1.1. Pamatojums
Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par darba dienu pārcelšanu 2024.gadā” (turpmāk – rīkojuma projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Minētā norma paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.
Rīkojuma projekts paredz 2024.gada 23.decembra (pirmdiena) darba dienu, kas iekrīt starp svētdienu - 22. decembri, un svētku dienu - 24.decembri, pārcelt uz sestdienu - 14.decembri un 2024.gada 30.decembra (pirmdiena) darba dienu, kas iekrīt starp svētdienu - 29.decembri, un svētku dienu - 31.decembri, pārcelt uz sestdienu - 28.decembri.
Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes institūcijām un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai.
Ar rīkojuma projekta 2.punktu ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.
1.2. Mērķis
Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansētās valsts pārvaldes institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2024.gada decembrī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Darba likuma 133.panta ceturtā daļa paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.
Saskaņā ar Darba likuma 133.panta piekto daļu, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.
Vienlaikus Darba likuma 136.panta astotā daļa noteic, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.
Savukārt Darba likuma 143.panta sestā daļa paredz, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, nedēļas atpūtas laika ilgums nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.
2024.gadā ir trīs darba dienas 2 nedēļu ietvaros, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku - pirmdiena, 23.decembris (iekrīt starp svētdienu 22. decembri un svētku dienu otrdienu 24. decembri), piektdiena, 27.decembris (iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu 26.decembri un sestdienu 28.decembri) un pirmdiena, 30.decembris (iekrīt starp svētdienu 29. decembri un svētku dienu otrdienu 31. decembri).
Labklājības ministrija, 2023.gada martā aptaujāja mērķgrupu - no valsts budžeta finansēto valsts pārvaldes institūciju darbiniekus – un, izvērtējot aptaujas rezultātus, centās noskaidrot vai respondentu ieskatā ir nepieciešams nākamajā gadā pārcelt darba dienas uz sestdienu, kā arī no aptaujas rezultātiem secināja, uz kuru no sestdienām mēneša ietvaros tās pārceļamas.
Minētās aptaujas rezultāti liecina, ka vairākums nodarbināto atbalsta darba dienu pārcelšanu 2024. gadā kā tādu.
Tāpat no aptaujas izriet, ka vairākums atbalsta divu darba dienu nevis visu trīs darba dienu vai vienas darba dienas pārcelšanu. Arī Labklājības ministrijas ieskatā visu trīs darba dienu pārcelšana uz sestdienām 2024. gada decembra ietvaros radītu situāciju, ka no valsts budžeta finansētās valsts pārvaldes institūcijās nodarbinātajiem būtu jāstrādā trīs sešu darba dienu nedēļas pēc kārtas, kas varētu radīt nodarbināto pārslodzes risku. Vienlaikus, pārceļot visas trīs darba dienas, brīvas dienas būtu no 22.decembra līdz 1.janvārim (ieskaitot), un tas būtu ļoti garš brīvo dienu periods, kad valsts institūcijas nestrādā. Tam varētu būt savas negatīvās sekas, raugoties no institūciju sasniedzamības un institūcijai noteikto uzdevumu izpildes viedokļa.
Vienlaikus lielākais pārsvars respondentu atbalstīja Labklājības ministrijas priekšlikumu 2024.gada 23. decembra darba dienu pārcelt uz sestdienu 14.decembri un 30.decembra darba dienu pārcelt uz sestdienu 28. decembri vai arī atbalstīja 23. un 30.decembra darba dienu pārcelšanu, nenorādot, uz kurām sestdienām mēneša ietvaros tās pārceļamas.
Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansētās valsts pārvaldes institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2024. gada decembrī. Pārceļot 2024.gada 23. decembra darba dienu uz sestdienu 14.decembri un 30.decembra darba dienu uz sestdienu 28. decembri varētu panākt samērīgu darba un atpūtas laika izlīdzinājumu 2024.gada decembrī. Tā tiktu nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tās tiks pārceltas, savukārt nodarbinātajiem tiktu nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas, kuras tie varētu izmantot pēc sava ieskata. Turklāt kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī no valsts budžeta finansētās pārvaldes institūcijās nodarbināto aptaujas datus, uzskatāms, ka ir lietderīgi ar Ministru kabineta rīkojumu 2024.gada 23. decembra darba dienu pārcelt uz sestdienu 14.decembri un 30.decembra darba dienu pārcelt uz sestdienu 28. decembri
Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansētās valsts pārvaldes institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2024.gada decembrī.
Ar rīkojuma projekta 2.punktu ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu.
Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau ilgstoši (grozījumi Darba likuma 133.pantā stājās spēkā 25.03.2010.) un, gadiem ejot, kļuvusi par tradīciju, kuru sabiedrība kopumā atbalsta un vērtē pozitīvi. Turklāt katru gadu tiek noskaidrots mērķgrupas (no valsts budžeta finansētās pārvaldes institūcijas) viedoklis par darba dienu pārcelšanu.
2024. gadā ir trīs darba dienas 2 nedēļu ietvaros, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku - pirmdiena, 23.decembris (iekrīt starp svētdienu 22. decembri un svētku dienu otrdienu 24. decembri), piektdiena, 27.decembris (iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu 26.decembri un sestdienu 28.decembri) un pirmdiena, 30.decembris (iekrīt starp svētdienu 29. decembri un svētku dienu otrdienu 31. decembri).
Darba likuma 133.panta ceturtā daļa paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī no valsts budžeta finansētās pārvaldes institūcijās nodarbināto aptaujas datus, uzskatāms, ka ir lietderīgi ar Ministru kabineta rīkojumu pārcelt 2024.gada 23. decembra darba dienu pārcelt uz sestdienu 14.decembri un 30.decembra darba dienu pārcelt uz sestdienu 28. decembri.Tādejādi tiks nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tās tiks pārceltas, savukārt nodarbinātajiem tiks nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas, kuras tie varēs izmantot pēc sava ieskata. Turklāt kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies. Vienlaikus nebūs pārlieku ilgs pārrāvums no valsts budžeta finansēto valsts pārvaldes institūciju pieejamības un institūcijām noteikto uzdevumu izpildes viedokļa.
Tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansētās valsts pārvaldes institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2024.gada decembrī.
Ar rīkojuma projekta 2.punktu ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu.
Izvērtēta iespēja vispār nepārcelt darba dienas 2024.gadā vai pārcelt 23., 27. un 30.decembra darba dienas.
Šāda tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansētās valsts pārvaldes institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2024.gada decembrī. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī no valsts budžeta finansēto pārvaldes institūcijās nodarbināto aptaujas datus, uzskatāms, ka ir lietderīgi ar Ministru kabineta rīkojumu pārcelt 2024. gada 23. un 30.decembra darba dienas uz sestdienām tā paša mēneša ietvaros - 2024.gada 14. un 28.decembri.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Rīkojuma mērķgrupas aptauja.
2023.gada 9.martā Valsts kancelejai un visām ministrijām tika nosūtīta vēstule, lūdzot paust oficiālu iestādes viedokli (pēc iespējas veicot iestāžu amatpersonu un darbinieku, kā arī padotības iestāžu amatpersonu un darbinieku viedokļu apzināšanu), vai 2024. gadā ir lietderīgi pārcelt 23., 27. un 30. decembra darba dienas vai tomēr nepārcelt minētās darba dienas. Tāpat minētās iestādes tika aicinātas izteikt viedokli, vai pārceļamas divas darba dienas vai visas trīs darba dienas - 23., 27. un 30. decembra darba dienas. Ar minētās aptaujas rezultātiem ir iespējams iepazīties, vēršoties Labklājības ministrijā.