Anotācija (ex-ante)

Nepieciešamību rekultivēt derīgo izrakteņu, tai skaitā kūdras, atradnes nosaka likums “Par zemes dzīlēm”. Pamatnostādnēs kā viens no uzdevumiem ir izvirzīts ne tikai nepieciešamība apzināt degradēto un izstrādāto purvu platības, bet arī veikt prioritāru šo teritoriju rekultivāciju, tāpat rekultivācijas pasākumu veikšana kā nepieciešamība ir minēta normatīvajos aktos. 2012. gada 21.augusta MK noteikumos  Nr.570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.570) ir definēti kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidi - degradēto kūdras ieguves vietu  renaturalizācija (purvam raksturīgās vides atjaunošana), sagatavošana izmantošanai mežsaimniecībā (apmežošana), sagatavošana izmantošanai lauksaimniecībā (ogulāju audzēšana, aramzemes ierīkošana), ūdenskrātuvju izveide, sagatavošana rekreācijai, vai sagatavošana izmantošanai citā veidā (piemēram, paludikultūru audzēšana un ilggadīgo zālāju ieviešana). LVM un DAP  valdījumā un turējumā ir valstij piederošas zemes, kuras atrodas ĪADT, kurās nepieciešams veikt vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju, atjaunojot purva ekosistēmu, un zemas kvalitātes ES nozīmes biotopu uzlabošanu. ĪADT saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” atrodas īpašā valsts aizsardzībā un to mērķis ir aizsargāt (saglabāt) un apsaimniekot dabas daudzveidību. Jāņem vērā, ka daudzās no purvu un kūdras atradņu teritorijām tiek konstatētas reti sastopamas sugas vai arī tās ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgas teritorijas un, to bioloģiski svarīgās lomas dēļ,  tām ir noteikts ĪADT statuss, un līdz ar to uz šīm teritorijām attiecas likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un uz tā pamata izdotajos MK noteikumos noteiktās prasības ĪADT aizsardzībai un apsaimniekošanai. Vienlaikus Sugu un biotopu aizsardzības likums nosaka zemes īpašnieku un lietotāju pienākumus veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu. Dabas vērtību saglabāšanai un meža apsaimniekošanas darbu ietekmes uz vidi mazināšanai, LVM ik gadu mežu platībās pirms saimnieciskās darbības plānošanas veic aizsargājamo sugu atradņu, ES nozīmes biotopu un aizsargājamo putnu ligzdošanas vietu apzināšanu. 
2022.gadā LVM datu bāzē ir informācija par ES nozīmes biotopiem 115,5 tūkstošu [1] ha platībā, un šo teritoriju sastāda vairāk kā 30 dažādi ES nozīmes biotopu veidi (meža, purvu, zālāju, kāpu, saldūdeņu u. c.). 
Saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030.gadam un Natura 2000 PRP 2021.-2027.gadam, ir nepieciešama ES nozīmes biotopu atjaunošana vai purvu ekosistēmu atjaunošana dzīvotņu kvalitātes un aizsardzības statusa uzlabošanai. 
Saskaņā ar Vides Politikas Pamatnostādnēm 2021-2027.gadam Latvija ir paredzējusi līdz 2027.gadam nodrošināt labvēlīgu aizsardzības statusu vismaz 25% [2] ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem. 2019.gadā izvērtējot Biotopu stāvokli  gatavojot ziņojumu par ES nozīmes sugu un biotopu stāvokli Latvijā Biotopu direktīvas ietvaros, labvēlīgs aizsardzības stāvoklis tika konstatēts 10% [3] biotopu, kas liecina, ka Latvijai ir būtiskas problēmas ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. 
Balstoties uz Biotopu kartēšanas projekta [4] laikā iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka no apsekotajiem ES nozīmes biotopiem lielākā daļa - 64% ES nozīmes purvu biotopu - atrodas Natura 2000 teritorijās un 36% ārpus tām. Vislielāko platību no ES nozīmes purvu biotopiem aizņem 7110* Aktīvi augstie purvi – 82 %, otru lielāko kopplatību veido biotops 7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās – 9%. Šī biotopa aizsardzības mērķis būtu veicināt tā atjaunošanos ES nozīmes biotopu 7110*Aktīvi augstie purvi un arī 91D0* Purvainie meži virzienā [5].  
Saskaņā ar Latvijas iesniegto ziņojumu par Biotopu direktīvas 17. pantā ietverto dzīvotņu un sugu saglabāšanās stāvokli par 2013.–2018. periodu,  lielākajai daļai - aptuveni 60% purvu biotopu aizsardzības stāvoklis novērtēts ar nelabvēlīgu/sliktu novērtējumu, bet salīdzinot ar iepriekšējo periodu ir palielinājies labvēlīgi novērtēto biotopu daudzums [6]. Kā tiek norādīts PRP, lielākajai daļai purvu biotopu, kuru stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs/slikts, tas ir dēļ vēsturiskām hidroloģiskā režīma izmaiņām, aptuveni 90% no ES nozīmes biotopa 7120 Degradēti augstie purvi, ir nepieciešamas investīcijas, lai atjaunotu hidroloģisko režīmu.   
Īpaša uzmanība jāpievērš revitalizācijas pasākumiem ĪADT, kur, lai nepasliktinātu  jau esošo biotopu vai sugu stāvokli, kā vispiemērotākais revitalizācijas pasākums var tikt piemērots renaturalizācijas process, kura ietvaros tiek atjaunoti purvam raksturīgie apstākļi un tiek veicināta purva ekosistēmas atjaunošanās, kā rezultātā purva teritorijā notiek dabīgie procesi – apmežošanās vai pārpurvošanās. Atjaunojot purvam raksturīgus apstākļus un citādi veicinot purva ekosistēmas atjaunošanos, tiek radīti apstākļi, lai ilgtermiņā atjaunotos dabas vērtības un arī kūdras resurss. Papildus biotopa kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai purvi veic arī citas svarīgas funkcijas, to starpā nodrošina ar tādiem ekosistēmu nodrošinājumu pakalpojumiem, kā, piemēram, nodrošina ar ogulājiem un  ārstniecības augiem, veic regulējošos pakalpojumus - nodrošina ūdens režīma regulēšanu, kas palīdz veikt pielāgošanos klimatam funkciju un piedalās SEG emisiju samazināšanas procesā, nodrošinot oglekļa uzkrāšanos zemē, kā arī vienlaicīgi radot ekotūrisma un rekreācijas iespējas visai sabiedrībai.  
 
[1] Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” 2021.gada konsolidētais pārskats. https://www.lvm.lv/images/lvm/Par_mums/fin_faili/lvm_fs_consolidated_2021_lat_majaslapai.pdf 
[2] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam. Plāns apskatāms šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/latvijas-nacionalais-attistibas-plans   
[3] https://www.daba.gov.lv/lv/media/5696/download 
[4] ES fondu plānošanas perioda 2014 – 2020. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskais atbalsta mērķis 5.4.2.1. ''Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ekosistēmu aizsardzības priekšnoteikumi''. 
[5] ziņojums “Par Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” Dokuments apskatāms: https://www.skaitamdabu.gov.lv/upload/File/inform-zinojums-par-ds-rezultatiem-2022.pdf 
[6] Biotopu direktīvas ziņojums. Ziņojums Eiropas Komisijai par biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā. Novērtējums par 2013.-2018. gada periodu. https://www.daba.gov.lv/lv/zinojumi-eiropas-komisijai 

Noteikumu projekta aktivitātes plānots īstenot ES nozīmes biotopos un/vai vēsturisko kūdras ieguves vietu teritorijās, tai skaitā piegulošās teritorijās, kas atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 2. panta vai 41. panta nosacījumiem ir noteiktas kā ĪADT vai biosfēras rezervāti un, kas saskaņā ar 2022.gada 25.novembrī spēkā esošo Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikāciju, atrodas Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales statistiskajā reģionā, izņemot Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas, Tukuma novados.  
Ieguldījumi ES nozīmes biotopos attiecas uz šādiem biotopiem no klasifikatora - 7110* Neskarti augstie purvi, 7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās, 7140 Pārejas purvi un slīkšņas, 7150 Rhynchosporion albae pioniersabiedrības uz mitras kūdras vai smiltīm, 7160 Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji, 7210* Kaļķaini zāļu purvi ar dižo aslapi, 7220* Avoti, kuri izgulsnē avotkaļķus, 7230 Kaļķaini zāļu purvi, 9080* Staignāju meži, 91D0* Purvaini meži, 91E0* Aluviāli meži, 4010 Slapji virsāji, 3150 Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju, 3160 Distrofi ezeri - un, kas projekta iesniegšanas vai pirms projekta darbību uzsākšanas ir reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. 
Atbilstoši Pamatnostādnēm, par degradēto purvu un vēsturiskajām kūdras ieguves vietām uzskatāmas teritorijas, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve, bet tā pārtraukta, šajās teritorijā pašlaik nav spēkā esošas licences vai atļaujas, kūdras ieguves vietai nav veikta vai uzsākta tās rekultivācija vai konservācija un teritorija nav izslēgta no derīgo izrakteņu atradņu reģistra. Atbilstoši Vides aizsardzības likuma 3. pantā noteiktajam, ar principu "piesārņotājs maksā" saprotams, ka persona vai uzņēmums sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma/kaitējuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu. Projektos izvēlētajām vēsturiskajām kūdras ieguves teritorijām nevar būt piemērojams princips  “piesārņotājs maksā”, respektīvi šajās teritorijās nevar notikt aktīva kūdras ieguve, konkrētajai teritorija nav spēkā esošas kūdras ieguves atļaujas, teritorija nav izslēgta no derīgo izrakteņu atradņu saraksta, kā arī šajā teritorijā nav uzsākti rekultivācijas pasākumi. Projekta iesniegumā tiek sniegta informācija, kurā norādīts datums, kurā tika pārtraukta kūdras ieguve projekta īstenošanas teritorijā, tiek apliecināts, ka šai teritorijai nav spēkā esošas licences par kūdras ieguvi, ka kūdras ieguves periodā nav bijusi prasība par rekultivācijas veikšanu pēc kūdras ieguves pārtraukšanas un tagadējais zemes īpašnieks, valdītājs vai turētājs nav likumīgais kūdras ieguves veicēja vai citas struktūras saistību pārņēmējs un šī struktūra vai uzņēmums vairs nepastāv. Gadījumos, ja uzņēmums vai struktūra, kas veica kaitējuma darbības, joprojām turpina savu darbību, bet nav veikta konkrētās teritorijas rekultivācija, tad šim uzņēmumam var piemērot principu “Piesārņotājs maksā” un šāda teritorija nevar tikt izmantota 6.1.1.7.pasākuma īstenošanai. 

6.1.1.7.pasākuma ietvaros projekta aktivitātes var īstenot augstāk minētajās ES nozīmes biotopu teritorijās vai vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, t.sk tām piegulošajās teritorijās, atbilstoši šo noteikumu projekta 4.punktam, vai arī kombinētās ES nozīmes biotopu  un vēsturisko kūdras ieguves vietu teritorijās. 

6.1.1.7. pasākuma mērķis ir veicināt ES nozīmes biotopu atjaunošanas darbības vai vēsturisko kūdras ieguves vietu renaturalizāciju ĪADT, bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai. Renaturalizācijas pasākumi izstrādātos kūdras ieguves purvos jāveic tā, lai tie veicinātu purvam raksturīgās vides atjaunošanos vai ES nozīmes biotopu vai sugu dzīvotņu atjaunošanu. Sertificētam ekspertam ir jāsniedz atzinums par veiktajām darbībām. 
6.1.1.7. pasākumā nav definēta mērķa grupa, jo ieguvumi no īstenotajām aktivitātēm ietekmē visu sabiedrību, kas gūst tiešu vai netiešu labumu no biotopu un sugu dzīvotņu stāvokļa uzlabošanās. 
 
 
Prasības projekta iesniedzējam 
 
Pieteikšanās 6.1.1.7. pasākuma īstenošanai norisināsies ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Plānotais projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir LVM. Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) valdījumā ir nodotas ievērojamas valstij piekrītošās un valsts jeb visas sabiedrības īpašumā esošās meža zemes un šo teritoriju  apsaimniekošanu veic LVM saskaņā ar 1999.gada 24.septembrī ar MK rīkojumu Nr. 453 “Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" izveidošanu”, rīkojuma 2. punkts nosaka, ka valsts kapitāla daļu turētājs LVM ir ZM. Starp ZM un LVM 2012. gada 18. maijā  (atjaunots 2017. gada 13. novembrī)  ir noslēgts “Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līgums” [2], kas cita starpā noteic, ka LVM pārvalda valstij piekrītošās zemes, kuras saskaņā ar tiesību aktiem nodotas ZM valdījumā, un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda ZM personā zemesgrāmatā ierakstītās zemes.
Tāpat Latvijas Republikas Meža likuma 4. panta 2. punkts norāda uz LVM kā ZM meža zemju pārvaldītāju un apsaimniekotāju, un, ka LVM akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. Īstenojot valsts intereses, līdztekus meža apsaimniekošanai un kokmateriālu realizācijai LVM nodrošina derīgo izrakteņu ieguves vietu apsaimniekošanu. LVM kopumā pārvalda un apsaimnieko 16 300 km2 Latvijas Republikas zemes jeb ceturto daļu [1] visas valsts teritorijas. Atbilstoši Meža likuma 35. pantam apsaimniekojot mežu, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja (šajā gadījumā LVM) pienākums ir ievērot vispārējās dabas aizsardzības prasības, tai skaitā nodrošināt meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, veicināt meža noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām un apsaimniekošanas mērķis iekļaujams teritorijas attīstības plānos.
Saistoši uz LVM kā ZM zemju pārvaldītāju attiecas MK 2011.gada 6.decembra noteikumi Nr.934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem” viena no valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbībām ir valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošana. Šo noteikumu 3.punktā ir minēti nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principi, kuru starpā 3. punkta 2. apakšpunkts nepieciešamība valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesā veicināt valsts nekustamā īpašuma uzlabošanu, tajā skaitā apkārtējās vides kvalitātes saglabāšanu un paaugstināšanu atbilstoši finanšu resursiem, tādejādi LVM kā valsts akciju sabiedrībai ZM pārziņā esošai nekustamā īpašuma pārvaldītājam ir uzliekts par pienākumu veicināt tā valdījumā esošā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu atbilstoši mērķim. 
Finansējuma saņēmējs 6.1.1.7. pasākuma sekmīgai izpildei piesaista sadarbības partneri. Projekta iesniedzējs kopā ar sadarbības partneri plāno 6.1.1.7. pasākumā sasniedzamos uzraudzības rādītājus un Taisnīgas pārkārtošanas fonda (turpmāk – TPF) finansējumu atbilstoši MK noteikumu projekta 5.punktā noteiktajiem rādītājiem.  
Projekta darbību izpildei ir plānota sadarbības partnera – DAP piesaiste. Atbilstoši 2009.gada 2.jūnija MK noteikumos Nr. 507 “Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums” atrunātajai informācijai, DAP pilda ĪADT pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas, kā arī īsteno dabas aizsardzības politiku, tai skaitā sugu un biotopu aizsardzības jomā. Viena no DAP funkcijām ir sagatavot informāciju Eiropas Komisijai par ES nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000), īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, kas DAP iesaisti projekta izpildē padara īpaši svarīgu, jo DAP rīcībā ir aktuālākā informācija par biotopu un sugu stāvokli, kā arī par teritorijām, kurām atjaunošanas pasākumi būtu primāri nepieciešami. Tā kā projekta izpildes teritorijas atradīsies ĪADT, tad jāņem vērā, ka DAP plāno un organizē nepieciešamos dabas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus ĪADT, organizē īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu, un īpaši aizsargājamo biotopu optimālus uzturēšanas un atjaunošanas, kā arī aizsardzības pasākumus, tādejādi, piesaistot DAP kā sadarbības partneri, tiku samazināts administratīvais slogs dažādu atļauju saņemšanai darbībām ĪADT. Turklāt  DAP apsaimnieko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) valdījumā esošos nekustamos īpašumus, tādejādi nodrošinot iespēju veikt projekta īstenošanas darbības ne tikai LVM īpašumā esošās teritorijās, bet arī DAP pārvaldībā esošās ĪADT.  
 
[1] Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” 2022.gada konsolidētais pārskats. https://www.lvm.lv/images/lvm/Par_mums/fin_faili/lvm_2022_konsolidetais_gp_un_zinojumsfinal.pdf 
[2] Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu – derīgos izrakteņus? https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile//uploads/reviziju-zinojumi/2019/2.4.1-38_2019/Revi%CC%84zijas%20zin%CC%A7ojums-ZM%20deri%CC%84gie%20izrakten%CC%A7i-ar%20viedokli,%20bez%20IP.PDF 

 
Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji 
 
TPF finansējuma apmērs 6.1.1.7. pasākuma ietvaros nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, un valsts budžeta un privātais līdzfinansējums veido vismaz 15 procentus no pasākuma kopējā attiecināmā finansējuma. 6.1.1.7. pasākuma darbību īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums sastāda vismaz 7 058 824 euro, tai skaitā TPF finansējums, kas sastāda 6 000 000 euro, kā arī valsts budžeta finansējums, kas sastāda vismaz 1 058 824 euro un privātais līdzfinansējums, kad pārsniegts maksimālais līdzfinansējuma apjoms. Projekta ietvaros privātais līdzfinansējums paredzēts tikai kā papildus finansējuma avots gadījumos, ja tiek pārsniegta TPF un valsts budžeta līdzfinansējuma attiecināmā daļa un nepieciešamo līdzfinansējumu šādos gadījumos sedz no kapitālsabiedrības LVM budžeta līdzekļiem. 
6.1.1.7. pasākumā elastības finansējums netiek plānots, un šī pasākuma elastības finansējums ir iekļauts ES Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.1.pasākuma “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” finansējumā. 
6.1.1.7. pasākuma īstenošanas iznākuma rādītājs tiks sasniegts, veicot Vides aizsardzības likumā definētos sanācijas procesus vēsturiskajās kūdras ieguves vietās vai veicot ES nozīmes biotopu kvalitātes uzlabošanu 1 500 hektāru apmērā,  ĪADT. Ar ES nozīmes biotopu teritorijām saprotamas teritorijas, kas projekta iesniegšanas brīdī ir reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. 
6.1.1.7. pasākuma īstenošanas rezultātā, ietvaros tiks veikti rekultivācijas darbi sanējot (atjaunojot vai renaturalizējot) zemes platību 1 500 hektāru platībā. Ņemot vērā, ka rezultāta rādītāja “Atjaunotas degradētas ekosistēmas” bāzes vērtību veido 2 546 hektāri, kas ir iegūti tiešo biotopu atjaunošanas darbību rezultātā ES fondu plānošanas periodā 2014 – 2020.gadam specifiskā atbalsta mērķa pasākumos 5.4.3.1. “Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu atjaunošana” un 5.4.3.2. “Kompleksu  apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās”, kopējā pasākuma rezultāta rādītāja vērtība sasniegs vismaz 4 046 ha. Šajā noteikumu projektā termins “renaturalizācija” tiek lietots saskaņā ar MK noteikumiem Nr.570, kur 91.1. apakšpunktā par kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidu ir minēta renaturalizācija, kas ir purvam raksturīgās vides atjaunošanu. Noteikumu projektā ar "atjaunošanu" saprotama ES nozīmes biotopu kvalitātes uzlabošana, labvēlīga aizsardzības stāvokļa veicināšana un piemērotu apstākļu veicināšana ES nozīmes biotopos jeb “noteiktu, cilvēka darbības vai nepietiekošās iedarbības ietekmētu biotopu struktūru vai funkciju uzlabošana”.
Turpretī termins “sanācija” šajā noteikumu projektā tiek lietots saskaņā ar Vides aizsardzības likumā noteikto terminoloģiju par dabas resursu kaitējuma novēršanu, kas, šī pasākuma kontekstā būtu saprotama kā darbības degradētu biotopu labvēlīga stāvokļa atjaunošanai un kūdras ieguves vietu renaturalizācija, tādejādi termins “sanācija” ir atbilstošs gan rekultivācijas, gan atjaunošanas darbībām.  

Gadījumos, ja uzsākot darbības projekta teritorijās, objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, hidroloģiskā līmeņa nodrošināšanas problēmas vai teritorijas reljefa īpatnības utt.) tās nav iespējams sekmīgi turpināt, tad darbības konkrētajā teritorijā var tikt pārtrauktas un ir iespējams uzsākt darbības citā vietā, ja tā atbilst šī projekta ietvaros noteiktajām prasībām un par plānotajām izmaiņām.   
Darbību ietekmēto platību nosaka sertificēts speciālists vai eksperts, piemēram, sugu un biotopu eksperts, hidrologs, hidroģeologs, izdodot atzinumu, kurā norādīta informācija par 6.1.1.7. pasākuma tiešo darbību ietekmēto platību vēsturiskajās kūdras ieguves vietās vai ES nozīmes biotopos, tai skaitā piegulošo ietekmēto teritoriju platību, ja tas ir attiecināms. Renaturalizētu/rekultivētu platību uzskaita pie tiešo darbību ietekmētās teritorijas rādītāja, kad saņemts būvvaldes pieņemšanas akts (gadījumos, ja rekultivācijas procesā ir veikti būvdarbi) un Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Zemes dzīļu informācijas sistēmā izslēdz teritoriju no derīgo izrakteņu  atradņu reģistra. 
6.1.1.7. pasākuma uzraudzības rādītāji un to sasniedzamās vērtības ir sasniedzamas līdz 2029.gada 31.decembrim. 


Komercdarbības atbalsta nosacījumi 
 
6.1.1.7. pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta iesniedzēja aktivitātes, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. MK noteikumu projekta 16. punktā tiek norādīts, ka 6.1.1.7. pasākuma ietvaros tiks finansētas tikai aktivitātes, kas nodrošina valsts pārvaldes funkciju vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, piemēram, īstenot valdījumā nodoto valsts stratēģisko aktīvu, tai skaitā, valsts īpašuma ilgtspējīgu – ekonomiski izdevīgu, videi draudzīgu, sociāli atbildīgu - apsaimniekošanu un tam nepieciešamās infrastruktūras, pakalpojumu un zināšanu attīstību. Saskaņā ar projektā iesaistītā sadarbības partnera - DAP iestādes nolikumu, DAP plāno un organizē nepieciešamos dabas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus aizsargājamās teritorijās, tādejādi DAP ir pieejama visprecīzākā informācija par valstij izvirzīto mērķu bioloģiskās daudzveidības un statusa uzlabošanas jautājumos sasniegšanu, kā arī ar ĪADT apsaimniekošanu saistītajiem jautājumiem, kas ir pamats, lai īstenotu projekta aktivitātes un sasniegtu projekta mērķus gan VARAM valsts nekustamajos īpašumos, kas nodoti DAP valdījumā, gan LVM īpašumos. 
6.1.1.7. pasākuma ietvaros izveidotajā infrastruktūrā var tikt paredzēti maksas pakalpojumi daļējai uzturēšanas izdevumu segšanai un projekta īstenošanas darbību rezultātā var rasties mantiskas vērtības, piemērām, koksne vai šķelda. Saskaņā ar Komisijas paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar Līguma par ES darbību 107. panta 34. un 35. punktu atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības var, ņemot vērā to īpašo raksturu, būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura. Tādējādi publiskais finansējums šādām darbībām var nebūt valsts atbalsts. Lai nodrošinātu, ka paredzētajā projekta infrastruktūrā tās ekspluatācijas laikā tiks ievērots nosacījums par darbību veikšanu, kurām nav saimnieciska rakstura un kuras nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, MK noteikumu projekta 17. punkts paredz veikt izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, kas tiks sagatavoti uz projektu iesniegumu atlasi, ievērojot, ka ieņēmumi projekta dzīves ciklā ikgadēji nevar pārsniegt 50 procentus no infrastruktūras uzturēšanas izdevumiem. Izmaksu un ieguvumu analīze ir projekta un tātad līguma par projekta īstenošanu neatņemama sastāvdaļa un projekta īstenotājiem ir pienākums izpildīt uzņemtās saistības, uzskaiti veic finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris. Sadarbības iestāde veic pasākuma uzraudzību visu projekta dzīves ciklu.
LVM pēc pasākuma īstenošanas projekta dzīves ciklā nodrošina projekta rezultātu uzturēšanu un apsaimniekošanu par saviem līdzekļiem. t.sk. gūtajiem ieņēmumiem. DAP pēc pasākuma īstenošanas projekta dzīves ciklā nodrošina rezultātu uzturēšanu un apsaimniekošanu no valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem.
 
Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas 
 
6.1.1.7. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas tādas darbības, kas veicinās zaļo pārkārtošanos virzībā uz klimatneitralitāti un darbības, kuru rezultātā tiks uzlabota bioloģiskā daudzveidība projekta īstenošanas teritorijās, kā arī ar projekta vadību saistītās darbības un projekta informācijas, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nosacījumu nodrošināšana.  Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu īstenošanai izmantojamas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Purvu ekosistēmu stāvokļa uzlabošanai un aizsardzībai ir atbalstāmas darbības kā, piemēram:  
- pasākuma īstenošanas teritoriju apsekošana un izpēte, kas nepieciešama optimālai renaturalizācijas teritoriju izvēlei un veiksmīgai projekta darbību izpildei; 
biotehnisku, hidrotehnisku un melioratīvu pasākumu veikšana, kas sevī var ietvert tādas darbības kā projekta īstenošanas teritorijā esošu inženierbūvju likvidēšana, izveide vai atjaunošana, kas palīdzētu atjaunot biotopa sākotnējo hidroloģisko režīmu, piemēram, aizsprostu izbūve, meliorācijas grāvju likvidācija vai to  tīrīšana likvidējot aizaugumu; 
- darbības ekotūrisma veicināšanai projekta īstenošanas teritorijā, piemēram, ekotūrisma infrastruktūras izveide, piemēram, izziņas vai ainavu takas izveide  un teritoriju labiekārtošana, vai teritoriju piekļuves infrastruktūra, piemēram, pievedceļi; 
- pasākuma ietvaros tiek atbalstītas darbības vides un informācijas piekļūstamības veicināšanai atbilstoši Horizontālais princips (turpmāk – HP) “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” nosacījumiem; 
- sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi par vēsturisko kūdras ieguves vietu renaturalizāciju un tās nozīmīgumu, kā arī komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi. 
 
6.1.1.7. pasākuma ietvaros projektam tiek plānotas tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas.
Tiešās attiecināmās izmaksas ietver tādas darbības projekta mērķa sasniegšanai, kā, piemēram: 
- projekta iesnieguma un īstenošanas pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot izmaksas par projekta iesnieguma informācijas sagatavošanu un aizpildīšanu Kohēzijas politikas vadības un informācijas sistēmā), kas tieši saistītas ar projektā plānotajām darbībām nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Šī pozīcija ir attiecināma uz pakalpojumu izmaksām piemēram, izmaksām  par projekta laikā iepirktiem pakalpojumiem, piemēram, hidrologu, sugu un biotopu eksperta un arborista atzinumu sagatavošanu, būvniecības ieceres dokumentācijas un būvprojekta sagatavošanas un ar to saistītās normatīvajos aktos paredzētās būvekspertīzes izmaksas, autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas, izmaksu ieguvumu analīzes sagatavošanas izmaksas, ekosistēmu pakalpojuma novērtējuma un ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, klimata risku izvērtējums, kā arī hidroloģiskā vai hidroģeoloģiskā modeļa un hidroloģisko vai hidraulisko aprēķinu izmaksas. Šo pozīciju neattiecina uz personāla, kas projekta īstenošanā piedalās uz darba līguma pamata, atlīdzības izmaksām; 
- biotehnisku, hidrotehnisku un melioratīvu pasākumu veikšanas izmaksas, būves nojaukšanas un teritorijas attīrīšanas izmaksas, piemēram, meliorācijas grāvju attīrīšana no liekā apauguma, to aizbēršana, dambju vai aizsprostu likvidācija; 
- izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā, piemēram, atzinumu un citas dokumentācijas sagatavošana, izpildmērījumu veikšana utt; 
- atjaunojamo teritoriju apsekošanas un esošās infrastruktūras stāvokļa diagnostikas un tehniskā stāvokļa pārbaudes izmaksas, piemēram, ekspertu piesaiste projekta īstenošanas teritorijas hidroloģiskā stāvokļa noteikšanai vai biotopu eksperta pakalpojumi projekta teritorijas stāvokļa noteikšanai; 
- jaunas infrastruktūras būvdarbu, esošās infrastruktūras pārbūves un atjaunošanas izmaksas, piemēram, piebraucamā ceļa uz projekta īstenošanas vietu izveide vai atjaunošana, pastaigu takas izveide ekotūrisma veicināšanai izveide; 
- apmeklētāju skaitīšanas ierīču, informācijas stendu, norāžu un zīmju, iegādes, izgatavošanas, transportēšanas un uzstādīšanas izmaksas, piemēram, informācijas stendu par purvu revitalizāciju izveide un uzstādīšana projekta īstenošanas teritorijā izveidotā izziņas takā; 
Pasākuma īstenošanas gaitā ir iespēja gūt ienākumus no atbalstāmo darbību īstenošanas, ja tie ir norādīti ieņēmumu un izmaksu analīzē un tie projekta dzīves ciklā ikgadēji nepārsniedz 50% no infrastruktūras un atjaunoto teritoriju uzturēšanas izdevumiem. 

Netiešo attiecināmo izmaksu vienotā likme noteikta 15% apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Netiešās attiecināmās izmaksas saskaņā ar vadlīnijām projekta vadības un īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās ietver projekta izpildei nepieciešamo telpu nomas, biroja piederumu, telekomunikācijas pakalpojumu, informāciju tehnoloģijas uzturēšanas maksas, datorprogrammu un licenču iegāde, piemēram ģeogrāfisko informācijas sistēmu vai hidroloģiskās projektēšanas programmatūras lietošanas licenču iegāde u.c.

Ņemot vērā pasākuma laikā atbalstīto darbību daudzveidību un, ka tiek atbalstītas tādas darbības kā jaunas apmeklētāju infrastruktūras radīšana, vēsturisko kūdras vietu rekultivācija un citi būvniecības procesi, un ņemot vērā šo darbību sarežģītību un nepieciešamību pēc individuālo risinājumu izstrādes katrā no projekta īstenošanas teritorijām un īstenošanai doto laiku līdz 2029.gada 31.decembrim, projekta laikā var rasties papildu neparedzētie izdevumi. Līdzšinējā pieredze VARAM pārziņā esošajos infrastruktūras būvniecības ES fondu projektos rāda, ka finansējuma saņēmēji atsevišķos gadījumos mēdz izmantot MK noteikumos iekļauto normu par neparedzētajiem izdevumiem un noteiktais 5% ierobežojums ir optimāls. Vienlaikus norādām, ka, tāpat kā līdzšinējā praksē, neparedzēto izdevumu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu neparedzēto līdzekļu nepieciešamībai, un to nepieciešamību izvērtēs sadarbības iestāde. Tādēļ noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot neparedzēto izmaksu apjomu 5% apmērā no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

Noteikumu projekta izstrādē tika izvērtēta arī citu vienkāršoto izmaksu piemērošana un  secināts, ka pastāv vispārināšanas risks, kas var precīzi neatspoguļot standartizētus izmaksu aprēķinus vai fiksētas likmes. Tā rezultātā specifiskos gadījumos vienkāršoto izmaksu piemērošana var pilnā apmērā nesegt radušās izmaksas. Skaidrojam, ka katra vēsturiskā kūdras ieguves vieta vai ES nozīmes biotops ir unikāls ar tikai tam piemītošu teritorijas ietekmējošo ekoloģisko, bioloģisko, fizikālo un ķīmisko faktoru kopumu. Sekojoši, darbības, kas jāveic katrā no pasākuma īstenošanas teritorijām atšķirsies pēc to veida un amplitūdas. Vēsturiskajās kūdras ieguves vietās var nākties likvidēt meliorācijas grāvjus dažādā to izmērā un uzkrātā ūdens apjomā, var nākties nograut dambjus vai pretēji. Tāpat katrā projekta īstenošanas teritorijā nepieciešamās darbības mērķu sasniegšanai katrai vietai specifiski nosaka atbilstošs speciālists, kā sugu un biotopu eksperts, hidroģeologs, hidrologs un citi.

Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu vienotā likme divdesmit procentu apmērā no noteikumu projekta 22. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula) 55. panta 1. punktu.
 Vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs –  ir aprēķināts vienādi visiem valsts institūciju darbiniekiem (šajā gadījumā DAP) saskaņā ar 2022. gada 26. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 262) un tajos noteiktajām mēnešalgām.  Attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību (šajā gadījumā LVM) vienotās likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem darbiniekiem  saskaņā ar 2017.gada 23.maija MK noteikumiem Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 264).
2) tas ir objektīvs – personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, pamatojoties uz  LVM un  DAP iesniegto informāciju par projekta vadībā iesaistīto personālu, to atlīdzībai noteikto atlīdzību u.c. apsvērumiem, ievērojot visus Kopīgo noteikumu regulas 55. panta 1.punkta nosacījumus, kā arī personāla vienotās likmes aprēķina pamatprincipus.
3) tas ir pārbaudāms – personāla vienotās likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem (dati, balstoties, uz kuriem tika veikti aprēķini, tiek uzglabāti VARAM.
4) tās ir iepriekš noteiktas – personāla izmaksu vienotā likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 6.1.1.7. pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām.
Projektu vadībā iesaistīts LVM personāls, kas saskaņā ar  MK noteikumiem Nr. 264 profesiju klasifikatoru pieder pie sekojošajām profesiju grupām – projekta vadītājs (profesijas kods - 2422 01), projekta koordinators (profesijas kods - 3119 25), projekta finansists (profesijas kods - 3313 07), projekta komunikācijas specialists (profesijas kods - 2432 08) un projekta iepirkumu speciālists (profesijas kods - 3323 01). Projekta īstenošanā iesaistīts LVM personāls, kas saskaņā ar MK noteikumiem nr. 264 profesiju klasifikatora pieder pie sekojošām profesiju grupām - rekultivācijas speciālists (profesijas kods - 3334 08), vides eksperts (profesijas kods – 2133 03), meža infrastruktūras objektu vadošais speciālists (profesijas kods – 3143 03), mežkopības darbu speciālists (profesijas kods 3143 02), rekultivācijas darbu koordinators (profesijas kods 2149 24), kartogrāfs, attālās izpētes vadošais speciālists (profesijas kods 2165 01). Projekta īstenošanai algoto darbinieku atlīdzības noteikšanai uz LVM kā uz valsts kapitālsabiedrības darbiniekiem neattiecas MK 2022.gada 26.aprīļa noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”. Personāla izmaksām tiek piemērotas vienkāršotās izmaksas.
Projektu vadībā un īstenošanā iesaistīts projekta sadarbības partnera DAP personāls, kā projekta vadītājs (amatu saimes Nr. 39.1. un mēnešalgu grupa un līmenis 10 III, Projekta iepirkumu un līgumu vadības eksperts (amatu saime Nr. 2, mēnešalgas grupa un līmenis 9 IV), sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperts (amatu saimes Nr. 39.1 un mēnešalgu grupa un līmenis 11 IV B),  Projekta finanšu eksperts (amatu saime Nr. 39.1 un mēnešalgu grupa un līmenis 8I), saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 262.
          Projektā paredzētās darbības LVM un DAP personālam tiks nodalītas, lai tās nepārklātos, veicot darba laika un veikto funkciju uzskaiti, kā arī finansējuma saņēmējam ir pienākums nodalīt personāla pamatpienākumus no projektā paredzētajām darbībām. Atalgojumu par vienu un to pašu veikto darbību nevar saņemt no valsts budžeta, cita projekta līdzekļiem un projektam paredzētā finansējuma.
Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera personāla darba braucienu un iekšzemes komandējumu transporta izmaksu (maksa par degvielu, sabiedriskā transporta izmantošana) segšanai tiks piemērota metodika “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai”, savukārt, ja paredzēti iekšzemes komandējumi, tad radušās izmaksas, kas nav saistītas ar transporta izmaksām, jāsedz saskaņā ar metodiku “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”. Savukārt attiecināmajās izmaksās paredzētās piegādes un pakalpojumi tiks nodrošināti, finansējuma saņēmējam organizējot iepirkumu, iepirkuma nolikumā un tehniskajā specifikācijā paredzot nosacījumus, kas ir saskaņā ar iepriekšminētajām metodikām, ņemot vērā plānoto piegāžu un pakalpojuma iepirkuma organizēšanas specifiku.
Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2024.gada 1. janvāra, taču projekta īstenošanas darbības, piemēram, inženierbūvju likvidēšana, izveide vai atjaunošana nedrīkst būt pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. Pirms projekta apstiprināšanas var veikt dažādus sagatavošanās darbus projekta īstenošanai, noslēgt iepirkuma līgumus un veikt dokumentācijas izstrādi, kas pēc pieredzes iepriekšējos finanšu plānošanas perioda projektos bijis laikietilpīgs process, kas radīja aizkavēšanos.  
6.1.1.7. pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu nosacījumiem, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Citi nosacījumi 
 
6.1.1.7. pasākuma ietvaros projekta rezultātu ilgtspēja atbilst projekta  pēcuzraudzības periodam, kas ir 5 gadi pēc projekta noslēgšanas. Projekta rezultātu uzturēšana jānodrošina visā projekta dzīves ciklā, kas ir vismaz 30 gadi pēc projekta noslēgšanas. Projekta rezultātu uzturēšana jāveic tā, lai tiktu nodrošināta ilgtspēju, uzturēšanu un apsaimniekošanu saskaņā ar spēkā esošo ĪADT dabas aizsardzības plānu vai ar ekspertu norādījumiem par teritoriju apsaimniekošanas darbībām pēc projekta noslēgšanas, reizē nodrošinot, ka pēc projekta darbību veikšanas renaturalizētajās un atjaunotajās teritorijās nenotiek kūdras ieguve.
Gadījumos, kad tiek organizēts iepirkums, kas atbilst publiskā iepirkuma principiem, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, nediskriminējošu un beznosacījumu konkursa procedūru (Eiropas Komisijas Paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu ((2016/C 262/01) 89.–96.punkts), tiek paredzēta norma, ka Pasākuma ietvaros iepirkums (konkrēta pakalpojuma) jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.   
Pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021. – 2027. gada plānošanas periodā nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kurus var izmaksāt vairākos maksājumos, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 100% procentus no projektam piešķirtā TPF finansējuma un valsts budžeta finansējuma kopsummas. Šāds piešķiramā maksājumu apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projekta īstenotājs ir arī DAP, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi un pamatojoties uz MK 2023.gada 25. aprīļa noteikumiem Nr. 205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā” (turpmāk MK noteikumi Nr. 205). Vienlaikus finansējuma saņēmējam tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu.  Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana ārtelpā, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, kā arī finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesamību.
Projekta ietvaros veicamiem iepirkumiem piemēro 2017.gada 20.jūnija MK noteikumu Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” 1. un 2. pielikumu visos gadījumos, kur tas attiecināms un iespējams, projekta ietvaros iegādājoties preces, pakalpojumus vai būvdarbu iepirkumus, kā arī publiskos iepirkumus īsteno sociāli atbildīgā veidā, piemērojot sociāli atbildīgā publiskā iepirkuma nosacījumus.  
HP “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 6.1.1.7. pasākumā iekļauts prasībā par zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu, papildus, ja projekta ietvaros radīsies azbestu saturoši materiāli, tie tiks apstrādāti, transportēti un utilizēti atbilstoši 2011.gada 19.aprīļa MK noteikumiem Nr. 301 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu”, kā arī projekta ietvaros radītie elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām: tiks nodrošināta to savākšana, atkalizmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu. 
6.1.1.7. pasākumam nav ietekmes uz HP “Energoefektivitāte pirmajā vietā”.  
Attiecībā uz HP “Klimatdrošināšana”, pasākumam ir noteikta tieša ietekme, paredzot projekta iesniegumā vērtēt klimatiskās ietekmes faktorus, lai tiktu veidota tāda infrastruktūra, kas ir noturīga pret šo klimata faktoru izpausmi piemēram, infrastruktūra, kas ir noturīga pret augstām temperatūrām, hidroloģiskā režīma izmaiņām, spēcīgu vēju. 
Attiecībā uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk – HP VINPI) noteikts, ka pasākumam ir netieša ietekme uz šo HP. Projektu mērķis ir tehniska rakstura, primāri tie ir pasākumi dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, bet projekta gaitā ir paredzēts īstenot arī tādas darbības kā, piemēram, ekotūrisma infrastruktūras izveide un teritoriju labiekārtošana, atjaunojamo teritoriju apsekošana un izpēte, un sabiedrības informēšanas, izglītošanas, komunikācijas  un vizuālās identitātes pasākumi kas nozīmē, ka teritoriju infrastruktūrai un vides informācijas piekļūstamībai ir ietekme uz personām ar invaliditāti, senioriem, ģimenēm ar bērniem, proti, tā ir jāveido piekļūstama un tas ir jāņem vērā, izstrādājot tehniskās specifikācijas iepirkumus, būvniecības ieceres dokumentāciju un būvprojektus. 
 
 
Ieviešanā iesaistītas institūcijas. 
 
Par 6.1.1.7. pasākuma īstenošanu atbildīgā iestāde ir VARAM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pilda sadarbības iestādes funkcijas.  
6.1.1.7. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji apstiprināti ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā (turpmāk - Uzraudzības komiteja)  2024. gada 29. janvārī ar lēmumu nr. L-2024/21-27/09.  

Projektu iesniegums, tā vērtēšana un atlases process.   
 
6.1.1.7. pasākumā projekta iesniedzējs iesniedz vienu projekta iesniegumu.   

6.1.1.7. pasākuma atlase norisināsies ierobežotas projektu atlases veidā un finansējuma saņēmējs būs LVM.  LVM valdījumā esošajā teritorijā ietilpst vairāk kā 6000 purvu teritoriju [1], no kurām 84 uzskatāmas par vēsturiskām kūdras ieguves vietām, no kurām  16 ir ĪADT. Viena no LVM funkcijām ir tam valdījumā nodoto teritoriju apsaimniekošana, un kā viena no darbībām, ko LMV ir veicis jau pirms 6.1.1.7. pasākuma īstenošanas uzsākšanas ir vēsturisko kūdras ieguves vietu un degradēto purvu teritoriju apzināšana. Līdz ar datu un informācijas ieguvi par degradēto purvu un vēsturisko kūdras ieguves vietu aktuālo stāvokli, LVM ir pieejama visprecīzākā informācija par degradētajām purvu un vēsturisko kūdras ieguves vietām, kur 6.1.1.7. pasākuma darbību veikšana sniegtu maksimālu ieguvumu teritoriju renaturalizācijai. Tādejādi LVM spēs izvēlēties projekta teritorijas, kuru apsaimniekošanas pasākumi sniegs maksimālu ieguvumu ne tikai konkrētajā projekta teritorijā, bet arī pozitīvi ietekmēs blakus esošo biotopu stāvokli, kā arī uzlabos to bioloģisko daudzveidību.  
Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē elektroniski Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.  
Projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datums ir diena, kurā projekts iesniegts Noteikumu projektā iekļautās prasības, kas tiks ietvertas arī projektu iesniegumā un vērtēšanas kritērijos. 

Īstenošana un uzraudzība. Projekta uzraudzību nodrošina sadarbības iestāde.