Anotācija (ex-ante)

Šobrīd Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58. panta 1.² daļā ir noteikts publiskas personas kapitālsabiedrību loks, kurām ir pienākums publiskot nefinanšu paziņojumus vai konsolidētos nefinanšu ziņojumus, savukārt 58.² pantā ir noteikts nefinanšu paziņojuma minimālais saturs un sagatavošanas kārtība.
Atbilstoši spēkā esošajām normām nefinanšu paziņojuma sagatavošanas un publiskošanas pienākums ir publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai, kuras vidējais darbinieku skaits divus gadus pēc kārtas ir lielāks par 250 un kura atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
1) bilances kopsumma – lielāka par 20 miljoniem euro;
2) neto apgrozījums – lielāks par 40 miljoniem euro.
Finanšu ministrijas izstrādātais Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums paredz, ka pēc likuma stāšanās spēkā ilgtspējas ziņojuma sniegšanas pienākums būs visām komercsabiedrībām, kuras ir lielas sabiedrības un lielas koncerna mātes sabiedrības, kā arī mazām un vidējām sabiedrībām (izņemot mikrosabiedrības), kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, līdz ar to darbinieku skaits vairs nebūs noteicošais kritērijs ilgtspējas (nefinanšu) informācijas atklāšanai.

Lai nodrošinātu, ka publiskas personas kapitālsabiedrības pēc Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma stāšanās spēkā sniedz ilgtspējas informāciju atbilstoši minētajā likumā noteiktajai kārtībai, un novērstu iespējamu vispārīgā ziņu sniegšanas pienākuma dublēšanu speciālajās normās un regulējuma kolīzijas, Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto nefinanšu paziņojuma sniegšanas pienākumu paredzēts aizstāt ar norādi uz pienākumu sniegt ilgtspējas ziņojumu Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Ar grozījumiem no Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma  58. panta 1.² daļas tiek paredzēts izslēgt kritērijus attiecībā uz subjektiem, kam jāsniedz ilgtspējas ziņojums, saglabājot pienākumu kapitālsabiedrībai savā mājaslapā internetā publicēt arī ilgtspējas ziņojumus vai konsolidētos ilgtspējas ziņojumus par pēdējiem pieciem gadiem un šādu ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma ziņojumus. Turpmāk publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību  loks, uz kuriem attiecināms ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pienākums, tiks noteikts 58.² pantā.
Grozījumi Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58.² pantā paredz, ka turpmāk lielas publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī lielas koncerna mātes sabiedrības ilgtspējas ziņojumus sniegs atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajām prasībām, kas attiecināmas uz lielām kapitālsabiedrībām un lielām koncerna mātes sabiedrībām. Vienlaikus Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58.² panta otrajā daļā attiecībā uz publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātajām kapitālsabiedrībām paredzēts paplašināt ilgtspējas ziņojuma sniegšanas pienākumu, paredzot, ka kapitālsabiedrība, kura ir vidēja sabiedrība vai maza sabiedrība, kas nav mikrosabiedrība, atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem, sagatavo ilgtspējas ziņojumu atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajām prasībām, kas attiecināmas uz sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā attiecībā uz mazām un vidējām sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, ir noteiktas atvieglotas informācijas sniegšanas prasības, paredzot, ka tās var savas ilgtspējas informācijas sniegšanu ierobežot, norādot tikai šādu informāciju:
1) īsu likuma subjekta darbības modeļa un stratēģijas aprakstu;
2) aprakstu par likuma subjekta politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;
3) informāciju par likuma subjekta galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un jebkuru likuma subjekta veikto darbību, lai novērstu, mazinātu, labotu vai izbeigtu faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi;
4) likuma subjekta būtiskāko ar ilgtspējas jautājumiem saistīto risku aprakstu un ziņas par likuma subjekta īstenoto attiecīgo risku vadības procesu;
5) galvenos rādītājus, kas vajadzīgi šīs rindkopas 1., 2., 3. un 4. apakšpunktā minētās informācijas atklāšanai.

Ņemot vērā samazināto ilgtspējas informācijas saturu mazām un vidējām sabiedrībām, pienākuma paplašināšanai nevajadzētu radīt būtiskas papildu administratīvās izmaksas tiem subjektiem, kas līdz šim nefinanšu paziņojumus nesniedza. Turklāt pienākums sniegt ilgtspējas informāciju paplašināts attiecībā uz publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātajām kapitālsabiedrībām tādēļ, lai ievērotu ESAO Vadlīnijās par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību ietverto principu, ka vēlams nodrošināt, lai valsts uzņēmumi attiecībā pret plašu sabiedrību rīkojas vismaz tikpat atbildīgi, cik biržas sarakstā iekļautajām sabiedrībām jābūt atbildīgām pret saviem akcionāriem. Skaidrojot šā principa tvērumu, ESAO Vadlīnijās par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību norādīts, ka vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana pret akcionāriem ietver vienlīdzīgu pieeju uzņēmuma informācijai, tātad arī ilgtspējas informācijai.
Līdz ar to pienākuma paplašināšana attiecībā uz mazām un vidējām publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātajām kapitālsabiedrībām uzskatāma par instrumentu, kas nepieciešams kapitālsabiedrības un sabiedrības interešu sabalansēšanai.

Ņemot vērā, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58.³ pants ietver prasības konsolidētā nefinanšu paziņojuma sniegšanai, kas tiks noteiktas Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, paredzēts no Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izslēgt 58.³ pantu.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā izveidotā ilgtspējas informācijas sniegšanas kārtība attiecībā uz lielām sabiedrībām un lielām koncerna mātes sabiedrībām stāsies spēkā, sākot ar 2025. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2025. gada 1. janvārī vai 2025. kalendāra gada laikā), bet attiecībā uz mazām un vidējām sabiedrībām (izņemot mikrosabiedrības), kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, – sākot ar 2026. pārskata gadu.
Ņemot vērā, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā jau ir noteiktas prasības nefinanšu paziņojumu iesniegšanai, tad, lai Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozīto normu stāšanās spēkā neatceltu nefinanšu ziņojumu iesniegšanas pienākumu, tiek paredzēts Kapitālsabiedrību pārvaldības likumu papildināt ar pārejas noteikumu 35. punktu, kurā paredzēts, ka līdz brīdim, kad publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai kļūs saistošs pienākums sniegt ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto kārtību, tā sniedz nefinanšu paziņojumu saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju.

Likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai Saeimā likumprojektu paketē vienlaikus ar likumprojektu "Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums" (23-TA-3235).