25-TA-2528: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdes protokola Nr. 33, 53.§, 29.punkts.
Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr.901“Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” (turpmāk – MK Noteikumi Nr. 901) ir izstrādi, lai atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (1089/Lp14) 3.1 panta pirmajā daļā noteiktajam deleģējumam (spēkā no 01.01.2026.), MK Noteikumus Nr. 901 papildinātu ar vēl vienu kompetento institūciju – valsts kapitālsabiedrību - valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk- VNĪ), kura līdztekus citām kompetentajām institūcijām, nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu.
Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr.901“Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” (turpmāk – MK Noteikumi Nr. 901) ir izstrādi, lai atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (1089/Lp14) 3.1 panta pirmajā daļā noteiktajam deleģējumam (spēkā no 01.01.2026.), MK Noteikumus Nr. 901 papildinātu ar vēl vienu kompetento institūciju – valsts kapitālsabiedrību - valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk- VNĪ), kura līdztekus citām kompetentajām institūcijām, nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta izstrādes mērķis:
1) nodefinēt valstij piekritīgās mantas veidus un apjomu, ar ko no 2026.gada 1.janvāra rīkosies VNĪ;
2) precizēt MK Noteikumu Nr. 901 izdošanas pamatojumu;
3) novērst praksē konstatētās nepilnības regulējumā par rīcību ar valstij piekritīgiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem.
1) nodefinēt valstij piekritīgās mantas veidus un apjomu, ar ko no 2026.gada 1.janvāra rīkosies VNĪ;
2) precizēt MK Noteikumu Nr. 901 izdošanas pamatojumu;
3) novērst praksē konstatētās nepilnības regulējumā par rīcību ar valstij piekritīgiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Ministru kabineta noteikumu projekts ir saistīts ar likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē iekļautajiem šādiem likumprojektiem: “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (1089/Lp14), “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā”
(1077/Lp14), “Grozījumi Civilprocesa likumā” (1093/Lp14),“Grozījumi likumā “Par policiju””
(1076/Lp14), kuriem ir noteikts vienots spēkā stāšanās termiņš – 2026.gada 1.janvāris.
(1077/Lp14), “Grozījumi Civilprocesa likumā” (1093/Lp14),“Grozījumi likumā “Par policiju””
(1076/Lp14), kuriem ir noteikts vienots spēkā stāšanās termiņš – 2026.gada 1.janvāris.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 26. septembra sēdes protokola Nr. 33, 53.§. 29.punktam, valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) uzdots no 2026. gada 1. janvāra nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī MK Noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktā minēto mantu”.
Valsts ieņēmumu dienesta atteikšanās no rīcības ar valstij piekritīgo mantu paredzēta pakāpeniski:
1) saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 26. septembra sēdes protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteikto, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienests turpinās īstenot tai normatīvajos aktos noteikto rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu līdz turpmākam lēmumam;
2) savukārt Ministru kabineta 2025. gada 26. septembra sēdes protokola Nr.33, 53.§ 30.punktā noteiktais, paredz ka ar 2027. gada 1. janvāri Valsts ieņēmumu dienests pilnībā pārstāj nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu.
Par valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšanu no 2027. gada 1. janvāra Finanšu ministrija (VNĪ un Valsts ieņēmumu dienests) sagatavos informatīvo ziņojumu par kompetentās iestādes noteikšanu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 26. septembra sēdes protokola Nr.33 53.§ 30.punktam.
Līdz ar to, Ministru kabinets, atbalstot Ministru kabineta 2025. gada 26. septembra sēdes protokola Nr. 33, 53.§. 29.punktā noteikto kompetences sadalījumu, ir atbalstījis vēl vienas kompetentās institūcijas noteikšanu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, proti, kompetento institūciju loks tiek papildināts arī ar VNĪ.
Lai VNĪ no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, Ministru kabineta 2025.gada 30.septembra sēdē (protokola Nr.40, 45.§, 46.§, 48.§, 49.§) likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē tika izskatīti un atbalstīti vairāki likumprojekti - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (25-TA-2187,1089/Lp14), likumprojekts “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (25-TA-2203, 1077/Lp14), likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (25-TA-2188,1093/Lp14), likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (25-TA-2196, 1076/Lp14). Saeima minētos likumprojektus 2025.gada 3.decembrī ir pieņēmusi galīgajā 2.lasījumā.
Lai VNĪ no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, ir veikti attiecīgi grozījumi arī Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā“ (1000/Lp14)) un Notariāta likumā (likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (986/Lp14)). Minētie likumprojekti 2025.gada 6.novembrī ir pieņemti Saeimā 2.lasījumā.
Līdz ar grozījumiem iepriekš minētajos likumprojektos, paredzēts grozīt arī vairākus saistītos Ministru kabineta noteikumus, paredzot vienotu spēkā stāšanās termiņu – 2026.gada 1.janvāris.
Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 7. pantā noteikta rīcība ar nekustamo īpašumu - bezmantinieku mantu un bezīpašnieka lietām, kas nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai. Saskaņa ar minētā likuma 7.panta trešo daļu, ja Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamais nekustamais īpašums ir atzīts par bezīpašnieka lietu vai tādu bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteikti kreditoru prasījumi vai pretenzijas, zvērināts notārs pēc akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanas notariālo aktu grāmatas izrakstu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam, kas attiecīgi bezīpašnieka lietu vai bezmantinieku mantu nodod Satiksmes ministrijas valdījumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Satiksmes ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” (25-TA-1618), kas izskatīts Ministru kabineta 2026.gada 11.novembra sēdē (Prot. Nr. 47 ) un pieņemts. Finanšu ministrija ir informējusi Satiksmes ministriju par nepieciešamību precizēt likuma 7.panta trešo daļu, aizstājot institūciju – Valsts ieņēmumu dienests, ar vispārēju norādi uz kompetento institūciju, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu. Satiksmes ministrija konceptuāli ir piekritusi precizējumiem, aicinot Finanšu ministriju augstāk minēto priekšlikumu iesniegt likumprojekta “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” izskatīšanai Saeimā 2.lasījumā.
MK Noteikumu Nr. 901 izdošanas pamatojumā, cita starpā, ir ietverta norāde uz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.1pantu.
Ar likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (1089/Lp14) stāšanos spēkā no 2026.gada 1.janvāra, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.1 panta pirmajā daļā noteikts deleģējums arī valsts kapitālsabiedrībām būt vienai no kompetentajām institūcijām, kura var nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu. Līdz ar to līdzšinējais Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.1 panta teksts tiks uzskatīts par 3.1 panta pirmo daļu.
Vienlaikus ar grozījumiem likuma 3.1 panta otrajā daļā tiek paredzēts, ka kapitālsabiedrība izlieto visus ieņēmumus, kas gūti no valstij piekritīgās mantas realizācijas, izdevumu, kas saistīti ar valstij piekritīgās mantas procesa administrēšanu, segšanai.
Tāpat, MK Noteikumu Nr. 901 izdošanas pamatojumā, cita starpā, ir ietverta norāde uz likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta 3. punktu. Likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” zaudēs spēku ar 2026. gada 1. janvāri, kad stāsies spēkā Valsts ieņēmumu dienesta likums.
Valsts ieņēmumu dienesta likuma 4. panta 1. punktā ir paredzēts: Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi ir noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām", konkrētajos nodokļu un nodevu likumos, Muitas likumā, starptautiskajās tiesību normās un citos normatīvajos aktos. Papildus Valsts ieņēmumu dienests veic šādus uzdevumus:
1) uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei.
Lai nodrošinātu pakāpenisku Valsts ieņēmumu dienesta atteikšanos no neraksturīgas funkcijas turpmākas veikšanas ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (1077/Lp14), precizējot Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo mantu un laika nogriezni, kurā Valsts ieņēmumu dienests veic darbības ar valstij piekritīgo mantu:
- Valsts ieņēmumu dienesta likumā ir paredzēts precizēt Valsts ieņēmumu dienesta kompetences apjomu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu sākot ar 2026. gada 1. janvāri, t.i., Valsts ieņēmumu dienesta likuma 4. panta 1. punktā paredzēts noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā;
- paredzēts papildināt Valsts ieņēmumu dienesta likumu ar pārejas noteikumu, ka Valsts ieņēmumu dienesta likuma 4. panta 1. punkts zaudē spēku 2027. gada 1. janvārī. Minētais likumprojekts 2025.gada 6.novembrī ir pieņemti Saeimā 2.lasījumā.
Lai risinātu praksē konstatētās nepilnības regulējumā par rīcību ar valstij piekritīgiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, ar Noteikumu projektu tiks veikti grozījumi MK Noteikumu Nr.901 29. un 40.punktā.
Valsts ieņēmumu dienesta atteikšanās no rīcības ar valstij piekritīgo mantu paredzēta pakāpeniski:
1) saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 26. septembra sēdes protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteikto, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienests turpinās īstenot tai normatīvajos aktos noteikto rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu līdz turpmākam lēmumam;
2) savukārt Ministru kabineta 2025. gada 26. septembra sēdes protokola Nr.33, 53.§ 30.punktā noteiktais, paredz ka ar 2027. gada 1. janvāri Valsts ieņēmumu dienests pilnībā pārstāj nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu.
Par valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšanu no 2027. gada 1. janvāra Finanšu ministrija (VNĪ un Valsts ieņēmumu dienests) sagatavos informatīvo ziņojumu par kompetentās iestādes noteikšanu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 26. septembra sēdes protokola Nr.33 53.§ 30.punktam.
Līdz ar to, Ministru kabinets, atbalstot Ministru kabineta 2025. gada 26. septembra sēdes protokola Nr. 33, 53.§. 29.punktā noteikto kompetences sadalījumu, ir atbalstījis vēl vienas kompetentās institūcijas noteikšanu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, proti, kompetento institūciju loks tiek papildināts arī ar VNĪ.
Lai VNĪ no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, Ministru kabineta 2025.gada 30.septembra sēdē (protokola Nr.40, 45.§, 46.§, 48.§, 49.§) likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē tika izskatīti un atbalstīti vairāki likumprojekti - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (25-TA-2187,1089/Lp14), likumprojekts “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (25-TA-2203, 1077/Lp14), likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (25-TA-2188,1093/Lp14), likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (25-TA-2196, 1076/Lp14). Saeima minētos likumprojektus 2025.gada 3.decembrī ir pieņēmusi galīgajā 2.lasījumā.
Lai VNĪ no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, ir veikti attiecīgi grozījumi arī Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā“ (1000/Lp14)) un Notariāta likumā (likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (986/Lp14)). Minētie likumprojekti 2025.gada 6.novembrī ir pieņemti Saeimā 2.lasījumā.
Līdz ar grozījumiem iepriekš minētajos likumprojektos, paredzēts grozīt arī vairākus saistītos Ministru kabineta noteikumus, paredzot vienotu spēkā stāšanās termiņu – 2026.gada 1.janvāris.
Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 7. pantā noteikta rīcība ar nekustamo īpašumu - bezmantinieku mantu un bezīpašnieka lietām, kas nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai. Saskaņa ar minētā likuma 7.panta trešo daļu, ja Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamais nekustamais īpašums ir atzīts par bezīpašnieka lietu vai tādu bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteikti kreditoru prasījumi vai pretenzijas, zvērināts notārs pēc akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanas notariālo aktu grāmatas izrakstu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam, kas attiecīgi bezīpašnieka lietu vai bezmantinieku mantu nodod Satiksmes ministrijas valdījumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Satiksmes ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” (25-TA-1618), kas izskatīts Ministru kabineta 2026.gada 11.novembra sēdē (Prot. Nr. 47 ) un pieņemts. Finanšu ministrija ir informējusi Satiksmes ministriju par nepieciešamību precizēt likuma 7.panta trešo daļu, aizstājot institūciju – Valsts ieņēmumu dienests, ar vispārēju norādi uz kompetento institūciju, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu. Satiksmes ministrija konceptuāli ir piekritusi precizējumiem, aicinot Finanšu ministriju augstāk minēto priekšlikumu iesniegt likumprojekta “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” izskatīšanai Saeimā 2.lasījumā.
MK Noteikumu Nr. 901 izdošanas pamatojumā, cita starpā, ir ietverta norāde uz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.1pantu.
Ar likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (1089/Lp14) stāšanos spēkā no 2026.gada 1.janvāra, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.1 panta pirmajā daļā noteikts deleģējums arī valsts kapitālsabiedrībām būt vienai no kompetentajām institūcijām, kura var nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu. Līdz ar to līdzšinējais Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.1 panta teksts tiks uzskatīts par 3.1 panta pirmo daļu.
Vienlaikus ar grozījumiem likuma 3.1 panta otrajā daļā tiek paredzēts, ka kapitālsabiedrība izlieto visus ieņēmumus, kas gūti no valstij piekritīgās mantas realizācijas, izdevumu, kas saistīti ar valstij piekritīgās mantas procesa administrēšanu, segšanai.
Tāpat, MK Noteikumu Nr. 901 izdošanas pamatojumā, cita starpā, ir ietverta norāde uz likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta 3. punktu. Likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” zaudēs spēku ar 2026. gada 1. janvāri, kad stāsies spēkā Valsts ieņēmumu dienesta likums.
Valsts ieņēmumu dienesta likuma 4. panta 1. punktā ir paredzēts: Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi ir noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām", konkrētajos nodokļu un nodevu likumos, Muitas likumā, starptautiskajās tiesību normās un citos normatīvajos aktos. Papildus Valsts ieņēmumu dienests veic šādus uzdevumus:
1) uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei.
Lai nodrošinātu pakāpenisku Valsts ieņēmumu dienesta atteikšanos no neraksturīgas funkcijas turpmākas veikšanas ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (1077/Lp14), precizējot Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo mantu un laika nogriezni, kurā Valsts ieņēmumu dienests veic darbības ar valstij piekritīgo mantu:
- Valsts ieņēmumu dienesta likumā ir paredzēts precizēt Valsts ieņēmumu dienesta kompetences apjomu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu sākot ar 2026. gada 1. janvāri, t.i., Valsts ieņēmumu dienesta likuma 4. panta 1. punktā paredzēts noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā;
- paredzēts papildināt Valsts ieņēmumu dienesta likumu ar pārejas noteikumu, ka Valsts ieņēmumu dienesta likuma 4. panta 1. punkts zaudē spēku 2027. gada 1. janvārī. Minētais likumprojekts 2025.gada 6.novembrī ir pieņemti Saeimā 2.lasījumā.
Lai risinātu praksē konstatētās nepilnības regulējumā par rīcību ar valstij piekritīgiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, ar Noteikumu projektu tiks veikti grozījumi MK Noteikumu Nr.901 29. un 40.punktā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar 2026.gada 1.janvāri deleģējums Ministru kabinetam būs ietverts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.1panta pirmajā daļā, tādēļ šobrīd MK Noteikumos Nr. 901 norādītais izdošanas pamatojums ir precizējams.
Valsts ieņēmumu dienesta likuma 4.panta 1.punktā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam, kas ir viens no MK Noteikumu Nr. 901 izdošanas tiesiskajiem pamatiem un tādēļ norādāms MK Noteikumos Nr. 901, veicot precizējumu MK Noteikumu Nr.901 izdošanas pamatojumā
Valsts ieņēmumu dienesta likuma 4.panta 1.punktā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam, kas ir viens no MK Noteikumu Nr. 901 izdošanas tiesiskajiem pamatiem un tādēļ norādāms MK Noteikumos Nr. 901, veicot precizējumu MK Noteikumu Nr.901 izdošanas pamatojumā
Risinājuma apraksts
Ar Noteikumu projektu tiek precizēta norāde, uz kāda likuma pamata izdoti MK Noteikumi Nr.901:
- aizstājot atsauci uz likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8.panta 3.punktu ar atsauci uz Valsts ieņēmumu dienesta likuma 4. panta 1. punktu;
- aizstājot atsauci Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu uz 3.1 pantu ar atsauci uz 3.1 panta pirmo daļu.
- aizstājot atsauci uz likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8.panta 3.punktu ar atsauci uz Valsts ieņēmumu dienesta likuma 4. panta 1. punktu;
- aizstājot atsauci Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu uz 3.1 pantu ar atsauci uz 3.1 panta pirmo daļu.
Problēmas apraksts
MK Noteikumos Nr.901 nepieciešams noteikt VNĪ un Valsts ieņēmumu dienesta kompetences sadalījumu atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 26. septembra sēdes protokola Nr. 33, 53.§. 29.punktā noteiktajam kompetences sadalījumam.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts:
1. Salāgot MK Noteikumu Nr. 901 1.1.apakšpunktu ar likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” 3.1 panta pirmajā daļā ietverto redakciju, nosakot, ka Noteikumi nosaka kompetentās institūcijas, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu.
2. Papildināt MK Noteikumu Nr. 901 2.punktu, kurā uzskaitītas kompetentās institūcijas, kuras atbilstoši MK Noteikumu 901 3. punktā minētajai kompetencei nodrošina darbības ar valstij piekritīgo mantu, ar vēl vienu kompetento institūciju, t.i. - VNĪ.
3. Precizēt MK Noteikumu Nr.901 3.4. apakšpunktu un 3.punkts papildināt ar jaunu 3.5. apakšpunktu:
MK Noteikumu Nr.901 3.punktā ir uzskaitīti valstij piekritīgās mantas veidi un kompetentās institūcijas, kuras nodrošina darbības ar konkrēto valstij piekritīgo mantu, tai skaitā 3.4. apakšpunktā ir noteikts, ka valstij piekritīgos nekustamos īpašumus un tiesības uz nekustamo īpašumu (turpmāk – nekustamais īpašums), bezķermeniskās lietas, kā arī kustamo mantu, kas nav minēta šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā, pārņem Valsts ieņēmumu dienests.
Atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 26. septembra sēdes protokola Nr. 33, 53.§. 29.punktā noteiktajam, MK Noteikumos Nr.901 starp VNĪ un Valsts ieņēmumu dienestu noteikts šāds kompetences sadalījums:
VNĪ no 2026. gada 1. janvāra nodrošinās rīcību ar šādu valstij piekritīgo mantu:
1) valstij piekritīgajiem nekustamajiem īpašumiem;
2) valstij piekritīgo kustamo mantu, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot MK Noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1.-35.3.apakšpunktā minēto mantu;
3) valstij piekritīgām bezķermeniskām lietām, tai skaitā, bet ne tikai, kapitāldaļu, akciju paju, kā arī prasījumu tiesību, patentu, realizēšanu;
4) konfiscēto mantu (izņemot naudas līdzekļus), kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienests līdz turpmākam lēmumam, turpinās īstenot tam normatīvos aktos noteikto rīcību ar:
1) valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem (piemēram, obligācijas, vērtspapīri, ieguldījumu fondi, kas atrodas kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai Nasdaq CSD SE kontos u.c.);
2) iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu, kas noteikta MK Noteikumu Nr. 901 35.1.-35.3.apakšpunktā.
Atbilstoši MK Noteikumu Nr.901 5.3. sadaļas 35.1- 35.3.apakšpunktam Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē paliks pienākums iznīcināt šādu valstij piekritīgo kustamo mantu:
- alkoholiskos dzērienus, tabaku, tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus;
- nevērtīgu, izplatīšanai aizliegtu vai lietošanai nederīgu mantu;
- mantu, kurai ir beidzies derīguma termiņš.
Vienlaikus, VNĪ atbilstoši MK Noteikumu Nr. 901 35.4.-35.5.apakšpunktam, iznīcinās tās uzskaitē paņemto valstij piekritīgo mantu, kuras realizācijai paredzamie izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus, kā arī tādu mantu, par kuru institūcija ir pieņēmusi lēmumu to iznīcināt vai norakstīt, ja valstij piekritīgo kustamo mantu vai bezķermeniskas lietas, veicot realizācijas procedūru, neizdodas realizēt.
Ievērojot starp VNĪ un Valsts ieņēmumu dienestu noteikto kompetences sadalījumu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, MK Noteikumu Nr.901 3.4. apakšpunktā tiek noteikts, ka valstij piekritīgos nekustamos īpašumus un tiesības uz nekustamo īpašumu, bezķermeniskās lietas, kā arī kustamo mantu, kas nav minēta šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3. un 3.5.apakšpunktā, pārņem VNĪ.
Savukārt MK Noteikumu Nr.901 3.punkts tiek papildināts ar jaunu 3.5. apakšpunktu, paredzot, ka valstij piekritīgos finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu, kas minēta šo noteikumu 35.1.-35.3.apakšpunktā un kas nav minēta šo noteikumu 3.1.-3.3.apakšpunktā pārņem Valsts ieņēmumu dienests.
4. Precizēt MK Noteikumu Nr.901 5.1. apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "5.1. Valstij piekritīgās kustamās mantas un bezķermenisku lietu realizācija un ar to saistīto ieņēmumu izmantošana".
Grozījums nepieciešams, jo atbilstoši likumprojektā “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” paredzētajam, gadījumos, kad realizāciju veiks VNĪ, realizācijas ieņēmumi paliks VNĪ rīcībā, t.i. tie netiks ieskaitīti valsts budžetā.
Attiecīgi precizēts Noteikumu Nr.901 31.punkts, paredzot, ka institūcija, kura nodrošina piekritīgās mantas realizāciju, realizācijā iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita attiecīgi valsts vai pašvaldības budžetā, izņemot gadījumu, kad valstij piekritīgo mantu realizē VNĪ.
5. Aizstāta MK Noteikumu Nr. 901 - 9., 10., 11., 12., 13., 15., 18. un 42.punktā Valsts ieņēmumu dienestam noteiktā kompetence rīcībai ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu ar VNĪ, ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu (t.sk. konfiscēto), tiesībām uz nekustamo īpašumu, t.sk. inženierbūvēm.
Līdz ar to no 2026.gada 1.janvāra VNĪ pienākums būs izvērtēt rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašuma un nodot to pēc piekritības šādā kārtībā:
- ja valstij piekritīgais nekustamais īpašums (t.sk. konfiscētais) vai tā daļa nepieciešama Rail Baltica projekta īstenošanai, VNĪ šo nekustamo īpašumu nodos bez maksas Satiksmes ministrijai valdījumā atbilstoši Satiksmes ministrijas iesniegtajam, periodiski aktualizētajam sarakstam
Kaut arī pastāv iespēja, ka izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” (25-TA-1618) Saeimā nepaspēs izskatīt un pieņemt līdz 2026.gada 1.janvārim, VNĪ ir vienojusies ar Valsts ieņēmumu dienestu, ka pārejas periodā līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim, MK Noteikumu Nr.901 9.punktā noteikto veiks VNĪ, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu.
- ja uz valstij piekritīgā nekustamā īpašuma ((t.sk. konfiscētā) atrodas pašvaldībai piederoša vai piekrītoša būve, kas ir patstāvīgs īpašuma objekts, vai ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts un uzcelta uz zemes, kas piekrīt vai pieder pašvaldībai, kā arī tādu valstij piekritīgo nekustamo īpašumu (t.sk. konfiscēto), kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums, kopīpašuma daļas viendzīvokļa dzīvojamā mājā un dzīvokļa īpašumā, kas ir valsts un pašvaldības kopīpašumā vai valsts, pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā, VNĪ nodos attiecīgai pašvaldībai īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Par nekustamā īpašuma nodošanu pašvaldībai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu;
- ja valstij piekritīgo nekustamo īpašumu (t.sk. konfiscēto), kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums, kopīpašuma daļas viendzīvokļa dzīvojamā mājā un dzīvokļa īpašumā, kas ir valsts un pašvaldības kopīpašumā vai valsts, pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā, nepārņem valsts vai pašvaldība atbilstoši MK Noteikumos Nr.901 noteiktajai piekritībai, VNĪ šo nekustamo īpašumu nodos sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" valdījumā;
- ja valstij piekritīgais nekustamais īpašums (t.sk. konfiscētais) ir nepieciešams valsts funkciju veikšanai, VNĪ to nodos attiecīgajai institūcijai ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda tās personas valdījumā, kurai tas ir nepieciešams valsts funkciju veikšanai, vai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai vai Satiksmes ministrijai ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā, ja tā piekritība noteikta likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un Meža likumā”;
- ja nekustamo īpašumu, kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums, kopīpašuma daļas viendzīvokļa dzīvojamā mājā un dzīvokļa īpašumā, kas ir valsts un pašvaldības kopīpašumā vai valsts, pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā, nenodod attiecīgai pašvaldībai īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, jo attiecīgā pašvaldība atsakās, VNĪ nekustamo īpašumu nodos sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" valdījumā. Izņēmums ir valstij piekritīgās kopīpašuma daļas valsts un privātpersonas kopīpašumā esošajās viendzīvokļa dzīvojamās mājās un dzīvokļu īpašumos, ko VNĪ nodos tās personas valdījumā, uz kuras vārda nekustamā īpašuma kopīpašuma valsts daļa jau ir reģistrēta zemesgrāmatā. Minētais izņēmums pamatots ar to, lai netiktu palielināts nekustamā īpašuma kopīpašnieku skaits.
6. Papildināti MK Noteikumu Nr.901 Noslēguma jautājumi ar 46. punktu, paredzot, ka darbības ar valstij piekritīgo mantu, kuru līdz 2025.gada 31.decembrim pārņēmis Valsts ieņēmumu dienests, atbilstoši noteikumos noteiktajai kompetencei veic VNĪ.
MK Noteikumu Nr.901 Noslēguma jautājumu 46. punkts nepieciešams, lai no 2026.gada 1.janvāra VNĪ atbilstoši kompetencei nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē līdz 2025.gada 31.decembrim piekritīgo valstij piekritīgās mantas visu lietu, tai skaitā aizsākto, bet vēl nepabeigto lietu pārņemšanu, izņemot finanšu instrumentus un finanšu līdzekļus, un iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu, kas noteikta MK Noteikumu Nr. 901 35.1.-35.3.apakšpunktā.
Ar izstrādāto Noteikumu projektu netiek mainīti citu kompetento institūciju pienākumi un darbības rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši MK Noteikumos Nr.901 noteiktajam. Grozījumi MK Noteikumos Nr.901 skar tikai VNĪ un Valsts ieņēmumu dienesta kompetences sadalījumu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu.
Papildus norādāms, ka atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 26. septembra sēdes protokola Nr.33, 53.§ 30.punktā dotajam uzdevumam - Finanšu ministrijai (VNĪ un Valsts ieņēmumu dienestam) sadarbībā ar institūcijām, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, un citām kompetentām institūcijām līdz 2026. gada 1. jūlijam jāizvērtē normatīvā regulējuma pilnveidošanu rīcībai ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un MK noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1.–35.3. apakšpunktā minēto iznīcināmo valstij piekritīgo mantu.
1. Salāgot MK Noteikumu Nr. 901 1.1.apakšpunktu ar likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” 3.1 panta pirmajā daļā ietverto redakciju, nosakot, ka Noteikumi nosaka kompetentās institūcijas, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu.
2. Papildināt MK Noteikumu Nr. 901 2.punktu, kurā uzskaitītas kompetentās institūcijas, kuras atbilstoši MK Noteikumu 901 3. punktā minētajai kompetencei nodrošina darbības ar valstij piekritīgo mantu, ar vēl vienu kompetento institūciju, t.i. - VNĪ.
3. Precizēt MK Noteikumu Nr.901 3.4. apakšpunktu un 3.punkts papildināt ar jaunu 3.5. apakšpunktu:
MK Noteikumu Nr.901 3.punktā ir uzskaitīti valstij piekritīgās mantas veidi un kompetentās institūcijas, kuras nodrošina darbības ar konkrēto valstij piekritīgo mantu, tai skaitā 3.4. apakšpunktā ir noteikts, ka valstij piekritīgos nekustamos īpašumus un tiesības uz nekustamo īpašumu (turpmāk – nekustamais īpašums), bezķermeniskās lietas, kā arī kustamo mantu, kas nav minēta šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā, pārņem Valsts ieņēmumu dienests.
Atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 26. septembra sēdes protokola Nr. 33, 53.§. 29.punktā noteiktajam, MK Noteikumos Nr.901 starp VNĪ un Valsts ieņēmumu dienestu noteikts šāds kompetences sadalījums:
VNĪ no 2026. gada 1. janvāra nodrošinās rīcību ar šādu valstij piekritīgo mantu:
1) valstij piekritīgajiem nekustamajiem īpašumiem;
2) valstij piekritīgo kustamo mantu, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot MK Noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1.-35.3.apakšpunktā minēto mantu;
3) valstij piekritīgām bezķermeniskām lietām, tai skaitā, bet ne tikai, kapitāldaļu, akciju paju, kā arī prasījumu tiesību, patentu, realizēšanu;
4) konfiscēto mantu (izņemot naudas līdzekļus), kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienests līdz turpmākam lēmumam, turpinās īstenot tam normatīvos aktos noteikto rīcību ar:
1) valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem (piemēram, obligācijas, vērtspapīri, ieguldījumu fondi, kas atrodas kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai Nasdaq CSD SE kontos u.c.);
2) iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu, kas noteikta MK Noteikumu Nr. 901 35.1.-35.3.apakšpunktā.
Atbilstoši MK Noteikumu Nr.901 5.3. sadaļas 35.1- 35.3.apakšpunktam Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē paliks pienākums iznīcināt šādu valstij piekritīgo kustamo mantu:
- alkoholiskos dzērienus, tabaku, tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus;
- nevērtīgu, izplatīšanai aizliegtu vai lietošanai nederīgu mantu;
- mantu, kurai ir beidzies derīguma termiņš.
Vienlaikus, VNĪ atbilstoši MK Noteikumu Nr. 901 35.4.-35.5.apakšpunktam, iznīcinās tās uzskaitē paņemto valstij piekritīgo mantu, kuras realizācijai paredzamie izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus, kā arī tādu mantu, par kuru institūcija ir pieņēmusi lēmumu to iznīcināt vai norakstīt, ja valstij piekritīgo kustamo mantu vai bezķermeniskas lietas, veicot realizācijas procedūru, neizdodas realizēt.
Ievērojot starp VNĪ un Valsts ieņēmumu dienestu noteikto kompetences sadalījumu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, MK Noteikumu Nr.901 3.4. apakšpunktā tiek noteikts, ka valstij piekritīgos nekustamos īpašumus un tiesības uz nekustamo īpašumu, bezķermeniskās lietas, kā arī kustamo mantu, kas nav minēta šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3. un 3.5.apakšpunktā, pārņem VNĪ.
Savukārt MK Noteikumu Nr.901 3.punkts tiek papildināts ar jaunu 3.5. apakšpunktu, paredzot, ka valstij piekritīgos finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu, kas minēta šo noteikumu 35.1.-35.3.apakšpunktā un kas nav minēta šo noteikumu 3.1.-3.3.apakšpunktā pārņem Valsts ieņēmumu dienests.
4. Precizēt MK Noteikumu Nr.901 5.1. apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "5.1. Valstij piekritīgās kustamās mantas un bezķermenisku lietu realizācija un ar to saistīto ieņēmumu izmantošana".
Grozījums nepieciešams, jo atbilstoši likumprojektā “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” paredzētajam, gadījumos, kad realizāciju veiks VNĪ, realizācijas ieņēmumi paliks VNĪ rīcībā, t.i. tie netiks ieskaitīti valsts budžetā.
Attiecīgi precizēts Noteikumu Nr.901 31.punkts, paredzot, ka institūcija, kura nodrošina piekritīgās mantas realizāciju, realizācijā iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita attiecīgi valsts vai pašvaldības budžetā, izņemot gadījumu, kad valstij piekritīgo mantu realizē VNĪ.
5. Aizstāta MK Noteikumu Nr. 901 - 9., 10., 11., 12., 13., 15., 18. un 42.punktā Valsts ieņēmumu dienestam noteiktā kompetence rīcībai ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu ar VNĪ, ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu (t.sk. konfiscēto), tiesībām uz nekustamo īpašumu, t.sk. inženierbūvēm.
Līdz ar to no 2026.gada 1.janvāra VNĪ pienākums būs izvērtēt rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašuma un nodot to pēc piekritības šādā kārtībā:
- ja valstij piekritīgais nekustamais īpašums (t.sk. konfiscētais) vai tā daļa nepieciešama Rail Baltica projekta īstenošanai, VNĪ šo nekustamo īpašumu nodos bez maksas Satiksmes ministrijai valdījumā atbilstoši Satiksmes ministrijas iesniegtajam, periodiski aktualizētajam sarakstam
Kaut arī pastāv iespēja, ka izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” (25-TA-1618) Saeimā nepaspēs izskatīt un pieņemt līdz 2026.gada 1.janvārim, VNĪ ir vienojusies ar Valsts ieņēmumu dienestu, ka pārejas periodā līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim, MK Noteikumu Nr.901 9.punktā noteikto veiks VNĪ, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu.
- ja uz valstij piekritīgā nekustamā īpašuma ((t.sk. konfiscētā) atrodas pašvaldībai piederoša vai piekrītoša būve, kas ir patstāvīgs īpašuma objekts, vai ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts un uzcelta uz zemes, kas piekrīt vai pieder pašvaldībai, kā arī tādu valstij piekritīgo nekustamo īpašumu (t.sk. konfiscēto), kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums, kopīpašuma daļas viendzīvokļa dzīvojamā mājā un dzīvokļa īpašumā, kas ir valsts un pašvaldības kopīpašumā vai valsts, pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā, VNĪ nodos attiecīgai pašvaldībai īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Par nekustamā īpašuma nodošanu pašvaldībai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu;
- ja valstij piekritīgo nekustamo īpašumu (t.sk. konfiscēto), kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums, kopīpašuma daļas viendzīvokļa dzīvojamā mājā un dzīvokļa īpašumā, kas ir valsts un pašvaldības kopīpašumā vai valsts, pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā, nepārņem valsts vai pašvaldība atbilstoši MK Noteikumos Nr.901 noteiktajai piekritībai, VNĪ šo nekustamo īpašumu nodos sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" valdījumā;
- ja valstij piekritīgais nekustamais īpašums (t.sk. konfiscētais) ir nepieciešams valsts funkciju veikšanai, VNĪ to nodos attiecīgajai institūcijai ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda tās personas valdījumā, kurai tas ir nepieciešams valsts funkciju veikšanai, vai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai vai Satiksmes ministrijai ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā, ja tā piekritība noteikta likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un Meža likumā”;
- ja nekustamo īpašumu, kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums, kopīpašuma daļas viendzīvokļa dzīvojamā mājā un dzīvokļa īpašumā, kas ir valsts un pašvaldības kopīpašumā vai valsts, pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā, nenodod attiecīgai pašvaldībai īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, jo attiecīgā pašvaldība atsakās, VNĪ nekustamo īpašumu nodos sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" valdījumā. Izņēmums ir valstij piekritīgās kopīpašuma daļas valsts un privātpersonas kopīpašumā esošajās viendzīvokļa dzīvojamās mājās un dzīvokļu īpašumos, ko VNĪ nodos tās personas valdījumā, uz kuras vārda nekustamā īpašuma kopīpašuma valsts daļa jau ir reģistrēta zemesgrāmatā. Minētais izņēmums pamatots ar to, lai netiktu palielināts nekustamā īpašuma kopīpašnieku skaits.
6. Papildināti MK Noteikumu Nr.901 Noslēguma jautājumi ar 46. punktu, paredzot, ka darbības ar valstij piekritīgo mantu, kuru līdz 2025.gada 31.decembrim pārņēmis Valsts ieņēmumu dienests, atbilstoši noteikumos noteiktajai kompetencei veic VNĪ.
MK Noteikumu Nr.901 Noslēguma jautājumu 46. punkts nepieciešams, lai no 2026.gada 1.janvāra VNĪ atbilstoši kompetencei nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē līdz 2025.gada 31.decembrim piekritīgo valstij piekritīgās mantas visu lietu, tai skaitā aizsākto, bet vēl nepabeigto lietu pārņemšanu, izņemot finanšu instrumentus un finanšu līdzekļus, un iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu, kas noteikta MK Noteikumu Nr. 901 35.1.-35.3.apakšpunktā.
Ar izstrādāto Noteikumu projektu netiek mainīti citu kompetento institūciju pienākumi un darbības rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši MK Noteikumos Nr.901 noteiktajam. Grozījumi MK Noteikumos Nr.901 skar tikai VNĪ un Valsts ieņēmumu dienesta kompetences sadalījumu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu.
Papildus norādāms, ka atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 26. septembra sēdes protokola Nr.33, 53.§ 30.punktā dotajam uzdevumam - Finanšu ministrijai (VNĪ un Valsts ieņēmumu dienestam) sadarbībā ar institūcijām, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, un citām kompetentām institūcijām līdz 2026. gada 1. jūlijam jāizvērtē normatīvā regulējuma pilnveidošanu rīcībai ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un MK noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1.–35.3. apakšpunktā minēto iznīcināmo valstij piekritīgo mantu.
Problēmas apraksts
Valsts ieņēmumu dienests praksē ir identificējis, ka valstij piekritīgi finanšu instrumenti var atrasties un glabāties arī pie citiem finanšu instrumentu konta turētājiem, kas nav minēti MK noteikumu Nr.901 29.punktā, piemēram, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībās.
MK noteikumu Nr. 901 29.punktā ir noteikts, ka, ja valstij piekritīgi ir finanšu instrumenti, Valsts ieņēmumu dienests dod rīkojumu finanšu instrumentus realizēt kredītiestādei, ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai Nasdaq CSD SE (turpmāk – Latvijas Centrālais depozitārijs), kura kontā glabājas valstij piekritīgie finanšu instrumenti. Tādējādi MK noteikumos Nr. 901 šobrīd noteikts slēgts un šaurs finanšu instrumentu konta turētāju uzskaitījums, kuru kontos glabājas finanšu instrumenti.
MK noteikumu Nr. 901 29.punktā ir noteikts, ka, ja valstij piekritīgi ir finanšu instrumenti, Valsts ieņēmumu dienests dod rīkojumu finanšu instrumentus realizēt kredītiestādei, ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai Nasdaq CSD SE (turpmāk – Latvijas Centrālais depozitārijs), kura kontā glabājas valstij piekritīgie finanšu instrumenti. Tādējādi MK noteikumos Nr. 901 šobrīd noteikts slēgts un šaurs finanšu instrumentu konta turētāju uzskaitījums, kuru kontos glabājas finanšu instrumenti.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz nenorādīt MK noteikumu Nr. 901 29.punktā konkrētus finanšu instrumentu konta turētājus, pie kuriem varētu atrasties vai glabāties valstij piekritīgi finanšu instrumenti, tādējādi radot iespēju Valsts ieņēmumu dienestam dot rīkojumu jebkuram finanšu instrumentu konta turētājam, pie kura tie atrodas, veikt darbības ar valstij piekritīgiem finanšu instrumentiem. Papildus precizēts optimāls laiks, kura ietvarā realizācija ir veicama, aizstājot vārdu “nelikvīdi" ar vārdiem “kurus nav iespējams realizēt 3 mēnešu laikā” (nav aktīva tirgus vai finanšu instrumenti ir bezvērtīgi).
Problēmas apraksts
Valsts ieņēmumu dienesta praksē ir identificējis gadījumu, kad valstij piekritīgi finanšu līdzekļi atrodas apdrošināšanas sabiedrībā, saskaņā ar noslēgtu apdrošināšanas līgumu. Šādā gadījumā, apdrošināšanas sabiedrībai, atbilstoši noslēgtam apdrošināšanas līgumam, pienākas komisijas maksa par apdrošinātāja finanšu līdzekļu pārvaldīšanu.
MK noteikumu Nr. 901. 40.punktā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc tam, kad lēmums par finanšu līdzekļu skaidras vai bezskaidras naudas veidā esību kļuvis pieejams un izpildāms, nosūta iestādei, kurā glabājas finanšu līdzekļi, informāciju par valsts budžeta kontu, kurā ieskaitāmi finanšu līdzekļi un iestāde nodrošina to ieskaitīšanu valsts budžetā.
Tiesību norma neparedz iespēju iestādei, kurā atrodas attiecīgie finanšu līdzekļi, ieturēt tai pienākošos maksu par šo finanšu līdzekļu glabāšanu un realizāciju, kā tas ir paredzēts MK noteikumu Nr. 901 29.punktā attiecībā uz iestādi, kurā atrodas valstij piekritīgie finanšu instrumenti.
MK noteikumu Nr. 901. 40.punktā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc tam, kad lēmums par finanšu līdzekļu skaidras vai bezskaidras naudas veidā esību kļuvis pieejams un izpildāms, nosūta iestādei, kurā glabājas finanšu līdzekļi, informāciju par valsts budžeta kontu, kurā ieskaitāmi finanšu līdzekļi un iestāde nodrošina to ieskaitīšanu valsts budžetā.
Tiesību norma neparedz iespēju iestādei, kurā atrodas attiecīgie finanšu līdzekļi, ieturēt tai pienākošos maksu par šo finanšu līdzekļu glabāšanu un realizāciju, kā tas ir paredzēts MK noteikumu Nr. 901 29.punktā attiecībā uz iestādi, kurā atrodas valstij piekritīgie finanšu instrumenti.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr. 901. 40.punktu nosakot, ka iestāde nodrošina to ieskaitīšanu valsts budžetā, atskaitot ar glabāšanu un realizāciju saistītos izdevumus saskaņā ar iestādes noteikto pakalpojumu cenu/cenrādi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšanai no Valsts ieņēmumu dienesta finanšu līdzekļi no valsts budžeta nebūs nepieciešami.
VNĪ izdevumi tiks segti no valstij piekritīgās mantas realizācijas ieņēmumiem.
Ietekme uz valsts budžetu atspoguļota likumprojekta “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (1077/Lp14 ) anotācijas 3.sadaļā.
VNĪ izdevumi tiks segti no valstij piekritīgās mantas realizācijas ieņēmumiem.
Ietekme uz valsts budžetu atspoguļota likumprojekta “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (1077/Lp14 ) anotācijas 3.sadaļā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumos Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu" (25-TA-2534).
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumos Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu", papildinot tos ar jaunu kompetento institūciju – VNĪ , kurai zvērināts tiesu izpildītājs, izbeidzot lietu par bezmantinieka mantu, nosūta paziņojumu vai nodod aktu, kā arī noteikt, kādos gadījumos minētais paziņojums vai akts nosūtāms Valsts ieņēmumu dienestam un kādos VNĪ tālākai rīcībai ar valstij piekritīgo bezmantinieka mantu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.265 “Noteikumi par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un ārvalstīm” (25-TA-2414).
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, tai skaitā arī ar valsts labā konfiscēto mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.265 “Noteikumi par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un ārvalstīm”, paredzot, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu tālākā sadalē būs iesaistīta arī VNĪ.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” (25-TA-2455).
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, kā arī nepieciešamību salāgot ar MK noteikumos Nr.901 noteikto regulējumu, Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” 49.punktā veicami attiecīgi grozījumi.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumos Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" (25-TA-1827).
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcība ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumos Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”, paredzot, ka valstij piekritīgo mantu uzskaita budžeta iestāde, kura Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu. Ja rīcību ar valstij piekritīgo mantu nodrošina valsts kapitālsabiedrība, tad valstij piekritīgās mantas uzskaiti veic tā ministrija, kas ir šīs kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.5. Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumos Nr.800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” (25-TA-2474)
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījums Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumos Nr.800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi”, paredzot, ka mirušā apcietinātā izmeklēšanas cietumā esošo mantojumu - dārgmetālus, dārgakmeņus un to izstrādājumus, ja apcietinātajam nav mantinieku vai likumā noteiktajā termiņā pēc mantojuma atklāšanās viņi nav pieteikušies vai apliecinājuši savas mantojuma tiesības, no 2026.gada 1.janvāra, pamatojoties uz procesa virzītāja norādījumiem, nodod realizēšanai VNĪ.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumu projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, un ir saistīts ar budžeta likumprojektu paketi saistītajiem tiesību aktu projektiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Noteikumu projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumu projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, un ir saistīts ar budžeta likumprojektu paketi saistītajiem tiesību aktu projektiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Noteikumu projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Valsts ieņēmumu dienests
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Valsts ieņēmumu dienests daļēji tiks atbrīvots no tam neraksturīgas funkcijas un uzdevumu veikšanas;
VNĪ tiks deleģēts jauns valsts pārvaldes uzdevums rīkoties ar valstij piekritīgo mantu daļējā apjomā
VNĪ tiks deleģēts jauns valsts pārvaldes uzdevums rīkoties ar valstij piekritīgo mantu daļējā apjomā
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
Risinājums ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un pildīt Ministru kabineta 13.05.2025. sēdes protokola Nr.19 50.§ uzdoto, t.i., veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu;
Tiks mazināts birokrātiskais slogs nekustamo īpašumu pārņemšanā. Valstij piekritīgie nekustamie īpašumi, kas šobrīd VNĪ tiek nodoti ar Valsts ieņēmumu dienesta starpniecību, nonāks nekustamo īpašumu portfelī nepastarpināti, tādejādi nodrošinot ātrāku un lētāku nekustamo īpašumu pārņemšanas procesu, valsts birokrātijas mazināšanu un darba procesa optimizāciju;
Nosakot VNĪ par kompetento institūciju, kura nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo mantu, daļējā apjomā, kas šobrīd noteikts Valsts ieņēmumu dienestam, process paliek Finanšu ministrijas resora pārziņā un uzraudzībā.
Tiks mazināts birokrātiskais slogs nekustamo īpašumu pārņemšanā. Valstij piekritīgie nekustamie īpašumi, kas šobrīd VNĪ tiek nodoti ar Valsts ieņēmumu dienesta starpniecību, nonāks nekustamo īpašumu portfelī nepastarpināti, tādejādi nodrošinot ātrāku un lētāku nekustamo īpašumu pārņemšanas procesu, valsts birokrātijas mazināšanu un darba procesa optimizāciju;
Nosakot VNĪ par kompetento institūciju, kura nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo mantu, daļējā apjomā, kas šobrīd noteikts Valsts ieņēmumu dienestam, process paliek Finanšu ministrijas resora pārziņā un uzraudzībā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi