Anotācija (ex-ante)

22-TA-2081: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Spēkā esošie Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumi Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 485) paredz arī to, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) atbalsta programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu (turpmāk – skolu apgādes programma) tādus papildu izglītojošos pasākumus, kam ir izglītojošs raksturs, īsteno Latvijas Lauksaimniecības universitāte (turpmāk – LLU), bet informatīva rakstura papildu izglītojošo pasākumu īstenotāju Lauku atbalsta dienests (turpmāk – LAD) izraugās saskaņā ar normatīviem aktiem publisko iepirkumu jomā. Tiesību akta projekts paredz atcelt deleģējumu LLU, nosakot, ka turpmāk visa veida papildu izglītojošo pasākumu īstenotāju izraudzīsies LAD.
Ar tiesību akta projektu arī grozīti nosacījumi par to, kā informācija par programmas īstenošanu tiek nodrošināta pašās izglītības iestādēs.
Tiesību akta projekts arī paredz 2022./2023. mācību gadā palielināt produktu – augļu, dārzeņu un piena – izdalei piemērojamās atbalsta likmes, lai ņemtu vērā kopš 2021. gada būtiski pieaugušās ražošanas resursu un izejvielu izmaksas.
Tāpat ar tiesību akta projektu MK noteikumos Nr. 485 tiek izdarīta virkne tehnisku precizējumu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir paplašināt programmā paredzēto papildu izglītojošo pasākumu organizēšanas risinājumu iespējas un pielāgot atbalsta likmes būtiski pieaugušajām ražošanas resursu un izejvielu cenām, tā nodrošinot, ka atbalsts atbilst tirgus situācijai un nosedz produktu izmaksas. Ar projektu tiek paredzētas citas atbalsta likmes 2022./2023. mācību gadam. Atbalsta palielināšanai nav nepieciešami papildu budžeta līdzekļi. Ar projektu tiek izdarīta arī virkne tehnisku precizējumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Skolu apgādes programmu ES regulē vairāki normatīvie akti:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (turpmāk – regula Nr. 1308/2013);
2) Padomes 2013. gada 16. decembra Regula (ES) Nr. 1370/2013 par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (turpmāk – regula Nr. 1370/2013);
3) Komisijas 2016. gada 3. novembra Īstenošanas regula (ES) 2017/39 par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemērot attiecībā uz Savienības atbalstu izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu (turpmāk – regula 2017/39);
4) Komisijas 2016. gada 3. novembra Deleģētā regula (ES) 2017/40, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz Savienības atbalstu izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu un groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 907/2014 (turpmāk – regula 2017/40).
Skolu apgādes programma Latvijā tiek ieviesta ar MK noteikumiem Nr. 485.

Par papildu izglītojošiem pasākumiem
Regulas Nr. 1308/2013 23. panta 10. punkts arī noteic, ka dalībvalstis īsteno arī papildu izglītojošus pasākumus, lai nodrošinātu skolu programmas efektivitāti. Šādi var ietvert arī pasākumus un darbības, kuru mērķis ir atjaunot bērnu saikni ar lauksaimniecību, un tie var būt saistīti ar lauku saimniecību apmeklējumu, vairāku citu produktu (programmā bez maksas izdalāmu papildu produktu) izdalīšanu u.c. Papildu izglītojošo pasākumu saturs var būt vērsts uz to, lai izglītotu bērnus par tādiem jautājumiem kā veselīgi ēšanas paradumi, vietējās pārtikas ķēdes, bioloģiskā lauksaimniecība, ilgtspējīga ražošana vai cīņa pret pārtikas izšķērdēšanu.
Saskaņā ar regulas Nr. 1370/2013 5. panta 1. punktu ES atbalsts papildu izglītojošiem pasākumiem nepārsniedz 15 % no dalībvalsts galīgā finanšu piešķīruma kārtējam mācību gadam. 

MK noteikumu Nr. 485 42. punkts kontekstā ar 8.4. apakšpunktu noteic, ka LLU, piesaistot citus speciālistus, tostarp uztura speciālistus un izglītības iestāžu pedagogus, atbilstoši dažādām izglītojamo vecuma grupām īsteno papildu izglītojošos pasākumus un izstrādā līdzekļus izglītojoša rakstura publicitātes pasākumiem. MK noteikumu Nr. 485 anotācijā sniegts izvērsts pamatojums šīs funkcijas deleģēšanai LLU. MK noteikumu Nr. 485 43.–45. punktā noteikta kārtība, kādā tiek apstiprināti LLU papildu izglītojošie pasākumi un par tiem piešķirts atbalsts. Proti, LLU katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz LAD kārtējā mācību gadā plānoto papildu izglītojošo pasākumu plānu un tāmi, bet mēneša laikā pēc attiecīgo pasākumu īstenošanas LLU iesniedz LAD pārskatu par īstenotajiem pasākumiem un faktisko tāmi. LAD mēneša laikā izvērtē iesniegtos dokumentus un iesniedz tos apstiprināšanai skolu apgādes programmas komisijā, kas izveidota saskaņā ar MK noteikumu Nr. 485 24. punktu (turpmāk – programmas komisija). Programmas komisija plānoto pasākumu plānu un tāmi kārtējam mācību gadam un pēc tam pārskatu par īstenotajiem pasākumiem un faktisko tāmi izskata un apstiprina triju nedēļu pēc tam, kad LAD tos iesniedzis izvērtēšanai. Pēc pasākumu pārskata un tāmes apstiprināšanas programmas komisijā LLU iesniedz LAD atbalsta iesniegumu, un LAD triju mēnešu laikā saskaņā ar regulas 2017/39 5. panta 3. punktu izmaksā atbalstu par īstenotajiem pasākumiem, sedzot šo pasākumu faktiskās izmaksas.
Attiecībā uz informatīva rakstura publicitātes pasākumiem, kas skolu apgādes programmā tiek īstenoti saskaņā ar MK noteikumu Nr. 485 8.6. apakšpunktu un 35. un 40. punktu, MK noteikumi Nr. 485 nenoteic īpašu laika grafiku šādu pasākumu plāna un tāmes iesniegšanai un apstiprināšanai. Tas atšķirībā no MK noteikumos Nr. 485 noteiktās kārtības attiecībā uz LLU ļauj elastīgi plānot pasākumu vajadzības un izraudzīties pretendentus, pielāgojot pasākumus specifiskai situācijai, mērķim un vajadzībai. Tomēr saskaņā ar MK noteikumu Nr. 485 24.2. apakšpunktu arī šo pasākumu plāns, pārskats un tāme tiek apstiprināti programmas komisijā.
LLU atbilstoši noteiktajam deleģējumam laikposmā no 2017./2018. mācību gada ir īstenojusi virkni papildu izglītojošo un informatīva rakstura publicitātes pasākumu, piemēram, izstrādājot metodiskos materiālus (2018. gadā) pedagogiem izmantošanai mācību stundu sagatavošanai par attiecīgiem tematiem, organizējot dažādus konkursus mērķauditorijas izglītojamiem (piemēram, konkurss "Esi aktīvs! Dari kopā!" 2021. gadā), seminārus pedagogiem ("No lauka līdz galdam" 2019. gadā un "Bioloģiski jeb tīra pārtika cilvēkam un videi" 2022. gadā), dalību "ZZ čempionātā" u.c. Visi izstrādātie materiāli, kā arī informācija par notikušajiem pasākumiem, konkursiem un semināriem ir pieejami skolu apgādes programmas tīmekļvietnē www.piensaugliskolai.lv.
Regulas 2017/40 6. panta 1. punkta otrā daļa noteic, ka atbalsta pretendentus, kas izvēlēti iepirkuma procedūrā, var uzskatīt par apstiprinātiem, ja iepirkuma procedūras dalības nosacījumos ir iekļautas attiecīgās saistības pretendentiem. MK noteikumu Nr. 485 9.2. apakšpunktā noteikta kārtība, kā tiek apstiprināti atbalsta pretendenti, kas īsteno papildu izglītojošos un publicitātes pasākumus un programmas izvērtējumu, proti, iesniedzot iesniegumu LAD. 

Par produktu izdalei piemērojamām atbalsta likmēm
Skolu apgādes programmā piemērojamās atbalsta likmes par izdalītajiem produktiem ir noteiktas MK noteikumu Nr. 485 5. pielikumā. Šīs likmes ir spēkā no 2017. gada izdales perioda sākuma augļiem un dārzeņiem un no 2018. gada izdales perioda sākuma pienam. Tādējādi, atbalsta likmes augļu un dārzeņu izdalei nav pārskatītas kopš MK noteikumu Nr. 485 spēkā stāšanās. Savukārt, ar Ministru kabineta 2022. gada 15. februāra noteikumiem Nr. 125 "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm"" (turpmāk – MK noteikumu Nr. 485 grozījumi) atbalsta likmes pienam tika uz laiku, t.i., 2021./2022. mācību gada otrajam semestrim, palielinātas (tās ietverot MK noteikumu Nr. 485. 65. pantā), lai atspoguļotu pieaugušās izejvielas (svaigpiena) un pārstrādes izmaksas. Izstrādājot iepriekšminētos grozījumus, projekta anotācijā bija norādīts, ka atbalsta likmes pienam tiek palielinātas tikai īslaicīgi, līdz mācību gada beigām, un par likmju apmēru turpmākam periodam tiks iesniegti atsevišķi grozījumi.

Par nosacījumiem atbalsta piešķiršanai par izdalītajiem produktiem
2021. gada 13. decembrī ar regulu 2022/246 tika grozīta regula 2017/39, tostarp tās 5. panta 1. punkta "b" apakšpunkts, nosakot, ka gadījumos, kad atbalsts tiek piešķirts kā vienotas likmes finansējums, atbalstu par piegādātajiem produktiem var izmaksāt, ja ir iesniegts pierādījums, ka produkti izglītības iestādei ir faktiski piegādāti. Pirms tam attiecīgā regulas vienība paredzēja atļaut atbalstu tikai tad, ja bija iesniegts pierādījums, ka ražotājam par produktiem ir samaksāts. Grozot šo nosacījumu, Komisija regulas 2022/246 2. preambulā norāda, ka līdzšinējā prakse programmas īstenošanā liecina, ka šādai prasībai nav nozīmes, turklāt tas neatbilst vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas mērķim, uz ko ir vērsta atļauja dalībvalstīm izmantot, piemēram, vienotas likmes finansējumu.
MK noteikumu Nr. 485 34.3. apakšpunkts noteic, ka jābūt iesniegtiem dokumentiem, kas apliecina, ka ražotājam par piegādātajiem produktiem ir samaksāts saskaņā ar regulas 2017/40 5. panta 1. punkta "b" apakšpunktu.

Par informēšanu skolu apgādes programmā
MK noteikumu Nr. 485 31. pants noteic, ka LAD nodrošina informatīvā plakāta izgatavošanu un izsniegšanu atbalsta pretendentiem, kas piegādā produktus skolu apgādes programmā, vismaz divos eksemplāros uz katru atbalsta pretendenta apgādāto izglītības iestādi. Atbalsta pretendenti nodrošina šo plakātu nogādāšanu attiecīgajām izglītības iestādēm.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Par papildu izglītojošiem pasākumiem
Ievērojot pieredzi līdzšinējā skolu apgādes programmas ieviešanas laikā (kopš 2017./2018. gada, kad stājās spēkā esošais ES regulējums), Zemkopības ministrija un LAD secina, ka lielāka elastība dažādu pasākumu plānošanas un īstenošanas iespējās gan attiecībā uz laika termiņiem, gan pretendentu izvēli ļauj efektīvāk pielāgot pasākumus tieši izvēlētajai mērķauditorijai atbilstošā brīdī un atbilstoši specifiskiem mērķiem un vajadzībām.
Turklāt, tā kā ES normatīvie akti, proti, regulas 2017/40 6. panta 1. punkta otrā daļa pieļauj, ka publiskā iepirkuma procedūrā izvēlētus atbalsta pretendentus var uzskatīt par apstiprinātiem, ja iepirkuma nosacījumos tikušas iekļautas attiecīgās saistības, MK noteikumu Nr. 485 9.2. apakšpunktā ietvertā prasība šos pretendentus apstiprināt atsevišķā kārtībā rada administratīvu slogu, no kura ir iespējams izvairīties, ja šie pretendenti tiek izvēlēti iepirkuma procedūrā.

Par produktu izdalei piemērojamām atbalsta likmēm
Pašlaik lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanā, tostarp skolu apgādes programmā iekļauto produktu – pasterizēta piena un svaigu augļu un dārzeņu – ražošanas izmaksas, kas ietver arī ar produktu sagatavošanu, iepakošanu, transportēšanu saistītās izmaksas, ir būtiski palielinājušās, ņemot vērā bezprecedenta situāciju ar atsevišķu ražošanas resursu cenu kāpumā, ko izraisījis Krievijas izvērstais karš Ukrainā, kā arī kopējā inflācija. Tādējādi pašreizējās atbalsta likmes skolu apgādes programmā, tostarp ar MK noteikumu Nr. 485 grozījumiem palielinātās atbalsta likmes piena izdalei 2021./2022. mācību gada otrajam semestrim, nenosedz produktu izmaksas. Kārtējā mācību gadā (2021./2022.) turpinājās tikai piena izdalīšana pirmsskolas izglītības iestādēs, savukārt augļu un dārzeņu izdalīšana, ņemot vērā salīdzinoši mazāko kopējo finansējumu, beidzās jau gada pirmajos mēnešos. Tomēr saskaņā ar MK noteikumu Nr. 485 nosacījumiem atbalsta pretendentiem, kas vēlēsies produktus piegādāt 2022./2023. mācību gadā, līdz šā gada 10. septembrim ir jāiesniedz dalības pieteikums LAD, un ir būtiskas bažas par to, ka, saglabājoties spēkā esošajām atbalsta likmēm, daudzi atbalsta pretendentu izstāsies no dalības programmā, tā apdraudot skolu apgādes programmas īstenošanu. LAD ir informējis Zemkopības ministriju par to, ka saņemta virkne iesniegumu no skolu apgādes programmā apstiprinātajiem atbalsta pretendentiem ar lūgumu palielināt atbalsta likmes, lai adekvāti atspoguļotu šo izmaksu pieaugumu un nākamajā mācību gadā netiktu apdraudēta programmas īstenošana.
LLai novērtētu izmaksu pieaugumu produktiem, kas tiek izdalīti skolu apgādes programmā, Zemkopības ministrija pieprasīja izmaksu datus no piena pārstrādes, augļkopības un dārzeņkopības nozaru nevalstiskajām organizācijām – "Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības" (turpmāk – LPCS), "Latvijas Augļkopju asociācijas" un biedrības "Latvijas Dārznieks". Piedevām novērtējumā tika izmantoti Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – LDC) dati par svaigpiena vidējām iepirkuma ikmēneša cenām Latvijā, Centrālās Statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) dati par ābolu ikmēneša mazumtirdzniecības cenām un Agroresursu un ekonomikas institūta (turpmāk – AREI) dati par burkānu un kāpostu ražotāja ikmēneša cenām.

Novērtējuma procesā Zemkopības ministrija secināja:
1) svaigpiena iepirkuma vidējā cena saskaņā ar LDC datiem 2022. gada maijā sasniedza 0,473 euro/kg, pieaugot par 4,5 % mēneša laikā un par 55,4 % gada laikā. Savukārt kopš 2022. gada janvāra cenas kāpums līdz maijam sasniedza 13 %. Turklāt jau kopš 2021. gada novembra svaigpiena iepirkuma cena ik mēnesi sasniedz jaunu absolūti augstāko rādītāju. Arī jūnijā, pēc LDC datiem, sagaidāms turpmāks cenas pieaugums – par 2,2 % salīdzinājumā ar maiju. Tādējādi situācija svaigpiena tirgū raksturojama kā bezprecedenta, ar iepriekš nepieredzētiem kāpuma tempiem un cenas līmeņiem. Turklāt svaigpiena cena palielinās ne tikai Latvijā, bet visā ES: ES svaigpiena vidējā cena maijā bija 0,476 euro/kg, kas ir par 3,6 % augstāka nekā aprīlī un par 33,3 % augstāka nekā pirms gada. Šādu cenu tendenci izraisa kopējs piena ražošanas samazinājums un tirgus piedāvājums pasaules mērogā, jo piena ražošana samazinās gan ES (ES ir lielākais piena ražošanas reģions pasaulē), gan Austrālijā un Jaunzēlandē – valstīs, kas ir nozīmīgas piena produktu piegādātājas pasaules tirgū;
2) tā kā skolu apgādes programmā drīkst izdalīt tikai pasterizētu pienu bez cukura un piedevām, ievērojami ir palielinājušās pasterizēta piena ražošanas jeb piena pārstrādes izmaksas: saskaņā ar LPCS apkopoto informāciju 2022. gada maijā salīdzinājumā ar 2021. gada maiju energoresursu izmaksas uz vienu tonnu piena pieaugušas par 174 %, ūdens izmaksas – par 88 %, loģistikas izmaksas (t.sk. degvielai) par 39 %, iepakojuma izmaksas – par 6 % un darbaspēka izmaksas – par 27 %, savukārt kopējās vienas tonnas piena pārstrādes izmaksas (ievērtējot arī LDC apkopoto svaigpiena iepirkuma cenu) šajā periodā pieaugušas par 49 %. LPCS ir piena pārstrādes uzņēmumu nevalstiska organizācija, kas pārstāv aptuveni 80 % Latvijas piena pārstrādes sektora, tāpēc LPCS sniegtie izmaksu dati uzskatāmi par objektīviem;
3) savukārt, vērtējot svaigpiena iepirkuma cenas un pasterizēta piena ražošanas izmaksu pieaugumu 2022. gada marta–jūnija periodā salīdzinājumā ar 2021. gada oktobra–2022. gada janvāra periodu (kas tika izmantots likmju noteikšanai MK noteikumu Nr. 485 grozījumos), svaigpiena iepirkuma cena, izsakot uz vienu tonnu, ir pieaugusi par 22 %, bet kopējās pasterizēta piena izmaksas (t.sk. energoresursu, loģistikas, ūdens, iepakojuma, darbaspēka izmaksas) – par 21 %;
4) tā kā augļu un dārzeņu audzēšana Latvijā ir izteikti sezonāla un Latvijā ražotie produkti tirgū ir pieejami galvenokārt rudens un ziemas periodā, turklāt augļu un dārzeņu izdalīšanai pieejamais finansējums ir ievērojami mazāks nekā piena izdalīšanai, augļi un dārzeņi programmā tiek izdalīti vēlākais līdz februārim–martam (t.i., izdales periods MK noteikumos Nr. 485 ilgst līdz mācību gada beigām, tomēr augļu un dārzeņu izdalīšana beidzas daudz agrāk). Šī iemesla dēļ arī augļu un dārzeņu ražošanas izmaksas (t.i., iepirkuma cenas), apstrādes un loģistikas izmaksas un to pieaugumu ir objektīvi vērtēt laikposmā, kad šie produkti tiek izdalīti skolu apgādes programmā. Tādēļ produktu izmaksu pieaugums novērtēts salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem 2021./2022. mācību gada izdales periodā, proti, no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam;
5) svaigu augļu izmaksu pieauguma novērtēšanai tika izmantotas CSP apkopotās mazumtirdzniecības cenas āboliem – gan tādēļ, ka āboli veido absolūti lielāko īpatsvaru izdalīto augļu un dārzeņu apjomā (95 % 2021./2022. mācību gadā), gan tādēļ, ka ražotāja (iepirkuma) cenas āboliem Latvijā netiek apkopotas. Lai no CSP mazumtirdzniecības cenas iegūtu provizorisku ražotāja cenu, tiek atņemti 30 %, kas provizoriski attiecināmi uz mazumtirdzniecības uzcenojumu, kā arī tiek atņemts 5 % pievienotās vērtības nodoklis. Tādējādi, pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem, ābolu ražotāja cena ir palielinājusies par 0,20 euro/kg jeb 0,02 euro uz porciju (saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 485 augļu un dārzeņu porcijas svars ir 100 gramu). Savukārt, pamatojoties uz nevalstisko organizāciju sniegtajiem datiem par pārējām ābolu sagatavošanas izmaksām – tīrīšanu, mazgāšanu, svēršanu, iepakošanu, transportu, izdalīšanu u.tml., tās ir palielinājušās par 0,1 euro/kg nefasētiem āboliem un par 0,7 euro/kg porcijās fasētiem āboliem;
6) attiecībā uz svaigiem dārzeņiem tiek izmantotas AREI apkopotās ikmēneša ražotāja cenas burkāniem un kāpostiem: šiem dārzeņiem ražotāja cenas pieaugums sasniedz 0,01 euro/kg jeb 0,001 euro uz porciju. Savukārt, pamatojoties uz nevalstisko organizāciju sniegtiem datiem par pārējām burkānu un kāpostu sagatavošanas izmaksām – tīrīšanu, mazgāšanu, svēršanu, iepakošanu, transportu, izdalīšanu u.tml., tās, tāpat kā āboliem, ir palielinājušās vidēji par 0,2 euro/kg nefasētiem dārzeņiem un par 0,7 euro/kg porcijās fasētiem dārzeņiem;
7) augļu un dārzeņu asorti izmaksu pamatā ir augļu izmaksas, ņemot vērā, ka dārzeņu īpatsvars kopējā 2021./2022. mācību gadā izdalīto produktu struktūrā nepārsniedz 2 %, proti, āboli veido 95 % un bumbieri – 3,5 % (bumbieru cenas izvērtēšanai tika izmantota bumbieru vidējā eksporta cena attiecīgajā periodā). Tādējādi asorti produktu ražotāja cena (jeb iepirkuma cena), pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem, ir palielinājusies par 0,4 euro/kg jeb 0,04 euro uz porciju, bet pārējās izmaksas – par 0,1 euro/kg nefasētiem asorti un par 0,6 euro/kg fasētiem asorti. 

Par nosacījumiem atbalsta piešķiršanai par izdalītajiem produktiem
Tā kā atbalsta pretendents produktu izdalīšanai var būt ne tikai produktu ražotājs, bet arī, piemēram, izglītības iestādes ēdinātājs un pati izglītības iestāde vai pašvaldība, skolu apgādes programmas sekmīgai darbībai ir svarīgi, ka pretendents laikus norēķinās ar produktu ražotāju par produktiem, ko tas piegādā skolu apgādes programmai. Tādēļ līdzšinējais regulas 2017/39 5. panta 1. punkta "b" apakšpunktā ietvertais nosacījums par to, ka atbalstu pretendentam var izmaksāt tikai pēc tam, kad tas iesniedz pierādījumus par norēķiniem ar ražotāju, veicināja programmas veiksmīgu īstenošanu Latvijā. Šīs prasības atcelšana ar regulu 2202/246 pasliktina produktu ražotāju situāciju salīdzinājumā ar atbalsta pretendentiem, kam rodas iespēja ilgstoši nenorēķināties par produktiem (ņemot vērā arī apstākli, ka saskaņā ar ES nosacījumiem atbalsta iesniegumus pretendenti var iesniegt trīs mēnešu laikā pēc produktu piegādes mēneša), tādējādi negatīvi ietekmējot produktu ražotāju situāciju ar apgrozāmo līdzekļu pieejamību un apgrūtinot to saimniecisko darbību. Latvijā ir svarīgi saglabāt nosacījumu par to, ka atbalsts par piegādātajiem produktiem var tikt izmaksāts tikai tad, kad pretendents iesniedzis pierādījumu par norēķiniem ar produkta ražotāju.

Par informēšanu par ES finansējumu programmai un izglītības iestādes dalību programmā
Līdzšinējā LAD pieredze skolu apgādes programmas ieviešanā un informatīvo plakātu nodrošināšanā liecina, ka plakātu izgatavošana un nogādāšana atbalsta pretendentiem rada būtisku administratīvo slogu, jo saziņa ar atbalsta pretendentiem (iesniegumu pieņemšana, apgādes tiesību piešķiršana  u.c.) skolu apgādes programmā notiek elektroniski un plakāti ir atsevišķi jānogādā līdz pretendentiem. Arī atbalsta pretendentiem tiek radīts administratīvais slogs, lai plakātus nogādātu izglītības iestādēm. Turklāt LAD līdzšinējā pieredze pārbaudēs pie atbalsta pretendentiem un izglītības iestādēs ļauj secināt, ka daudzos gadījumos izglītības iestādēs izvietotie plakāti tiek bojāti, pat neatgriezeniski, un izvietoti kopā ar plašu cita veida informāciju izglītojamiem un viņu vecākiem, tādēļ plakāti ne vienmēr sasniedz savu informatīvo mērķi. Ievērojot iepriekšminēto, plakātu izgatavošana no valsts budžeta līdzekļiem nav lietderīga. Turklāt regulas Nr. 1308/2013 23a. panta 8. punkts noteic, ka informēšanas vajadzībām dalībvalsts var izmantot jebkurus piemērotus publicitātes līdzekļus, tostarp plakātus, tīmekļvietnes, kampaņas u.c., un Latvijā ir izveidota skolu apgādes tīmekļvietne www.piensaugliskolai.lv, kurā tiek ievietota visa ar programmas īstenošanu saistītā informācija. Savukārt informatīvo plakātu atbilstoši ES normatīvajos aktos noteiktām minimālajām prasībām, vai izmantojot skolu apgādes programmas tīmekļvietnē pieejamo līdz šim izmantotā plakāta paraugu, izglītības iestāde var izgatavot un izvietot pati, izmantojot tai pieejamos tehniskos risinājumus (piemēram, izdrukāt).
Risinājuma apraksts
Par papildu izglītojošiem pasākumiem
Projekts paredz atcelt deleģējumu LLU īstenot papildu izglītojošos un informatīva rakstura publicitātes pasākumus, nosakot, ka visus papildu izglītojošos un publicitātes pasākumus īstenos persona, ko LAD izraudzīsies saskaņā ar  normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. To paredz grozījumi MK noteikumu Nr. 485 8.4., 8.6. un 9.2. apakšpunktā un 32., 35., 40. un 42.–46. punktā.

Par produktu izdalei piemērojamām atbalsta likmēm
Lai 2022./2023. mācību gadā turpinātu sekmīgi īstenot atbalsta programmu un piena piegādi atbalsta programmā, nodrošinot pirmskolas vecuma bērnus un 1.–9. klases skolēnus ar bezmaksas produktiem, ir nepieciešams ņemt vērā produktu izmaksu kāpumu un palielināt atbalstu tādā apmērā, kas nosegtu ražošanas, piegādes un izdales izmaksas. Tādēļ tiesību akta projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 485 ar jaunu 66. punktu, kurā noteiktas atbalsta likmes 2022./2023. mācību gadā.
Ievērojot esošo bezprecedenta situāciju attiecībā uz izmaksu pieauguma apmēru, ir pamatoti atbalsta likmju pārskatīšanā vērtēt, cik vien iespējams, aktuālu, nevis ilgtermiņa periodu, kurā lielāko īpatsvaru veidotu relatīvi zemi cenu un izmaksu līmeņi, tādējādi neļaujot noteikt atbalsta likmi, kas atbilst esošajai tirgus situācijai.
Šī iemesla dēļ tiesību akta projektā paredzētās atbalsta likmes piena izdalei ir pamatotas ar pasterizēta piena ražošanas vidējām izmaksām četru mēnešu periodā no 2022. gada marta līdz jūnijam, ņemot vērā LDC jūnija prognozi svaigpiena iepirkuma cenai un LPCS apkopotos prognozētos piena pārstrādes izmaksu rādītājus jūnijā. Pēc LDC datiem, svaigpiena vidējā iepirkuma cena šajā periodā bija 461,07 euro/t, bet piena pārstrādes un piegādes izmaksas, pēc LPCS sniegtās informācijas, – 496,34 euro/t, tādējādi kopējās pasterizēta piena izmaksas uz tonnu sasniedza 957,40 euro/t. Skolu apgādes programmas vajadzībām šie skaitļi tiek pārrēķināti uz vienu litru (izmantojot MK noteikumu Nr. 485 21. punktā minēto koeficientu) un papildus piemērotas ar piena izdalīšanu saistītās izmaksas skolā (sagatavošana pasniegšanai, glāžu mazgāšana, atkritumu savākšana u.tml.). Tādējādi kopējās produktu izmaksas skolu apgādes programmā salīdzinājumā ar MK noteikumu Nr. 485 grozījumos noteiktajām palielinās par 0,17 euro par litru jeb par 19 % pienam iepakojumā virs 250 ml un par 15 % pienam iepakojumā līdz 250 ml (ieskaitot). Tātad projekts paredz noteikt šādas atbalsta likmes piena izdalei 2022./2023. mācību gadā:
a) pienam iepakojumā, ne lielākā par 250 mililitriem, – 1,28 euro par litru;
b) pienam iepakojumā, kas lielāks par 250 mililitriem, – 1,04 euro par litru;
c) bioloģiskajam pienam iepakojumā, ne lielākā par 250 mililitriem, – 1,30 euro par litru;
d) bioloģiskajam pienam iepakojumā, kas lielāks par 250 mililitriem, – 1,06 euro par litru.

Savukārt par augļiem un dārzeņiem tiesību akta projektā paredzētās atbalsta likmes ir pamatotas ar izmaksu un to pieauguma datiem, kas atspoguļoti sadaļā "Problēmas apraksts". Tiesību akta projekts paredz noteikt šādas atbalsta likmes augļu un dārzeņu izdalīšanai 2022./2023. mācību gadā:
a) nefasētiem augļiem – 0,16 euro par porciju;
b) fasētiem (pa 100 g) augļiem – 0,27 euro par porciju;
c) nefasētiem bioloģiskajiem augļiem – 0,18 euro par porciju;
d) fasētiem bioloģiskajiem augļiem – 0,29 euro par porciju;
e) nefasētiem dārzeņiem – 0,11 euro par porciju;
f) fasētiem dārzeņiem – 0,22 euro par porciju;
g) nefasētiem bioloģiskajiem dārzeņiem – 0,13 euro par porciju;
h) fasētiem bioloģiskajiem dārzeņiem – 0,24 euro par porciju;
i) nefasētiem asorti – 0,19 euro par porciju;
j) fasētiem asorti – 0,3 euro par porciju;
k) nefasētiem bioloģiskajiem asorti – 0,21 euro par porciju;
l) fasētiem bioloģiskajiem asorti – 0,32 euro par porciju.

Projektā paredzētais atbalsta likmju palielinājums neparedz papildu budžeta nepieciešamību, un atbalsts tiks izmaksāts no atbalsta programmai piešķirtā budžeta.
TTomēr ir sagaidāms, ka atbalsta likmju palielināšana samazinās bērniem izdalīto produktu daudzumu vai produktu izdales reižu skaitu izdales periodā. Proti, pēc ZM aprēķiniem, vienam izglītojamam izdales reižu skaits samazināsies vidēji par nepilnām septiņām reizēm pienam un par nepilnām 12 reizēm augļiem un dārzeņiem.
Jāpiebilst gan, ka izdales reižu skaitu būtiski var ietekmēt arī tas, kāda veida produkti (t.i., iepakojuma veids, bioloģisks produkts u.tml.) tiks piegādāti, proti, jo lielāks īpatsvars kopējā produktu apjomā būs produktiem ar augstākām atbalsta likmēm, jo lielāks finansējums šiem produktiem tiks novirzīts, samazinot iespējamo izdales reižu skaitu. Dažādu produktu daudzuma proporcijas katrā mācību gadā atšķiras.
Papildu informācija par produktu izdalei pieejamo finansējumu 2022./2023. mācību gadā, par produktu izmaksu pamatpozīcijām, kā arī par likmju palielināšanas ietekmi uz izdales reižu skaitu sniegta anotācijas pielikumā.

Projekts paredz atbalsta likmes palielināt tikai 2022./2023. mācību gadam, tāpēc ka tālākas izmaksu tendences, jo īpaši ilgtermiņā, pašlaik nav prognozējamas.  Tādēļ pirms 2023./2024. mācību gada sākuma ir plānots atkārtoti izvērtēt atbalsta likmes, un pēc nepieciešamības tiks izstrādāti attiecīgi grozījumi MK noteikumos Nr. 485. Tādējādi pašlaik tiesību akta projekts neparedz grozīt MK noteikumu Nr. 485 5. pielikumu.

Par nosacījumiem atbalsta piešķiršanai par izdalītajiem produktiem
Projekts paredz MK noteikumu Nr. 485 34.3. apakšpunktā svītrot atsauci uz regulas vienību, bet saglabāt pēc būtības nosacījumu par to, ka atbalstu pretendentam var izmaksāt, ja tas iesniedz pierādījumus, ka ražotājam par piegādātajiem produktiem ir samaksāts.

Par informēšanu par ES finansējumu programmai un izglītības iestādes dalību tajā
Projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 485 30. punktu un izteikt jaunā redakcijā 31. punktu, nosakot, ka izglītības iestāde nodrošina informatīvā plakāta izgatavošanu un izvietošanu saskaņā ar ES nosacījumiem. Šāds pienākums radīs administratīvo slogu izglītības iestādēm, jo būs nepieciešams nodrošināt plakāta izgatavošanu. Tomēr izglītības iestāde var turpināt izmantot līdz šim tai izsniegto plakātu, ja tas ir saglabājies.

Par citiem projektā ietvertajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 485
1) MK noteikumu Nr. 485 4.1.1.1.1. apakšpunkts ietver atsauci uz normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tā kā šis plānošanas periods jau ir pagājis, ir grozīti arī attiecīgie normatīvie akti, kā arī precizēta kārtība, kādā apliecināms fakts, ka produkts ir audzēts, ievērojot integrētās audzēšanas principus. Tādēļ tiesību akta projekta 1. punkts paredz tehnisku grozījumu, precizējot šo nosacījumu;
2) MK noteikumu Nr. 485 10.2. apakšpunkts noteic, ka LAD katru gadu līdz 29. septembrim savā tīmekļvietnē publicē Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegto to izglītības iestāžu sarakstu, kuras kārtējā mācību gadā īsteno pirmsskolas un 1.–9. klases izglītības programmas, norādot izglītojamo skaitu pa izglītības līmeņiem. Ņemot vērā LAD faktisko pieredzi programmas administrēšanā, ir svarīgi precizēt, ka ir norādīts katrai attiecīgās izglītības iestādes izglītojamo skaits pa līmeņiem, kā arī noteikt, ka šī informācija ir aktuāla pēc situācijas katra mācību gada 1. septembrī. Izglītības un zinātnes ministrija izgūst Valsts izglītības informācijas sistēmas operatīvos datus 5. septembrī vai nākamajā darba dienā pēc 5. septembra par izglītojamo skaitu 1.septembrī. Tiesību akta projekta 5. punkts tādējādi paredz attiecīgi precizēt 10.2. apakšpunkta redakciju;
3) MK noteikumu Nr. 485 24.1. apakšpunktā noteikts, ka viena no skolu apgādes programmas komisijas funkcijām ir noteikt katram mācību gadam kopējā programmai pieejamā finansējuma sadalījumu galvenajām pozīcijām – produktu izdalīšanai, papildu izglītojošiem pasākumiem un publicitātes pasākumiem un izvērtējumam. Tā kā projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 485 45. punktu, ir nepieciešams saglabāt nosacījumu par to, ka, aprēķinot atbalstu par īstenotajiem papildu izglītojošiem un publicitātes pasākumiem, ir ievēroti ES normatīvajos aktos noteiktie atbalsta limiti par šādiem pasākumiem mācību gada laikā. Tādēļ tiesību akta projekta 11. punkts paredz izteikt 24.1. apakšpunktu jaunā redakcijā, to papildinot ar attiecīgajām atsaucēm uz ES normatīvajiem aktiem;
4) MK noteikumu Nr. 485 32. punkts noteic, ka izglītības iestāde izglītojamiem nodrošina papildu izglītojošos pasākumu sadarbībā ar pasākumu īstenotāju, proti, LLU. Tā kā deleģējums LLU tiek atcelts īstenot šādus pasākumus, ņemot vērā arī līdzšinējo pieredzi papildu izglītojošo pasākumu īstenošanā izglītības iestādēs un to, ka informācija par visiem līdzekļiem papildu izglītojošo pasākumu īstenošanai (tostarp konkursiem, kampaņām, informatīviem un metodiskiem materiāliem u.c.) tiek ievietota skolu apgādes programmas tīmekļvietnē, 32. punkta redakcija ir jāprecizē, nosakot, ka izglītības iestādes papildu izglītojošos pasākumus izglītojamiem nodrošina, izmantojot minētajā tīmekļvietnē pieejamos līdzekļus;
5) MK noteikumu Nr. 485 36. punkts noteic, ka LAD, aprēķinot un izmaksājot atbalstu, ņem vērā arī atbalsta pretendentam piešķirtās apgādes tiesības, lai tās netiktu pārsniegtas. Šis nosacījums attiecas tikai uz atbalstu par izdalītajiem produktiem, savukārt punkta pirmajā daļā ietvertais regulējums attiecas arī uz atbalstu par papildu izglītojošiem pasākumiem, tādēļ ir nepieciešams precizēt redakciju, nosacījumu par atbalstu par izdalītajiem produktiem ietverot atsevišķā teikumā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • skolēni
  • pirmsskolas vecuma bērni
Ietekmes apraksts
Palielinot atbalsta likmes skolu apgādes programmā tiks nodrošināts, ka programma tiek sekmīgi īstenota arī nākamajā mācību gadā, dodot iespēju mērķauditorijas bērniem saņemt bezmaksas produktus.
Juridiskās personas
  • Atbalsta pretendenti, produktu ražotāji
Ietekmes apraksts
Tiesību akta projekts nodrošinās, ka atbalsta likmes atspoguļo faktiskās izmaksas un faktisko tirgus situāciju, tādēļ ietekme uz atbalsta pretendentiem un produktu ražotājiem būs pozitīva. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

-

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

-

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

-

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Liela daļa skolu apgādes programmā iesaistīto atbalsta pretendentu un produktu ražotāju ir mazie un vidējie uzņēmumi. Palielinot atbalsta likmes, šiem uzņēmumiem neradīsies finansiāli zaudējumi programmas īstenošanā.

2.2.5. uz konkurenci:

-

2.2.6. uz nodarbinātību:

-

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Atbalsta likmju palielināšana tiks īstenota no atbalsta programmai piešķirtā finansējuma. 
Noteikumu projekta izpildē iesaistītās institūcijas administratīvās izmaksas segs esošo budžeta līdzekļu ietvaros.
nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1370
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2013. gada 16. decembra Regula (ES) Nr. 1370/2013 par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (turpmāk – regula Nr. 1370/2013)
Apraksts
Regulā 1370/2013 noteikti arī finansiālie nosacījumi skolu apgādes programmā.
ES tiesību akta CELEX numurs
32017R0039
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2016. gada 3. novembra Īstenošanas regula (ES) 2017/39 par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemērot attiecībā uz Savienības atbalstu izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu (turpmāk – regula 2017/39)
Apraksts
Regulā 2017/39 noteikti tālāki detalizēti nosacījumi skolu apgādes programmas īstenošanai, tostarp, piemēram, attiecībā uz atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.
ES tiesību akta CELEX numurs
32017R0040
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2016. gada 3. novembra Deleģētā regula (ES) 2017/40, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz Savienības atbalstu izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu un groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 907/2014 (turpmāk – regula 2017/40)
Apraksts
Regulā 2017/40 noteikti papildu nosacījumi skolu apgādes programmas īstenošanai attiecībā uz atbalsta pretendentu apstiprināšanu, atbilstīgajām izmaksām u.tml.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
nav.

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2013. gada 16. decembra Regula (ES) Nr. 1370/2013 par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (turpmāk – regula Nr. 1370/2013)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 1370/2013 5. panta 1. un 2. punkts
24.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Tā kā tiek svītrots MK noteikumu Nr. 485 45. punkts, projekts paredz saglabāt nosacījumu, ka atbalstam par papildu izglītojošiem un publicitātes pasākumiem ir noteikts maksimālais ES finansējuma apmērs.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav
Cita informācija
Nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2016. gada 3. novembra Īstenošanas regula (ES) 2017/39 par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemērot attiecībā uz Savienības atbalstu izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu (turpmāk – regula 2017/39)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2017/39 5. pants
12. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Grozījumi MK noteikumu Nr. 385 32. punkta redakcijā neskar atsauces uz attiecīgo ES normatīvo aktu vienībām.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav
Cita informācija
Nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2016. gada 3. novembra Deleģētā regula (ES) 2017/40, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz Savienības atbalstu izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu un groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 907/2014 (turpmāk – regula 2017/40)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas  2017/40 4. panta 1. punkta "b" apakšpunkta "i" un "ii" apakšpunkts
32. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Grozījumi MK noteikumu Nr. 385 32. punkta redakcijā neskar atsauces uz attiecīgo ES normatīvo aktu vienībām.
2017/39 5. pants
12. punkts
Pārņemtas pilnībā
-
Regulas 2017/40 6. panta 1. un 4. punkts
9.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Projekts sašaurina atbalsta pretendentu loku, kam jāiesniedz LAD apstiprināšanas iesniegums.
Regulas  2017/40 12. pants
31. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Projekts paredz mazināt administratīvo slogu LAD un atbalsta pretendentiem saistībā ar programmas informatīvo plakātu, un noteic elastīgas iespējas izglītības iestādēm šī plakāta nodrošināšanā.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav
Cita informācija
Nav

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienests
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība, Latvijas Augļkopju Asociācija, biedrība "Latvijas dārznieks"
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/7270a777-1d5d-4bfe-8d81-9ed12b25c958

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

No nevalstiskajām organizācijām tika iegūti dati par produktu ražošanas, apstrādes, pārstrādes, loģistikas izmaksām, lai varētu novērtēt izmaksu pieaugumu un attiecīgi pārskatīt skolu apgādes programmā noteiktās atbalsta likmes par izdalītajiem produktiem. 

Ņemot vērā nevalstisko organizāciju iesniegtos izmaksu datus, pārskatīto atbalsta likmju priekšlikums tika izskatīts sanāksmē ar attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām 2022. gada 8. jūlijā, un  organizācijām nebija iebildumu pret piedāvāto likmju apmēru.

Projekta publiskajā apspriešanā netika saņemti viedokļi un komentāri.

6.4. Cita informācija

nav.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Lauku atbalsta dienests
  • izglītības iestādes
  • Lauku atbalsta dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Lauku atbalsta dienests
samazinās
Vērtības nozīme:
9,72
Regulārā bruto darba samaksa nostrādātā stundā valsts pārvaldē 2021. gadā (avots - CSP)
3,00
stundas
1
iepirkums
1
iepirkums tiek organizēts pēc nepieciešamības, ne biežāk kā 1 reizi gadā
-29,16
Informatīvo programmas lakātu izgatavošanu LAD veic ārpakalpojumā, savukārt plakāta dizains tika izstrādāts jau 2017/2018 mācību gadā. Tādēļ faktiski dienestam administratīvās izmaksas dienestam rodas saistībā ar iepirkuma procedūras organizēšanu un izpildītāja izvēli. Tomēr papildu administratīvo slogu, kas nav ietverts aprēķinā, rada plakātu nogādāšana pretendentiem un/vai izglītības iestādēm, kā arī tādējādi rodas arī izmaksas par degvielu, darba samaksu šoferim utml.
izglītības iestādes
palielinās
Vērtības nozīme:
6,41
Regulārā bruto darba samaksa nostrādātā stundā pašvaldību struktūrās izglītībā 2021. gadā (avots - CSP)
1,00
stunda
1 302
izglitības iestāžu skaits
1
plakātu skaits
8 345,82
Tā kā izglītības iestādei informatīvais plakāts jānodrošina atbilstoši ES normatīvajos aktos noteiktajām minimālajām prasībām, šādus plakātus izglitības iestāde faktiski var izgatavot savu ikdienas drukas darbu ietvaros. Plakāta izgatavošanas pienākuma radītais papildu administratīvais visām skolu apgādes programmā iesaistītajām izglītības iestādēm kopā sasniegs 8345 EUR jeb 6,41 EUR katrai izglītības iestādei, pieņemot, ka plakāta drukāšanai kopumā nepieciešama 1 stunda. Metodikā nav ietverts aprēķins par izmaksām, ja izglītības iestāde izvēlēsies plakāta izgatavošanu pasūtīt profesionālam drukas uznēmumam.
Lauku atbalsta dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
9,72
Regulārā bruto darba samaksa nostrādātā stundā valsts pārvaldē 2021. gadā (avots - CSP)
48,00
patērētas stundas vienai iepirkuma procedūrai
1
iepirkuma procedūra vienam papildu izglītojošam pasākumam
7
aptuvens dažādu papildu izglitojošo pasākumu skaits mācību gadā
3 265,92
Papildu izglītojošie pasākumi var būt dažāda mēroga un formāta (piemēram, valsts mēroga konkurss, drukāti materiāli, audio un video materiāli, semināri utml.). Precīzu to skaitu nevar prognozēt. Provizoriskais pasākumu skaits un vidēji vienam pasākumam nepieciešamais laiks balstīts uz LAD aplēsēm. SAskaņā ar LAd sniegt informāciju, vienai iepirkuma procedūrai tiek rēķināts laiks, kas nepieciešams izpētes darbam, idejas izstrādei, tirgus apzināšanai, nolikuma sagatavošanai, iesniegto piedāvājumu izvērtēšanai. Vienā procedūrā tiek iesaistīti vidēji 4 darbinieki (formulā pārrēķināts kopējais laiks uz 1 darbinieku), kā arī pēc nepieciešamības vērtēšanas komisijā var tikt piesaistīti citi papildu speciālisti, piemērma, uztura jomā.
Kopā
11 582,58

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Lauku atbalsta dienestam nebūs jāpiemēro atsevišķa apstiprināšanas procedūra tiem atbalsta pretendentiem, kas papildu izglītojošo vai publicitātes pasākumu īstenošanai tiks izvēlēti publikā iepirkuma procedūrā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

nav.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekts daļēji skar šo jomu, jo projekta pieņemšanas rezultātā būs nodrošināta iespēja turpināt pirmsskolas un 1.–9. klases izglītojamiem piegādāt veselīgus bezmaksas produktus skolu programmā.   

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Nav.
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk