25-TA-2577: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lai Mēslošanas līdzekļu aprites likumu (turpmāk – likums) padarītu vieglāk uztveramu, turpmāk nosakot vienotu procedūru mēslošanas līdzekļu reģistrācijai, papildinātu likumu ar jaunām normām un svītrotu aktualitāti zaudējušās normas, ir jāizdara grozījumi likumā. Ar grozījumiem arī tiek precizēts, kuros gadījumos Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) ir tiesīgs izslēgt mēslošanas līdzekli no Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas mēslošanas līdzekļu un substrātu valsts reģistra (turpmāk – reģistrs), lai nodrošinātu, ka reģistrā ir atrodama tikai jaunākā informācija par mēslošanas līdzekļiem, ko atļauts laist Latvijas tirgū.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumu mērķis ir pilnveidot mēslošanas līdzekļu aprites regulējumu, precizēt likumā lietotos terminus un mēslošanas līdzekļu apritē iesaistīto personu pienākumus, samazināt administratīvo slogu, atsakoties no reģistrācijas apliecību izsniegšanas, noteikt atsevišķas prasības uzņēmējiem, kuri darbojas ar mēslošanas līdzekļiem, kas ir sprāgstvielu prekursori, un nodrošināt efektīvāku mēslošanas līdzekļu aprites uzraudzību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašlaik tāda mēslošanas līdzekļu kategorija kā augu augšanas substrāti likumā ir izdalīta atsevišķi, taču pēc mēslošanas līdzekļa definīcijas precizēšanas tā aptvers plašāku mēslošanas līdzekļu kategoriju klāstu, ietverot arī augu augšanas substrātus.
Nav noteikta definīcija mēslošanas līdzeklim, kas tiek likumīgi tirgots citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskas zonas dalībvalstī vai Turcijā (turpmāk – cita valsts) un ievests Latvijā, ievērojot savstarpējās atzīšanas principu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulu (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu (turpmāk – paziņots mēslošanas līdzeklis).
Patlaban visi mēslošanas līdzekļi, kas ir sprāgstvielu prekursori – kālija nitrāts, nātrija nitrāts, kalcija nitrāts, kalcija amonija nitrāts vai mēslošanas līdzeklis, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, likumā minēti atsevišķi.
Spēkā esošajā likumā nav noteikts, ka tā mērķis ir nodrošināt, lai tirgū laistajiem mēslošanas līdzekļiem ir pozitīva ietekme uz augiem un to ražību.
Nepieciešams precizēt, ka likums neattiecas uz mēslošanas līdzekļiem, kas nav darīti pieejami tirgū, un darbību veicējiem, kas pēc individuāla pasūtījuma gatavo maisījumus no reģistrētiem mēslošanas līdzekļiem, ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi vai paziņotiem mēslošanas līdzekļiem. Spēkā esošajā redakcijā ir noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek saņemta atļauja to mēslošanas līdzekļu un substrātu tirdzniecībai vai ievešanai, kuri nav iekļauti reģistrā vai kuri neatbilst deklarētajai kvalitātei vai kvalitātes prasībām, vai identifikācijas prasībām.
Pašlaik likuma 6. pants noteic, ka ražotājam ne retāk kā reizi gadā jānovērtē mēslošanas līdzekļa atbilstība normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktajām prasībām, taču nav noteikts, ka uzņēmējiem, kas darbojas ar mēslošanas līdzekļiem, jābūt atbildīgiem par to kvalitāti laikā, kamēr mēslošanas līdzeklis nonāk līdz gala patērētājam, kā arī nav prasību uzņēmējiem, kas mēslošanas līdzekļus tirgo internetā.
Likuma 5. pantā vienkopus noteiktas prasības, kas attiecas uz mēslošanas līdzekļu ražotājiem, iepakotājiem un ievedējiem, un prasības personām, kas darbojas ar mēslošanas līdzekļiem sprāgstvielu prekursoriem un amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.
Spēkā esošais likums paredz dažādas procedūras mēslošanas līdzekļu iekļaušanai reģistrā – reģistrāciju, paziņošanu un atļauju saņemšanu.
Jāprecizē un jāpapildina, kuros gadījumos dienests ir tiesīgs izslēgt mēslošanas līdzekli no reģistra.
Patlaban likuma 15. pantā ir noteikts savstarpējās atzīšanas princips, t. i., ka Latvijā var tirgot mēslošanas līdzekli, kas likumīgi tiek tirgots citā valstī.
Nav noteikta definīcija mēslošanas līdzeklim, kas tiek likumīgi tirgots citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskas zonas dalībvalstī vai Turcijā (turpmāk – cita valsts) un ievests Latvijā, ievērojot savstarpējās atzīšanas principu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulu (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu (turpmāk – paziņots mēslošanas līdzeklis).
Patlaban visi mēslošanas līdzekļi, kas ir sprāgstvielu prekursori – kālija nitrāts, nātrija nitrāts, kalcija nitrāts, kalcija amonija nitrāts vai mēslošanas līdzeklis, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, likumā minēti atsevišķi.
Spēkā esošajā likumā nav noteikts, ka tā mērķis ir nodrošināt, lai tirgū laistajiem mēslošanas līdzekļiem ir pozitīva ietekme uz augiem un to ražību.
Nepieciešams precizēt, ka likums neattiecas uz mēslošanas līdzekļiem, kas nav darīti pieejami tirgū, un darbību veicējiem, kas pēc individuāla pasūtījuma gatavo maisījumus no reģistrētiem mēslošanas līdzekļiem, ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi vai paziņotiem mēslošanas līdzekļiem. Spēkā esošajā redakcijā ir noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek saņemta atļauja to mēslošanas līdzekļu un substrātu tirdzniecībai vai ievešanai, kuri nav iekļauti reģistrā vai kuri neatbilst deklarētajai kvalitātei vai kvalitātes prasībām, vai identifikācijas prasībām.
Pašlaik likuma 6. pants noteic, ka ražotājam ne retāk kā reizi gadā jānovērtē mēslošanas līdzekļa atbilstība normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktajām prasībām, taču nav noteikts, ka uzņēmējiem, kas darbojas ar mēslošanas līdzekļiem, jābūt atbildīgiem par to kvalitāti laikā, kamēr mēslošanas līdzeklis nonāk līdz gala patērētājam, kā arī nav prasību uzņēmējiem, kas mēslošanas līdzekļus tirgo internetā.
Likuma 5. pantā vienkopus noteiktas prasības, kas attiecas uz mēslošanas līdzekļu ražotājiem, iepakotājiem un ievedējiem, un prasības personām, kas darbojas ar mēslošanas līdzekļiem sprāgstvielu prekursoriem un amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.
Spēkā esošais likums paredz dažādas procedūras mēslošanas līdzekļu iekļaušanai reģistrā – reģistrāciju, paziņošanu un atļauju saņemšanu.
Jāprecizē un jāpapildina, kuros gadījumos dienests ir tiesīgs izslēgt mēslošanas līdzekli no reģistra.
Patlaban likuma 15. pantā ir noteikts savstarpējās atzīšanas princips, t. i., ka Latvijā var tirgot mēslošanas līdzekli, kas likumīgi tiek tirgots citā valstī.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Spēkā esošā mēslošanas līdzekļa definīcija neietver augu augšanas substrātus, un likumā šī mēslošanas līdzekļu kategorija ir izdalīta atsevišķi. Ir jāprecizē mēslošanas līdzekļa definīcija, lai tajā ietvertu visus mēslošanas līdzekļu veidus, arī augu augšanas substrātus, augsnes ielabotājus un inhibitorus. Tā kā likumā tiks precizēta mēslošanas līdzekļa definīcija, kas ietvers arī augu augšanas substrātus, no likuma jāizslēdz atsauces uz šo mēslošanas līdzekļu kategoriju.
Risinājuma apraksts
Likuma 1. panta 2. punktā precizēta mēslošanas līdzekļa definīcija un atsauces uz mēslošanas līdzekļu kategoriju, izslēdzot augu augšanas substrātus.
Problēmas apraksts
Likums ir attiecināms arī uz mēslošanas līdzekļiem, kas likumīgi tiek tirgoti citā valstī. Tā kā likuma normas ir attiecināmas arī uz šāda veida mēslošanas līdzekļiem, likumu nepieciešams papildināt ar atbilstošu terminu.
Kālija nitrāts, nātrija nitrāts, kalcija nitrāts, kalcija amonija nitrāts vai mēslošanas līdzeklis, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, ir sprāgstvielu prekursori saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1148 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013. Lai likuma normas, kas attiecas uz šāda veida mēslošanas līdzekļiem, būtu vieglāk uztveramas, likums ir jāpapildina ar terminu, kas apzīmē visus iepriekšminētos mēslošanas līdzekļus, kuri ir sprāgstvielu prekursori. Atbilstoši nepieciešams precizēt arī likuma 9. panta pirmās daļas 11. punktu.
Kālija nitrāts, nātrija nitrāts, kalcija nitrāts, kalcija amonija nitrāts vai mēslošanas līdzeklis, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, ir sprāgstvielu prekursori saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1148 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013. Lai likuma normas, kas attiecas uz šāda veida mēslošanas līdzekļiem, būtu vieglāk uztveramas, likums ir jāpapildina ar terminu, kas apzīmē visus iepriekšminētos mēslošanas līdzekļus, kuri ir sprāgstvielu prekursori. Atbilstoši nepieciešams precizēt arī likuma 9. panta pirmās daļas 11. punktu.
Risinājuma apraksts
Likuma pirmais pants papildināts ar 7. un 8. punktu, ieviešot jaunus terminus – "paziņots mēslošanas līdzeklis" un "mēslošanas līdzeklis sprāgstvielu prekursors". Likuma 9. panta pirmās daļas 11. punkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka dienests savā tīmekļvietnē ievieto mēslošanas līdzekļu sarakstu, kurā norādīti reģistrētie mēslošanas līdzekļi sprāgstvielu prekursori.
Problēmas apraksts
Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka likuma mērķis ir aizsargāt mēslošanas līdzekļu patērētājus no nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi bīstamu mēslošanas līdzekļu lietošanas. Svarīgi, lai mēslošanas līdzekļi ne tikai būtu kvalitatīvi, bet arī dod pozitīvu ietekmi uz augiem un to ražību. Ievērojot minēto, likuma mērķī ir jāietver šī prasība.
Risinājuma apraksts
Likuma 2. pants papildināts, nosakot, ka tirgū laistiem mēslošanas līdzekļiem ir jādod pozitīva ietekme uz augiem un to ražību.
Problēmas apraksts
Tā kā mēslošanas līdzekļus var gatavot arī pēc individuāla pasūtījuma gala lietotājam un tos nedarīt pieejamus tirgū, likuma normas nav attiecināmas uz šādiem mēslošanas līdzekļiem.
Risinājuma apraksts
Likuma 3. panta pirmā daļa papildināta ar 1.1 un 1.2 punktu, nosakot, ka likums nav attiecināms uz uzņēmējiem, kuri pēc individuāla pasūtījuma gatavo maisījumus no reģistrētiem mēslošanas līdzekļiem, ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi vai paziņotiem mēslošanas līdzekļiem un mēslošanas līdzekļiem, kas nav darīti pieejami tirgū.
Problēmas apraksts
Tā kā pašlaik, lai noteiktu, vai amonija nitrāta mēslošanas līdzekļos slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, uzņēmējiem ir nepieciešams deklarētās vērtības pārrēķināt uz amonija nitrāta saturu, izmantojot molmasas, bet praksē tas ir salīdzinoši sarežģīts process, likumā jānoteic, cik liels ir pieļaujamais amonija nitrāta saturs šāda veida mēslošanas līdzekļos.
Risinājuma apraksts
Lai ieviestu skaidras prasības, likuma 3. panta pirmās daļas 6. punkts ir papildināts, nosakot, ka pieļaujamais amonija nitrāta saturs ir 80 procentu vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas amonija nitrāta mēslošanas līdzekļos, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas (turpmāk – amonija nitrāta mēslošanas līdzeklis ar augstu slāpekļa saturu).
Problēmas apraksts
Tā kā ar likuma grozījumiem tiek skartas arī likuma normas par ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi, likuma 3. panta otrajā daļā ir jāprecizē atsauces.
Risinājuma apraksts
Likuma 3. panta otrās daļas 1. punktā precizēts, ka uz ES mēslošanas līdzekļu ar CE zīmi uzraudzību, kontroli, reģistrāciju, informācijas sniegšanu un neatbilstības gadījumu paziņošanu Eiropas Komisijai attiecas arī 8. panta pirmā daļa un otrās daļas 3., 7.1 un 13. punkts.
Izslēgts 3. panta otrās daļas 3. punkts. Likuma 3. panta otrās daļas 4. punkts precizēts, no to izslēdzot neaktuālās norādes.
Likuma 3. panta otrā daļa papildināta ar 4.1 punktu, nosakot, kuras likuma normas ir attiecināmas, personai darbojoties ar ES mēslošanas līdzekļiem sprāgstvielu prekursoriem un amonija nitrāta ES mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu.
Izslēgts 3. panta otrās daļas 3. punkts. Likuma 3. panta otrās daļas 4. punkts precizēts, no to izslēdzot neaktuālās norādes.
Likuma 3. panta otrā daļa papildināta ar 4.1 punktu, nosakot, kuras likuma normas ir attiecināmas, personai darbojoties ar ES mēslošanas līdzekļiem sprāgstvielu prekursoriem un amonija nitrāta ES mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu.
Problēmas apraksts
Ievērojot valdības izmēģinājumprojektu, kura īstenošanā piedalās arī Zemkopības ministrija, paredzams, ka Ministru kabinets neizdos prasības, kuras skar mēslošanas līdzekļu un substrātu kontroles paraugu ņemšanu, kā arī paraugu ņemšanas un sagatavošanas kārtību. Tā kā prasības par mēslošanas līdzekļu kontroles paraugu ņemšanu un sagatavošanu ir tehniskas un skar tikai noteiktas personas, kas noņem un sagatavo mēslošanas līdzekļa kontroles paraugus, šīs prasības ir dienesta kompetencē un no likuma ir jāizslēdz norma, kas paredz, ka šos noteikumus izdod Ministru kabinets.
Risinājuma apraksts
Tiek izslēgts 4. panta pirmās daļas 2. punkts. Likuma 4. panta ceturtās daļas ievaddaļa precizēta, aizstājot vārdus "amonija nitrāta mēslošanas līdzekļus, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas" ar vārdiem "amonija nitrāta mēslošanas līdzekļus ar augstu slāpekļa saturu".
Problēmas apraksts
Spēkā esošā likuma 5. pantā vienkopus ir noteikti vispārīgi pienākumi uzņēmējiem, kas darbojas ar mēslošanas līdzekļiem, un pienākumi uzņēmējiem, kas darbojas ar mēslošanas līdzekļiem sprāgstvielu prekursoriem un amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu.
Ir svarīgi, lai tiktu saražoti kvalitatīvi mēslošanas līdzekļi, taču ne mazāk svarīgi, lai laikā, kamēr tie nonāk pie gala lietotāja, tie nezaudētu savu kvalitāti, tāpēc likuma 5. pantā ir jāparedz pienākums uzņēmējiem nodrošināt, lai mēslošanas līdzekļa transportēšanas un uzglabāšanas laikā tā kvalitāte paliktu nemainīga.
Praksē mēdz būt situācijas, kad tiek konstatēts, ka mēslošanas līdzekļa kvalitāte nav atbilstoša prasībām, tāpēc šajā pantā ir jānosaka pienākumi mēslošanas līdzekļa ražotājam par to, kā rīkoties šādās situācijās.
Tā kā arvien vairāk mēslošanas līdzekļu tiek tirgots internetā, ir jānosaka pienākums, kas jāievēro uzņēmējam, kuri nodarbojas ar šādu tirdzniecību internetā, un dienesta tiesības attiecībā uz mēslošanas līdzekļu uzraudzību tiešsaistē.
Ir svarīgi, lai tiktu saražoti kvalitatīvi mēslošanas līdzekļi, taču ne mazāk svarīgi, lai laikā, kamēr tie nonāk pie gala lietotāja, tie nezaudētu savu kvalitāti, tāpēc likuma 5. pantā ir jāparedz pienākums uzņēmējiem nodrošināt, lai mēslošanas līdzekļa transportēšanas un uzglabāšanas laikā tā kvalitāte paliktu nemainīga.
Praksē mēdz būt situācijas, kad tiek konstatēts, ka mēslošanas līdzekļa kvalitāte nav atbilstoša prasībām, tāpēc šajā pantā ir jānosaka pienākumi mēslošanas līdzekļa ražotājam par to, kā rīkoties šādās situācijās.
Tā kā arvien vairāk mēslošanas līdzekļu tiek tirgots internetā, ir jānosaka pienākums, kas jāievēro uzņēmējam, kuri nodarbojas ar šādu tirdzniecību internetā, un dienesta tiesības attiecībā uz mēslošanas līdzekļu uzraudzību tiešsaistē.
Risinājuma apraksts
Likuma 5. pants izteikts jaunā redakcijā. Panta pirmajā daļā ietverts pienākums uzņēmējiem nodrošināt, lai mēslošanas līdzeklis nezaudētu kvalitāti tā transportēšanas un uzglabāšanas laikā. Mēslošanas līdzekļu ražotājiem noteikts pienākums testēt mēslošanas līdzekļus un ziņot dienestam, ja tas nepieciešams.
Otrajā daļā ietverts līdzšinējais pienākums uzņēmējiem nodrošināt dienesta inspektoram piekļuvi mēslošanas līdzekļu ražošanas, uzglabāšanas, iepakošanas un tirdzniecības telpām, transportlīdzekļiem, kā arī mēslošanas līdzekļu uzskaites dokumentiem un pavaddokumentiem un sniegt pieprasīto informāciju par mēslošanas līdzekļu apriti.
Trešajā daļā ietverts pienākums uzņēmējiem, kas mēslošanas līdzekļus tirgo internetā, informēt dienestu par tiešsaistes platformu, kurā tirgo mēslošanas līdzekli.
Likums papildināts ar 5.1 pantu, kurā atsevišķi ir noteikti pienākumi uzņēmējiem, kas darbojas mēslošanas līdzekļiem sprāgstvielu prekursoriem un amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu.
Otrajā daļā ietverts līdzšinējais pienākums uzņēmējiem nodrošināt dienesta inspektoram piekļuvi mēslošanas līdzekļu ražošanas, uzglabāšanas, iepakošanas un tirdzniecības telpām, transportlīdzekļiem, kā arī mēslošanas līdzekļu uzskaites dokumentiem un pavaddokumentiem un sniegt pieprasīto informāciju par mēslošanas līdzekļu apriti.
Trešajā daļā ietverts pienākums uzņēmējiem, kas mēslošanas līdzekļus tirgo internetā, informēt dienestu par tiešsaistes platformu, kurā tirgo mēslošanas līdzekli.
Likums papildināts ar 5.1 pantu, kurā atsevišķi ir noteikti pienākumi uzņēmējiem, kas darbojas mēslošanas līdzekļiem sprāgstvielu prekursoriem un amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu.
Problēmas apraksts
Spēkā esošajā likuma 5. pantā noteiktā prasība, ka uzņēmējam katru gadu līdz 31. janvārim ir jāiesniedz ziņas par iepriekšējā gadā tirdzniecībai ražotajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, rada slogu gan uzņēmējiem, kuriem ir jāuzrauga ievestais apjoms, atsevišķi uzskaitot mēslošanas līdzekļa vai substrāta veidu, nosaukumu un daudzumu, un šī informācija ir jāapkopo un jāiesniedz dienestā, gan dienesta amatpersonām, kas šo informāciju apkopo un vēlāk reizi gadā nodod atklātībai.
Risinājuma apraksts
Tā kā no likuma izslēgta prasība uzņēmējiem katru gadu līdz 31. janvārim dienestā iesniegt ziņas par iepriekšējā gadā Latvijā ražotajiem un ievestajiem mēslošanas līdzekļiem, no likuma 10. panta otrās daļas izslēgta arī prasība dienestam reģistrā katru gadu iekļaut informāciju par valstī pārdošanai ražoto vai ievesto mēslošanas līdzekļu un substrātu apjomu, kā arī likuma 11. panta norma, kas paredz dienestam tiesības mēslošanas līdzekli izslēgt no reģistra, ja saskaņā ar iepriekšminēto informāciju, kas uzņēmējiem jāiesniedz, mēslošanas līdzeklis Latvijā trīs gadus pēc kārtas nav ievests vai ražots. Precizēts likuma 12. pants, no kura izslēgta norāde par to, ka dienests vismaz reizi gadā nodod atklātībai informāciju par iepriekšējā gadā Latvijā ražoto vai ievesto mēslošanas līdzekļu kopējo apjomu.
Problēmas apraksts
Spēkā esošais likums paredz, ka reģistrējami mēslošanas līdzekļi, kuru kvalitātes prasības izvērtējamas saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumu Nr. 506 "Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 506) 1. pielikumu, un paziņotie mēslošanas līdzekļi piesakāmi uzskaitē, bet par mēslošanas līdzekļiem, kas nav minēti noteikumu Nr. 506 1. pielikumā vai neatbilst šajā pielikumā noteiktajām prasībām, ir jāsaņem atļauja.
Tā kā visas šīs procedūras paredz, ka pēc atbilstošo dokumentu iesniegšanas un lēmuma pieņemšanas mēslošanas līdzeklis tiek iekļauts reģistrā un to atļauts ievest un tirgot Latvijā, nepieciešams viens termins, kas attiektos uz visām šīm procedūrām.
Tā kā visas šīs procedūras paredz, ka pēc atbilstošo dokumentu iesniegšanas un lēmuma pieņemšanas mēslošanas līdzeklis tiek iekļauts reģistrā un to atļauts ievest un tirgot Latvijā, nepieciešams viens termins, kas attiektos uz visām šīm procedūrām.
Risinājuma apraksts
Likuma 8. pants izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka ražot, iepakot, ievest un tirgot drīkst reģistrā iekļautos mēslošanas līdzekļus un ES mēslošanas līdzekļus ar CE zīmi, ja tie atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulas (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 nosacījumiem un tirgū tiek laisti ar identifikācijas marķējuma, etiķetes vai pavaddokumenta tekstu latviešu valodā, un ka dienests paziņotu mēslošanas līdzekli vai mēslošanas līdzekli, kas minēts noteikumu Nr. 506 1. pielikumā un atbilst tā prasībām, iekļauj reģistrā, pamatojoties uz darbību veicēja iesniegumu. Savukārt, ja mēslošanas līdzeklis nav minēts noteikumu Nr. 506 1. pielikumā vai neatbilst tajā noteiktajam, dienests to varēs iekļaut reģistrā uz diviem gadiem pēc atbilstoša iesnieguma saņemšanas un lēmuma pieņemšanas.
ES mēslošanas līdzekļus ar CE zīmi turpmāk varēs iekļaut reģistrā uz pieciem gadiem, ja uzņēmējs to vēlēsies.
Tā kā atļauju izsniegšana tiks aizstāta ar mēslošanas līdzekļu terminēto reģistrāciju, tiek izslēgts 4. panta pirmās daļas pirmā punkta "h" apakšpunkts un 9. panta pirmās daļas 4. punkts.
ES mēslošanas līdzekļus ar CE zīmi turpmāk varēs iekļaut reģistrā uz pieciem gadiem, ja uzņēmējs to vēlēsies.
Tā kā atļauju izsniegšana tiks aizstāta ar mēslošanas līdzekļu terminēto reģistrāciju, tiek izslēgts 4. panta pirmās daļas pirmā punkta "h" apakšpunkts un 9. panta pirmās daļas 4. punkts.
Problēmas apraksts
Pašlaik, ja mēslošanas līdzeklis tiek iekļauts reģistrā, dienests uzņēmējam par katru iekļauto mēslošanas līdzekļa veidu izsniedz reģistrācijas apliecību, bet šāda prasība rada administratīvo slogu dienestam. Tā kā visa informācija par reģistrēto mēslošanas līdzekli ir pieejama dienesta tīmekļvietnē Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā, dienestam nav nepieciešams izsniegt reģistrācijas apliecību par reģistrēto mēslošanas līdzekli.
Risinājuma apraksts
Likuma 9. panta pirmās daļas 2. punkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka dienests iekļauj mēslošanas līdzekļus reģistrā un izslēdz no tā. Tādējādi tiks mazināts administratīvais slogs dienesta amatpersonām un administratīvās izmaksas, kas rodas, lai nosūtītu reģistrācijas apliecību uzņēmējam pa pastu.
Problēmas apraksts
Spēkā esošā likuma 9. panta otrajā daļā noteiktās dienesta inspektoru tiesības neatver visas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 14. panta 4. punktā minētās pilnvaras, kas attiecas uz ES mēslošanas līdzekļu ar CE zīmi tirgus kontroli. Lai dienests varētu pilnvērtīgi veikt tirgus kontroli ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi, likumā ir jāietver dienestam šīs regulas 14. pantā minētās pilnvaras.
Risinājuma apraksts
Likums 9. panta pirmā daļa papildināta ar 7.1 punktu, nosakot, ka, īstenojot ES mēslošanas līdzekļu uzraudzību un kontroli, dienestam ir tiesības ņemt mēslošanas līdzekļu paraugus un nosūtīt tos analīzēm, pieprasīt darbību veicējam papildinformāciju par pārbaudāmo mēslošanas līdzekli un to piegādes ķēdi, pieprasīt darbību veicējam īstenot koriģējošos pasākumus mēslošanas līdzekļa neatbilstību novēršanai vai riska mazināšanai, kā arī ierobežot vai aizliegt neatbilstošu mēslošanas līdzekļu pieejamību tirgū un atgūt no konkrētā darbību veicēja visas izmaksas, kas radušās saistībā ar neatbilstošu mēslošanas līdzekļu testēšanu.
Problēmas apraksts
Tā kā visa informācija par reģistrētajiem mēslošanas līdzekļiem ir pieejama dienesta tīmekļvietnē un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) muitas amatpersonām ir iespēja par to pārliecināties, vairs nav aktuāla spēkā esošā likuma 9. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktā prasība dienestam ziņot VID par trešajās valstīs ražotajiem mēslošanas līdzekļiem, kas iekļauti reģistrā vai izslēgti no tā. Tomēr dienestam jānosaka pienākums sadarboties ar VID, ja tas nepieciešams situācijās, kad ir jāpārliecinās par datu interpretāciju atsevišķiem mēslošanas līdzekļiem, tirgus uzraudzības pasākumos vai jebkuros citos gadījumos, ja tas vajadzīgs, tāpēc šis punkts ir precizējams.
Risinājuma apraksts
Likuma 9. panta pirmās daļas 9. punkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka pēc nepieciešamības dienesta funkcijās joprojām ietilpst informācijas sniegšana VID par trešajās valstīs ražotajiem mēslošanas līdzekļiem, kas ir iekļauti reģistrā vai izslēgti no tā, bet izslēgts pienākums to darīt regulāri. Par pietiekamu uzskatāma vispārīgas informācijas sniegšana par reģistrā iekļautās informācijas saturu, izmantošanas veidiem un aktuālās informācijas sniegšana VID, ja mainās reģistrā iekļauto ziņu struktūra.
Problēmas apraksts
Praksē mēdz būt situācijas, kad uzņēmējs, kas mēslošanas līdzekli reģistrējis, praktiski to vairs neražo vai atsaka dienesta inspektoriem īstenot mēslošanas līdzekļu uzraudzību vai noņemt mēslošanas līdzekļa kontrolparaugus, kā arī situācijas, kad paziņots mēslošanas līdzeklis vairs netiek likumīgi tirgots citā valstī, uz kuras kompetentās iestādes vai ražotāja apliecinājuma pamata tas tika iekļauts reģistrā. Tādējādi šādam mēslošanas līdzeklim vairs nav piemērojams savstarpējās atzīšanas princips. Lai dienestam būtu legāli instrumenti, kā šādus mēslošanas līdzekļus izslēgt no reģistra, ir precizējams likuma 11. pants.
Risinājuma apraksts
Likuma 11. pants izteikts jaunā redakcijā, papildinot un precizējot spēkā esošajā likumā jau noteiktos gadījumus, kad dienests ir tiesīgs izslēgt mēslošanas līdzekli no reģistra, kā arī, ievērojot pašreizējo situāciju, šis pants papildināts, nosakot, kuros gadījumos dienests ir tiesīgs izslēgt mēslošanas līdzekli no reģistra. Tas nodrošinās to, ka reģistrā būs jaunākā informācija par mēslošanas līdzekļiem, kas ir pieejami tirdzniecībai Latvijā.
Problēmas apraksts
Tā kā no jaunās likuma 8. panta pirmās daļas redakcijas izriet, ka Latvijā ievest un tirgot drīkst tikai reģistrā iekļautos mēslošanas līdzekļus, tostarp paziņotos mēslošanas līdzekļus, kuru definīcija sniegta likuma 1. panta 7. punktā, likuma 15. pants vairs nav nepieciešams. Tā kā paziņotos mēslošanas līdzekļus var iekļaut reģistrā bez maksas, tas ir jāprecizē likuma 16. pantā.
Risinājuma apraksts
Izslēgts likuma 15. pants. Likuma 1. panta 7. punktā dota jauna definīcija, nosakot, kas ir paziņots mēslošanas līdzeklis. Likuma 16. panta nosaukums un panta pirmais teikums izteikts jaunā redakcijā, precizējot, ka par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju jāmaksā valsts nodeva, bet tā nav jāmaksā par paziņota mēslošanas līdzekļa reģistrāciju.
Problēmas apraksts
Pašlaik reģistrā ir informācija par mēslošanas līdzekļiem, kas ir ražoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Regulas (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem prasībām. Šādus mēslošanas līdzekļus varēja ražot un tirgū laist līdz 2022. gada 16. jūlijam, tāpēc likumā ir jānosaka datums, no kura dienests ir tiesīgs šādus mēslošanas līdzekļus izslēgt no reģistra. Ja tomēr uzņēmējs varēs pierādīt dienestam, ka mēslošanas līdzekļi ar marķējumu "EK mēslošanas līdzeklis" ir ražoti un tirgū laisti pirms 2022. gada 16. jūlija, tos būs atļauts iztirgot. Ja iepriekšminētie mēslošanas līdzekļi atbilst noteikumu Nr. 506 noteiktajām kvalitātes prasībām, tos ir iespējams reģistrēt saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu un tādējādi turpināt laist Latvijas tirgū. Tā kā turpmāk ES mēslošanas līdzekļi ar CE zīmi reģistrā tiks iekļauti brīvprātīgi, ir jāparedz datumi, līdz kuriem dienests no reģistra svītros informāciju par šāda veida mēslošanas līdzekļiem.
Risinājuma apraksts
Likums papildināts ar pārejas noteikumu 18. punktu, kurā noteikts, ka dienests līdz 2027. gada 1. martam no reģistra izslēdz informāciju par mēslošanas līdzekļiem ar marķējumu "EK mēslošanas līdzeklis". Likums papildināts ar pārejas noteikumu 19. punktu, nosakot, ka dienests no reģistra izslēdz ES mēslošanas līdzekļus ar CE zīmi līdz 2027. gada 1. martam vai līdz datumam, līdz kuram ES mēslošanas līdzekli ar CE zīmi ir atļauts izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā, vai līdz datumam, kas ir piecus gadus pēc ES mēslošanas līdzekļa iekļaušanas uzskaitē. Ar likuma grozījumu stāšanos spēkā Latvijā vairs nebūs obligāta ES mēslošanas līdzekļu ar CE zīmi uzskaite, tā vietā komersantiem tiks dota iespēja tos brīvprātīgi iekļaut reģistrā uz pieciem gadiem.
Problēmas apraksts
Tā kā līdz ar šī likuma pieņemšanu būs nepieciešams no jauna izdot likumam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, ir jānoteic, ka līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai ir piemērojami pašlaik spēkā esošie noteikumi.
Risinājuma apraksts
Likums papildināts ar pārejas noteikumu 20. punktu, nosakot, ka līdz atbilstošo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. decembrim ir piemērojami pašlaik spēkā esošie noteikumi Nr. 506 un noteikumi Nr. 83, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- komersanti, kas informēs dienestu par tiešsaistes platformu, kurā tiek tirgoti mēslošanas līdzekļi.
- komersanti, kas dienestā iesniedz ziņas par iepriekšējā gadā Latvijā ražotajiem un ievestajiem mēslošanas līdzekļiem.
Ietekmes apraksts
Likumprojekts attieksies uz komersantiem, kas mēslošanas līdzekļus tirgo internetā. Komersantiem tiks noteikts jauns pienākums informēt dienestu par tiešsaistes platformu, kurā tiek tirgoti mēslošanas līdzekļi. Lai gan šāds pienākums radīs papildu administratīvās izmaksas mērķgrupai, tās ir samērīgas, jo turpmāk dienestam būs pieejama informācija par mēslošanas līdzekļu tiešsaistes tirdzniecības vietām. Tas nodrošinās iespēju efektīvāk veikt tirgus uzraudzību un kontroli attiecībā uz internetā tirgotajiem mēslošanas līdzekļiem.
Likumprojekts attieksies uz komersantiem, kas dienestā iesniedz ziņas par iepriekšējā gadā Latvijā ražotajiem un ievestajiem mēslošanas līdzekļiem. Ar likumprojekta stāšanos spēkā komersantiem šīs ziņas vairs nevajadzēs iesniegt, un tas samazinās administratīvo slogu.
Likumprojekts attieksies uz komersantiem, kas dienestā iesniedz ziņas par iepriekšējā gadā Latvijā ražotajiem un ievestajiem mēslošanas līdzekļiem. Ar likumprojekta stāšanos spēkā komersantiem šīs ziņas vairs nevajadzēs iesniegt, un tas samazinās administratīvo slogu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
komersanti, kas informēs dienestu par tiešsaistes platformu, kurā tiek tirgoti mēslošanas līdzekļi.
palielinās
Vērtības nozīme:
10,66
Vidējā stundas likme komersantiem, kas informēs dienestu par tiešsaistes platformu, kurā tiek tirgoti mēslošanas līdzekļi.
0,33
Vidējais laika patēriņš komersantiem, kas informēs dienestu par tiešsaistes platformu, kurā tiek tirgoti mēslošanas līdzekļi.
55
To komersantu skaits gada laikā, kas informēs dienestu par tiešsaistes platformu, kurā tiek tirgoti mēslošanas līdzekļi.
1,0
Reizes gadā, cik bieži komersanti informēs dienestu par tiešsaistes platformu, kurā tiek tirgoti mēslošanas līdzekļi.
193,48
Izmaksu novērtējums izdarīts par likuma 5. panta trešo daļu (likumprojekta 6. punkts). Tās ir administratīvās izmaksas, kas gada laikā radīsies 55 komersantiem, kuri informēs dienestu par tiešsaistes platformu, kurā tiek tirgoti mēslošanas līdzekļi. Aprēķina pamatā ir šādi pieņēmumi: vidējā stundas samaksas likme norādīta, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par vidējo darba samaksu privātajā sektorā 2025. gadā. Vidējais laika patēriņš dienesta klientiem (komersantiem) norādīts, paredzot, ka informācijas sagatavošana par tiešsaistes platformu, kurā tiek tirgoti mēslošanas līdzekļi, komersantiem prasīs 10 minūšu un dokumenta pārskatīšana un nosūtīšana – 10 minūšu. Tā kā informēšana par tiešsaistes platformu, kurā tiek tirgoti mēslošanas līdzekļi ir vienreizējs process, aprēķinā ietverta viena reize gadā. Vidējais laika patēriņš un komersantu skaits norādīts, ņemot vērā informāciju, kas iegūta, aptaujājot dienesta amatpersonu, kuras iekļauj mēslošanas līdzekļus reģistrā, un pamatojoties uz laika patēriņu par šāda veida dokumentu sagatavošanu klātienē.
komersanti, kas dienestā iesniedz ziņas par iepriekšējā gadā Latvijā ražotajiem un ievestajiem mēslošanas līdzekļiem.
samazinās
Vērtības nozīme:
10,66
Vidējā stundas likme komersantiem, kas iesniedz ziņas par iepriekšējā gadā Latvijā ražotajiem un ievestajiem mēslošanas līdzekļiem.
1,00
Vidējais laika patēriņš komersantiem, kas iesniedz ziņas par iepriekšējā gadā Latvijā ražotajiem un ievestajiem mēslošanas līdzekļiem.
120
To komersantu skaits gada laikā, kas iesniedz ziņas par iepriekšējā gadā Latvijā ražotajiem un ievestajiem mēslošanas līdzekļiem.
1,0
Reizes gadā, cik bieži komersanti iesniedz ziņas par iepriekšējā gadā Latvijā ražotajiem un ievestajiem mēslošanas līdzekļiem.
-1 279,20
Izmaksu novērtējums izdarīts par izslēgto likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktu. Tās ir administratīvās izmaksas, kas gada laikā samazināsies 120 komersantiem, kuriem vairs nevajadzēs katru gadu līdz 31. janvārim dienestā iesniegt ziņas par iepriekšējā gadā Latvijā ražotajiem un ievestajiem mēslošanas līdzekļiem. Aprēķina pamatā ir šādi pieņēmumi: vidējā stundas samaksas likme norādīta, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par vidējo darba samaksu privātajā sektorā 2025. gadā. Vidējais laika patēriņš dienesta klientiem (komersantiem) norādīts tāpēc, ka ziņu sagatavošana par iepriekšējā gadā Latvijā ražotajiem un ievestajiem mēslošanas līdzekļiem vidēji komersantiem aizņem 50 minūšu un dokumenta pārskatīšana un nosūtīšana – 10 minūšu. Tā kā ziņu iesniegšana ir vienreizējs process, aprēķinā ietverta viena reize gadā. Komersantu skaits norādīts, ņemot vērā informāciju, kas iegūta, aptaujājot dienesta amatpersonu, kura mēslošanas līdzekļus iekļauj reģistrā, un pamatojoties uz to, ka amatpersonai ir pieejami dati par komersantu skaitu, kas iepriekšējos gados iesniedza šādas ziņas. Vidējais laika patēriņš komersantam norādīts, ņemot vērā informāciju, kas iegūta, aptaujājot komersantus, kas snieguši šādas ziņas dienestā.
Kopā
-1 085,72
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ar likuma grozījumiem tiek mainīti nosaukumi procedūrām, kuras ievērojot mēslošanas līdzekļi tiek iekļauti Mēslošanas līdzekļu un substrātu valsts reģistrā. Vienlaikus netiek mainīts Ministru kabineta 2007. gada 30. janvāra noteikumos Nr. 83 "Noteikumi par valsts nodevu par mēslošanas līdzekļa un substrāta reģistrāciju vai atļaujas saņemšanu mēslošanas līdzekļa un substrāta ievešanai vai tirdzniecībai, kā arī tās maksāšanas kārtību" noteiktais valsts nodevas apmērs par konkrētajām procedūrām.
Pēc šo likuma grozījumu stāšanās spēkā, tāpat kā līdz šim, valsts nodeva tiks piemērota par to mēslošanas līdzekļu reģistrāciju, kuri minēti normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības prasībām, savukārt valsts nodeva netiks piemērota par paziņotu mēslošanas līdzekļu un ES mēslošanas līdzekļu ar CE reģistrāciju. Likumprojektā ietvertās normas Valsts augu aizsardzības dienests īstenos par piešķirtajiem budžeta līdzekļiem, neradot negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.
Pēc šo likuma grozījumu stāšanās spēkā, tāpat kā līdz šim, valsts nodeva tiks piemērota par to mēslošanas līdzekļu reģistrāciju, kuri minēti normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības prasībām, savukārt valsts nodeva netiks piemērota par paziņotu mēslošanas līdzekļu un ES mēslošanas līdzekļu ar CE reģistrāciju. Likumprojektā ietvertās normas Valsts augu aizsardzības dienests īstenos par piešķirtajiem budžeta līdzekļiem, neradot negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumi Nr. 506 "Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Ievērojot grozījumus likumā, noteikumi tiks izdoti jaunā redakcijā.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2022. gada 24. maija noteikumi Nr. 318 "Aprites uzraudzības un kontroles kārtība ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu
Pamatojums un apraksts
Noteikumi tiks atcelti un noteikumos esošās normas iekļautas Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumos Nr. 506 "Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi".
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2007. gada 30. janvāra noteikumi Nr. 83 "Noteikumi par valsts nodevu par mēslošanas līdzekļa un substrāta reģistrāciju vai atļaujas saņemšanu mēslošanas līdzekļa un substrāta ievešanai vai tirdzniecībai, kā arī tās maksāšanas kārtību"
Pamatojums un apraksts
Ievērojot grozījumus likumā, izdarāmi arī grozījumi noteikumos.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
Likumprojekts paredz izslēgt 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt prasības mēslošanas līdzekļu un substrātu kontroles paraugu ņemšanai, kā arī paraugu ņemšanas un sagatavošanas kārtību.
Izpildot šo deleģējumu, pieņemti Ministru kabineta 2014. gada 28. oktobra noteikumi Nr. 669 "Mēslošanas līdzekļu un augu augšanas substrātu kontroles paraugu ņemšanas un sagatavošanas kārtība". Tas ir Valsts augu aizsardzības dienesta kompetences jautājums un skar iestādes iekšējos procesus.
Izpildot šo deleģējumu, pieņemti Ministru kabineta 2014. gada 28. oktobra noteikumi Nr. 669 "Mēslošanas līdzekļu un augu augšanas substrātu kontroles paraugu ņemšanas un sagatavošanas kārtība". Tas ir Valsts augu aizsardzības dienesta kompetences jautājums un skar iestādes iekšējos procesus.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32019R0515
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regula (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu (turpmāk – regula 2019/515)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32019R1009
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regula (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (turpmāk – regula 2019/1009)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32019R1148
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1148 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 (turpmāk – regula 2019/1148)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32019R1020
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk – regula 2019/1020)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regula (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu (turpmāk – regula 2019/515)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārīga atsauce uz regulu 2019/515
(Likumprojekta 2. pants, likuma 1. panta septītā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Likumā netiek noteiktas stingrākas prasības kā regulā 2019/515.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Regula 2019/515 nosaka pamatprincipus tādu produktu atzīšanai, kuri tiek likumīgi tirgoti kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un saskaņā ar šo regulu Latvijā tiek atzīti citā Eiropas Savienības dalībvalstī likumīgi tirgoti mēslošanas līdzekļi. Lai mēslošanas līdzekļu apritē iesaistītām personām būtu skaidrs, kuras likuma normas attiecināmas uz šāda veida mēslošanas līdzekļiem, likums papildināts ar jaunu terminu "paziņots mēslošanas līdzeklis", kas apzīmē iepriekšminētos mēslošanas līdzekļus. Ar šī termina lietošanu likumā netiek pārņemta vai ieviesta neviena regulas 2019/515 norma.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regula (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (turpmāk – regula 2019/1009)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārīga atsauce uz regulu 2019/1009
(Likumprojekta 8. pantā, likuma 8. panta pirmā daļa), (likumprojekta 14. pants, likuma pārejas noteikumu 18. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Likumā netiek noteiktas stingrākas prasības kā regulā 2009/1009.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regulas 2019/1009 4. pants noteic, ka ES mēslošanas līdzekļus ar CE zīmi, kuri atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem un ir attiecīgi marķēti saskaņā ar šīs regulas III pielikumā izvirzītajām marķēšanas prasībām, var laist Savienības tirgū. Nosakot likuma 8. pantā, ka ES mēslošanas līdzekļus var brīvi laist Latvijas tirgū, ja tie atbilst regulas 2019/1009 nosacījumiem un ir attiecīgi marķēti, tiek precizētas un norādītas tās pašas prasības, kas jau noteiktas regulā 2019/1009.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Pārejas noteikumu 18. punktā noteiktais, ka dienests līdz 2027. gada 1. martam no reģistra izslēdz mēslošanas līdzekļus ar marķējumu "EK mēslošanas līdzeklis", nav pretrunā ar regulas 2019/1009 prasībām, jo regula neparedz EK mēslošanas līdzekļu reģistrācijas prasības. Katra dalībvalsts nosaka, vai šāda veida mēslošanas līdzekļus reģistrēt un kad izslēgt informāciju par mēslošanas līdzekļiem no reģistra. Regulas 2019/1009 52. pants noteic, ka dalībvalstis nekavē to, ka tirgū tiek darīti pieejami mēslošanas līdzekļi, kuri kā regulai (EK) Nr. 2003/2003 atbilstoši mēslošanas līdzekļi ar apzīmējumu "EK mēslošanas līdzeklis" tirgū laisti pirms 2022. gada 16. jūlija. Tādējādi likuma pārejas noteikumu 18. punktā noteiktais, ka pēc 2027. gada 1. marta tirgū atļauts būs darīt pieejamus tos EK mēslošanas līdzekļus, kas ražoti līdz 2022. gada 15. jūlijam, atbilst regulas 2019/1009 52. pantā noteiktajam.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1148 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 (turpmāk – regula 2019/1148)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārīga atsauce uz regulu 2019/1148
(Likumprojekta 2. pants, likuma 1. panta astotā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Likumā netiek noteiktas stingrākas prasības kā regulā 2019/1148.
regulas 2019/1148 8. un 9.pants
(Likumprojekta 6. pants, likuma 5.1 panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Likumā netiek noteiktas stingrākas prasības kā regulas 2019/1148 8. un 9.pantā.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk – regula 2019/1020)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2019/1020 14. panta 4. punkts
(Likumprojekta 9. pants, likuma 9. panta pirmās daļas 7.1 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Likumā netiek noteiktas stingrākas prasības kā regulas 2019/1020 14. panta 4. punktā.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Likuma 9. panta pirmās daļas 7.1 punkts izveidots, pamatojoties uz regulas 2019/1020 14. panta 1. punktā paredzēto rīcības brīvību dalībvalstij piešķirt savām tirgus uzraudzības iestādēm tirgus uzraudzības, izmeklēšanas un izpildes pilnvaras, kas vajadzīgas, lai piemērotu regulu 2019/1020 un Savienības saskaņošanas tiesību aktus.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts augu aizsardzības dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, biedrība "Zemnieku saeima"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
No 2025. gada 1. līdz 14. decembrim informācija par noteikumu projektu ievietota TAP portāla sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".
Noteikumu projekts 2025. gada 12. novembrī elektroniski tika nosūtīts saskaņošanai biedrībām "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", "Zemnieku Saeima" un "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija".
Noteikumu projekts 2025. gada 12. novembrī elektroniski tika nosūtīts saskaņošanai biedrībām "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", "Zemnieku Saeima" un "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Ar likuma grozījumu stāšanos spēkā dienesta amatpersonas pieņems un apstrādās ziņas par tiešsaistes platformām, kurās tiek tirgoti mēslošanas līdzekļi. Dienesta amatpersonām ar likuma grozījumu stāšanos spēkā vairs nevajadzēs uzņēmējiem izsniegt mēslošanas līdzekļu reģistrācijas apliecības un iekļaut reģistrā informāciju par valstī pārdošanai ražoto vai ievesto mēslošanas līdzekļu apjomu, kā arī nevajadzēs šo informāciju vismaz reizi gadā nodod atklātībai. Tādējādi tiek mainīti dienesta uzdevumi noteiktajos procesos.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likuma 51. panta trešā daļa paredz personu datu apstrādi situācijās, kad persona iegādājas mēslošanas līdzekli, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.
Personas datu apstrāde ir likumīga saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta "e" apakšpunktu, jo tā ir nepieciešama, lai dienests varētu uzraudzīt darījumus ar mēslošanas līdzekļiem sprāgstvielu prekursoriem. Tas ir nepieciešams, lai dienests varētu īstenot likuma 5.1 pantā noteiktās pilnvaras un tādējādi aizsargāt sabiedrības intereses, lai nepieļautu šādu mēslošanas līdzekļu izmantošanu sprāgstvielu izgatavošanā.
Lai nodrošinātu šādu mēslošanas līdzekļu aprites izsekojamību un kontroli, darījuma attaisnojuma dokumentā tiek ietverta pircēja identifikācijas informācija un pircēja apliecinājums, ka mēslošanas līdzeklis tiks izmantots tikai augu mēslošanai, vai informācija par pircēja uzrādīto atļauju, kas izdota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu apriti.
Personas datu apstrādes mērķis ir nodrošināt sprāgstvielu prekursoru aprites kontroli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulā (ES) 2019/1148 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 (turpmāk – regula 2019/1148) noteiktajām prasībām un novērst to nelikumīgu izmantošanu, kā arī nodrošināt, lai kompetentās iestādes pēc nepieciešamības var identificēt konkrēto darījumu un tā dalībniekus.
Likuma 51. panta trešā un ceturtā daļa paredz apstrādāt tikai tos personas datus, kas ir nepieciešami minētā mērķa sasniegšanai, t. i., pircēja identifikācijas datus un informāciju par mēslošanas līdzekli.
Tiek apstrādāti mēslošanas līdzekļu sprāgstvielu prekursoru pircēju identifikācijas dati – fizisko personu personas kodi.
Dokumenti par pārdotajiem mēslošanas līdzekļiem sprāgstvielu prekursoriem saskaņā ar likuma 51. panta otrajā daļā noteikto tiek uzglabāti piecus gadus, jo šāds termiņš ir vajadzīgs uzraudzības un kontroles funkciju izpildei, kā arī iespējamo pārkāpumu izmeklēšanai. Personas dati normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var tikt nodoti kompetentajām uzraudzības un tiesībaizsardzības iestādēm to funkciju izpildei sprāgstvielu prekursoru aprites kontroles jomā. Apstrādājamo personas datu daudzums ir samērīgs ar sasniedzamo mērķi.
Regulas 2019/1148 8. panta 4. punkts paredz pienākumu ekonomikas dalībniekiem uzglabāt noteiktu darījumu informāciju vismaz 18 mēnešus no darījuma datuma, savukārt regulas 2019/1148 preambulas 13. punkts paredz, ka informācijas glabāšanai jābūt pietiekamai, lai varētu efektīvi nodrošināt pārdoto prekursoru uzraudzību, kontroli un, ja nepieciešams, pārkāpumu izmeklēšanu.
Ievērojot sabiedrības drošības risku, kas saistīts ar mēslošanas līdzekļiem sprāgstvielu prekursoriem, datu piecu gadu uzglabāšanas termiņš ir samērīgs ar sasniedzamo mērķi – nodrošināt efektīvu mēslošanas līdzekļu sprāgstvielu prekursoru aprites uzraudzību un kontroli, darījumu izsekojamību, kā arī iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu un atklāšanu.
Personas dati netiks uzglabāti ilgāk par likuma 5.1 panta otrajā daļā noteikto piecu gadu termiņu. Pēc šī termiņa beigām personas dati tiks dzēsti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Personas datu apstrāde ir likumīga saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta "e" apakšpunktu, jo tā ir nepieciešama, lai dienests varētu uzraudzīt darījumus ar mēslošanas līdzekļiem sprāgstvielu prekursoriem. Tas ir nepieciešams, lai dienests varētu īstenot likuma 5.1 pantā noteiktās pilnvaras un tādējādi aizsargāt sabiedrības intereses, lai nepieļautu šādu mēslošanas līdzekļu izmantošanu sprāgstvielu izgatavošanā.
Lai nodrošinātu šādu mēslošanas līdzekļu aprites izsekojamību un kontroli, darījuma attaisnojuma dokumentā tiek ietverta pircēja identifikācijas informācija un pircēja apliecinājums, ka mēslošanas līdzeklis tiks izmantots tikai augu mēslošanai, vai informācija par pircēja uzrādīto atļauju, kas izdota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu apriti.
Personas datu apstrādes mērķis ir nodrošināt sprāgstvielu prekursoru aprites kontroli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulā (ES) 2019/1148 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 (turpmāk – regula 2019/1148) noteiktajām prasībām un novērst to nelikumīgu izmantošanu, kā arī nodrošināt, lai kompetentās iestādes pēc nepieciešamības var identificēt konkrēto darījumu un tā dalībniekus.
Likuma 51. panta trešā un ceturtā daļa paredz apstrādāt tikai tos personas datus, kas ir nepieciešami minētā mērķa sasniegšanai, t. i., pircēja identifikācijas datus un informāciju par mēslošanas līdzekli.
Tiek apstrādāti mēslošanas līdzekļu sprāgstvielu prekursoru pircēju identifikācijas dati – fizisko personu personas kodi.
Dokumenti par pārdotajiem mēslošanas līdzekļiem sprāgstvielu prekursoriem saskaņā ar likuma 51. panta otrajā daļā noteikto tiek uzglabāti piecus gadus, jo šāds termiņš ir vajadzīgs uzraudzības un kontroles funkciju izpildei, kā arī iespējamo pārkāpumu izmeklēšanai. Personas dati normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var tikt nodoti kompetentajām uzraudzības un tiesībaizsardzības iestādēm to funkciju izpildei sprāgstvielu prekursoru aprites kontroles jomā. Apstrādājamo personas datu daudzums ir samērīgs ar sasniedzamo mērķi.
Regulas 2019/1148 8. panta 4. punkts paredz pienākumu ekonomikas dalībniekiem uzglabāt noteiktu darījumu informāciju vismaz 18 mēnešus no darījuma datuma, savukārt regulas 2019/1148 preambulas 13. punkts paredz, ka informācijas glabāšanai jābūt pietiekamai, lai varētu efektīvi nodrošināt pārdoto prekursoru uzraudzību, kontroli un, ja nepieciešams, pārkāpumu izmeklēšanu.
Ievērojot sabiedrības drošības risku, kas saistīts ar mēslošanas līdzekļiem sprāgstvielu prekursoriem, datu piecu gadu uzglabāšanas termiņš ir samērīgs ar sasniedzamo mērķi – nodrošināt efektīvu mēslošanas līdzekļu sprāgstvielu prekursoru aprites uzraudzību un kontroli, darījumu izsekojamību, kā arī iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu un atklāšanu.
Personas dati netiks uzglabāti ilgāk par likuma 5.1 panta otrajā daļā noteikto piecu gadu termiņu. Pēc šī termiņa beigām personas dati tiks dzēsti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi