24-TA-1519: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumos Nr. 908 "Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumi Nr. 908 „Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 908) nosaka, ka, lai būtu iespējams izvērtēt kaitīgo darba vides faktoru ietekmi uz personu un noteikt arodslimības diagnozi, arodslimību ārsts, ja nepieciešams, nosūta Valsts darba inspekcijai (turpmāk – VDI) rakstisku pieprasījumu sagatavot darba vides higiēnisko raksturojumu (turpmāk - DVHR).
Ik gadu VDI ir jāsagatavo aptuveni 1200-1300 DVHR, kas vienam inspektoram prasa vidēji 8 stundas. Praksē VDI saskaras ar to, ka darba vieta bieži neatspoguļo situāciju, kurā veidojusies arodslimība, jo arodslimības pazīmes attīstās vidēji 15-20 gadu laikā strādājot konkrētos apstākļos. Tehnoloģijas mainās, darba vide un darba apstākļi tiek uzlaboti, un nav iespējams vairs adekvāti novērtēt to darba vidi, kura iespējams izraisījusi arodslimību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka arodslimību ārstam ir pietiekamas zināšanas par tradicionālajiem darba vides aspektiem, būtu nepieciešams pārskatīt kārtību, kad DVHR ir pieprasāms un kas to sagatavo, tādējādi mazinot VDI administratīvo slogu un paplašinot iespējas veikt plašāku preventīvo darbu darba aizsardzības jomā.
Ik gadu VDI ir jāsagatavo aptuveni 1200-1300 DVHR, kas vienam inspektoram prasa vidēji 8 stundas. Praksē VDI saskaras ar to, ka darba vieta bieži neatspoguļo situāciju, kurā veidojusies arodslimība, jo arodslimības pazīmes attīstās vidēji 15-20 gadu laikā strādājot konkrētos apstākļos. Tehnoloģijas mainās, darba vide un darba apstākļi tiek uzlaboti, un nav iespējams vairs adekvāti novērtēt to darba vidi, kura iespējams izraisījusi arodslimību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka arodslimību ārstam ir pietiekamas zināšanas par tradicionālajiem darba vides aspektiem, būtu nepieciešams pārskatīt kārtību, kad DVHR ir pieprasāms un kas to sagatavo, tādējādi mazinot VDI administratīvo slogu un paplašinot iespējas veikt plašāku preventīvo darbu darba aizsardzības jomā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir mainīt arodslimību diagnostikas kārtību attiecībā uz DVHR sagatavošanu, mazinot VDI iesaisti šajā procesā un efektivizējot VDI preventīvo darbu. Kārtība paredz DVHR sagatavošanu uzticēt darba devējam, pie kura ir nodarbināta persona, kura vērsusies ārstu komisijā arodslimības diagnostikai.
Minētās izmaiņas uzlabos arodslimību diagnostikas procesu, kā arī optimizēs VDI darbu kopumā, paaugstinot iespējas efektīvāk izmantot esošo personāla resursu darba aizsardzības uzraudzības un kontroles jomā.
Minētās izmaiņas uzlabos arodslimību diagnostikas procesu, kā arī optimizēs VDI darbu kopumā, paaugstinot iespējas efektīvāk izmantot esošo personāla resursu darba aizsardzības uzraudzības un kontroles jomā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.06.2025.
Pamatojums
Nepieciešams laiks, lai visas iesaistītās puses tiktu sagatavotas minētajām izmaiņām un tiktu nodrošināts informatīvais atbalsts DVHR sagatavošanā darba devējiem.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Arodslimības ir atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru cēlonis ir darba vides fizikālie, ķīmiskie, higiēniskie, bioloģiskie un psiholoģiskie faktori.
Situāciju darba aizsardzības jomā vidējā un ilgtermiņā raksturo arī pirmreizēji apstiprināto arodslimnieku skaits, kas pēdējos gados ir mainīgi augsts (2021 -1791, 2022.gadā -1661, 2023.gadā - 1272). Turklāt, mainoties darba videi, mainās arī izplatītāko arodslimību struktūra - pieaug fiziskās pārslodzes izraisīto arodslimību skaits (smagumu celšana un pārvietošana, piespiedu darba pozas, atkārtotas kustības), kas atkarībā no slodzes ātrākā vai ilgākā laika posmā izraisa muskuļu-skeleta sistēmas slimības. Vienlaikus pieaug arī nervu sistēmas slimību skaits un psihiski un uzvedības traucējumi, kas saistīti ar pārslodzi un izdegšanu darbā.
Paaugstinoties nodarbināto vecumam, paaugstinās arī iespējamība, ka tiks konstatēta arodslimība, turklāt daudzos gadījumos vienam cilvēkam var tikt konstatētas vairākas arodslimības. Atbilstoši VDI statistikas datiem vislielākais pirmreizēji apstiprināto arodslimnieku skaits galvenokārt ir divās vecuma grupās: 45-54 gadi un 55-64 gadi, un kopumā sievietēm.
Kārtību, kādā diagnosticē arodslimības nosaka noteikumi Nr. 908.
Situāciju darba aizsardzības jomā vidējā un ilgtermiņā raksturo arī pirmreizēji apstiprināto arodslimnieku skaits, kas pēdējos gados ir mainīgi augsts (2021 -1791, 2022.gadā -1661, 2023.gadā - 1272). Turklāt, mainoties darba videi, mainās arī izplatītāko arodslimību struktūra - pieaug fiziskās pārslodzes izraisīto arodslimību skaits (smagumu celšana un pārvietošana, piespiedu darba pozas, atkārtotas kustības), kas atkarībā no slodzes ātrākā vai ilgākā laika posmā izraisa muskuļu-skeleta sistēmas slimības. Vienlaikus pieaug arī nervu sistēmas slimību skaits un psihiski un uzvedības traucējumi, kas saistīti ar pārslodzi un izdegšanu darbā.
Paaugstinoties nodarbināto vecumam, paaugstinās arī iespējamība, ka tiks konstatēta arodslimība, turklāt daudzos gadījumos vienam cilvēkam var tikt konstatētas vairākas arodslimības. Atbilstoši VDI statistikas datiem vislielākais pirmreizēji apstiprināto arodslimnieku skaits galvenokārt ir divās vecuma grupās: 45-54 gadi un 55-64 gadi, un kopumā sievietēm.
Kārtību, kādā diagnosticē arodslimības nosaka noteikumi Nr. 908.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 908 nosaka, ka, lai būtu iespējams izvērtēt kaitīgo darba vides faktoru ietekmi uz personu un noteikt arodslimības diagnozi, arodslimību ārsts, ja nepieciešams, nosūta VDI rakstisku pieprasījumu sagatavot DVHR.
Atbilstoši noteikumiem Nr. 908 DVHR arodslimību ārsts var pieprasīt šādos gadījumos:
1. nodarbinātajam atklātas arodslimības pazīmes - veselības traucējumi, kurus izraisa noteikti darba vides faktori;
2. personai pēc darba attiecību pārtraukšanas atklātas arodslimības pazīmes;
3. iepriekš sagatavotajā darba vietas higiēniskajā raksturojumā nav sniegta pietiekama informācija un nepieciešama papildinformācija vai atkārtots darba vietas higiēniskais raksturojums.
Attiecīgi VDI inspektors viena mēneša laikā, apmeklējot darba vietu, sagatavo DVHR, kurā apraksta personas darba apstākļus, kaitīgos darba vides riska faktorus, veiktos pasākumus darba vietā un citu informāciju.
VDI ikdienas praksē, sastādot DVHR, ir sakārušies ar šādām problēmām:
- darba vieta bieži neatspoguļo situāciju, kurā veidojusies arodslimība, jo arodslimība ir pēdējo 15-20 gadu laikā iegūta hroniska slimība, taču darba apstākļi ir mainījušies, uzlabojušies (piem., šoferi tagad brauc ar jauniem, ergonomiskiem autobusiem);
- arodslimību ārsts bieži pieprasa VDI apsekot pēdējo darba vietu, bet arodslimība ir iegūta iepriekšējās darba vietās (piem., būvniecībā nodarbinātais šobrīd strādā veikalā par pārdevēju, arodslimība iegūta būvniecībā, bet tā kā visi būvobjekti kļuvuši par būvēm, pieprasījums sastādīt DVHR tiek prasīts par darba vietu veikalā, kur ir pavisam citi riska faktori);
- DVHR apraksts tiek gatavots par to situāciju, ko inspektors redz konkrētajā brīdī, bet lielāka nozīme ir potenciālā arodslimnieka stāstītajam par iepriekšējiem darba apstākļiem;
- dažkārt apsekojuma laikā VDI saņem pārmetumus no personas vai darba devēja par to pašu dokumentu pieprasīšanu, kas jau nosūtīti arodslimību ārstam;
- praksē ir gadījumi, ka persona, kura pretendē uz arodslimības diagnozi, ārstu komisijas sēdes laikā atkārtoti stāsta par saviem darba pienākumiem un darba apstākļiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka VDI, apsekojot darba vietu, vai nu apstiprina personas veicamos darba pienākumus (fakta konstatējums), darba apstākļus, vai, ja darba vieta nav saglabājusies un ir jauni darba apstākļi, apraksta aktuālo situāciju, kas nav saistīta ar arodslimības gadījumu.
Arodslimību gadījumu analīze saistībā ar VDI sagatavotiem DVHR
2024.gadā līdz oktobrim VDI saņemti jau 1445 DVHR pieprasījumi (operatīvie dati).
Ņemot vērā praksi un problēmas, kuras identificētas no VDI puses, kā arī to, ka arodslimību ārstam ir pietiekamas zināšanas par tradicionālajiem darba vides aspektiem, būtu nepieciešams pārskatīt DVHR sagatavošanas kārtību, samazinot VDI amatpersonu iesaisti un noslodzi. Tādējādi VDI varētu vairāk laiku veltīt tieši preventīvajam darbam.
Atbilstoši noteikumiem Nr. 908 DVHR arodslimību ārsts var pieprasīt šādos gadījumos:
1. nodarbinātajam atklātas arodslimības pazīmes - veselības traucējumi, kurus izraisa noteikti darba vides faktori;
2. personai pēc darba attiecību pārtraukšanas atklātas arodslimības pazīmes;
3. iepriekš sagatavotajā darba vietas higiēniskajā raksturojumā nav sniegta pietiekama informācija un nepieciešama papildinformācija vai atkārtots darba vietas higiēniskais raksturojums.
Attiecīgi VDI inspektors viena mēneša laikā, apmeklējot darba vietu, sagatavo DVHR, kurā apraksta personas darba apstākļus, kaitīgos darba vides riska faktorus, veiktos pasākumus darba vietā un citu informāciju.
VDI ikdienas praksē, sastādot DVHR, ir sakārušies ar šādām problēmām:
- darba vieta bieži neatspoguļo situāciju, kurā veidojusies arodslimība, jo arodslimība ir pēdējo 15-20 gadu laikā iegūta hroniska slimība, taču darba apstākļi ir mainījušies, uzlabojušies (piem., šoferi tagad brauc ar jauniem, ergonomiskiem autobusiem);
- arodslimību ārsts bieži pieprasa VDI apsekot pēdējo darba vietu, bet arodslimība ir iegūta iepriekšējās darba vietās (piem., būvniecībā nodarbinātais šobrīd strādā veikalā par pārdevēju, arodslimība iegūta būvniecībā, bet tā kā visi būvobjekti kļuvuši par būvēm, pieprasījums sastādīt DVHR tiek prasīts par darba vietu veikalā, kur ir pavisam citi riska faktori);
- DVHR apraksts tiek gatavots par to situāciju, ko inspektors redz konkrētajā brīdī, bet lielāka nozīme ir potenciālā arodslimnieka stāstītajam par iepriekšējiem darba apstākļiem;
- dažkārt apsekojuma laikā VDI saņem pārmetumus no personas vai darba devēja par to pašu dokumentu pieprasīšanu, kas jau nosūtīti arodslimību ārstam;
- praksē ir gadījumi, ka persona, kura pretendē uz arodslimības diagnozi, ārstu komisijas sēdes laikā atkārtoti stāsta par saviem darba pienākumiem un darba apstākļiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka VDI, apsekojot darba vietu, vai nu apstiprina personas veicamos darba pienākumus (fakta konstatējums), darba apstākļus, vai, ja darba vieta nav saglabājusies un ir jauni darba apstākļi, apraksta aktuālo situāciju, kas nav saistīta ar arodslimības gadījumu.
Arodslimību gadījumu analīze saistībā ar VDI sagatavotiem DVHR
| Gads | Pirmreizēji apstiprināto arodslimnieku skaits kopā | Apstiprinājumi par kuriem komisija pieņēmusi lēmumu, nepieprasot VDI sastādīt DVHR | DVHR pieprasījumi kopā gadā |
| 2023 | 1272 | 314 | 1350 |
| 2022 | 1661 | 360 | 1268 |
| 2021 | 1791 | 406 | 1386 |
Ņemot vērā praksi un problēmas, kuras identificētas no VDI puses, kā arī to, ka arodslimību ārstam ir pietiekamas zināšanas par tradicionālajiem darba vides aspektiem, būtu nepieciešams pārskatīt DVHR sagatavošanas kārtību, samazinot VDI amatpersonu iesaisti un noslodzi. Tādējādi VDI varētu vairāk laiku veltīt tieši preventīvajam darbam.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā arodslimību ārsta zināšanas par darba vides riska faktoriem un to ietekmi uz cilvēka veselību, kā arī iespējamiem veselības traucējumiem, noteikumos paredzēts precizēt, ka arodslimību ārsts DVHR var pieprasīt, ja nodarbinātajam atklāti veselības traucējumi, kurus izraisa profesijai neraksturīgi darba vides riski un apstākļi un nav iespējams noteikt tiešu cēloņsakarību (noteikumu projekta 1.5., 1.6. apakšpunkts). Vienlaikus precizēts arī punkts par iesniedzamajiem dokumentiem, gan nosakot, ka komisijā iesniedzams nelaimes gadījuma akts, ja persona cietusi nelaimes gadījumā (sadūrusies/ sakosta), kas saistīts ar inficēšanās risku) un tai attīstījušies veselības traucējumi, kā arī pati persona var iesniegt DVHR, ko sagatavojis darba devējs (noteikumu projekta 1.4.apakšpunkts).
Noteikumu projektā paredzēts, ka arodslimību ārsts, ja nepieciešams, nosūta rakstisku pieprasījumu sagatavot DVHR darba devējam, pie kura persona nodarbināta (noteikumu projekta 1.5., 1.6. apakšpunkts).
DVHR pēc arodslimību ārsta pieprasījuma sagatavo darba devējs (uzņēmuma darba aizsardzības speciālists, kompetentais speciālists vai kompetentā institūcija), ja iespējams, iesaistot nodarbināto un uzticības personu vai nodarbināto pārstāvi (noteikumu projekta 1.1., 1.10., 1.11., 1.14. un 1.15.). Ja nodarbinātais vairs pie konkrētā darba devēja nestrādā, tad to neiesaista DVHR saskaņošanas procesā. Darba aizsardzības likums nosaka, ka uzticības persona līdzdarbojas darba arī arodslimību gadījumu izmeklēšanā, kā arī sadarbojas ar darba devēju un darba aizsardzības speciālistu darba apstākļu uzlabošanā uzņēmumā, attiecīgi arī DVHR sagatavošanā noteikta uzticības personas vai nodarbināto pārstāvja iesaiste nodrošinot nodarbinātā interešu pārstāvību. Ja uzņēmumā nav uzticības personas, tad tādu neiesaista papildus. Savukārt, ja uzņēmumā ir uzticības persona vai nodarbināto pārstāvis, tad šīs personas DVHR sagatavošanā ir jāiesaista.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, ja konstatē būtiskas pretrunas starp personas sniegto informāciju par darba vides apstākļiem un darba devēja sagatavoto DVHR, vai darba devējs nav sagatavojis DVHR, vai arī ir nepieciešama konsultācija par jauniem vai specifiskiem darba vides faktoriem, ārstu komisijai ir tiesības lūgt VDI viedokli vai pārbaudes veikšanu uzņēmumā (noteikumu projekta 1.12.apakšpunkts). Minētais punkts ir saskaņā ar VDI likuma 3.panta 2.daļas 7.punktā noteikto, ka VDI normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā. Tāpat arī noteikumos paredzēts precizēt pienākumu darba devējam sadarboties ar arodslimību ārstu, ārstu komisiju, centra ārstu komisiju vai VDI amatpersonām un nodrošināt pieeju visai nepieciešamajai informācijai arodslimības izmeklēšanā (noteikumu projekta 1.13.apakšpunkts).
Ņemot vērā DVHR sagatavotāja maiņu, noteikumos Nr.908 precizēti arī pielikumi, 2.pielikumā "Pieprasījums sagatavot DVHR" svītrots iespējamās diagnozes teksts (noteikumu projekta 1.26.apakšpunkts), 3.pielikums "DVHR" pārveidots aizpildīšanai darba devējam ar tādu pašu informāciju un papildināts ar iespējamu saskaņojumu no nodarbinātā puses (noteikumu projekta 1.27.apakšpunkts). 6.pielikumā "Atzinums par arodslimību" svītrota griezuma līnijas informācija, VDI DVHR ziņojuma informācija un precizēta informācija par iespējām pārsūdzēt atzinumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā (redakcionāli skaidrāk noteikts process), kas precizēts arī noteikumu projektā (noteikumu projekta 1.28. un 1.21.apakšpunkts). Gadījumā, ja ārstu komisija objektīvu iemeslu dēļ nevar ievērot noteikumos noteikto atzinuma sagatavošanas termiņu (2 mēneši), to var pagarināt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64.panta noteikumiem.
Jāatzīmē, ka lai atvieglotu DVHR formas aizpildīšanu, VDI sagatavos informatīvi skaidrojošo materiālu darba devējiem, kas tiks ievietots gan VDI, gan www.stradavesels.lv tīmekļa vietnēs. Vienlaikus VDI nepieciešamības gadījumā sniegs informatīvi konsultatīvo atbalstu darba devējiem DVHR sagatavošanā. Noteikumu projekts paredz arī pietiekamu noteikumu spēkā stāšanās laiku, lai informētu darba devējus un darba aizsardzības speciālistus (noteikumu projekta 2.punkts).
Jāatzīmē arī, ka pēc VDI ziņojuma saņemšanas (noteikumu projekta 1.22.apakšpunkts) darba devējam ir pienākums, veikt pasākumus darba vietas uzlabošanai un riska novēršanai vai mazināšanai, ko rekomendējusi ārstu komisija (piemēram, darba vidē novērst arodslimības izraisītājfaktoru vai mazināt saskari ar to, nodrošināt aizsardzības līdzekļus, nosūtīt uz ārpuskārtas veselības pārbaudi, mainīt darba laika organizāciju u.c.).
Tāpat noteikumos tiek precizētas prasības atbilstoši aktuālajai situācijai praksē un no to lietderīguma pamata, svītrojot prasību par atzinuma nosūtīšanu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, bet nosakot to, ka atzinums tiek nosūtīts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (noteikumu projekta 1.19. apakšpunkts). Jāatzīmē, ka jau tagad praksē atzinumu par arodslimību Centrs nosūta uz VSAA, kas nodrošina informācijas apriti starp iestādēm. Vienlaikus svītrots pienākums VDI sagatavot un iesniegt pusgada pārskatu ar arodslimību statistikas analīzi (noteikumu projekta 1.24. un 1.25.apakšpunkts).
Noteikumu projektā paredzēts, ka arodslimību ārsts, ja nepieciešams, nosūta rakstisku pieprasījumu sagatavot DVHR darba devējam, pie kura persona nodarbināta (noteikumu projekta 1.5., 1.6. apakšpunkts).
DVHR pēc arodslimību ārsta pieprasījuma sagatavo darba devējs (uzņēmuma darba aizsardzības speciālists, kompetentais speciālists vai kompetentā institūcija), ja iespējams, iesaistot nodarbināto un uzticības personu vai nodarbināto pārstāvi (noteikumu projekta 1.1., 1.10., 1.11., 1.14. un 1.15.). Ja nodarbinātais vairs pie konkrētā darba devēja nestrādā, tad to neiesaista DVHR saskaņošanas procesā. Darba aizsardzības likums nosaka, ka uzticības persona līdzdarbojas darba arī arodslimību gadījumu izmeklēšanā, kā arī sadarbojas ar darba devēju un darba aizsardzības speciālistu darba apstākļu uzlabošanā uzņēmumā, attiecīgi arī DVHR sagatavošanā noteikta uzticības personas vai nodarbināto pārstāvja iesaiste nodrošinot nodarbinātā interešu pārstāvību. Ja uzņēmumā nav uzticības personas, tad tādu neiesaista papildus. Savukārt, ja uzņēmumā ir uzticības persona vai nodarbināto pārstāvis, tad šīs personas DVHR sagatavošanā ir jāiesaista.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, ja konstatē būtiskas pretrunas starp personas sniegto informāciju par darba vides apstākļiem un darba devēja sagatavoto DVHR, vai darba devējs nav sagatavojis DVHR, vai arī ir nepieciešama konsultācija par jauniem vai specifiskiem darba vides faktoriem, ārstu komisijai ir tiesības lūgt VDI viedokli vai pārbaudes veikšanu uzņēmumā (noteikumu projekta 1.12.apakšpunkts). Minētais punkts ir saskaņā ar VDI likuma 3.panta 2.daļas 7.punktā noteikto, ka VDI normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā. Tāpat arī noteikumos paredzēts precizēt pienākumu darba devējam sadarboties ar arodslimību ārstu, ārstu komisiju, centra ārstu komisiju vai VDI amatpersonām un nodrošināt pieeju visai nepieciešamajai informācijai arodslimības izmeklēšanā (noteikumu projekta 1.13.apakšpunkts).
Ņemot vērā DVHR sagatavotāja maiņu, noteikumos Nr.908 precizēti arī pielikumi, 2.pielikumā "Pieprasījums sagatavot DVHR" svītrots iespējamās diagnozes teksts (noteikumu projekta 1.26.apakšpunkts), 3.pielikums "DVHR" pārveidots aizpildīšanai darba devējam ar tādu pašu informāciju un papildināts ar iespējamu saskaņojumu no nodarbinātā puses (noteikumu projekta 1.27.apakšpunkts). 6.pielikumā "Atzinums par arodslimību" svītrota griezuma līnijas informācija, VDI DVHR ziņojuma informācija un precizēta informācija par iespējām pārsūdzēt atzinumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā (redakcionāli skaidrāk noteikts process), kas precizēts arī noteikumu projektā (noteikumu projekta 1.28. un 1.21.apakšpunkts). Gadījumā, ja ārstu komisija objektīvu iemeslu dēļ nevar ievērot noteikumos noteikto atzinuma sagatavošanas termiņu (2 mēneši), to var pagarināt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64.panta noteikumiem.
Jāatzīmē, ka lai atvieglotu DVHR formas aizpildīšanu, VDI sagatavos informatīvi skaidrojošo materiālu darba devējiem, kas tiks ievietots gan VDI, gan www.stradavesels.lv tīmekļa vietnēs. Vienlaikus VDI nepieciešamības gadījumā sniegs informatīvi konsultatīvo atbalstu darba devējiem DVHR sagatavošanā. Noteikumu projekts paredz arī pietiekamu noteikumu spēkā stāšanās laiku, lai informētu darba devējus un darba aizsardzības speciālistus (noteikumu projekta 2.punkts).
Jāatzīmē arī, ka pēc VDI ziņojuma saņemšanas (noteikumu projekta 1.22.apakšpunkts) darba devējam ir pienākums, veikt pasākumus darba vietas uzlabošanai un riska novēršanai vai mazināšanai, ko rekomendējusi ārstu komisija (piemēram, darba vidē novērst arodslimības izraisītājfaktoru vai mazināt saskari ar to, nodrošināt aizsardzības līdzekļus, nosūtīt uz ārpuskārtas veselības pārbaudi, mainīt darba laika organizāciju u.c.).
Tāpat noteikumos tiek precizētas prasības atbilstoši aktuālajai situācijai praksē un no to lietderīguma pamata, svītrojot prasību par atzinuma nosūtīšanu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, bet nosakot to, ka atzinums tiek nosūtīts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (noteikumu projekta 1.19. apakšpunkts). Jāatzīmē, ka jau tagad praksē atzinumu par arodslimību Centrs nosūta uz VSAA, kas nodrošina informācijas apriti starp iestādēm. Vienlaikus svītrots pienākums VDI sagatavot un iesniegt pusgada pārskatu ar arodslimību statistikas analīzi (noteikumu projekta 1.24. un 1.25.apakšpunkts).
Problēmas apraksts
Ārstu komisijā arodslimībās nereti vēršas pašnodarbinātās personas vai personas, kuras bijušas nodarbinātas ārvalstīs.
Jāatzīmē, ka pašnodarbinātās personas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" nav pakļautas obligātajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, tādējādi nevar saņemt apdrošināšanas atlīdzību. Arī ārvalstīs nodarbināts Latvijas pilsonis, kas neveic sociālās iemaksas Latvijā, nesaņem sociālās garantijas. Turklāt arī esošo un bijušo darba apstākļu pilnvērtīga izvērtēšana situācijā, ja persona ir bijusi nodarbināta ārvalstīs, ir apgrūtināta vai pat neiespējama.
Neskatoties uz ārstu komisijas arodslimībās mērķi, izvērtēt veselības traucējumu saikni ar darba vides riska faktoriem, abos gadījumos nav iespējams saņemt sociālās garantijas, ja nav veiktas iemaksas un ārstu komisija tiek neefektīvi noslogota.
Tādējādi noteikumos ir nepieciešams skaidri definēt gadījumus, kurus komisija neņem vērā, izskatot personas arodslimības gadījumu. Jāatzīmē, ka šis ir būtisks aspekts, kas jāņem vērā personai, kas plāno iesniegt dokumentus arodslimības diagnostikai.
Jāatzīmē, ka pašnodarbinātās personas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" nav pakļautas obligātajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, tādējādi nevar saņemt apdrošināšanas atlīdzību. Arī ārvalstīs nodarbināts Latvijas pilsonis, kas neveic sociālās iemaksas Latvijā, nesaņem sociālās garantijas. Turklāt arī esošo un bijušo darba apstākļu pilnvērtīga izvērtēšana situācijā, ja persona ir bijusi nodarbināta ārvalstīs, ir apgrūtināta vai pat neiespējama.
Neskatoties uz ārstu komisijas arodslimībās mērķi, izvērtēt veselības traucējumu saikni ar darba vides riska faktoriem, abos gadījumos nav iespējams saņemt sociālās garantijas, ja nav veiktas iemaksas un ārstu komisija tiek neefektīvi noslogota.
Tādējādi noteikumos ir nepieciešams skaidri definēt gadījumus, kurus komisija neņem vērā, izskatot personas arodslimības gadījumu. Jāatzīmē, ka šis ir būtisks aspekts, kas jāņem vērā personai, kas plāno iesniegt dokumentus arodslimības diagnostikai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka, nosakot arodslimību, netiek ņemts vērā laiks, kad persona ir veikusi darbu kā pašnodarbinātā persona vai ir veikusi darbu pie ārvalsts darba devēja ārpus Latvijas, attiecīgi nav veikusi sociālās iemaksas (noteikumu projekta 1.17.apakšpunkts). Lai saņemtu sociālās garantijas arodslimības gadījumā personai jābūt pakļautai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
Problēmas apraksts
Pašreiz atbilstoši noteikumiem Nr. 908, ja arodslimību ārsts apstiprina arodslimības diagnozes iespējamību, viņš personu nosūta konsultācijai uz ārstniecības iestādes izveidotu ārstu komisiju arodslimībās vai, ja persona ir Aizsardzības ministrijas padotībā esošas struktūrvienības militārpersona, uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālo medicīniskās ekspertīzes komisiju. Konsultējoties ar Aizsardzības ministriju noskaidrots, ka Aizsardzības ministrijas padotībā esošām militārpersonām praksē netiek noteiktas arodslimības un par tām netiek pieprasīti un sagatavoti DVHR, tādējādi nepieciešams veikt izmaiņas arī noteikumos Nr. 908.
Vienlaikus, mainot DVHR pieprasīšanas sistēmu uz darba devēja sagatavotu DVHR, zūd nepieciešamība saglabāt noteikumu 16.2 punktu "Ja darba vietas higiēniskais raksturojums nepieciešams par Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas sistēmā, Nacionālajos bruņotajos spēkos, valsts drošības iestādē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē esošu darba vietu, kurā saistībā ar valsts noslēpuma objekta statusu ir ierobežota piekļuve, arodslimību ārsts Iekšlietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, attiecīgajai valsts drošības iestādei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vai Ieslodzījuma vietu pārvaldei nosūta pieprasījumu sastādīt darba vietas higiēnisko raksturojumu. Darba vietas higiēnisko raksturojumu sastāda darba aizsardzības speciālists, kurš ir atbildīgs par darba aizsardzības prasību ievērošanu konkrētajā darba vietā.".
Vienlaikus, mainot DVHR pieprasīšanas sistēmu uz darba devēja sagatavotu DVHR, zūd nepieciešamība saglabāt noteikumu 16.2 punktu "Ja darba vietas higiēniskais raksturojums nepieciešams par Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas sistēmā, Nacionālajos bruņotajos spēkos, valsts drošības iestādē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē esošu darba vietu, kurā saistībā ar valsts noslēpuma objekta statusu ir ierobežota piekļuve, arodslimību ārsts Iekšlietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, attiecīgajai valsts drošības iestādei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vai Ieslodzījuma vietu pārvaldei nosūta pieprasījumu sastādīt darba vietas higiēnisko raksturojumu. Darba vietas higiēnisko raksturojumu sastāda darba aizsardzības speciālists, kurš ir atbildīgs par darba aizsardzības prasību ievērošanu konkrētajā darba vietā.".
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā faktisko situāciju praksē, kā arī Aizsardzības ministrijas viedokli un sniegto informāciju, precizēts noteikumu 10.punkts (noteikumu projekta 1.3.apakšpunkts). Lai saglabātu īpašo pieeju attiecībā uz drošības personu un ar valsts noslēpumu saistīto personu datiem, noteikts, ka VDI neveic pārbaudi darba vietā, ja persona nodarbināta Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas sistēmā, Nacionālajos bruņotajos spēkos, valsts drošības iestādē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē esošā darba vietā. (1.12.apakšpunkts). Noteikumu projekts paredz svītrot noteikumu 16.2. punktu, lai nedublētu noteikumos noteikto procesu attiecībā uz DVHR pieprasīšanu un sagatavošanu (noteikumu projekta 1.9.apakšpunkts).
Problēmas apraksts
Atbilstoši noteikumu Nr. 908 16.1 punktam DVHR nepieprasa gadījumā, ja pēdējā pusgada laikā konstatēti arodslimību gadījumi pie tā paša darba devēja un tajā pašā profesijā vai darba veidā, kur nodarbināta persona, kuras iespējamā arodslimība tiek izmeklēta, un zināms, ka darba apstākļi, kas izraisījuši iespējamo arodslimību, bijuši līdzīgi.
Tomēr jāatzīmē, ka gan praksē, gan arī paši darba devēji ziņojuši, ka, neskatoties uz to, ka amata nosaukumi vienā darba vietā var būt vienādi, tomēr darba apstākļi un veicamie darba pienākumi dažādās brigādēs vai struktūrvienībās tā paša uzņēmuma ietvaros var atšķirties. Attiecīgi minētais punkts ir maldinošs un nepieciešams to precizēt.
Tomēr jāatzīmē, ka gan praksē, gan arī paši darba devēji ziņojuši, ka, neskatoties uz to, ka amata nosaukumi vienā darba vietā var būt vienādi, tomēr darba apstākļi un veicamie darba pienākumi dažādās brigādēs vai struktūrvienībās tā paša uzņēmuma ietvaros var atšķirties. Attiecīgi minētais punkts ir maldinošs un nepieciešams to precizēt.
Risinājuma apraksts
Attiecīgi, lai novērstu konstatēto problēmu, noteikumos Nr.908 ir izslēgts 16.15. punkts (noteikumu projekta 1.7.apakšpunkts).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Noteikumu izstrādes gaitā tika izvērtēta iespēja pilnībā atteikties no DVHR veikšanas, tomēr šāds risinājums netiek virzīts, jo pilnīga atteikšanās no DVHR veikšanas noteiktās situācijās var negatīvi ietekmēt arodslimību diagnostiku. Tādējādi noteikumu projektā tiek noteikts līdzsvarots risinājums, saglabājot DVHR sagatavošanu situācijās, kad arodslimību ārstam arodslimību diagnostikai tas ir būtiski nepieciešams.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējuma atspoguļojums sniegts 7.2. sadaļā attiecībā uz VDI, kas liecina par būtisku administratīvo izmaksu samazinājumu. Tādējādi noteikumu projekts veicinās efektīvāku VDI resursu izlietojumu un preventīvo darbību.
Savukārt no darba devēju skatu punkta DVHR sagatavošana ir tikai šķietami papildu uzdevums, jo arī pašreizējā DVHR sagatavošanā, ko veic VDI, darba devējs tāpat tiek iesaistīts un tam tiek pieprasīta informācija par uzņēmuma dokumentāciju, personas datiem, darba apstākļiem. Tādējādi DVHR sagatavošanā nav paredzams vērā ņemams papildu slogs un resursu ieguldījums darba devējiem, salīdzinot ar pašreizējo situāciju.
Vienlaikus, iespējams, uzņēmumos mazināsies psihoemocionālā spriedze, kas var rasties kontroles institūcijas vizītes laikā.
Savukārt no darba devēju skatu punkta DVHR sagatavošana ir tikai šķietami papildu uzdevums, jo arī pašreizējā DVHR sagatavošanā, ko veic VDI, darba devējs tāpat tiek iesaistīts un tam tiek pieprasīta informācija par uzņēmuma dokumentāciju, personas datiem, darba apstākļiem. Tādējādi DVHR sagatavošanā nav paredzams vērā ņemams papildu slogs un resursu ieguldījums darba devējiem, salīdzinot ar pašreizējo situāciju.
Vienlaikus, iespējams, uzņēmumos mazināsies psihoemocionālā spriedze, kas var rasties kontroles institūcijas vizītes laikā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Labklājības ministrijas Iekšējā audita departamenta veiktais iekšējais audits Nr. 27-0201-27 „Arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšana un uzskaite”.
Apraksts
Atbilstoši audita konstatējumiem, nepieciešams pārskatīt un optimizēt arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanas procesu, iesaistīto institūciju lomu un atbildības sadalījumu, informācijas apmaiņu un tās termiņus, t.sk.:
- VDI iesaisti DVHR sagatavošanā un arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā;
- darba devēju un darba aizsardzības speciālistu atbildību un iesaistes apjomu arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā;
- aizsardzības nozarē strādājošo personu piekritību arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanas procesam.
- VDI iesaisti DVHR sagatavošanā un arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā;
- darba devēju un darba aizsardzības speciālistu atbildību un iesaistes apjomu arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā;
- aizsardzības nozarē strādājošo personu piekritību arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanas procesam.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- personas, kuras pretendē iegūt arodslimnieka statusu
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts (1.4.punkts) paredz precizēt ārstu komisijā vai Centra ārstu komisijā iesniedzamo dokumentu apjomu, konkretizējot prasību, kas jau izriet no noteikumiem Nr.908 (14.punkts, 16.16 apakšpunkts). Proti, persona iesniedz darba devēja sagatavotu un apstiprinātu aktu par nelaimes gadījumu darbā, ja tā ir cietusi nelaimes gadījumā darbā, kas saistīts ar inficēšanas risku, un tai ir attīstījušies veselības traucējumi.
Vienlaikus noteikumu Nr.908 11.punkts precizēts skaidrībai, minot arī citu dokumentu piemērus, kam varētu būt nozīme arodslimību izvērtēšanas procesā, piemēram, ar personu saskaņotu, ja iespējams, darba devēja sagatavotu un apstiprinātu DVHR. Varētu būt gadījumi, ka nodarbinātais ar darba devēju jau ir saskaņojis DVHR un papildus tā pieprasīšana no darba devēja nav nepieciešama (noteikumu projekta 1.4.apakšpunkts).
Attiecībā uz dokumentu iesniegšanu minētajai mērķa grupai netiek ietekmēts administratīvais slogs, jo obligātais informācijas sniegšanas pienākums un apjoms neizmainās.
Vienlaikus jāatzīmē, ka atbilstoši MK not. Nr. 908 persona iesniedz:
- darba stāžu apliecinošus dokumentus (darba grāmatiņa, darba līgums/i, izziņa no Valsts sociālās apdrošināšana aģentūras/Valsts ieņēmumu dienesta/arhīva par darba vietu, nostrādāto laiku un profesiju, kas var būt oriģināli vai kopijas (vienas lapas kopijas izmaksas 0,10-0,15 EUR). Iesniedzamo lapu skaits atkarīgs no personas darba vietu skaita.
Ja šādi dokumenti nav pieejami, persona pievieno paskaidrojumu, norādot pie attiecīgā darba devēja nostrādāto laiku, veicamos darba pienākumus, kaitīgos darba vides faktorus un darba apstākļus. Iesniegums iesniedzams brīvā formā rakstīts datorrakstā vai ar roku.
- medicīnisko dokumentāciju (veikto izmeklējumu rezultātus un izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par pārciestajām slimībām). Arī šī informācija var būt oriģināli vai kopijas un to daudzums atkarīgs no personas iepriekš veikto izmeklējumu un speciālistu konsultāciju daudzuma.
Arodslimību ārstu 1 konsultācijas izmaksas Centrā - 60 EUR. Arodslimību ārsts izskatot iesniegtos dokumentus nosūta personu uz diferenciāldiagnostikas izmeklējumiem diagnozes precizēšanai, kuru izmaksas atkarīgas no pakalpojuma un speciālistu pieejamības (valsts budžeta rinda vai maksas pakalpojums), kas parasti arodslimības diagnostikas procesā ir finanšu ietilpīgākā sadaļa.
Arodslimību ārstu komisijas arodslimībās izmaksas ir 62 EUR + pasta izdevumi par rēķina un atzinuma nosūtīšanu (4-8 EUR).
Vienlaikus noteikumu Nr.908 11.punkts precizēts skaidrībai, minot arī citu dokumentu piemērus, kam varētu būt nozīme arodslimību izvērtēšanas procesā, piemēram, ar personu saskaņotu, ja iespējams, darba devēja sagatavotu un apstiprinātu DVHR. Varētu būt gadījumi, ka nodarbinātais ar darba devēju jau ir saskaņojis DVHR un papildus tā pieprasīšana no darba devēja nav nepieciešama (noteikumu projekta 1.4.apakšpunkts).
Attiecībā uz dokumentu iesniegšanu minētajai mērķa grupai netiek ietekmēts administratīvais slogs, jo obligātais informācijas sniegšanas pienākums un apjoms neizmainās.
Vienlaikus jāatzīmē, ka atbilstoši MK not. Nr. 908 persona iesniedz:
- darba stāžu apliecinošus dokumentus (darba grāmatiņa, darba līgums/i, izziņa no Valsts sociālās apdrošināšana aģentūras/Valsts ieņēmumu dienesta/arhīva par darba vietu, nostrādāto laiku un profesiju, kas var būt oriģināli vai kopijas (vienas lapas kopijas izmaksas 0,10-0,15 EUR). Iesniedzamo lapu skaits atkarīgs no personas darba vietu skaita.
Ja šādi dokumenti nav pieejami, persona pievieno paskaidrojumu, norādot pie attiecīgā darba devēja nostrādāto laiku, veicamos darba pienākumus, kaitīgos darba vides faktorus un darba apstākļus. Iesniegums iesniedzams brīvā formā rakstīts datorrakstā vai ar roku.
- medicīnisko dokumentāciju (veikto izmeklējumu rezultātus un izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par pārciestajām slimībām). Arī šī informācija var būt oriģināli vai kopijas un to daudzums atkarīgs no personas iepriekš veikto izmeklējumu un speciālistu konsultāciju daudzuma.
Arodslimību ārstu 1 konsultācijas izmaksas Centrā - 60 EUR. Arodslimību ārsts izskatot iesniegtos dokumentus nosūta personu uz diferenciāldiagnostikas izmeklējumiem diagnozes precizēšanai, kuru izmaksas atkarīgas no pakalpojuma un speciālistu pieejamības (valsts budžeta rinda vai maksas pakalpojums), kas parasti arodslimības diagnostikas procesā ir finanšu ietilpīgākā sadaļa.
Arodslimību ārstu komisijas arodslimībās izmaksas ir 62 EUR + pasta izdevumi par rēķina un atzinuma nosūtīšanu (4-8 EUR).
Juridiskās personas
- arodslimību ārsti, arodslimību ārstu komisija arodslimībās (ārsts, lietvede)
- darba devēji, kuru darbinieki vai bijušie nodarbinātie iesnieguši dokumentus uz arodslimības diagnostiku
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts (1.10.apakšpunkts) paredz, ka pēc arodslimību ārsta pieprasījuma mēneša laikā darba vides higiēnisko raksturojumu sagatavos darba devējs. Lai darba devējiem būtu skaidrāks veids, kā DVHR sagatavot, tiks izstrādāts informatīvs palīgmateriāls, ko publicēs VDI tīmekļa vietnē un www.stradavesels.lv. Vienlaikus jāatzīmē, ka DVHR pēc būtības ir ietverama informācija, kura jau ir darba devēja rīcībā un izriet no jau uzņēmumā veiktā darba vides iekšējās uzraudzības procesa (darba vides riski konkrētiem darbiem un nodarbinātajiem, veiktie darba aizsardzības pasākumi). Turklāt iespējamo sloga vērtēšanā jāņem vērā aspekti, kas izmaiņu rezultātā tiks mazināti darba devējiem, proti, VDI apmeklējums uzņēmumā (sagatavošanās, piedalīšanās VDI inspektora vizītē, darba vietas un vides izrādīšana, saruna ar inspektoru, dokumentu sagataves u.c. darbības).
Arodslimību ārstiem, turpmāk DVHR pieprasījums būs jāsūta darba devējam nevis VDI (noteikumu projekta 1.5.apakšpunkts). Pieprasījuma nosūtīšana tiks veikta izmantojot uzņēmuma oficiālo e-adresi. Darba devējs mēneša laikā sagatavos DVHR un nosūtīs to arodslimību ārstam. DVHR sagatavošanas process dod iespēju arī darba devējiem preventīvi pārskatīt iekšējos darba aizsardzības procesus.
Arodslimību ārstiem, turpmāk DVHR pieprasījums būs jāsūta darba devējam nevis VDI (noteikumu projekta 1.5.apakšpunkts). Pieprasījuma nosūtīšana tiks veikta izmantojot uzņēmuma oficiālo e-adresi. Darba devējs mēneša laikā sagatavos DVHR un nosūtīs to arodslimību ārstam. DVHR sagatavošanas process dod iespēju arī darba devējiem preventīvi pārskatīt iekšējos darba aizsardzības procesus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
personas, kuras pretendē iegūt arodslimnieka statusu
neietekmē
Attiecībā uz dokumentu iesniegšanu minētajai mērķa grupai netiek ietekmēts administratīvais slogs, jo informācijas sniegšanas pienākums neizmainās. Prasība izriet no noteikumiem Nr.908 (14.punkts, 16.16 apakšpunkts).
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
1 625,68
arodslimību ārsti, arodslimību ārstu komisija arodslimībās (ārsts, lietvede)
palielinās
Vērtības nozīme:
7,91
325203 Medicīniskās uzskaites lietvedis
0,15
laika patēriņš pieprasījuma sagatavošanai un nosūtīšanai
1
viens pieprasījums vienam darba devējam
1 350
2023.gadā nosūtītie DVHR pieprasījumi. Skaits atkarīgs no
1 601,78
Aprēķini balstīti uz pieņēmumiem un pašreizējo pieredzi, kad Centra lietvede nosūta DVHR pieprasījumu VDI elektroniskajā sistēmā. Centrs ir vienīgā iestāde, kurā ir komisija, kas nosaka arodslimības diagnozi, attiecīgi centra arodslimību ārsts izvērtē DVHR pieprasījuma nepieciešamību un tiek gatavots DVHR pieprasījums VDI. Plānots, ka arodslīmību ārsts vai Centra lietvede sagatavos DVHR pieprasījumu (iespējams pavadvēstuli un pieprasījuma veidlapu) uz 1-2 lapām un nosūtīs darba devējam e-adresē. Subjektu skaits un gadījumu skaits nav zināms, jo gadījumi ir individuāli un ne visos ir nepieciešams DVHR. Minētie aprēķini balstīti uz 2023.gada datiem par DVHR pieprasījumu.
darba devēji, kuru darbinieki vai bijušie nodarbinātie iesnieguši dokumentus uz arodslimības diagnostiku
palielinās
Vērtības nozīme:
10,39
226301 Darba aizsardzības vecākais speciālists
2,30
stundas DVHR sagatavošanai
1
1 DVHR par vienu personu
1
iespējams 1 gadā vai vienreiz vairākos gados
23,90
Aprēķini balstīti uz pieņēmumiem, darba aizsardzības speciālista izmēģinājumu un ņemot vērā VDI pieredzi DVHR aizpildīšanā. Aprēķini veikti uz gadījumu, kad viens darba devējs aizpilda DVHR par vienu personu. Nav iespējams prognozēt, cik DVHR būs jāsagatavo darba devējiem, iespējams lielā uzņēmumā tie varētu būt vairāki gadījumi gada laikā, bet var arī nebūt neviens gadījums. Minēto pieprasījumu skaitu ietekmē gan darbaspēka vecums, veselības stāvoklis, gan arī darba vides apstākļi.
DVHR sagatavošana iekļauj dokumentācijas (darba vides risku novērtējuma, intruktāžu žurnālu, obligāto veselības pārbaužu lapu u.c.) sameklēšana, informācijas apkopošana, darba vides apraksta izveidošana. DVHR aizpildīšanas laiks arī ir aptuvens, jo atkarīgs no uzņēmumā esošās darba aizsardzības dokumentu sistēmas (elektronizēta/daļēji elektronizēta), kas palīdz ātrāk atrast dokumentāciju un aprakstīt veicamos darba pienākumus.
Vienlaikus jāatzīmē, ka mazinās netiešās izmaksas, kad darba devējam nav jāpavada laiks ar VDI inspektoru uzņēmuma apgaitā un mazinās arī psihoemocionālās spriedzes iespēja, kas parasti rodas kontrolējošas institūcijas klātbūtnē.
Kopā
1 625,68
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts darba inspekcijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisija arodslimībās6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/934b8869-95a3-4253-8f98-5dfe02445c3ahttps://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/934b8869-95a3-4253-8f98-5dfe02445c3a
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Informācija par sabiedrības līdzdalību nosūtīta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Darba aizsardzības kompetento institūciju biedrībai (turpmāk - DAKIB), kā arī Drošības profesionāļu asociācijai (turpmāk - DAP).
Sabiedrības līdzdalības laikā TAP portālā saņemti 2 ierosinājumi no DAKIB, uz e-pastu 4 ierosinājumi no DAP.
DAKIB ierosinājums par DVHR sagatavošanas uzticēšanu kompetentajai institūcijai netika atbalstīts, jo tas paredzēja obligātu pienākumu darba devējam iesaistīt šādu institūciju, kas tādejādi bez objektīva pamatojuma paaugstinātu darba devēju administratīvās izmaksas. Turklāt šāds priekšlikums nav samērīgs attiecībā pret noteikumu projekta mērķi vienkāršot DVHR sagatavošanas procesu.
DVHR sagatavošanas procesā darba devēji paši var pieņemt lēmumu par kompetentās institūcijas vai speciālista iesaisti DVHR sagatavošanā, bet to nevar uzlikt par obligātu pienākumu. Attiecībā uz šaubām par vērtējuma objektivitāti, jāatzīmē, ka DVHR faktiski ir faktus konstatējošs dokuments, kurā aprakstīta darba vide, riska faktori, veiktie darba aizsardzības pasākumi un šo informāciju var sagatavot darba aizsardzības speciālists, kam nav nepieciešama padziļināta izglītība darba aizsardzībā.
Idejiski līdzīga satura priekšlikums saņemts no DAP, kas ierosina noteikt, ka DVHR sagatavošana jāveic speciālistam ar augstāko izglītību darba aizsardzībā, ja uzņēmumā nodarbināti vairāk kā pieci nodarbinātie. Arī šis priekšlikums netika atbalstīts (skat.iepriekš minēto skaidrojumu).
Attiecībā uz otro DAKIB ierosinājumu, noteikt DVHR sagatavošanu kā obligātu prasību, skaidrots, ka noteikumu projekts ar grozījumu 16.3 punktā jau nosaka obligātu prasību darba devējam sagatavot DVHR: ”16.3 Pēc arodslimību ārsta pieprasījuma saņemšanas darba devējs mēneša laikā sagatavo darba vietas higiēnisko raksturojumu…”. Tikai gadījumos, ka darba devējs nav DVHR sagatavojis, tad arodslimību ārsts var lūgt iesaistīties VDI.
Saistībā ar DAP ierosinājumiem par nelaimes gadījuma aktu iesniegšanu ārstu komisijā, noteikumu projekta anotācijā papildināts apraksts par dokumentiem, kas iesniedzami ārstu komisijā. Persona var iesniegt arī aktu par nelaimes gadījumu darbā, kas nav saistīts ar inficēšanās risku, jo iespējams negadījums darbā ir ietekmējis, ka personai ir attīstījušies veselības traucējumi. Ārstu komisija vērtēs visus personas iesniegtos dokumentus. Tomēr jāatzīmē, ka pamatbūtība, kas noteikta noteikumos Nr.908, ir vērsta uz tiem gadījumiem, kad bijis inficēšanās risks un noticis saduršanās vai sakošanas negadījums, par ko sagatavots nelaimes gadījuma akts, jo sekas - slimība, kas attīstījās, ir noteiktas arodslimību sarakstā.
Attiecībā uz DVHR sagatavošanu, jāatzīmē, ka projekts paredz darba devēja pienākumu sadarboties ar ārstu un VDI, attiecīgi, ja dokuments būs nepilnīgs vai nebūs sagatavots laikā, ārstu komisija var lūgt precizējumus vai arī VDI iesaisti.
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekts tapis sadarbībā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstiem un Valsts darba inspekciju.
Dažādos darba devēju forumos ir notikušas diskusijas par arodslimību izmeklēšanas procesa uzlabošanu un Labklājības ministrijā saņemta arī Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vēstule, kurā pausts viedoklis, ka nav nepieciešamības darba vietas higiēniskajos raksturojumos iesaistīt VDI. Darba devējs, kuram ir izveidota darba aizsardzības sistēma, pats var aizpildīt apsekojuma aktu, pievienot dokumentus un nosūtīt uz VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centru.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts darba inspekcija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts darba inspekcija
samazinās
Vērtības nozīme:
7,70
inspektora / vecākā inspektora vidējā bruto darba alga
8,00
vidējais laika patēriņš DVHR sagatavošanai
1
inspektors / vecākais inspektors, kuram nodots darbam DVHR pieprasījums (jebkurš no VDI 93 inspektoriem/vecākiem inspektoriem)
1 350
2023.gadā sagatavotie DVHR
-83 160,00
Aprēķins sagatavots, par pamatu ņemot inspektora / vecākā inspektora vidējo laika patēriņa samazinājumu, apstrādājot DVHR pieprasījumus atbilstoši noteikumos Nr.908 noteiktajai kārtībai un atspoguļojot noteikumu projektā paredzēto izmaiņu ietekmi uz VDI administratīvo slogu. Pašlaik VDI inspektors veic DVHR sagatavošanu, kas iekļauj došanos uz uzņēmumu, uzņēmuma vizīti un sarunu ar nodarbināto, darba devēju, darba aizsardzības speciālistu, dokumentu ievākšanu, apkopošanu un DVHR veidlapas aizpildīšanu. Izmaiņu gadījumā, VDI negatavos DVHR, bet tos sagatavos darba devējs (noteikumu projekta 1.10.punkts).
Aprēķinam izmantota VDI vecākā inspektora un inspektora vidējā darba alga (vecākie inspektori – 1339,00 euro, inspektori – 1166,00 euro) ar VSOAI (23,59%)), vidējais nodarbināto skaits amatu grupās, kā arī 2023.gadā saņemto DVHR pieprasījumu statistikas dati.
Kopā
-83 160,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Laiks, kuru VDI patērēja, sagatavojot DVHR, tiks lietderīgi izmantots darba aizsardzības preventīvo pasākumu īstenošanai
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
VDI DVHR sagatavošanā tiks iesaistīta tikai gadījumos, ja arodslimību ārsts vai ārstu komisija konstatēs būtiskas pretrunas starp personas sniegto informāciju par darba vides apstākļiem un darba devēja sagatavoto DVHR, vai ja darba devējs nebūs sagatavojis DVHR, kā arī, ja būs nepieciešama konsultācija par jauniem vai specifiskiem darba vides riskiem.
VDI attiecīgi atbrīvosies iespējas vairāk laiku veltīt tieši preventīvajam darbam uzņēmumos, lai veicinātu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi ikvienam.
VDI attiecīgi atbrīvosies iespējas vairāk laiku veltīt tieši preventīvajam darbam uzņēmumos, lai veicinātu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi ikvienam.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Atbilstoši noteikumiem Nr. 908 valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centrs veic arodslimības arodslimību uzskaiti.
Arodslimību uzskaites ziņas ir nepieciešamas informācijas sniegšanai Starptautiskai Darba organizācijai (turpmāk– SDO) (Intentational Labour Organization – ILO). Saskaņā ar periodiskajiem Ministru kabineta noteikumiem par statistiskās informācijas valsts programmu, Slimību profilakses un kontroles centrs sniedz ziņas par reģistrētajām arodslimībām pēc Eiropas arodslimību statistiskās uzskaites metodoloģijas (European Occupational Diseases Statistics– EODS) (Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumi Nr. 816 „Noteikumi par Oficiālās statistikas programmu 2025. – 2027. gadam”).
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra dati par arodslimībām iekļaujas veselības statistikas datubāzē, ko uztur Slimību profilakses un kontroles centrs.
SDO 1981. gada konvencija Nr. 155 “Par darba drošību un veselību un darba vidi” (Latvijā ratificēta 1994. gada 15. jūnijā), nosaka, ka jāveic arodslimību izmeklēšana un jānosaka un jāpielieto procedūra, kura uzliek par pienākumu darba devējiem, un, kad tas nepieciešams, apdrošināšanas iestādēm un citām tieši ieinteresētām iestādēm vai personām ziņot par profesionālo saslimstību, kā arī sniegt ikgadējus statistikas datus par profesionālo saslimstību.
Noteikumu projekts paredz, ka, iesniedzot ārstu komisijā vai centra ārstu komisijā šo noteikumu 10. punktā minētos dokumentus, personai jāpievieno arī papildus aprakstu par veicamajiem darba pienākumiem, kaitīgajiem darba vides faktoriem un darba apstākļiem, kā arī darba devēja sagatavotu un apstiprinātu aktu par nelaimes gadījumu darbā, ja persona ir cietusi nelaimes gadījumā darbā, kas saistīts ar inficēšanas risku, un tai ir attīstījušies veselības traucējumi. Persona var iesniegt arī citus dokumentus, kam varētu būt nozīme arodslimību izvērtēšanas procesā, piemēram, ar personu saskaņotu, ja iespējams, darba devēja sagatavotu un apstiprinātu darba vietas higiēnisko raksturojumu. Papildus apstrādājamā informācija ir nepieciešama, lai ārstu komisija arodslimībās gūtu pilnīgu priekšstatu par personas darba vidi un tajā esošajiem darba vides riska faktoriem, pārliecinātos par personas nodarbinātību un attiecīgi pamatotu savu lēmumu uz faktiem, kas apliecina personas veselības traucējumu saikni ar darba vidi, un noteiktu arodslimības diagnozi. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Darba aizsardzības likuma 13. panta otrā daļa un noteikumu Nr. 908 22. punkts. Atbilstoši likumam “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” arodslimības ir atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru cēlonis ir darba vides fizikālie, ķīmiskie, higiēniskie, bioloģiskie un psiholoģiskie faktori.
Noteikumu projekts paredz, ka pēc arodslimību ārsta pieprasījuma saņemšanas darba devējs mēneša laikā sagatavo darba vietas higiēnisko raksturojumu, pēc iespējas iesaistot uzticības personu vai nodarbināto pārstāvi un nodarbināto, un nosūta to arodslimību ārstam. Sagatavojot darba vietas higiēnisko raksturojumu, darba devējs aizpilda šo noteikumu 3. pielikumā ietverto veidlapu, kā arī norāda kaitīgā faktora pielietojuma kategoriju saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu un kaitīgo faktoru saskaņā ar arodslimību izraisītājfaktoru klasifikāciju atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam." Darba aizsardzības likumā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtību, arodslimību sarakstu, kā arī arodslimību izraisītājfaktoru un to pielietojuma kategoriju sarakstu. Darba devēja rīcībā ir precīza informācija par darba vides riska faktoriem, kas arodslimību padziļināti statistiskai analīzei. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Darba aizsardzības likuma 13. panta pirmā daļa.
Vienlaikus noteikumi nosaka, ka VDI veic pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku datu analīzi un publicē to savos gada pārskatos. https://www.vdi.gov.lv/lv/parskati.
Noteikumu projekts paredz veikt izmaiņas kopumā trijos pielikumos. Ar noteikumu projektu paredzēts precizēt darba vietas higiēniskā raksturojuma pieprasījuma formu, samazinot līdz šim apstrādājamo datu apjomu (dzēšot informāciju par iespējamo arodslimības diagnozi). Pārējā informācija paliek nemainīga un ar grozījumiem nav paredzēts apstrādāt lielāku datu apjomu. Pielikumā “Darba vietas higiēniskais raksturojums” ir paredzēts precizēt apstrādājamo personas datu apjomu, iekļaujot tai skaitā jaunu personas datu saturošu informācija, kas līdz šim brīdim netika apstrādāta. Proti, ar grozījumiem paredzēts apstrādāt papildus personu, kuras piedalās un sniedz informāciju raksturojuma sagatavošanai: vārds, uzvārds, amats, darba vietas nosaukums. Šī informācija ir nepieciešama, lai sagatavotais DVHR būtu saskaņots no darbinieka, darbinieku pārstāvja un darba devēja puses. Līdzšinēji VDI veicot DVHR sagatavošanu pārstāvēja neatkarīgu viedokli, tomēr mazinot administratīvo slogu nepieciešams nodrošināt, ka darba devēja sagatavots DVHR ir ar visām pusēm saskaņots. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Darba aizsardzības likuma 13. panta pirmā daļa.
Pielikumā “Atzinums” ar grozījumiem paredzēt papildināt ar informāciju par kopējo darba stāžu, norādot gadus un mēnešus, t.sk. kaitīgo faktoru (to identificējot) ietekmē ilgumu, kas līdzšinēji bija DVHR veidlapā. Informācija par kopējo darba stāžu un stāžu kaitīgā faktora ietekmē ir ārstu komisijas rīcībā ir nepieciešama, lai to izmantotu arodslimību statistiskai analīzei (laika ilgums, kurā attīstās arodslimība no kopējā personas darba stāža strādājot). Statistikas analīze nepieciešama situācijas nozarē noteikšanai, kā arī politikas darba aizsardzībā un sociālajā drošībā veidošanai.
Arodslimību uzskaites ziņas ir nepieciešamas informācijas sniegšanai Starptautiskai Darba organizācijai (turpmāk– SDO) (Intentational Labour Organization – ILO). Saskaņā ar periodiskajiem Ministru kabineta noteikumiem par statistiskās informācijas valsts programmu, Slimību profilakses un kontroles centrs sniedz ziņas par reģistrētajām arodslimībām pēc Eiropas arodslimību statistiskās uzskaites metodoloģijas (European Occupational Diseases Statistics– EODS) (Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumi Nr. 816 „Noteikumi par Oficiālās statistikas programmu 2025. – 2027. gadam”).
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra dati par arodslimībām iekļaujas veselības statistikas datubāzē, ko uztur Slimību profilakses un kontroles centrs.
SDO 1981. gada konvencija Nr. 155 “Par darba drošību un veselību un darba vidi” (Latvijā ratificēta 1994. gada 15. jūnijā), nosaka, ka jāveic arodslimību izmeklēšana un jānosaka un jāpielieto procedūra, kura uzliek par pienākumu darba devējiem, un, kad tas nepieciešams, apdrošināšanas iestādēm un citām tieši ieinteresētām iestādēm vai personām ziņot par profesionālo saslimstību, kā arī sniegt ikgadējus statistikas datus par profesionālo saslimstību.
Noteikumu projekts paredz, ka, iesniedzot ārstu komisijā vai centra ārstu komisijā šo noteikumu 10. punktā minētos dokumentus, personai jāpievieno arī papildus aprakstu par veicamajiem darba pienākumiem, kaitīgajiem darba vides faktoriem un darba apstākļiem, kā arī darba devēja sagatavotu un apstiprinātu aktu par nelaimes gadījumu darbā, ja persona ir cietusi nelaimes gadījumā darbā, kas saistīts ar inficēšanas risku, un tai ir attīstījušies veselības traucējumi. Persona var iesniegt arī citus dokumentus, kam varētu būt nozīme arodslimību izvērtēšanas procesā, piemēram, ar personu saskaņotu, ja iespējams, darba devēja sagatavotu un apstiprinātu darba vietas higiēnisko raksturojumu. Papildus apstrādājamā informācija ir nepieciešama, lai ārstu komisija arodslimībās gūtu pilnīgu priekšstatu par personas darba vidi un tajā esošajiem darba vides riska faktoriem, pārliecinātos par personas nodarbinātību un attiecīgi pamatotu savu lēmumu uz faktiem, kas apliecina personas veselības traucējumu saikni ar darba vidi, un noteiktu arodslimības diagnozi. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Darba aizsardzības likuma 13. panta otrā daļa un noteikumu Nr. 908 22. punkts. Atbilstoši likumam “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” arodslimības ir atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru cēlonis ir darba vides fizikālie, ķīmiskie, higiēniskie, bioloģiskie un psiholoģiskie faktori.
Noteikumu projekts paredz, ka pēc arodslimību ārsta pieprasījuma saņemšanas darba devējs mēneša laikā sagatavo darba vietas higiēnisko raksturojumu, pēc iespējas iesaistot uzticības personu vai nodarbināto pārstāvi un nodarbināto, un nosūta to arodslimību ārstam. Sagatavojot darba vietas higiēnisko raksturojumu, darba devējs aizpilda šo noteikumu 3. pielikumā ietverto veidlapu, kā arī norāda kaitīgā faktora pielietojuma kategoriju saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu un kaitīgo faktoru saskaņā ar arodslimību izraisītājfaktoru klasifikāciju atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam." Darba aizsardzības likumā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtību, arodslimību sarakstu, kā arī arodslimību izraisītājfaktoru un to pielietojuma kategoriju sarakstu. Darba devēja rīcībā ir precīza informācija par darba vides riska faktoriem, kas arodslimību padziļināti statistiskai analīzei. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Darba aizsardzības likuma 13. panta pirmā daļa.
Vienlaikus noteikumi nosaka, ka VDI veic pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku datu analīzi un publicē to savos gada pārskatos. https://www.vdi.gov.lv/lv/parskati.
Noteikumu projekts paredz veikt izmaiņas kopumā trijos pielikumos. Ar noteikumu projektu paredzēts precizēt darba vietas higiēniskā raksturojuma pieprasījuma formu, samazinot līdz šim apstrādājamo datu apjomu (dzēšot informāciju par iespējamo arodslimības diagnozi). Pārējā informācija paliek nemainīga un ar grozījumiem nav paredzēts apstrādāt lielāku datu apjomu. Pielikumā “Darba vietas higiēniskais raksturojums” ir paredzēts precizēt apstrādājamo personas datu apjomu, iekļaujot tai skaitā jaunu personas datu saturošu informācija, kas līdz šim brīdim netika apstrādāta. Proti, ar grozījumiem paredzēts apstrādāt papildus personu, kuras piedalās un sniedz informāciju raksturojuma sagatavošanai: vārds, uzvārds, amats, darba vietas nosaukums. Šī informācija ir nepieciešama, lai sagatavotais DVHR būtu saskaņots no darbinieka, darbinieku pārstāvja un darba devēja puses. Līdzšinēji VDI veicot DVHR sagatavošanu pārstāvēja neatkarīgu viedokli, tomēr mazinot administratīvo slogu nepieciešams nodrošināt, ka darba devēja sagatavots DVHR ir ar visām pusēm saskaņots. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Darba aizsardzības likuma 13. panta pirmā daļa.
Pielikumā “Atzinums” ar grozījumiem paredzēt papildināt ar informāciju par kopējo darba stāžu, norādot gadus un mēnešus, t.sk. kaitīgo faktoru (to identificējot) ietekmē ilgumu, kas līdzšinēji bija DVHR veidlapā. Informācija par kopējo darba stāžu un stāžu kaitīgā faktora ietekmē ir ārstu komisijas rīcībā ir nepieciešama, lai to izmantotu arodslimību statistiskai analīzei (laika ilgums, kurā attīstās arodslimība no kopējā personas darba stāža strādājot). Statistikas analīze nepieciešama situācijas nozarē noteikšanai, kā arī politikas darba aizsardzībā un sociālajā drošībā veidošanai.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi