamību ārpus pilsētu teritorijām.
(Noteikumu projekta 15. punkts - MK noteikumu Nr. 288 12. punkts).

22. 13. punkta normā tiek precizēta un elastīgāka prasība attiecībā uz telpu nodrošināšanu aptiekās, kurās tiek veikta zāļu izgatavošana, paredzot, ka nepieciešamās telpas (nesterilu un sterilu zāļu formu izgatavošanai, tai skaitā aseptiskos apstākļos, kā arī palīgtelpas) nodrošina atbilstoši faktiskajam zāļu izgatavošanas procesam un tā vajadzībām. Jaunajā redakcijā no normatīvi stingri definētas prasības par telpu obligātu iekārtošanu tiek pāriets uz funkcionāli pamatotu pieeju, sasaistot telpu nodrošinājumu ar zāļu izgatavošanas procesu un nepieciešamību, vienlaikus paplašinot regulējuma elastību un precizējot prasības piemērošanu praksē.
Ar risinājumu ir sasniegta elastīgāka un praksē piemērojamāka pieeja telpu nodrošināšanai aptiekās, kurās tiek veikta zāļu izgatavošana, sasaistot telpu prasības ar faktisko zāļu izgatavošanas procesu un tā vajadzībām. Tādējādi tiek mazinātas nesamērīgas un formālas infrastruktūras prasības, samazināta nepieciešamība ierīkot telpas, kuras konkrētajā darbības modelī nav nepieciešamas, kā arī veicināta efektīvāka telpu un resursu izmantošana. Vienlaikus tiek saglabātas zāļu izgatavošanas kvalitātes, drošības un aseptisko procesu nodrošināšanas prasības.
(Noteikumu projekta 16. punkts - MK noteikumu Nr. 288 13. punkts).

23. 18. punkta normā tiek nodrošināta elastīgāka ārstniecības iestāžu pasūtījumu komplektēšanas organizācija aptiekās, ļaujot šo funkciju veikt ne tikai preču uzglabāšanas telpā, bet arī preču uzglabāšanas zonā vai administratīvā telpā, ja tajā ir iekārtota atbilstoša darba vieta. Tādējādi tiek efektīvāk izmantota esošā infrastruktūra un mazināta nepieciešamība pēc papildu telpu pielāgošanas. Vienlaikus tiek precizētas prasības aptiekas tehniskajai infrastruktūrai, nosakot interneta piekļuves obligātu nodrošināšanu līdztekus telefona sakariem. Tas harmonizē regulējumu ar spēkā esošajām prasībām zāļu verifikācijas sistēmas un e-veselības darbības nodrošināšanai un novērš normatīvā regulējuma fragmentāciju. Jaunajā redakcijā prasība par telefona sakaru nodrošināšanu tiek papildināta ar interneta piekļuves obligātu nodrošināšanu, skaidri nostiprinot digitālās infrastruktūras nepieciešamību aptiekas darbībā.
Ar risinājumu ir sasniegta elastīgāka un efektīvāka ārstniecības iestāžu pasūtījumu komplektēšanas organizācija aptiekās, paplašinot iespējas izmantot esošo infrastruktūru un mazinot nepieciešamību pēc papildu telpu pielāgošanas vai izbūves. Tādējādi tiek veicināta racionālāka telpu un resursu izmantošana, vienlaikus saglabājot farmaceitiskās darbības kvalitātes un drošības prasības. Vienlaikus tiek nodrošināta skaidra un vienota pieeja aptieku tehniskās infrastruktūras prasībām, nostiprinot interneta piekļuves obligātu nodrošināšanu līdztekus telefona sakariem un harmonizējot regulējumu ar zāļu verifikācijas sistēmas un e-veselības darbības prasībām. Tādējādi tiek stiprināta digitālās infrastruktūras pieejamība aptieku darbībā un novērsta normatīvā regulējuma fragmentācija.
(Noteikumu projekta 18. punkts - MK noteikumu Nr. 288 18. punkts).

24. 19.¹ un 47.⁴punkta norma nodrošina klīniskā farmaceita skaidra vizuālā identificējamība pacientiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem, veicinot profesionālās atpazīstamības un uzticamības nodrošināšanu farmaceitiskās aprūpes sniegšanas procesā - nēsāt redzamā vietā apliecību–piespraudi ar vārdu, uzvārdu un amata norādi “Klīniskais farmaceits”, tādējādi nodrošinot vienotu identifikācijas standartu un skaidru profesionālās funkcijas atpazīstamību, saistībā ar nepieciešamību nodrošināt samērīgu regulējuma ieviešanu praksē un izvairīties no nesamērīga administratīvā un organizatoriskā sloga, pārejas periods noteikts normas īstenošanai līdz 2027. gada 1. jūlijam, lai nodrošinātu pakāpenisku, organizēti īstenojamu un finansiāli samērīgu prasības ieviešanu.
Ar risinājumu ir sasniegta vienota un skaidra klīniskā farmaceita profesionālā identificējamība ārstniecības un farmaceitiskās aprūpes procesā, nodrošinot pacientiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem iespēju nepārprotami atpazīt klīnisko farmaceitu un tā profesionālo funkciju. Tādējādi tiek veicināta farmaceitiskās aprūpes caurskatāmība, profesionālā uzticamība un starpdisciplinārā sadarbība veselības aprūpē. Vienlaikus, nosakot pārejas periodu līdz 2027. gada 1. jūlijam, tiek nodrošināta pakāpeniska, organizatoriski īstenojama un finansiāli samērīga regulējuma ieviešana, mazinot nesamērīgu administratīvo un organizatorisko slogu ārstniecības iestādēm un farmaceitiskās aprūpes sniedzējiem.
(Noteikumu projekta 19. un 73. punkts - MK noteikumu Nr. 288 19.¹un 47.⁴punkts).

25. 21. punkta normā tiek nodrošināts vienots un sistemātiski strukturēts aptiekas iekšējo priekšrakstu regulējums, paplašinot tā tvērumu, precizējot esošās prasības un pielāgojot tās aptiekas faktiskajām darbībām.
(Noteikumu projekta 20. punkts - MK noteikumu Nr. 288 21. punkts, ņemot vērā juridiskās tehnikas prasības un TAP portāla funkcionalitāti, MK noteikumu Nr. 288 21. punkts izteikts jaunā redakcijā).
Jauni izstrādājamie priekšraksti:
- farmaceitiskās aprūpes sniegšanas kārtība (noteikumu 27. un 28. punktā noteiktām konsultācijām, noteikumu 27.⁴ punktā noteikto nederīgo vai neizlietoto zāļu pieņemšanā no iedzīvotājiem; noteikumu 27.¹punktā noteikto recepšu zāļu izsniegšanā)
(MK noteikumu Nr. 288 21.1. apakšpunkts).
- farmaceitiskās aprūpes sniegšanas kārtība (noteikumu 28.¹ punktā noteiktiem farmaceitiskiem papildpakalpojumiem), tai skaitā, epidemioloģiskās drošības pasākumu, vakcinācijas un eksprestestu veikšanas kārtība, kā arī rīcība ar izmeklējamiem paraugiem;
(Noteikumu projekta 20. punkts - MK noteikumu Nr. 288 21.2. apakšpunkts).
- farmaceita asistenta darbības uzraudzības kārtība;
(Noteikumu projekta 20. punkts - MK noteikumu Nr. 288 21.10. apakšpunkts).
- sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība par aptiekas darbību.
(Noteikumu projekta 20. punkts - MK noteikumu Nr. 288 21.12. apakšpunkts).
Precizējamie priekšraksti:
- kārtība, kādā apkalpo personas ar funkcionāliem traucējumiem precizējama, norādot vides pieejamības nodrošināšanas kārtību, tai skaitā kārtību, kādā apkalpo personas ar funkcionāliem traucējumiem, un aptiekā (tās filiālē) pieejamos alternatīvos tehniskos risinājumus vides pieejamības nodrošināšanai;
(Noteikumu projekta 20. punkts - MK noteikumu Nr. 288 21.4. apakšpunkts).
- nekvalitatīvo zāļu atsaukšanas kārtība precizējama, paredzot rīcību zāļu izņemšanas no realizējamo zāļu krājumiem, zāļu atpakaļnosūtīšanas un atsaukšanas gadījumā, kas aptver ari nekvalitatīvo zāļu vai viltojumu gadījumus vai aizdomu gadījumus par tiem;
(Noteikumu projekta 20. punkts - MK noteikumu Nr. 288 21.8. apakšpunkts).
- kārtība, kādā zāles izplata internetā, ja aptieka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu izplatīšanu izplata bezrecepšu zāles internetā precizējama, norādot bezrecepšu zāļu izplatīšanas kārtību, izmantojot tīmekļvietni un tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēja platformu, kā arī attālinātu privātpersonu pasūtījumu apstrādes un piegādes kārtība uz privātpersonas dzīvesvietu (ja aptieku šādu pakalpojumu sniedz).
(Noteikumu projekta 20. punkts - MK noteikumu Nr. 288 21.9. apakšpunkts).

26. 22. punkta normā precizēta aptiekas iekšējās darba kārtības noteikumu un priekšrakstu pieejamības kārtība, nodrošinot šo dokumentu pieejamību uzraudzības un kontroles funkciju īstenošanai, vienlaikus saglabājot aptiekas tiesības patstāvīgi noteikt to reģistrēšanas un glabāšanas kārtību iekšējās darba kārtības ietvaros.
(Noteikumu projekta 21. punkts - MK noteikumu Nr. 288 22. punkts).

27.  25.4. apakšpunkta normā tiek precizētas prasības par aptiekas un tās filiāles nodrošinājumu ar farmācijas speciālistiem, nostiprinot personāla profesionālās atbilstības un darbības nepārtrauktības principu, vienlaikus pārskatot un aktualizējot prasības par identifikācijas un uzraudzības elementiem. Jaunajā redakcijā tiek ieviesta prasība, ka aptiekā un aptiekas filiālē nodarbinātie farmaceits un farmaceita asistents ir reģistrēti Latvijas Farmaceitu biedrībā, tādējādi papildus kvalifikācijas prasībām nostiprinot profesionālās piederības un uzraudzības mehānismu. Vienlaikus tiek saglabāta prasība par farmācijas speciālistu pienākumu izpildi visā aptiekas darba laikā, savukārt tiek izslēgta iepriekš noteiktā obligātā prasība par apliecības–piespraudes nēsāšanu redzamā vietā, tādējādi vienkāršojot ārējās identifikācijas regulējumu. Tiek saglabāts princips par nepārtrauktu farmaceitisko pakalpojumu pieejamību un profesionālo atbildību visā darba laikā.
(Noteikumu projekta 22. punkts - MK noteikumu Nr. 288 25.4. apakšpunkts).

28. 26.²punkta norma skaidri nosaka farmaceita asistenta iesaistes kārtība farmaceitiskās aprūpes procesā, nodrošinot tā darbību savas kompetences ietvaros tikai tajā aptiekā (vai tās filiālē), kur ir nodarbināts uzraugošais farmaceits, un garantējot pastāvīgu farmaceita konsultatīvo pieejamību un profesionālu uzraudzību. Norma vienoti regulē farmaceita, klīniskā farmaceita un farmaceita asistenta tiesības un pienākumus farmaceitiskās aprūpes ietvaros, tai skaitā zāļu izsniegšanu, konsultāciju sniegšanu, izsniegšanu slimnīcu nodaļām un zāļu izgatavošanu. Attiecībā uz farmaceita asistentu tiek precizēts, ka tas piedalās farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanā tikai savas kompetences ietvaros un veic darba pienākumus farmaceita uzraudzībā, kurš ir nodarbināts attiecīgajā aptiekā vai tās filiālē, vienlaikus nodrošinot farmaceita pastāvīgu konsultēšanas un uzraudzības pieejamību, tādējādi nodrošinot farmaceitiskās aprūpes kvalitāti, drošību un skaidru profesionālās atbildības sadalījumu, un tiek izslēgtas interpretācijas iespējas par uzraudzības īstenošanu ārpus konkrētās aptiekas struktūras un nostiprināta vienota, nepārtraukta profesionālās kontroles sistēma farmaceitiskās aprūpes procesā. Farmācijas likumā 5. panta 1. punktā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam noteikt aptieku darbības kārtību aptver aptiekas darbības organizatorisko nosacījumu noteikšanu, tostarp personāla funkciju īstenošanas kārtību, ciktāl tas nepieciešams farmaceitiskās aprūpes nepārtrauktības, kvalitātes un drošības nodrošināšanai. Attiecīgi noteikumos ietvertais regulējums konkretizē uzraudzības īstenošanas organizatorisko kārtību aptiekas darbības ietvaros. Formulējums “strādā aptiekā (aptiekas filiālē) farmaceita uzraudzībā” precizē uzraudzības īstenošanas vietu un nodrošina, ka farmaceitiskās aprūpes procesā tiek saglabāta tieša un efektīva profesionālā kontrole, vienlaikus skaidri nosakot farmaceita asistenta darbības ietvaru atbilstoši Profesiju klasifikatora 3213 “Farmaceitu asistenti” pamatuzdevumiem.
Regulējuma nepieciešamība saistīta ar praksē konstatētām situācijām, kurās farmaceita asistenta darba vieta un uzraugošā farmaceita atrašanās vieta atrodas dažādās aptiekās, tādējādi ietekmējot uzraudzības nepārtrauktību un farmaceitiskās aprūpes drošumu. Līdz ar to noteikums precizē, ka uzraudzība īstenojama vienas aptiekas (aptiekas filiāles) ietvaros.
Tādējādi regulējums uzskatāms par Farmācijas likumā ietvertā deleģējuma ietvaros veiktu aptiekas darbības organizācijas precizējumu, kas vērsts uz vienveidīgas uzraudzības prakses nodrošināšanu un farmaceitiskās aprūpes drošības stiprināšanu.”
Ar risinājumu ir sasniegta vienota, sistemātiska un mūsdienu farmaceitiskās aprūpes procesiem atbilstoša aptieku iekšējo priekšrakstu regulējuma pilnveide, precizējot un paplašinot aptieku darbības organizatoriskās, kvalitātes un drošības prasības. Tiek nodrošināta skaidrāka iekšējo procesu pārvaldība farmaceitiskās aprūpes, papildpakalpojumu, epidemioloģiskās drošības, vakcinācijas, eksprestestu veikšanas, zāļu atsaukšanas, pacientu sūdzību izskatīšanas, farmaceita asistenta uzraudzības un attālinātas zāļu izplatīšanas jomā. Vienlaikus regulējums tiek pielāgots faktiskajai aptieku darbības praksei un digitālajai videi, nodrošinot konsekventu kvalitātes, pacientu drošības un izsekojamības prasību ievērošanu. Risinājums veicina tiesisko skaidrību, vienotu prasību piemērošanu un efektīvāku farmaceitiskās darbības organizāciju.
(Noteikumu projekta 23. punkts - MK noteikumu Nr. 288 26.²punkts).

29.  26.³ un 38.² punkta norma nodrošina tiesiski skaidra un vienota zāļu izsniegšanas (izplatīšanas) kārtība aptiekas filiālēs, precizējot ārstniecības personu loku, kas var iesaistīties zāļu izsniegšanā, nosakot ārstniecības personu loku, kuras drīkst izplatīt zāles aptiekas filiālē, norma precizē, ka zāļu izsniegšanā var iesaistīties arī ārsts, medicīnas māsa un ārsta palīgs (feldšeris), un tiek konkretizēts, ka ārsts, medicīnas māsa un ārsta palīgs (feldšeris), izsniedzot zāles aptiekas filiālē, ir atbildīgi par noteikto prasību ievērošanu, tai skaitā par zāļu un citu veselības aprūpes produktu atbilstību kvalitātes prasībām izsniegšanas brīdī, kā arī par normatīvajos aktos par zāļu izplatīšanu noteikto prasību izpildi un konkrētu procesuālo pasākumu nodrošināšanu. Līdz ar to tiek nostiprināta personu atbildība un nodrošināta vienota un droša zāļu aprites kārtība aptiekas filiālēs un nodrošināta Farmācijas likuma 42. pantā ietvertā deleģējuma MK izpilde, kas paredz noteikt prasības ārstniecības personai un to ārstniecības personu loku, kuras drīkst izplatīt zāles aptiekas filiālē.
Ar risinājumu ir sasniegta tiesiski skaidra, vienota un droša zāļu izsniegšanas kārtība aptiekas filiālēs, precizējot ārstniecības personu loku, kuras ir tiesīgas iesaistīties zāļu izplatīšanā, kā arī nosakot to atbildību par normatīvo prasību ievērošanu. Tiek nostiprināta ārstniecības personu atbildība par zāļu un citu veselības aprūpes produktu kvalitātes prasību ievērošanu izsniegšanas brīdī, kā arī par zāļu izplatīšanu regulējošo normatīvo aktu prasību izpildi. Vienlaikus tiek nodrošināta konsekventa Farmācijas likuma deleģējuma izpilde un vienota pieeja zāļu aprites organizēšanai aptiekas filiālēs, veicinot pacientu drošību, tiesisko skaidrību un farmaceitiskās aprūpes pieejamību.
(Noteikumu projekta 24. un 68. punkts - MK noteikumu Nr. 288 26.³ un 38.² punkts).
Vienlaicīgi Projekta grozījumi 1.2. apakšpunkta normā paredz precizēt MK noteikumu Nr. 288 1. punktu, tajā secīgi norādot, ka noteikumi nosaka prasības ārstniecības personai un to ārstniecības personu loku, kuras drīkst izplatīt zāles aptiekas filiālē atbilstoši Farmācijas likumā 42.pantā noteiktajam Ministru kabineta pilnvarojumam, kā arī papildināts attiecīgi Noteikumu izdošanas pamatojums. Jaunā redakcija nodrošinās atbilstību normatīvo aktu sagatavošanas tehniskajām prasībām.
(Noteikumu projekta 1. un 2. punkts MK noteikumu izdošanas pamatojums un 1.2.apakšpunkts)

30. 26.⁴punkta norma precizē farmaceitu un farmaceita asistenta studentu studiju prakses uzdevumu izpildes un uzraudzības kārtība aptiekā, nodrošinot vienotu un skaidri noteiktu klātienes profesionālās vadības modeli, kas garantē prakses kvalitāti, drošību un atbilstību farmaceitiskās aprūpes prasībām. Normā tiek konkretizēts, ka studiju prakses uzdevumi tiek veikti farmaceitiskās aprūpes ietvaros klātienes farmaceita uzraudzībā, bet farmaceita asistenta studenta gadījumā — arī farmaceita asistenta uzraudzībā, ko īsteno aptiekas vadītāja noteiktas atbildīgās personas. Tiek skaidri nostiprināta klātienes profesionālās vadības forma kā obligāts prakses organizācijas elements, vienlaikus nodrošinot prakses integrāciju aptiekas darbības procesos un konsekventu atbildības sadalījumu. Regulējums attīstās kā esošās prakses vadības sistēmas precizējums, neieviešot jaunu institucionālu modeli, bet skaidri definējot uzraudzības īstenošanas veidu. Minētais regulējums ir jau esošās prakses vadības sistēmas turpinājums un konkretizācija, jo spēkā esošo noteikumu 21.8. apakšpunkts jau nosaka prakses vadītāju tiesības, paredzot, ka farmaceitam ir tiesības vadīt 1. un 2. līmeņa augstākās izglītības programmas farmācijas studentu praksi, ja ir vismaz trīs gadu darba pieredze aptiekā, savukārt farmaceita asistentam — tiesības vadīt 1. līmeņa augstākās izglītības programmas farmācijas studentu praksi, ja ir vismaz trīs gadu darba pieredze aptiekā. Līdz ar to jaunā norma neievieš jaunu regulējumu, bet loģiski papildina un precizē jau noteikto prakses vadības sistēmu, skaidri nosakot uzraudzības īstenošanas formu prakses laikā — klātienes profesionālo vadību attiecīgajā aptiekā.
Ar risinājumu ir sasniegta vienota, skaidra un praksē piemērojama farmaceitu un farmaceita asistenta studentu studiju prakses organizācijas un uzraudzības kārtība aptiekās, nostiprinot klātienes profesionālo vadību kā obligātu prakses īstenošanas elementu. Tiek precizēts atbildības sadalījums un uzraudzības īstenošanas kārtība, nodrošinot farmaceitiskās aprūpes kvalitātes, pacientu drošības un profesionālās apmācības prasību ievērošanu. Vienlaikus regulējums nodrošina konsekventu prakses integrāciju aptiekas darbības procesos un turpina jau pastāvošo prakses vadības sistēmu, neieviešot jaunu institucionālu modeli, bet precizējot esošā regulējuma piemērošanu praksē.
(Noteikumu projekta 25. punkts - MK noteikumu Nr. 288 26.⁴ punkts).

31. 29. punkta normā tiek stiprināta farmaceitiskās aprūpes kvalitāte un pacientu datu aizsardzība, paplašinot konsultāciju sniedzēju loku un nostiprinot konfidencialitāti kā obligātu vispārējā tipa aptiekas darba organizācijas principu. Jaunajā redakcijā konsultāciju sniegšanā papildus farmaceitam tiek iekļauts klīniskais farmaceits un farmaceita asistents (savas kompetences ietvaros), tādējādi precizējot faktisko farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanas modeli. Vienlaikus tiek nostiprināta prasība par konfidencialitātes nodrošināšanu kā obligātu elementu (“nodrošinot to konfidencialitāti”), atsakoties no iepriekšējā nosacījuma “ja nepieciešams”. Tādējādi tiek nodrošināta viennozīmīga un augstāka līmeņa pacientu privātuma aizsardzība, kā arī konsekventa konsultāciju sniegšanas prakse visos gadījumos.
Ar risinājumu ir sasniegta kvalitatīvāka, skaidrāk organizēta un pacientu privātumu aizsargājoša farmaceitiskās aprūpes sniegšana vispārējā tipa aptiekās, precizējot konsultāciju sniegšanā iesaistīto personu loku un nostiprinot konfidencialitātes nodrošināšanu kā obligātu prasību. Tiek nodrošināta konsekventa un praksē atbilstoša farmaceitiskās aprūpes organizācija, paredzot, ka konsultācijas savas kompetences ietvaros var sniegt arī klīniskais farmaceits un farmaceita asistents. Vienlaikus tiek stiprināta pacientu datu un privātuma aizsardzība, nosakot konfidencialitāti kā obligātu konsultāciju sniegšanas elementu visos gadījumos, tādējādi veicinot pacientu uzticēšanos farmaceitiskajai aprūpei un vienotu profesionālās darbības standartu piemērošanu.
(Noteikumu projekta 58. punkts - MK noteikumu Nr. 288 29. punkts).

32. 30. punkta normā tiek būtiski paplašināts un detalizēti strukturēts zāļu izsniegšanas un pacientu informēšanas regulējums, vienlaikus nodrošinot vienotu, izsekojamu un drošu informācijas sniegšanas un marķēšanas praksi aptiekās, kā arī paplašinot farmaceitiskās konsultēšanas subjektu loku. Jaunajā redakcijā konsultāciju sniegšanā papildus farmaceitam tiek iekļauts klīniskais farmaceits un farmaceita asistents (savas kompetences ietvaros), tādējādi paplašinot farmaceitiskās aprūpes sniedzēju loku. Vienlaikus tiek paplašināts informācijas tvērums, iekļaujot ne tikai zāles, bet arī medicīniskās ierīces un uztura bagātinātājus, kā arī precizēts konsultāciju saturs. Tiek detalizēti un normatīvi nostiprinātas prasības recepšu zāļu uzlīmes saturam un noformējumam, vienlaikus saglabājot būtiskos datu elementus, bet strukturējot tos skaidrāk un vienotāk. Papildus tiek precizēta uzlīmes izvietošanas kārtība, nodrošinot tehniski precīzāku un praksē vienveidīgāku piemērošanu. Tiek arī nostiprināts pienākums sniegt informāciju par pareizu un drošu zāļu lietošanu gan rakstiski, gan mutiski, kā arī precizēta pacientu informēšanas kārtība par rīcību ar neizlietotām zālēm. Kopumā regulējums kļūst detalizētāks, strukturētāks un praktiskāk piemērojams, vienlaikus paaugstinot pacientu drošību un informētības līmeni.
(Noteikumu projekta 59. punkts - MK noteikumu Nr. 288 30. punkts).

33. 31. punkta normā tiek paplašināts farmaceitiskās konsultēšanas subjektu loks un nostiprināts vienots pienākums savlaicīgi novirzīt pacientu pie ārstniecības personas vai cita veselības aprūpes speciālista, vienlaikus nodrošinot vienotu kvalitātes un satura standartu sniegtajai informācijai. Jaunajā redakcijā farmaceita un farmaceita asistenta sniegtajām konsultācijām tiek noteikts vienots kvalitātes standarts — korektums, skaidrība un nepārprotamība, kā arī atbilstība normatīvajiem aktiem par zāļu reklamēšanu. Vienlaikus tiek paplašināts konsultāciju sniedzēju loks, iekļaujot arī klīnisko farmaceitu un farmaceita asistentu (savas kompetences ietvaros), tādējādi precizējot farmaceitiskās aprūpes īstenošanas modeli. Tiek arī terminoloģiski un funkcionāli precizēta rīcība gadījumos, kad nepieciešama ārsta vai cita veselības aprūpes speciālista iesaiste, nosakot vienotu pienākumu ieteikt vēršanos pie attiecīgā speciālista neatkarīgi no konkrētā farmaceitiskā personāla statusa.
Ar risinājumu tiek nodrošināts vienots, detalizēts un praktiski piemērojams regulējums zāļu izsniegšanai, pacientu informēšanai un farmaceitiskās aprūpes sniegšanai aptiekās, vienlaikus stiprinot pacientu drošību, informācijas izsekojamību un konsultāciju kvalitāti. Tiek paplašināts farmaceitiskās aprūpes sniedzēju loks, paredzot, ka konsultācijas savas kompetences ietvaros var sniegt arī klīniskais farmaceits un farmaceita asistents, tādējādi nodrošinot efektīvāku farmaceitisko pakalpojumu pieejamību un darba organizāciju aptiekās. Vienlaikus tiek paplašināts pacientiem sniedzamās informācijas tvērums, aptverot ne tikai zāles, bet arī medicīniskās ierīces un uztura bagātinātājus, kā arī precizēts konsultāciju saturs un informācijas sniegšanas pienākums par drošu un pareizu lietošanu. Regulējums nostiprina vienotas prasības recepšu zāļu marķēšanai un uzlīmju saturam, nodrošinot skaidrāku, strukturētāku un praksē vienveidīgu informācijas noformējumu un izvietošanu. Papildus tiek nostiprināts pienākums sniegt pacientiem mutisku un rakstisku informāciju par zāļu lietošanu un rīcību ar neizlietotām zālēm, tādējādi uzlabojot pacientu informētību un veicinot drošu zāļu lietošanu. Kopumā tiek paaugstināta farmaceitiskās aprūpes kvalitāte, pacientu tiesību aizsardzība un vienota farmaceitiskās aprūpes prakse aptiekās.
(Noteikumu projekta 60. punkts - MK noteikumu Nr. 288 31. punkts).

34. 32. punkta normā tiek izslēgts deklaratīvs mērķa formulējums un aktualizētas atsauces uz piemērojamo personas datu apstrādes regulējumu, nodrošinot regulējuma atbilstību spēkā esošajām datu aizsardzības prasībām un vienotu tiesību normu piemērošanu praksē. Vienlaikus tiek saglabāta klienta piekrišana kā tiesiskais pamats personas datu apstrādei, tādējādi nodrošinot klientu tiesību un privātuma aizsardzību, kā arī caurskatāmu un tiesiski pamatotu klientu datu apstrādi aptiekās.
Ar risinājumu tiek nodrošināts skaidrāks, juridiski precīzāks un praksē piemērojamāks regulējums pastāvīgo klientu reģistra izveidei un uzturēšanai aptiekā, vienlaikus stiprinot personas datu aizsardzības prasību ievērošanu.
(Noteikumu projekta 61. punkts - MK noteikumu Nr. 288 32. punkts).

35. 34. punkta norma tiek paplašināts un precizēts zāļu lietošanas uzraudzības regulējums, nodrošinot strukturētu farmaceitiskās informācijas apmaiņu starp farmācijas speciālistiem, pacientu un ārstniecības personām, vienlaikus stiprinot risku identificēšanas, izvērtēšanas un savlaicīgas novēršanas sistēmu. Jaunajā redakcijā tiek konkretizēts informācijas apmaiņas dalībnieku loks attiecībā uz klīnisko farmaceitu un paplašināts, iekļaujot farmaceita asistentu (farmaceita uzraudzībā), un aizstājot terminu “klients” ar “pacients”, tādējādi precizējot regulējuma medicīnisko tvērumu. Tiek pastiprināta prasība savlaicīgi informēt ārstējošo ārstniecības personu par iespējamiem riskiem. Vienlaikus tiek precizēti atsevišķi riska gadījumu formulējumi (t.sk. mijiedarbība, dubultmedikācija, kontrindikācijas un blakusparādības), tos padarot terminoloģiski vienotākus un medicīniski precīzākus. No regulējuma tvēruma tiek izslēgtas redakcionālas variācijas, vienlaikus saglabājot būtību par zāļu lietošanas risku identificēšanu, izvērtēšanu un novēršanu.
Ar risinājumu tiek nodrošināts precizēts un strukturēts zāļu lietošanas uzraudzības regulējums, stiprinot farmaceitiskās informācijas apmaiņu starp farmācijas speciālistiem, pacientu un ārstniecības personām, kā arī pilnveidojot zāļu lietošanas risku savlaicīgas identificēšanas, izvērtēšanas un novēršanas kārtību. Regulējums precizē iesaistīto personu loku, paplašinot to ar farmaceita asistentu farmaceita uzraudzībā un konkretizējot klīniskā farmaceita lomu, vienlaikus nodrošinot terminoloģiski vienotu un medicīniski precīzu risku regulējumu attiecībā uz zāļu mijiedarbību, dubultmedikāciju, kontrindikācijām un blakusparādībām.
(Noteikumu projekta 62. punkts - MK noteikumu Nr. 288 34. punkts).

36. 35. punkta norma tiek būtiski pilnveidots zāļu lietošanas uzraudzības regulējums, paplašinot iesaistīto profesionāļu loku, precizējot datu aprites kārtību starp farmaceiti, klīnisko farmaceitu un ārstniecības personām, kā arī nostiprinot klīniskā farmaceita lomu stacionārajā farmakoterapijas izvērtēšanā. Jaunajā redakcijā tiek paplašināts subjektu loks, iekļaujot klīnisko farmaceitu un farmaceita asistentu (farmaceita uzraudzībā), kā arī aizstāts termins “klients” ar “pacients”, tādējādi precizējot regulējuma medicīnisko raksturu. Tiek ieviests jauns regulējuma elements par pacienta līdzatbildību sniegto datu pareizībā un pilnīgumā, īpaši attiecībā uz pašārstēšanos un citās aptiekās iegādātām zālēm. Tāpat tiek nostiprināts princips, ka zāļu lietošanas uzraudzības dati ar pacienta piekrišanu ir pieejami ārstējošajai ārstniecības personai. Būtiski tiek mainīta arī stacionārās aprūpes kārtība — klīniskais farmaceits tiek tieši iesaistīts pēc ārstniecības personas pieprasījuma, nodrošinot farmakoterapeitiskās konsultācijas, zāļu terapijas pārskatu un izvērtējumu, savukārt iepriekšējā kārtība par informācijas apmaiņu starp aptieku un stacionāro iestādi tiek pārstrukturēta, uzsverot profesionālu farmakoterapijas izvērtējumu, nevis tikai datu nodošanu.
Ar risinājumu tiek pilnveidots zāļu lietošanas uzraudzības regulējums, paplašinot iesaistīto farmaceitiskās aprūpes speciālistu loku, precizējot datu aprites un informācijas apmaiņas kārtību starp farmaceitiem, klīnisko farmaceitu un ārstniecības personām, kā arī nostiprinot klīniskā farmaceita lomu stacionārās farmakoterapijas izvērtēšanā. Vienlaikus tiek noteikta pacienta līdzatbildība par sniegtās informācijas pilnīgumu un pareizību, kā arī nodrošināta ārstējošās ārstniecības personas piekļuve zāļu lietošanas uzraudzības informācijai ar pacienta piekrišanu. Regulējums stiprina farmakoterapijas drošību, uzlabo ārstēšanas procesa koordināciju un veicina kvalitatīvāku un izsekojamāku pacientu aprūpi.
(Noteikumu projekta 63. punkts - MK noteikumu Nr. 288 35. punkts).

37. 36. punkta normā tiek nodrošināta vienota un vispārīga prasība par pacienta personas datu aizsardzību visiem farmācijas nozares speciālistiem, vienlaikus atsakoties no saistības ar konkrētu reģistru un precizējot regulējuma tvērumu atbilstoši spēkā esošajam personas datu aizsardzības regulējumam. Jaunajā redakcijā no normas tiek izslēgta atsauce uz konkrētu zāļu lietošanas uzraudzības reģistru un klienta individuālo datu apstrādes kontekstu, paplašinot regulējuma piemērošanu uz visiem pacientu personas datiem. Vienlaikus tiek paplašināts subjektu loks, nosakot datu aizsardzības pienākumu ne tikai farmaceitam, bet arī klīniskajam farmaceitam un farmaceita asistentam atbilstoši to kompetencei, kā arī aizstājot novecojušu likuma atsauci ar aktuālo personas datu apstrādes regulējumu- precizējot atsauci uz Fizisko personu datu apstrādes likumu.
Ar risinājumu tiek nodrošināts vienots un aktuālajam personas datu aizsardzības regulējumam atbilstošs pacientu personas datu aizsardzības regulējums farmācijas nozarē, paplašinot tā piemērošanu uz visiem pacientu personas datiem un nosakot datu aizsardzības pienākumu farmaceitam, klīniskajam farmaceitam un farmaceita asistentam atbilstoši to kompetencei. Vienlaikus tiek novērstas novecojušas un šauri interpretējamas atsauces uz konkrētiem reģistriem, nodrošinot skaidrāku, vienotāku un praksē piemērojamāku regulējumu.
(Noteikumu projekta 64. punkts - MK noteikumu Nr. 288 36. punkts).

38.  37.5. apakšpunkta norma tiek paplašināta un precizēta patērētāju maldināšanas novēršana aptiekā, nodrošinot skaidru dažādu produktu kategoriju nošķiršanu un viennozīmīgu uztveri par to tiesisko un funkcionālo statusu. Jaunajā redakcijā prasība par nodalītu izvietošanu tiek attiecināta ne tikai uz uztura bagātinātājiem, bet arī uz medicīniskajām ierīcēm, tādējādi paplašinot regulējuma tvērumu. Vienlaikus tiek precizēts normas mērķis, aizstājot formulējumu par “skaidra priekšstata radīšanu” ar prasību novērst maldīgu priekšstatu par šo produktu piederību zālēm, tādējādi stiprinot patērētāju aizsardzību un regulējuma tiesisko skaidrību.
Ar risinājumu tiek stiprināta patērētāju aizsardzība un precizēts produktu izvietošanas regulējums aptiekās, nodrošinot skaidru zāļu, uztura bagātinātāju un medicīnisko ierīču nošķiršanu un novēršot maldīgu priekšstatu par šo produktu piederību zālēm. Vienlaikus tiek paplašināts regulējuma tvērums un nodrošināta viennozīmīga un praksē piemērojama produktu izvietošanas kārtība aptiekās.
(Noteikumu projekta 65. punkts - MK noteikumu Nr. 288 37.5. apakšpunkts).

39. 38. punkta norma tiek pilnveidots un precizēts zāļu izsniegšanas regulējums, paplašinot iesaistīto farmācijas speciālistu loku un nostiprinot pienākumu ievērot zāļu verifikācijas prasības, tādējādi stiprinot zāļu aprites drošību un izsekojamību. Jaunajā redakcijā zāļu izsniegšanas procesā papildus farmaceitam tiek iekļauts klīniskais farmaceits un farmaceita asistents, tādējādi precizējot faktisko farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanas modeli. Tiek terminoloģiski precizēts formulējums par pacientam izsniedzamajām zālēm (“paredzētās zāles”), vienlaikus saglabājot prasību par atbilstošas informācijas sniegšanu. Būtiska izmaiņa ir prasības paplašināšana attiecībā uz zāļu izsniegšanas organizāciju — tā vairs neattiecas tikai uz recepšu zālēm, bet uz visām izsniedzamajām zālēm, kā arī tiek ieviests pienākums veikt zāļu verifikāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu izplatīšanu un kvalitātes kontroli.
Ar risinājumu tiek pilnveidots un precizēts zāļu izsniegšanas regulējums, paplašinot zāļu izsniegšanā iesaistīto farmācijas speciālistu loku un nostiprinot pienākumu ievērot zāļu verifikācijas prasības attiecībā uz visām izsniedzamajām zālēm. Tādējādi tiek stiprināta zāļu aprites drošība, autentiskuma kontrole un izsekojamība, vienlaikus nodrošinot vienotu un praksē skaidri piemērojamu zāļu izsniegšanas kārtību.
(Noteikumu projekta 66. punkts - MK noteikumu Nr. 288 38. punkts).

40. 38.¹punkta normā tiek noteikts pienākums sistemātiski saglabāt informāciju par sniegto farmaceitisko aprūpi, tostarp informācijas tehnoloģiju sistēmās, tādējādi integrējot dokumentēšanu aptiekas darbības kārtībā. Tas nodrošina strukturētu datu uzkrāšanu un pieejamību ikdienas darbībā, vienlaikus radot tiesisku pamatu šo datu izmantošanai farmaceitiskās aprūpes kvalitātes novērtēšanai, veicinot konsekventu, pārskatāmu un uz pierādījumiem balstītu farmaceitisko pakalpojumu sniegšanu.
Ar risinājumu tiek nostiprināta farmaceitiskās aprūpes dokumentēšana kā obligāta aptiekas darbības organizācijas sastāvdaļa, nodrošinot farmaceitiskās aprūpes izsekojamību, nepārtrauktību un kvalitātes novērtēšanas iespējas. Vienlaikus tiek radīts tiesisks pamats sistemātiskai farmaceitiskās aprūpes datu uzkrāšanai un izmantošanai kvalitātes pārvaldībā, veicinot pārskatāmu, konsekventu un uz pierādījumiem balstītu farmaceitisko pakalpojumu sniegšanu.
(Noteikumu projekta 67. punkts - MK noteikumu Nr. 288 38.¹ punkts).

41. 39. punkta normā tiek paplašināts subjektu loks, attiecinot pienākumu arī uz klīnisko farmaceitu un farmaceita asistentu. Vienlaikus tiek precizēts jēdziens, lietojot “farmakoloģiski ekvivalentas zāles”, kā arī noteikts, ka zāļu aizvietošana pieļaujama tikai gadījumos, ja tā atļauta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tādējādi nodrošinot tiesisko skaidrību un atbilstību kopējam regulējumam.
Ar risinājumu tiek precizēts un paplašināts regulējums par pacientu informēšanu un zāļu aizvietošanu, nodrošinot tā vienotu piemērošanu visiem farmācijas speciālistiem un atbilstību citiem normatīvajiem aktiem. Vienlaikus tiek nostiprināta tiesiski skaidra zāļu aizvietošanas kārtība, paredzot tās pieļaujamību tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un precizējot farmakoloģiski ekvivalentu zāļu piemērošanu.
(Noteikumu projekta 69. punkts - MK noteikumu Nr. 288 39. punkts).

42.  40. punkta normā tiek pilnveidota zāļu pieejamības un izgatavošanas organizācija aptiekās, nodrošinot pacientu savlaicīgu apgādi ar izrakstītajām zālēm, vienlaikus precizējot farmaceita un farmaceita asistenta kompetences un ieviešot elastīgāku starpaptieku sadarbības mehānismu zāļu izgatavošanas un piegādes nodrošināšanai. Jaunajā regulējumā tiek paplašināts pienākums pacientu nodrošināt ar izrakstītajām zālēm iespējami īsā laikā, aizstājot formulējumu “jebkurām zālēm” ar vispārīgāku pieeju. Tiek precizēts, ka zāļu izgatavošanu var nodrošināt arī farmaceita asistents atbilstoši kompetencei. Vienlaikus tiek ieviests skaidrs mehānisms gadījumiem, kad izgatavošana nav iespējama konkrētajā aptiekā, paredzot receptes pieņemšanu, zāļu izgatavošanu citā aptiekā ar attiecīgu licenci un izgatavoto zāļu piegādi atpakaļ pacientu apkalpojošajai aptiekai. Tādējādi tiek nodrošināta elastīgāka un koordinētāka zāļu aprites organizācija starp aptiekām.
Ar risinājumu tiek pilnveidota zāļu izgatavošanas un pieejamības organizācija aptiekās, nodrošinot pacientu savlaicīgu apgādi ar izrakstītajām zālēm un ieviešot elastīgāku starpaptieku sadarbības mehānismu zāļu izgatavošanai un piegādei. Vienlaikus tiek precizēta farmaceita un farmaceita asistenta kompetence zāļu izgatavošanā, kā arī nodrošināta koordinēta un tiesiski skaidra zāļu aprites kārtība gadījumos, kad zāļu izgatavošana konkrētajā aptiekā nav iespējama.
(Noteikumu projekta 70. punkts - MK noteikumu Nr. 288 40. punkts).

43. Ar precizējumu 42. punktā normā 24 stundu termiņš individuālo zāļu izgatavošanai tiek aizstāts ar divu darba dienu termiņu, precizējot, ka zāļu nodrošināšanas sākumpunkts ir receptes saņemšana aptiekā. Vienlaikus tiek saglabāti izņēmumi steidzamiem gadījumiem, kad receptē norādīts “izsniegt nekavējoties” vai “ātri”, tādējādi nodrošinot lielāku organizatorisko elastību zāļu izgatavošanas procesā, vienlaikus saglabājot pacientu drošību un pieejamību.
Ar risinājumu tiek nodrošināts elastīgāks un praksē piemērojamāks individuāli izgatavojamo zāļu nodrošināšanas termiņa regulējums, nosakot divu darba dienu termiņu no receptes saņemšanas aptiekā, un  saglabājot iespēju steidzamos gadījumos nodrošināt tūlītēju zāļu izsniegšanu pēc ārsta norādījuma ir līdzsvarotas pacientu pieejamības, drošības un aptiekas darba organizācijas vajadzības.
(Noteikumu projekta 72. punkts - MK noteikumu Nr. 288 42. punkts).

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Jā

Skaidrojums

Tiesību akta projektam paredzēta ex-post ietekmes izvērtēšana, lai pēc tā spēkā stāšanās un faktiskas piemērošanas praksē novērtētu regulējuma efektivitāti, mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām, tostarp farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu pieejamību. Ņemot vērā noteikumu pakāpenisku ieviešanu un pārejas periodu līdz 2027. gada 1. janvārim, pilnvērtīgs izvērtējums ieteicams tikai pēc regulējuma stabilas piemērošanas praksē piecu gadu laikā pēc regulējuma stāšanās spēkā.

Kas veiks ex-post novērtējumu?

Ex-post ietekmes izvērtējumu veic Veselības ministrija sadarbībā ar Zāļu valsts aģentūra un Veselības inspekcija, nepieciešamības gadījumā iesaistot arī citas kompetentās institūcijas un nozares profesionālās organizācijas datu un ekspertīzes nodrošināšanai.

Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš

Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana

Rezultāts

Novērtēts, vai normatīvais regulējums ir sasniedzis izvirzīto mērķi — nodrošināt pacientu interesēm atbilstošu farmaceitisko aprūpi, uzlabot sabiedrības veselību un samazināt administratīvo slogu aptieku darbībā.

Rādītājs

Pacientu vajadzībām atbilstošas farmaceitiskās aprūpes pieejamība.
Sabiedrības veselības rādītāju uzlabojums.
Administratīvā sloga samazinājums aptiekām (tai skaitā dokumentācijas un procedūru apjoma mazināšana).

1.6. Cita informācija

Turpināms vērtēt farmaceitisko pakalpojumu tālāku paplašināšanu, ņemot vērā ieguvumus un citu valstu prakses.
Biežāk pieejamie aptiekās sniegtie pakalpojumi ES Farmācijas grupas (PGEU) valstīs - zāļu lietošanas pārskata sastādīšana (11 valstis); atteikums izsniegt zāles drošības apsvērumu dēļ (10 valstis); smēķēšanas atmešana; nederīgo medikamentu nodošana; recepšu zāļu ārkārtas izsniegšana bez receptes, piemēram, adrenalīna vai salbutamols (12 valstis); zāļu piegādes mājās (10 valstis); instrukcija par terapeitisko vai paškontroles ierīču lietošanu (8 valstis); adatu / šļirču maiņa (8 valstis); farmaceita veikta vakcinācija (7 valstis); tieši uzraudzīta zāļu lietošana (7 valstis); atbalsts zāļu līdzestības nodrošināšanai (5 valstis).

Veicot sistemātiskā pārskata analīzi, tika noskaidrots, ka aptieku iesaistīšana vakcinācijā palielina aptveri par līdz par 27% salīdzinājumā ar standarta aprūpi (Murray et al, 2021).
- 2018. gadā Igaunijā tika uzsākta gripas vakcinācija aptiekās. 2018. gada oktobra izmēģinājuma periodā aptiekās vakcinējās 9098 cilvēki (9.8 % no visiem gripas vakcinētajiem cilvēkiem 2018/2019 gada gripas sezonā Igaunijā).
- Veicot aptauju pētījumu, tika noskaidrots, ka vairāk nekā puse no aptaujātajiem dalībniekiem (54,9%, n=141) gripas vakcināciju saņēma pirmo reizi. Būtiski, ka lielākā daļa pacientu (95%, n=235) bija apmierināti ar pakalpojuma sniedzēja sniegto informāciju. Papildus dalībnieki izteica interesi aptiekās veikt arī citas vakcinācijas, piemēram, pret ērču encefalītu (Sepp at al., 2020).

Vakcīnas, ko farmaceiti bieži drīkst ievadīt aptiekās, un valstis, kur farmaceiti tās drīkst ievadīt aptiekās:
Gripas vakcīna - Francija, Vācija, Beļģija, Portugāle, Spānija, Nīderlande, Īrija, Igaunija, Lietuva
Covid-19 vakcīnas - vairums ES valstu, tostarp Itālija, Vācija, Beļģija, Francija, Lietuva
HPV vakcīna - Francija, Portugāle, Šveice, Spānija (atsevišķos reģionos)
Pneimokoku vakcīna - Francija, Īrija, Šveice
Herpes zoster (jostas roze) - Īrija, Apvienotā Karaliste, Šveice
Ceļotāju vakcīnas - Beļģija, Šveice, Portugāle (piemēram, hepatīts A/B, dzeltenais drudzis)
Ērču encefalīta vakcīna - Austrija, Šveice (ar ārsta līdzdalību vai īpašu apmācību), Lietuva
Meningokoku vakcīna - Francija, Portugāle, Apvienotā Karaliste
DTP (difterija, stingumkrampji, garais klepus) - Francija, Portugāle, Apvienotā Karaliste
Polijā un Lietuvā imūnprofilakse pret sezonālo gripu, ērču pārnēsātu encefalītu vai citām infekcijas slimībām, ja darbinieki tiek vakcinēti par darba devēja vai personīgajiem līdzekļiem, kā arī īstenojot masveida vakcinācijas programmu, var notikt citās vietās (piemēram, darba vietās, aptiekās, izglītības iestādēs).

Dažās valstīs farmaceiti var gan izrakstīt, gan ievadīt vakcīnas (piemēram, Francijā).
Citviet nepieciešama ārsta recepte vai vakcinācija notiek sadarbībā ar ārstniecības iestādi (piemēram, Vācijā).
Vakcinācijai aptiekās farmaceitiem jābūt sertificētiem un jānodrošina piemērota vide (piemēram, konsultāciju telpa, neatliekamās palīdzības aprīkojums).
Horvātijā, Nīderlandē, Igaunijā ārsti vai māsas aptiekās var vakcinēt pacientus.

Vakcinācija pret ērču encefalītu prasa precīzu ievadīšanas tehniku un uzraudzību, jo tā ir dzīvību aizsargājoša vakcīna pret nopietnu neiroinfekciju.

Austrija - Dažās aptiekās iespējama vakcinācija sadarbībā ar ārstiem
Šveice - Vakcinācija pieejama aptiekās ar speciālu apmācību
Vācija - Vakcīnas pieejamas aptiekās, bet ievadīšana notiek ārsta kabinetā
Somija - Vakcinācija galvenokārt ārstniecības iestādēs
Latvija -Vakcīnas pieejamas aptiekās, bet vakcinē ģimenes ārsts

Ieguvumi no farmaceitu veiktas atkārtotas recepšu medikamentu izsniegšanas
1997. gadā Lielbritānijas Karaliskā Farmācijas biedrība ieteica, ka līdz 2000. gadam lielākā daļa aptiekas farmaceitu veiktu atkārtotu recepšu medikamentu izsniegšanu, kas ļauj pacientam noteiktā laika periodā saņemt zāles bez nepieciešamības vērsties pie ārsta (Morecroft et al., 2006). Kopš 2009. gada jūlija Apvienotajā Karalistē ir ieviesta arī elektroniska recepšu medikamentu atkārtota izsniegšana.
Galvenie ieguvumi:
-Ieguvumi ģimenes ārstu praksēm: samazināta pacientu plūsma, samazināts atkārtotu recepšu pieprasījumu skaits, pēdējā brīža zāļu pieprasījuma samazināšana, ērtāka akūtu pacientu pārvaldība.
- Ieguvumi pacientiem: nav jāpieprasa recepte ģimenes ārsta praksē katru mēnesi, elastīgāka zāļu saņemšana īpašās situācijās, piemēram, dodoties atvaļinājumā, iespēja katru mēnesi apspriest aktuālo informāciju par zālēm ar farmaceitu, iespēja mainīt izvēlēto aptieku, kur saņemt medikamentus.
- Ieguvumi aptiekām: profesionālās kompetences pilnveidošana, uzlabota krājumu kontrole (recepšu izdrukas tiek lejupielādētas 7 dienas pirms to termiņa, ļaujot pasūtīt zāles, kuras nav pieejamas uz vietas), efektīva laika vadība (Galt, 2023).

Ieguvumi no farmaceitu veiktas zāļu lietošanas pārskatu sastādīšanas un hronisku pacientu uzraudzības pakalpojumiem
Veicot metaanalīzi, tika atklāta līdzestības uzlabošanās gados vecākiem cilvēkiem, kuri saņēma farmaceita konsultāciju (starp 40 unikāliem pētījumiem ar datiem par 8822 pacientiem (vidējais vecuma diapazons no 65 līdz 85 gadi), vidējais efekta lielums bija 0,57 (Cohen’s d); 95% ticamības intervāls [CI]: 0,38 – 0,76) (Marcum et al., 2021). Arī Eldooma et al., (2023) pārskatā tika minēts, ka farmaceitu sastādīti zāļu lietošanas pārskati un uzraudzības pakalpojumi varētu uzlabot līdzestību un rezultātu optimizāciju. Lai sasniegtu vēlamos rezultātus, zāļu lietošanas pārskatu sastādīšanai, kas ir integrēta arī uzraudzībā, ir nepieciešama efektīva konsultācija (Eldooma et al., 2023).

Newman et al., (2020) pārskatā tika atlasīti raksti, kas aptvēra 7 būtiskas hroniskās slimības — diabētu, astmu, HOPS, hipertensiju, sirds mazspēju, hiperlipidēmiju un cilvēka imūndeficīta vīrusu/iegūtā imūndeficīta sindromu (HIV/AIDS). Pateicoties farmaceitu intervencēm tika panākts hemoglobīna A1c samazinājums (vairums pētījumu atzīmēja statistiski nozīmīgu samazinājumu no 0,4 līdz 2%, salīdzinot ar parasto aprūpi), kopējā holesterīna un zema blīvuma lipoproteīnu samazinājums. Līdzīgi pārskatos tika ziņots arī par asinsspiediena pazemināšanos, līdzestības uzlabošanos un samazinātu atkārtotas hospitalizācijas biežumu pacientiem ar sirds mazspēju, uzlabotu plaušu darbību pacientiem ar elpošanas traucējumiem un palielinātu līdzestību pacientiem, kuriem ir HIV/AIDS.

Skowron et al., (2011) ir Polijā veikts pētījums, kura mērķis bija novērtēt farmaceitiskās aprūpes ietekmi uz pacientu zināšanām, dzīves kvalitāti un asinsspiedienu, kā arī noskaidrot, vai jaunais pakalpojums maina farmaceitu zināšanas un veicina apmierinātību.

Pētījuma beigās tika pierādīts, ka normāls asinsspiediens bija 22 no 28 pacientiem (79%) pētījuma grupā un 31 no 56 pacientiem (55%) kontroles grupā. Pētījums arī apstiprināja, ka farmaceitiskā aprūpe pozitīvi ietekmē pacientu zināšanas par slimībām, kas labvēlīgi var ietekmēt indivīdu lēmumus veselības jomā, uzlabojot kopējo veselības līmeni. Tāpat būtiski, ka farmaceitu profesionālās darbības paplašināšana labvēlīgi ietekmēja viņu profesionālo apmierinātību, kā arī ļāva pilnveidot farmakoterapeitiskās zināšanas (Skowron et al., 2011).

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

pacienti
farmaceits, kuri datus par recepšu zāļu izsniegšanu izņēmuma gadījumā ievada vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, noformējot elektroniski parasto recepti un receptē norādot zāļu izsniegšanas pamatojumu (Noteikumu projekta 27. punkts)

Ietekmes apraksts

Pacientam ir vairāki nozīmīgi ieguvumi:
1. Zāļu lietošanas drošība un efektivitāte
Farmaceits pārbauda, vai zāles savstarpēji nesadarbojas kaitīgi (zāļu mijiedarbības riski), pārliecinās, vai deva un lietošanas biežums ir piemērots pacienta vecumam, veselības stāvoklim un citiem medikamentiem. Līdz ar to samazinās arī kļūdu risks zāļu lietošanā (piemēram, dubulta aktīvā viela dažādos preparātos).
2. Pacienta izglītošana un izpratne
Pacients saņem skaidru informāciju par to, kā pareizi lietot zāles, kādas var būt blakusparādības un ko darīt, ja tās rodas. Farmaceits palīdz saprast ārstēšanas mērķus un to, kā panākt labāku veselības stāvokļa kontroli.
3. Hronisku slimību labāka kontrole
Pacients saņem regulāru atgriezenisko saiti un atbalstu zāļu režīma ievērošanā (piemēram, medikamentu pārskatīšana, “zāļu pārvaldība”).
Tas palīdz novērst komplikācijas un hospitalizāciju.
4. Individuāla pieeja un konsultācijas
Pacientam tiek piedāvāti risinājumi, kas atbilst viņa dzīvesveidam un vajadzībām (piemēram, alternatīvi zāļu lietošanas veidi, piemērotāki preparāti), un ir iespēja uzdot jautājumus drošā un profesionālā vidē, bez ārsta vizītes.
5. Finansiālie un laika ieguvumi
Pareiza zāļu lietošana nozīmē pacientam mazāk nevajadzīgu ārstēšanas izmaksu iespēja savlaicīgi saņemt nepieciešamo terapiju neatliekamos gadījumos.
6. Pacienta iesaiste ārstēšanā
Pacients jūtas vairāk iesaistīts un atbildīgs par savu veselību, un uzlabojas sadarbība starp pacientu, ārstu un farmaceitu (“trīsstūra modelis”), kas uzlabo ārstēšanas rezultātus.

Noteikumu projekta 27. punkts paredz, ka farmaceitam izņēmuma gadījumos, izsniedzot recepšu zāles bez iepriekš sistēmā reģistrētas receptes, ir pienākums nodrošināt attiecīgo datu ievadi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, elektroniski noformējot parasto recepti un norādot zāļu izsniegšanas pamatojumu. Minētā regulējuma rezultātā tiek nodrošināta pilnīgāka un izsekojama informācija par recepšu zāļu apriti, vienlaikus veicinot pacientu nepārtrauktu piekļuvi nepieciešamajai farmakoterapijai. Vienlaikus norma palielina farmaceitu administratīvo slogu un paplašina to profesionālo atbildību attiecībā uz datu pareizību un izsniegšanas pamatojuma izvērtēšanu. Šīs normas ietekme kopumā vērtējama kā vidēja. Tā būtiski ietekmē farmaceitu darba organizāciju, palielinot administratīvo slogu un atbildību, tomēr neievieš pilnīgi jaunu funkciju, bet drīzāk paplašina jau esošu praksi saistībā ar datu ievadi E-veselības sistēmā. Vienlaikus norma pozitīvi ietekmē pacientu piekļuvi zālēm un uzlabo datu uzskaiti, taču tās ietekme nav tik plaša, lai radītu fundamentālas pārmaiņas nozares darbībā kopumā.

Juridiskās personas

aptiekas, kurām jāizstrādā jaunie priekšraksti/ jāizdara izmaiņas tajos. (Noteikumu projekta 20. punkts)
slēgta tipa aptieka ārstniecības iestādē, kurai līdz šim normatīvais regulējums paredzēja pienākumu nodrošināt telpu konstruktīvu un funkcionālu vienotību, bet kura saskaņā ar jauno regulējumu var šo prasību nepiemērot, attiecīgi elastīgāk organizējot telpu izmantojumu. (Noteikumu projekta 7. punkts)
aptiekas, kura veic ar farmaceitisko aprūpi saistītās informācijas reģistrēšanu un uzglabāšanu aptiekā, tai skaitā informācijas tehnoloģiju sistēmās (ja tādas izmanto) (Noteikumu projekta 67. punkts)
vispārējā tipa aptiekas, kuras informē Zāļu valsts aģentūru par regulējumā noteikto farmaceitiskās aprūpes uzsākšanu. (Noteikumu projekta 48. punkts)
vispārējā tipa aptiekas un ārstniecības iestādes (slēgta tipa aptiekas), kuras informē Zāļu valsts aģentūru par regulējumā noteikto jauno konsultāciju sniegšanas un vispārējā tipa aptiekas, kuras informē par nederīgo vai neizmantoto zāļu pieņemšanas no iedzīvotājiem. (Noteikumu projekta 34. punkts)
vispārējā tipa aptieka, kura var uzsākt darbību ārpus pilsētas telpu grupā, kuras reģistrētais lietošanas veids ir cits, nevis tirdzniecība būvniecības jomu regulējošiem normatīviem (Noteikumu projekta 4. punkts)
vispārējā tipa aptieka vai tās filiāle, kas uzsāk vai veic darbību telpās, kurām līdz šim bija piemērojama prasība par atsevišķas ieejas un izejas nodrošināšanu, un kas pēc regulējuma grozījumiem var no šīs prasības atteikties (Noteikumu projekta 6. punkts)
slēgta tipa aptieka ārstniecības iestādē, kas uzsāk darbību vai turpina darbību telpās, kurām līdz šim normatīvais regulējums paredzēja pienākumu iekārtot atsevišķu telpu ārstniecības iestādes pieprasījumu saņemšanai un pasūtījumu izsniegšanai, un kura pēc regulējuma grozījumiem var šo prasību nepiemērot. (Noteikumu projekta 7. punkts)
vispārējā tipa aptieka, tās filiāle vai slēgta tipa aptieka ārstniecības iestādē, kurai līdz šim bija piemērojamas prasības par atsevišķas preču saņemšanas telpas nodrošināšanu un kura pēc regulējuma grozījumiem var organizēt preču saņemšanu elastīgākā veidā (Noteikumu projekta 7. punkts).
vispārējā tipa aptiekas, kurās tiek nodrošināta farmācijas studentu un farmaceita asistenta studentu prakse. (Noteikumu projekta 25. punkts)
slēgta tipa aptieka ārstniecības iestādē, uz kuru attiecās prasība par uzkopšanas inventāra uzglabāšanas vietas nodrošināšanu. (Noteikumu projekta 7. punkts)
vispārējā tipa aptieka, tās filiāle vai slēgta tipa aptieka ārstniecības iestādē, kas uzsāk vai turpina darbību telpās, kurās netiek veikta zāļu izgatavošana un kurās darbiniekiem ir nodrošināta netraucēta piekļuve ēkā esošai tualetei, un kurai līdz šim normatīvais regulējums paredzēja pienākumu ierīkot atsevišķu tualeti aptiekas telpās. (Noteikumu projekta 7. punkts)
vispārējā tipa aptieka, aptiekas filiāle vai slēgta tipa aptieka, kas organizē farmaceitisko darbību telpās, kurām līdz šim bija piemērojams ierobežojums telpas izmantot tikai farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai, un kura pēc regulējuma grozījumiem var telpu izmantošanu organizēt elastīgāk atbilstoši iekšējās darba kārtības noteikumiem. (Noteikumu projekta 13.punkts)
vispārējā tipa aptieka, aptiekas filiāle vai slēgta tipa aptieka, kas nodrošina ārstniecības iestādes pasūtījumu komplektēšanu vai kuras darbībā tiek izmantota zāļu verifikācijas sistēma un e-veselības sistēma, un kurai līdz šim bija piemērojami ierobežojumi pasūtījumu komplektēšanas telpu organizācijai. (Noteikumu projekta 18. punkts )
vispārējā tipa aptieka vai tās filiāle, kurai līdz šim bija piemērojamas vides pieejamības prasības ar ierobežotu alternatīvo risinājumu piemērošanu un kura pēc regulējuma grozījumiem var nodrošināt piekļuvi farmaceitiskajai aprūpei, izmantojot alternatīvus tehniskos vai organizatoriskos risinājumus. (Noteikumu projekta 11. un 12.punkts)
vispārējā tipa aptieka vai tās filiāle, kurai līdz šim nepiemērojama vides pieejamības prasības ar alternatīvo risinājumu piemērošanu un kura pēc regulējuma grozījumiem var nodrošināt piekļuvi farmaceitiskajai aprūpei, izmantojot alternatīvus tehniskos vai organizatoriskos risinājumus. (Noteikumu projekta 11. un 12.punkts)
vispārējā tipa aptieka ārpus pilsētas administratīvās teritorijas vai aptiekas filiāle, kas uzsāk darbību vai pielāgo telpas farmaceitiskās darbības nodrošināšanai un kurai līdz šim bija piemērojamas lielākas minimālās apkalpošanas zāles platības prasības. (Noteikumu projekta 15.punkts)
vispārējā tipa aptiekas, kuras sniedz līdz 2027. gada 1. janvārim Zāļu valsts aģentūrai informāciju par farmaceitisko aprūpi un nederīgo vai neizmantoto zāļu atpakaļ pieņemšanu no iedzīvotājiem. (Noteikumu projekta 74. punkts)

Ietekmes apraksts

Farmaceitiskās aprūpes sniegšana dod ieguvumus ne tikai pacientam, bet arī aptiekai – gan profesionāli, gan ekonomiski.
1. Profesionālā reputācija un uzticība
Sniedzot kvalitatīvu farmaceitiskos aprūpi, aptieka stiprina savu reputāciju kā veselības aprūpes iestāde, ne tikai kā zāļu tirdzniecības vieta, veicinās ilgtermiņa sadarbība ar pacientiem un ārstu praksēm.
2. Pacientu lojalitāte
Pacienti biežāk atgriežas aptiekā, kur saņem personisku uzmanību un profesionālu atbalstu, un lojāli klienti kļūst par pastāvīgiem apmeklētājiem, kur tiek nodrošināta zāļu lietošanas uzraudzība.
3. Finansiālais ieguvums
Farmaceitiskā aprūpe var radīt jaunus ienākumu avotus, uzlabojas zāļu apgrozījums, jo pacienti ievēro ārstēšanu un savlaicīgi iegādājas nepieciešamās zāles.
4. Farmaceitu profesionālā attīstība
Farmaceiti pilnveido savas zināšanas un prasmes, strādājot ciešāk ar pacientiem un ārstiem, tas paaugstina darbinieku motivāciju un apmierinātību ar darbu.
5. Sadarbība veselības aprūpes sistēmā
Aptieka kļūst par aktīvu veselības aprūpes dalībnieku, sadarbojoties ar ārstiem un citiem speciālistiem, tas uzlabo kopējo ārstēšanas rezultātu un sabiedrības veselību, vienlaikus nostiprinot aptiekas nozīmi sistēmā.

1. Noteikumu projekts paredz vispārējā tipa aptiekām pienākumu līdz 2027. gada 1. janvārim informēt Zāļu valsts aģentūru par farmaceitiskās aprūpes sniegšanu un nederīgo vai neizmantoto zāļu pieņemšanas no iedzīvotājiem turpināšanu.
Regulējums nodrošina valsts uzraudzību un datu apkopošanu par aptiekās sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, vienlaikus stiprinot farmaceitiskās aprūpes sniegšanas caurskatāmību un pēctecību. Tas attiecas uz holesterīna un triglicerīdu, glikozes līmeņa noteikšana asinīs, asinsspiediena un pulsa mērīšana, ķermeņa masas indeksa noteikšana, SARS-CoV-2 antigēna noteikšana un vakcinācija pret Covid-19 infekciju.
Praktiskā ietekme aptiekām ir administratīva – nepieciešama darbību izpildes reģistrācija, uzskaites nodrošināšana un informācijas sniegšana kompetentajai iestādei.
(Noteikumu projekta 74. punkts - MK noteikumu Nr. 102 47.⁵ punkts)

2. Noteikumu projekts paredz vispārējā tipa aptiekai pienākumu informēt Zāļu valsts aģentūru par jaunu konsultāciju sniegšanas uzsākšanu, kā arī par nederīgo vai neizmantoto zāļu pieņemšanas no iedzīvotājiem uzsākšanu.
Norma nodrošina valsts uzraudzības funkciju īstenošanu un publisku informācijas pieejamību par aptiekās sniegto farmaceitisko aprūpes uzsākšanu, veicinot nozares caurskatāmību un vienotu datu uzskaiti un sabiedrības informētību par farmaceitiskās aprūpes pieejamību aptiekās.
(Noteikumu projekta 34. punkts - MK noteikumu Nr. 102 27.⁸ punkts)

3. Noteikumu projekts paredz vispārējā tipa aptiekas pienākumu informēt Zāļu valsts aģentūru farmaceitiskās aprūpes uzsākšanu.
Regulējums stiprina farmaceitiskās aprūpes caurskatāmību, nodrošina publisku informācijas pieejamību par sniegto farmaceitisko aprūpi, veicinot nozares caurskatāmību un vienotu datu uzskaiti un sabiedrības informētību par farmaceitiskās aprūpes pieejamību aptiekās.
(Noteikumu projekta 48. punkts - MK noteikumu Nr. 102 28.⁴ punkts)

4. Noteikumu projekts paredz pienākumu vispārējā tipa aptiekai saglabāt informāciju par sniegto farmaceitisko aprūpi aptiekā, tai skaitā informācijas tehnoloģiju sistēmās (ja tādas izmanto), nodrošinot iespēju šo informāciju izmantot farmaceitiskās aprūpes kvalitātes novērtēšanai.
Regulējums rada nelielu administratīvo slogu, kas izpaužas kā darbinieku darba laika patēriņš datu reģistrēšanai, strukturēšanai un uzglabāšanai. Tā kā prasība attiecas uz informāciju, kas rodas farmaceitiskās aprūpes sniegšanas procesā, papildu darbības ir ierobežotas un lielākoties integrējamas esošajos darba procesos.
(Noteikumu projekta 67. punkts - MK noteikumu Nr. 102 38.¹ punkts)

5. Noteikumu projekta ietvaros 21. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, paplašinot aptiekas vadītāja pienākumu nodrošināt iekšējo priekšrakstu izstrādi un tajos noteikto prasību ievērošanu, kā arī papildinot regulējumu ar jaunām jomām, kas saistītas ar farmaceitiskās aprūpes sniegšanas organizāciju, kvalitātes vadību. Ieviešot minētās prasības, aptiekām var rasties papildu organizatoriskais un administratīvais slogs, kas saistīts ar jaunu iekšējo procedūru izstrādi, esošo procesu pārskatīšanu un dokumentēšanu, kā arī personāla apmācību. Vienlaikus, tā kā priekšrakstu izstrāde ir vienreizējs vai periodiski atjaunojams pienākums, ilgtermiņā ietekme uz ikdienas darbību ir ierobežota.
Atsevišķām aptiekām, kas ievieš, piemēram, vakcināciju vai eksprestestus, kā arī attālinātu zāļu izplatīšanu, var veidoties augstāks slogs, kas saistīts ar papildu kvalitātes un drošības prasību integrēšanu iekšējās procedūrās.
Kopumā grozījumu ietekme vērtējama kā vidēja, jo tie būtiski paplašina regulējamo iekšējo procesu apjomu, vienlaikus nodrošinot vienotu kvalitātes un pacientu drošības pārvaldības pieeju aptiekas darbībā.
Jauni izstrādājamie priekšraksti:
- farmaceitiskās aprūpes sniegšanas kārtība (noteikumu 27. un 28. punktā noteiktām konsultācijām, noteikumu 27.4  punktā noteikto nederīgo vai neizlietoto zāļu pieņemšanā no iedzīvotājiem; noteikumu 27.1 punktā noteikto recepšu zāļu izsniegšanā)
(MK noteikumu Nr. 288 21.1. apakšpunkts).
- farmaceitiskās aprūpes sniegšanas kārtība (noteikumu 28.¹ punkts), tai skaitā, epidemioloģiskās drošības pasākumu, vakcinācijas un eksprestestu veikšanas kārtība, kā arī rīcība ar izmeklējamiem paraugiem;
(Noteikumu projekta 20. punkts - MK noteikumu Nr. 288 21.2. apakšpunkts).
- farmaceita asistenta darbības uzraudzības kārtība;
(Noteikumu projekta 20. punkts - MK noteikumu Nr. 288 21.10. apakšpunkts).
- sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība par aptiekas darbību.
(Noteikumu projekta 20. punkts - MK noteikumu Nr. 288 21.12. apakšpunkts).
Precizējamie priekšraksti:
- kārtība, kādā apkalpo personas ar funkcionāliem traucējumiem precizējama, norādot vides pieejamības nodrošināšanas kārtību, tai skaitā kārtību, kādā apkalpo personas ar funkcionāliem traucējumiem, un aptiekā (tās filiālē) pieejamos alternatīvos tehniskos risinājumus vides pieejamības nodrošināšanai;
(Noteikumu projekta 20. punkts - MK noteikumu Nr. 288 21.4. apakšpunkts).
- nekvalitatīvo zāļu atsaukšanas kārtība precizējama, paredzot rīcību zāļu izņemšanas no realizējamo zāļu krājumiem, zāļu atpakaļnosūtīšanas un atsaukšanas gadījumā, kas aptver ari nekvalitatīvo zāļu vai viltojumu gadījumus vai aizdomu gadījumus par tiem;
(Noteikumu projekta 20. punkts - MK noteikumu Nr. 288 21.8. apakšpunkts).
- kārtība, kādā zāles izplata internetā, ja aptieka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu izplatīšanu izplata bezrecepšu zāles internetā precizējama, norādot bezrecepšu zāļu izplatīšanas kārtību, izmantojot tīmekļvietni un tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēja platformu, kā arī attālinātu privātpersonu pasūtījumu apstrādes un piegādes kārtība uz privātpersonas dzīvesvietu (ja attiecināms).
(Noteikumu projekta 20. punkts - MK noteikumu Nr. 102 21. punkts)

6. Noteikumu 26.⁴ punkts paredz farmācijas un farmaceita asistenta studentu prakses laikā nodrošināt tiešu klātienes farmaceita (un attiecīgajos gadījumos farmaceita asistenta) uzraudzību, kas rada ierobežotu papildu organizatorisko slogu, kas saistīts ar speciālistu darba laika daļēju novirzīšanu studentu prakses uzraudzībai, vienlaikus būtiski stiprinot farmaceitiskās izglītības kvalitāti un pacientu drošību. Vienlaikus, tā kā uzraudzība tiek īstenota esošo profesionālo pienākumu ietvaros un prakses process ir periodisks un ierobežots laikā, regulējuma radītais administratīvais un organizatoriskais slogs vērtējams kā zems līdz vidējs.
(Noteikumu projekta 25. punkts - MK noteikumu Nr. 102 26.⁴ punkts)

Ņemot vērā to, ka noteikumu projekts paredz izmaiņas telpu atbilstības prasībās, lūdzu veikt atbilstības prasību vērtējumu un atbilstoši vērtējumam veikt izmaksu monetāru novērtējumu.

7. Regulējums, kas ļauj vispārējā tipa aptiekai ārpus pilsētas uzsākt darbību telpu grupā ar citu lietošanas veidu (ne tikai “tirdzniecība”), rada pozitīvu, elastību palielinošu ietekmi, jo vienlaikus samazina administratīvos un finansiālos šķēršļus aptieku darbībai, uzlabo farmaceitiskās aprūpes pieejamību reģionos, saglabā farmaceitiskās aprūpes kvalitātes un drošības prasības. Regulējums kopumā būtiski samazina izmaksas un administratīvo slogu, vienlaikus veicinot aptieku pieejamību reģionos un ātrāku darbības uzsākšanu.  Kopējā ietekme vērtējama kā administratīvā un atbilstības sloga samazinājums.
(Noteikumu projekta 4. punkts - MK noteikumu Nr. 102 26.5¹ punkts)

8. Atcelta novecojusi prasība par atsevišķas ieejas un izejas nodrošināšanu vispārējā tipa aptiekās, norma samazina nesamērīgas infrastruktūras prasības vispārējā tipa aptiekām, būtiski mazinot administratīvo un finansiālo slogu, palielinot elastību telpu izmantošanā un veicinot zāļu pieejamību iedzīvotājiem, īpaši reģionos, vienlaikus neradot negatīvu ietekmi uz pacientu drošību.  Kopējā ietekme vērtējama kā administratīvā un atbilstības sloga samazinājums.
(Noteikumu projekta 6. punkts - MK noteikumu Nr. 288 7. punkts).

9. Atceļot prasību par telpu konstruktīvu un funkcionālu vienotību slēgta tipa aptiekām, tiek mazināti nesamērīgi telpu plānojuma ierobežojumi, nodrošināta elastīgāka aptieku darbības organizācija ārstniecības iestādēs un veicināta farmaceitiskās aprūpes pieejamība, vienlaikus saglabājot zāļu aprites drošības un kvalitātes prasības.  Kopējā ietekme vērtējama kā administratīvā un atbilstības sloga samazinājums.
(Noteikumu projekta 7. punkts - MK noteikumu Nr. 288 8. punkta ievaddaļa).

10. Norma samazina slēgta tipa aptieku administratīvo un atbilstības slogu, atceļot novecojušu un praksē neproporcionālu prasību par atsevišķas telpas nodrošināšanu ārstniecības iestādes pieprasījumu saņemšanai un pasūtījumu izsniegšanai. Tiek nodrošināta elastīgāka telpu un darba procesu organizācija ārstniecības iestādēs, vienlaikus nepasliktinot zāļu aprites drošības un kvalitātes prasību ievērošanu.  Kopējā ietekme vērtējama kā administratīvā un atbilstības sloga samazinājums.
(Noteikumu projekta 7. punkts - izslēgta pašreiz spēkā esošo MK noteikumu Nr. 288 8.2. apakšpunkta norma).

11. Regulējums paredz modernizēt preču aprites prasības aptiekās, paplašinot karantīnas zonas tvērumu un precizējot rīcību ar viltotām, potenciāli nekvalitatīvām vai citādi neatbilstošām precēm, vienlaikus ieviešot elastīgāku pieeju preču saņemšanas organizācijai. Norma samazina nesamērīgas infrastruktūras prasības, paredzot iespēju atsevišķas preču saņemšanas telpas vietā ierīkot preču saņemšanas vietu, kā arī noteiktos gadījumos organizēt preču saņemšanu preču uzglabāšanas telpā vai apmeklētāju apkalpošanas zālē, ja tas netraucē aptiekas darbību un klientu apkalpošanu.
(Noteikumu projekta 7. punkts - MK noteikumu Nr. 288 8.5. apakšpunkts).  Kopējā ietekme vērtējama kā administratīvā un atbilstības sloga samazinājums.

12. Norma samazina administratīvo un atbilstības slogu slēgta tipa aptiekām ārstniecības iestādēs, atceļot prasību ierīkot atsevišķu telpu vai vietu uzkopšanas inventāra uzglabāšanai gadījumos, kad telpu uzkopšanu nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs. Tādējādi tiek nodrošināta elastīgāka telpu organizācija un efektīvāka esošās infrastruktūras izmantošana, vienlaikus saglabājot telpu higiēnas un sanitāro prasību ievērošanu. Kopējā ietekme vērtējama kā administratīvā un atbilstības sloga samazinājums.  Kopējā ietekme vērtējama kā administratīvā un atbilstības sloga samazinājums.
(Noteikumu projekta 7. punkts - attiecībā uz MK noteikumu Nr. 288 8.6.2. apakšpunkts).

13. Samazinās administratīvais un finansiālais slogs aptiekām un aptieku filiālēm, jo aptiekā un aptiekas filiālē atsevišķa tualete var netikt nodrošināta, ja zāļu izgatavošana netiek veikta un darbiniekiem ir nodrošināta piekļuve ēkā esošai darbinieku vajadzībām paredzētai tualetei, kā arī, ja aptiekā vai aptiekas filiālē, kas atrodas ārstniecības iestādē, darbinieku tualete var tikt nodrošināta attiecīgajā ārstniecības iestādē. Līdz ar to samazinās telpu pielāgošanas, pārbūves un ekspluatācijas izmaksas, tiek veicināta elastīgāka telpu izmantošana un efektīvāka esošās infrastruktūras izmantošana, tiek atvieglota aptieku un to filiāļu darbības uzsākšana vai turpināšana telpās ar ierobežotu platību, tiek uzlabotas iespējas nodrošināt farmaceitiskās aprūpes pieejamību, īpaši ārstniecības iestādēs un reģionos, samazinās normatīvā regulējuma radītie šķēršļi aptieku izvietošanai esošās ēkās. Vienlaikus netiek mazināts sanitāro un darba vides prasību nodrošinājuma līmenis, jo tiek saglabāts pienākums nodrošināt piekļuvi tualetei.  Kopējā ietekme vērtējama kā administratīvā un atbilstības sloga samazinājums.
(Noteikumu projekta 7. punkts - MK noteikumu Nr. 288 8.7. apakšpunkts).

14. Norma samazina administratīvo un atbilstības slogu vispārējā tipa aptiekām, īpaši ārpus pilsētu administratīvajām teritorijām, nodrošinot elastīgākus un praktiski piemērojamākus vides pieejamības risinājumus, vienlaikus saglabājot personu ar funkcionāliem traucējumiem piekļuvi farmaceitiskajai aprūpei.
Vienlaicīgi aptiekas, kurai līdz šim nepiemērojama vides pieejamības prasības ar alternatīvo risinājumu piemērošanu un kura pēc regulējuma grozījumiem var nodrošināt piekļuvi farmaceitiskajai aprūpei, izmantojot alternatīvus tehniskos vai organizatoriskos risinājumus, un šajā gadījumā Iespējamas nelielas izmaksas alternatīvu risinājumu ieviešanai
(Noteikumu projekta 11. un 12.punkts - MK noteikumu Nr. 288 9. un 9.¹ punkts).

15. Ar regulējuma grozījumiem tiek nodrošināta elastīgāka aptieku un aptieku filiāļu telpu izmantošanas kārtība, atsakoties no līdzšinējā ierobežojuma, ka telpas izmantojamas tikai farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai. Vienlaikus saglabāta prasība telpu izmantošanu organizēt atbilstoši aptiekas iekšējās darba kārtības noteikumiem, tādējādi nodrošinot farmaceitiskās darbības kvalitātes, drošības un izsekojamības prasību ievērošanu. Risinājums mazina nesamērīgus telpu izmantošanas ierobežojumus, veicina efektīvāku esošās infrastruktūras izmantošanu un samazina nepieciešamību pēc papildu telpu pielāgošanas vai izbūves. Norma samazina administratīvo un atbilstības slogu aptiekām un aptieku filiālēm, nodrošinot elastīgāku telpu organizāciju un izmantošanu atbilstoši faktiskajām darbības vajadzībām. Tiek mazināta nepieciešamība veikt papildu telpu pārbūvi vai nodalīšanu tikai regulatīvu prasību izpildei, vienlaikus saglabājot pienākumu nodrošināt farmaceitiskās darbības organizēšanu atbilstoši iekšējās darba kārtības noteikumiem. Kopējā ietekme vērtējama kā administratīvā un atbilstības sloga samazinājums.
(Noteikumu projekta 13. punkts - MK noteikumu Nr. 288 10. punkts).

16. Samazinātas minimālās apkalpošanas zāles platības prasības vispārējā tipa aptiekām, kas atrodas ārpus pilsētas administratīvajām robežām, par sešiem kvadrātmetriem - no 10 uz četriem kvadrātmetriem, - un aptieku filiālēm par diviem kvadrātmetriem (no sešiem uz četriem kvadrātmetriem), tādējādi mazinot telpiskās infrastruktūras prasības, atvieglojot aptieku un to filiāļu izveidi reģionos un veicinot farmaceitiskās aprūpes pieejamību ārpus pilsētu teritorijām. Norma samazina administratīvo un atbilstības slogu aptiekām un aptieku filiālēm, samazinot minimālās telpu platības prasības un attiecīgi mazinot nepieciešamību pēc papildu telpu nomas, pārbūves vai uzturēšanas. Vienlaikus tiek saglabāta iespēja nodrošināt farmaceitiskās aprūpes sniegšanu atbilstoši kvalitātes un drošības prasībām. Regulējums kopumā mazina telpiskās infrastruktūras prasību radīto slogu un veicina farmaceitiskā aprūpes pieejamību ārpus pilsētu teritorijām, īpaši reģionos ar ierobežotām iespējām nodrošināt lielākas komercplatības. Kopējā ietekme vērtējama kā administratīvā un atbilstības sloga samazinājums.
(Noteikumu projekta 15. punkts - MK noteikumu Nr. 288 12. punkts).

17. Ar regulējuma grozījumiem tiek nodrošināta elastīgāka ārstniecības iestāžu pasūtījumu komplektēšanas organizācija aptiekās, ļaujot šo funkciju veikt ne tikai preču uzglabāšanas telpā, bet arī preču uzglabāšanas zonā vai administratīvā telpā, ja tajā ir iekārtota atbilstoša darba vieta. Tādējādi tiek efektīvāk izmantota esošā infrastruktūra un mazināta nepieciešamība pēc papildu telpu pielāgošanas.
Vienlaikus tiek precizētas prasības aptiekas tehniskajai infrastruktūrai, nosakot interneta piekļuves obligātu nodrošināšanu līdztekus telefona sakariem. Tas harmonizē regulējumu ar spēkā esošajām prasībām zāļu verifikācijas sistēmas un e-veselības darbības nodrošināšanai un novērš normatīvā regulējuma fragmentāciju. Norma kopumā samazina atbilstības un administratīvo slogu attiecībā uz telpu organizācijas prasībām, nodrošinot elastīgāku darba procesu organizēšanu un efektīvāku telpu izmantošanu. Vienlaikus prasības precizēšana par obligātu interneta pieslēgumu pēc būtības nerada būtisku jaunu slogu, jo interneta pieslēgums jau praksē ir nepieciešams aptieku darbības nodrošināšanai. Regulējums kopumā nodrošina elastīgāku aptieku darba organizāciju, efektīvāku infrastruktūras izmantošanu un vienlaikus harmonizē tehniskās prasības ar praksē jau pastāvošajiem digitālās darbības nodrošināšanas pienākumiem.  Kopējā ietekme vērtējama kā administratīvā un atbilstības sloga samazinājums.
(Noteikumu projekta 18. punkts - MK noteikumu Nr. 288 18. punkts).

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

aptiekas, kurām jāizstrādā jaunie priekšraksti/ jāizdara izmaiņas tajos. (Noteikumu projekta 20. punkts)

palielinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

4,00

Pieņēmums, ka katra priekšraksta izstrāde/grozīšana aizņem 4 st., no tām: priekšraksta sagatavošanu (1 h), satura izstrādi (2 h), saskaņošanu un pārskatīšanu (0.5 h), apstiprināšanu un dokumentēšanu (0.5 h).

Novērtējums izdarīts provizoriski pret 1 subjektu, jo pašreiz nav zināms, cik aptieku no Zāļu valsts aģentūrā licencētāmveiks jaunu priekšrakstu izstrādi/ atjaunošanu

Novērtējums veikts konservatīvi, frekvence tabulā norādīta kā viena darbība atbilstoši regulējumam.

49,08

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Visu jaunā regulējuma ietvaros paredzēto priekšrakstu izstrādes un ieviešanas izmaksas vienai aptiekai veido aptuveni 98.16 euro vienreizēju administratīvo apmērā. Ietekme saistīta ar iekšējo procesu izstrādi, dokumentēšanu.

slēgta tipa aptieka ārstniecības iestādē, kurai līdz šim normatīvais regulējums paredzēja pienākumu nodrošināt telpu konstruktīvu un funkcionālu vienotību, bet kura saskaņā ar jauno regulējumu var šo prasību nepiemērot, attiecīgi elastīgāk organizējot telpu izmantojumu. (Noteikumu projekta 7. punkts)

samazinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

14,00

Pieņēmums, ka laika patēriņs samazinās, jo mazāks laiks normatīvo prasību analīzei, mazāk saskaņojumu un precizējumu ar iestādēm, vienkāršāka telpu izmantošanas organizēšana - par 5 st. (Telpu plānojuma prasību interpretācija un dokumentēšana) par 6 st. (Projektēšanas un saskaņošanas procesa vienkāršošana), par 3 st. (Iekšējo procedūru un dokumentācijas pielāgošana).,

Novērtējums izdarīts provizoriski pret 1 subjektu, jo šobrīd nav pieejami precīzi dati par ārstniecības iestādēm ar slēgta tipa aptiekām, to skaitu, kuras uzsāks darbību vai veiks telpu pielāgošanu atbilstoši jaunajam regulējumam.

Novērtējums dots konservatīvā formātā, pieņemot, ka administratīvā darbība notiek vienu reizi.

-171,78

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Administratīvo izmaksu novērtējums balstīts uz vienas vispārējā tipa aptiekas (vai tās filiāles) darbību, pieņemot konservatīvu laika patēriņu normatīvā regulējuma izvērtēšanai, iekšējo procedūru aktualizēšanai un nepieciešamo darbību veikšanai. Izmantota CSP publicētā vidējā bruto stundas likme (12,27 EUR). Novērtējums veikts, pieņemot, ka attiecīgās darbības tiek veiktas vienu reizi gadā, lai nodrošinātu piesardzīgu pieeju izmaksu aprēķinam. Faktiskais administratīvais slogs var būt zemāks atkarībā no konkrētā subjekta darbības specifikas. Aprēķini atspoguļo minimālo sagaidāmo administratīvo izmaksu samazinājumu, vienlaikus norādot, ka faktiskā ietekme var būt lielāka atkarībā no normas piemērošanas apjoma, īpaši lielām slimnīcām ar slēgta tipa aptiekām, kurām jāuzglabā lieli zāļu krājumiem.

aptiekas, kura veic ar farmaceitisko aprūpi saistītās informācijas reģistrēšanu un uzglabāšanu aptiekā, tai skaitā informācijas tehnoloģiju sistēmās (ja tādas izmanto) (Noteikumu projekta 67. punkts)

palielinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

0,13

Pieņēmums, ka laiks uz vienu vienību, veicot intensīvāku uzskaiti sastādītu - 0,13 st. (0,08 st. + 0.05 st. papildu darbības: strukturēšana un pārskatīšana

Novērtējums izdarīts provizoriski pret 1 subjektu, jo pašreiz nav zināms, cik vispārējā tipa aptieku no Zāļu valsts aģentūrā licencētām aptiekām veic ar farmaceitisko aprūpi saistītās informācijas reģistrēšanu un uzglabāšanu

100

Novērtējums dots konservatīvā formātā, pieņemot, ka administratīvā darbība notiek reizes gadā.

159,51

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Normas izpilde rada administratīvās izmaksas aptuveni 159,51 euro gadā vienai vispārējā tipa aptiekai, pieņemot, ka 100 farmaceitiskās aprūpes gadījumu gadā reģistrēšana aizņem 0,08 stundas uz vienību, papildus paredzot 0,05 stundas uz vienību datu strukturēšanai un iekšējai pārskatīšanai, piemērojot stundas likmi 12,27 euro. Normas radītais administratīvais slogs ir vērtējams kā zems, jo tas aprobežojas ar ikdienas farmaceitiskās aprūpes datu reģistrēšanu un minimālu papildu datu strukturēšanu un pārskatīšanu, neradot nepieciešamību ieviest jaunas informācijas sistēmas vai ārpakalpojumus, un kopējais resursu patēriņš ir nebūtisks.

vispārējā tipa aptiekas, kuras informē Zāļu valsts aģentūru par regulējumā noteikto farmaceitiskās aprūpes uzsākšanu. (Noteikumu projekta 48. punkts)

palielinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

0,50

Pieņēmums, ka informācijas sagatavošana un iesniegšana aptiekai vidēji aizņem 0.5 stundu.

Novērtējums izdarīts provizoriski pret 1 subjektu, jo pašreiz nav zināms, cik vispārējā tipa aptieku no Zāļu valsts aģentūrā licencētām aptiekām uzsāks jfarmaceitiskās aprūpes sniegšanu.

Novērtējums dots konservatīvā formātā, pieņemot, ka administratīvā darbība notiek 1 reizi gadā.

6,14

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Pieņēmums, ka administratīvais slogs rodas no vienkāršotas informācijas apkopošanas un iesniegšanas Zāļu valsts aģentūrai vienotā formātā. Pieņemts, ka dati jau ir pieejami iekšējās vai valsts informācijas sistēmās, tādēļ nepieciešama tikai minimāla manuāla apstrāde. Administratīvais slogs ir samērīgs un zems. Latvijā licencētas 772 vispārējā tipa aptiekas (ZVA dati uz 10.04.2026.; www.zva.gov.lv) Faktiskās izmaksas privātajā sektorā var būt ievērojami lielākas, galvenokārt augstāku stundas likmju un papildus resursu dēļ. Aprēķinos mēs izmantojām CSP vidējo bruto darba samaksu valstī (12,27 €/h). Tas automātiski palielina administratīvās izmaksas par 2–3 reizēm vai vairāk. Ja aptieka sagatavo detalizētākus komentārus vai iesaista vairāk darbinieku, laika patēriņš palielinās. Mazie un vidējie uzņēmēji, lai izpildītu tās pašas prasības, var būt mazāk optimizēti, tāpēc vienas stundas darba izmaksas un laika patēriņš uz vienību var būt augstāks nekā lieliem uzņēmumiem.

vispārējā tipa aptiekas un ārstniecības iestādes (slēgta tipa aptiekas), kuras informē Zāļu valsts aģentūru par regulējumā noteikto jauno konsultāciju sniegšanas un vispārējā tipa aptiekas, kuras informē par nederīgo vai neizmantoto zāļu pieņemšanas no iedzīvotājiem. (Noteikumu projekta 34. punkts)

palielinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

0,50

Pieņēmums, ka informācijas sagatavošana un iesniegšana aptiekai vidēji aizņem 0.5 stundu.

Novērtējums izdarīts provizoriski pret 1 subjektu, jo pašreiz nav zināms, cik vispārējā tipa aptieku no Zāļu valsts aģentūrā licencētām aptiekām uzsāks jaunu konsultāciju sniegšanu un uzsāks nederīgo vai neizmantoto zāļu pieņemšanas no iedzīvotājiem.

Novērtējums dots konservatīvā formātā, pieņemot, ka administratīvā darbība notiek 1 reizi gadā.

6,14

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Pienēmums, ka administratīvais slogs rodas no vienkāršotas informācijas apkopošanas un iesniegšanas Zāļu valsts aģentūrai vienotā formātā. Pieņemts, ka dati jau ir pieejami iekšējās vai valsts informācijas sistēmās, tādēļ nepieciešama tikai minimāla manuāla apstrāde. Administratīvais slogs ir samērīgs un zems. Latvijā licencētas 772 vispārējā tipa aptiekas (ZVA dati uz 10.04.2026.; www.zva.gov.lv) Faktiskās izmaksas privātajā sektorā var būt ievērojami lielākas, galvenokārt augstāku stundas likmju un papildus resursu dēļ. Aprēķinos mēs izmantojām CSP vidējo bruto darba samaksu valstī (12,27 €/h). Tas automātiski palielina administratīvās izmaksas par 2–3 reizēm vai vairāk. Ja aptieka sagatavo detalizētākus komentārus vai iesaista vairāk darbinieku, laika patēriņš palielinās. Mazie un vidējie uzņēmēji, lai izpildītu tās pašas prasības, var būt mazāk optimizēti, tāpēc vienas stundas darba izmaksas un laika patēriņš uz vienību var būt augstāks nekā lieliem uzņēmumiem.

vispārējā tipa aptieka, kura var uzsākt darbību ārpus pilsētas telpu grupā, kuras reģistrētais lietošanas veids ir cits, nevis tirdzniecība būvniecības jomu regulējošiem normatīviem (Noteikumu projekta 4. punkts)

samazinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

10,00

Pieņēmums, ka laika patēriņs samazinās būvniecības dokumentu, iesniegumu, saskaņojumu koordinēšanā

Novērtējums izdarīts provizoriski pret 1 subjektu, jo šobrīd nav pieejami precīzi dati par to aptieku skaitu, kuras uzsāks darbību vai veiks telpu pielāgošanu atbilstoši jaunajam regulējumam.

Novērtējums dots konservatīvā formātā, pieņemot, ka administratīvā darbība notiek reizes gadā.

-122,70

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Administratīvo izmaksu samazinājums, jo mazākas prasības dokumentācijai un saskaņošanai par telpu lietošanas veidu

vispārējā tipa aptieka vai tās filiāle, kas uzsāk vai veic darbību telpās, kurām līdz šim bija piemērojama prasība par atsevišķas ieejas un izejas nodrošināšanu, un kas pēc regulējuma grozījumiem var no šīs prasības atteikties (Noteikumu projekta 6. punkts)

samazinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

13,00

Pieņēmums, ka laika patēriņs samazinās, jo mazāks projektēšanas un prasību interpretācijas laiks (Projektēšanas dokumentācijas vienkāršošana (atsevišķas ieejas/izejas prasības atcelšana)) par 6 st.,; mazāk komunikācijas un precizējumu (Saskaņošanas ar uzraugošajām iestādēm samazinājums) par 4 st.,; Vienkāršāka telpu organizācijas dokumentēšana ( Iekšējās dokumentācijas un procedūru pielāgošana) par 3 st.

Novērtējums dots konservatīvā formātā, pieņemot, ka administratīvā darbība notiek reizes gadā.

-159,51

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Administratīvo izmaksu samazinājums uz laika ietaupījumu no vienkāršotām prasībām – mazāk saskaņošanas, dokumentācijas, projektēšanas korekciju. Administratīvais slogs samazinās nelielā, bet sistemātiskā apjomā

slēgta tipa aptieka ārstniecības iestādē, kas uzsāk darbību vai turpina darbību telpās, kurām līdz šim normatīvais regulējums paredzēja pienākumu iekārtot atsevišķu telpu ārstniecības iestādes pieprasījumu saņemšanai un pasūtījumu izsniegšanai, un kura pēc regulējuma grozījumiem var šo prasību nepiemērot. (Noteikumu projekta 7. punkts)

samazinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

5,00

Pieņēmums, ka laika patēriņs samazinās par 3. st. (samazinās administratīvais laiks un dokumentācijas sagatavošanas apjoms saistībā ar prasības izpildi) un par 2 st. (Samazinās administratīvais resurss telpu organizācijas nodrošināšanai atbilstoši iepriekšējām prasībām).

Novērtējums dots konservatīvā formātā, pieņemot, ka administratīvā darbība notiek vienu reizi.

-61,35

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Administratīvo izmaksu samazinājums aprēķināts konservatīvi vienam subjektam gadā, piemērojot CSP publicēto vidējo bruto darba samaksu par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā – 12,27 EUR. Novērtējums ietver tikai tiešo administratīvo darbību samazinājumu.

vispārējā tipa aptieka, tās filiāle vai slēgta tipa aptieka ārstniecības iestādē, kurai līdz šim bija piemērojamas prasības par atsevišķas preču saņemšanas telpas nodrošināšanu un kura pēc regulējuma grozījumiem var organizēt preču saņemšanu elastīgākā veidā (Noteikumu projekta 7. punkts).

samazinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

4,50

Pieņēmums, ka laika patēriņs samazinās par 2. st. - samazinās laiks telpu atbilstības organizēšanai un prasību interpretācijai (Samazināts administratīvais resurss telpu organizācijas un preču aprites prasību izvērtēšanai); par 1.5 st. - Samazinās administratīvais slogs saistībā ar telpu un preču saņemšanas procesu organizēšanu ( Samazināts dokumentācijas un iekšējo procedūru aktualizācijas apjoms); par 1 st. - Samazinās nepieciešamība veikt papildu organizatoriskās darbības telpu nodalīšanai (Samazināts saskaņošanas un organizatorisko darbību apjoms).

Novērtējums izdarīts provizoriski pret 1 subjektu, jo šobrīd nav pieejami precīzi dati paptiekām, to skaitu, kuras uzsāks darbību vai veiks telpu pielāgošanu atbilstoši jaunajam regulējumam

Novērtējums dots konservatīvā formātā, pieņemot, ka administratīvā darbība notiek vienu reizi.

-55,22

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Administratīvo izmaksu samazinājums aprēķināts konservatīvi vienam subjektam gadā, izmantojot CSP publicēto vidējo bruto stundas darba samaksu 2025. gadā – 12,27 EUR. Novērtējumā ietverts tikai tiešais administratīvais slogs, kas saistīts ar telpu organizācijas, dokumentācijas un preču aprites procesu pārvaldību.

vispārējā tipa aptiekas, kurās tiek nodrošināta farmācijas studentu un farmaceita asistenta studentu prakse. (Noteikumu projekta 25. punkts)

palielinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

0,50

Pieņēmums , ka laika patēriņš aizņem 0.5 st (Laika patēriņš uz vienību: 0,5 h (studentu uzraudzības plānošana, koordinācija, īsa dokumentēšana)

Novērtējums izdarīts provizoriski pret 1 subjektu, tā kā regulējuma piemērošana ir nosacīta un iestājas tikai gadījumā, ja aptieka nodrošina studentu praksi, subjekta skaits aprēķinā tiek noteikts kā 1, atspoguļojot vienas ietekmētās vienības izmaksu novērtējumu.

Novērtējums veikts konservatīvi, frekvence tabulā norādīta kā viena reize gadā, jo prakse tiek organizēta kā viens strukturēts periods, nevis regulāra ikdienas administratīva darbība

6,14

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Aprēķins attiecas tikai uz tām aptiekām, kurās faktiski tiek nodrošināta farmācijas un farmaceita asistenta studentu prakse. Pieņemts, ka vienā aptiekā tiek organizēts viens studentu prakses periods gadā, un attiecīgā uzraudzības funkcija tiek īstenota esošo profesionālo pienākumu ietvaros, tomēr rada papildu administratīvu laika patēriņu saistībā ar prakses plānošanu, koordinēšanu un īsu dokumentēšanu. Šim nolūkam laika patēriņš uz vienu vienību ir noteikts 0,5 stundas. Ņemot vērā, ka studentu prakse tiek organizēta kā viens strukturēts un periodisks process, kas nav uzskatāms par regulāru ikdienas administratīvu darbību, biežuma parametrs (F) tiek noteikts kā 1 reize gadā uz vienu aptieku.

slēgta tipa aptieka ārstniecības iestādē, uz kuru attiecās prasība par uzkopšanas inventāra uzglabāšanas vietas nodrošināšanu. (Noteikumu projekta 7. punkts)

samazinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

4,00

Pieņēmums, ka laika patēriņs samazinās: 1) Samazinās administratīvais laiks telpu prasību izvērtēšanai un dokumentācijas sagatavošanai (Telpu plānojuma un atbilstības dokumentācijas sagatavošanas/pārskatīšanas nepieciešamības samazinājums): 2. st.; 2) Samazinās nepieciešamība organizēt un saskaņot papildu telpu nodrošināšanu (nozīme)- 1 st.; 3) Samazinās administratīvais slogs saistībā ar telpu uzturēšanas prasību ievērošanu (Iekšējo procedūru un telpu organizācijas aktualizācijas samazinājums) - 1 st.

Novērtējums izdarīts provizoriski attiecībā uz vienu subjektu gadā, jo precīzs slēgta tipa aptieku skaits, kuras izmantos regulējuma radīto elastību, iepriekš nav nosakāms.

Novērtējums dots konservatīvā formātā, pieņemot, ka administratīvā darbība notiek vienu reizi.

-49,08

vispārējā tipa aptieka, tās filiāle vai slēgta tipa aptieka ārstniecības iestādē, kas uzsāk vai turpina darbību telpās, kurās netiek veikta zāļu izgatavošana un kurās darbiniekiem ir nodrošināta netraucēta piekļuve ēkā esošai tualetei, un kurai līdz šim normatīvais regulējums paredzēja pienākumu ierīkot atsevišķu tualeti aptiekas telpās. (Noteikumu projekta 7. punkts)

samazinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

4,00

Novērtējums izdarīts provizoriski attiecībā uz vienu subjektu gadā, jo precīzs aptieku skaits, kuras izmantos regulējuma radīto elastību, iepriekš nav nosakāms.

Novērtējums dots konservatīvā formātā, pieņemot, ka administratīvā darbība notiek vienu reizi.

-49,08

vispārējā tipa aptieka, aptiekas filiāle vai slēgta tipa aptieka, kas organizē farmaceitisko darbību telpās, kurām līdz šim bija piemērojams ierobežojums telpas izmantot tikai farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai, un kura pēc regulējuma grozījumiem var telpu izmantošanu organizēt elastīgāk atbilstoši iekšējās darba kārtības noteikumiem. (Noteikumu projekta 13.punkts)

samazinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

2,00

Pieņēmums, ka laika patēriņs samazinās par 2.st. , jo samazinās administratīvais resurss telpu izmantošanas organizēšanai un dokumentācijas precizēšanai

Novērtējums izdarīts provizoriski attiecībā uz vienu subjektu gadā, jo precīzs aptieku skaits, kuras izmantos regulējuma radīto elastību, iepriekš nav nosakāms.

Novērtējums dots konservatīvā formātā, pieņemot, ka administratīvā darbība notiek vienu reizi.

-24,54

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Aprēķins veikts konservatīvi, pieņemot, ka regulējuma elastība samazina administratīvo darbību apjomu par aptuveni 2 darba stundām gadā vienai aptiekai vai tās filiālei. Izmaksu samazinājums aprēķināts saskaņā ar TAP vadlīnijām un SCM+ metodiku:

vispārējā tipa aptieka, aptiekas filiāle vai slēgta tipa aptieka, kas nodrošina ārstniecības iestādes pasūtījumu komplektēšanu vai kuras darbībā tiek izmantota zāļu verifikācijas sistēma un e-veselības sistēma, un kurai līdz šim bija piemērojami ierobežojumi pasūtījumu komplektēšanas telpu organizācijai. (Noteikumu projekta 18. punkts )

samazinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

2,00

Pieņēmums, ka laika patēriņs samazinās par 3.st. , samazinās administratīvais laiks telpu izmantošanas organizēšanai un dokumentācijas precizēšanai (Samazināts administratīvais resurss telpu organizācijas pārskatīšanai un darba procesu saskaņošanai).

Novērtējums izdarīts provizoriski attiecībā uz vienu subjektu gadā, jo precīzs aptieku skaits, kuras izmantos regulējuma radīto elastību, iepriekš nav nosakāms.

Novērtējums dots konservatīvā formātā, pieņemot, ka administratīvā darbība notiek vienu reizi.

-24,54

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Aprēķins veikts konservatīvi, pieņemot, ka elastīgāka pasūtījumu komplektēšanas organizācija samazina nepieciešamību veikt papildu telpu organizācijas izvērtēšanu un dokumentācijas sagatavošanu aptuveni par 2 darba stundām gadā.

vispārējā tipa aptieka vai tās filiāle, kurai līdz šim bija piemērojamas vides pieejamības prasības ar ierobežotu alternatīvo risinājumu piemērošanu un kura pēc regulējuma grozījumiem var nodrošināt piekļuvi farmaceitiskajai aprūpei, izmantojot alternatīvus tehniskos vai organizatoriskos risinājumus. (Noteikumu projekta 11. un 12.punkts)

samazinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

3,00

Pieņēmums, ka laika patēriņs samazinās: 1) 2. st. -Samazinās administratīvais darbs saistībā ar infrastruktūras prasību pamatošanu un dokumentēšanu (Vides pieejamības risinājumu dokumentēšanas un izvērtēšanas apjoma samazinājums); 2) 1. st. - Samazinās nepieciešamība organizēt pilna apjoma pārbūves risinājumus (Saskaņošanas darbību samazinājums ar telpu īpašnieku vai būvniecības speciālistiem); 3) 1.st. - Samazinās administratīvais slogs saistībā ar detalizētu atbilstības prasību uzturēšanu (Iekšējo procedūru un pieejamības organizatorisko prasību administrēšanas samazinājums).

Novērtējums izdarīts provizoriski attiecībā uz vienu subjektu gadā, jo precīzs aptieku skaits, kuras izmantos regulējuma radīto elastību, iepriekš nav nosakāms.

Novērtējums dots konservatīvā formātā, pieņemot, ka administratīvā darbība notiek vienu reizi.

-36,81

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Izmaksu samazinājums novērtēts konservatīvi, pieņemot minimāli nepieciešamo administratīvo darbību apjomu. Norma nodrošina elastīgāku un praktiskāk piemērojamu vides pieejamības prasību izpildi, vienlaikus saglabājot personu ar funkcionāliem traucējumiem piekļuvi farmaceitiskajai aprūpei.

vispārējā tipa aptieka vai tās filiāle, kurai līdz šim nepiemērojama vides pieejamības prasības ar alternatīvo risinājumu piemērošanu un kura pēc regulējuma grozījumiem var nodrošināt piekļuvi farmaceitiskajai aprūpei, izmantojot alternatīvus tehniskos vai organizatoriskos risinājumus. (Noteikumu projekta 11. un 12.punkts)

palielinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

4,00

Pieņēmums , ka laika patēriņš aizņem: 2. st. - Nepieciešams izvērtēt un noteikt piemērotāko pieejamības risinājumu (Alternatīvo vides pieejamības risinājumu izvērtēšana un dokumentēšana); 1. st. - Nepieciešams aktualizēt klientu apkalpošanas organizatorisko kārtību (Iekšējo procedūru un kārtības aktualizēšana); 1. st. - Nepieciešams nodrošināt personāla informētību par pieejamības nodrošināšanas kārtību (Darbinieku informēšana un organizatorisko risinājumu ieviešana)

Novērtējums izdarīts provizoriski attiecībā uz vienu subjektu gadā, jo precīzs aptieku skaits, kuras izmantos regulējuma radīto elastību, iepriekš nav nosakāms.

Novērtējums dots konservatīvā formātā, pieņemot, ka administratīvā darbība notiek vienu reizi.

49,08

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Izmaksu palielinājums novērtēts konservatīvi, pieņemot minimāli nepieciešamo administratīvo darbību apjomu. Administratīvais slogs saistīts ar nepieciešamību organizatoriski nodrošināt piekļuvi farmaceitiskajai aprūpei personām ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot alternatīvus risinājumus.

vispārējā tipa aptieka ārpus pilsētas administratīvās teritorijas vai aptiekas filiāle, kas uzsāk darbību vai pielāgo telpas farmaceitiskās darbības nodrošināšanai un kurai līdz šim bija piemērojamas lielākas minimālās apkalpošanas zāles platības prasības. (Noteikumu projekta 15.punkts)

samazinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

3,00

Pieņēmums, ka laika patēriņs samazinās par 3.st. , Samazinās laiks un administratīvais resurss telpu pielāgošanas prasību izvērtēšanai un dokumentēšanai (Samazināts administratīvais resurss telpu plānošanas, saskaņošanas un dokumentācijas sagatavošanas procesiem).

Novērtējums izdarīts provizoriski attiecībā uz vienu subjektu gadā, jo precīzs aptieku skaits, kuras izmantos regulējuma radīto elastību, iepriekš nav nosakāms.

Novērtējums dots konservatīvā formātā, pieņemot, ka administratīvā darbība notiek vienu reizi.

-36,81

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+).

vispārējā tipa aptiekas, kuras sniedz līdz 2027. gada 1. janvārim Zāļu valsts aģentūrai informāciju par farmaceitisko aprūpi un nederīgo vai neizmantoto zāļu atpakaļ pieņemšanu no iedzīvotājiem. (Noteikumu projekta 74. punkts)

palielinās

Vērtības nozīme:

12,27

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada bija 1 815,00eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

0,15

Pieņēmums, ka pārskata sagatavošana un iesniegšana aptiekai vidēji aizņem 15 min.

490

Novērtējums izdarīts provizoriski, ņemot vērā Latvijas Farmaceitu biedrības veikto provizorisko aptauju par farmaceitiskās aprūpes sniegšanu.

Novērtējums veikts konservatīvi, frekvence tabulā norādīta kā viena informācijas sniegšana atbilstoši regulējumam.

901,85

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Pienēmums, ka administratīvais slogs rodas no vienkāršotas informācijas apkopošanas un iesniegšanas Zāļu valsts aģentūrai vienotā formātā, pieņemot, ka dati jau ir pieejami iekšējās sistēmās, tādēļ nepieciešama tikai minimāla manuāla apstrāde. Administratīvais slogs ir samērīgs un zems. Latvijā licencētas 772 vispārējā tipa aptiekas (ZVA dati uz 10.04.2026.; www.zva.gov.lv). Pēc Latvijas Farmaceitu biedrības sniegtās informācijas, veicot provizorisku iepriekšēju aptauju līdz šim ~ 277 aptiekās veica spiediena mērījumus, 70 aptiekās veica glikozes mērījumus, 67 aptiekās veica holisterīna mērījumus, un 490 aptiekās pieņēma zāles utilizācijai no iedživotājiem. Faktiskās izmaksas privātajā sektorā var būt ievērojami lielākas, galvenokārt augstāku stundas likmju un papildus resursu dēļ. Aprēķinos mēs izmantojām CSP vidējo bruto darba samaksu valstī (12,27 €/h). Tas automātiski palielina administratīvās izmaksas par 2–3 reizēm vai vairāk. Ja aptieka sagatavo detalizētākus komentārus vai iesaista vairāk darbinieku, laika patēriņš palielinās. Mazie un vidējie uzņēmēji, lai izpildītu tās pašas prasības, var būt mazāk optimizēti, tāpēc vienas stundas darba izmaksas un laika patēriņš uz vienību var būt augstāks nekā lieliem uzņēmumiem (aptieku ķēdēm).

Kopā

386,52

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

pacienti

neietekmē

Pacientiem regulējums nerada administratīvo vai atbilstības izmaksu slogu, jo tas neparedz jaunu pienākumu izpildi vai informācijas sniegšanu – visas ar regulējuma izpildi saistītās darbības veic farmaceits. Vienlaikus pacienti gūst būtiskus ieguvumus – uzlabojas zāļu lietošanas drošība un efektivitāte, pieejamība konsultācijām, hronisku slimību kontrole, kā arī samazinās laika un finanšu izmaksas, kas kopumā veicina labākus veselības rezultātus.

farmaceits, kuri datus par recepšu zāļu izsniegšanu izņēmuma gadījumā ievada vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, noformējot elektroniski parasto recepti un receptē norādot zāļu izsniegšanas pamatojumu (Noteikumu projekta 27. punkts)

palielinās

Vērtības nozīme:

0,25

Laiks, kas nepieciešams datu ievade veselības informācijas sistēmā par vienām zālēm, parastās receptes noformēšanai un pamatojuma norādei

Novērtējums izdarīts provizoriski, pieņemot, ka informācija ievadāma par vienām zālēm un noformējama viena parastā recepte e-veselības sistēmā

Novērtējums veikts konservatīvi, frekvence tabulā norādīta kā viena darbība gadā, jo iespējams darbību skaitu.

0,25

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+).

Kopā

0,25

pacienti

neietekmē

palielinās

Vērtības nozīme:

3,07

Administratīvā slogs uz vienu farmaceitu: 0,25 h × 12,27 € = 3,07,00€ Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 2025. gada 1. ceturksnī bija 1 815 eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā bija 12,27 eiro

Novērtējums izdarīts provizoriski pret vienu farmaceitu, jo nav iespējams pašreiz prognozēt iesaistīto farmaceitu skaitu

Novērtējums veikts konservatīvi, frekvence tabulā norādīta kā viena darbība gadā, jo nav iespējams pašreiz prognozēt cik bieži darbība notiks.

3,07

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Aprēķins veikts konservatīvi, pieņemot, ka samazinātās platības prasības ļauj ietaupīt aptuveni 3 darba stundas gadā, kas citādi būtu nepieciešamas telpu plānošanas, dokumentācijas precizēšanas un saskaņošanas darbībām.

Kopā

3,07

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

pacienti

Nē

Jā

Vērtības nozīme:

3,07

elektroniskās receptes noformēšana un pamatojuma norādīšana - 0,25 h × 12,27 EUR/h (laiks datu ievadei vienam gadījumam)

Novērtējums izdarīts provizoriski pret vienu subjektu, jo nav iespējsm pašreiz prognozēt cikt farmciti būs iesaistiti šajā darbībā.

3,07

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+).

aptiekas, kurām jāizstrādā jaunie priekšraksti/ jāizdara izmaiņas tajos. (Noteikumu projekta 20. punkts)

Jā

Vērtības nozīme:

38,81

Pieņēmums, ka izmaksas par vienu vienību sastāda: 1) Iekšējo procedūru saskaņošana ar jauno priekšrakstu - 1 st.; 2) Darbinieku informēšana par izmaiņām - 1 st.;3) Iekšējo dokumentu un sistēmu aktualizācija - 1 st. Kopā 3 st. X (stundas likme) 12,27 eiro

Novērtējums izdarīts provizoriski pret vienu vienību, izmaksas tiek vērtētas par viena priekšraksta ieviešanu vienā aptiekā vienā regulējuma ieviešanas ciklā, un un nav pašreiz pieejami dati , uz cik aptiekām tas varētu attiekties.

38,81

Atbilstības izmaksas tiek aprēķinātas kā papildu iekšējo procesu pielāgošanas izmaksas, kas nav tieši administratīvas, bet saistītas ar regulējuma ieviešanu. Lai gan regulējums kopumā ietver 11 priekšrakstus, šajā aprēķinā netiek piemērota kumulatīva pieeja, bet gan vienas vienības ietekmes novērtējums. Kumulatīvā ietekme tiek vērtēta atsevišķi sistēmiskajā līmenī, reizinot vienas vienības izmaksas ar priekšrakstu un subjektu skaitu. Aprēķins veikts, izmantojot vienības pieeju (unit cost approach), kur viena vienība ir viena priekšraksta izstrāde un ieviešana vienā vispārējā tipa aptiekā. Metodika nodrošina salīdzināmu un reproducējamu administratīvā un atbilstības sloga novērtējumu atbilstoši TAP prasībām.

Jā

Vērtības nozīme:

-3 300,00

samazinājums izmaksām, jo nav jānodrošina telpu fiziska vienotība : par 2000 eiro (telpu pārbūves un strukturālas pielāgošanas samazinājums); nav nepieciešami papildu būvdarbi : samazinājums par 1000.00 eiro (Papildu telpu izbūves vai savienošanas izmaksu samazinājums); efektīvāka telpu izmantošana : par 300.00 eiro (Telpu uzturēšanas izmaksu samazinājums)

Novērtējums izdarīts provizoriski pret vienu vienību gadā, jo šobrīd nav pieejami precīzi dati par to aptieku skaitu, kuras uzsāks darbību vai veiks telpu pielāgošanu atbilstoši jaunajam regulējumam.

-3 300,00

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Aprēķini veikti konservatīvi, pieņemot zemāko ticamo izmaksu un laika ietaupījuma līmeni, tādējādi faktiskie ieguvumi praksē var būt lielāki. Papildus tiešajiem izmaksu samazinājumiem norma rada netiešus ieguvumus, tostarp elastīgāku telpu izmantošanu un uzlabotu farmaceitiskās aprūpes pieejamību. Ja norma tiktu piemērota vairākiem subjektiem, kopējais izmaksu samazinājums pieaugtu proporcionāli ietekmēto aptieku skaitam. Aprēķini balstīti uz pieņēmumiem, un tie var mainīties atkarībā no konkrētiem telpu risinājumiem un ārstniecības iestāžu infrastruktūras. Aprēķini atspoguļo minimālo sagaidāmo atbilstības izmaksu samazinājumu, vienlaikus norādot, ka faktiskā ietekme var būt lielāka atkarībā no normas piemērošanas apjoma, īpaši lielām slimnīcām ar slēgta tipa aptiekām, kurām jāuzglabā lieli zāļu krājumiem.

Nē

Regulējums neparedz obligātu jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu ieviešanu vai speciāla aprīkojuma iegādi, līdz ar to tiešas atbilstības izmaksas neveidojas vai ir minimālas. Ja aptieka izmanto vai izvēlas izmantot IT risinājumus datu uzskaitei, tie var radīt nelielas papildu izmaksas, kas saistītas ar sistēmu pielāgošanu vai uzturēšanu.

vispārējā tipa aptiekas, kuras informē Zāļu valsts aģentūru par regulējumā noteikto farmaceitiskās aprūpes uzsākšanu. (Noteikumu projekta 48. punkts)

Nē

Pieņēmums, ka prasība paredz tikai datu iesniegšanu Zāļu valsts aģentūrai, neieviešot jaunas IT sistēmas, aprīkojumu vai obligātus ārpakalpojumus. Līdz ar to nav identificējamas tiešas finanšu atbilstības izmaksas, un ietekme klasificējama kā administratīvais slogs.

Nē

Jā

Vērtības nozīme:

-61,35

samazinājums izmaksām: 5 h × 12,27 EUR/h (laiks telpu atbilstības nodrošināšanai un koordinēšanai)

Novērtējums izdarīts provizoriski pret vienu vienību, jo šobrīd nav pieejami precīzi dati par to aptieku skaitu, kuras uzsāks darbību vai veiks telpu pielāgošanu atbilstoši jaunajam regulējumam.

-61,35

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Papildus iespējams būtisks kapitāla izmaksu samazinājums: 9 000 – 28 000 EUR (ārpus SCM+, bet būtisks) saistībā ar telpu pārbūvi un lietošanas veida maiņu(5 000 – 15 000 eiro). projektēšanu un saskaņošanu (1 000 – 3 000 eiro), būvdarbiem (3 000 – 10 000 eiro)

Jā

Vērtības nozīme:

-2 500,00

samazinājums izmaksām, jo nav jāveic būvdarbi (durvis, pielāgojumi, drošība): Papildu ieejas/izejas izbūves neesamība - 1500 eiro; Nav nepieciešama telpu funkcionāla nodalīšana: Telpu pārplānošanas izmaksu samazinājums - 800 eiro; Mazāka ekspluatācijas platība: Papildu uzturēšanas izmaksu samazinājums (apkure, uzkopšana u.c.) - 200 eiro

Novērtējums izdarīts provizoriski pret vienu vienību gadā, jo šobrīd nav pieejami precīzi dati slimnīcu ar slēgta tipa aptiekām skaitu, kuras uzsāks darbību vai veiks telpu pielāgošanu atbilstoši jaunajam regulējumam.

-2 500,00

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Atbilstības izmaksu samazinājums: ~2 500 EUR gadā (vai vienreizēji ar ilgtermiņa efektu). Īpaši nozīmīgs efekts: Īpaši nozīmīgs efekts: jaunām aptiekām, aptiekām reģionos aptiekām ar ierobežotu telpu pieejamību

Jā

Vērtības nozīme:

-1 200,00

samazinājums izmaksām: Samazinās telpu pielāgošanas un infrastruktūras izmaksas par 800.00 eiro (Atsevišķas telpas izbūves, pielāgošanas vai uzturēšanas nepieciešamības nepiemērošana); samazinās izdevumi par mēbelēm, aprīkojumu un telpu organizēšanu par 250.00 eiro (Papildu telpu aprīkošanas izmaksu neesamība); Samazinās telpu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas par 150.00 eiro ( Papildu komunālo un telpu uzturēšanas izmaksu samazinājums).

Novērtējums izdarīts provizoriski pret vienu vienību gadā, jo šobrīd nav pieejami precīzi dati par to slēgta tipa aptieku ārstniecības iestādēs skaitu, kuras uzsāks darbību vai veiks telpu pielāgošanu atbilstoši jaunajam regulējumam.

-1 200,00

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Atbilstības izmaksu samazinājums aprēķināts konservatīvi vienai slēgta tipa aptiekai ārstniecības iestādē gadā. Novērtējums balstīts uz tipiskām minimālām izmaksām, kas saistītas ar atsevišķas telpas izbūvi, pielāgošanu, aprīkošanu un uzturēšanu. Faktiskais izmaksu samazinājums var būt lielāks atkarībā no konkrētās ārstniecības iestādes infrastruktūras un telpu konfigurācijas.

Jā

Vērtības nozīme:

-1 650,00

samazinājums izmaksām:Samazinās infrastruktūras pielāgošanas izmaksas par 1000.00 eiro (Atsevišķas preču saņemšanas telpas izbūves vai pielāgošanas nepieciešamības neesamība), Samazinās izmaksas par papildu aprīkojumu un telpu organizēšanu par 300.00 (Telpu aprīkojuma un nodalīšanas izmaksu samazinājums), Samazinās komunālās un telpu uzturēšanas izmaksas par 200.00 ( Papildu telpu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksu samazinājums), Samazinās nepieciešamība pēc papildu telpu resursiem par 150.00 ( Efektīvāka esošās infrastruktūras izmantošana).

