22-TA-2207: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Dalība padomē, komisijā, darba grupā)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 7. novembra rīkojumā Nr. 537 "Par komisijas izveidi PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 7. novembra rīkojumā Nr. 537 "Par komisijas izveidi PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai"" (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas, lai aktualizētu Komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai (turpmāk – komisija) sastāvu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 446 "Komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai nolikums" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 446) 4.1 punktu komisijas sastāvu pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 446 "Komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai nolikums" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 446) 4.1 punktu komisijas sastāvu pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Aktualizēt komisijas sastāvu, paplašinot augsti kvalificētu akadēmisko aprindu pārstāvību tajā un veicot citus grozījumus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu komisijas darbu atbilstoši pētāmo jautājumu tematikai saskaņā ar 2005. gada 11. maija Saeimas deklarācijā "Par Latvijā īstenotā Padomju sociālistisko republiku savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu" Ministru kabinetam dotajiem uzdevumiem, kā arī lai nodrošinātu aktuālas informācijas pieejamību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1) Pašreizējais ar Ministru kabineta 2013. gada 7. novembra rīkojumu Nr. 537 "Par komisijas izveidi PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai" (turpmāk – MK rīkojumā Nr. 537) apstiprinātais komisijas sastāvs nav aktuāls, jo institūcijas ir deleģējušas citus pārstāvjus dalībai komisijā, mainīts komisijas locekļu amats, divi komisijas locekļi ir informējuši, ka turpmāk nepiedalīsies komisijas darbā, līdz ar to, lai aktualizētu komisijas sastāvu, nepieciešams veikt grozījumus MK rīkojumā Nr. 537.
2) Komisijas locekļa prombūtnes laikā var tikt kavēts komisijas darbs, jo saskaņā ar MK noteikumi Nr. 446 9. punktu komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz puse no komisijas locekļiem.
2) Komisijas locekļa prombūtnes laikā var tikt kavēts komisijas darbs, jo saskaņā ar MK noteikumi Nr. 446 9. punktu komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz puse no komisijas locekļiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Komisijas sastāvs vairs nav aktuāls, ņemot vērā, ka:
1) darbam komisijā tika uzrunāts vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un padomes loceklis G. Krūmiņš, kurš 2022.gada 1.jūlijā elektroniskā pasta vēstulē ir piekritis darbam komisijā.
2) Ārlietu ministrija 2022. gada 27. aprīlī vēstulē Nr. 41-9239 un Latvijas Okupācijas muzeja biedrība 2022. gada 3. maija vēstulē Nr. 2022/OM-19 ir deleģējusi citu pārstāvi darbam komisijā;
3) Latvijas okupācijas izpētes biedrība 2022. gada 5. septembra vēstulē ir informējusi, ka ir pārvēlēta minētās biedrības valde un tajā vairs nav iekļauts komisijas priekšsēdētājs E. Stankevičs;
4) komisijas loceklei Dz. Muzikantei, L. Neideram un J. Tomelam ir mainīta informācija par amatu;
5) darbu komisijā neturpinās komisijas loceklis B. Daukšts un K. Kangeris (atbilstoši komisijas 2021. gada 15. decembra sēdē lemtajam (komisijas sēdes protokols Nr. 34, 5. darba kārtības jautājums "Par izmaiņām komisijas sastāvā") minētie komisijas locekļi tika uzrunāti par gatavību turpmāk piedalīties komisijas darbā, uz ko tika saņemta noraidoša atbilde);
6) Ģenerālprokuratūra 2022. gada 21. jūlija vēstulē Nr. N-101-2022-00294 informēja, ka šobrīd prokuratūras pārstāvis nav iekļaujams komisijas sastāvā, vienlaikus norādot, ka vajadzības gadījumā komisijas priekšsēdētājs dalībai konkrētā komisijas sēdē atbilstoši kompetencei varētu pieaicināt Ģenerālprokuratūras pārstāvi. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors M. Adlers, kurš līdz šim komisijā pārstāvēja Ģenerālprokuratūru, 2020.gada 3.februārī informēja, ka ir pārtraucis darba tiesiskās attiecības ar Ģenerālprokuratūru.
1) darbam komisijā tika uzrunāts vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un padomes loceklis G. Krūmiņš, kurš 2022.gada 1.jūlijā elektroniskā pasta vēstulē ir piekritis darbam komisijā.
2) Ārlietu ministrija 2022. gada 27. aprīlī vēstulē Nr. 41-9239 un Latvijas Okupācijas muzeja biedrība 2022. gada 3. maija vēstulē Nr. 2022/OM-19 ir deleģējusi citu pārstāvi darbam komisijā;
3) Latvijas okupācijas izpētes biedrība 2022. gada 5. septembra vēstulē ir informējusi, ka ir pārvēlēta minētās biedrības valde un tajā vairs nav iekļauts komisijas priekšsēdētājs E. Stankevičs;
4) komisijas loceklei Dz. Muzikantei, L. Neideram un J. Tomelam ir mainīta informācija par amatu;
5) darbu komisijā neturpinās komisijas loceklis B. Daukšts un K. Kangeris (atbilstoši komisijas 2021. gada 15. decembra sēdē lemtajam (komisijas sēdes protokols Nr. 34, 5. darba kārtības jautājums "Par izmaiņām komisijas sastāvā") minētie komisijas locekļi tika uzrunāti par gatavību turpmāk piedalīties komisijas darbā, uz ko tika saņemta noraidoša atbilde);
6) Ģenerālprokuratūra 2022. gada 21. jūlija vēstulē Nr. N-101-2022-00294 informēja, ka šobrīd prokuratūras pārstāvis nav iekļaujams komisijas sastāvā, vienlaikus norādot, ka vajadzības gadījumā komisijas priekšsēdētājs dalībai konkrētā komisijas sēdē atbilstoši kompetencei varētu pieaicināt Ģenerālprokuratūras pārstāvi. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors M. Adlers, kurš līdz šim komisijā pārstāvēja Ģenerālprokuratūru, 2020.gada 3.februārī informēja, ka ir pārtraucis darba tiesiskās attiecības ar Ģenerālprokuratūru.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams veikt šādus grozījumus MK rīkojumā Nr. 537:
1) Komisijā kā komisijas locekli iekļaut vēsturnieku, Vidzemes Augstskolas vadošo pētnieku un padomes locekli G. Krūmiņu;
2) Komisijas locekles Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas vecākās referentes S. Janiselas vietā komisijā iekļaut Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas otro sekretāri M. Černuho-Cerkovu;
3) Komisijas locekles Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieces I. Dreimanes vietā komisijā iekļaut Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieku G. Apalu;
4) precizēt komisijas priekšsēdētāja E. Stankeviča amatu, aizstājot vārdus "Latvijas okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks" ar vārdiem "zvērināts advokāts";
5) precizēt komisijas locekles Dz. Muzikantes amatu, aizstājot vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta Pašvaldību attīstības nodaļas vadītāja" ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta Teritoriju attīstības izvērtēšanas nodaļas vadītāja vietniece";
6) precizēt komisijas locekļa L. Neidera amatu, aizstājot vārdus "Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vadītāja vietnieks" ar vārdiem "Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta ekonomists";
7) precizēt komisijas locekļa J. Tomela amatu, aizstājot vārdus "Latvijas Tirgotāju asociācijas Stratēģiskās komunikācijas direktors" ar vārdiem "Tēvzemes biedrības valdes priekšsēdētājs";
8) izslēgt no komisijas tās locekli Baltijas–Ziemeļu pētījumu centra valdes priekšsēdētāju B. Daukštu, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošo pētnieku K. Kangeri un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroru M. Adleru.
1) Komisijā kā komisijas locekli iekļaut vēsturnieku, Vidzemes Augstskolas vadošo pētnieku un padomes locekli G. Krūmiņu;
2) Komisijas locekles Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas vecākās referentes S. Janiselas vietā komisijā iekļaut Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas otro sekretāri M. Černuho-Cerkovu;
3) Komisijas locekles Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieces I. Dreimanes vietā komisijā iekļaut Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieku G. Apalu;
4) precizēt komisijas priekšsēdētāja E. Stankeviča amatu, aizstājot vārdus "Latvijas okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks" ar vārdiem "zvērināts advokāts";
5) precizēt komisijas locekles Dz. Muzikantes amatu, aizstājot vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta Pašvaldību attīstības nodaļas vadītāja" ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta Teritoriju attīstības izvērtēšanas nodaļas vadītāja vietniece";
6) precizēt komisijas locekļa L. Neidera amatu, aizstājot vārdus "Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vadītāja vietnieks" ar vārdiem "Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta ekonomists";
7) precizēt komisijas locekļa J. Tomela amatu, aizstājot vārdus "Latvijas Tirgotāju asociācijas Stratēģiskās komunikācijas direktors" ar vārdiem "Tēvzemes biedrības valdes priekšsēdētājs";
8) izslēgt no komisijas tās locekli Baltijas–Ziemeļu pētījumu centra valdes priekšsēdētāju B. Daukštu, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošo pētnieku K. Kangeri un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroru M. Adleru.
Problēmas apraksts
Ārlietu ministrija savā 2022. gada 27. aprīļa vēstulē vērš uzmanību, ka saistībā ar ministrijas nodarbināto rotāciju, informācija par nākamo pārstāvi komisijā tiks nosūtīta 2022. gada septembrī. Papildus norādāms, ka Ārlietu ministrijas pārstāvi komisijā nepieciešams aktualizēt ar noteiktu regularitāti, jo deleģētais pārstāvis nodarbināto rotācijas dēļ nevar piedalīties komisijas darbā. Minētais apstāklis ietekmē komisijas darbu situācijās, kad komisijas sēdē nepieciešams pieņemt lēmumu par kādu jautājumu, komisijas locekļiem balsojot. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 446 9. punktu komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz puse no komisijas locekļiem. Līdz ar to var būt situācija, kad komisijas sēdē nav iespējams pieņemt lēmumu, ja Ārlietu ministrijas deleģētais pārstāvis nodarbināto rotācijas dēļ vai citas institūcijas vai organizācijas pārstāvis nevar piedalīties komisijas darbā, kā dēļ nepieciešams organizēt atkārtotu sēdi, tādējādi nelietderīgi izlietojot resursus.
Risinājuma apraksts
Lai minēto situāciju risinātu MK rīkojumā Nr. 537 nepieciešams noteikt, ka komisijas locekļa prombūtnes laikā komisijas darbā ar balsstiesībām piedalās cits attiecīgās institūcijas vai organizācijas pilnvarots pārstāvis.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Tieslietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Visas komisijā pārstāvētās institūcijas.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi