Anotācija (ex-ante)

23-TA-2824: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.7. pasākuma "Eiropas Savienības nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošana" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts „Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.7. pasākuma “Eiropas Savienības nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošana” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – 6.1.1.7. pasākums) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk - ES)  fondu 2021.—2027.gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu. 
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veicināt ES nozīmes biotopu atjaunošanas darbības vai vēsturisko kūdras ieguves vietu renaturalizāciju īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk - ĪADT), bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai. 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Purvu teritorijas aizņem aptuveni 10 - 15% [1] no Latvijas teritorijas, no kuriem ieguve notiek ap 4% un jau izstrādātu purvu platības aizņem ap 2% no teritorijas. Aptuveni 40% no Latvijas kūdras atradņu teritorijām atrodas ĪADT [2]. Bet jāmin, ka pieejamā informācija par Latvijas purvu teritoriju platību dažādos informācijas avotos ir atšķirīga.  
Kūdras resurss pieejams visos Latvijas reģionos un līdz 20.gs. beigām kūdras izmantošanai lauksaimniecībā un kā kurināmajam materiālam Latvijas tautsaimniecībā bija liela nozīme. Lielākajos purvu masīvos notika rūpnieciska kūdras ieguve. Pēdējās desmitgadēs izstrādātās kūdras apjoms Latvijā svārstās no 0,6 līdz 1,2 miljoniem tonnu gadā, 10 gadu griezumā vidēji gadā tiek iegūts 0,95 miljoni tonnu kūdras [2]. 2021.gadā Latvijas teritorijā veikta kūdras ieguve aptuveni 1242 tūkstošu  tonnu apmērā, bet 2022.gadā kūdras ieguve notikusi aptuveni 1469 tūkstošu  tonnu apjomā [3].  2022. gadā kūdra eksportēta par aptuveni 294 miljoniem eiro un eksportētās kūdras apjoms pārsniedzis 190 tūkstošus tonnu, bet 2021. gadā kūdras eksports sasniedzis 233 miljons eiro apmēru un eksportētās kūdras apjoms nedaudz pārsniedzis 200 tūkstošus tonnu [4]. Bez ekonomiskā potenciāla, purviem ir būtiska loma arī vides kvalitātes un rekreācijas funkcijā. Tie nodrošina sabiedrību ar dažādiem ekosistēmu pakalpojumiem, piemēram, pārtikā lietojamām dabas veltēm, atpūtas un tūrisma iespējām, ūdens regulāciju dabā, aizsardzību pret plūdiem, ar dzīvesvietu putniem, kā arī uzglabājot lielu oglekļa daudzumu [5]. 
Lai novērtētu kūdras ilgtspējīgas izmantošanas potenciālu un radītu priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursu apsaimniekošanai, kā arī nodrošinātu sistemātisku datu aktualizēšanu un uzturēšanu par pieejamiem kūdras resursiem un to ieguvi, ir izstrādātas Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020. – 2030. gadam (turpmāk - Pamatnostādnes). Pamatnostādņu 3. pielikumā uzskaitītas vēsturiskās kūdras atradnes, kurās beidzot kūdras ieguvi nav veikta rekultivācija vai konservācija un reizē trūkst lēmumu un dokumentācijas par vēsturisko kūdras ieguves vietu izstrādes stāvokli un atlikušo kūdras resursu tajās, kas, savukārt, sniedz nepatiesu priekšstatu par vēsturiskajā ieguves vietā esošajiem resursiem un par kūdras resursiem valstī kopumā. Atbilstoši Pamatnostādņu 3.pielikumam, Latvijas teritorijā ir konstatētas 190 vēsturiskās kūdras ieguves vietas, no kurām Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (turpmāk - LVM) un Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk - DAP) valdījumā ir 84. No šīm 84 vēsturiskajām kūdras ieguves vietām 24 atrodas ĪADT, kas noteiktas atbilstoši likumam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” [6]. 
Kūdras izstrādes lauki Latvijā, galvenokārt, ir ierīkoti augstajos un zemajos purvos, kas atbilst ES nozīmes biotopiem un ir dzīvotnes īpaši aizsargājamām sugām, kuru aizsardzības prasības Latvijā nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likums un MK 2006.gada 21.februāra noteikumi par Latvijā sastopamo ES prioritāro sugu un biotopu sarakstu, ar kuriem pārņemtas 2009.gada 30.novembra Padomes direktīvas 2009/147/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk – Putnu direktīva) un 1992.gada 21.maija Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk – Biotopu direktīva) prasības. Reizi sešos gados DAP izstrādā Prioritāro rīcību programma (turpmāk - PRP) Natura 2000 tīklam Latvijā, un šobrīd PRP ir aktuāla periodam 2021-2027. PRP ir stratēģisks daudzgadu plānošanas instruments, kura mērķis ir nodrošināt pārskatu par nepieciešamajām rīcībām, lai pilnveidotu un uzturētu Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklu Natura 2000 un ar to saistīto zaļo infrastruktūru. Saskaņā ar ES Biotopu direktīvu, PRP noteiktās rīcības ir tādas, kas ļauj saglabāt un atjaunot labvēlīgā aizsardzības stāvoklī ES nozīmes dabiskos un daļēji dabiskos biotopus un ES nozīmes aizsargājamās sugas, ņemot vērā ekonomiskos, sociālos un kultūras aspektus, kā arī reģionālās un vietējās īpatnības.  
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk – NAP 2021-2027) ir noteikts rīcības virziens  “Daba un vide – “Zaļais kurss”, rīcības virziena mērķis Nr. 260 nosaka, ka gaisa piesārņojums, zema virszemes ūdeņu un jūras ekoloģiskā kvalitāte, nepietiekamais labvēlīgā aizsardzības stāvoklī esošo aizsargājamo sugu un biotopu īpatsvars un radīto atkritumu apjoms norāda uz tautsaimniecības pieaugošo negatīvo ietekmi uz dzīves vides kvalitāti, bioloģiskās daudzveidības un dabas resursu noplicināšanās riskiem, tajā pat laikā mērķis Nr. 268 norāda uz sabiedrības pieaugošo vēlmi intensīvāk izmantot dabas kapitālu, kas ir laikus līdzsvarojama ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumiem, oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi un jaunākajām zinātniskajām atziņām par dabas resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu. NAP 2021-2027 rīcības virziena mērķis Nr.258 “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas balstīta zinātniskajos pētījumos, līdzsvarojot ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās intereses” norāda uz nepieciešamību veikt darbības, kas maksimāli veicinās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tai pat laikā ņemot vērā sabiedrības sociālās un ekonomiskās intereses un mērķis Nr. 259 norāda uz nepieciešamību īstenot vides, ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un enerģētikas politiku, kas balstīta uz taisnīgumu un savstarpējo uzticēšanos, sabiedrības atbalstu dabas un klimata aizsardzības pasākumiem, nosakot skaidrus un atklātus valsts un iedzīvotāju sadarbības modeļus un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā. 
Vērā jāņem arī 1971.gada 2.februārī pieņemtā Konvencija „Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” (turpmāk – konvencija) saukta arī par Ramsāres jeb Mitrāju konvenciju, kas stājās spēkā 1975. gadā.  Konvencijas mērķis ir nodrošināt visu veidu mitrāju aizsardzību un atbildīgu izmantošanu, ņemot vērā, ka mitrāji ir ļoti nozīmīgas ekosistēmas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī tie spēlē ievērojamu lomu cilvēku labklājības nodrošināšanā. Apstiprinot savu dalību šajā Konvencijā  katra dalībvalsts uzņemas pievērst uzmanību savvaļas floras un faunas saglabāšanai savas plānošanas un attīstības politikā un pasākumos pret piesārņošanu. Latvija ir Konvencijas dalībniece kopš 1995.gada.  
Šobrīd ir veikti pētījumi  projekta “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore) ietvaros, izstrādājot ieteikumus kūdras ieguves vietu atbilstošāko rekultivācijas veidu piemērošanai. Šajā pētījumā iegūto informāciju ir iespējams izmantot izvērtējot optimālākās teritorijas rekultivācijas darbību veikšanai, kā arī balstoties uz pētījumā sniegto informāciju, izvērtēt efektīvākos rekultivācijas darbību veidus konkrētajai teritorijai. Bez šī pētījuma Latvijā ir veikti arī citi purvu atjaunošanas projekti. To starpā LIFE Peat Restore [7], LIFE Mitrāji [8], LIFE+ Hydropan [9], LIFE Peat Carbon [10].   
Pēc dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols” pieejamajiem datiem par purvu biotopu sastopamību Latvijā, vislielākās platības no visiem ES nozīmes purvu biotopiem aizņem biotops - 7110* Aktīvi augstie purvi - 82 %, bet otrs sastopamākais pēc platības ir biotops 7120  Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās, un šāds biotopa veids sastopams 9 % no visām Latvijas purvu teritorijām. Faktiskā ES nozīmes  biotopa 7120 platība valstī visticamāk ir lielāka, jo ne visas potenciālās vietas ir bijis iespējams atlasīt apsekošanai dabā, izmantojot dažādus valsts reģistrus un pieejamās datu bāzes [11].  
 
[1] Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu. MK rīkojums 2022. 14. Jūlijā Nr.531 
[2] Latvijas Kūdras asociācija. http://www.latvijaskudra.lv/upload/prezentacijas/lka_tskomap.k.22.03.22..pdf 
[3] Oficiālās statistikas portāls. https://data.stat.gov.lv:443/api/v1/lv/OSP_PUB/START/ENV/DR/DRI/DRI030 
[4] Kūdras eksports un imports. http://www.latvijaskudra.lv/lv/statistika/latvijas_eksports_un_imports/ 
[5] Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu. MK rīkojums 2022. 14. Jūlijā Nr.531 
[6] Par Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.-2030. gadam. MK rīkojums 2020. gada 24. novembrī Nr.696 
[7] LIFE Peat Restore. https://life-peat-restore.eu/en/   
[8] LIFE mitrāji. https://lifeprogramma.lv/lv/projekti/projects_7.html 
[9] LIFE+ Hydroplan. https://hydroplan.daba.gov.lv/public/ 
[10] LIFE PeatCarbon. https://www.peatcarbon.lu.lv/en/ 
[11] Informatīvais ziņojums “Par Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešamību rekultivēt derīgo izrakteņu, tai skaitā kūdras, atradnes nosaka likums “Par zemes dzīlēm”. Pamatnostādnēs kā viens no uzdevumiem ir izvirzīts ne tikai nepieciešamība apzināt degradēto un izstrādāto purvu platības, bet arī veikt prioritāru šo teritoriju rekultivāciju, tāpat rekultivācijas pasākumu veikšana kā nepieciešamība ir minēta normatīvajos aktos. 2012. gada 21.augusta MK noteikumos  Nr.570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.570) ir definēti kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidi - degradēto kūdras ieguves vietu  renaturalizācija (purvam raksturīgās vides atjaunošana), sagatavošana izmantošanai mežsaimniecībā (apmežošana), sagatavošana izmantošanai lauksaimniecībā (ogulāju audzēšana, aramzemes ierīkošana), ūdenskrātuvju izveide, sagatavošana rekreācijai, vai sagatavošana izmantošanai citā veidā (piemēram, paludikultūru audzēšana un ilggadīgo zālāju ieviešana). LVM un DAP  valdījumā un turējumā ir valstij piederošas zemes, kuras atrodas ĪADT, kurās nepieciešams veikt vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju, atjaunojot purva ekosistēmu, un zemas kvalitātes ES nozīmes biotopu uzlabošanu. ĪADT saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” atrodas īpašā valsts aizsardzībā un to mērķis ir aizsargāt (saglabāt) un apsaimniekot dabas daudzveidību. Jāņem vērā, ka daudzās no purvu un kūdras atradņu teritorijām tiek konstatētas reti sastopamas sugas vai arī tās ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgas teritorijas un, to bioloģiski svarīgās lomas dēļ,  tām ir noteikts ĪADT statuss, un līdz ar to uz šīm teritorijām attiecas likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un uz tā pamata izdotajos MK noteikumos noteiktās prasības ĪADT aizsardzībai un apsaimniekošanai. Vienlaikus Sugu un biotopu aizsardzības likums nosaka zemes īpašnieku un lietotāju pienākumus veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu. Dabas vērtību saglabāšanai un meža apsaimniekošanas darbu ietekmes uz vidi mazināšanai, LVM ik gadu mežu platībās pirms saimnieciskās darbības plānošanas veic aizsargājamo sugu atradņu, ES nozīmes biotopu un aizsargājamo putnu ligzdošanas vietu apzināšanu. 
2022.gadā LVM datu bāzē ir informācija par ES nozīmes biotopiem 115,5 tūkstošu [1] ha platībā, un šo teritoriju sastāda vairāk kā 30 dažādi ES nozīmes biotopu veidi (meža, purvu, zālāju, kāpu, saldūdeņu u. c.). 
Saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030.gadam un Natura 2000 PRP 2021.-2027.gadam, ir nepieciešama ES nozīmes biotopu atjaunošana vai purvu ekosistēmu atjaunošana dzīvotņu kvalitātes un aizsardzības statusa uzlabošanai. 
Saskaņā ar Vides Politikas Pamatnostādnēm 2021-2027.gadam Latvija ir paredzējusi līdz 2027.gadam nodrošināt labvēlīgu aizsardzības statusu vismaz 25% [2] ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem. 2019.gadā izvērtējot Biotopu stāvokli  gatavojot ziņojumu par ES nozīmes sugu un biotopu stāvokli Latvijā Biotopu direktīvas ietvaros, labvēlīgs aizsardzības stāvoklis tika konstatēts 10% [3] biotopu, kas liecina, ka Latvijai ir būtiskas problēmas ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. 
Balstoties uz Biotopu kartēšanas projekta [4] laikā iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka no apsekotajiem ES nozīmes biotopiem lielākā daļa - 64% ES nozīmes purvu biotopu - atrodas Natura 2000 teritorijās un 36% ārpus tām. Vislielāko platību no ES nozīmes purvu biotopiem aizņem 7110* Aktīvi augstie purvi – 82 %, otru lielāko kopplatību veido biotops 7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās – 9%. Šī biotopa aizsardzības mērķis būtu veicināt tā atjaunošanos ES nozīmes biotopu 7110*Aktīvi augstie purvi un arī 91D0* Purvainie meži virzienā [5].  
Saskaņā ar Latvijas iesniegto ziņojumu par Biotopu direktīvas 17. pantā ietverto dzīvotņu un sugu saglabāšanās stāvokli par 2013.–2018. periodu,  lielākajai daļai - aptuveni 60% purvu biotopu aizsardzības stāvoklis novērtēts ar nelabvēlīgu/sliktu novērtējumu, bet salīdzinot ar iepriekšējo periodu ir palielinājies labvēlīgi novērtēto biotopu daudzums [6]. Kā tiek norādīts PRP, lielākajai daļai purvu biotopu, kuru stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs/slikts, tas ir dēļ vēsturiskām hidroloģiskā režīma izmaiņām, aptuveni 90% no ES nozīmes biotopa 7120 Degradēti augstie purvi, ir nepieciešamas investīcijas, lai atjaunotu hidroloģisko režīmu.   
Īpaša uzmanība jāpievērš revitalizācijas pasākumiem ĪADT, kur, lai nepasliktinātu  jau esošo biotopu vai sugu stāvokli, kā vispiemērotākais revitalizācijas pasākums var tikt piemērots renaturalizācijas process, kura ietvaros tiek atjaunoti purvam raksturīgie apstākļi un tiek veicināta purva ekosistēmas atjaunošanās, kā rezultātā purva teritorijā notiek dabīgie procesi – apmežošanās vai pārpurvošanās. Atjaunojot purvam raksturīgus apstākļus un citādi veicinot purva ekosistēmas atjaunošanos, tiek radīti apstākļi, lai ilgtermiņā atjaunotos dabas vērtības un arī kūdras resurss. Papildus biotopa kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai purvi veic arī citas svarīgas funkcijas, to starpā nodrošina ar tādiem ekosistēmu nodrošinājumu pakalpojumiem, kā, piemēram, nodrošina ar ogulājiem un  ārstniecības augiem, veic regulējošos pakalpojumus - nodrošina ūdens režīma regulēšanu, kas palīdz veikt pielāgošanos klimatam funkciju un piedalās SEG emisiju samazināšanas procesā, nodrošinot oglekļa uzkrāšanos zemē, kā arī vienlaicīgi radot ekotūrisma un rekreācijas iespējas visai sabiedrībai.  
 
[1] Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” 2021.gada konsolidētais pārskats. https://www.lvm.lv/images/lvm/Par_mums/fin_faili/lvm_fs_consolidated_2021_lat_majaslapai.pdf 
[2] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam. Plāns apskatāms šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/latvijas-nacionalais-attistibas-plans   
[3] https://www.daba.gov.lv/lv/media/5696/download 
[4] ES fondu plānošanas perioda 2014 – 2020. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskais atbalsta mērķis 5.4.2.1. ''Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ekosistēmu aizsardzības priekšnoteikumi''. 
[5] ziņojums “Par Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” Dokuments apskatāms: https://www.skaitamdabu.gov.lv/upload/File/inform-zinojums-par-ds-rezultatiem-2022.pdf 
[6] Biotopu direktīvas ziņojums. Ziņojums Eiropas Komisijai par biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā. Novērtējums par 2013.-2018. gada periodu. https://www.daba.gov.lv/lv/zinojumi-eiropas-komisijai 
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta aktivitātes plānots īstenot ES nozīmes biotopos un/vai vēsturisko kūdras ieguves vietu teritorijās, tai skaitā piegulošās teritorijās, kas atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 2. panta vai 41. panta nosacījumiem ir noteiktas kā ĪADT vai biosfēras rezervāti un, kas saskaņā ar 2022.gada 25.novembrī spēkā esošo Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikāciju, atrodas Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales statistiskajā reģionā, izņemot Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas, Tukuma novados.  
Ieguldījumi ES nozīmes biotopos attiecas uz šādiem biotopiem no klasifikatora - 7110* Neskarti augstie purvi, 7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās, 7140 Pārejas purvi un slīkšņas, 7150 Rhynchosporion albae pioniersabiedrības uz mitras kūdras vai smiltīm, 7160 Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji, 7210* Kaļķaini zāļu purvi ar dižo aslapi, 7220* Avoti, kuri izgulsnē avotkaļķus, 7230 Kaļķaini zāļu purvi, 9080* Staignāju meži, 91D0* Purvaini meži, 91E0* Aluviāli meži, 4010 Slapji virsāji, 3150 Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju, 3160 Distrofi ezeri - un, kas projekta iesniegšanas vai pirms projekta darbību uzsākšanas ir reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. 
Atbilstoši Pamatnostādnēm, par degradēto purvu un vēsturiskajām kūdras ieguves vietām uzskatāmas teritorijas, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve, bet tā pārtraukta, šajās teritorijā pašlaik nav spēkā esošas licences vai atļaujas, kūdras ieguves vietai nav veikta vai uzsākta tās rekultivācija vai konservācija un teritorija nav izslēgta no derīgo izrakteņu atradņu reģistra. Atbilstoši Vides aizsardzības likuma 3. pantā noteiktajam, ar principu "piesārņotājs maksā" saprotams, ka persona vai uzņēmums sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma/kaitējuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu. Projektos izvēlētajām vēsturiskajām kūdras ieguves teritorijām nevar būt piemērojams princips  “piesārņotājs maksā”, respektīvi šajās teritorijās nevar notikt aktīva kūdras ieguve, konkrētajai teritorija nav spēkā esošas kūdras ieguves atļaujas, teritorija nav izslēgta no derīgo izrakteņu atradņu saraksta, kā arī šajā teritorijā nav uzsākti rekultivācijas pasākumi. Projekta iesniegumā tiek sniegta informācija, kurā norādīts datums, kurā tika pārtraukta kūdras ieguve projekta īstenošanas teritorijā, tiek apliecināts, ka šai teritorijai nav spēkā esošas licences par kūdras ieguvi, ka kūdras ieguves periodā nav bijusi prasība par rekultivācijas veikšanu pēc kūdras ieguves pārtraukšanas un tagadējais zemes īpašnieks, valdītājs vai turētājs nav likumīgais kūdras ieguves veicēja vai citas struktūras saistību pārņēmējs un šī struktūra vai uzņēmums vairs nepastāv. Gadījumos, ja uzņēmums vai struktūra, kas veica kaitējuma darbības, joprojām turpina savu darbību, bet nav veikta konkrētās teritorijas rekultivācija, tad šim uzņēmumam var piemērot principu “Piesārņotājs maksā” un šāda teritorija nevar tikt izmantota 6.1.1.7.pasākuma īstenošanai. 

6.1.1.7.pasākuma ietvaros projekta aktivitātes var īstenot augstāk minētajās ES nozīmes biotopu teritorijās vai vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, t.sk tām piegulošajās teritorijās, atbilstoši šo noteikumu projekta 4.punktam, vai arī kombinētās ES nozīmes biotopu  un vēsturisko kūdras ieguves vietu teritorijās. 

6.1.1.7. pasākuma mērķis ir veicināt ES nozīmes biotopu atjaunošanas darbības vai vēsturisko kūdras ieguves vietu renaturalizāciju ĪADT, bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai. Renaturalizācijas pasākumi izstrādātos kūdras ieguves purvos jāveic tā, lai tie veicinātu purvam raksturīgās vides atjaunošanos vai ES nozīmes biotopu vai sugu dzīvotņu atjaunošanu. Sertificētam ekspertam ir jāsniedz atzinums par veiktajām darbībām. 
6.1.1.7. pasākumā nav definēta mērķa grupa, jo ieguvumi no īstenotajām aktivitātēm ietekmē visu sabiedrību, kas gūst tiešu vai netiešu labumu no biotopu un sugu dzīvotņu stāvokļa uzlabošanās. 
 
 
Prasības projekta iesniedzējam 
 
Pieteikšanās 6.1.1.7. pasākuma īstenošanai norisināsies ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Plānotais projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir LVM. Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) valdījumā ir nodotas ievērojamas valstij piekrītošās un valsts jeb visas sabiedrības īpašumā esošās meža zemes un šo teritoriju  apsaimniekošanu veic LVM saskaņā ar 1999.gada 24.septembrī ar MK rīkojumu Nr. 453 “Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" izveidošanu”, rīkojuma 2. punkts nosaka, ka valsts kapitāla daļu turētājs LVM ir ZM. Starp ZM un LVM 2012. gada 18. maijā  (atjaunots 2017. gada 13. novembrī)  ir noslēgts “Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līgums” [2], kas cita starpā noteic, ka LVM pārvalda valstij piekrītošās zemes, kuras saskaņā ar tiesību aktiem nodotas ZM valdījumā, un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda ZM personā zemesgrāmatā ierakstītās zemes.
Tāpat Latvijas Republikas Meža likuma 4. panta 2. punkts norāda uz LVM kā ZM meža zemju pārvaldītāju un apsaimniekotāju, un, ka LVM akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. Īstenojot valsts intereses, līdztekus meža apsaimniekošanai un kokmateriālu realizācijai LVM nodrošina derīgo izrakteņu ieguves vietu apsaimniekošanu. LVM kopumā pārvalda un apsaimnieko 16 300 km2 Latvijas Republikas zemes jeb ceturto daļu [1] visas valsts teritorijas. Atbilstoši Meža likuma 35. pantam apsaimniekojot mežu, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja (šajā gadījumā LVM) pienākums ir ievērot vispārējās dabas aizsardzības prasības, tai skaitā nodrošināt meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, veicināt meža noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām un apsaimniekošanas mērķis iekļaujams teritorijas attīstības plānos.
Saistoši uz LVM kā ZM zemju pārvaldītāju attiecas MK 2011.gada 6.decembra noteikumi Nr.934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem” viena no valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbībām ir valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošana. Šo noteikumu 3.punktā ir minēti nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principi, kuru starpā 3. punkta 2. apakšpunkts nepieciešamība valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesā veicināt valsts nekustamā īpašuma uzlabošanu, tajā skaitā apkārtējās vides kvalitātes saglabāšanu un paaugstināšanu atbilstoši finanšu resursiem, tādejādi LVM kā valsts akciju sabiedrībai ZM pārziņā esošai nekustamā īpašuma pārvaldītājam ir uzliekts par pienākumu veicināt tā valdījumā esošā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu atbilstoši mērķim. 
Finansējuma saņēmējs 6.1.1.7. pasākuma sekmīgai izpildei piesaista sadarbības partneri. Projekta iesniedzējs kopā ar sadarbības partneri plāno 6.1.1.7. pasākumā sasniedzamos uzraudzības rādītājus un Taisnīgas pārkārtošanas fonda (turpmāk – TPF) finansējumu atbilstoši MK noteikumu projekta 5.punktā noteiktajiem rādītājiem.  
Projekta darbību izpildei ir plānota sadarbības partnera – DAP piesaiste. Atbilstoši 2009.gada 2.jūnija MK noteikumos Nr. 507 “Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums” atrunātajai informācijai, DAP pilda ĪADT pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas, kā arī īsteno dabas aizsardzības politiku, tai skaitā sugu un biotopu aizsardzības jomā. Viena no DAP funkcijām ir sagatavot informāciju Eiropas Komisijai par ES nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000), īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, kas DAP iesaisti projekta izpildē padara īpaši svarīgu, jo DAP rīcībā ir aktuālākā informācija par biotopu un sugu stāvokli, kā arī par teritorijām, kurām atjaunošanas pasākumi būtu primāri nepieciešami. Tā kā projekta izpildes teritorijas atradīsies ĪADT, tad jāņem vērā, ka DAP plāno un organizē nepieciešamos dabas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus ĪADT, organizē īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu, un īpaši aizsargājamo biotopu optimālus uzturēšanas un atjaunošanas, kā arī aizsardzības pasākumus, tādejādi, piesaistot DAP kā sadarbības partneri, tiku samazināts administratīvais slogs dažādu atļauju saņemšanai darbībām ĪADT. Turklāt  DAP apsaimnieko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) valdījumā esošos nekustamos īpašumus, tādejādi nodrošinot iespēju veikt projekta īstenošanas darbības ne tikai LVM īpašumā esošās teritorijās, bet arī DAP pārvaldībā esošās ĪADT.  
 
[1] Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” 2022.gada konsolidētais pārskats. https://www.lvm.lv/images/lvm/Par_mums/fin_faili/lvm_2022_konsolidetais_gp_un_zinojumsfinal.pdf 
[2] Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu – derīgos izrakteņus? https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile//uploads/reviziju-zinojumi/2019/2.4.1-38_2019/Revi%CC%84zijas%20zin%CC%A7ojums-ZM%20deri%CC%84gie%20izrakten%CC%A7i-ar%20viedokli,%20bez%20IP.PDF 

 
Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji 
 
TPF finansējuma apmērs 6.1.1.7. pasākuma ietvaros nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, un valsts budžeta un privātais līdzfinansējums veido vismaz 15 procentus no pasākuma kopējā attiecināmā finansējuma. 6.1.1.7. pasākuma darbību īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums sastāda vismaz 7 058 824 euro, tai skaitā TPF finansējums, kas sastāda 6 000 000 euro, kā arī valsts budžeta finansējums, kas sastāda vismaz 1 058 824 euro un privātais līdzfinansējums, kad pārsniegts maksimālais līdzfinansējuma apjoms. Projekta ietvaros privātais līdzfinansējums paredzēts tikai kā papildus finansējuma avots gadījumos, ja tiek pārsniegta TPF un valsts budžeta līdzfinansējuma attiecināmā daļa un nepieciešamo līdzfinansējumu šādos gadījumos sedz no kapitālsabiedrības LVM budžeta līdzekļiem. 
6.1.1.7. pasākumā elastības finansējums netiek plānots, un šī pasākuma elastības finansējums ir iekļauts ES Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.1.pasākuma “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” finansējumā. 
6.1.1.7. pasākuma īstenošanas iznākuma rādītājs tiks sasniegts, veicot Vides aizsardzības likumā definētos sanācijas procesus vēsturiskajās kūdras ieguves vietās vai veicot ES nozīmes biotopu kvalitātes uzlabošanu 1 500 hektāru apmērā,  ĪADT. Ar ES nozīmes biotopu teritorijām saprotamas teritorijas, kas projekta iesniegšanas brīdī ir reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. 
6.1.1.7. pasākuma īstenošanas rezultātā, ietvaros tiks veikti rekultivācijas darbi sanējot (atjaunojot vai renaturalizējot) zemes platību 1 500 hektāru platībā. Ņemot vērā, ka rezultāta rādītāja “Atjaunotas degradētas ekosistēmas” bāzes vērtību veido 2 546 hektāri, kas ir iegūti tiešo biotopu atjaunošanas darbību rezultātā ES fondu plānošanas periodā 2014 – 2020.gadam specifiskā atbalsta mērķa pasākumos 5.4.3.1. “Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu atjaunošana” un 5.4.3.2. “Kompleksu  apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās”, kopējā pasākuma rezultāta rādītāja vērtība sasniegs vismaz 4 046 ha. Šajā noteikumu projektā termins “renaturalizācija” tiek lietots saskaņā ar MK noteikumiem Nr.570, kur 91.1. apakšpunktā par kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidu ir minēta renaturalizācija, kas ir purvam raksturīgās vides atjaunošanu. Noteikumu projektā ar "atjaunošanu" saprotama ES nozīmes biotopu kvalitātes uzlabošana, labvēlīga aizsardzības stāvokļa veicināšana un piemērotu apstākļu veicināšana ES nozīmes biotopos jeb “noteiktu, cilvēka darbības vai nepietiekošās iedarbības ietekmētu biotopu struktūru vai funkciju uzlabošana”.
Turpretī termins “sanācija” šajā noteikumu projektā tiek lietots saskaņā ar Vides aizsardzības likumā noteikto terminoloģiju par dabas resursu kaitējuma novēršanu, kas, šī pasākuma kontekstā būtu saprotama kā darbības degradētu biotopu labvēlīga stāvokļa atjaunošanai un kūdras ieguves vietu renaturalizācija, tādejādi termins “sanācija” ir atbilstošs gan rekultivācijas, gan atjaunošanas darbībām.  

Gadījumos, ja uzsākot darbības projekta teritorijās, objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, hidroloģiskā līmeņa nodrošināšanas problēmas vai teritorijas reljefa īpatnības utt.) tās nav iespējams sekmīgi turpināt, tad darbības konkrētajā teritorijā var tikt pārtrauktas un ir iespējams uzsākt darbības citā vietā, ja tā atbilst šī projekta ietvaros noteiktajām prasībām un par plānotajām izmaiņām.   
Darbību ietekmēto platību nosaka sertificēts speciālists vai eksperts, piemēram, sugu un biotopu eksperts, hidrologs, hidroģeologs, izdodot atzinumu, kurā norādīta informācija par 6.1.1.7. pasākuma tiešo darbību ietekmēto platību vēsturiskajās kūdras ieguves vietās vai ES nozīmes biotopos, tai skaitā piegulošo ietekmēto teritoriju platību, ja tas ir attiecināms. Renaturalizētu/rekultivētu platību uzskaita pie tiešo darbību ietekmētās teritorijas rādītāja, kad saņemts būvvaldes pieņemšanas akts (gadījumos, ja rekultivācijas procesā ir veikti būvdarbi) un Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Zemes dzīļu informācijas sistēmā izslēdz teritoriju no derīgo izrakteņu  atradņu reģistra. 
6.1.1.7. pasākuma uzraudzības rādītāji un to sasniedzamās vērtības ir sasniedzamas līdz 2029.gada 31.decembrim. 


Komercdarbības atbalsta nosacījumi 
 
6.1.1.7. pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta iesniedzēja aktivitātes, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. MK noteikumu projekta 16. punktā tiek norādīts, ka 6.1.1.7. pasākuma ietvaros tiks finansētas tikai aktivitātes, kas nodrošina valsts pārvaldes funkciju vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, piemēram, īstenot valdījumā nodoto valsts stratēģisko aktīvu, tai skaitā, valsts īpašuma ilgtspējīgu – ekonomiski izdevīgu, videi draudzīgu, sociāli atbildīgu - apsaimniekošanu un tam nepieciešamās infrastruktūras, pakalpojumu un zināšanu attīstību. Saskaņā ar projektā iesaistītā sadarbības partnera - DAP iestādes nolikumu, DAP plāno un organizē nepieciešamos dabas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus aizsargājamās teritorijās, tādejādi DAP ir pieejama visprecīzākā informācija par valstij izvirzīto mērķu bioloģiskās daudzveidības un statusa uzlabošanas jautājumos sasniegšanu, kā arī ar ĪADT apsaimniekošanu saistītajiem jautājumiem, kas ir pamats, lai īstenotu projekta aktivitātes un sasniegtu projekta mērķus gan VARAM valsts nekustamajos īpašumos, kas nodoti DAP valdījumā, gan LVM īpašumos. 
6.1.1.7. pasākuma ietvaros izveidotajā infrastruktūrā var tikt paredzēti maksas pakalpojumi daļējai uzturēšanas izdevumu segšanai un projekta īstenošanas darbību rezultātā var rasties mantiskas vērtības, piemērām, koksne vai šķelda. Saskaņā ar Komisijas paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar Līguma par ES darbību 107. panta 34. un 35. punktu atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības var, ņemot vērā to īpašo raksturu, būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura. Tādējādi publiskais finansējums šādām darbībām var nebūt valsts atbalsts. Lai nodrošinātu, ka paredzētajā projekta infrastruktūrā tās ekspluatācijas laikā tiks ievērots nosacījums par darbību veikšanu, kurām nav saimnieciska rakstura un kuras nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, MK noteikumu projekta 17. punkts paredz veikt izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, kas tiks sagatavoti uz projektu iesniegumu atlasi, ievērojot, ka ieņēmumi projekta dzīves ciklā ikgadēji nevar pārsniegt 50 procentus no infrastruktūras uzturēšanas izdevumiem. Izmaksu un ieguvumu analīze ir projekta un tātad līguma par projekta īstenošanu neatņemama sastāvdaļa un projekta īstenotājiem ir pienākums izpildīt uzņemtās saistības, uzskaiti veic finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris. Sadarbības iestāde veic pasākuma uzraudzību visu projekta dzīves ciklu.
LVM pēc pasākuma īstenošanas projekta dzīves ciklā nodrošina projekta rezultātu uzturēšanu un apsaimniekošanu par saviem līdzekļiem. t.sk. gūtajiem ieņēmumiem. DAP pēc pasākuma īstenošanas projekta dzīves ciklā nodrošina rezultātu uzturēšanu un apsaimniekošanu no valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem.
 
Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas 
 
6.1.1.7. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas tādas darbības, kas veicinās zaļo pārkārtošanos virzībā uz klimatneitralitāti un darbības, kuru rezultātā tiks uzlabota bioloģiskā daudzveidība projekta īstenošanas teritorijās, kā arī ar projekta vadību saistītās darbības un projekta informācijas, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nosacījumu nodrošināšana.  Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu īstenošanai izmantojamas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Purvu ekosistēmu stāvokļa uzlabošanai un aizsardzībai ir atbalstāmas darbības kā, piemēram:  
- pasākuma īstenošanas teritoriju apsekošana un izpēte, kas nepieciešama optimālai renaturalizācijas teritoriju izvēlei un veiksmīgai projekta darbību izpildei; 
biotehnisku, hidrotehnisku un melioratīvu pasākumu veikšana, kas sevī var ietvert tādas darbības kā projekta īstenošanas teritorijā esošu inženierbūvju likvidēšana, izveide vai atjaunošana, kas palīdzētu atjaunot biotopa sākotnējo hidroloģisko režīmu, piemēram, aizsprostu izbūve, meliorācijas grāvju likvidācija vai to  tīrīšana likvidējot aizaugumu; 
- darbības ekotūrisma veicināšanai projekta īstenošanas teritorijā, piemēram, ekotūrisma infrastruktūras izveide, piemēram, izziņas vai ainavu takas izveide  un teritoriju labiekārtošana, vai teritoriju piekļuves infrastruktūra, piemēram, pievedceļi; 
- pasākuma ietvaros tiek atbalstītas darbības vides un informācijas piekļūstamības veicināšanai atbilstoši Horizontālais princips (turpmāk – HP) “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” nosacījumiem; 
- sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi par vēsturisko kūdras ieguves vietu renaturalizāciju un tās nozīmīgumu, kā arī komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi. 
 
6.1.1.7. pasākuma ietvaros projektam tiek plānotas tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas.
Tiešās attiecināmās izmaksas ietver tādas darbības projekta mērķa sasniegšanai, kā, piemēram: 
- projekta iesnieguma un īstenošanas pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot izmaksas par projekta iesnieguma informācijas sagatavošanu un aizpildīšanu Kohēzijas politikas vadības un informācijas sistēmā), kas tieši saistītas ar projektā plānotajām darbībām nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Šī pozīcija ir attiecināma uz pakalpojumu izmaksām piemēram, izmaksām  par projekta laikā iepirktiem pakalpojumiem, piemēram, hidrologu, sugu un biotopu eksperta un arborista atzinumu sagatavošanu, būvniecības ieceres dokumentācijas un būvprojekta sagatavošanas un ar to saistītās normatīvajos aktos paredzētās būvekspertīzes izmaksas, autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas, izmaksu ieguvumu analīzes sagatavošanas izmaksas, ekosistēmu pakalpojuma novērtējuma un ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, klimata risku izvērtējums, kā arī hidroloģiskā vai hidroģeoloģiskā modeļa un hidroloģisko vai hidraulisko aprēķinu izmaksas. Šo pozīciju neattiecina uz personāla, kas projekta īstenošanā piedalās uz darba līguma pamata, atlīdzības izmaksām; 
- biotehnisku, hidrotehnisku un melioratīvu pasākumu veikšanas izmaksas, būves nojaukšanas un teritorijas attīrīšanas izmaksas, piemēram, meliorācijas grāvju attīrīšana no liekā apauguma, to aizbēršana, dambju vai aizsprostu likvidācija; 
- izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā, piemēram, atzinumu un citas dokumentācijas sagatavošana, izpildmērījumu veikšana utt; 
- atjaunojamo teritoriju apsekošanas un esošās infrastruktūras stāvokļa diagnostikas un tehniskā stāvokļa pārbaudes izmaksas, piemēram, ekspertu piesaiste projekta īstenošanas teritorijas hidroloģiskā stāvokļa noteikšanai vai biotopu eksperta pakalpojumi projekta teritorijas stāvokļa noteikšanai; 
- jaunas infrastruktūras būvdarbu, esošās infrastruktūras pārbūves un atjaunošanas izmaksas, piemēram, piebraucamā ceļa uz projekta īstenošanas vietu izveide vai atjaunošana, pastaigu takas izveide ekotūrisma veicināšanai izveide; 
- apmeklētāju skaitīšanas ierīču, informācijas stendu, norāžu un zīmju, iegādes, izgatavošanas, transportēšanas un uzstādīšanas izmaksas, piemēram, informācijas stendu par purvu revitalizāciju izveide un uzstādīšana projekta īstenošanas teritorijā izveidotā izziņas takā; 
Pasākuma īstenošanas gaitā ir iespēja gūt ienākumus no atbalstāmo darbību īstenošanas, ja tie ir norādīti ieņēmumu un izmaksu analīzē un tie projekta dzīves ciklā ikgadēji nepārsniedz 50% no infrastruktūras un atjaunoto teritoriju uzturēšanas izdevumiem. 

Netiešo attiecināmo izmaksu vienotā likme noteikta 15% apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Netiešās attiecināmās izmaksas saskaņā ar vadlīnijām projekta vadības un īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās ietver projekta izpildei nepieciešamo telpu nomas, biroja piederumu, telekomunikācijas pakalpojumu, informāciju tehnoloģijas uzturēšanas maksas, datorprogrammu un licenču iegāde, piemēram ģeogrāfisko informācijas sistēmu vai hidroloģiskās projektēšanas programmatūras lietošanas licenču iegāde u.c.

Ņemot vērā pasākuma laikā atbalstīto darbību daudzveidību un, ka tiek atbalstītas tādas darbības kā jaunas apmeklētāju infrastruktūras radīšana, vēsturisko kūdras vietu rekultivācija un citi būvniecības procesi, un ņemot vērā šo darbību sarežģītību un nepieciešamību pēc individuālo risinājumu izstrādes katrā no projekta īstenošanas teritorijām un īstenošanai doto laiku līdz 2029.gada 31.decembrim, projekta laikā var rasties papildu neparedzētie izdevumi. Līdzšinējā pieredze VARAM pārziņā esošajos infrastruktūras būvniecības ES fondu projektos rāda, ka finansējuma saņēmēji atsevišķos gadījumos mēdz izmantot MK noteikumos iekļauto normu par neparedzētajiem izdevumiem un noteiktais 5% ierobežojums ir optimāls. Vienlaikus norādām, ka, tāpat kā līdzšinējā praksē, neparedzēto izdevumu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu neparedzēto līdzekļu nepieciešamībai, un to nepieciešamību izvērtēs sadarbības iestāde. Tādēļ noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot neparedzēto izmaksu apjomu 5% apmērā no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

Noteikumu projekta izstrādē tika izvērtēta arī citu vienkāršoto izmaksu piemērošana un  secināts, ka pastāv vispārināšanas risks, kas var precīzi neatspoguļot standartizētus izmaksu aprēķinus vai fiksētas likmes. Tā rezultātā specifiskos gadījumos vienkāršoto izmaksu piemērošana var pilnā apmērā nesegt radušās izmaksas. Skaidrojam, ka katra vēsturiskā kūdras ieguves vieta vai ES nozīmes biotops ir unikāls ar tikai tam piemītošu teritorijas ietekmējošo ekoloģisko, bioloģisko, fizikālo un ķīmisko faktoru kopumu. Sekojoši, darbības, kas jāveic katrā no pasākuma īstenošanas teritorijām atšķirsies pēc to veida un amplitūdas. Vēsturiskajās kūdras ieguves vietās var nākties likvidēt meliorācijas grāvjus dažādā to izmērā un uzkrātā ūdens apjomā, var nākties nograut dambjus vai pretēji. Tāpat katrā projekta īstenošanas teritorijā nepieciešamās darbības mērķu sasniegšanai katrai vietai specifiski nosaka atbilstošs speciālists, kā sugu un biotopu eksperts, hidroģeologs, hidrologs un citi.

Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu vienotā likme divdesmit procentu apmērā no noteikumu projekta 22. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula) 55. panta 1. punktu.
 Vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs –  ir aprēķināts vienādi visiem valsts institūciju darbiniekiem (šajā gadījumā DAP) saskaņā ar 2022. gada 26. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 262) un tajos noteiktajām mēnešalgām.  Attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību (šajā gadījumā LVM) vienotās likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem darbiniekiem  saskaņā ar 2017.gada 23.maija MK noteikumiem Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 264).
2) tas ir objektīvs – personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, pamatojoties uz  LVM un  DAP iesniegto informāciju par projekta vadībā iesaistīto personālu, to atlīdzībai noteikto atlīdzību u.c. apsvērumiem, ievērojot visus Kopīgo noteikumu regulas 55. panta 1.punkta nosacījumus, kā arī personāla vienotās likmes aprēķina pamatprincipus.
3) tas ir pārbaudāms – personāla vienotās likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem (dati, balstoties, uz kuriem tika veikti aprēķini, tiek uzglabāti VARAM.
4) tās ir iepriekš noteiktas – personāla izmaksu vienotā likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 6.1.1.7. pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām.
Projektu vadībā iesaistīts LVM personāls, kas saskaņā ar  MK noteikumiem Nr. 264 profesiju klasifikatoru pieder pie sekojošajām profesiju grupām – projekta vadītājs (profesijas kods - 2422 01), projekta koordinators (profesijas kods - 3119 25), projekta finansists (profesijas kods - 3313 07), projekta komunikācijas specialists (profesijas kods - 2432 08) un projekta iepirkumu speciālists (profesijas kods - 3323 01). Projekta īstenošanā iesaistīts LVM personāls, kas saskaņā ar MK noteikumiem nr. 264 profesiju klasifikatora pieder pie sekojošām profesiju grupām - rekultivācijas speciālists (profesijas kods - 3334 08), vides eksperts (profesijas kods – 2133 03), meža infrastruktūras objektu vadošais speciālists (profesijas kods – 3143 03), mežkopības darbu speciālists (profesijas kods 3143 02), rekultivācijas darbu koordinators (profesijas kods 2149 24), kartogrāfs, attālās izpētes vadošais speciālists (profesijas kods 2165 01). Projekta īstenošanai algoto darbinieku atlīdzības noteikšanai uz LVM kā uz valsts kapitālsabiedrības darbiniekiem neattiecas MK 2022.gada 26.aprīļa noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”. Personāla izmaksām tiek piemērotas vienkāršotās izmaksas.
Projektu vadībā un īstenošanā iesaistīts projekta sadarbības partnera DAP personāls, kā projekta vadītājs (amatu saimes Nr. 39.1. un mēnešalgu grupa un līmenis 10 III, Projekta iepirkumu un līgumu vadības eksperts (amatu saime Nr. 2, mēnešalgas grupa un līmenis 9 IV), sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperts (amatu saimes Nr. 39.1 un mēnešalgu grupa un līmenis 11 IV B),  Projekta finanšu eksperts (amatu saime Nr. 39.1 un mēnešalgu grupa un līmenis 8I), saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 262.
          Projektā paredzētās darbības LVM un DAP personālam tiks nodalītas, lai tās nepārklātos, veicot darba laika un veikto funkciju uzskaiti, kā arī finansējuma saņēmējam ir pienākums nodalīt personāla pamatpienākumus no projektā paredzētajām darbībām. Atalgojumu par vienu un to pašu veikto darbību nevar saņemt no valsts budžeta, cita projekta līdzekļiem un projektam paredzētā finansējuma.
Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera personāla darba braucienu un iekšzemes komandējumu transporta izmaksu (maksa par degvielu, sabiedriskā transporta izmantošana) segšanai tiks piemērota metodika “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai”, savukārt, ja paredzēti iekšzemes komandējumi, tad radušās izmaksas, kas nav saistītas ar transporta izmaksām, jāsedz saskaņā ar metodiku “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”. Savukārt attiecināmajās izmaksās paredzētās piegādes un pakalpojumi tiks nodrošināti, finansējuma saņēmējam organizējot iepirkumu, iepirkuma nolikumā un tehniskajā specifikācijā paredzot nosacījumus, kas ir saskaņā ar iepriekšminētajām metodikām, ņemot vērā plānoto piegāžu un pakalpojuma iepirkuma organizēšanas specifiku.
Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2024.gada 1. janvāra, taču projekta īstenošanas darbības, piemēram, inženierbūvju likvidēšana, izveide vai atjaunošana nedrīkst būt pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. Pirms projekta apstiprināšanas var veikt dažādus sagatavošanās darbus projekta īstenošanai, noslēgt iepirkuma līgumus un veikt dokumentācijas izstrādi, kas pēc pieredzes iepriekšējos finanšu plānošanas perioda projektos bijis laikietilpīgs process, kas radīja aizkavēšanos.  
6.1.1.7. pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu nosacījumiem, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Citi nosacījumi 
 
6.1.1.7. pasākuma ietvaros projekta rezultātu ilgtspēja atbilst projekta  pēcuzraudzības periodam, kas ir 5 gadi pēc projekta noslēgšanas. Projekta rezultātu uzturēšana jānodrošina visā projekta dzīves ciklā, kas ir vismaz 30 gadi pēc projekta noslēgšanas. Projekta rezultātu uzturēšana jāveic tā, lai tiktu nodrošināta ilgtspēju, uzturēšanu un apsaimniekošanu saskaņā ar spēkā esošo ĪADT dabas aizsardzības plānu vai ar ekspertu norādījumiem par teritoriju apsaimniekošanas darbībām pēc projekta noslēgšanas, reizē nodrošinot, ka pēc projekta darbību veikšanas renaturalizētajās un atjaunotajās teritorijās nenotiek kūdras ieguve.
Gadījumos, kad tiek organizēts iepirkums, kas atbilst publiskā iepirkuma principiem, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, nediskriminējošu un beznosacījumu konkursa procedūru (Eiropas Komisijas Paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu ((2016/C 262/01) 89.–96.punkts), tiek paredzēta norma, ka Pasākuma ietvaros iepirkums (konkrēta pakalpojuma) jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.   
Pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021. – 2027. gada plānošanas periodā nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kurus var izmaksāt vairākos maksājumos, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 100% procentus no projektam piešķirtā TPF finansējuma un valsts budžeta finansējuma kopsummas. Šāds piešķiramā maksājumu apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projekta īstenotājs ir arī DAP, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi un pamatojoties uz MK 2023.gada 25. aprīļa noteikumiem Nr. 205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā” (turpmāk MK noteikumi Nr. 205). Vienlaikus finansējuma saņēmējam tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu.  Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana ārtelpā, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, kā arī finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesamību.
Projekta ietvaros veicamiem iepirkumiem piemēro 2017.gada 20.jūnija MK noteikumu Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” 1. un 2. pielikumu visos gadījumos, kur tas attiecināms un iespējams, projekta ietvaros iegādājoties preces, pakalpojumus vai būvdarbu iepirkumus, kā arī publiskos iepirkumus īsteno sociāli atbildīgā veidā, piemērojot sociāli atbildīgā publiskā iepirkuma nosacījumus.  
HP “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 6.1.1.7. pasākumā iekļauts prasībā par zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu, papildus, ja projekta ietvaros radīsies azbestu saturoši materiāli, tie tiks apstrādāti, transportēti un utilizēti atbilstoši 2011.gada 19.aprīļa MK noteikumiem Nr. 301 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu”, kā arī projekta ietvaros radītie elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām: tiks nodrošināta to savākšana, atkalizmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu. 
6.1.1.7. pasākumam nav ietekmes uz HP “Energoefektivitāte pirmajā vietā”.  
Attiecībā uz HP “Klimatdrošināšana”, pasākumam ir noteikta tieša ietekme, paredzot projekta iesniegumā vērtēt klimatiskās ietekmes faktorus, lai tiktu veidota tāda infrastruktūra, kas ir noturīga pret šo klimata faktoru izpausmi piemēram, infrastruktūra, kas ir noturīga pret augstām temperatūrām, hidroloģiskā režīma izmaiņām, spēcīgu vēju. 
Attiecībā uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk – HP VINPI) noteikts, ka pasākumam ir netieša ietekme uz šo HP. Projektu mērķis ir tehniska rakstura, primāri tie ir pasākumi dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, bet projekta gaitā ir paredzēts īstenot arī tādas darbības kā, piemēram, ekotūrisma infrastruktūras izveide un teritoriju labiekārtošana, atjaunojamo teritoriju apsekošana un izpēte, un sabiedrības informēšanas, izglītošanas, komunikācijas  un vizuālās identitātes pasākumi kas nozīmē, ka teritoriju infrastruktūrai un vides informācijas piekļūstamībai ir ietekme uz personām ar invaliditāti, senioriem, ģimenēm ar bērniem, proti, tā ir jāveido piekļūstama un tas ir jāņem vērā, izstrādājot tehniskās specifikācijas iepirkumus, būvniecības ieceres dokumentāciju un būvprojektus. 
 
 
Ieviešanā iesaistītas institūcijas. 
 
Par 6.1.1.7. pasākuma īstenošanu atbildīgā iestāde ir VARAM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pilda sadarbības iestādes funkcijas.  
6.1.1.7. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji apstiprināti ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā (turpmāk - Uzraudzības komiteja)  2024. gada 29. janvārī ar lēmumu nr. L-2024/21-27/09.  

Projektu iesniegums, tā vērtēšana un atlases process.   
 
6.1.1.7. pasākumā projekta iesniedzējs iesniedz vienu projekta iesniegumu.   

6.1.1.7. pasākuma atlase norisināsies ierobežotas projektu atlases veidā un finansējuma saņēmējs būs LVM.  LVM valdījumā esošajā teritorijā ietilpst vairāk kā 6000 purvu teritoriju [1], no kurām 84 uzskatāmas par vēsturiskām kūdras ieguves vietām, no kurām  16 ir ĪADT. Viena no LVM funkcijām ir tam valdījumā nodoto teritoriju apsaimniekošana, un kā viena no darbībām, ko LMV ir veicis jau pirms 6.1.1.7. pasākuma īstenošanas uzsākšanas ir vēsturisko kūdras ieguves vietu un degradēto purvu teritoriju apzināšana. Līdz ar datu un informācijas ieguvi par degradēto purvu un vēsturisko kūdras ieguves vietu aktuālo stāvokli, LVM ir pieejama visprecīzākā informācija par degradētajām purvu un vēsturisko kūdras ieguves vietām, kur 6.1.1.7. pasākuma darbību veikšana sniegtu maksimālu ieguvumu teritoriju renaturalizācijai. Tādejādi LVM spēs izvēlēties projekta teritorijas, kuru apsaimniekošanas pasākumi sniegs maksimālu ieguvumu ne tikai konkrētajā projekta teritorijā, bet arī pozitīvi ietekmēs blakus esošo biotopu stāvokli, kā arī uzlabos to bioloģisko daudzveidību.  
Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē elektroniski Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.  
Projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datums ir diena, kurā projekts iesniegts Noteikumu projektā iekļautās prasības, kas tiks ietvertas arī projektu iesniegumā un vērtēšanas kritērijos. 

Īstenošana un uzraudzība. Projekta uzraudzību nodrošina sadarbības iestāde.  
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Projektam tiks sagatavota izmaksu-ieguvumu analīze. Vēsturisko kūdras ieguves vietu atjaunošanas pasākumu lietderības un efektivitātes novērtēšanai nepieciešams sniegt ekosistēmu pakalpojumu (turpmāk – EP) novērtējumu. EP pieeja apraksta ieguvumus, ko cilvēki gūst no dabas resursu izmantošanas un ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana palīdz apzināt dabas ekosistēmu vērtību un devumu sabiedrībai, apzināt saimnieciski izdevīgāko un ilgtspējīgāko teritorijas attīstības variantu, kā arī aprēķināt vides saglabāšanai nepieciešamā un ieguldītā finansējuma atdevi. EP novērtējums ir jāgatavo katrai projekta īstenošanas vietai, tajā iekļaujot informāciju par ekosistēmu regulējošajiem pakalpojumiem (tie attiecas uz klimata, nokrišņu, ūdens, piemēram, plūdu, regulēšanu), kultūras pakalpojumiem (garīgo un estētisko labsajūtu veicinoši pakalpojumi) un apgādes pakalpojumiem (piemēram, pārtika, ūdens, koksne). Atsevišķu teritoriju revitalizācijas un apsaimniekošanas pasākumu īstenošana var radīt tūlītēju vai drīzu pozitīvu ietekmi, savukārt citu pasākumu ietekme varētu būt novērojama ilgākā laika periodā. Šī iemesla dēļ visu novērtējumu sagatavošanā jāizmanto viena metode un EP ietvaros vērtējums ir jāveic trīs laika periodiem –  esošās situācijas novērtējums, īstermiņa attīstības scenārijs un ilgtermiņa attīstības scenārijs. Ja EP novērtējumu nav iespējams sagatavot  uz projekta iesniegšanas brīdi, tad tiek iesniegts apliecinājums par šāda EP novērtējuma  sagatavošanu projekta izpildes laikā.  

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
TPTP, kā arī Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā 2021.-2027. 
Apraksts
-

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Īstenojot projektu, nākotnē ieguvumus saņems sabiedrība kopumā, jo tiks uzlabota purvu ekosistēmu kvalitāte, sekmēta ES nozīmes biotopu kvalitāte, tiks uzlabotas biotopu funkcijas, tostarp ūdens regulācija, aizsardzība pret plūdiem, uzlabota oglekļa regulācijas funkcija, sniegtas rekreācijas un ekotūrisma iespējas, kas kopumā sniedz pozitīvu ietekmi uz sabiedrību.   
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Tiks ietekmēti pakalpojumu sniedzēji projektēšanas, būvniecības un autoruzraudzības pakalpojumu jomā hidrotehnisko risinājumu veikšanai, kam investīciju īstenošanas rezultātā tiktu paplašināts klientu loks. 
6.1.1.7.pasākuma ietvaros LVM pilda finansējuma saņēmēja funkcijas, VARAM pilda ES fondu atbildīgās iestādes funkcijas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Tā kā projekts veicinās arī ekotūrisma potenciālu ĪADT, tad arī potenciāli apkārtnē tas var radīt labvēlīgu vidi arī uz tūrisma attīstību. 

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks realizēti projekti, kas ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, kas nodarbojas ar, piemēram, hidroloģisko izpēti vai biotopu stāvokļa izvērtēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā – būvdarbu veikšanu.  

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
6.1.1.7. pasākuma īstenošanā, izvirzītā mērķa sasniegšanai var tikt algoti darbinieki, piemēram, biotopu eksperti vai hidrologi, kas konsultēs vai izstrādās plānus rīcībām, kas jāīsteno, lai sasniegtu pasākuma īstenošanas mērķi – revitalizētas purvu vai vēsturisko kūdras ieguves teritorijas. Ja pasākuma īstenošanai būs nepieciešams veikt būvdarbus, tad tik veicināta nodarbinātību izveidojot darba vietas celtniekiem, būvdarbu uzraugiem, projektētājiem vai citiem nepieciešamajiem speciālistiem. 

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
600 000
0
1 000 000
0
1 200 000
900 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
600 000
0
1 000 000
0
1 200 000
900 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
705 882
0
1 176 471
0
1 411 765
1 058 824
2.1. valsts pamatbudžets
0
705 882
0
1 176 471
0
1 411 765
1 058 824
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-105 882
0
-176 471
0
-211 765
-158 824
3.1. valsts pamatbudžets
0
-105 882
0
-176 471
0
-211 765
-158 824
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-105 882
-176 471
-211 765
-158 824
5.1. valsts pamatbudžets
-105 882
-176 471
-211 765
-158 824
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2024., 2025.,2026., 2027., 2028. un 2029. gadā projekta darbības un finansējums tiks plānots saskaņā ar plānoto laika grafiku, taču tas var mainīties atbilstoši faktiskajai situācijai. 
 
Izmaiņas kārtējā gadā norādītas atbilstoši finansējuma saņēmēja prognozēm par projektu īstenošanas gaitu un plānotajām darbībām. Budžeta ieņēmumi plānoti kā TPF finansējuma atmaksas, savukārt izdevumi - projektā plānotā TPF finansējuma summa (nepārsniedz 85%) un  valsts budžeta vai privātais līdzfinansējuma summa, kas sasniedz vismaz 15% no kopējā attiecināmā finansējuma summa. 
Kopumā paredzēti budžeta izdevumi 7 058 824 euro, tai skaitā 6 000 000 euro TPF finansējuma atmaksas un 1 058 824 euro valsts budžeta līdzfinansējums. Projekta ietvaros privātais līdzfinansējums paredzēts tikai kā papildus finansējuma avots gadījumos, ja tiek pārsniegta TPF un valsts budžeta līdzfinansējuma attiecināmā daļa. 

VARAM plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi ir šādas: 
2024. gadā: 705 882 euro no kuriem TPF finansējums (85%) sastāda 600 000 euro, bet valsts budžeta līdzfinansējums (15%) sastāda 105 882 euro.
2025. gadā: 1 176 471 no kuriem TPF finansējums (85%) sastāda 1 000 000 euro, bet valsts budžeta līdzfinansējums (15%) sastāda 176 471 euro.
2026. gadā: 1 411 765 euro, no kuriem TPF finansējums (85%) sastāda 1 200 000 euro, bet valsts budžeta līdzfinansējums (15%) sastāda 211 765 euro.
2027. gadā: 1 058 824 euro, no kuriem TPF finansējums (85%) sastāda 900 000 euro, bet valsts budžeta līdzfinansējums (15%) sastāda 158 824 euro.
2028.gadā: 1 764 706, no kuriem TPF finansējums (85%) sastāda 1 500 000 euro, bet valsts budžeta līdzfinansējums (15%) sastāda 264 706 euro.
2029.gadā: 941 176, no kuriem TPF finansējums (85%) sastāda 800 000 euro, bet valsts budžeta līdzfinansējums (15%) sastāda 141 176 euro.

Investīcijas plānotas zem šādiem intervences kodiem: 
079 - Pasākumi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un saglabāšanai.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Ieņēmumi plānoti kā TPF finansējuma daļa 85% apmērā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Izdevumi plānoti kā TPF (85%) un valsts budžeta līdzfinansējuma daļas (15%) summa. 
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms
Cita informācija
6.1.1.7.pasākuma īstenošanai nepieciešamais TPF un valsts budžeta līdzfinansējums tiks pieprasīts no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. 
Ievērojot MK noteikumu Nr. 205 prasības, budžeta līdzekļu plānošanu un maksājumu veikšanu, projekta īstenotājam/finansējuma saņēmējam akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” nodrošinās sadarbības iestāde. Savukārt, sadarbības partnerim – Dabas aizsardzības pārvaldei pasākuma ietvaros plānoto valsts budžeta līdzekļu plānošanu un maksājumu veikšanu nodrošinās VARAM.

Pēc pasākuma īstenošanas LVM projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras uzturēšanai izmantos savus līdzekļus. 
Pēc projekta īstenošanas projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras uzturēšanai DAP būs nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta, jo projekta ietvaros izveidotajā infrastruktūrā netiks gūti ieņēmumi un darbības projektā tiek veiktas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros. Pasākuma ietvaros izveidotās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas tiks ņemtas vērā, sastādot ikgadējo budžetu deleģēto uzdevumu veikšanai. Šīs izmaksas tiks plānotas kā uzturēšanas izmaksas pabeigtam Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētam projektam, ierosinot pārdalīt finansējumu no attiecīgā gada valsts budžeta  likumā  noteiktās apropriācijas budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve” uz attiecīgu VARAM budžeta programmu/apakšprogrammu.

2. tabula Prognozētās DAP uzturēšanas izmaksas (EUR) projektu pēcieviešanas periodā pa atbalstāmajām darbībām.
 
Prognozētās uzturēšanas izmaksas projektu pēcieviešanas periodā 2030 2031 2032 2033 2034 turpmāk ik gadu, EUR
Kopsumma gadā 20 500 20 500 20 500 35 500 67 000 20 500
Uzbūvēto aizsprostu novērtēšana un uzturēšana/apsaimniekošana 5 000 5 000 5 000 20 000 50 000 5 000
Hidroloģiskais monitorings trijās teritorijās 14 400 14 400 14 400 14 400 14 400 14 400
Veģetācijas monitorings trīs teritorijās (KŅP un 2 vietas GNP) 900 900 900 900 900 900
Informācijas stendi teritorijās (informācijas stendu plākšņu nomaiņa un uzturēšana) 200 200 200 200 1 700 200
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, TPF un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
Noteikumu projektā pārņemtas normas attiecībā uz projektā nodrošināmo komunikācijas un vizuālās identitātes prasībām un pievienotās vērtības nodokļa attiecināmību, projekta vadības izmaksām un netiešo likmju piemērošanu, neparedzot stingrākas prasības.
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
Noteikumu projektā pārņemtas normas attiecībā uz interešu konflikta novēršanu, neparedzot stingrākas prasības.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, TPF un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
64. panta 1.punkta c apakšpunkts
25. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
55. panta 1.punkts 
22.8. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
50. panta 1. punkts
30.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
47. pants
30.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
30.8. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Skaidrojums
Atbilstoši MK 2022.gada 2. novembra sēdes protokola Nr. 55, 27§ 5. punktam, lai nodrošinātu Atveseļošanas instrumenta (Next Generation EU) noteikto termiņu ievērošanu, visi ar TPTP pasākumu īstenošanu saistītie normatīvo aktu projekti izskatīšanai MK tiek virzīti steidzamības kārtībā. Vienlaikus Noteikumu projekts tā saskaņošanas procesā tiek saskaņots ar iesaistītajām pusēm. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un to piemērošanas metodika, kam informatīvos nolūkos pievienots arī Noteikumu projekts un anotācija, tiek saskaņoti ES fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā, kuras sastāvā arī ir iepriekšminētās organizācijas. 

6.4. Cita informācija

Iesaistītās nevalstiskās organizācijas 
6.1.1.7. pasākuma īstenošana un sasniedzamie mērķi ir prezentēti JTP Groundwork īstenotā konferencē "Labākā prakse kūdras atradņu atjaunošanā", kur ar tiem tika iepazīstināti dalībnieki no dažādiem ar kūdru un dabas aizsardzību saistītajiem sektoriem - dalībnieki no pētniecības iestādēm Latvijā un Igaunijā, kā Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", kā Peat Carbon, Peat4RES, Life Restore , Latvijas kūdras asociācijas, Starptautiskā kūdras asociācija (International Peatland association), biedrība “Zaļā brīvība”, Latvijas Kūdras asociācija, Starptautiskā kūdras biedrība (International Peatland society) un citi.  

Pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji 2024. gada 29. janvārī ar lēmumu nr. L-2024/21-27/09 ir apstiprināti Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā, kuras sastāvā ir iekļauti arī sadarbības, sociālie, nevalstiskā sektora un reģionālie partneri.  
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • Finanšu ministrija
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta aktivitātes ietekmē NAP 2021-2027 rīcības virziena “Daba un vide “Zaļais kurss”” rīcības virziena mērķi Nr. 258 “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas balstīta zinātniskajos pētījumos, līdzsvarojot ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās intereses”, rīcības virziena mērķi Nr. 290 ''Aizsargājamo biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanas pasākumu realizēšana saskaņā ar zinātniski pamatotiem sugu un biotopu aizsardzības un dabas aizsardzības plāniem'' un meža putnu indeksu.  

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā ir iespējams ekotūrisma attīstības potenciāls, kā arī revitalizācijas un degradēto purvu teritoriju atjaunošanas darbību pozitīvā ietekme uzlabos biotopu stāvokli.   

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Degradēto purvu renaturalizācijas rezultātā palielinās pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību, kā arī uzlabosies biotopu kvalitāte. Kūdras ieguves vietās atjaunojot purva veģetāciju un kūdras veidošanās procesu, samazinās kūdras lauku un tiem piegulošo teritoriju ugunsbīstamība, mazinās invazīvu svešzemju sugu ieviešanās un izplatīšanās risks. Atjaunojot purvu teritoriju hidroloģisko režīmu un ieviešot purviem raksturīgo veģetāciju, renaturalizētajās platībās var ieviesties purva biotopiem raksturīgas, arī retas un aizsargājamas, augu un dzīvnieku sugas un uzlabojas biotopu kvalitāte. Renaturalizētas teritorijas var kalpot kā nozīmīgas putnu ligzdošanas un barošanās vietas, kā arī atpūtas vietas putnu migrācijas laikā. 

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Aktivitāšu īstenošana var pozitīvi ietekmēt bioloģisko daudzveidību un uzlabot biotopu stāvokli, vienlaikus arī ilgtermiņā samazināt klimata pārmaiņu ietekmi, jo dabiskajiem purviem ir ievērojama nozīme siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uzkrāšanā, purvu veģetācija absorbē ogļskābo gāzi no atmosfēras un ar dažādu bioloģisko procesu palīdzību ieslēdz oglekli kūdrā. 
 

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektu ietvaros tiks īstenotas vispārīgās un specifiskās HP VINPI, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības:
Vispārīgās darbības
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, un vizuālās identitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un  tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”,
- tiks nodrošināts, ka  informācija tīmeklī  ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus. Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
- projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem (skat. LM metodisko materiālu “Ceļvedis iekļaujošas vides veidošanai valsts un pašvaldību iestādēs (2020) https://www.lm.gov.lv/lv/celvedis-ieklaujosas-vides-veidosanai-valsts-un-pasvaldibu-iestades-2020 );

Specifiskās darbības
- darbības, kas attiecas uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību ievērošanu:
tiks nodrošināti konsultatīva rakstura pasākumi par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, tostarp piesaistīti eksperti vai nodrošinātas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses (piemēram, informatīvo materiālu izstrādes procesā, vides piekļūstamības novērtēšanai u.c. (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus u.c.));
- mediju kampaņās, semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu īstenošanā sabiedrības informēšanai tiks nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piem., tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ierakstīšana);
- projektēšanas laikā un pirms objekta nodošanas ekspluatācijā publiskajai infrastruktūrai tiks veikts vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums, kur iegūto punktu skaits nav zemāks par 8 (LM vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma metodika pieejama šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/vides-pieklustamibas-pasnovertejums ).

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
6.1.1.7.pasākuma īstenošanā tiks piemēroti HP VINPI nosacījumi, piemēram, tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus,  sievietēm un vīriešiem nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos, (t.sk. piemērota vienlīdzīgas bonusu sistēma, veselības apdrošināšana u.c.), projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem, kā arī  citas aktivitātes, kas atbilst HP VINPI nosacījumiem. 

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

6.1.1.7.pasākuma MK noteikumu projekta 22.13. apakšpunktā ir noteikts, ka finansējuma saņēmējs nodrošina HP VINPI ievērošanu.

6.1.1.7.pasākumam ir netieša ietekme uz HP VINPI.  Projektu iesniegumu vērtēšanai ir izstrādāts specifiskais atbalsta vērtēšanas kritērijs Nr. 2.5., kur norādīts, ka  projektu iesniedzējiem ir jāsniedz informācija par šī horizontālā principa ievērošanu, paredzot trīs specifiskas, trīs vispārīgas darbības un rādītājus, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu. Tā pat projekta iesniegumu izvērtēšanai ir izstrādāts specifiskās atbilstības kritērijs Nr. 2.6., kur paredzēts, ka projekta ietvaros veicamie iepirkumi tiek veikti sociāli atbildīgā veidā, piemērojot sociāli atbildīgā publiskā iepirkuma nosacījumus.

Horizontālā principa rādītāji: 
- konsultatīva rakstura pasākumu par vides pieejamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem (piemēram, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas būvprojekta izstrādes un pabeigšanas posmā) skaits (VINPI18). 
- Mediju kampaņu, semināru, konferenču  un komunikācijas pasākumu skaits, kuros  sabiedrības informēšanai tika nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piem., tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ieraksti) (VINPI_02.2);
Pielikumi