-1 650,00

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Atbilstības izmaksu samazinājums aprēķināts konservatīvi vienai aptiekai gadā. Novērtējums balstīts uz minimālām iespējamām izmaksām, kas saistītas ar atsevišķas preču saņemšanas telpas izbūvi, pielāgošanu, aprīkošanu un uzturēšanu. Faktiskais izmaksu samazinājums var būt lielāks atkarībā no konkrētās aptiekas telpu konfigurācijas un infrastruktūras risinājumiem.

vispārējā tipa aptiekas, kurās tiek nodrošināta farmācijas studentu un farmaceita asistenta studentu prakse. (Noteikumu projekta 25. punkts)

Jā

Vērtības nozīme:

49,08

Pieņēmums, ka stundas likme) 12,27 eiro un 4,0 st. uz vienu prakses ciklu vienā aptiekā gadā, ietverot: 1) Studentu uzraudzības organizēšana 1,0 h (prakses plānošana, grafika saskaņošana, kompetenču noteikšana); 2) Tiešā klātienes uzraudzība 2,0 h (farmaceita klātbūtne studentu darba procesa laikā, pacientu drošības kontrole); 3) Prakses norises koordinācija 0,5 h (komunikācija ar studentu un izglītības ietādi); 4) Dokumentēšana un atskaites 0,5 h (prakses norises fiksēšana un iekšējā uzskaite).

Novērtējums izdarīts provizoriski pret vienu vienību, vienu regulējuma iestāšanās gadījumu (one-off compliance event) vienā aptiekā viena prakses cikla ietvaros, neatkarīgi no studentu skaita vai prakses ilguma, un nav pašreiz pieejami dati , uz cik aptiekām tas varētu attiekties.

49,08

A tbilstības izmaksas veidojas no farmaceita darba laika novirzīšanas studentu prakses nodrošināšanai un uzraudzībai, kas tiek īstenota klātienē un ietver gan organizatoriskās, gan uzraudzības funkcijas. Laika patēriņš tiek noteikts konservatīvi, pieņemot vienu prakses ciklu gadā vienā aptiekā.

slēgta tipa aptieka ārstniecības iestādē, uz kuru attiecās prasība par uzkopšanas inventāra uzglabāšanas vietas nodrošināšanu. (Noteikumu projekta 7. punkts)

Jā

Vērtības nozīme:

-300,00

samazinājums izmaksām: 1) 150.00 eiro - Nav nepieciešams ierīkot atsevišķu vietu inventāra glabāšanai (Atsevišķas uzkopšanas inventāra uzglabāšanas vietas vai skapja ierīkošana); 2) 100.00 eiro - Samazinās telpu pielāgošanas izmaksas atbilstības nodrošināšanai (Papildu telpas pielāgošanas vai aprīkojuma izmaksas); 3) 50.00 eiro - Samazinās izmaksas par telpu uzturēšanu un apsaimniekošanu (Papildu telpu uzturēšanas izmaksas (uzkopšana, uzturēšana, organizācija)).

Novērtējums izdarīts provizoriski attiecībā uz vienu subjektu gadā, jo precīzs slēgta tipa aptieku skaits, kuras izmantos regulējuma radīto elastību, iepriekš nav nosakāms.

-300,00

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Izmaksu samazinājums vērtēts konservatīvi, pieņemot minimāli nepieciešamo infrastruktūras pielāgojumu apjomu. Regulējums samazina nesamērīgas infrastruktūras prasības ārstniecības iestāžu aptiekām, vienlaikus nesamazinot higiēnas un farmaceitiskās darbības kvalitātes prasības, jo telpu uzkopšanu nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs.

Jā

Vērtības nozīme:

-1 600,00

samazinājums izmaksām: 1) 1600.00 eiro - Nav nepieciešams izbūvēt vai pielāgot atsevišķu tualeti aptiekas telpās (Atsevišķas tualetes izbūves vai pielāgošanas izmaksu samazinājums); 2) 250.00 eiro - Samazinās izmaksas par izlietnes, santehnikas un aprīkojuma ierīkošanu (Papildu sanitārā aprīkojuma iegādes izmaksu samazinājums); 3) 150.00 eiro - Samazinās izmaksas par sanitāro telpu uzturēšanu un apsaimniekošanu (Papildu telpu uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksu samazinājums))

Novērtējums izdarīts provizoriski attiecībā uz vienu subjektu gadā, jo precīzs aptieku skaits, kuras izmantos regulējuma radīto elastību, iepriekš nav nosakāms.

-1 600,00

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Izmaksu samazinājums novērtēts konservatīvi, pieņemot minimāli nepieciešamo infrastruktūras izmaksu apjomu. Norma nodrošina elastīgāku telpu organizāciju, vienlaikus saglabājot darba vides, higiēnas un sanitāro prasību ievērošanu.

Jā

Vērtības nozīme:

-300,00

samazinājums izmaksām: 300.00 eiro, jo samazinās telpu pielāgošanas un infrastruktūras izmaksas, nodrošinot elastīgāku telpu izmantošanu (Samazināta nepieciešamība pielāgot vai pārbūvēt telpas tikai regulatīvu prasību izpildei)

Novērtējums izdarīts provizoriski attiecībā uz vienu subjektu gadā, jo precīzs aptieku skaits, kuras izmantos regulējuma radīto elastību, iepriekš nav nosakāms.

-300,00

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Aprēķins veikts konservatīvi, pieņemot, ka regulējuma grozījumi ļauj izvairīties no minimāliem telpu pielāgošanas vai nodalīšanas darbiem, kas citādi būtu nepieciešami, lai nodrošinātu telpu izmantošanas atbilstību iepriekšējam regulējumam. Norma kopumā samazina regulatīvo slogu un veicina efektīvāku aptieku infrastruktūras izmantošanu, vienlaikus saglabājot farmaceitiskās darbības kvalitātes un drošības prasības.

Jā

Vērtības nozīme:

-700,00

samazinājums izmaksām: 700.00 eiro , jo Samazinās telpu pielāgošanas, aprīkošanas un uzturēšanas izmaksas (Samazināta nepieciešamība pielāgot vai izbūvēt atsevišķas telpas ārstniecības iestādes pasūtījumu komplektēšanai).

Novērtējums izdarīts provizoriski attiecībā uz vienu subjektu gadā, jo precīzs aptieku skaits, kuras izmantos regulējuma radīto elastību, iepriekš nav nosakāms.

-700,00

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Aprēķins veikts konservatīvi, pieņemot, ka aptieka var izvairīties no minimāliem telpu pārbūves vai atsevišķas telpas aprīkošanas izdevumiem, jo pasūtījumu komplektēšanu iespējams organizēt jau esošās telpās vai zonās. Aprēķinā ietverti iespējamie ietaupījumi saistībā ar: telpu pielāgošanu, papildu aprīkojuma izvietošanu, telpu uzturēšanas izmaksām. Prasība par interneta pieslēgumu nav vērtēta kā būtisks jauns izmaksu pieaugums, jo interneta pieslēgums jau praksē ir nepieciešams zāļu verifikācijas un e-veselības sistēmas darbības nodrošināšanai.

Jā

Vērtības nozīme:

-2 700,00

samazinājums izmaksām: 1) 2500.00 eiro - Nav nepieciešams veikt nesamērīgus būvniecības vai telpu pārbūves darbus ( Pilna apjoma infrastruktūras pielāgošanas vai pārbūves izmaksu samazinājums); 2) 500.00 eiro - Samazinās izmaksas par tehnisko dokumentāciju un projektēšanu ( Papildu būvniecības dokumentācijas un tehnisko risinājumu izmaksu samazinājums);

Novērtējums izdarīts provizoriski attiecībā uz vienu subjektu gadā, jo precīzs aptieku skaits, kuras izmantos regulējuma radīto elastību, iepriekš nav nosakāms.

-2 700,00

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Izmaksu samazinājums novērtēts konservatīvi, pieņemot minimāli nepieciešamo infrastruktūras pielāgojumu apjomu. Norma nodrošina elastīgāku un praktiskāk piemērojamu vides pieejamības prasību izpildi, vienlaikus saglabājot personu ar funkcionāliem traucējumiem piekļuvi farmaceitiskajās aprūpei.

Jā

Vērtības nozīme:

300,00

Pieņēmums, ka izmaksas par alternatīvu pieejamības risinājumu ieviešanas izmaksas (zvana poga, norādes u.c.) sastāda 300.00 eiro

Novērtējums izdarīts provizoriski attiecībā uz vienu subjektu gadā, jo precīzs aptieku skaits, kuras izmantos regulējuma radīto elastību, iepriekš nav nosakāms.

300,00

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+).

Jā

Vērtības nozīme:

-1 200,00

samazinājums izmaksām: 1200,00 eiro, jo samazinās infrastruktūras un telpu pielāgošanas izmaksas aptiekas vai filiāles izveidei un darbībai (Samazinātas telpu nomas, izbūves, pārbūves un uzturēšanas izmaksas mazākas minimālās apkalpošanas zāles platības dēļ).

Novērtējums izdarīts provizoriski attiecībā uz vienu subjektu gadā, jo precīzs aptieku skaits, kuras izmantos regulējuma radīto elastību, iepriekš nav nosakāms.

-1 200,00

Aprēķini ir konservatīvi, saskaņā ar TAP vadlīnijām un paplašināto standarta izmaksu modeli (SCM+). Aprēķins veikts konservatīvi, pieņemot, ka minimālās apkalpošanas zāles platības samazinājums ļauj izvairīties no papildu telpu nomas vai pārbūves izmaksām vismaz 1 200 euro apmērā vienai aptiekai vai filiālei. Aprēķinā ietverti iespējamie ietaupījumi saistībā ar: mazāku telpu nomas nepieciešamību, zemākām telpu uzturēšanas izmaksām, mazākiem pārbūves un telpu pielāgošanas darbiem. Regulējums kopumā mazina telpiskās infrastruktūras prasību radīto slogu un veicina farmaceitiskās aprūpes pieejamību ārpus pilsētu teritorijām, īpaši reģionos ar ierobežotām iespējām nodrošināt lielākas komercplatības.

Nē

Kopā

-15 120,39

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

4.2. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts

Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas

Nē

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas

Veselības inspekcija, Zāļu valsts aģentūra

Nevalstiskās organizācijas

Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija, Latvijas Farmaceitu biedrība, Biedrība "Aptieku biedrība", Biedrība "Mazo aptieku asociācija", Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija

Cits

Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids

Darba grupa/domnīca

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

Veids

Sabiedriskā apspriede

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

Veids

Diskusija/apspriede

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija

Nē

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)

Jā

Jā. Zāļu valsts aģentūra funkcijas tiek paplašinātas, paredzot informācijas saņemšanu, apkopošanu un publiskošanu par vispārējā tipa aptiekās un to filiālēs sniegtajiem farmaceitiskās aprūpes pakalpojumiem, tai skaitā farmaceitiskajām konsultācijām, farmaceitiskajiem papildpakalpojumiem, vakcināciju, eksprestestiem un nederīgo vai neizlietoto zāļu pieņemšanu no iedzīvotājiem.
(Noteikumu projekta 34., 35. un 74. punkts)

Jā. Veselības inspekcija funkcijas tiek precizētas un paplašinātas, paredzot vispārējā tipa aptieku, kuras veic vakcināciju, iekļaušanu Ārstniecības iestāžu reģistrā, kā arī vakcināciju veicošo farmaceitu un klīnisko farmaceitu iekļaušanu Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā.
(Noteikumu projekta 55. punkts)

Veselības inspekcija aptieku kontrolē turpina īstenot aptieku darbības, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes uzraudzību, vienlaikus uzraugot paplašināto farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu klāstu aptiekās un ārstniecības iestādēs, tostarp vakcinācijas, eksprestestu, zāļu lietošanas uzraudzības, farmaceitisko konsultāciju un citu farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Vienlaikus samazinās uzsvars uz pārmērīgu infrastruktūras, telpu un aprīkojuma tehnisko prasību kontroli.
(MK Noteikumu Nr. 288 48. punkts)

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija

Jā

Jā. Regulējums veicina vienotas informācijas aprites un uzskaites kārtības ieviešanu, centralizējot informācijas saņemšanu un publiskošanu vienuviet.
(Noteikumu projekta 34., 35. un 74. punkts)
Ņemot vērā ieviesto elastību tiesību regulējumā, Zāļu valsts aģentūra veiks iekšējo institūcijas procesu efektivizācija, izvērtējot pieprasījumus aptieku licencei, tās pārreģistrācijai saistībā ar sloga mazināšanu aptiekām prasībām telpām un mazinās birokrātiskais slogs aptiekām.

Jā. Veselības inspekcijā tiek nodrošināta vienota vakcinācijas pakalpojumu un iesaistīto personu uzskaite esošo reģistru ietvaros, veicinot efektīvāku uzraudzību un datu pārvaldību.
(Noteikumu projekta 55. punkts)
Veselības inspekcija aptieku kontrolē veicina uz risku izvērtējumu balstītu uzraudzības pieeju, mazinot administratīvo slogu un koncentrējot uzraudzības resursus uz pacientu drošības, zāļu aprites kvalitātes un farmaceitiskās aprūpes kvalitātes jautājumiem.
(MK Noteikumu Nr. 288 48. punkts)

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija

Jā

Jā. Informācijas saņemšana, uzskaite un publicēšana tiks nodrošināta digitālā vidē, izmantojot Zāļu valsts aģentūra tīmekļvietni un esošos elektroniskos informācijas aprites risinājumus.
(Noteikumu projekta 34., 35. un 74. punkts)

Jā. Veselības inspekcijā informācijas uzskaite un aktualizēšana tiks nodrošināta esošajās digitālajās reģistru sistēmās.
(Noteikumu projekta 55. punkts)
Veselības inspekcija aptieku kontrolē paplašina digitālo risinājumu izmantošana farmaceitiskās aprūpes dokumentēšanā, datu apritē, reģistru uzturēšanā un informācijas apmaiņā starp iesaistītajām institūcijām un farmācijas speciālistiem.
(MK Noteikumu Nr. 288 48. punkts)

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija

Jā

Jā. Tiek nodrošināta strukturētāka un sistemātiskāka informācijas aprite par farmaceitiskās aprūpes pakalpojumiem, samazinot sadrumstalotu informācijas apriti un uzlabojot datu pieejamību sabiedrībai un uzraudzības vajadzībām.
(Noteikumu projekta 34., 35. un 74. punkts)

Jā. Regulējums Veselības inspekcijā nodrošina strukturētāku un vienotu informācijas apriti par vakcinācijas pakalpojumu sniegšanu aptiekās un vakcināciju veicošajām personām.
(Noteikumu projekta 55. punkts)
Veselības inspekcija aptieku kontrolē optimizē uzraudzības procesus, pārorientējot kontroli no detalizētu un formālu telpu un infrastruktūras prasību pārbaudes uz farmaceitiskās aprūpes kvalitātes, pacientu drošības, epidemioloģiskās drošības un zāļu aprites uzraudzību. Vienlaikus, samazinot un elastīgāk nosakot prasības attiecībā uz aptieku telpām, aprīkojumu un funkcionālo plānojumu, tiek mazināts administratīvais slogs gan aptiekām, gan uzraugošajai institūcijai, samazinot nepieciešamību veikt pārmērīgi detalizētas infrastruktūras atbilstības pārbaudes. Tas ļauj Veselības inspekcijai efektīvāk izmantot uzraudzības resursus un koncentrēt tos uz jaunajiem farmaceitiskās aprūpes virzieniem aptiekās un ārstniecības iestādēs, tostarp vakcinācijas, eksprestestu, zāļu lietošanas uzraudzības un farmaceitisko konsultāciju kvalitātes uzraudzību.
(MK Noteikumu Nr. 288 48. punkts)

8. Cita informācija

Jā

Regulējums stiprina Zāļu valsts aģentūra uzraudzības un informācijas nodrošināšanas funkciju farmaceitiskās aprūpes jomā, veicinot farmaceitisko pakalpojumu caurskatāmību, sabiedrības informētību un vienotu datu uzskaiti par aptiekās sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Regulējuma īstenošana paredzama esošo institucionālo resursu un kompetences ietvaros.
(Noteikumu projekta 34., 35. un 74. punkts)

Regulējums stiprina Veselības inspekcija uzraudzības funkciju vakcinācijas pakalpojumu jomā, vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību. Regulējuma īstenošana paredzama esošo institucionālo resursu un informācijas sistēmu ietvaros.
(Noteikumu projekta 55. punkts)

Grozījumi sekmē Veselības inspekcijas aptieku kontroles pieejas modernizāciju, pārejot no formālu infrastruktūras un telpu prasību kontroles uz uz risku izvērtējumu un farmaceitiskās aprūpes kvalitāti balstītu uzraudzību. Vienlaikus tiek radīti priekšnosacījumi efektīvākai uzraudzības resursu plānošanai un izmantošanai, ņemot vērā jauno farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu ieviešanu aptiekās un ārstniecības iestādēs. Samazinot pārmērīgas prasības attiecībā uz aptieku telpām, aprīkojumu un funkcionālo organizāciju, tiek mazināts administratīvais slogs gan komersantiem, gan Veselības inspekcijai, samazinot nepieciešamību veikt detalizētu tehnisko un infrastruktūras atbilstības kontroli. Tas ļauj Veselības inspekcijai koncentrēt uzraudzības darbības uz sabiedrības veselības, pacientu drošības, epidemioloģiskās drošības un farmaceitiskās aprūpes kvalitātes nodrošināšanu.
(MK Noteikumu

7.5. Cita informācija

Netieša pozitīva ietekme (efektīvāki procesi, mazāks resursu patēriņš).

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Uzlabo drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi bērniem.

8.2. Cita informācija

Regulējums kopumā modernizē aptieku darbību, stiprina pacientu drošību, paplašina farmaceitiskos pakalpojumus, uzlabo pieejamību (t.sk. reģionos un attālināti), mazina administratīvo slogu.

1.1. Pamatojums

1.2. Mērķis

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

1.6. Cita informācija

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

4.2. Cita informācija

5.3. Cita informācija

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

6.4. Cita informācija

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija