Anotācija

SVAN grozītais 4.pants "Atbildīgās iestādes".
Saskaņā ar SVAN grozīto 4.pantu dalībvalstīm jāieceļ vai jāizveido nacionālā SVAN iestāde, kas grozītajā 1.pantā "Definīcijas" definēta kā struktūra, ko dalībvalsts izraudzījusi vai izveidojusi valsts līmenī, lai koordinētu SVAN īstenošanu dalībvalsts jurisdikcijā. (SVAN 1.pants; 4.panta 1.punkts; 1.bis punkts)
Nacionālās SVAN iestādes ieviešana ir PVO atbilde uz SVAN īstenošanas un institucionālajiem izaicinājumiem, uz kuriem ir vērsušas uzmanību vairākas SVAN Pārskatīšanas komitejas (IHR Review Committees).
Dalībvalstis veic pasākumus, lai ieceltu vai izveidotu nacionālo SVAN iestādi, vajadzības gadījumā pielāgojot savu nacionālo likumdošanu. (SVAN 4.panta 2.bis punkts)
Kad dalībvalsts ir izraudzījusies nacionālo SVAN iestādi, tā to paziņo PVO, norādot šīs iestādes kontaktinformāciju. (SVAN 4.panta 4.punkts)
Katra dalībvalsts pati nosaka nacionālo SVAN iestādi atbilstoši saviem valsts normatīvajiem aktiem un situācijai.
Tā kā nacionālās SVAN iestādes funkcija ir koordinēt SVAN īstenošanu dalībvalsts jurisdikcijā, PVO ģenerāldirektors, lai atbalstītu dalībvalstis nacionālās SVAN iestādes izveidē vai iecelšanā, oficiālā sarakstē ir piedāvājis dažus apsvērumus (nacionālās SVAN iestādes funkcijas):
Politikas uzraudzība un konsultācijas – pārskata un sniedz ieteikumus par nacionālajām politikām, plāniem, programmām un budžeta sadalījumu, kas ir būtiski SVAN īstenošanai.
Starpministriju un starpsektoru sadarbības nodrošināšana – saskaņo attiecīgos ministriju, aģentūru un citu valsts institūciju darba aspektus ar pienākumiem, kas saistīti ar SVAN atbildību (sektori var ietvert veselību, transportu, lauksaimniecību, vidi, ārlietas u.c.).
Starptautiskā sadarbība – darbojas kā nacionālā iestāde, kas valsts vārdā sazinās ar PVO par jautājumiem, kas saistīti ar SVAN (papildus sabiedrības veselības risku vai notikumu komunikācijai, kas ir nacionālā SVAN kontaktpunkta kompetencē), kā arī sazinās ar citu dalībvalstu nacionālajām SVAN iestādēm, tostarp par politikas un pārvaldības jautājumiem.
Operatīvie pasākumi – izveido un uztur procedūras sadarbībai ar nacionālo SVAN kontaktpunktu, kompetentajām iestādēm un citām attiecīgajām valsts institūcijām, tostarp lēmumu pieņēmējiem.
Turklāt dalībvalsts var apsvērt, vai nacionālā SVAN iestāde varētu būt iesaistīta SVAN īstenošanā attiecībā uz tām normām, kurās nacionālajai SVAN iestādei nav piešķirta nekāda loma.
Vienlaikus PVO ir norādījis, ka dalībvalstij, ieceļot nacionālo SVAN iestādi (piešķirot funkcijas jau esošai institucionālai struktūrai) vai izveidojot nacionālo SVAN iestādi (radot jaunu institucionālu struktūru), jāņem vērā šādi kritēriji:
tai ir jābūt iestādei, nevis individuālai personai;
tai ir jābūt skaidri atzītai nacionālajos normatīvajos aktos;
tai ir jābūt pilnvarotai pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas ar pietiekamu personālu, budžetu un tehniskajiem resursiem.
Lemjot par nacionālās SVAN iestādes noteikšanu, PVO aicina dalībvalstis ņemt vērā šādus aspektus: nodrošināt augsta līmeņa pilnvaras, spēju piedalīties attiecīgo valsts politiku izstrādē, kapacitāti mobilizēt starpnozaru sadarbību, iespēju tieši sadarboties ar PVO un citām dalībvalstīm, kā arī pieeju tiešiem saziņas kanāliem ar augstākajām valsts pārvaldes institūcijām.
Saskaņā ar SVAN 59.panta "Stāšanās spēkā; laika posms noraidījumam vai atrunām" 3.punktu dalībvalstīm ir papildu 12 mēneši, lai tās spētu īstenot 2024.gada SVAN grozījumus, kas stājās spēkā 2025.gada 19.septembrī.

SVAN grozītā 4.panta 1.punkts paredz iespēju, ka viena institucionāla vienība var pildīt gan nacionālās SVAN iestādes, gan nacionālā SVAN kontaktpunkta funkcijas.
Latvijā nacionālā SVAN kontaktpunkta funkcijas pilda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (turpmāk – NMPD), kas nodrošina nepārtrauktu (24/7 režīmā) saziņu ar valsts atbildīgajiem sektoriem un PVO SVAN kontaktpunktiem; sniedz ieteikumus, rekomendācijas vai cita veida PVO informāciju SVAN ietvaros; pastāvīgi seko informācijai par reģistrētajiem apdraudējumiem pasaulē, to riska novērtējumam un koordinē nepieciešamo rīcības pasākumu izpildi valstī; apkopo informāciju un ziņo PVO par noteikto SVAN pamatkapacitāšu novērtējumu Latvijā.
Tā kā nacionālās SVAN iestādes mērķis pēc būtības ir uzraudzīt SVAN noteikumu ieviešanu valstī, tieši NMPD pašlaik ir viskompetentākā iestāde SVAN jautājumos, kas regulāri ir tiešā saziņā gan ar PVO SVAN kontaktpunktu, gan citu valstu nacionālajiem SVAN kontaktpunktiem. NMPD regulāri piedalās dažādās PVO rīkotās apmācībās gan par SVAN ieviešanu, gan par citiem pārrobežu apdraudējumiem.
Papildus norādāms, ka Veselības ministrija (turpmāk – VM) saskaņā ar SVAN 59.panta 3.punktu jau ir oficiāli rakstiski paziņojusi PVO, ka NMPD pilda pagaidu nacionālās SVAN iestādes funkcijas līdz valsts oficiāli normatīvajos aktos noteiks savu nacionālo SVAN iestādi.
Tādējādi, ņemot vērā iepriekšminēto, VM rosina noteikumu projektā noteikt, ka NMPD pilda gan nacionālā SVAN kontaktpunkta, gan nacionālās SVAN iestādes funkcijas.
SVAN īstenošana valstī pēc savas būtības ir valsts līmeņa funkcija, kas ietver ne tikai atsevišķu operatīvu pasākumu veikšanu, bet arī normatīvās vides veidošanu, starpnozaru koordināciju, starptautisko saistību izpildi un atbildību starptautiskajās attiecībās. VM kā par veselības nozari politiski atbildīgā institūcija nodrošina Latvijas Republikas starptautisko saistību izpildi veselības jomā, tostarp SVAN ietvaros, un ir atbildīga par vienotas valsts politikas veidošanu un īstenošanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā. Vienlaikus nacionālā SVAN iestāde (NMPD) koordinē SVAN praktisko ieviešanu. Tādējādi noteikumu projekts tiek papildināts ar V nodaļu, kas apraksta SVAN īstenošanas koordinēšanu valstī, kā arī tiek precizēts kompetenču sadalījums, nodalot VM atbildību par SVAN īstenošanu valstī kā politikas un starptautisko saistību izpildes funkciju, un nacionālās SVAN iestādes atbildību par SVAN praktisko ieviešanu. Šāda kompetenču nošķiršana atbilst padotības iestāžu darbības principiem, kā arī nodrošina skaidru atbildības sadalījumu, novēršot turpmākas interpretācijas risku par institucionālo kompetenču pārklāšanos. NMPD kā nacionālā SVAN iestāde koordinēs SVAN pasākumu praktisku ieviešanu valstī, tajā skaitā izveidos starpnozaru komisiju veselības apdraudējumu gatavības plānošanai un koordinēšanai SVAN noteikumu izpratnē; nodrošinās informācijas apmaiņu ar PVO; koordinēs PVO sniegto rekomendāciju, ieteikumu un vadlīniju ieviešanu, tajā skaitā informējot noteikumu 8.punktā minētās iestādes par PVO sniegtajām rekomendācijām, ieteikumiem un vadlīnijām; koordinēs informācijas sagatavošanu par SVAN ieviešanu un izpildi nacionālā līmenī; koordinēs valsts kompetento iestāžu pārstāvju dalību PVO rīkotajās mācībās par gatavību SVAN ieviešanai nacionālā līmenī.
SVAN ir Latvijai saistošs starptautisko tiesību instruments, kura īstenošana prasa savlaicīgu, koordinētu un starpinstitucionālu rīcību sabiedrības veselības apdraudējumu gadījumos, jo īpaši situācijās, kurām ir starptautiska nozīme. Lai nodrošinātu SVAN efektīvu īstenošanu un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu savlaicīgu koordinēšanu, ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka NMPD kā nacionālā SVAN iestāde koordinē SVAN īstenošanu valstī. Tā kā līdzšinējais nacionālais regulējums nenoteica atbildīgo institūciju un koordinācijas mehānismu SVAN īstenošanai valstī, nepieciešams noteikt NMPD kompetenci un pienākumu ietvaru nacionālās SVAN iestādes darbības nodrošināšanai.
Noteikumos ietvertais regulējums par NMPD kā nacionālās SVAN iestādes uzdevumiem nav uzskatāms par iestādes iekšējās darba organizācijas vai procedūru regulējumu. Minētās normas nosaka valsts līmenī īstenojamu institucionālu kompetenci un koordinācijas mehānismu SVAN izpildei, tostarp attiecībās ar PVO, un ir vērstas uz starpinstitucionālās sadarbības nodrošināšanu sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā, tai skaitā paredzot starpnozaru komisijas izveidi veselības apdraudējumu gatavības plānošanai un koordinēšanai, kas kalpo kā pastāvīgs mehānisms kompetento iestāžu sadarbībai sabiedrības veselības apdraudējumu gadījumos.
Regulējumā paredzētā starpnozaru komisijas veselības apdraudējumu gatavības plānošanai un koordinēšanai izveide un PVO rekomendāciju, ieteikumu un vadlīniju ieviešanas koordinēšana ir daļa no sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu kopuma Epidemioloģiskās drošības likuma 36.² panta izpratnē, kas nodrošina sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu savlaicīgu, saskaņotu un efektīvu īstenošanu ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma, starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības apdraudējuma vai pandēmijas izraisītas ārkārtas situācijas gadījumā. Vienlaikus 2024.gada SVAN grozījumi paredz dalībvalstīm pienākumu noteikt nacionālo SVAN iestādi un nodrošināt tās funkciju tiesisku nostiprināšanu nacionālajā regulējumā. Lai gan NMPD minētās koordinējošās darbības faktiski jau līdz šim ir veicis kā nacionālais SVAN kontaktpunkts, noteikumu projektā tās tiek skaidri nostiprinātas normatīvajā regulējumā, nodrošinot pārskatāmu institucionālās atbildības un koordinācijas mehānismu valsts līmenī.
Noteikumu projektā paredzētais regulējums nav vērsts tikai uz NMPD iekšējo darbību, bet nosaka arī citu kompetento institūciju sadarbības un koordinācijas ietvaru SVAN īstenošanā. Tādējādi regulējums rada tiesiskus priekšnosacījumus starpinstitucionālai rīcībai valsts līmenī un nav uzskatāms tikai par vienas iestādes iekšējās darba organizācijas jautājumu.
SVAN grozījumi paredz dalībvalstīm pienākumu noteikt nacionālo SVAN iestādi un nodrošināt tās funkciju īstenošanu nacionālajā tiesību sistēmā. Līdz ar to regulējuma ietveršana ārējā normatīvajā aktā nodrošina skaidru, publiski pieejamu un pārbaudāmu starptautisko saistību izpildes mehānismu.
Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu efektīva īstenošana pārrobežu veselības apdraudējumu gadījumos nav iespējama bez savlaicīgas informācijas aprites, lēmumu koordinācijas un kompetento institūciju sadarbības. Tādēļ noteikumu projektā paredzētie koordinācijas mehānismi ir uzskatāmi par sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu organizatorisku sastāvdaļu Epidemioloģiskās drošības likuma 36.² panta izpratnē.
Vienlaikus jānorāda, ka NMPD minētās koordinējošās darbības jau ilgstoši praktiski veic kā nacionālais SVAN kontaktpunkts. Projekts pēc būtības nerada jaunu pārvaldības modeli, bet normatīvi nostiprina starptautisko saistību izpildei nepieciešamo institucionālo lomu, kompetenci un atbildību.
Noteikumos ietvertais regulējums tieši neparedz tiesības vai pienākumus privātpersonām, jo tas attiecas uz valsts pārvaldes institūciju kompetences un sadarbības jautājumiem. Vienlaikus šāds regulējums rada nepieciešamos tiesiskos un institucionālos priekšnosacījumus sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu piemērošanai atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likumam un citiem uz likuma pamata izdotajiem normatīvajiem aktiem.
Detalizētāka SVAN īstenošanas pasākumu organizēšana un institūciju praktiskās sadarbības kārtība var tikt precizēta NMPD nolikumā vai iekšējos normatīvajos aktos, savukārt šajos noteikumos tiek noteikti pamata institucionālie un tiesiskie priekšnosacījumi SVAN īstenošanas koordinēšanai valstī.
Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā VM būs oficiāli jāpaziņo PVO par nacionālo SVAN iestādi. Informācija par nacionālo SVAN iestādi un kontaktpunktu pēc tam ik gadu būs jāatjauno.

Grozītās normas SVAN VI.daļā "Veselības stāvokļa dokumenti" (35.-39.pants) un saistītie pielikumi.
SVAN VI.daļa nosaka veselības stāvokļa dokumentus, kurus dalībvalstis var pieprasīt starptautiskajā satiksmē, ja vien ar PVO ģenerāldirektora pagaidu vai pastāvīgām rekomendācijām nav ieviestas to izmaiņas vai papildu veselības stāvokļa dokumenti.
Veselības stāvokļa dokumenti attiecas gan uz individuāliem ceļotājiem (Starptautiskā vakcinācijas vai profilakses apliecība), gan uz transportlīdzekļiem (Kuģa sanitārā deklarācija, Kuģa sanitārās apstrādes apliecības).
Grozījumi SVAN 35.pantā paredz to, ka veselības stāvokļa dokumentus var izsniegt nedigitālā vai digitālā formātā (jaunais 2.punkts); neatkarīgi no šo dokumentu formāta, tiem ir jāatbilst SVAN 36.-39.pantā minētajiem pielikumiem, un to autentiskumu ir jāspēj pārbaudīt (jaunais 3.punkts).
SVAN 35.panta jaunais 4.punkts nosaka to, ka PVO, apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādā un vajadzības gadījumā atjaunina tehniskās vadlīnijas, tostarp specifikācijas vai standartus, kas saistīti ar veselības stāvokļa dokumentu (gan digitālā, gan nedigitālā formātā) izdošanu un autentiskuma pārbaudi.
Starptautisko vakcinācijas vai profilakses apliecību izsniedz saskaņā ar SVAN 36.pantu. 6.pielikumā ir norādīts šīs apliecības paraugs, savukārt no 7.pielikuma izriet, ka šādu apliecību joprojām var pieprasīt tikai par vakcināciju pret dzelteno drudzi.
Tā kā SVAN 35.panta grozījumi paredz to, ka veselības stāvokļa dokumentus var izsniegt nedigitālā vai digitālā formātā, tehniski grozījumi ir veikti SVAN 6.pielikumā (Starptautiskā vakcinācijas vai profilakses apliecība). Minētajā pielikumā tiek precizēts, ka parakstītas tiek tikai nedigitālā (papīra) formāta  apliecības. Attiecībā uz personām, kurām ir aizbildnis, apliecību viņu vārdā paraksta aizbildnis. Neatkarīgi no apliecības formāta, tajā ir jānorāda tā klīnicista vārds, kurš uzrauga vakcīnas vai profilakses līdzekļa ievadīšanu, vai attiecīgās iestādes nosaukums, kas ir atbildīga par apliecības izdošanu vai vakcinācijas centra pārraudzību.
Kuģa sanitāro deklarāciju izsniedz saskaņā ar SVAN 37.pantu. 8.pielikumā ir norādīts šīs apliecības paraugs. Kuģa sanitārās apstrādes apliecības izsniedz saskaņā ar SVAN 39.pantu. 3.pielikumā ir norādīts šīs apliecības paraugs.
Grozītajā 37.pantā termins "jūras kuģa sanitārā deklarācija" (Maritime Declaration of Health) ir aizstāts ar terminu "kuģa sanitārā deklarācija" (Ship Declaration of Health). Līdz ar to attiecīgi tehniski grozījumi ir veikti arī 8.pielikumā un 3.pielikumā ir precizēta pirmā zemsvītras atsauce 1(b), aizstājot vārdus "jūras kuģa sanitārā deklarācija" ar "kuģa sanitārā deklarācija".

Atsaucoties uz PVA rezolūcijas WHA77.17 (2024) 2.(2) punktu, grozījumi Starptautiskajā vakcinācijas vai profilakses apliecībā attieksies tikai uz tām apliecībām, kas izdotas pēc grozīto SVAN noteikumu stāšanās spēkā. Tas paredzēts, lai nepieļautu negatīvu ietekmi uz indivīdu pārvietošanās brīvību saistībā ar to apliecības formātu, kas šiem ceļotājiem ir līdzi.
PVO ģenerāldirektors oficiālā sarakstē ir norādījis, ka saskaņā ar 35.panta jauno 4.punktu PVO sekretariāts plāno uzsākt konsultāciju procesu ar dalībvalstīm 2026.gada pirmajā ceturksnī. Konsultācijas galvenokārt būs saistītas ar Starptautisko vakcinācijas vai profilakses apliecību, jo transportlīdzekļu veselības dokumentu apriti regulē citi starptautiskie instrumenti, kurus pārrauga Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija un Starptautiskā Jūrniecības organizācija.
2026.gada 20.aprīlī PVO rīkoja pirmo informatīvo sanāksmi saistībā ar minētajiem grozījumiem, kuras laikā iezīmēja turpmāko 2026.gada laika grafiku un pieeju konsultatīvā procesa organizēšanai starp PVO un dalībvalstīm, kurā paredzēta aktīva dalībvalstu iesaiste, tostarp viedokļu un atgriezeniskās saites sniegšana par PVO turpmāk sagatavotajiem dokumentiem un piedāvāto laika grafiku. Minētās sanāksmes laikā PVO uzsvēra, ka ir akceptēta digitālā un nedigitālā formāta dokumentu līdzāspastāvēšana. VM ir informējusi Latvijas Digitālās veselības centru par iespēju aktīvi iesaistīties minētajā PVO konsultatīvajā periodā, kā arī nepieciešamību nodrošināt Latvijas pārstāvniecību PVO konsultāciju procesā.
PVO ir norādījis, ka ir jāņem vērā to valstu situācija, kurām ir nepieciešams laiks līdz 2026.gada 19.septembrim, lai sagatavotu un pieņemtu nepieciešamos normatīvos aktus un administratīvās procedūras, kā arī PVO konsultāciju process prasīs vairākus mēnešus, tādēļ PVO ģenerāldirektors līdz minētā konsultāciju procesa noslēgumam aicina dalībvalstis apsvērt turpināt:
1.Starptautiskās vakcinācijas vai profilakses apliecības izsniegt nedigitālā (papīra) formātā un
2.pieņemt Starptautiskās vakcinācijas vai profilakses apliecības, kas izsniegtas saskaņā ar 6.pielikuma grozīto vai negrozīto apliecības paraugu.
PVO sekretariāts neplāno atjaunināt un publicēt PVO izdevumu, kas pazīstams kā "dzeltenā grāmatiņa" un satur Starptautiskās vakcinācijas vai profilakses apliecības paraugu.
Papildus Eiropas Komisijas tīmekļvietnē ir norādīts, ka ES digitālā Covid-19 sertifikāta vārteja tiks izmantota, lai tajā varētu kopīgot un verificēt digitālo starptautisko vakcinācijas vai profilakses apliecību jeb "dzelteno grāmatiņu" (https://health.ec.europa.eu/ehealth-digital-health-and-care/international-cooperation_en).
Ņemot vērā minēto, VM pašlaik neplāno veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas būtu saistītas ar veselības stāvokļa dokumentu digitalizāciju, jo PVO ir norādījis, ka šis process tiks veikts kopīgi ar citām dalībvalstīm, un, ņemot to vērā, dalībvalstīm ir jāturpina izsniegt papīra formāta veselības stāvokļa dokumenti.
Saskaņā ar 2000.gada 26.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.330 "Vakcinācijas noteikumi", vakcinējot pret dzelteno drudzi, izsniedz Starptautisko vakcinācijas vai profilakses apliecību, ko aizpilda angļu valodā. Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) informēs Vakcinācijas noteikumu 6.pielikumā uzskaitītās vakcinācijas iestādes, kurās veic vakcināciju pret dzelteno drudzi, par izmaiņām papīra formāta Starptautiskajā vakcinācijas vai profilakses apliecībā.
Jūras kuģa sanitārās deklarācijas (Maritime Declaration of Health) pārmaiņa uz kuģa sanitāro deklarāciju (Ship Declaration of Health) nemaina paša pienākuma būtību, bet uzlabo tā formulējumu. SVAN grozījumu paskaidrojumos uzsvērts, ka valodu precizējumi veikti visās oficiālajās valodās. Tas nozīmē, ka terminoloģija tika saskaņota starp valodām, lai nodrošinātu vienotu izpratni. "Maritime Declaration of Health" un "Ship Declaration of Health" apzīmē vienu un to pašu – kuģa kapteiņa iesniedzamu veselības deklarāciju, ko pieprasa SVAN. Jaunais nosaukums vienkārši novērš jebkādas potenciālas neskaidrības, piemēram, ka deklarācija attiecas uz kuģi nevis vispār uz "jūras lietām" un padara terminu saskaņotāku ar citu transportlīdzekļu deklarāciju nosaukumiem.
Lai nepieļautu negatīvu ietekmi uz kuģiem starptautiskos reisos, kā arī neietekmētu ostu darbību, PVO ģenerāldirektors pēc konsultācijām ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju un ņemot vērā faktu, ka grozījumi 8.pielikumā un 3.pielikumā neattiecas uz to tehnisko saturu vai izkārtojumu, kā arī faktu, ka daļa dalībvalstu ir noraidījušas 2024.gada grozījumus, bet citām dalībvalstīm nepieciešams papildu laiks, lai sagatavotu un pieņemtu nepieciešamos normatīvos aktus un administratīvās procedūras, aicina dalībvalstis apsvērt:
1.informēt transportlīdzekļus un to operatorus par 8.pielikuma nosaukumu, kas piemērojams attiecīgajā jurisdikcijā – Kuģa sanitārā deklarācija vai Jūras kuģa sanitārā deklarācija;
2.izsniegt Kuģa sanitārās apstrādes apliecības ar zemsvītras piezīmi 1(b), ja tā piemērojama attiecīgajai dalībvalstij;
3.pieņemt no kapteiņa, kuģa ārsta vai transportlīdzekļa operatora gan Kuģa sanitāro deklarāciju, gan Jūras kuģa sanitāro deklarāciju; kā arī Kuģa sanitārās apstrādes apliecības neatkarīgi no zemsvītras piezīmes 1(b) esības.
Ņemot vērā faktu, ka Latvija ir atbalstījusi SVAN grozījumus, no 2010.gada 16.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1050 "Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanas kārtība" 12.2.apakšpunkta un 17.3.apakšpunkta tiek svītrots vārds "jūras".
Veselības inspekcija (turpmāk – VI) pēc kuģa kapteiņa, īpašnieka, operatora vai kuģa aģenta pieprasījuma veic kuģa pārbaudi, pārbauda (jūras) kuģa sanitāro deklarāciju un izsniedz kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecību vai kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecību saskaņā ar SVAN 3.pielikumā norādīto veidlapas paraugu. Gada laikā VI izsniedz apmēram 200 šāda veida apliecības. Atbilstoši kuģa kapteiņa, īpašnieka, operatora vai kuģa aģenta pieprasījumam VI kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecību vai kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecību izsniedz papīra formātā, kas atbilst SVAN regulējumam. Ņemot vērā jaunākos grozījumus SVAN 3.pielikumā, VI turpmāk izsniegs kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecību vai kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecību ar zemsvītras piezīmi 1(b).
Atbilstoši PVO ģenerāldirektora aicinājumam VI, veicot kuģu pārbaudes, informēs kuģu kapteiņus, īpašniekus, operatorus vai kuģu aģentus par Jūras kuģa sanitārās deklarācijas nosaukuma maiņu un pieņems gan Kuģa sanitāro deklarāciju, gan Jūras kuģa sanitāro deklarāciju, kā arī informēs ostu pārstāvjus par jaunākajām izmaiņām SVAN regulējumā, kas attiecas uz tehnisku precizējumu ūdens transportlīdzekļu veselības dokumentos.

Citi grozījumi, kas saistīti ar SVAN
1. NMPD kā nacionālais SVAN kontaktpunkts sniedzis priekšlikumu no noteikumu teksta svītrot SIA "Ventspils lidosta", jo minētajā lidostā netiek apkalpoti komerciālie pasažieru reisi un līdz ar to noteikumu 13.punktā izvirzīto prasību izpilde šai lidostai ir uzskatāma par pārmērīgu, kā arī SIA "Ventspils lidosta" līdz šim tikai daļēji ir spējusi izpildīt noteikumu 13.punktā minētās prasības, kas izriet no SVAN 20.panta un 1.pielikuma prasībām. SVAN regulējums neattiecas uz robežšķērsošanas vietām vispārējā izpratnē, tādēļ arī turpmāk SIA "Ventspils lidosta" darbība netiks ierobežota, bet minētajai lidostai vairāk nebūs pienākums ievērot prasības, kas izriet no SVAN regulējuma un ir noteiktas noteikumu 13.punktā, piemēram, izstrādāt plānu neparedzētu sabiedrības veselības apdraudējuma situāciju novēršanai.

2. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2371 (2022.gada 23.novembris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr.1082/2013/ES 8.panta prasībām, 2025.gadā Latvijā notika ārējo ekspertu prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānošanas novērtējuma vizīte. Lai veicinātu starpsektoru sadarbību SVAN izpildē un stiprinātu valsts gatavību veselības apdraudējumu pārvaldīšanā, kā arī uzlabotu informācijas apmaiņu starp sektoriem minētajos jautājumos, ārējie eksperti rosināja izveidot starpnozaru komisiju veselības apdraudējumu gatavības plānošanai un koordinēšanai.

3. Lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu situācijas koordināciju iespējama starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā, nacionālais SVAN kontaktpunkts (NMPD) ir rosinājis redakcionāli precizēt noteikumu 9.punktu.

Citi grozījumi, kas saistīti ar SVAN
1. Lai uz SIA "Ventspils lidosta" turpmāk neattiektos noteikumu 13.punktā minētās prasības un minētajai lidostai nevajadzētu attīstīt SVAN 20.panta un 1.pielikumā paredzētos pamatresursus, minētā lidosta tiek svītrota no dalībvalsts izraudzīto lidostu saraksta.

2. NMPD kā nacionālā SVAN iestāde, kas koordinēs SVAN noteikumu īstenošanu valstī, būs tiesīga izveidot starpnozaru komisiju veselības apdraudējumu gatavības plānošanai un koordinēšanai.
Minētā komisija būs konsultatīva institūcija, kuras galvenais mērķis būs veicināt sadarbību starp komisijā pārstāvētajām institūcijām un sniegt priekšlikumus šīs sadarbības uzlabošanai saistībā ar dažādiem veselības apdraudējumiem; nodrošināt informācijas apriti starp komisijā pārstāvētajām institūcijām un veicināt vienotu izpratni komisijā pārstāvētajām institūcijām par dažādiem veselības apdraudējumiem.

3. Noteikumu 9.punkta papildinājums paredz precizēt informācijas apmaiņas saturu starp kompetentajām iestādēm un nacionālo kontaktpunktu gadījumos, kad saņemts paziņojums par iespējamu starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības apdraudējumu. Papildinājuma mērķis nav ieviest iestādēm jaunas funkcijas vai pienākumu veikt formalizētu riska novērtējumu, bet gan nodrošināt, ka kontaktpunkts savlaicīgi saņem iestāžu kompetences ietvaros apkopotu un izvērtētu informāciju, kas nepieciešama situācijas tālākai koordinācijai valsts līmenī. Formulējums "iestādes rīcībā esošās informācijas izvērtējums" aptver iestāžu ikdienā veikto profesionālo situācijas analīzi, balstoties uz to rīcībā esošiem datiem, novērojumiem un starptautisko informācijas apriti, un tas netiek saprasts kā atsevišķs vai metodoloģiski strukturēts riska novērtējuma dokuments. Tādējādi noteikumu 9.punkta papildinājums precizē informācijas sniegšanas ietvaru un mērķi, stiprina starpinstitucionālo koordināciju, vienlaikus neradot jaunu administratīvo slogu vai nepaplašinot iestāžu atbildību.