Anotācija (ex-ante)

Par papildu izglītojošiem pasākumiem
Ievērojot pieredzi līdzšinējā skolu apgādes programmas ieviešanas laikā (kopš 2017./2018. gada, kad stājās spēkā esošais ES regulējums), Zemkopības ministrija un LAD secina, ka lielāka elastība dažādu pasākumu plānošanas un īstenošanas iespējās gan attiecībā uz laika termiņiem, gan pretendentu izvēli ļauj efektīvāk pielāgot pasākumus tieši izvēlētajai mērķauditorijai atbilstošā brīdī un atbilstoši specifiskiem mērķiem un vajadzībām.
Turklāt, tā kā ES normatīvie akti, proti, regulas 2017/40 6. panta 1. punkta otrā daļa pieļauj, ka publiskā iepirkuma procedūrā izvēlētus atbalsta pretendentus var uzskatīt par apstiprinātiem, ja iepirkuma nosacījumos tikušas iekļautas attiecīgās saistības, MK noteikumu Nr. 485 9.2. apakšpunktā ietvertā prasība šos pretendentus apstiprināt atsevišķā kārtībā rada administratīvu slogu, no kura ir iespējams izvairīties, ja šie pretendenti tiek izvēlēti iepirkuma procedūrā.

Par produktu izdalei piemērojamām atbalsta likmēm
Pašlaik lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanā, tostarp skolu apgādes programmā iekļauto produktu – pasterizēta piena un svaigu augļu un dārzeņu – ražošanas izmaksas, kas ietver arī ar produktu sagatavošanu, iepakošanu, transportēšanu saistītās izmaksas, ir būtiski palielinājušās, ņemot vērā bezprecedenta situāciju ar atsevišķu ražošanas resursu cenu kāpumā, ko izraisījis Krievijas izvērstais karš Ukrainā, kā arī kopējā inflācija. Tādējādi pašreizējās atbalsta likmes skolu apgādes programmā, tostarp ar MK noteikumu Nr. 485 grozījumiem palielinātās atbalsta likmes piena izdalei 2021./2022. mācību gada otrajam semestrim, nenosedz produktu izmaksas. Kārtējā mācību gadā (2021./2022.) turpinājās tikai piena izdalīšana pirmsskolas izglītības iestādēs, savukārt augļu un dārzeņu izdalīšana, ņemot vērā salīdzinoši mazāko kopējo finansējumu, beidzās jau gada pirmajos mēnešos. Tomēr saskaņā ar MK noteikumu Nr. 485 nosacījumiem atbalsta pretendentiem, kas vēlēsies produktus piegādāt 2022./2023. mācību gadā, līdz šā gada 10. septembrim ir jāiesniedz dalības pieteikums LAD, un ir būtiskas bažas par to, ka, saglabājoties spēkā esošajām atbalsta likmēm, daudzi atbalsta pretendentu izstāsies no dalības programmā, tā apdraudot skolu apgādes programmas īstenošanu. LAD ir informējis Zemkopības ministriju par to, ka saņemta virkne iesniegumu no skolu apgādes programmā apstiprinātajiem atbalsta pretendentiem ar lūgumu palielināt atbalsta likmes, lai adekvāti atspoguļotu šo izmaksu pieaugumu un nākamajā mācību gadā netiktu apdraudēta programmas īstenošana.
LLai novērtētu izmaksu pieaugumu produktiem, kas tiek izdalīti skolu apgādes programmā, Zemkopības ministrija pieprasīja izmaksu datus no piena pārstrādes, augļkopības un dārzeņkopības nozaru nevalstiskajām organizācijām – "Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības" (turpmāk – LPCS), "Latvijas Augļkopju asociācijas" un biedrības "Latvijas Dārznieks". Piedevām novērtējumā tika izmantoti Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – LDC) dati par svaigpiena vidējām iepirkuma ikmēneša cenām Latvijā, Centrālās Statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) dati par ābolu ikmēneša mazumtirdzniecības cenām un Agroresursu un ekonomikas institūta (turpmāk – AREI) dati par burkānu un kāpostu ražotāja ikmēneša cenām.

