Anotācija (ex-ante)

Likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" ir izstrādāts, lai normatīvajā regulējumā iekļautu tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2021/2101. 
 

22.06.2023.

Saskaņā ar Direktīvas 2021/2101 2.panta 1.punktu dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2023. gada 22. jūnijam.

Direktīvas 2021/2101 preambulā norādīts, ka:


1. 2019. gada 26. marta rezolūcijā Eiropas Parlaments uzsvēra, ka ir vajadzīga vērienīga publiska pārskatu sniegšana par katru valsti, lai palielinātu korporatīvo pārredzamību un uzlabotu publisko kontroli. Paralēli darbam, ko Padome veic, lai cīnītos pret uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu, ir jāuzlabo publiskā kontrole pār tādu starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļiem, kas darbojas Eiropas Savienībā, lai vēl vairāk sekmētu korporatīvo pārredzamību un atbildību, tādējādi veicinot mūsu sabiedrības labklājību. Šāda kontrole ir nepieciešama arī tādēļ, lai sekmētu publiskās debates, jo īpaši attiecībā uz tādu starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļu saistību izpildi, kas darbojas Eiropas Savienībā, un ienākuma nodokļu saistību izpildes ietekmi uz reālo ekonomiku. Kopīgu noteikumu noteikšana attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa pārredzamību kalpos arī vispārējām ekonomiskajām interesēm, visā Eiropas Savienībā nodrošinot līdzvērtīgus aizsardzības pasākumus investoru, kreditoru un citu trešo personu aizsardzībai kopumā un tādējādi sekmējot Eiropas Savienības iedzīvotāju uzticēšanās atgūšanu valstu nodokļu sistēmu taisnīgumam. Šādu publisku kontroli var panākt, izmantojot ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju, neatkarīgi no tā, kur starptautiskas grupas galvenais mātesuzņēmums ir iedibināts.

2. Eiropas Savienībā jau ir ieviesta publisku pārskatu sniegšana par katru valsti attiecībā uz banku nozari saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (turpmāk – Direktīva 2013/36), kā arī attiecībā uz ieguves un mežizstrādes nozari saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (turpmāk – Direktīva 2013/34). Lai novērstu banku sektora ziņojumu sniegšanu dubultā, galvenie mātesuzņēmumi un atsevišķie uzņēmumi, uz kuriem attiecas Direktīva 2013/36 un kuri savā ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar minētās direktīvas 89. pantu, iekļauj visas savas darbības un attiecīgā gadījumā arī visas savu radniecīgo uzņēmumu darbības, kas iekļautas to konsolidētajos finanšu pārskatos, tostarp darbības, uz kurām neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 Trešās daļas I sadaļas 2. nodaļas noteikumi, būtu jāatbrīvo no pienākuma izpildīt ziņošanas prasības, kas izklāstītas šajā direktīvā.

3. Lai nodrošinātu pietiekamu detalizācijas pakāpi, kas ļautu iedzīvotājiem labāk novērtēt starptautisku uzņēmumu ieguldījumu sabiedrības labklājības veicināšanā katrā dalībvalstī, informācija būtu jāsniedz sadalījumā pa dalībvalstīm. Turklāt informācija par starptautisku uzņēmumu darbībām būtu jāatspoguļo ļoti detalizēti arī par konkrētām trešo valstu nodokļu jurisdikcijām, kas rada īpašas problēmas. Par visām citām trešās valsts darbībām informācija būtu jāsniedz apkopotā veidā, ja vien uzņēmums nevēlas sniegt sīkāku informāciju.

4. Attiecībā uz noteiktām nodokļu jurisdikcijām būtu jānorāda ļoti detalizēta informācija. Ziņojumā par ienākuma nodokļa informāciju vienmēr būtu jāatklāj informācija atsevišķi par katru jurisdikciju, kura iekļauta Padomes secinājumu par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, pielikumos (Padomes secinājumu I pielikums “ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas”),  un to turpmākos atjauninājumos, kas divreiz gadā, parasti februārī un oktobrī, tiek īpaši apstiprināti un publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstneša C sērijā. Minēto Padomes secinājumu I pielikumā ir iekļauts “ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas”, savukārt II pielikumā – “Pašreizējais stāvoklis sadarbībā ar ES attiecībā uz paustajām saistībām, ko uzņēmušās jurisdikcijas, kuras sadarbojas, nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus”. Attiecībā uz I pielikumu apskatāmās jurisdikcijas ir tās, kuras bija uzskaitītas tā finanšu gada 1. martā, par kuru ir jāsagatavo ziņojums par ienākuma nodokļa informāciju. Attiecībā uz II pielikumu – apskatāmās jurisdikcijas ir tās, kuras ir minētas II pielikumā tā finanšu gada 1. martā, par kuru jāsagatavo ziņojums par ienākuma nodokļa informāciju, un iepriekšējā finanšu gada 1. martā.

5. Tūlītēja tādu datu publiskošana, kuri iekļaujami ziņojumā par ienākuma nodokļa informāciju, atsevišķos gadījumos varētu nopietni kaitēt uzņēmuma komerciālajam stāvoklim. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut uzņēmumiem atlikt konkrētas informācijas atklāšanu uz ierobežotu vairāku gadu posmu ar noteikumu, ka tie skaidri atklāj informāciju par šādu atlikšanu, sniedz ziņojumā pamatotu paskaidrojumu par tās iemesliem un dokumentē šos pamatā esošos iemeslus. Informācija, ko uzņēmumi neiekļauj, būtu jāatklāj vēlākā ziņojumā. Nekādos apstākļos nebūtu pieļaujams neiekļaut informāciju, kas attiecas uz nodokļu jurisdikcijām, kuras iekļautas I un II pielikumā Padomes secinājumos par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas.

20. Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par ziņošanas pienākumu apjomu, kas ar šo direktīvu ieviesti Direktīvā 2013/34, un par to izpildi, dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi norādītu, vai uzņēmumam bija pienākums publicēt ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju, un, ja bija, vai šis ziņojums tika publicēts.
 

Nē

Zvērinātiem revidentiem būs pienākums iekļaut zvērināta revidenta ziņojumā informāciju, vai par to pārskata gadu, kas bija pirms attiecīgā pārskata gada, par kuru sagatavots revidējamais gada pārskats vai revidējamais konsolidētais gada pārskats (ja tāds ir jāsagatavo) Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumā (turpmāk šajā punktā – Likums) minētai komercsabiedrībai bija pienākums iesniegt pārskatu par ienākuma nodokļiem un, ja bija, vai šis pārskats bija iesniegts Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši Likuma 23.panta prasībām un vai bija publiskots tīmekļvietnē atbilstoši Likuma 24.panta prasībām.
 

Nē

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-