Anotācija (ex-ante)

Nākotnes finanšu sistēmas pieprasīs augstākus standartus un izsmalcinātākus pakalpojumus, kas ir atvērtāki, caurspīdīgāki, reālā-laikā, inteliģenti, pielāgoti, droši, nemānāmi un dziļi integrēti cilvēku dzīvēs, biznesa klientu darbībā un uzraudzības institūciju funkcijās[1]. Latvijas finanšu ekosistēmai, beidzoties vēsturiskajam biznesa modelim, ir jāatrod jauns attīstības virziens, kas pieprasa jaunus nozares kultūras standartus, biznesa modeļu un procesu maiņu, atbalstošu politisko un tiesisko regulējumu. 

Līdz šim Baltijas jūras reģionā finanšu ekosistēma ir izjutusi spēcīga universitāšu partnera trūkumu, kas nodrošinātu jaunāko zinātnē un pasaules praksē balstītu ideju pieejamību, tehnisko un zinātniski – filozofisko apmācību, institucionālās attīstības izglītību, kā arī „izsmalcinātu” nozares pētījumu īstenošanu, tai skaitā NILLTPFN jomā.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams atbalsts Finanšu kompetences centram, lai stiprinātu finanšu tehnoloģiju un NILLTPFN zināšanu kapacitāti Latvijā, lai tas kalpotu par pamatu finanšu un saistīto nozaru drošai un kvalitatīvai attīstībai Baltijas jūras reģionā[2].

Līdz ar dažādu sankciju ieviešanu un citu prasību pieaugumu strauji pieaug darba apjoms, finanšu nozarē un saistītajās nozarēs ir zema NILLTPFN darba automatizācija, strauji aug finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaits. Strauji pieaugot finanšu transakciju skaitam, palielinoties piegāžu ķēžu  kompleksitātei, kā arī palielinoties to organizāciju skaitam, uz kurām tiek attiecinātas NILLTPFN prasības, pieaug to speciālistu skaits, kam nepieciešamas zināšanas par “naudas atmazgāšanas” apkarošanu, tai skaitā moderno finanšu tehnoloģiju pielietojumu. Mākslīgais intelekts un mašīnmācība ir metode, kuras pielietošana ļautu NILLTPFN darbības īstenot daudz efektīvāk nekā tas ir patlaban. NILLTPFN speciālistam ir jāorientējas finanšu nozarē un jābūt juridiskām un ekonomikas zināšanām. Cilvēku ar šādām starpdisciplinārām zināšanām pietrūkst.
Arī pētniecība finanšu jomā, tai skaitā NILLTPFN, Latvijā nav pietiekoši attīstīta, līdz ar to netiek sagatavoti atbilstoša līmeņa speciālisti, kuru trūkumu izjūt Latvijas Banka un citi finanšu ekosistēmas dalībnieki.

Veicot studiju programmu izpēti augstākajā izglītībā, secināms, ka šī brīža augstskolu programmu un studiju satura piedāvājums nenodrošina mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām atbilstošu informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošanu ar padziļinātām zināšanām NILLTPFN un finanšu tehnoloģiju jomā. Lai arī šobrīd Latvijas augstskolas piedāvā konkurētspējīgas studiju programmas finanšu un ekonomiskās drošības jomā[3], tām pietrūkst spēcīgas IT komponentes, lai to absolventi spētu apmierināt tās prasības, kuras izvirza starptautiskie finanšu jomas uzņēmumi. Līdz ar to šobrīd trūkst jauno speciālistu ar starpdisciplinārām zināšanām, kas vienlaikus būtu pietiekoši kompetenti gan finanšu, gan informācijas tehnoloģiju jomā.

Ņemot vērā to, ka NILLTPFN ir finanšu jomas sastāvdaļa, to nevar skatīt atsevišķi no visas finanšu jomas sistēmas un finanšu un saistīto nozaru pakalpojumu attīstības. Līdz ar to būtiska ir zināšanu kapacitātes stiprināšana ne tikai NILLTPFN, bet arī finanšu tehnoloģiju jomā.


[1] Avots: https://www2.deloitte.com/us/en/insights/industry/financial-services/financial-services-industry-outlooks/banking-industry-outlook.html

[2] Investīcijas pirmās kārtas ietvaros ar Baltijas jūras reģiona valstīm ir domāta Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Polija, ar kurām jau līdz šim ir attīstījusies sadarbība NILLTPFN jomā, vienlaikus tas neizslēdz iespēju sadarbībai ar citām valstīm.

[3] Rīgas Tehniskā universitāte piedāvā profesionālā bakalaura studiju programmu „Finanšu inženierija:, Rīgas Tehniskā universitāte, Vidzemes Augstskola un Banku augstskola piedāvā maģistra studiju programmas kiberdrošības pārvaldības un inženierijas jomā. 2022. gada oktobrī Rīgas Stradiņa universitāte ir ieguvusi licenci profesionālajai maģistra studiju programmai “Ekonomiskā drošība”.

Investīcijas pirmās kārtas ietvaros atbalsts paredzēts specializētu studiju moduļu izstrādei un īstenošanai, akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšanai un pētniecības aktivitāšu veikšanai, šo uzdevumu izpildei piesaistot augsta līmeņa pētniekus un akadēmisko personālu ar pieredzi vadošajās pasaules augstskolās, tādā veidā stiprinot NILLTPFN un finanšu tehnoloģiju zināšanu kapacitāti Latvijā un visā Baltijas jūras reģionā, lai tas kalpotu par pamatu finanšu un saistīto nozaru drošai un kvalitatīvai attīstībai.

Investīcijas pirmās kārtas ietvaros atbalsts tiks sniegts granta veidā un tam pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 1 495 000 EUR.

Investīcijas pirmās kārtas ietvaros tiks īstenots viens projekts un finansējuma saņēmējs būs Rīgas Tehniskā universitāte (turpmāk RTU).

RTU, tai skaitā tās struktūrvienībai „Rīgas Biznesa skola” (turpmāk – RTU RBS) ir atbilstoša kapacitāte un starptautiska pieredze, lai uz Finanšu kompetences centra bāzes īstenotu investīcijas pirmās kārtas projektu.

Ņemot vērā to, ka Finanšu kompetences centrs, kura kapacitāte tiks stiprināta investīcijas pirmās kārtas ietvaros, ir izveidots un darbojas RTU RBS, projekta īstenošanu reāli nodrošinās RTU RBS.

RTU RBS ir izveidota, sadarbojoties Rīgas Tehniskai universitātei, Bufalo universitātei (State University of New York at Buffalo, USA) un Otavas universitātei (University of Ottawa, Canada) un tā nodrošina starptautiskajiem kvalitātes standartiem atbilstošu apmācību Latvijā. RBS ir pirmā augstākās izglītības iestāde Baltijā, kas piedāvā apgūt MBA (Master of Business Administration) programmu angļu valodā, kur studenti iegūst pasaulē atzītu maģistra profesionālo grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā (MBA grādu), un Bakalaura programmu Bachelor of Business Administration, kur iegūst bakalaura grādu starptautisko uzņēmumu vadīšanā (BBA grādu). RBS MBA nodrošina kvalitatīvu un mūsdienīgu apmācību dažāda līmeņa vadītājiem, kas balstās uz Ziemeļamerikas MBA standartiem atbilstošām mācību metodēm.
RTU RBS bija pirmā Latvijas augstākās izglītības iestāde, kura saņēmusi Centrālās un Austrumeiropas menedžmenta asociācijas (CEEMAN) (Central and East European Management Development Association) izstrādāto starptautisko kvalitātes akreditācijas (International Quality Accrediation) sertifikātu.
RTU RBS īsteno mācības, kas ir licencētas un akreditētas starptautiskos standartus nosakošās organizācijās, tai skaitā ACAMS (Association of Certified Anti-Money Laundering) – RTU RBS ir vienīgais ACAMS licencētais mācību centrs Baltijā. Līdz ar to RTU RBS ir pieredze un kapacitāte speciālistu sagatavošanā NILLTPFN jomā.
RTU RBS īsteno starptautiski atzītas menedžmenta un tehnoloģiju programmas, kuru absolventiem ir iespēja iegūt dubultos diplomus ar ASV, Kanādas un Eiropas universitātēm. Aptuveni 20 procenti RTU RBS absolventu strādā finanšu nozarē, tajā skaitā arī augstākā līmeņa vadošos amatos.
Šobrīd RTU RBS ir Latvijas universitāšu pasniedzēju apmācību ASV Bufalo Universitātē projekta koordinators. Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru RTU RBS īsteno Latvijas uzņēmumu vadošo darbinieku apmācības programmu inovāciju vadībā un digitālajā transformācijā.

Investīcijas pirmās kārtas mērķa grupa ir studenti un akadēmiskais personāls (Latvijas augstākās izglītības institūcijās akadēmiskajos amatos ievēlētas personas, kā arī akadēmiskajos amatos neievēlētas personas (viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti, vai vieslektori), kuru docētajos studiju kursos paredzētas tēmas, kas saistītas ar NILLTPFN un finanšu tehnoloģijām.

5.2.1.1.i investīcijas „Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti” ietvaros sasniedzamie uzraudzības rādītāji ir iekļauti Padomes īstenošanas lēmumā par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna izvērtējuma apstiprināšanu un Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtības, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija II pielikumā, kurā ir norādīti sekojoši sasniedzamie investīcijas mērķa un uzraudzības rādītāji: 
 

5.2.1.1. investīcijas mērķa/uzraudzības rādītāji	Kopā	2.kārta* Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti	3.kārta* Stratēģiskās P&A izcilības iniciatīvas
Investīcijas mērķa rādītāji (2026. gada 3. cet.)
Parakstīti akadēmiskās karjeras grantu līgumi	315	157	158
Parakstīti iekšējie pētniecības un izstrādes grantu līgumi	90	45	45
Konsolidācijas granti	4	4	0
Investīcijas uzraudzības rādītāji (2024. gada 3. cet.)
Parakstīti akadēmiskās karjeras grantu līgumi	150	75	75
Parakstīti iekšējie pētniecības un izstrādes grantu līgumi	45	22	23

*- Mērķa un uzraudzības rādītāju sadalījums pa kārtām ir indikatīvs, tas tiks precizēts, izstrādājot 5.2.1.1.investīcijas  2. un 3. kārtas MK noteikumus.

Lai gan Atveseļošanas fonda plānā nav iezīmēti tādi 5.2.1.r reformas rādītāji un 5.2.1.1. investīcijas rādītāji, kuru sasniegšanu tiešā veidā ietekmētu investīcijas pirmās kārtas īstenošana, vienlaikus nozares ministrija ir noteikusi nacionālos investīcijas pirmās kārtas rādītājus, kas atspoguļo tās ieguldījumu kopējā 5.2.1. reformā.

Noteikumu projektā nozares ministrija ir noteikusi finansējuma saņēmējam vairākus nacionālos rādītājus un starpposma nacionālos rādītājus.

Nacionālie rādītāji:

1. Izveidoto specializēto studiju moduļu skaits noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un finanšu tehnoloģiju jomā akreditēto bakalaura un maģistra studiju programmu ietvaros – līdz 2024. gada 31. decembrim vismaz 6.

Specializēto studiju moduļu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un finanšu tehnoloģiju jomā izstrādi apliecina RTU RBS Domē apstiprināts studiju modulis, kā arī studiju moduļa īstenošanas apraksts kas ietver:
a) moduļa apgūšanas plānu, tai skaitā studiju moduļos apgūstamo kompetenču ietvaru un noslēguma pārbaudījuma prasības;
b) individuālā darba un grupu darba uzdevumus, projektu aprakstus;
c) moduļa īstenošanai nepieciešamo reģionālo datu kopuma un tehnoloģiskā nodrošinājuma aprakstu;
d) saiti uz digitālo vietni, kur pieejams attiecīgais studiju modulis.

2. Studējošo skaits, kas apguvuši specializētos studiju moduļus  noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un finanšu tehnoloģiju jomā, līdz 2026. gada 30. jūnijam vismaz 150.

Studējošo skaitu, kas apguvuši specializētos studiju moduļus apliecina oficiālās izdrukas no finansējuma saņēmēja iekšējās informācijas sistēmas, kas pamato faktu par katra studējošā apgūtajiem studiju moduļiem, tai skaitā iegūto kredītpunktu skaitu un vērtējumu, kas nav zemāks par „4” 10 baļļu skalā.   Rādītājā tiek ieskaitīti tie studējošie, kas apguvuši vismaz divus specializētos studiju moduļus.
Noteikumu projekts paredz, ka viena specializētā studiju moduļa apmērs ir vismaz 2,5 kredītpunkti, kas atbilst 100 akadēmiskajām stundām (no tām 30 stundas ir lekcijas un 70 stundas grupu un individuālais darbs). Rādītājā tiks iekļauti ne tikai RTU, bet arī citu Latvijas augstskolu studējošie, kas RTU RBS ir apguvuši vismaz divus minētos studiju moduļus.

3. Sagatavotā akadēmiskā personāla skaits noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un finanšu tehnoloģiju jomā – līdz 2024. gada 31. decembrim vismaz 20.

Akadēmiskā personāla sagatavošanu apliecina finansējuma saņēmēja dokumentācija, kas apliecina mācību pasākumu īstenošanu un akadēmiskā personāla dalību tajā, kā arī minēto pasākumu lomu NILLTPFN un finanšu tehnoloģiju jomā.

4. Gadskārtējo kompleksi analītisko pētījumu skaits par Latvijas finanšu nozares konkurētspēju un attīstības iespējām starptautiskā kontekstā – līdz 2026. gada 30. jūnijam vismaz 3.

Gadskārtējo kompleksi analītisko pētījumu par Latvijas finanšu nozares konkurētspēju un attīstības iespējām starptautiskā kontekstā īstenošanu apliecina finansējuma saņēmēja sagatavots un digitāli publicēts pētījuma rezultātu ziņojums, kas ietver:
a) informāciju par pētījuma mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem, izmantoto metodoloģiju un datu avotiem;
b) uz kvantitatīviem un kvalitatīviem finanšu nozares datiem balstītu analīzi par esošo situāciju nozarē un nozares attīstības iespējām starptautiskām kontekstā, tai skaitā NILLTPFN jomā;
c) no analīzes izrietošus secinājumus un strukturētus priekšlikumus, kas veicinātu, piemēram, jaunu finanšu sektora pakalpojumu attīstību, NILLTPFN jomas attīstību, digitālo transformāciju un starptautisko konkurētspēju, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi;
d) pētījuma pamata sadaļu, kas ļauj garengriezumā (longitudināli) un datos balstīti sekot nozares attīstībai;
e) ziņojuma anotāciju un kopsavilkumu latviešu un angļu valodās.

5. Specializēto ekspertīzes pētījumu skaits, kas veicina pierādījumos, datu analīzē un starptautiski salīdzinošā praksē balstītu nozares un nozares politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādi, līdz 2026. gada 30. jūnijam vismaz 6;

Specializēto ekspertīzes pētījumu īstenošanu apliecina finansējuma saņēmēja sagatavots un digitāli publicēts pētījuma rezultātu ziņojums, kas ietver:
a) informāciju par pētījuma mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem, izmantoto metodoloģiju un datu avotiem;
b) uz kvantitatīviem vai kvalitatīviem datiem balstītu starptautiski salīdzinošu analīzi, kas sniedz pienesumu pierādījumos balstītai nozares un nozares politikas vai tiesiskā regulējuma attīstībai konkrētā nozares attīstībai būtiskā jautājumā, tai skaitā NILLTPFN jomā;
c) no analīzes izrietošus secinājumus un strukturētus, argumentētus priekšlikumus nozares vai nozares politikas attīstībai, tai skaitā NILLTPFN jomā.

6. zinātnisko publikāciju skaits – līdz 2026. gada 30. jūnijam vismaz 4.

Zinātnisko publikāciju skaitu apliecina apstiprinātās un jau publicētās publikācijas žurnālos, kas indeksēti Web of Science, SCOPUS vai ERIH  datubāzēs vai publikācijas, kas iekļautas konferenču rakstu apkopojumos. Zinātniskajās publikācijās ir jābūt iekļautai atsaucei uz investīciju programmas atbalstu; atsauce nav izslēdzoša attiecībā uz citiem projektiem, ja zinātniskās publikācijas izstrādē ir bijuši iesaistīti vairāki līdzautori, kuru ieguldījums ir papildinošs.

Starpposma nacionālie rādītāji:
1. Studējošo skaits, kas apguvuši specializētos studiju moduļus  noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un finanšu tehnoloģiju jomā, līdz 2024. gada 31. decembrim vismaz 50.

2. Gadskārtējo kompleksi analītisko pētījumu par Latvijas finanšu nozares konkurētspēju un attīstības iespējām starptautiskā kontekstā skaits – līdz 2024. gada 31. decembrim vismaz 1;

3. Specializēto ekspertīzes pētījumu skaits, kas veicina pierādījumos, datu analīzē un starptautiski salīdzinošā praksē balstītu nozares un nozares politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādi, līdz 2024. gada 31. decembrim vismaz 2;

4. Zinātnisko publikāciju skaits – līdz 2024. gada 31. decembrim vismaz 1.

Noteikumu projekts paredz, ka investīcijas pirmās kārtas projektā noteiktie nacionālie rādītāji „studējošo skaits, kas apguvuši specializētos studiju moduļus  noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un finanšu tehnoloģiju jomā” un „sagatavotā akadēmiskā personāla skaits noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un finanšu tehnoloģiju jomā” sniedz ieguldījumu Komisijas 2021.gada 28.septembra deleģētās regulas (ES) Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, pielikuma „Kopējo rādītāju saraksts” noteiktajā kopējā rādītājā „Izglītības vai apmācības dalībnieku skaits”.
Finansējuma saņēmējam ir jāuzskaita un jāuzkrāj izglītības un apmācības dalībnieku dati pa vecuma grupām 18-29 gadi, 30-54 gadi, 55 gadi un vecāki vīrieši un sievietes. Lai gan minētajā Eiropas Komisijas regulas pielikumā sniegtā informācija liecina par to, ka atsevišķi ir jāuzskaita dati arī par nebinārām personām, saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīviem aktiem personas netiek iedalītas nebinārās personās. Saskaņā ar šobrīd rīcībā esošo informāciju tuvākajā laikā nav plānots arī veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot personas iedalīt arī nebinārās personās. Ievērojot minēto, informācija par izglītības un apmācības dalībnieku skaitu tiks apkopota un sniegta Eiropas Komisijai.

Nacionālo rādītāju uzraudzību un apstiprināšanu nodrošinās Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – nozares ministrija), paredzot to uzskaiti arī Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - vadības informācijas sistēma).

Noteikumu projekts paredz, ka investīcijas pirmās kārtas projektā (turpmāk – projekts) ir atbalstāmas šādas darbības:
1) specializēto studiju moduļu izstrāde, tai skaitā moduļu satura lietošanas tiesību iegāde, un aprobācija (īstenošana) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un finanšu tehnoloģiju jomā esošo akreditēto bakalaura un maģistra studiju programmu ietvaros;
2) akadēmiskā personāla profesionālās kompetences pilnveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un finanšu tehnoloģiju jomā;
3) pētniecības un attīstības aktivitāšu īstenošana, lai stiprinātu pētniecisko kapacitāti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un finanšu tehnoloģiju un jomā, tai skaitā:
a) finanšu nozares pētījumu īstenošana, tai skaitā gadskārtēja Latvijas finanšu industrijas konkurētspējas un attīstības iespēju novērtējuma veikšana, specializēto ekspertīzes pētījumu veikšana un zinātnisko publikāciju sagatavošana;
b) dalība starptautiskajās profesionālajās organizācijās, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un finanšu pakalpojumu attīstību, lai nodrošinātu informatīvo bāzi pētījumiem;
c) dalība starptautiskajos pasākumos, tai skaitā  Eiropas un Ziemeļatlantisko valstu finanšu nozares profesionālajās un zinātniskajās konferencēs, darba grupās, semināros;
4) informācijas izplatīšanas un komunikācijas pasākumi, lai popularizētu projektā izstrādātos specializētos studiju moduļus, veiktos pētījumus un veicinātu zināšanu uzkrāšanu un apmaiņu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un finanšu tehnoloģijām.
         
Specializēto studiju moduļu izveides un aprobācijas (mācību procesa īstenošanas) ietvaros paredzētas tādas darbības kā studiju moduļos apgūstamo kompetenču ietvara izstrāde, zināšanu novērtēšanas nosacījumu un pārbaudījumu sagatavošana (testi, eksāmeni u.c.), starptautiski aprobētu mācību materiālu iegāde, reģionālo datu kopuma nodrošināšana, studējošo individuālā un komandas darba uzdevumu prasmju treniņam un attīstīšanai izstrāde, nepieciešamā tehnoloģiskā nodrošinājuma apzināšana un nodrošināšana, kā arī mācību procesa īstenošana (moduļu pasniegšana, darbs ar studentiem, atgriezeniskās saites nodrošināšana).
Pēdēji divi gadi izglītības jomā ir veicinājuši ļoti plašu globālo satura un citu pedagoģisko līdzekļu digitalizāciju un starptautisku pieejamību, kā arī apgūstamā mācību apjoma pieaugumu. Līdz ar to modernā pedagoģiskā prakse balstās uz globāli labāko mācību materiālu pielāgošanu konkrēta kursa mērķiem un sasniedzamiem rezultātiem. Ņemot vērā to, ka šobrīd ir pieejami Coursera, edX u.c. brīvpiekļuves mācību platformu piedāvātie gatavie kursi NILLNPFN un finanšu tehnoloģiju jomā, kurus ir sagatavojušas pasaules vadošās augstskolas, lietderīgāk ir izmantot to piedāvājumu, projektā paredzot to satura lietošanas tiesību iegādi (licences). Paredzēts, ka daļu no moduļiem un to tēmām izstrādās projekta personāls.
Būtisks nosacījums moduļu apguvē ir reģionālo datu kopuma nodrošinājums, lai studējošie varētu izmantot šos datus (t.i. depersonificētus finanšu nozares datus, piemēram, klientu transakciju datus), attīstot prasmi un spēju analizēt ar NILLTPFN prasību izpildi saistītos datus, lai automatizētu, izvērtētu un optimizētu šos procesus. Specializētajos moduļos plānota tieši šāda veida prasmju attīstība un apmācība.

Specializētie studiju moduļi tiks izstrādāti un īstenoti kopsadarbībā ar vietējiem un ārvalstu speciālistiem (akadēmisko personālu un pētniekiem). RTU RBS akreditēto bakalaura un maģistra studiju programmu ietvaros paredzēts īstenot specializētus studiju moduļus, kuros tiks iekļautas gan tieši ar NILLTPFN saistītas tēmas, gan arī ar finanšu tehnoloģijām saistītās tēmas. Studiju moduļu nosaukumi tiks precizēti to satura izstrādes posmā, kad notiks papildu konsultācijas ar jomas speciālistiem, lai nodrošinātu, ka piedāvāto moduļu „komplekts” atbilst nākotnes speciālistu vajadzībām un konkurētspējai starptautiskā tirgū.

Tehnoloģiju klātesamība (t.sk. datorprogrammas, mobilās lietotnes, digitālās maksājumu tehnoloģijas un citas tehnoloģijas, kas radītas, lai uzlabotu un automatizētu finanšu pakalpojumu piedāvājumu un nodrošināšanu) ir neatņemama mūsdienu finanšu nozares sastāvdaļa. Tās ir arī pamatā darbam ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, tāpēc arī tiks iekļautas moduļu saturā.

Lai projektā sagatavotos studiju moduļus varētu apgūt arī citu Latvijas augstskolu studējošie savu studiju programmu ietvaros, projektā paredzēts apmācīt akadēmisko personālu, nodrošinot ne tikai satura apguvi, bet arī pedagoģiskās un citas prasmes, kas ir nepieciešamas šo specifisko moduļu efektīvai apmācībai.
Paredzēts, ka akadēmiskā personāla atlase mācībām tiks veikta konkursa kārtībā. Konkursam varēs pieteikties Latvijas augstskolu akadēmiskais personāls, kuru pasniegtajos studiju kursos ir/tiks paredzētas tēmas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un finanšu tehnoloģijām.

Viena no projekta atbalstāmajām darbībām ir pētnieciskās aktivitātes, kas ietvers pasaules prakses apkopošanu, pielāgošanu reģiona vajadzībām un izplatīšanu, neatkarīgas finanšu ekosistēmas darbības analīzi, datu apstrādi un modelēšanu, Latvijas NILLTPFN zinātību uzkrāšanu, sistematizēšanu un izplatīšanu pasaulē.

Paredzēts, ka projekta īstenošanas personāls veiks pētījumus, kura rezultātā tiks sagatavoti gadskārtējie Latvijas finanšu industrijas konkurētspējas un attīstības iespēju novērtējumi, tai skaitā tiks veikts NILLTPFN vides salīdzinājums ar citām ES valstīm (normatīvā vide, īstenošanas politika, ietekme uz uzņēmējdarbību), kā arī izstrādāti ieteikumi Latvijas finanšu ekosistēmas stratēģijai.
Vienlaikus projekta īstenošanas personāls sadarbībā ar stratēģiskajiem partneriem veiks specializētos ekspertīzes pētījumus un sagatavos zinātniskās publikācijas NILLTPFN un finanšu tehnoloģiju jomā.

Veiktie pētījumi būs publiski pieejami un to lietotāji būs ne tikai studējošie un akadēmiskais personāls, bet arī finanšu nozares pārstāvji, asociācijas un finanšu nozares rīcībpolitikas attīstībā iesaistītās iestādes, piemēram, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Finanšu izlūkošanas dienests, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija u.c.

Veiktie pētījumi palīdzēs arī uzlabot un pielāgot moduļu saturu, lai tas būtu atbilstošs reģionālajām vajadzībām un prioritātēm. Tomēr pētījumu veikšanai un ar to saistītajām „zināšanu mobilitātes” aktivitātēm ir arī plašāks mērķis, tai ir – veicināt pierādījumos balstītu inovatīvas un starptautiskiem standartiem atbilstošas finanšu nozares attīstību. Piemēram, pēc katra ikgadējā pētījuma publicēšanas plānota arī rezultātu apspriešana ar nozari, nozares regulācijā iesaistītajām institūcijām utt., lai meklētu risinājumus identificētajām problēmām un plašāk diskutētu par nozares attīstības scenārijiem. Pēc katra pētījuma ziņojuma sagatavošanas finansējuma saņēmējam ir  jāiegūst atsauce par sagatavotā pētījuma lietderīgumu no 1 – 2  nozares  pārstāvošajām organizācijām vai saistītajām valsts iestādēm.

Lai gan būtiska daļa pētījumu būs saistīta ar NILLTPFN, ne visi pētījumi būs fokusēti tikai uz NILLTPFN, jo pētniecības virsmērķis ir veicināt pierādījumos balstītu analīzi par finanšu nozares attīstībai būtiskiem jautājumiem. Pirms vairākiem gadiem, kad radās iecere par Finanšu kompetences centra radīšanu, NILLTPFN bija centrālā risināmā problēma. Šobrīd situācija NILLTPFN jomā ir būtiski uzlabojusies, bet nozarei klāt nākuši arī jauni izaicinājumi, piemēram, digitalizācija, nozares loma „zaļā kursa” īstenošanā utt.

Lai nodrošinātu atbilstošu informatīvo vidi, tai skaitā iegūtu datus pētījumiem, piekļūtu padziļinātam saturam, nodrošinātu iespējas piedalīties informācijas apmaiņas pasākumos, investīcijas ietvaros paredzēts atbalsts dalībai starptautiskajās profesionālajās organizācijās, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un finanšu pakalpojumu attīstību un kuras dalībnieki var būt arī augstskolas un pētniecības organizācijas, piemēram, ACAMS, kas ir  globāla organizācija vispārējo NILLTPFN zināšanu izplatīšanai, CEPS (The Centre for European Policy Studies) domnīca, kas pēta arī NILLTPFN jomu, EFA (European Finance Association).  
Investīcijas ietvaros paredzēts atbalsts arī dalībai starptautiskajos pasākumos, tai skaitā Eiropas un Ziemeļatlantisko valstu finanšu nozares profesionālajās un zinātniskajās konferencēs, darba grupās, semināros.

Lai stiprinātu Finanšu kompetences centra atpazīstamību, popularizētu projektā izstrādātos specializētos studiju moduļus un veiktos pētījumus, veicinātu zināšanu uzkrāšanu un apmaiņu par NILLTPFN, kā arī nodrošinātu pastāvīgu informācijas plūsmu par projektā notiekošo, paredzēts atbalsts informācijas un komunikācijas pasākumiem un sabiedrisko attiecību veidošanai. Tas nodrošinās atbalstu un nepieciešamo servisu projekta akadēmiskajam personālam, tai skaitā atslogos no ikdienišķas komunikācijas sociālajos un profesionālajos tīkos.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs nozares ministrijas noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 20 darbdienām no uzaicinājuma saņemšanas dienas, iesniedz projekta iesniegumu vadības informācijas sistēmā. 10 darbdienu laikā pēc projekta iesnieguma saņemšanas nozares ministrija izvērtē projekta iesnieguma atbilstību sekojošām atbilstības un kvalitātes prasībām:
1) projekta atbilstība: projekta ieguldījums investīcijas pirmās kārtas mērķu un nacionālo rādītāju sasniegšanā;
2) projekta konsekvence, iekšējā loģika: projekta darbības ir saskaņotas un atbilstošas plānoto rezultātu sasniegšanai, tās ir secīgas un papildinošas;
3)  projekta atbilstība tautsaimniecības atveseļošanas vajadzībām: ir pamatots, kā nodrošinot cilvēkkapitāla attīstību projekts veicinās tautsaimniecības atveseļošanos;
4) projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte: ir pamatots plāns atbilstošas projekta komandas izveidei, tai skaitā piesaistot ārvalstu ekspertus (galvenās kompetences ir zināšanas un pieredze finanšu nozarē, jo īpaši NILLTPFN jomā, ekonomikas modelēšanā un pētniecībā, mākslīgā intelekta un mašīnmācības risinājumu veidošanā un izmantošanā organizāciju darbībā); ir pamatota stratēģisko partneru izvēle, to kompetence un pienesums projekta īstenošanā; projekta pieteikumam ir pievienots vismaz viena stratēģiskā partnera apliecinājums par sadarbību projekta īstenošanā;
5) ietekme un rezultātu izplatīšana: projekts radīs ietekmi vietējā, reģionālā un starptautiskā līmenī drošas un caurskatāmas finanšu un saistīto nozaru vides veidošanā; projekts paredz pasākumus projekta rezultātu izplatīšanā.

Nepieciešamības gadījumā pēc nozares ministrijas aicinājuma projekta iesniedzējs noteikumu projektā noteiktajā kārtībā precizē projekta iesniegumu vadības informācijas sistēmā, lai tas atbilstu noteikumu projekta prasībām, kā rezultātā nozares ministrija apstiprina projekta iesniegumu, informāciju par apstiprinājumu norādot vadības informācijas sistēmā, par ko rakstiski informē projekta iesniedzēju. Vienlaikus noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs projekta iesnieguma precizējumus vai papildinājumus sniedz ne vairāk kā divas reizes. Ja projekta iesniedzējs neveic nepieciešamos projekta precizējumus vai papildinājumus, nozares ministrija pieņem lēmumu noraidīt projekta iesniegumu. Nozares ministrija var uzaicināt projekta iesniedzēju iesniegt projekta iesniegumu atkārtoti.

Noteikumu projektā ir aprakstīta kārtība un veicamās darbības pēc projekta apstiprināšanas, lai nodrošinātu vienošanās par projekta īstenošanu starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk - aģentūra) un finansējuma saņēmēju noslēgšanu, kā arī norādīta tajā iekļaujamā informācija. 

Projekta veiksmīgas īstenošanas būtiskākais priekšnosacījums ir atbilstoša starptautiska līmeņa augsti kvalificēta projekta personāla piesaiste, kas kļūtu par Finanšu kompetences centra „smadzeņu kodolu” un nodrošinātu potenciālu tā tālākai attīstībai arī pēc projekta beigām.   
Projekta personāla piesaistei tiks izsludināts atklāts konkurss, kas būs mērķēts gan uz vietējiem, gan ārvalstu speciālistiem. Piesaistot ārvalstu speciālistus, tiks veicināta šo speciālistu sadarbība ar vietējiem speciālistiem, doktorantiem, pētniekiem utt., lai Latvijā stiprinātu jomas speciālistu kapacitāti. Vienlaikus kā projekta īstenošanas personālu – pētnieku/mācībspēku paredzēts piesaistīt repatriētu personu. Tāpat uz noteiktu laiku projektā tiks piesaistīti arī dažādi augsti kvalificēti ārvalstu viespasniedzēji.
Modernā pedagoģiskā pieeja balstās uz arvien lielāka informācijas apjoma pārnešanu iespējami īsākā laika posmā, izmantojot vispārpieņemtas un priekšmetspecifiskas tehnoloģiskās, pedagoģiskās un projekta apmācības metodes un līdzekļus. Līdz ar to prasības mūsdienu akadēmiskajam personālam neaprobežojas tikai ar satura pasniegšanu. Vēl jo vairāk – saturs ir plaši pieejams. Taču tā efektīva apgūšana ir atkarīga no minēto metožu kopuma. Tieši ārvalstu viespasniedzēji nodrošinās šo apmācības metožu aprobāciju pasaules līmenī.

Projekta īstenošanas personāla uzdevums būs gan izstrādāt mācību moduļus, tai skaitā adaptēt/lokalizēt brīvpiekļuves mācību platformu piedāvātos kursus un tos aprobēt/īstenot (strādāt ar studentiem), gan arī veikt pētniecisko darbu, nodrošinot studējošos un Latvijas finanšu ekosistēmas dalībniekus ar nepieciešamajiem datiem un to analīzi.

Noteikumu projekts paredz, ka iesniedzējs projektu īsteno sadarbībā ar stratēģiskajiem partneriem, tas ir augstākās izglītības un zinātniskajām institūcijām, finanšu ekosistēmas dalībniekiem – finanšu un saistīto nozaru profesionālajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem, regulatoriem vai citām organizācijām, kam ir kompetences noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un finanšu tehnoloģiju jomā.
Apliecinājums par sadarbību projektā būs dokuments, kas apliecinās stratēģisko partneru gatavību sadarboties, nepretendējot uz finansējumu no projekta, vienlaikus definējot konkrētas partnerības intereses apliecinājumā, kas netieši apliecina pievienoto vērtību projekta īstenošanā.
Partneru uzrunāšana un kvalificēšana par „stratēģisko partneri” notiks darba gaitā, ņemot vērā savstarpējās sadarbības apjomu un partnera sadarbības politiku, līdz ar to arī apliecinājumi par sadarbību projektā tiks saņemti pakāpeniski projekta īstenošanas gaitā. Uzsākot projekta īstenošanu ir jābūt vismaz viena partnera apliecinājumam. Vienlaikus sadarbība ar partneriem var notikt arī bez formāla sadarbības apliecinājuma sniegšanas.
Stratēģiskā sadarbība tiek veidota ar mērķi iegūt pieeju zināšanām NILLTPFN jomā, tai skaitā saņemt informatīvo un konsultatīvo atbalstu, iesaistīt pētījumu veikšanā, projekta rezultātu izmantošanā (stratēģiskie partneri būs arī projektā veikto pētījumu lietotāji) un izplatīšanā, vienlaikus nodrošinot zināšanu apmaiņu un starptautisko tvērumu. Potenciālie starptautiskie stratēģiskie partneri ir ACAMS, kas ir  globāla organizācija vispārējo NILLTPFN zināšanu izplatīšanai, CEPS (The Centre for European Policy Studies) domnīca, kas specializējas arī NILLTPFN pētniecības jomā, Bufalo universitāte, Amsterdamas universitāte, Tartu universitāte u.c. Investīcijas pirmās kārtas projekta sākuma posmā (Finanšu kompetences centra kapacitātes audzēšanas fāzē) fokuss būs uz sadarbības veidošanu un zināšanu pārnesi no ārvalstu augstskolām, vienlaikus sadarbība ar Latvijas augstskolām īstenosies akadēmiskā personāla apmācību ietvaros, kā arī projekta īstenošanas gaitā tiks izvērtēta iespēja vēl plašākai sadarbībai ar Latvijas augstskolām. No nozares organizācijām Latvijas ietvaros sadarbība paredzēta ar Finanšu izlūkošanas dienestu, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Latvijas Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Jaunuzņēmumu asociāciju, Fintech Latvija asociāciju u.c. organizācijām.
Stratēģiskie partneri tiks izvēlēti, pamatojoties uz to pieredzi un kompetenci finanšu vadības, NILLTPFN un mākslīgā intelekta risinājumu jomā. Svarīgi, lai partneriem ir arī pieredze pētniecisko projektu īstenošanā.
Vienlaikus visu atbildību par projekta īstenošanu uzņemas finansējuma saņēmējs.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta attiecināmajās izmaksās ir iekļautas:
1) projekta personāla atlīdzības izmaksas;
2) komandējumu izmaksas, t.sk. ārvalstu komandējumu izmaksas;
3) projekta personāla no ārvalstīm piesaistes izmaksas (lai nodrošinātu uz darba līguma pamata projektā iesaistīto ārvalstu ekspertu ierašanos un uzturēšanos Latvijā);
4) dalības maksa starptautiskajās profesionālajās organizācijās un starptautiskajos pasākumos;
5) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanas un digitālo resursu izmantošanas izmaksas, tai skaitā programmatūras, licenču iegādes (tai skaitā moduļu satura iegādes licences), serveru un datu apstrādes jaudu nomāšanas izmaksas;
6) ar semināru, diskusiju, konferenču un mācību organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas.

Noteikumu projekta izstrādes procesā tika secināts, ka ir nepieciešams veikt izmaiņas izmaksu aprēķinā un sadalījumā pret Atveseļošanas fonda plāna saistošajos dokumentos sākotnēji noteikto (2.pielikumā „Izmaksas un finansējums” 5.2.1.1.i izmaksu skaidrojošais pielikums (Excel dokuments: IZM_AMN_izmaksu_aprēķini_5.2.1.1.i).
2021. gada sākumā, plānojot Atveseļošanas fonda plāna 5.2.1.1.i. investīcijas pirmās kārtas „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas grants” nosacījumus, tika iezīmētas indikatīvās atbalstāmās darbības un izmaksas, kuras tālākā nosacījumu izstrādes procesā tika precizētas un koriģētas, ņemot vērā aktuālo situāciju un vajadzību analīzi. Atveseļošanas fonda plāna izstrādes sākuma posmā investīcijas pirmās kārtas darbības un izmaksas tādā detalizācijas pakāpē vēl nebija iespējams izvērtēt, kā arī aprēķinos tika iezīmēts tikai viens nacionālais rādītājs – moduļu skaits, savukārt nosacījumu izstrādes procesā tika izvirzīti un precizēti vairāki investīcijas pirmās kārtas nacionālie rādītāji gan moduļu izstrādei/aprobācijai, gan pētniecībai. Tā kā Atveseļošanas fonda plāna izstrādes laikā, aprēķinot izmaksas uz vienu studiju moduli, kopējās izmaksas tika dalītas tikai ar vienu rādītāju – moduļu skaitu, savukārt aktualizētajā versijā kopējās izmaksas tika sadalītas uz vairākiem rādītājiem, sākotnēji plānotās izmaksas uz vienu studiju moduli būtiski samazinājās.
Nosacījumu precizēšanas rezultātā tika arī izvēlēta efektīvāka pieeja moduļu izstrādei un aprobācijai, precizējot moduļu izveides mehānismu, kas balstīts jau starptautiski aprobēta materiāla atlasē, kā arī atsakoties no sākotnēji plānotajām akadēmiskā personāla mācībām ārvalstīs (5 personu mācības Bufalo universitātē ASV). Tā vietā tika nolemts nodrošināt apmācību vismaz 20 Latvijas augstskolu pasniedzējiem, kuru īstenotajos kursos ir saistoši jautājumi par NILLTPFN un finanšu tehnoloģijām. Jaunā pieeja dos iespēju pēc iespējas lielākam studējošo skaitam apgūt jauno saturu, radot lielāku pozitīvo efektu uz NILLTPFN zināšanu kapacitātes stiprināšanu.
Vienlaikus bija nepieciešams noteikt ar pētniecību saistītos nacionālos rādītājus, jo tie iepriekš nebija definēti, kā arī precizēt atbalstāmās darbības un izmaksas.

Izmaksas veidojošie principi un pieņēmumi

Plānots sekojošs indikatīvais izmaksu sadalījums:

1) 55% izmaksu, ieskaitot cilvēkdarbu, tiks novirzītas studiju moduļu izstrādei, pielāgošanai un īstenošanai (aprobācijai);
2) 45% izmaksu, ieskaitot cilvēkdarbu, tiks novirzītas pētniecībai, pētnieciskās kapacitātes attīstīšanai un pētniecības rezultātu komunikācijai un izplatīšanai.


Studiju moduļu izstrādes un aprobācijas izmaksas. Kopumā plānots izstrādāt un īstenot vismaz 6 moduļus vismaz 2,5 kredītpunktu (KP) apjomā (kopā vismaz 15 KP), apmācīt vismaz 20 pasniedzējus un aprobēt studiju moduļus, apmācot vismaz 150 studentus (kur katram studentam jāapgūst vismaz 2 studiju moduļi). Balstoties uz RTU RBS līdzšinējo praktisko pieredzi, sagaidāms, ka kopējās viena šāda studiju moduļa sagatavošanas izmaksas vidēji sastādīs ap 116 tūkst. EUR, kopā 700 tūkst. EUR, no kuriem:
a) reģionāli pielāgota moduļa satura “komplekta” izveidošana – ap 50 tūkst. EUR katram modulim, kopā 300 tūkst. EUR par 6 moduļu izstrādi;
b) akadēmiskā personāla apmācība pedagoģiski efektīvas moduļu apmācības īstenošanai – ap 100 tūkst. EUR;
c) moduļu aprobācija ar vismaz 150 studentiem, kur katrs students apguvis vismaz 2 moduļus – ap  50 tūkst. EUR par moduli jeb 300 tūkst. EUR par 6 moduļiem.

Moduļu izmaksas variē atkarībā no jomas specifikas, t.sk. starptautiski aprobētu mācību materiālu pieejamības un satura lietošanas tiesību izmaksām; nepieciešamības izstrādāt jaunu, reģionāli pielāgotu saturu atsevišķām moduļu daļām; nepieciešamo rīku, datu, grupu darbu, mājasdarbu, vērtēšanas darbu sagatavošanu, apmācāmā akadēmiskā personāla piesaistes (atlases) un apmācību izmaksām; studiju moduļu aprobācijas izmaksām. Šajās izmaksās ir ietvertas arī nepieciešamo IKT risinājumu un digitālo resursu iegādes un izmantošanas izmaksas (licences, serveru jaudas u.tml.), komandējumu izmaksas, informācijas izplatīšanas un komunikācijas pasākumi.

Pētniecības un attīstības darbību īstenošanas izmaksas. Projekta ietvaros paredzēts izstrādāt vismaz 3 gadskārtējos kompleksos pētījumus (indikatīvās izmaksas ap 100 tūkst. EUR par pētījumu), 6 specializētos ekspertīzes pētījumus (indikatīvās izmaksas ap 20 tūkst. EUR par pētījumu) un 4 zinātniskās publikācijas (indikatīvās izmaksas ap 80 tūkst. EUR par pētījumu), kopā ap 740 tūkst. EUR. Šajās izmaksās iekļautas arī izmaksas, kas saistītas ar pētnieciskās kapacitātes veidošanu un pētījumu rezultātu tālāku izplatīšanu un komunikāciju (dalība starptautiskajās profesionālajās organizācijās, pasākumos, konferenču apmeklēšana un rīkošana), IKT risinājumu un digitālo resursu iegādes un izmantošanas izmaksas, komandējumu un ārvalstu personāla piesaistes izmaksas.

Atlīdzības izmaksu noteikšanas principi
Atlīdzības izmaksas tiks noteiktas, vadoties no vietējo un ārzemju augstskolu, zinātnisko institūciju, kā arī citu finanšu iestāžu, kuru ietvaros tiek īstenota pētniecība (piemēram, Latvijas Banka, Finanšu izlūkošanas dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija) atalgojuma sistēmām. Plānotie apjomi ir pielīdzināmas aptuveni šādiem izmaksu apjomiem un atspoguļo gan nozares specifiku, gan nepieciešamību piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus no ārvalstīm:
 

Pozīcija	Persongads ar VSAOI (EUR)	Likme par vienu akadēmisko stundu ar VSAOI*
Stratēģiskais vadītājs/direktors	74 000
Pētnieks/mācībspēks	72 000
Pētniecības un moduļu izstrādes atbalsta personāls	36 000
Starptautiskie viespasniedzēji	-	90 - 300 EUR
Vietējie viespasniedzēji	-	60 - 200 EUR

* Var pārsniegt diapazonu – atkarīgs no pasniedzēja jomas, pieredzes utt.


Ņemot vērā, ka no Atveseļošanas fonda finansējuma pievienotās vērtības nodokļa izmaksas nav attiecināmas, un projekta ietvaros tās nebūs nozīmīgas, noteikumu projekts paredz, ka pievienotās vērtības nodokļa izmaksas tiek segtas no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas netiks atspoguļotas projekta iesniegumā.

Ņemot vērā to, ka finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, kas vienlaikus īsteno vairākus projektus, finansējuma saņēmēja rīcībā ne vienmēr ir brīvi naudas līdzekļi projekta darbību īstenošanai, tāpēc ir jābūt iespējai saņemt avansu, lai nodrošinātu finanšu plūsmu projektā paredzēto darbību īstenošanai. Noteikumu projekts nosaka avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru. Aģentūra, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku pieprasījumu un avansa maksājuma apmēra pamatojumu, kas jābalsta uz sagaidāmo projekta nacionālo rādītāju sasniegšanas progresu, var piešķirt avansu, vienlaikus nodrošinot, ka tas finansējuma saņēmējam nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējā finansējuma.
Vienlaikus aģentūra, veicot avansa un starpposma maksājumus, nodrošina, ka finansējuma saņēmējam veikto avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz par 90 procentus no projekta kopējā finansējuma.
Šāda avansa un starpposma maksājumu kopsumma ir noteikta, lai valsts dibinātā augstskola varētu nodrošināt nepārtrauktu finanšu plūsmu un mazinātu finanšu riskus, ņemot vērā to, ka laika posmā no 2022. – 2026. gadam tā vienlaikus īstenos vairākus projektus, gan esošā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros, gan tuvākā nākotnē uzsāks jaunu projektu īstenošanu ES fondu 2021. – 2027.  gada plānošanas perioda ietvaros. Saskaņā ar Augstskolu likuma 7. pantu un 78. pantu RTU ir valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiskas persona. Tā īsteno investīciju projektu tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros. Tās darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, augstskolas satversme un citi normatīvie akti. Augstskolu likumā ir noteikti augstskolu uzdevumi, kas tai skaitā paredz, ka augstskolas izstrādā studiju programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto laboratorijas, darbnīcas, bibliotēkas un citas struktūras tā, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām, turklāt iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā.

Noteikumu projekts nosaka nozares ministrijas, aģentūras un finansējuma saņēmēja pienākumus.

Noteikumu projekts nosaka vienošanās par projekta īstenošanu iekļaujamo informāciju, tai skaitā korektīvo darbību piemērošanas mehānismu nacionālo rādītāju nesasniegšanas vai daļējas sasniegšanas gadījumā. Vienlaikus noteikumu projekts nosaka, ka aģentūra, pamatojoties uz nozares ministrijas atzinumu par nacionālo rādītāju sasniegšanu, to nesasniegšanas vai daļējas sasniegšanas gadījumā piemēro proporcionalitātes principu. Ja ir iespējams skaidri noteikt izmaksas, kas ir saistītas ar rādītāja konkrētās vienības (konkrēta sagatavotā moduļa izmaksas, konkrēta izstrādātā pētījuma izmaksas, konkrētas sagatavotās publikācijas izmaksas u.c.) sasniegšanu, rādītāja nesasniegšanas vai daļējas sasniegšanas gadījumā izmaksu samazinājumu piemēro rādītāja vienībai atbilstoši tās izmaksām. Savukārt, ja nav iespējams skaidri noteikt izmaksas rādītāja konkrētās vienības sasniegšanai, tad izmaksu samazinājumu piemēro proporcionāli, ņemot vērā nesasniegtā vai daļēji sasniegtā rādītāja vienību skaitu un kopējās konkrētā rādītāja izmaksas. 
Korektīvās darbības par pārkāpumiem vienošanās par projekta īstenošanu tiks noteiktas, ievērojot ar Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu saistītās prasības, ES un nacionālo normatīvo un tiesību aktu prasības, kā arī EK un nacionālās vadlīnijas, skaidrojumus, norādījumus un lēmumus.


Finansējuma saņēmējam ir jānodrošina informācijas un publicitātes pasākumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu, kā arī saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Īstenojot investīcijas pirmās kārtas projektu, tiks nodrošināta sinerģija un demarkācija ar Atveseļošanas fonda plāna 6.  komponentes “Likuma vara”  reformu un investīciju virzienu 6.2. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšana, ekonomisko noziegumu izmeklēšana un tiesvedības procesu modernizācija un preventīvo darbību īstenošana”. Šis virziens ietver nelikumīgi iegūtu līdzekļu identificēšanas inovāciju centra izveidi, ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes reformu un  tiesnešu un prokuroru, tiesu darbinieku un prokuroru palīgu, kā arī specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides sistēmas reformu, izveidojot vienotu mācību centru. Lai arī investīcijas pirmās kārtas ietvaros tiks īstenotas mācības NILLTPFN jomā un veikta pētnieciskā darbība, tomēr abiem investīciju virzieniem ir atšķirīgas mērķa grupas, mācību saturs un mērogs. 6.2. investīciju virziena ietvaros mācības tiks nodrošinātas Latvijas tiesību aizsardzības institūciju darbiniekiem, tas tieši iesaistīti ekonomisko un finanšu noziegumu lietu sagatavošanā un izskatīšanā, savukārt 5.2. investīciju virziena ietvaros tiks stiprināta zināšanu kapacitāte augstskolās studējošajiem un akadēmiskajam personālam.

Noteikumu projektā ir paredzēts, ka investīcijas pirmās kārtas ietvaros tiek īstenots ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts, ko īsteno pētniecības organizācija, kā arī ir definēti ar saimniecisko darbību nesaistīta projekta īstenošanas nosacījumi, tai skaitā: 
1) projektā tiek īstenoti izglītības pasākumi, lai panāktu personāla skaita un kvalifikācijas pieaugumu. Publiskā izglītība, kas tiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un kas galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un uzraudzīta, tiek uzskatīta par darbību, kas nav saimnieciska darbība;
2)  tiek īstenota neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai gūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni;
3) tiek veikta pētniecības rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru.
Projektā veiktie pētījumi būs publiski pieejami un no tiem nav plānots gūt ieņēmumus.

Noteikumu projekta paredz, ka finansējuma saņēmējam ir jānodrošina, ka ieņēmumi no maksas par specializēto studiju moduļu īstenošanu ir ieņēmumi no studentiem mācību procesā, kas nepārsniedz 50 procentus no kopējiem izdevumiem šo moduļu sagatavošanai un īstenošanai. Noteikumu projekts paredz, ka šī nosacījuma izpildes pārbaudi nodrošina nozares ministrija.

Projekta īstenošanas beigu termiņš ir 2026. gada 30. jūnijs, vienlaikus noteikumu projektā ir paredzēts, ka aģentūrai nepieciešamo pārbaužu, noslēguma maksājumu un pārvaldības deklarācijai nepieciešamās informācijas sagatavošanai un audita kopsavilkuma sagatavošanai noteiktais termiņš ir 2026. gada 31. augusts.

Noteikumu projekts paredz, ka pirms projekta apstiprināšanas projekta ietvaros var uzsākt darbības un attiecināt izmaksas no 2022. gada 1. jūlija, ja tās uz vienošanās par investīciju projekta īstenošanu noslēgšanas brīdi nav pabeigtas, kā arī, ja tās ir cieši saistītas ar noteikumu projektā noteiktajiem nacionālajiem rādītājiem. Šāds nosacījums par darbību uzsākšanu un izmaksu attiecināmību pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir nepieciešams, lai jau sākot ar 2022. gada 1. jūliju projekta iesniedzējs varētu veikt nepieciešamās darbības, kas saistītas ar studiju moduļu izstrādi, ņemot vērā to, ka šo studiju moduļu iekļaušana studiju programmās varētu būt saistīta ar izmaiņu veikšanu studiju programmās un šo izmaiņu novērtēšanu un apstiprināšanu Studiju kvalitātes komisijā, kas kopumā var turpināties ilgāk par pusgadu. 

Lai nodrošinātu projekta rezultātu ilgtspēju, specializēto moduļu satura aktualizācija, apmācība, kā arī pētnieciskā darbība pēc 2026. gada, kad noslēgsies Atveseļošanas fonda finansiālais atbalsts, tiks nodrošināta no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.

Projektam nav paredzama ietekme uz vides mērķiem (Atveseļošanas fonda plāna 1. pielikumā „Nenodarīt būtisku kaitējumu” izvērtējamā ir norādīts, ka 5.2.1.1.i. investīcijai nav paredzamas ietekmes uz vides mērķiem).

Projektam nav paredzama ietekme uz Zaļo un Digitālo dimensiju. Atveseļošanas fonda plānā attiecībā uz  reformu un investīciju virzienu 5.2. Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana (1708) rindā ir norādīts, ka zaļo mērķu sasniegšanai plānoti 0% investīciju, jo netiek plānoti specifiski pasākumi, kas ietekmētu zaļo dimensiju, kā arī (1709) rindā norādīts, ka digitālo mērķu sasniegšanai plānoti 0% investīciju. Vienlaikus 5.2.1.1. investīcijai tiek piemērots Zaļo mērķu „009” intervences lauks.

Noteikumu projektā nav ietverta prasība, ka projektam ir jāatbilst dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju principiem, tā kā nav nekāda pamata bažām, ka projektā varētu tikt neievēroti dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju principi. Projekta īstenošanas personāls tiks atlasīts tikai pēc kompetences kritērijiem, arī studējošo un akadēmiskā personāla atlase tiks veikta pēc nediskriminējošiem principiem. Mācības pamatā tiks nodrošinātas attālināti, līdz ar to tiks nodrošināta iespēja specializētos studiju moduļus apgūt arī personām ar funkcionāliem traucējumiem.