Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
VRAA informē, ka saistībā ar tehniskiem darbiem 21.02.2024 laikā no plkst. 21:00 līdz plkst. 23:30 var būt traucēta vienotās pieteikšanās moduļa darbība. To laikā portālā īslaicīgi var būt traucēti vai nepieejami e-Identitātes apliecināšanas un parakstīšanās pakalpojumi ar eID, eParaksts kartēm un mobilo lietotni eParaksts mobile.
22-TA-3491: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes  2021. gada 24. novembra Direktīva (ES) 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (turpmāk – Direktīva 2021/2101).
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" ir izstrādāts, lai normatīvajā regulējumā iekļautu tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2021/2101. 
 
Spēkā stāšanās termiņš
22.06.2023.
Pamatojums
Saskaņā ar Direktīvas 2021/2101 2.panta 1.punktu dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2023. gada 22. jūnijam.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Direktīvas 2021/2101 preambulā norādīts, ka:


1. 2019. gada 26. marta rezolūcijā Eiropas Parlaments uzsvēra, ka ir vajadzīga vērienīga publiska pārskatu sniegšana par katru valsti, lai palielinātu korporatīvo pārredzamību un uzlabotu publisko kontroli. Paralēli darbam, ko Padome veic, lai cīnītos pret uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu, ir jāuzlabo publiskā kontrole pār tādu starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļiem, kas darbojas Eiropas Savienībā, lai vēl vairāk sekmētu korporatīvo pārredzamību un atbildību, tādējādi veicinot mūsu sabiedrības labklājību. Šāda kontrole ir nepieciešama arī tādēļ, lai sekmētu publiskās debates, jo īpaši attiecībā uz tādu starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļu saistību izpildi, kas darbojas Eiropas Savienībā, un ienākuma nodokļu saistību izpildes ietekmi uz reālo ekonomiku. Kopīgu noteikumu noteikšana attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa pārredzamību kalpos arī vispārējām ekonomiskajām interesēm, visā Eiropas Savienībā nodrošinot līdzvērtīgus aizsardzības pasākumus investoru, kreditoru un citu trešo personu aizsardzībai kopumā un tādējādi sekmējot Eiropas Savienības iedzīvotāju uzticēšanās atgūšanu valstu nodokļu sistēmu taisnīgumam. Šādu publisku kontroli var panākt, izmantojot ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju, neatkarīgi no tā, kur starptautiskas grupas galvenais mātesuzņēmums ir iedibināts.

2. Eiropas Savienībā jau ir ieviesta publisku pārskatu sniegšana par katru valsti attiecībā uz banku nozari saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (turpmāk – Direktīva 2013/36), kā arī attiecībā uz ieguves un mežizstrādes nozari saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (turpmāk – Direktīva 2013/34). Lai novērstu banku sektora ziņojumu sniegšanu dubultā, galvenie mātesuzņēmumi un atsevišķie uzņēmumi, uz kuriem attiecas Direktīva 2013/36 un kuri savā ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar minētās direktīvas 89. pantu, iekļauj visas savas darbības un attiecīgā gadījumā arī visas savu radniecīgo uzņēmumu darbības, kas iekļautas to konsolidētajos finanšu pārskatos, tostarp darbības, uz kurām neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 Trešās daļas I sadaļas 2. nodaļas noteikumi, būtu jāatbrīvo no pienākuma izpildīt ziņošanas prasības, kas izklāstītas šajā direktīvā.

3. Lai nodrošinātu pietiekamu detalizācijas pakāpi, kas ļautu iedzīvotājiem labāk novērtēt starptautisku uzņēmumu ieguldījumu sabiedrības labklājības veicināšanā katrā dalībvalstī, informācija būtu jāsniedz sadalījumā pa dalībvalstīm. Turklāt informācija par starptautisku uzņēmumu darbībām būtu jāatspoguļo ļoti detalizēti arī par konkrētām trešo valstu nodokļu jurisdikcijām, kas rada īpašas problēmas. Par visām citām trešās valsts darbībām informācija būtu jāsniedz apkopotā veidā, ja vien uzņēmums nevēlas sniegt sīkāku informāciju.

4. Attiecībā uz noteiktām nodokļu jurisdikcijām būtu jānorāda ļoti detalizēta informācija. Ziņojumā par ienākuma nodokļa informāciju vienmēr būtu jāatklāj informācija atsevišķi par katru jurisdikciju, kura iekļauta Padomes secinājumu par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, pielikumos (Padomes secinājumu I pielikums “ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas”),  un to turpmākos atjauninājumos, kas divreiz gadā, parasti februārī un oktobrī, tiek īpaši apstiprināti un publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstneša C sērijā. Minēto Padomes secinājumu I pielikumā ir iekļauts “ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas”, savukārt II pielikumā – “Pašreizējais stāvoklis sadarbībā ar ES attiecībā uz paustajām saistībām, ko uzņēmušās jurisdikcijas, kuras sadarbojas, nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus”. Attiecībā uz I pielikumu apskatāmās jurisdikcijas ir tās, kuras bija uzskaitītas tā finanšu gada 1. martā, par kuru ir jāsagatavo ziņojums par ienākuma nodokļa informāciju. Attiecībā uz II pielikumu – apskatāmās jurisdikcijas ir tās, kuras ir minētas II pielikumā tā finanšu gada 1. martā, par kuru jāsagatavo ziņojums par ienākuma nodokļa informāciju, un iepriekšējā finanšu gada 1. martā.

5. Tūlītēja tādu datu publiskošana, kuri iekļaujami ziņojumā par ienākuma nodokļa informāciju, atsevišķos gadījumos varētu nopietni kaitēt uzņēmuma komerciālajam stāvoklim. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut uzņēmumiem atlikt konkrētas informācijas atklāšanu uz ierobežotu vairāku gadu posmu ar noteikumu, ka tie skaidri atklāj informāciju par šādu atlikšanu, sniedz ziņojumā pamatotu paskaidrojumu par tās iemesliem un dokumentē šos pamatā esošos iemeslus. Informācija, ko uzņēmumi neiekļauj, būtu jāatklāj vēlākā ziņojumā. Nekādos apstākļos nebūtu pieļaujams neiekļaut informāciju, kas attiecas uz nodokļu jurisdikcijām, kuras iekļautas I un II pielikumā Padomes secinājumos par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas.

20. Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par ziņošanas pienākumu apjomu, kas ar šo direktīvu ieviesti Direktīvā 2013/34, un par to izpildi, dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi norādītu, vai uzņēmumam bija pienākums publicēt ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju, un, ja bija, vai šis ziņojums tika publicēts.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Direktīvas 2021/2101 1.pantā ietvertais 48.f. pants noteic, ka dalībvalstis prasa, ka gadījumos, kad uzņēmuma finanšu pārskatu revīzija saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem jāveic vienam vai vairākiem obligātajiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem, revīzijas ziņojumā norāda, vai par finanšu gadu pirms finanšu gada, par kuru tika sagatavoti finanšu pārskati saskaņā ar revīziju, uzņēmumam bija pienākums publicēt ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju atbilstīgi 48.b pantam, un ja tā, vai ziņojums tika publicēts saskaņā ar 48.d pantu.
 
Risinājuma apraksts
Likuma 1.panta pirmajā daļā īsi un skaidri ir uzskaitīti Likumā lietotie termini. Lai termins pēc iespējas precīzāk izteiktu jēdzienu, tā izvēlē vai darināšanā jāievēro tādi principi kā sistēmiskums, viennozīmīgums, nozīmes precizitāte un lakoniskums, neatkarība no konteksta, sinonīmu nevēlamība un emocionālā neitralitāte. Šobrīd termins "revidenta ziņojums" ne tikai īsi definē tā būtību, bet ietver plašu aprakstu par šajā ziņojumā ietveramajiem datiem.

Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Likumu, tā 1.panta pirmās daļas 7.punktā atstājot īsu termina "revidenta ziņojums" definējumu, bet Likumā ietvert 31.2 pantu, kurā tiek uzskaitīta revidenta ziņojumā iekļaujamā informācija.

Likuma 31.panta 10.punktā tiek noteikts, ka informācija, vai par to pārskata gadu, kas bija pirms attiecīgā pārskata gada, par kuru sagatavots revidējamais gada pārskats vai revidējamais konsolidētais gada pārskats (ja tāds ir jāsagatavo) Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumā minētai komercsabiedrībai bija pienākums iesniegt pārskatu par ienākuma nodokļiem un, ja bija, vai šis pārskats bija iesniegts Valsts ieņēmumu dienestā šajā punktā minētā likuma 23.panta prasībām un vai bija publiskots tīmekļvietnē atbilstoši šajā punktā minētā likuma 24.panta prasībām. 

Šobrīd Likuma 32.panta ceturtajā daļā tiek dota atsauce uz Likuma 1.panta 7.punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktiem. Tā kā Likums tiek precizēts, atstājot Likuma 1.panta pirmās daļas 7.punktā īsu termina "revidenta ziņojums" definējumu, vienlaikus izveidojot jaunu 31.2 pantu, kurā tiek uzskaitīta revidenta ziņojumā iekļaujamā informācija, tad Likuma 32.panta ceturtajā daļā ir jādod atsauce uz Likuma jaunā 31.2 panta 1., 2., 3. un 4.punktu.

Šobrīd Likumā tiek lietoti divi termini "revidenta ziņojums" un "zvērināta revidenta ziņojums", neskatoties uz to, ka ar abiem terminiem tiek saprasts viens un tas pats dokuments. Lai visā Likuma tekstā tiktu lietots vienāds termins, nepieciešams visā Likumā aizstāt vārdus "zvērināta revidenta ziņojums" ar vārdiem "revidenta ziņojums" (attiecīgā locījumā).


 
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 8. panta pirmo daļu Latvijas Banka izdod noteikumus, nevis normatīvos noteikumus.
 
Risinājuma apraksts
Līdz ar to, pārvietojot uz likumprojekta 2.pantā iekļautā Likuma 31.2 panta 1.punktu Likuma 1.panta pirmās daļas 7.punkta "a" apakšpunktu, no tā tika izslēgti vārdi "un normatīvos noteikumus".
Ņemot vērā to, ka Latvijas Bankas noteikumi arī ir normatīvie akti, Likuma 31.2 panta 1.punktā tiek saglabāts termins "normatīvie akti".

 
Problēmas apraksts
Likuma 32.panta ceturtajā daļā ir minēts revidenta pārbaudes ziņojums, kuru zvērināts revidents sniedz saskaņā ar šā Likuma 28.1 pantu par gada pārskata ierobežoto pārbaudi. Savukārt Likuma 28.1 panta otrā daļa noteic, ka pēc gada pārskata ierobežotās pārbaudes pabeigšanas zvērināts revidents sagatavo pārbaudes ziņojumu. Likuma normu skaidrībai ir nepieciešams lietot vienādu terminoloģiju. 
 
Risinājuma apraksts
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Likuma 32.panta ceturto daļu, aizstājot vārdus "revidenta pārbaudes ziņojumu" ar vārdiem "pārbaudes ziņojumu".
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Zvērināti revidenti.
Ietekmes apraksts
Zvērinātiem revidentiem būs pienākums iekļaut zvērināta revidenta ziņojumā informāciju, vai par to pārskata gadu, kas bija pirms attiecīgā pārskata gada, par kuru sagatavots revidējamais gada pārskats vai revidējamais konsolidētais gada pārskats (ja tāds ir jāsagatavo) Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumā (turpmāk šajā punktā – Likums) minētai komercsabiedrībai bija pienākums iesniegt pārskatu par ienākuma nodokļiem un, ja bija, vai šis pārskats bija iesniegts Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši Likuma 23.panta prasībām un vai bija publiskots tīmekļvietnē atbilstoši Likuma 24.panta prasībām.
 
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Likumprojekts "Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums" (22-TA-3504).

Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas 2021/2101 visu citu pantu prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums (22-TA-3504).".
 
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021L2101
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra Direktīva 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 429, 01.12.2021.).
Apraksts

 

 

 

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra Direktīva 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 429, 01.12.2021.).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D

Ar Direktīvas 2021/2101 1.pantu grozītās Direktīvas 2013/34  48.f pants

Likumprojekta 2.pantā iekļautais Revīzijas pakalpojumu likuma 31.panta 10.punkts

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
 

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?

Direktīvas 2021/2101 48.g pants noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka normatīvos un administratīvos aktus, ar kuriem transponē 48.a–48.f pantu, piemēro vēlākais no dienas, kad sākas pirmais finanšu gads, kurš sākas 2024. gada 22. jūnijā vai pēc tam. 

Direktīvas 2021/2101 preambulas 15. punktā ir minēts, ka ir svarīgi nodrošināt datu salīdzināmību. Šajā nolūkā būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai noteikt kopēju veidni un elektroniskus, mašīnlasāmus ziņošanas formātus ziņojuma par ienākuma nodokļa informāciju atspoguļošanai saskaņā ar šo direktīvu. Nosakot šo veidni un ziņošanas formātus, Komisijai būtu jāņem vērā panākumi, kas gūti uzņēmumu publicētās informācijas digitalizācijas un pieejamības jomā, jo īpaši attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi, kā ierosināts tās 2020. gada 24. septembra paziņojumā "Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns". Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.
Šobrīd šāds īstenošanas akts vēl nav pieņemts. Paredzams, ka to pieņems tikai 2024. gada rudenī.

Līdz ar to likumprojekta 3.pantā iekļautais pārejas noteikums paredz, ka šā likuma 31.2 panta 10.punkts attiecināms uz revidenta ziņojumu, kuru zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atbildīgais zvērināts revidents sagatavo par tādu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, kurš sagatavots par pārskata gadu, kas sākas 2024. gada 22. jūnijā vai vēlāk.

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (līdz 31.12.2022), šobrīd Latvijas Banka
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija", Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Likumprojekts tika izskatīts un ir konceptuāli saskaņots darba grupā, kas izveidota ar Finanšu ministrijas 2022.gada 30.maija rīkojumu Nr.194 Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra Direktīvas 2021/2101 pārņemšanai (turpmāk- darba grupa). Likumprojekta izstrādes gaitā darba grupas sēdēs iesaistītie Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (līdz 31.12.2022) šobrīd Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Republikas ārpakalpojumu grāmatvežu asociācijas pārstāvji izvērtēja visas spēkā esošās Direktīvas 2021/2101 normas un darba grupas sēdēs vai elektroniskā viedokļu saskaņošanā pauda viedokli par likumprojektā iekļaujamo regulējumu. Darba grupā tika panākta vienošanās par visiem jautājumiem. 
Plānots, ka pēc likuma stāšanās spēkā Finanšu ministrijas pārstāvji sniegs skaidrojumus publiskajā telpā dažāda formāta pasākumos, kā arī presē un medijos.
 

6.4. Cita informācija


Vienlaicīgi ar šo likumprojektu tiek virzīts likumprojekts "Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums" (22-TA-3504).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi