Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 7.martā.
22-TA-2786: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Apraksts
Tiesību akta projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu, Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 7. panta trešā daļu, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021. - 2027.gadam un  Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021. - 2027. gadam.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Pasākuma mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību komersantiem jaunu produktu/pakalpojumu, pētniecības projektu izstrādei un komercializācijai, lai veicinātu inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā paaugstināšanu, veidojot saikni starp sīkajiem, mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem un publiskajām pētniecības institūcijām, kas sekmētu zināšanu tiešu pārnesi un kļūtu par katalizatoru ilgtermiņa, padziļinātākas sadarbības veidošanai starp abām pusēm, tādējādi sniedzot ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk – NIP) noteiktie mērķi un Latvijas Viedās specializācijas stratēģija (turpmāk – RIS3) noteiktie mērķi paredz sekmēt inovācijas un privāto ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā. 
Lai īstenotu NIP, jau šobrīd tiek īstenotas atbalsta aktivitātes. Tehnoloģiju pārneses programmas ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk - LIAA) kā finansējuma saņēmējs līdz 2023.gada I ceturksnim kopumā ir apstiprinājusi 400 inovāciju vaučeru projektus jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei un attīstībai. Vienlaikus programmas ietvaros nodrošināts atbalsts arī pētniecības ideju komercializācijai, kopumā apstiprinot 101 projektu.

Latvijas inovāciju un tehnoloģiju attīstība, produktivitātes paaugstināšana panākama ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un pārdošanai globālajā tirgū. Atbalstot vietējos uzņēmumus un veicinot to internacionalizācijas kapacitātes attīstību, stiprinot zināšanu pārneses procesu un ieviešot inovatīvas un jaunas tehnoloģijas, pilnveidojot nodarbināto kompetences – tā rezultātā tiks veidotas uz zināšanām un inovācijām balstītas Latvijas konkurētspējas priekšrocības.

Būtisks priekšnoteikums pārejai uz inovatīvo ekonomiku ir Latvijas inovāciju sistēmas stiprināšana, novēršot tās nepilnības un veicinot savstarpēju mijiedarbību starp visiem inovāciju sistēmas subjektiem – uzņēmējdarbību, zinātni un izglītību, kā arī finanšu un likumdošanas sistēmām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai turpinātu uz ilgtermiņu un uz zināšanām un inovācijām vērstas Latvijas konkurētspējas vērstas investīcijas, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” (turpmāk - 1.2.1.4. pasākums), kas ietilpst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1. politikas mērķī “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību”. 1. politikas mērķa galvenajām komponentēm – digitālajai un inovācijas komponentēm – ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības pārveidē uz sociālāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Noteikumu projekts turpinās sniegt ieguldījumu NIP un RIS3 noteikto mērķu sasniegšanā, jo Noteikumu projektā paredzētās aktivitātes vērstas, lai sekmētu jaunu produktu izstrādi un privāto ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā.

Lai gan Latvijas P&I sistēma laika periodā no 2014.–2020. gadam ir būtiski palielinājusi efektivitāti un produktivitāti, Latvijas  pētniecības un attīstības (turpmāk – P&A) izaugsmes temps joprojām ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, un tas tiešā veidā ir saistīts ar zemajiem pētniecības, attīstības un inovāciju (turpmāk – P&A&I) ieguldījumiem.

Latvijas kopējie izdevumi pētniecībā un attīstībā 2021. gadā bija 232 milj. eiro, tātad 0,71 % no IKP, un ir skaidrs, ka bez papildus stimuliem, saglabājoties šādam publiskā un privātā (uzņēmumu) sektora ieguldījumu īpatsvaram P&A, straujš kāpums tuvākajos gados nav sagaidāms. Turklāt, jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un  sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9 % (2016.–2018.g.), salīdzinot ar vidēji 49,1 % ES. Latvijas uzņēmumiem ir nepietiekami attīstīta nozaru un starpnozaru savstarpējā sadarbība, īpaši sadarbība ar pētniecības, eksperimentālās izstrādes, pilotēšanas un demonstrācijas institūcijām un izglītības iestādēm, piesaistot studējošos un mācībspēkus inovāciju attīstīšanai Latvijā un ārvalstīs, tāpat novērojama vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte.

Ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits, kā arī lielais mikro un mazo uzņēmumu īpatsvars ekonomikā nestimulē virzību uz zināšanās un inovācijā balstītu produktu un pakalpojumu radīšanu.

2022. gada „Eiropas Inovāciju rezultātu pārskatā” (European Innovation Scoreboard) atzinīgi novērtēti Latvijas sasniegumi vairākos rādītājos. Kopš iepriekšējā pārskata gada publiskā un privātā sektora koppublikāciju skaits palielinājies vidēji par gandrīz 40 %, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkresursu mobilitāte starp darba vietām pieaugusi par gandrīz 33 %.
Uzņēmumu, kas paši izstrādājuši un ieviesuši tirgū jaunu produktu, Latvijas tautsaimniecības struktūrā ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā vidēji ES.
„Eiropas Inovāciju rezultātu pārskatā” Latvija ierindota 25. vietā ES dalībvalstu konkurencē, t. i., inovāciju iesācēju (emerging innovators) grupā. Latvijas zemākie rādītāji ir šādās jomās: valsts atbalsts pētniecībai un attīstībai uzņēmējdarbībā (5,2 % no ES vidējā rādītāja), uzņēmumu investīcijas pētniecībā un attīstībā (11,5 % no ES vidējā rādītāja).
Globālajā inovāciju indeksā” (Global Innovation Index) 2022. gadā Latvija ierindojas 41. vietā 132 valstu konkurencē, bet 2021. gadā bija 38. vietā. Lai mērītu inovatīvu un starptautiski konkurētspējīgu produktu izlaides pieaugumu, jāpievērš uzmanība Latvijas novērtējumam zināšanu un tehnoloģiju izlaides apakškategorijā – tajā konstatējams, ka 2022. gadā Latvija ieņem 44. vietu 132 valstu vidū. Vienlaikus Latvijai ir raksturīgs arī zems pētniecības un attīstības rezultātu komercializācijas līmenis un nepietiekama zinātnes un privātā sektora sadarbība.
Risinājuma apraksts
Lai adresētu galvenos konkurētspējas izaicinājumus – zemi produktivitātes rādītāji, zemas pievienotās vērtības produkti, zems inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtības ķēdēs – konkurētspējas priekšrocības būtu balstāmas uz inovāciju, tehnoloģiskajiem faktoriem un uzlabojumiem ražošanas produktivitātē. Turklāt, Latvijas ekonomikas attīstība un izaugsme lielā mērā ir saistīta ar iespējām iekļūt eksporta tirgos.

Līdz ar to, fokusējot valsts intervenci tieši RIS3 prioritārajās jomās un pēc iespējas novēršot pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā, kas bremzē inovāciju attīstību un jaunu uzņēmumu izveidi, 1.2.1.4. pasākuma  ietvaros plānots stiprināt un pilnveidot zināšanu pārneses sistēmu, t.sk. reģionālā līmenī, kuras galvenais mērķis ir pētniecības un uzņēmējdarbības sektora ciešāka sadarbības veidošana un uzturēšana, lai sekmētu pētniecības ideju komercializāciju (atbalsts grantu veidā, nefinansiāls atbalsts). 

Vaučera izsniegšanas shēma būs atbilstoši vēsturiskajai praksei. Komersantam tiks izsniegts vaučers, kuru tas nodos izvēlētajam pakalpojuma sniedzējam. Pakalpojuma sniedzējs atbilstoši vaučera aprites kārtībai pēc darbu pabeigšanas pieprasīs apmaksu LIAA iesniedzot nepieciešamos dokumentus. Pēc dokumentācijas pārbaudes LIAA veiks komersanta atbalsta/vaučera daļas apmaksu pakalpojuma sniedzējam. LIAA, lai nodrošinātu izmaksu demarkāciju ar citām programmām, kurās arī plānota LIAA administratīvo izmaksu segšana, darbiniekus nodarbināsi amata apraksta kontekstā un slodzes noteiktas pēc darba laika uzskaites, iekšējiem rīkojumiem un normatīviem.

Ņemot vērā zemo inovāciju līmeni visā Latvijā, 1.2.1.4. pasākums neparedz reģionālo pieeju, bet ir vērsts uz pētniecisko projektu attīstīšanu to ideju autoriem visā Latvijā.

1.2.1.4. pasākuma īstenošana ir saskaņa ar Valdības rīcības plāna 22. uzdevumu, kas paredz īstenot ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kā arī  23. uzdevumu, kas paredz veidot inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram.

Pasākuma ietvaros plānots, ka kopumā tiks atbalstīti vismaz 190 komersanti, kas attīsta savus biznesa vai komercializācijas projektus. Balstoties uz atbildīgās iestādes aplēsēm, tiek plānots, ka pasākumā un LIAA atbalstītie komersanti izstrādās vai būtiski uzlabos 100 jaunus produktus ar augstu pievienotu vērtību. Pasākumā plānots atbalstīt vismaz 5 inovatīvā iepirkuma risinājumus. 

Attiecīgi Ekonomikas ministrija paredz, ka 1.2.1.4.pasākums:
- palielinās industrijas ieguldījumu P&A&I;
- palielinās intelektuāli aizsargāto produktu skaitu;
- palielinās eksportspējīgu produktu skaitu ar augstu pievienotu vērtību;
- veicinās inovatīvo komersantu īpatsvaru;
- paaugstinās inovāciju sniegumu;
- stimulēs zemo iniciatīvu saimnieciskās darbības uzsākšanu;
- stimulēs starpnozaru sadarbību nacionālā un starptautiskā līmenī, kas vērsta uz radošuma un inovāciju komercializāciju, attīstot jaunu pakalpojumu un produktu izstrādi un palielinot to pievienoto vērtību.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju šobrīd strādā pie grozījumiem Zinātniskās darbības likumā, attiecīgi, kad tie stāsies spēkā, tiks nodrošināts atbalsts pētniecības organizācijām komercializācijas nodrošināšanai. Kad likumprojekts tiks apstiprināts, Ekonomikas ministrija nodrošinās kopējā finansējuma sadalījumu pasākuma ietvaros – 30% pētniecības organizācijām un 70% komersantiem, atskaitot šo noteikumu 22. punktā Finansējuma saņēmējam paredzēto finansējumu. Attiecīgi finansējums, kas paredzēts pētniecības organizācijām, netiks izlietots citam mērķim. 

1. Atbalsts un pieejamais finansējums

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 26 548 890 euro (t.sk. elastības finansējuma apjoms 4 187 431 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 22 566 556 euro t.sk. (t.sk. elastības finansējuma apjoms 3 559 317 euro) un valsts budžeta finansējums – 3 982 334 euro (t.sk. elastības finansējuma apjoms 628 114 euro).
Projektu iesniegumā pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 22 361 459 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 19 007 239 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu – 3 354 220 euro apmērā.

Eiropas Savienības  Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem, atbilstoši Noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām, ir šāds:

- 9. intervences kods (Mikrouzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte))  -  2 286 500 euro;
- 10. intervences kods (Mazo(sīko), vidējo uzņēmumu (turpmāk - MVU) pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana) 11 432 500 euro;
- 11. intervences kods (lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana) 4 573 000 euro;
- 12. intervences kods (pētniecības un inovācijas pasākumi valsts pētniecības centros, augstākās izglītības iestādēs un kompetences centros, tostarp tīklu veidošana (rūpnieciskie pētījumi, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte) - 4 573 000 euro. 

Finansējuma kods ir Nr. 1 - grants - 22 865 000 euro (ERAF). 

2. Finansējuma saņēmējs
Projektu atlases veids finansējuma saņemšanai ir ierobežota projektu iesniegumu atlase, kurā finansējuma saņēmējs ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir sekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju starptautiskajos tirgos, veicināt biznesa ideju attīstību un uzņēmumu rašanos, zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu attīstību, komercializāciju un eksportu, veicināt ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu, īstenot tūrisma attīstības valsts politiku un valsts politiku inovāciju jomā un veicināt Latvijas pozitīvu starptautisko atpazīstamību.
Finansējuma saņēmējs sagatavos projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumam un iesniegs to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, projekta iesniegumam pievienojot projekta īstenošanas stratēģiju. Stratēģijā ietver informāciju par projekta īstenošanas plānu, mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem, projekta vadības un īstenošanas personālu, to darba uzdevumiem un funkcijām, lai nodrošinātu pasākuma mērķu sasniegšanu.
Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes metodiskajiem materiāliem un pievieno kā stratēģijas pielikumu.

Lai nodrošinātu sistemātisku informācijas nodošanu un rīcības plānu saskaņošanu, Finansējuma saņēmējs rīkos projekta stratēģijas aktualizēšanas sanāksmi reizi pusgadā ar visām attiecīgajām nozaru ministrijām, industriju pārstāvjiem un pētniecības organizāciju dalībniekiem. Šīs sanāksmes galvenais mērķis ir nodrošināt informētus dalībniekus attiecībā uz projekta jaunumiem, sasniegtiem rādītājiem un kopējo projekta virzību.

3. Gala labuma guvēji, atbalsta saņēmēji
1.2.1.4.pasākuma mērķa grupa ir:
- Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrēts komersants, kas atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta (turpmāk - MVU) statusam saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula Nr. 651/2014) 2. panta 2. punktu vai vidējas kapitalizācijas, lielā komersanta statusam saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteikto definīciju, kā arī mazās kapitalizācijas sabiedrības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulas (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, 2. pantu

Vidējās kapitalizācijas sabiedrības un lielie komersanti 1.2.1.4. pasākuma ietvaros var saņemt atbalstu tikai pie noteiktiem nosacījumiem (Eiropas Parlaments un padomes Regulas 2021/1058(2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 5.panta 2.punta a) apakšpunkts), ja tie aktivitātēs ietver sadarbību ar mazajiem/vidējiem komersantiem pētniecības un inovācijas aktivitātēs.

1.2.1.4. pasākuma ietvaros ar vārdu “komersanti” tiek saprasts “uzņēmumi” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027.gadam noteikto rādītāju definīcijām un rādītāju aprakstiem.

4. Sasniedzamie rādītāji
1.2.1.4. pasākuma ietvaros sasniedzami šādi iznākuma rādītāji:
- līdz 2024. gadam:
     - atbalstīto komersantu skaits (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) – 6;
     - ar grantiem atbalstīto komersantu skaits – 19;
- līdz 2029. gadam:
     - atbalstīto komersantu skaits (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) – 190;
     - ar grantiem atbalstīto komersantu skaits – 190;
     - komersantu skaits, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām – 38.

Noteiktos rādītājus paredzēts sasniegt, balstoties uz 1.2.1.4. pasākuma plānoto kopējo attiecināmo finansējumu. Gadījumā, ja elastības finansējums vai tā daļa pēc vidusposma pārskata netiks piešķirta, tad par attiecīgo finansējuma apmēru tiks samazināts paredzētais plānotais finansējums, kā arī tiks attiecīgi samazināti noteiktie rezultāta un iznākuma rādītāji.

Nosakot sasniedzamos iznākuma rādītājus, ņemts vērā, ka pastāv risks, ka ekonomiskā situācija valstī, kas var ietekmēt uzņēmuma spēju izdzīvot un turpināt saimniecisko darbību, vai arī var pastāvēt salīdzinoši zems uzņēmumu motivācijas līmenis ieguldīt inovācijās un pētniecībā vai var pastāvēt zema uzņēmumu izpratne par tam piemērotāko atbalsta pakalpojumu uzņēmuma attīstībai, izaugsmei, eksporta veicināšanai, un citi riski, kas attiecīgi var radīt zināmu risku mērķa rādītāju sasniegšanā. Rādītājos tiek skaitīti unikāli komersanti, kas pirmo reizi ir saņēmuši atbalstu.

1.2.1.4. pasākuma ietvaros KPVIS sistēmā tiek uzkrāti šādi RIS3 rādītāji katrā no RIS3 jomām sadalījumā pa gala labuma guvēju veidiem:
- kapitālizdevumi– ēkas, iekārtas, intelektuālā īpašuma tiesības, datoru programmatūra (pētniecības un attīstības (turpmāk - P&A) izdevumu apjoms, euro);
- ārējie izdevumi pētniecības darbiem, kas pasūtīti citās iestādēs, uzņēmumos, organizācijās (P&A izdevumu apjoms, euro);
- P&A izdevumu apjoms – publiskais finansējums (euro);
- P&A izdevumu apjoms – privātās investīcijas (euro);
- rūpnieciskie (lietišķie) pētījumi (P&A izdevumu apjoms, euro);
- pētījumi (P&A izdevumu apjoms, euro);
- rūpnieciski ekonomiskā priekšizpēte (P&A izdevumu apjoms, euro);
- darba spēka izmaksas (P&A izdevumu apjoms, euro);
- jaunradītās tehnoloģijas (skaits);
- jaunradītie produkti (skaits);
- jaunradītie pakalpojumi (skaits);
- atbalstīto komersantu skaits (skaits);
- radītie rūpnieciskā īpašuma objekti - patents un patentu pieteikumi (skaits);
- radītie rūpnieciskā īpašuma objekti - licences līgumi (skaits);
- radītie rūpnieciskā īpašuma objekti - augu šķirne (skaits);
- radītie rūpnieciskā īpašuma objekti - reģistrēts dizainparaugs (skaits);
- radītie rūpnieciskā īpašuma objekti-pusvadītāja izstrādājums vai tā pieteikums (skaits);
- radītie rūpnieciskā īpašuma objekti - preču zīme (ieskaitot kolektīvās zīmes) un sertifikācijas zīme;
- iesaistītais zinātniskais personāls (skaits):
*zinātniskais personāls - jaunie zinātnieki (skaits);
*zinātniskais personāls - maģistranti (skaits);
*zinātniskais personāls - doktoranti un doktora grāda pretendenti (skaits);
- iesaistītais zinātniskais personāls (pilna laika ekvivalents):
*zinātniskais personāls - jaunie zinātnieki (pilna laika ekvivalents);
*zinātniskais personāls – maģistranti (pilna laika ekvivalents);
*zinātniskais personāls - doktoranti un doktora grāda pretendenti (pilna laika ekvivalents);
- iesaistītais zinātnes tehniskais personāls (skaits):
*zinātnes tehniskais personāls - jaunie zinātnieki (skaits);
*zinātnes tehniskais personāls - maģistranti (skaits);
*zinātnes tehniskais personāls - doktoranti un doktora grāda pretendenti (skaits);
- iesaistītais zinātnes tehniskais personāls (pilna laika ekvivalents):
*zinātnes tehniskais personāls - jaunie zinātnieki (pilna laika ekvivalents);
*zinātnes tehniskais personāls – maģistranti (pilna laika ekvivalents);
*zinātnes tehniskais personāls - doktoranti un doktora grāda pretendenti (pilna laika ekvivalents).
- publikācijas WoS un SCOPUS, t.sk. publikācijas WoS un SCOPUS sadarbībā ar industriju, (skaits)

Finansējuma saņēmējs sansiegto RIS3 rādītājus iesniedz kopā ar maksājuma pieprasījumu vai 10 darba dienu laikā pēc Atbildīgās iestādes pieprasījuma.

Lai nodrošinātu 2021.-2027.gada periodā mērķorientētu atbalsta pasākumu kopumu un klientorientētu darbību, LIAA šajos noteikumos paredzētajā atbalsta programmā, ievēros šādus atbalsta sniegšanas principus:
- Klientorientēta pieeja (klienta vajadzību izpratne, profesionāla un kompetenta ekspertu komanda);
- Izvērtējumā balstīta pieeja (inovāciju gatavības līmenis, digitalizācijas gatavības līmenis);
- Sinerģija ar citiem atbalsta pasākumiem (komersanta idejas attīstību papildinoši pasākumi, konkurētspēju veicinoši pasākumi).

5. Inovāciju vaučeru atbalsta nodrošināšana komersantiem un atbalsta nodrošināšana augsti kvalificētu darbinieku piesaistei jaunuzņēmumiem
Gala labuma guvēji darbībām augsti kvalificētu darbinieku piesaistei un darbībām, kas tiek īstenotas kā inovāciju vaučeru projekts, ir sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti.
Atbalstāmās gala labuma guvēja darbības ir:
- tehniski ekonomiskā priekšizpēte (atbalsts nepārsniedz 5 000 euro vaučera vienreizējam pasākumam vai nepārsniedz 25 000 euro, ja iepriekš nav saņemts vaučers vienreizējam pasākumam);
- rūpnieciskie pētījumi (atbalsts nepārsniedz 5 000 euro vaučera vienreizējam pasākumam vai nepārsniedz 25 000 euro, ja iepriekš nav saņemts vaučers vienreizējam pasākumam);
- eksperimentālā izstrāde (atbalsts nepārsniedz 5 000 euro vaučera vienreizējam pasākumam  vai nepārsniedz 25 000 euro, ja iepriekš nav saņemts vaučers vienreizējam pasākumam);
- produkta rūpnieciskā dizaina izstrāde (atbalsts nepārsniedz 5 000 euro vaučera vienreizējam pasākumam vai nepārsniedz 25 000 euro, ja iepriekš nav saņemts vaučers vienreizējam pasākumam);
- rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana (nepārsniedz 25 000 euro vaučeru)
- jauna produkta vai tehnoloģijas sertificēšanas un testēšanas pakalpojumi (nepārsniedz 25 000 euro vaučeru);
- augsti kvalificētu darbinieku piesaiste konkrētu pētniecības aktivitāšu, tehnoloģisku problēmu risināšanai vai jaunu un būtisku uzlabotu produktu vai tehnoloģiju izstrādei (nepārsniedz 25 000 euro inovācijas vaučera projekta ietvaros un jaunuzņēmumiem finansējuma apjoms noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem jaunuzņēmumu darbības atbalsta jomā);
- dizainera pakalpojums jauna produkta un procesa inovāciju ieviešanai uzņēmumā, kas ietver klienta (lietotāja) pieredzes un esošās situācijas izpēti un apzināšanu un problēmu identificēšanu, risinājumu radīšanu, to prototipēšanu, prototipu testēšanu, kā arī risinājumu ieviešanu un uzlabošanu, balstoties uz klienta (lietotāja) sniegto atgriezenisko saiti (nepārsniedz 5 000 euro vaučeru).

Kopumā komersantam vaučera projektos atbalsts viena jauna produkta vai tehnoloģiju izstrādei nepārsniedz 25 000 euro.

Komersants var pretendēt uz atbalsta saņemšanu inovāciju vaučeru projektam, ja:
- jaunajam produktam vai tehnoloģijai ir pamatots pieprasījums un identificētas priekšrocības, kas spēj paaugstināt komersanta konkurētspēju un produktivitāti;
- tam ir izstrādāts jaunu produktu vai tehnoloģiju biznesa un attīstības plāns no jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādes līdz ieviešanai ražošanā;
- tas neatbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu;
- uz atbalsta piešķiršanas brīdi uz to nav attiecināms kāds no Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22. pantā noteiktajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas nosacījumiem;
- tas šā pasākuma ietvaros nav sniedzis nepatiesu informāciju vai nav tīši maldinājis par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanu.

Komersants kopā ar pieteikumu atbalsta saņemšanai iesniedz apliecinājumu, ka tas projekta īstenošanas laikā un trīs gadus pēc tā,  atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajam, gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā iekļaus detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izdevumiem, kā arī Centrālajā statistikas pārvaldei sniegs informāciju par pētniecības un attīstības izdevumiem un inovāciju aktivitātēm, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes noteiktajām pārskatu formām un tās noteiktajos termiņos.

6. Atbalsta pasākumu nodrošināšana komersantiem inovāciju iepirkuma ietvaros izstrādājamajiem jauniem produktiem un to komercializācijai
Katru gadu Eiropas Savienības dalībvalstis kopumā publiskā iepirkuma mērķiem tērē vidēji 19% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijā publiskais iepirkums vidēji veido 11% no IKP. 2022. gadā IKP faktiskajās cenās bija 39 080,7 milj. euro. Tas nozīmē, ka publiskajiem iepirkumiem tiek izlietoti aptuveni 4 298,8 milj. euro. Ja pieņemtu, ka inovāciju iepirkums no kopējā iepirkuma apjoma veidotu, piemēram, 0,5% ik gadu, publiskais pasūtījums inovatīvu risinājumu iepirkšanai katru gadu būtu vidēji 21,5 milj. euro. Tas nozīmē, ka katru gadu vismaz 21,5 milj. euro tiktu novirzīti inovatīvu risinājumu izstrādei, t.sk. uzņēmumos, atbilstoši publiskā sektora pasūtījumam. Tas nozīmē, ka publiskajam iepirkumam ir milzīgs potenciāls virzīt attīstību dažādās nozarēs, stimulēt nākotnes tirgu un risināt aktuālās sabiedrības problēmas, tostarp kalpot par instrumentu ekonomikas izaugsmei, zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanai. Turklāt publiskajam iepirkumam ir arī nozīmīga loma kā inovācijas politikas instrumentam, kas vērsts uz pētniecības, attīstības un inovāciju aktivitāšu finansēšanu. Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī veicināt inovāciju ātrāku ieviešanu uzņēmumos un publiskā sektora lietotāju vidū.

Inovācijas iepirkums Latvijā organizētajos publiskajos iepirkumos ir īstenojams esošā normatīvā regulējuma ietvaros. Turklāt, lai labāk atbilstu inovācijas iepirkuma vajadzībām, palielinātu tiesisko noteiktību un samazinātu ar inovāciju saistītos riskus, ir ieviesta inovācijas partnerības procedūra, kura tiek īstenota saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 107 2.5 “Inovācijas partnerības procedūra” apakšnodaļā noteikto. Neskatoties uz to, publiskais un privātais sektors pilnībā neizmanto šā stratēģiskā publiskā iepirkuma instrumenta sniegtas iespējas, lai modernizētu savus pakalpojumus un atbalstītu ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu un inovācijas. Daļēji tas saistīts ar to, ka šobrīd Latvijā nepastāv sistemātiskais valsts atbalsta instruments, kas veicinātu inovatīvu un jaunu tehnoloģiju radīšanu, izmantojot inovāciju iepirkumus.

Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu valsts atbalstu komersantiem inovāciju iepirkuma ietvaros izstrādājamajiem jauniem produktiem un to komercializācijai, atbalsta pasākums granta veidā ir paredzēts komersantiem, lai īstenotu šādas darbības:
1) eksperimentālā izstrāde;
2) jauna produkta vai tehnoloģijas sertificēšanas un testēšanas pakalpojumi.
Atbalstu minēto darbību īstenošanai komersants var saņemt pie nosacījuma, ja kādas no minētas darbības īstenošanai tas ir noslēdzis līgumu ar Pasūtītāju, kas atbilst Publisko iepirkumu likuma 1. panta 19. punktā noteiktajam, par iepirkuma Līguma priekšmetu un par to ir publicēts paziņojums Iepirkuma uzraudzības biroja mājas lapā. Vienlaikus, iepirkumam, kurā piedalījies komersants, jābūt organizētam kā inovāciju partnerības procedūra, atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktajam un ievērojot Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu “Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība” Nr. 107 2.5. apakšnodaļā “Inovācijas partnerības procedūra” noteiktajai kārtībai.

Viena pieteikuma ietvaros atbalsts komersantam iepirkuma Līguma priekšmeta īstenošanai ir pieejams 50% apmērā no Līguma cenas ar Pasūtītāju par iepirkuma Līguma priekšmetu, bet ne vairāk kā 50 000 euro apmērā. Savukārt atlikušo Līguma cenas daļu sedz Pasūtītājs un par to tiek iesniegts apliecinājums.

Piemērs:
Pašvaldība plāno organizēt publisko iepirkumu, izmantojot inovācijas partnerības procedūru, lai iepirkuma rezultātā iegādātos inovatīvu risinājumu (piemēram, mākslīgā intelekta risinājums pilsētas plūdu draudu risku monitoringam). Pašvaldībai kā pasūtītājam ir zināma vajadzība, bet nav zināms tirgū pieejamais/piedāvātais risinājums, kas šo vajadzību risinātu. Ņemot vērā, ka inovāciju partnerības procedūra sniedz iespēju iepirkuma procedūrā visiem ieinteresētajiem piegādātājiem pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko pasūtītājs uzaicina, var rasties situācija, kurā ieinteresētais piegādātājs vai vēlāk – pašvaldības uzaicinātais kandidāts ir lielais komersants. Šādā gadījumā pašvaldībai, zinot par EM atbalsta iespējamību, iepirkuma dokumentācijā (piemēram, kandidātu atlases nolikumā) ir iespēja iekļaut prasību par to, ka lielajam komersantam inovatīvā risinājumu izstrādes gaitā kādā no inovāciju partnerības īstenošanas posmiem ir jāparedz MVU iesaiste atsevišķu darbu izpildei. Vienlaikus, ja pašvaldība šādu prasību iepirkuma dokumentācijā (piemēram, kandidātu atlases nolikumā) nav noteikusi, uzaicinātais kandidāts, ja tas ir lielais komersants, zinot par EM atbalsta iespēju, savā piedāvājumā iekļauj sadarbības modeli ar MVU kādu noteiktu inovatīvā risinājuma posmu izpildei, tādējādi nodrošinot iespēju piesaistīt EM atbalstu inovatīva risinājuma izstrādei.

Šādas pašvaldības kā Pasūtītāja un uzņēmuma sadarbības rezultāts ir jauna produkta vai pakalpojuma piegāde pašvaldībai, kas risina tās vajadzību konkrētu pašvaldības funkciju īstenošanai, savukārt uzņēmumam tiek radīts pirmais jauna produkta vai pakalpojuma pasūtījums, tādējādi radot iespēju nākotnes pasūtījumiem no citiem klientiem vai izejai eksporta tirgos. Piemērs šādai inovāciju partnerības procedūras izmantošanai ir AS “Latvijas valsts meži” īstenotais iepirkums. Piemērs: https://labsoflatvia.com/iedvesmas-stasti/video-ka-notika-pirmais-inovacijas-partneribas-iepirkums (piemēra atsauce Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju sagatavotajā materiālā: https://www.em.gov.lv/sites/em/files/content/Inov%C4%81cijas_dep/em-broshura_elektroniska.pdf).

7. Finansējuma saņēmēja atbalstāmās darbības
1.2.1.4. pasākuma ietvaros Finansējuma saņēmējs, kas nodrošina projekta īstenošanu atbalstāmas šādas darbības:
 - projekta vadības nodrošināšana, tajā skaitā iepirkumu organizēšana
 - projekta īstenošanas nodrošināšana;
- komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšana, ievērojot nediskriminācijas principus (komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšana ir saskaņā ar saistošo normatīvo aktu un citu dokumentu noteiktajām prasībām). Darbības ietver ne tikai obligāto publicitātes prasību ievērošanu, bet arī atbalsta programmu popularizēšanu tās mērķa grupām un citām ieinteresētajām pusēm, piemēram, pakalpojuma sniedzējiem, riska kapitāla investoriem;
 - uzņēmumu datu bāzu iegāde, datu monitorings un analīze;
 - IT sistēmu, programmu un rīku izstrādes pakalpojumi, datu un informācijas uzkrāšana;
- līdzdalība dalībai starptautiskajās izstādēs, kontaktbiržās, konferencēs ārvalstīs, individuālajās vizītēs un dalībai LIAA organizētaos nacionālajos stendos un tirdzniecības misijās;
- intereses un sadarbības veidošana starp potenciālajiem pētniecisko izstrādņu ideju komercializētājiem un pētniecības organizācijām par to īpašumā esošo pētījumu rezultātu komercializāciju;
- informācijas un konsultāciju sniegšana pētniecības organizācijām, pētniekiem un komersantiem par tehnoloģiju pārnesi un inovāciju, tostarp par pieejamajiem atbalsta instrumentiem;
- inovāciju vaučeru atbalsta pakalpojumu nodrošināšana sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem;
- atbalsta nodrošināšana komersantiem, mazām vidējas un vidējās kapitalizācijas sabiedrībām inovāciju iepirkumu ietvaros;
- datu un informācijas uzkrāšana;
 - Latvijas tēla veidošana ārvalstīs inovāciju jomā, tai skaitā veicinot jaunuzņēmumu veidošanos un to atpazīstamību Latvijā un ārvalstīs, sniedzot informāciju un organizējot jaunuzņēmumu popularizēšanas pasākumus un piedaloties tajos, sekmējot investoru piesaisti jaunuzņēmumiem, izstrādājot mārketinga un publicitātes pasākumus, lai informētu sabiedrību par jaunuzņēmumu nozares aktualitātēm, organizējot seminārus un apmācības;
 - jaunuzņēmumu darbības atbalstam noteiktās administrējošās iestādes funkciju veikšana augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 13. panta pirmajai daļai.

Finansējuma saņēmējam atbalstāmās darbības tā funkciju īstenošanai nepārklāsies ar atbalstāmajām darbībām gala labuma guvējiem

8. Komercdarības atbalsta saņemšanas nosacījumi gala labuma guvējiem
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanu plāno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Finansējuma saņēmējs nesaņem komercdarbības atbalstu un darbojas kā starpnieks, piešķirot atbalstu gala labu guvējam pakalpojumu vai grantu un vaučeru veidā. Finansējuma saņēmējs darbojas kā starpnieks, kas nav saimnieciskās darbības veicējs, un īsteno tam noteikto funkciju.

Noteikumu projektā minētās izmaksas finansējuma saņēmējam ir attiecināmas sākot no šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

Gala labuma guvējam saskaņā ar publiski pieejamo informāciju VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē  nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos.
Finansējuma saņēmējs pirms katras atbalsta piešķiršanas divas darba dienas pēc gala labuma guvēja pieteikuma vai tā precizējuma, ja attiecināms, iesniegšanas pārbauda, vai gala labuma guvējam saskaņā ar VID administrēto nodokļu nodevu parādnieku datu bāzē pieejamo informāciju gala labuma guvēja pieteikuma vai tā precizējuma, ja attiecas, iesniegšanas dienā nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu (ievada gala labuma guvēja reģistrācijas numuru un nosaukumu Finansējuma saņēmējam pieejamajā VID datu bāzē un pārliecinās par gala labuma guvēja nodokļu parādu esamību). Finansējuma saņēmējs nepiešķir atbalstu gala labuma guvējam, ja tiek konstatētas nodokļu parādsaistības virs noteiktā limita. Augstāk minētā kārtība, kādā Finansējuma saņēmējs pārbauda gala labuma guvēju nodokļu parādus, tiks noteikta Finansējuma saņēmēja iekšējās kārtības noteikumos.  

Gala labuma guvējs, ievērojot Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 5. panta 1. un 2. punktu, de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā.

Ja gala labuma guvējs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās neatbalstāmajās nozarēs un veic neatbalstāmās darbības vai citas darbības, kas ietilpst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 darbības jomā, de minimis atbalsta saņēmējs nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktu.

Ja tiek pārkāptas komercdarbības atbalsta kontroles normas, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 1407/2013, komercdarbības gala labuma guvējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Finansējuma saņēmējs, lai nodrošinātu izmaksu demarkācija ar citām programmām, kurās arī plānota Finansējuma saņēmēja administratīvo izmaksu segšana, darbiniekus nodarbinās amata apraksta kontekstā un slodzes noteiktas pēc darba laika uzskaites, iekšējiem rīkojumiem un normatīviem. 

Ārējie eksperti, juridiskie pakalpojumi, konsultanti, konsultāciju pakalpojumi, darbinieki, ja tiek piesaistīti uz vairākām atbalsta programmām, tad attiecīgi izmaksas tiek proporcionāli nodalītas atbilstoši katra atbalsta programmas noslodzei kopumā nepārsniedzot 100%. Darbības izmaksu attiecināšanai klientam iesniedzamajos dokumentos būs jābūt norādītam īstenojamā projekta numuram, tādējādi nodrošinot attiecināmo izmaksu nepārklāšanos ar izmaksām citā programmā. Ārējie pakalpojumi tiks organizēti iepirkumu veidā, attiecīgi tas neradīs dubultā finansējuma un neatbilstoši veikto izdevumu riskus. Finansējuma saņēmēja sniegtie pakalpojumi netiks dublēti ar Finansējuma saņemtajiem iepirktajiem pakalpojumiem. Ārējie pakalpojumi tiks iegādāti tad, ja Finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas kompetence un kapacitāte neļaus nodrošināt kādu no paredzētajām aktivitātēm.

Lai nodrošinātu pasākuma demarkāciju, piemēram, ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pasākumiem 1.2.3.1. "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai", 1.2.3.1. "Tūrisma produktu attīstības programma", Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijām 5.1.1.1.i. "Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana", 2.2.1.2.i.  "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" un citiem publiskā finansējuma avotiem tiks veiktas sekojošas darbības:
- gala labuma guvēju atlases nosacījumos tiks iekļauta prasība atbalsta pretendentam iesniegt apliecinājumu, ka tas nesaņem un neplāno saņemt atbalstu par tām pašām darbībām citu ES fondu aktivitāšu vai citu finanšu instrumentu ietvaros;
- pretendējot uz finanšu atbalstu, gala labuma guvējs iesniegs apliecinājumu, ka atbalsta pretendents pasākuma ietvaros neparedz saņemt un nesaņems finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas vienlaikus tikušas, tiek finansētas vai kuras plānots finansēt no citiem ES, finanšu instrumentu, valsts vai pašvaldības līdzekļiem;
- gala labuma guvējiem būs pienākums iesniegt de minimis uzskaites veidlapu, kā arī sniegtais atbalsts tiek uzskaitīts de minimis atbalsta uzskaites sistēmā, kur redzams, kādu de minimis atbalstu konkrētais atbalsta pretendents saņēmis līdz šim Latvijā.
 
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" pasākumi tiks noslēgti līdz 31.12.2023 un atbalsts, pasākumu ietvaros, vairs netiks nodrošināts un nepārklāsies ar 1.2.1.4. pasākumu.

9. Finansējuma saņēmēja pienākumi, kas saistīti ar komercdarbības atbalsta administrēšanu un izsniegšanu
Finansējuma saņēmējs izstrādā kārtību par gala labuma guvēju atlasi, atbalsta piešķiršanu un tā uzskaiti. Finansējuma saņēmējs lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem saskaņā ar minēto kārtību. Īstenojot projektu ir aktivitātes, kas ir attiecināmas uz neidentificējamu klientu loku un līdz ar to šādas aktivitātes nav atzīstamas par komercdarbības atbalstu. Minētā kārtība/procedūra ir jāsaskaņo ar Atbildīgo iestādi un jāiesniedz projekta īstenošanas stratēģijas ietvaros pie projekta iesnieguma.
Finansējuma saņēmējs  līdz ar projekta iesnieguma iesniegšanu iesniedz tā izstrādātu procedūru, kādā tas nodrošinās komercdarbības atbalsta sniegšanu gala labuma guvējiem. 

Finansējuma saņēmējs gala labuma guvējam pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. De minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī.

Finansējuma saņēmējs lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 7. panta 4. punktu un 8. pantu var pieņemt līdz šīs Komisijas regulas darbības beigām.

Lai pasākuma ietvaros nodrošinātu demarkācijas principa ievērošanu un, lai gala labuma guvējs par vienām un tām pašām izmaksām nesaņem atbalstu vienlaicīgi no, piemēram, inovāciju vaučera aktivitātēm un jaunuzņēmumu aktivitātēm, tiks nodrošināta informācijas apmaiņa par piešķirto atbalstu. Visos gala labuma guvēja pieteikumos tiks iestrādāta sadaļa par kumulatīvo atbalstu, kurā gala labuma guvējs norādīs projektus, kuros saņemtais vai plānotais valsts vai cita veida atbalsts tiks kumulēts ar konkrētā pieteikuma pieprasīto finansējumu. Kā arī vienotajā de minimis atbalsta uzskaites sistēmā, vērtējot atbalsta piešķiršanu pārliecinās, vai konkrētajām darbībām par vienām un tām pašām izmaksām atbalsts jau nav saņemts.

Komersantam ir brīva izvēle, kuras regulas atbalstam pieteikties (saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 vai Regulu Nr. 651/2014). Tādējādi tiks nodrošināts, ka komersants atkarībā no situācijas var izvēlēties vienu vai otru atbalsta veidu – paredzot iespēju pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulu Nr. 651/2014 un de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 izmantot citā atbalsta programmā (neizsmeļot pieejamo de minimis atbalstu šo MK noteikumu ietvaros).

Vērtēšanas komisiju locekļi, eksperti, novērotāji un finansējuma saņēmēja darbinieki, kas iesaistīti gala labuma guvēju pieteikumu vērtēšanas procesā, paraksta šo noteikumu 1. pielikumā esošo objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesības apliecinājumu, ka nepiedalīsies gala labuma guvēju pieteikumu izvērtēšanā interešu konflikta situācijā un vērtēšanas komisijas sēdēs, kurās tiks apstiprināti gala labuma guvēju pieteikumi. Apliecinājumu paraksta pirms gala labuma guvēju pieteikumu izskatīšanas un vērtēšanas. Apliecinājumu Finansējuma saņēmējs glabā atbilstoši Regulas Nr. 2018/1046 132. pantam un šo noteikumu 87. punktam.

Finansējuma saņēmējs izvērtē gala labuma guvējus Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – Fondu vadības likums) 22. pantā noteiktajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas nosacījumiem. 

Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Pēc informācijas sistēmas saņemšanas no valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”, Finansējuma saņēmējs informāciju par Fondu vadības likuma 22. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem pārbauda Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) un Valsts darba inspekcijā. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”. 
 
Personas dalības veids Tiesību akts Tiesību akta norma
Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli Krimināllikums 79.1 pants. Terorisms

79.2 pants. Terorisma finansēšana

79.3  pants. Teroristu grupa

79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam

79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā

79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi

89.1 pants. Noziedzīga organizācija

154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība

177. pants. Krāpšana

179. pants. Piesavināšanās

184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā

195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana

199. pants. Komerciālā uzpirkšana

218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas

320. pants. Kukuļņemšana

321. pants. Kukuļa piesavināšanās

322. pants Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam)

323. pants. Kukuļdošana

326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi

326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana

326.3 pants. Prettiesiska labumu došana
Par nodokļiem un nodevām 142.panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu
Pārbaudāmā persona Konkurences likums 11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome
Imigrācijas likums 68.4 pants
(1) Par vienas vai vairāku personu  nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums.

(2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums.

(3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā.
Darba likums 158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā

Lai nodrošinātu, ka tiek novērsta vai mazināta pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi, ir sagatavots principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējuma apraksts, kur norādīts, ka pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības neradīs tiešu ietekmi uz klimata pārmaiņām, nerada kaitējumu ūdens resursu ekoloģiskajam potenciālam, kā arī pasākuma īstenošana nerada piesārņojumu un nerada kaitējumu vides ekosistēmai.

Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
* finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par atbalsta saņemšanu, tai skaitā netiek ievēroti noteiktie termiņi, vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa, tā iznākuma vai rezultāta rādītāju sasniegšanu;
*finansējums saņēmējs apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
citos gadījumos, ko paredz vienošanās par atbalsta saņemšanu.

Finansējuma saņēmējam kopā ar projekta iesniegumu apliecināt, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī Finansējuma saņēmējs ir informēts par Regulas Nr. 2018/1046, Eiropas Parlamenta un padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas Nr. 2014/24/ES 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Eiropas Komisijas 2021. gada 9.aprīļa paziņojuma Nr. C/2021/2119 Norādījumu par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu un apņemas tās ievērot. Šāds nosacījuma nepieciešamība izriet no Revīzijas iestādes audita Nr. SA/ESIF/2020/10 ziņojumā ietvertā ieteikuma.

10. Vienkāršoto izmaksu metodikas
Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde izstrādās un saskaņos līdz projekta iesniegšanai Sadarbības iestādē vienkāršoto izmaksu metodiku, kas saistīta ar finanšu atbalsta sniegšanu gala labuma guvējiem augsti kvalificēta darba spēka atbalstam (attiecīgi 38.punktā norādītajām izmaksām).
Ņemot vērā, ka atbalsts tiek nodrošināts gala saņēmēju līmenī, 1.2.1.4. pasākumā neizpildās obligāta Regulas nr. 2021/1060 53.panta 2. punkta ievērošana.

Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 55. panta 1. punktu tiek noteikts, ka Finansējuma saņēmēja tiešās personāla izmaksām (mēnešalga, atvaļinājuma pabalsts, naudas balvas, novērtēšana, veselības apdrošināšanas polises prēmija, VSAOI) tiek piemērota vienotā likme 20%  no  tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot personāla izmaksas (MK noteikumu projekta 22. punkts).

Vienkāršoto izmaksu aprēķini ir dokumentāli pierādāmi un pārbaudāmi, tie ir balstīti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4.2 pantu un 3. pielikumu un Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” 6. un 7. punktu.
Atalgojuma izmaksas nav noteiktas pārmērīgi augstas vai zemas, un tie piemērotas vienādi projekta ietvaros atbilstoši amata funkcijām.

Ekonomikas ministrija MK noteikumu projekta izstrādes laikā ir informējusi LIAA par likmes piemērošanas nosacījumiem, kā arī likmes apmērs ir noteikts MK Noteikumu 22. Attiecīgi vienotās likmes aprēķins Finansējuma saņēmēja personāla izmaksām ir taisnīgs, objektīvs, pārbaudāms un iepriekš noteikts.

Ņemot vērā, ka tiek piemērota vienotā likme līdz 20% saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 55. panta 1. punktu, ir papildus uzskatāms, ka šādi tiek ievēroti taisnīguma, objektivitātes, pārbaudāmības un iepriekšējās noteiktības pamatprincipi, jo attiecīgie likmes piemērošanas nosacījumi ir iepriekš horizontāli un ar augstāku normatīvo aktu noteikti un zināmi. Tāpat Finansējuma saņēmējs būs valsts tiešās pārvaldes iestāde, kurai ir saistoši tādi normatīvie akti, kā likums "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums” un Ministru kabineta 2022. gada 26.aprīļa noteikumi Nr.262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtību”, kas papildus apliecina, ka tiks ievēroti augstāk minētie principi.

Projektā ir plānots administrēšanas personāls ar 9 amata vietu un īstenošanas personāls ar 21 amata vietām. LIAA iestādes ietvaros nodrošinās izmaksu nepārklāšanos. Projekta ietvaros atalgojuma izmaksas paredzētas tādām amata vietām kā departamenta direktors, departamenta direktora vietnieks, nodaļas vadītājs, nodaļas vadītāja vietnieks, , vecākais projektu vadītājs, vadošais eksperts,  vecākais jurists, grāmatvedis, informācijas sistēmu administrators, vecākais personāla speciālists, Paredzētās mēnešalgu grupas ir no 8-13, savukārt amatu saimes ir 17, 21.5, 24, 34, 36 un 39.1. Noteiktais mēnešalgas intervāla viduspunkts ir paredzēts no 1388 – 3850 EUR. Saskaņā ar atlīdzības likuma reformu – LIAA izstrādā plānu mēnešalgu pakāpeniskai palielināšanai, iekļaujoties atlīdzības skalas ietvaros.

Iepriekš anotācijā ir aprakstīts kā LIAA nodalīs iestādes funkcijas no citiem iepirktiem pakalpojumiem projekta ietvaros. Personāla izmaksas nepārklāsies ar citiem projektiem.

Plānotās iepirkumu izmaksas neietver publiskus piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz MK 2017.gada 28.februāra noteikumos Nr.105 noteiktās robežvērtības.

Darba braucienu un komandējumu izmaksas, atbilstoši MK noteikumu 65. punkta norādītajam, attiecināmas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi;  iekšzemes komandējumu izmaksas attiecināmas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajām metodikām "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai" un "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai". Ārvalstu komandējuma izmaksas sedzamas projekta īstenošanas un vadības personālam un Finansējuma saņēmēja darbiniekiem, kas piedalās šo noteikumu 20.6., 20.7., 20.8., 20.9,  20.11. un 20.12. apakšpunktā minētajos pasākumos vai atbalsta to organizēšanu.

Finansējuma saņēmējs pasākuma īstenošanai piemērojamās vadošās un atbildīgās iestādes sagatavotās 2021.-2027.gada plānošanas perioda vienkāršoto izmaksu metodikas, kuras attiecināmas programmas ietvaros, piemēro no to spēkā stāšanās brīža. 1.2.1.4. pasākumā paredzēto Atbildīgās iestādes izstrādāto vienkāršoto izmaksu metodiku plānots izstrādāt līdz izsludinātajai projekta atlasei.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes metodiskajiem materiāliem un pievieno kā projekta iesnieguma pielikumu.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Pēc ministru kabineta noteikumu projekta apstiprināšanas, Finansējuma saņēmējs izstrādās kārtību (metodiku), kādā tiek veikta gala labuma guvēju atlase, atbalsta piešķiršana jaunu produktu izstrādes un komercializācijas un kā tiek veikta piešķirtā atbalsta uzskaite.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • mazie uzņēmumi
  • mikrouzņēmumi
  • vidējie uzņēmumi
  • jaunuzņēmumi
  • lielie uzņēmumi
  • Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts tiešā veidā ietekmēs uzņēmējus, jo sniegs iespēju saņemt atbalstu jaunu produktu vizstrādei un attīstīšanai. 
Ekonomikas ministrija pildīs atbildīgas iestādes funkcijas, savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs uzņēmēju konkurētspēju, īpaši, ja tie darbojas un/vai attīsta produktus un pakalpojumus kādā no RIS3 specializācijas jomām. Kā aktīvi šī atbalsta ieviesēji ir komersanti, kas pārstāv medicīnas un veselības zinātnes nozari, inženierzinātnes un tehnoloģijas, elektrotehnikas, elektronikas, informācijas tehnoloģijas nozari, apstrādes rūpniecību. 

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Tiek nodrošināta vienlīdzīga pieeja, plānots ka līdz ar atbalsta programmā paredzēto atbalstu tiks veicināra uzņēmējdarbības aktivitāte, kā arī sekmēta jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde un attīstība.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts tiešā veidā ietekmēs uzņēmumus, jo sniegs iespēju saņemt atbalstu jaunus produktu izstrādei. Pasākuma ietvaros plānots, ka kopumā tiks atbalstīti vismaz 200 komersanti, kas attīsta savus biznesa vai komercializācijas projektus. Balstoties uz atbildīgās iestādes aplēsēm, tiek plānots, ka pasākumā un LIAA atbalstītie komersanti izstrādās vai būtiski uzlabos 100 jaunus produktus ar augstu pievienotu vērtību. Pasākumā plānots atbalstīt vismaz 5 inovatīvā iepirkuma risinājumus. Atbalsta programmas ietvaros paredzēts, ka MVU varēs saņemt vaučeros 25 000 EUR. Inovatīvā iepirkuma gadījumā MVU varēs saņemt līdz 50 000 EUR. 
Provizoriski pēc aplēsēm, salīdzinot ar iepriekšējā Eiropas Savienības struktūrfonu perioda atbalsta programmu, atbalsta programmā:
- komersanti inovācijās papildus piesaistīs 5 000 000 EUR privātās investīcijas.
- atbalstīto 200 komersantu pēc programmas beigām apgrozījums un eksports vidēji pieaugs par 1 miljonu uz katru komersantu, jeb aptuveni 150 000 000 EUR uz visu atbalstīto komersantu skaitu (ņemot vērā arī riska koeficientu, ka projekti netiks pabeigti vai nebūs komercializējami). 
- tiks sniegts atbalsts vismaz 50 augsti kvalificētiem darbiniekiem un atbalsta saņemšanas rezultātā tiks darba spēka nodokļos tiks samaksāts 1 250 000 EUR.
Ekonomikas ministrija pēc atbalsta programmas beigām veiks produktivitātes rādītāju izvērtējumu uzņēmuma līmenī, lai novērtētu programmas ietekmi uzņēmumu līmenī vai produktivitāte pieaug par 10%.
Attiecībā uz atbalsta programmā paredzētajām administratīvajām procedūrām, komersantiem būs nepieciešams sagatavot un iesniegt LIAA business gov.lv tīmekļa vietnē atbalsta pieteikumu un saistītos dokumentus (piem., biznesa idejas prezentāciju), kas nepieciešami, lai kvalificētos komercdarbības atbalstam, līdzīgi kā tas ir citās ES struktūrfondu programmās. Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 4h jeb saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1h veido 26,78 EUR, kas nozīmē, ka MVU darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107 EUR.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Komersantiem projekta ietvaros būs iespējas izveidot jaunas darba vietas un saņemt par tām atbalstu, lai nodrošinātu jaunu produktu laišanu tirgū, tā būs pozitīva ietekme uz nodarbinātību. Plānots, ka augsti kvalificēti darbaspēka atalgojumam būs pieejams atbalsts vaučeru ietvaros 20 000 - 25 000 euro, savukārt jaunuzņēmumu atbalstam līdz 200 000 euro.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
19 817,20
mazie uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
EUR
4,00
h
45
uzņēmumi
1
reize
4 820,40
Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 4h jeb saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1h veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka MVU darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107 EUR.
mikrouzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
EUR
4,00
h
45
uzņēmumi
1
reize
4 820,40
Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 4h jeb saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1h veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka MVU darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107 EUR.
vidējie uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
EUR
4,00
h
45
uzņēmumi
1
reize
4 820,40
Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 4h jeb saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1h veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka MVU darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107 EUR.
jaunuzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
EUR
4,00
h
45
uzņēmumi
1
reize
4 820,40
Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 4h jeb saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1h veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka MVU darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107 EUR.
lielie uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
EUR
4,00
h
5
uzņēmumi
1
reize
535,60
Minēto dokumentu sagatavošanai aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 4h jeb saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1h veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka MVU darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107 EUR.
Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
neietekmē
Kopā
19 817,20

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
4 622 066
0
4 622 066
4 622 066
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
4 622 066
0
4 622 066
4 622 066
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
5 437 725
0
5 437 725
5 437 725
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
5 437 725
0
5 437 725
5 437 725
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-815 659
0
-815 659
-815 659
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-815 659
0
-815 659
-815 659
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-815 659
-815 659
-815 659
5.1. valsts pamatbudžets
0
-815 659
-815 659
-815 659
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1.2.1.4. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 26 548 890 euro (t.sk. elastības finansējuma apjoms 4 187 431 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 22 566 556 euro t.sk. (t.sk. elastības finansējuma apjoms 3 559 317 euro) un valsts budžeta finansējums – 3 982 334 euro (t.sk. elastības finansējuma apjoms 628 114 euro).
Projektu iesniegumā pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 22 361 459 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 19 007 239 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu – 3 354 220 euro apmērā.

Provizoriskais kopējā finansējuma izlietojums pa gadiem:
2024.g. – 5 437 725 euro
2025.g. – 5 437 725 euro
2026.g. – 5 437 725 euro
2027.g. – 6 048 284 euro
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Kopumā projektā LIAA paredzētas 30 amata vietas, kas netiks veidotas kā jaunas amata vietas, bet tiks turpinātas kā projekta vadība un īstenošana, pārņemot funkcijas no ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda šajā ES struktūrfondu plānošanas periodā, nosakot terminētu laika rāmi līdz 2029.gada 31.decembrim. 
Projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla izmaksas ir 20% apmērā no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot personāla atlīdzības izmaksas. 
Cita informācija
Pasākuma īstenošanai Ekonomikas ministrija pieprasīs finansējuma pārdali no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

Pirms projekta apstiprināšanas naudas plūsma tiek nodrošināt aktuālā SAM 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" projekta ietvaros. Ja projekts netiek apstiprināts un uzsākts līdz 2024.gada 1. janvārim, bet šie Ministru kabineta noteikumi būs līdz tam laikam apstiprināti, tad LIAA varētu būt iespēja, izvērtējot pārrāvuma ilgumu, segt darbinieku atalgojumu no budžeta.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 ( 2014. gada 17. jūnijs ), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu Dokuments attiecas uz EEZ.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1407
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 ( 2013. gada 18. decembris ) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam Dokuments attiecas uz EEZ
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1058
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Ekonomias ministrija, izmantojot  Eiropas Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu,20 darbdienu laikā no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā nosūtīs kopsavilkuma informāciju Regulas Nr. 651/2014 II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā par atbalsta pasākumu.

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 ( 2014. gada 17. jūnijs ), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu Dokuments attiecas uz EEZ.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 651/2014 2.panta 86. punkts
2.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punkts
2.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punkts
2.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 2.panta 85. punkts
2.9. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 2. panta 87. punkts
2.10. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 2.panta 18. punkts
76.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 25. panta 5. punkta "b", "c" un "d" apakšpunktam, 6. punkta "a" apakšpunktam un 7. punktam
93. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 28. panta 3. punkts
94. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 18. panta 2. punkts
95. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 25. panta 3.punkts
97. un 98. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 25. panta 4. punkts
97. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 28. panta 2. punkta a) apakšpunkts
99. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punkts un 2. panta 23. punkts
101. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punkts
106. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apaksšpunkta,  3. punkta "c", "d" vai "e" apakšpunktā,  4. punkta "a" apakšpunktam un 5. punkts
108. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas nr. 651/2014 25. panta 2. punkta "c"
91.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas nr. 651/2014 28. panta 2. punkta "c"
91.4 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas nr. 651/2014 (vispārīgi)
63., 100., 109. un 110. punkts un 75.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas nr. 651/2014 58.panta 4.punkts un 59. pants
105. punkts.
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punkts
107. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014. 2. panta 2.punkts.
2.2. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta c)apakšpunkts
76. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 25.pants.
91.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 651/2014 28. pants
91.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 ( 2013. gada 18. decembris ) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam Dokuments attiecas uz EEZ
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punkts
2.11. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 1407/2013  vispārīgi
59.. 61., 63., 78., 80., 81., 89. un 90. punkts un 87.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 1407/2013  3. panta 2. punkts
60., 83., 84. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. un 2. punkts
84. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 7. panta 4. punkts un 8. pants
85. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6.panta 4.punkts
87. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punkts
88. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punkts
90. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2021/1060 54. panta b) apakšpunkts
23. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkts c) apakšpunkts
27. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punkts
22. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr.2021/1058 7. panta 1. punkts
88. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2018/1046 132 pants
73. punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2018/1046 61. pants
72. punkts, 74.1. apakšpunkts un 1. pielikums
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Universitāšu asociācija
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Tika organizētas darba grupas, saskaņošanas sanāksmes, kā arī saņemti priekšlikumi un iebildumi MK noteikumu saskaņošanas procesā.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tika ņemti vērā saņemtie priekšlikumi programmas izstrādes procesā. Sabiedriskās līdzdalības procesā iebildumi un priekšlikumi netika saņemti. 

Galvenie priekšlikumi - nepieciešami grozījumi Zinātniskās darbības likumā, lai nodrošinātu komercializācijas iespēju publiskajām pētniecības organizācijām. Finansējuma saņēmējam jāorganizē regulāras darba grupas, lai informētu nozari par programmas virzību un sasniegtajiem rezultātiem. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Finanšu ministrija
  • Ekonomikas ministrija
  • Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

MK noteikumu grozījumu projekts neparedz radīt papildus administratīvo slogu.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekta atbalsta pasākumi tiks īstenoti, ievērojot nediskriminācijas principus un vienlīdzīgas iespējas. 
Pasākumā nodrošināto noteikto aktivitāšu kopums labvēlīgi ietekmēs iedzīvotāju sociālo situāciju, tajā skaitā neizslēdz sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pieteikšanos pasākuma aktivitātēm. 

Pasākuma ietvaros tiek vērtēta biznesa ideju inovācija un tiek piedāvāts attiecīgs atbalsta aktivitāšu klāsts. Tādējādi pasākuma ietvaros tiek nodrošinātas visiem cilvēkiem jeb biznesa ideju autoriem vienlīdzīgas un godīgas izredzes izmantot pieejamās atbalsta iespējas. Tas ir, ka tiek vērtēts biznesa ideju potenciāls nevis to autoru piederība kādai no sociālajām grupām, piemēram, dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Pasākumam nav ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.  
Vienlaikus  pasākuma īstenošanā tiks ievēroti vispārīgi nosacījumi, kas netieši veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.

Piemēram, projekta personāla atlasē netiks pieļauta diskriminācija rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Vienlaikus visiem darbiniekiem ar invaliditāti ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot piekļūstamību, pielāgojot darba vietu un tehnoloģijas

Publiskie iepirkumi, kur tas ir attiecināms un atbilst ieguldījumu saturam, tiks veikti sociāli atbildīgā veidā - pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.  

Savukārt informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanā tiks ievēroti nediskriminācijas principi, nepieļaujot stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju. Informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana ir saskaņā ar saistošo normatīvo aktu un citu dokumentu noteiktajām prasībām, tostarp nodrošinot, ka informācijas saturs ir piekļūstams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus. 

Pasākuma nebūs ietekmes uz horizontālajiem principiem:
* “Klimatdrošināšana”;
* “Energoefektivitāte pirmajā vietā”;
* “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Pielikumi