Novērtējuma procesā Zemkopības ministrija secināja:
1) svaigpiena iepirkuma vidējā cena saskaņā ar LDC datiem 2022. gada maijā sasniedza 0,473 euro/kg, pieaugot par 4,5 % mēneša laikā un par 55,4 % gada laikā. Savukārt kopš 2022. gada janvāra cenas kāpums līdz maijam sasniedza 13 %. Turklāt jau kopš 2021. gada novembra svaigpiena iepirkuma cena ik mēnesi sasniedz jaunu absolūti augstāko rādītāju. Arī jūnijā, pēc LDC datiem, sagaidāms turpmāks cenas pieaugums – par 2,2 % salīdzinājumā ar maiju. Tādējādi situācija svaigpiena tirgū raksturojama kā bezprecedenta, ar iepriekš nepieredzētiem kāpuma tempiem un cenas līmeņiem. Turklāt svaigpiena cena palielinās ne tikai Latvijā, bet visā ES: ES svaigpiena vidējā cena maijā bija 0,476 euro/kg, kas ir par 3,6 % augstāka nekā aprīlī un par 33,3 % augstāka nekā pirms gada. Šādu cenu tendenci izraisa kopējs piena ražošanas samazinājums un tirgus piedāvājums pasaules mērogā, jo piena ražošana samazinās gan ES (ES ir lielākais piena ražošanas reģions pasaulē), gan Austrālijā un Jaunzēlandē – valstīs, kas ir nozīmīgas piena produktu piegādātājas pasaules tirgū;
2) tā kā skolu apgādes programmā drīkst izdalīt tikai pasterizētu pienu bez cukura un piedevām, ievērojami ir palielinājušās pasterizēta piena ražošanas jeb piena pārstrādes izmaksas: saskaņā ar LPCS apkopoto informāciju 2022. gada maijā salīdzinājumā ar 2021. gada maiju energoresursu izmaksas uz vienu tonnu piena pieaugušas par 174 %, ūdens izmaksas – par 88 %, loģistikas izmaksas (t.sk. degvielai) par 39 %, iepakojuma izmaksas – par 6 % un darbaspēka izmaksas – par 27 %, savukārt kopējās vienas tonnas piena pārstrādes izmaksas (ievērtējot arī LDC apkopoto svaigpiena iepirkuma cenu) šajā periodā pieaugušas par 49 %. LPCS ir piena pārstrādes uzņēmumu nevalstiska organizācija, kas pārstāv aptuveni 80 % Latvijas piena pārstrādes sektora, tāpēc LPCS sniegtie izmaksu dati uzskatāmi par objektīviem;
3) savukārt, vērtējot svaigpiena iepirkuma cenas un pasterizēta piena ražošanas izmaksu pieaugumu 2022. gada marta–jūnija periodā salīdzinājumā ar 2021. gada oktobra–2022. gada janvāra periodu (kas tika izmantots likmju noteikšanai MK noteikumu Nr. 485 grozījumos), svaigpiena iepirkuma cena, izsakot uz vienu tonnu, ir pieaugusi par 22 %, bet kopējās pasterizēta piena izmaksas (t.sk. energoresursu, loģistikas, ūdens, iepakojuma, darbaspēka izmaksas) – par 21 %;
4) tā kā augļu un dārzeņu audzēšana Latvijā ir izteikti sezonāla un Latvijā ražotie produkti tirgū ir pieejami galvenokārt rudens un ziemas periodā, turklāt augļu un dārzeņu izdalīšanai pieejamais finansējums ir ievērojami mazāks nekā piena izdalīšanai, augļi un dārzeņi programmā tiek izdalīti vēlākais līdz februārim–martam (t.i., izdales periods MK noteikumos Nr. 485 ilgst līdz mācību gada beigām, tomēr augļu un dārzeņu izdalīšana beidzas daudz agrāk). Šī iemesla dēļ arī augļu un dārzeņu ražošanas izmaksas (t.i., iepirkuma cenas), apstrādes un loģistikas izmaksas un to pieaugumu ir objektīvi vērtēt laikposmā, kad šie produkti tiek izdalīti skolu apgādes programmā. Tādēļ produktu izmaksu pieaugums novērtēts salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem 2021./2022. mācību gada izdales periodā, proti, no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam;
5) svaigu augļu izmaksu pieauguma novērtēšanai tika izmantotas CSP apkopotās mazumtirdzniecības cenas āboliem – gan tādēļ, ka āboli veido absolūti lielāko īpatsvaru izdalīto augļu un dārzeņu apjomā (95 % 2021./2022. mācību gadā), gan tādēļ, ka ražotāja (iepirkuma) cenas āboliem Latvijā netiek apkopotas. Lai no CSP mazumtirdzniecības cenas iegūtu provizorisku ražotāja cenu, tiek atņemti 30 %, kas provizoriski attiecināmi uz mazumtirdzniecības uzcenojumu, kā arī tiek atņemts 5 % pievienotās vērtības nodoklis. Tādējādi, pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem, ābolu ražotāja cena ir palielinājusies par 0,20 euro/kg jeb 0,02 euro uz porciju (saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 485 augļu un dārzeņu porcijas svars ir 100 gramu). Savukārt, pamatojoties uz nevalstisko organizāciju sniegtajiem datiem par pārējām ābolu sagatavošanas izmaksām – tīrīšanu, mazgāšanu, svēršanu, iepakošanu, transportu, izdalīšanu u.tml., tās ir palielinājušās par 0,1 euro/kg nefasētiem āboliem un par 0,7 euro/kg porcijās fasētiem āboliem;
6) attiecībā uz svaigiem dārzeņiem tiek izmantotas AREI apkopotās ikmēneša ražotāja cenas burkāniem un kāpostiem: šiem dārzeņiem ražotāja cenas pieaugums sasniedz 0,01 euro/kg jeb 0,001 euro uz porciju. Savukārt, pamatojoties uz nevalstisko organizāciju sniegtiem datiem par pārējām burkānu un kāpostu sagatavošanas izmaksām – tīrīšanu, mazgāšanu, svēršanu, iepakošanu, transportu, izdalīšanu u.tml., tās, tāpat kā āboliem, ir palielinājušās vidēji par 0,2 euro/kg nefasētiem dārzeņiem un par 0,7 euro/kg porcijās fasētiem dārzeņiem;
7) augļu un dārzeņu asorti izmaksu pamatā ir augļu izmaksas, ņemot vērā, ka dārzeņu īpatsvars kopējā 2021./2022. mācību gadā izdalīto produktu struktūrā nepārsniedz 2 %, proti, āboli veido 95 % un bumbieri – 3,5 % (bumbieru cenas izvērtēšanai tika izmantota bumbieru vidējā eksporta cena attiecīgajā periodā). Tādējādi asorti produktu ražotāja cena (jeb iepirkuma cena), pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem, ir palielinājusies par 0,4 euro/kg jeb 0,04 euro uz porciju, bet pārējās izmaksas – par 0,1 euro/kg nefasētiem asorti un par 0,6 euro/kg fasētiem asorti. 

Par nosacījumiem atbalsta piešķiršanai par izdalītajiem produktiem
Tā kā atbalsta pretendents produktu izdalīšanai var būt ne tikai produktu ražotājs, bet arī, piemēram, izglītības iestādes ēdinātājs un pati izglītības iestāde vai pašvaldība, skolu apgādes programmas sekmīgai darbībai ir svarīgi, ka pretendents laikus norēķinās ar produktu ražotāju par produktiem, ko tas piegādā skolu apgādes programmai. Tādēļ līdzšinējais regulas 2017/39 5. panta 1. punkta "b" apakšpunktā ietvertais nosacījums par to, ka atbalstu pretendentam var izmaksāt tikai pēc tam, kad tas iesniedz pierādījumus par norēķiniem ar ražotāju, veicināja programmas veiksmīgu īstenošanu Latvijā. Šīs prasības atcelšana ar regulu 2202/246 pasliktina produktu ražotāju situāciju salīdzinājumā ar atbalsta pretendentiem, kam rodas iespēja ilgstoši nenorēķināties par produktiem (ņemot vērā arī apstākli, ka saskaņā ar ES nosacījumiem atbalsta iesniegumus pretendenti var iesniegt trīs mēnešu laikā pēc produktu piegādes mēneša), tādējādi negatīvi ietekmējot produktu ražotāju situāciju ar apgrozāmo līdzekļu pieejamību un apgrūtinot to saimniecisko darbību. Latvijā ir svarīgi saglabāt nosacījumu par to, ka atbalsts par piegādātajiem produktiem var tikt izmaksāts tikai tad, kad pretendents iesniedzis pierādījumu par norēķiniem ar produkta ražotāju.

Par informēšanu par ES finansējumu programmai un izglītības iestādes dalību programmā
Līdzšinējā LAD pieredze skolu apgādes programmas ieviešanā un informatīvo plakātu nodrošināšanā liecina, ka plakātu izgatavošana un nogādāšana atbalsta pretendentiem rada būtisku administratīvo slogu, jo saziņa ar atbalsta pretendentiem (iesniegumu pieņemšana, apgādes tiesību piešķiršana  u.c.) skolu apgādes programmā notiek elektroniski un plakāti ir atsevišķi jānogādā līdz pretendentiem. Arī atbalsta pretendentiem tiek radīts administratīvais slogs, lai plakātus nogādātu izglītības iestādēm. Turklāt LAD līdzšinējā pieredze pārbaudēs pie atbalsta pretendentiem un izglītības iestādēs ļauj secināt, ka daudzos gadījumos izglītības iestādēs izvietotie plakāti tiek bojāti, pat neatgriezeniski, un izvietoti kopā ar plašu cita veida informāciju izglītojamiem un viņu vecākiem, tādēļ plakāti ne vienmēr sasniedz savu informatīvo mērķi. Ievērojot iepriekšminēto, plakātu izgatavošana no valsts budžeta līdzekļiem nav lietderīga. Turklāt regulas Nr. 1308/2013 23a. panta 8. punkts noteic, ka informēšanas vajadzībām dalībvalsts var izmantot jebkurus piemērotus publicitātes līdzekļus, tostarp plakātus, tīmekļvietnes, kampaņas u.c., un Latvijā ir izveidota skolu apgādes tīmekļvietne www.piensaugliskolai.lv, kurā tiek ievietota visa ar programmas īstenošanu saistītā informācija. Savukārt informatīvo plakātu atbilstoši ES normatīvajos aktos noteiktām minimālajām prasībām, vai izmantojot skolu apgādes programmas tīmekļvietnē pieejamo līdz šim izmantotā plakāta paraugu, izglītības iestāde var izgatavot un izvietot pati, izmantojot tai pieejamos tehniskos risinājumus (piemēram, izdrukāt).

Par papildu izglītojošiem pasākumiem
Projekts paredz atcelt deleģējumu LLU īstenot papildu izglītojošos un informatīva rakstura publicitātes pasākumus, nosakot, ka visus papildu izglītojošos un publicitātes pasākumus īstenos persona, ko LAD izraudzīsies saskaņā ar  normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. To paredz grozījumi MK noteikumu Nr. 485 8.4., 8.6. un 9.2. apakšpunktā un 32., 35., 40. un 42.–46. punktā.

Par produktu izdalei piemērojamām atbalsta likmēm
Lai 2022./2023. mācību gadā turpinātu sekmīgi īstenot atbalsta programmu un piena piegādi atbalsta programmā, nodrošinot pirmskolas vecuma bērnus un 1.–9. klases skolēnus ar bezmaksas produktiem, ir nepieciešams ņemt vērā produktu izmaksu kāpumu un palielināt atbalstu tādā apmērā, kas nosegtu ražošanas, piegādes un izdales izmaksas. Tādēļ tiesību akta projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 485 ar jaunu 66. punktu, kurā noteiktas atbalsta likmes 2022./2023. mācību gadā.
Ievērojot esošo bezprecedenta situāciju attiecībā uz izmaksu pieauguma apmēru, ir pamatoti atbalsta likmju pārskatīšanā vērtēt, cik vien iespējams, aktuālu, nevis ilgtermiņa periodu, kurā lielāko īpatsvaru veidotu relatīvi zemi cenu un izmaksu līmeņi, tādējādi neļaujot noteikt atbalsta likmi, kas atbilst esošajai tirgus situācijai.
Šī iemesla dēļ tiesību akta projektā paredzētās atbalsta likmes piena izdalei ir pamatotas ar pasterizēta piena ražošanas vidējām izmaksām četru mēnešu periodā no 2022. gada marta līdz jūnijam, ņemot vērā LDC jūnija prognozi svaigpiena iepirkuma cenai un LPCS apkopotos prognozētos piena pārstrādes izmaksu rādītājus jūnijā. Pēc LDC datiem, svaigpiena vidējā iepirkuma cena šajā periodā bija 461,07 euro/t, bet piena pārstrādes un piegādes izmaksas, pēc LPCS sniegtās informācijas, – 496,34 euro/t, tādējādi kopējās pasterizēta piena izmaksas uz tonnu sasniedza 957,40 euro/t. Skolu apgādes programmas vajadzībām šie skaitļi tiek pārrēķināti uz vienu litru (izmantojot MK noteikumu Nr. 485 21. punktā minēto koeficientu) un papildus piemērotas ar piena izdalīšanu saistītās izmaksas skolā (sagatavošana pasniegšanai, glāžu mazgāšana, atkritumu savākšana u.tml.). Tādējādi kopējās produktu izmaksas skolu apgādes programmā salīdzinājumā ar MK noteikumu Nr. 485 grozījumos noteiktajām palielinās par 0,17 euro par litru jeb par 19 % pienam iepakojumā virs 250 ml un par 15 % pienam iepakojumā līdz 250 ml (ieskaitot). Tātad projekts paredz noteikt šādas atbalsta likmes piena izdalei 2022./2023. mācību gadā:
a) pienam iepakojumā, ne lielākā par 250 mililitriem, – 1,28 euro par litru;
b) pienam iepakojumā, kas lielāks par 250 mililitriem, – 1,04 euro par litru;
c) bioloģiskajam pienam iepakojumā, ne lielākā par 250 mililitriem, – 1,30 euro par litru;
d) bioloģiskajam pienam iepakojumā, kas lielāks par 250 mililitriem, – 1,06 euro par litru.

Savukārt par augļiem un dārzeņiem tiesību akta projektā paredzētās atbalsta likmes ir pamatotas ar izmaksu un to pieauguma datiem, kas atspoguļoti sadaļā "Problēmas apraksts". Tiesību akta projekts paredz noteikt šādas atbalsta likmes augļu un dārzeņu izdalīšanai 2022./2023. mācību gadā:
a) nefasētiem augļiem – 0,16 euro par porciju;
b) fasētiem (pa 100 g) augļiem – 0,27 euro par porciju;
c) nefasētiem bioloģiskajiem augļiem – 0,18 euro par porciju;
d) fasētiem bioloģiskajiem augļiem – 0,29 euro par porciju;
e) nefasētiem dārzeņiem – 0,11 euro par porciju;
f) fasētiem dārzeņiem – 0,22 euro par porciju;
g) nefasētiem bioloģiskajiem dārzeņiem – 0,13 euro par porciju;
h) fasētiem bioloģiskajiem dārzeņiem – 0,24 euro par porciju;
i) nefasētiem asorti – 0,19 euro par porciju;
j) fasētiem asorti – 0,3 euro par porciju;
k) nefasētiem bioloģiskajiem asorti – 0,21 euro par porciju;
l) fasētiem bioloģiskajiem asorti – 0,32 euro par porciju.

Projektā paredzētais atbalsta likmju palielinājums neparedz papildu budžeta nepieciešamību, un atbalsts tiks izmaksāts no atbalsta programmai piešķirtā budžeta.
TTomēr ir sagaidāms, ka atbalsta likmju palielināšana samazinās bērniem izdalīto produktu daudzumu vai produktu izdales reižu skaitu izdales periodā. Proti, pēc ZM aprēķiniem, vienam izglītojamam izdales reižu skaits samazināsies vidēji par nepilnām septiņām reizēm pienam un par nepilnām 12 reizēm augļiem un dārzeņiem.
Jāpiebilst gan, ka izdales reižu skaitu būtiski var ietekmēt arī tas, kāda veida produkti (t.i., iepakojuma veids, bioloģisks produkts u.tml.) tiks piegādāti, proti, jo lielāks īpatsvars kopējā produktu apjomā būs produktiem ar augstākām atbalsta likmēm, jo lielāks finansējums šiem produktiem tiks novirzīts, samazinot iespējamo izdales reižu skaitu. Dažādu produktu daudzuma proporcijas katrā mācību gadā atšķiras.
Papildu informācija par produktu izdalei pieejamo finansējumu 2022./2023. mācību gadā, par produktu izmaksu pamatpozīcijām, kā arī par likmju palielināšanas ietekmi uz izdales reižu skaitu sniegta anotācijas pielikumā.

Projekts paredz atbalsta likmes palielināt tikai 2022./2023. mācību gadam, tāpēc ka tālākas izmaksu tendences, jo īpaši ilgtermiņā, pašlaik nav prognozējamas.  Tādēļ pirms 2023./2024. mācību gada sākuma ir plānots atkārtoti izvērtēt atbalsta likmes, un pēc nepieciešamības tiks izstrādāti attiecīgi grozījumi MK noteikumos Nr. 485. Tādējādi pašlaik tiesību akta projekts neparedz grozīt MK noteikumu Nr. 485 5. pielikumu.

Par nosacījumiem atbalsta piešķiršanai par izdalītajiem produktiem
Projekts paredz MK noteikumu Nr. 485 34.3. apakšpunktā svītrot atsauci uz regulas vienību, bet saglabāt pēc būtības nosacījumu par to, ka atbalstu pretendentam var izmaksāt, ja tas iesniedz pierādījumus, ka ražotājam par piegādātajiem produktiem ir samaksāts.

Par informēšanu par ES finansējumu programmai un izglītības iestādes dalību tajā
Projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 485 30. punktu un izteikt jaunā redakcijā 31. punktu, nosakot, ka izglītības iestāde nodrošina informatīvā plakāta izgatavošanu un izvietošanu saskaņā ar ES nosacījumiem. Šāds pienākums radīs administratīvo slogu izglītības iestādēm, jo būs nepieciešams nodrošināt plakāta izgatavošanu. Tomēr izglītības iestāde var turpināt izmantot līdz šim tai izsniegto plakātu, ja tas ir saglabājies.

Par citiem projektā ietvertajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 485
1) MK noteikumu Nr. 485 4.1.1.1.1. apakšpunkts ietver atsauci uz normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tā kā šis plānošanas periods jau ir pagājis, ir grozīti arī attiecīgie normatīvie akti, kā arī precizēta kārtība, kādā apliecināms fakts, ka produkts ir audzēts, ievērojot integrētās audzēšanas principus. Tādēļ tiesību akta projekta 1. punkts paredz tehnisku grozījumu, precizējot šo nosacījumu;
2) MK noteikumu Nr. 485 10.2. apakšpunkts noteic, ka LAD katru gadu līdz 29. septembrim savā tīmekļvietnē publicē Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegto to izglītības iestāžu sarakstu, kuras kārtējā mācību gadā īsteno pirmsskolas un 1.–9. klases izglītības programmas, norādot izglītojamo skaitu pa izglītības līmeņiem. Ņemot vērā LAD faktisko pieredzi programmas administrēšanā, ir svarīgi precizēt, ka ir norādīts katrai attiecīgās izglītības iestādes izglītojamo skaits pa līmeņiem, kā arī noteikt, ka šī informācija ir aktuāla pēc situācijas katra mācību gada 1. septembrī. Izglītības un zinātnes ministrija izgūst Valsts izglītības informācijas sistēmas operatīvos datus 5. septembrī vai nākamajā darba dienā pēc 5. septembra par izglītojamo skaitu 1.septembrī. Tiesību akta projekta 5. punkts tādējādi paredz attiecīgi precizēt 10.2. apakšpunkta redakciju;
3) MK noteikumu Nr. 485 24.1. apakšpunktā noteikts, ka viena no skolu apgādes programmas komisijas funkcijām ir noteikt katram mācību gadam kopējā programmai pieejamā finansējuma sadalījumu galvenajām pozīcijām – produktu izdalīšanai, papildu izglītojošiem pasākumiem un publicitātes pasākumiem un izvērtējumam. Tā kā projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 485 45. punktu, ir nepieciešams saglabāt nosacījumu par to, ka, aprēķinot atbalstu par īstenotajiem papildu izglītojošiem un publicitātes pasākumiem, ir ievēroti ES normatīvajos aktos noteiktie atbalsta limiti par šādiem pasākumiem mācību gada laikā. Tādēļ tiesību akta projekta 11. punkts paredz izteikt 24.1. apakšpunktu jaunā redakcijā, to papildinot ar attiecīgajām atsaucēm uz ES normatīvajiem aktiem;
4) MK noteikumu Nr. 485 32. punkts noteic, ka izglītības iestāde izglītojamiem nodrošina papildu izglītojošos pasākumu sadarbībā ar pasākumu īstenotāju, proti, LLU. Tā kā deleģējums LLU tiek atcelts īstenot šādus pasākumus, ņemot vērā arī līdzšinējo pieredzi papildu izglītojošo pasākumu īstenošanā izglītības iestādēs un to, ka informācija par visiem līdzekļiem papildu izglītojošo pasākumu īstenošanai (tostarp konkursiem, kampaņām, informatīviem un metodiskiem materiāliem u.c.) tiek ievietota skolu apgādes programmas tīmekļvietnē, 32. punkta redakcija ir jāprecizē, nosakot, ka izglītības iestādes papildu izglītojošos pasākumus izglītojamiem nodrošina, izmantojot minētajā tīmekļvietnē pieejamos līdzekļus;
5) MK noteikumu Nr. 485 36. punkts noteic, ka LAD, aprēķinot un izmaksājot atbalstu, ņem vērā arī atbalsta pretendentam piešķirtās apgādes tiesības, lai tās netiktu pārsniegtas. Šis nosacījums attiecas tikai uz atbalstu par izdalītajiem produktiem, savukārt punkta pirmajā daļā ietvertais regulējums attiecas arī uz atbalstu par papildu izglītojošiem pasākumiem, tādēļ ir nepieciešams precizēt redakciju, nosacījumu par atbalstu par izdalītajiem produktiem ietverot atsevišķā teikumā.