Anotācija

Nē

Jā

1. Projekts "Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēmas izveide"
Ir izvērtēts izmaksu samērīgums. Projekta "Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēmas izveide" rezultātā ir sasniedzams būtisks resursu izlietojuma un administratīvā sloga samazinājums:

1) iestādei:
- būtiski uzlabots ar oficiālās statistikas nodrošināšanu saistītais process, uzlabota atkalizmantojamu datu pieejamība un kvalitāte, standartizējot rādītājus un izmantojot vienotu rādītāju un metadatu katalogu;
- automatizēti rutīnie ar sistēmas uzturēšanu saistītie procesi un izstrādāta moderna elektroniskā datu vākšanas vide;

2) citām iestādēm:
- jauns pakalpojums – datu vākšanas vide un atbalsts;
- jauns pakalpojums – visa vai daļēja datu dzīves cikla nodrošināšana;

3) sabiedrībai:
- moderna elektroniskā datu vākšanas vide, ērti lietojama saziņas forma, iestrādāta procesu automatizācija;
- datu integritātes procesu pilnveide, savietojot datus ar citu iestāžu IS.

Projekta rezultātā tiks radīts resursu ietaupījums, ko veicinās kvalitatīvāka risinājumu arhitektūra un to savstarpējā sadarbspēja, kas ne tikai uzlabos sistēmas efektivitāti, bet arī optimizēs resursu izmantošanu un uzlabos sistēmu savienojamību.
Sistēma DELTA paredzēta CSP pamatdarbību nodrošināšanai ar izstrādātu funkcionalitāti, kas ļaus to kā atsevišķus moduļus nodot lietošanai citām iestādēm. Paredzēts, ka, efektivizējot un automatizējot rutīnos procesus, tiks ietaupīti CSP resursi, kas  tiks novirzīti metadatu vadītai uz lietotāju vērstai datu vākšanas procesa efektīvai pārvaldībai, metadatu un rādītāju bāzes uzturēšanai, izmantojot to veidlapu ģenerēšanas procesā, kā arī datu validēšanas pilnveidošanai (ar mērķi uzlabot ievākto datu kvalitāti, tādā veidā nodrošinot augstāku kvalitāti datu masīvu tālākā izmantošanā). 
No jauna izstrādātā modernā elektroniskā datu vākšanas vide būtiski uzlabos gan datu ievades, gan apstrādes procesus, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un optimizējot cilvēku laika izlietojumu.

Datu ievades procesa modernizācija – sabiedrības laika patēriņa samazinājums.
Pamatojoties uz pieņēmumu par uzlabojumiem elektroniskās datu vākšanas vides funkcionalitātē, pilnveidojot lietotāju pārvaldības, saziņas un ievades procesus, ja modernizācijas rezultātā klientam vidēji tiks ietaupītas 20 minūtes (jeb aptuveni 0,33 stundas) uz vienu datu iesniegšanas gadījumu, tad, ņemot vērā kopējos 2024. gada datus ar aptuveni 297 770 iesniegšanas gadījumiem, novērtējot naudas izteiksmē, kopējais ietaupījums gadā būs:
          0,33 (h) x 15 (euro/h) x 297 770 (anketas) = 1 473 962 euro,
savukārt 10 gados būs 
          0,33 (h) x 15 (euro/h) x 297 770 (anketas) x 10 (gadi) = 14 739 615 euro.

Pamatojoties uz pieņēmumu par uzlabojumiem starpiestāžu datu apmaiņas un integrācijas procesos, ja modernizācijas rezultātā klientiem vidēji tiks ietaupītas 30 minūtes (jeb 0,5 stundas) uz katru datu iesniegšanas gadījumu, tad, ņemot vērā 2024. gada datus ar aptuveni 14 660 datu iesniegšanas gadījumiem, uz kuriem tieši attiektos datu integrācijas procesu modernizācija, novērtējot naudas izteiksmē, kopējais ietaupījums gadā būs:
          0,5 (h) x 15 (euro/h) x 14 660 (anketas) = 109 950 euro,
savukārt 10 gados būs
          0,5 (h) x 15 (euro/h) x 14 660 (anketas) x 10 (gadi) = 1 099 500 euro.

Pamatojoties uz pieņēmumu par uzlabojumiem datu ievades funkcionalitātē, automatizējot procesus (konvertācijas, automātiskie aprēķini), ja modernizācijas rezultātā klientam vidēji tiks ietaupītas 20 minūtes (jeb aptuveni 0,33 stundas) uz katru datu iesniegšanas gadījumu, tad, ņemot vērā 2024. gada datus ar aptuveni 23 400 datu iesniegšanas gadījumiem, uz kuriem attiektos modernizētie procesi, novērtējot naudas izteiksmē, kopējais ietaupījums gadā būs:
          0,33 (h) x 15 (euro/h) x 23 400 (anketas) = 115 830 euro,
savukārt 10 gados būs 
          0,33 (h) x 15 (euro/h) x 23 400 (anketas) x 10 (gadi) = 1 158 300 euro.

Datu vākšanas sistēmas izstrādes izmaksas ir augstākas nekā datu analīzes sistēmas izstrādes izmaksām, jo datu vākšanas sistēmā dati ir jāsavāc, kamēr analīzes sistēma balstās uz jau savāktiem un sakārtotiem datiem un ekspertu lēmumiem.

2. Projekts "Drošas datu apstrādes vides izveide"
Ir izvērtēts izmaksu samērīgums. Projekta "Drošas datu apstrādes vides izveide" rezultātā ir sasniedzams būtisks resursu izlietojuma un administratīvā sloga samazinājums:

1) iestādei:
- droša datu apstrādes vide padziļinātai datu analīzei un MI risinājumu izmantošanai iestādē;

2) citām iestādēm:
- jauns risinājums – droša datu apstrādes vide padziļinātai datu analīzei un MI risinājumu izmantošanai;

3) sabiedrībai:
- nodrošināta vide padziļinātas datu analīzes veikšanai, uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanai un pētniecībai, datu integritātes procesu pilnveide, savietojot datus ar citu iestāžu IS.

Projekta rezultātā tiks izveidota Drošas datu apstrādes vide pētniecībai, kā arī valsts iestādēm datu analīzei un inovācijām. Vide ir paredzēta koplietošanai starp iestādēm, tādējādi novēršot nepieciešamību katrai iestādei izstrādāt un uzturēt atsevišķu risinājumu, – tas ļaus būtiski ietaupīt gan finanšu resursus, gan cilvēkresursus.

Ieguvumi (prognozēti, balstīti uz centralizācijas pieeju)
Valsts iestādēs pieaug nepieciešamība apstrādāt un analizēt valsts datus mikrodatu līmenī, lai nodrošinātu kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu. Līdz ar to CSP pieaug valsts iestāžu pieprasījumu skaits pēc vajadzības apstrādāt un analizēt netieši identificējamus datus. Līdz šim datu pieprasījumi saņemti no vairākām iestādēm (EM, VK, LM, LIAA) - Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā valsts iestāžu skaits strauji pieaugs (CSP prognoze). CSP ir informējusi tiešās valsts pārvaldes iestādes par drošas datu apstrādes vides izveidi un lūgusi sniegt iestāžu vīziju par datu vajadzībām. CSP vēl nav saņēmusi atbildes no visām uzrunātajām iestādēm, bet 14 iestādes jau ir izteikušas interesi par datu analīzes vajadzībām un vēlmi tikties un iespējamo sadarbību pārrunāt. Pārvalde, izmantojot jaunizveidoto Vidi, varēs nodrošināt valsts iestādēm piekļuvi datiem, nepieprasot šai jaunajai funkcijai papildus resursus. Visām iestādēm kopīgi izmantojot vienotu datu apstrādes Vidi un datus atkalizmantošanā, katrai nebūs jāveido savu datu apstrādes IT risinājumu (t.sk. datu drošības risinājumi) mikrodatu apstrādei un arī nebūs jāslēdz atsevišķi sadarbības līgumi un jābūvē integrācijas katram iestāžu pārim atsevišķi. Kā arī datu sagatavošanas un integrācijas procesā iestādēm nākotnē rastos vajadzība pēc speciālistiem, kuri mikrodatus standartizēs, savienos un apstrādās, vidēji iestādē būtu nepieciešami 3 pilna laika speciālisti (balstīts uz CSP pieredzi).
Vidējās izmaksas vienai iestādei sastādītu ap 500 000 euro (mikrodatu apstrādes risinājumu izstrāde) + 70 000 euro/gadā (uzturēšana) + datu apmaiņas risinājumi ar 5 iestādēm vidēji 50 000 euro (izstrāde) + 3 x 44 500 (darbinieka atalgojums gadā).
4 valsts iestādēm:
izmaksas 1 gadā būtu:
         4 x 500 000 (izstrāde apstrādei) + 4 x 70 000 (uzturēšana) = 2 280 000 euro
         4 x 50 000 (izstrāde datu apmaiņai) = 200 000 euro
         4 x 3 x 44 500 = 534 000 euro
         Kopā: 3 014 000 euro

izmaksas 10 gados būtu:
         4 x 500 000 (izstrāde apstrādei) + 10 x 4 x 70 000 (uzturēšana) = 4 800 000 euro
         4 x 50 000 (izstrāde datu apmaiņai) = 200 000 euro
         10 x 4 x 3 x 44 500 = 5 340 000 euro
         Kopā: 10 340 000 euro

3. Projekts "Valsts pārvaldes darbības un politikas rezultātu vienotais informācijas portāls"
Ir izvērtēts izmaksu samērīgums. Projekta "Valsts pārvaldes darbības un politikas rezultātu vienotais informācijas portāls" rezultātā ir sasniedzams būtisks resursu izlietojuma un administratīvā sloga samazinājums:

1) iestādei:
- būtiski uzlabots valsts attīstības mērķu progresa uzraudzības un attīstības plānošanas koordinācijas process – izveidota platforma (IS), kurā vienkopus būs pieejama hierarhiski strukturēta un savstarpēji integrēta informācija par valsts attīstības mērķiem, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, politikas rezultātiem, darbības rādītājiem un budžeta izlietojumu;
- nodrošināta integrēta pāreja uz attīstības plānošanas procesa sasaisti ar sniegumā/rezultātos balstītu budžeta plānošanu;
- uzlabota pārresoru koordinācija un tās efektivitāte;

2) citām iestādēm:
- uzlabota pierādījumos balstīta lēmumu pieņemšana publiskajā pārvaldē;
- jauns pakalpojums – atbalsts politikas plānošanas dokumentu izstrādē, īstenošanas monitoringā, lēmumu pieņemšanā – izveidots moderns rīks datu analīzei, vizualizācijai un salīdzināšanai starp iestādēm, nozarēm, laikrindās, samazināts administratīvais slogs, izstrādājot un monitorējot NAP un citos plānošanas dokumentos noteikto rādītāju sasniegšanu;
- jauns pakalpojums – atbalsts iestādes snieguma rādītāju uzraudzībai un efektivitātes novērtēšanai, lēmumu pieņemšanai – izveidota sistēma valsts pārvaldes iestāžu snieguma analizēšanai tādās jomās kā cilvēkresursi, izdevumi, pakalpojumu sniegšana. Dati tiks izmantoti valsts pārvaldes darbības efektivitātes palielināšanai. Monitoringa rezultāti pieejami sabiedrībai;
- nodrošināta datu automatizēta apmaiņa ar citām valsts IS (CSP, Valsts kases IS, KPVIS). Piedāvātas standartizētas un strukturētas rādītāju ievades un pārskatu formas. Datu uzkrāšana, kas nodrošinās lēmumu pēctecības iespējas;

3) sabiedrībai:
- izveidota skaidra un caurskatāma sistēma, kura sniedz sasaisti starp valsts attīstības mērķu sasniegšanu, politiku īstenošanu un finanšu plānošanu/izpildi;
- ir pieejami dati par valsts iestāžu cilvēkresursiem, izdevumiem, pakalpojumu sniegšanu;
- veicināta datu atvērtība, radītas iespējas inovācijām, MVU un pētniecībai.

Plānotās sistēmas uzturēšanas, hostinga un atbalsta izmaksas – gadā vidēji 28 125 euro, 10 gados kopā 281 250 euro.

Kopējās investīcijas 10 gados būs 531 250 euro, t. sk.:
- projekta izstrādes izmaksas: 250 000 euro
- uzturēšana (10 gadi): 281 250 euro

Kvantitatīvie ieguvumi (aptuvenie ietaupījumi)
Projekta ietvaros izveidotais rīks ļaus izvairīties no dublējošu licencētu platformu iegādes, piemēram, BI (angl. Business intelligence) vizualizācijas rīku, KPI vadības un pārskatu sistēmu, datu integrācijas rīku un mērķu uzraudzības programmatūras iegādes. To vietā tiks izmantots koplietošanas mehānisms ar vienotu vizualizāciju un datu savienojumu vidi. Tas ļaus valsts pārvaldei samazināt licenciālās izmaksas vismaz par 40 000 euro gadā, sākot no otrā projekta gada, un tas 10 gadu laikā veidos 400 000 euro ietaupījumu (aprēķini veikti piesardzīgi, piemēram, ja tiktu iegādāta Power BI Pro licence tikai 35% no plānotā tiešas valsts pārvaldes iestāžu lietotāju skaita (35% no 800 potenciālajiem lietotājiem ir 280 lietotājiem), nepieciešamais finansējums būtu 40 600 eiro gadā (jeb 145 eiro/gadā vienam lietotājam).
Tiek plānots, ka nākamajam plānošanas periodam no 2028.gada tiks izstrādāti aptuveni 80 attīstības plānošanas dokumenti un tajos tiks iekļauti ap 1600 rādītāju kuru uzraudzība tiks veikta vismaz reizi gadā, šo nepieciešamību nosaka arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 28.1 panta otrā daļa, kas uzliek pienākumu ministrijām un citām valsts iestādēm katru gadu atskaitīties Saeimai par to darbības mērķiem un rezultātiem, iepriekšējā gada budžeta izpildi, sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši izlietotajiem resursiem un ieguvumu sabiedrībai un ietekmi uz nozaru politiku turpmāko finansēšanu vidējā termiņā.Pašreizējā manuālā pārskatu sagatavošana aizņem aptuveni 2 stundas uz vienu rādītāju gadā., kas 10 gadu laikā veido ap 32 000 cilvēkstundām. Automatizējot datu apkopošanu, ielādi un pārskatu veidošanu ar vienotu digitālu rīku, šo darba apjomu iespējams samazināt līdz aptuveni 8000 cilvēkstundām 10 gadu laikā, ļaujot novirzīt laiku augstākas pievienotās vērtības darbībām, piemēram, politiku izvērtēšanai. Ietaupījums – 24 000 cilvēkstundu 10 gados. Ņemot vērā, ka 2024. gadā vidējā stundas darba samaksa vispārējā valdības sektorā bija 10,56 euro (CSP dati), darba samaksas ietaupījums ir 253 440 euro.

Ņemot vērā projekta potenciālo pārklājumu visā valsts pārvaldē, lietotāju bāzi, datu apjomu un funkcionalitāti, kopējais tiešais un netiešais ieguvums 10 gadu laikā pārsniedz 500 000 euro, tostarp:
- gūts ievērojams cilvēkresursu ietaupījums (~3 pilnas slodzes amata vietas) rādītāju ievades, monitoringa un pārskatu ciklos (vērtēts ~270 000 euro);
- centralizēta IKT infrastruktūra, mazāks administratīvais slogs dokumentu izstrādē (~240 000 euro);
- uzlabota lēmumu kvalitāte, datu precizitāte un caurspīdīgums. Šo ietekmi naudas izteiksmē grūti tieši kvantificēt, bet tā veido papildu izmaksu efektivitāti vairākos simtos tūkstošu euro. Pētījumā "The Effectiveness of Performance-Based Budgeting in the Public Sector" (Abbasov R., 2025 – The Effectiveness of Performance-Based Budgeting in the Public Sector: An Empirical Analysis and Policy Implications – https://www.scirp.org/pdf/ib2025171_38601863.pdf), analizējot 75 valdības iestāžu datus ASV, Austrālijā un Lielbritānijā 10 gadu periodā (2010.–2020.), tika atklāts, ka izmaksas uz vienu pakalpojuma vienību samazinājās no 45 USD līdz 40 USD, veidojot ietaupījumu apmēram 11 %. Šis rādītājs atbilst aplēsēm par efektivitātes pieaugumu 4–10 % apmērā, ko bieži min kā tipisku ietaupījumu no Performance-Based Budgeting ieviešanas.

Secinājums: lai gan aprēķini par kvantitatīvajiem ieguvumiem ir balstīti pieņēmumos, ir konstatējams, ka kopējais sabiedriskais un fiskālais ieguvums 10 gados var pārsniegt 1,1 milj. euro, būtiski pārsniedzot projekta investīciju apjomu (531 250 euro) un nodrošinot pozitīvu neto atdevi un stratēģiski pamatotu ieguldījumu valsts pārvaldes modernizācijā.