Anotācija

24-TA-1380: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.4. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" un 2.1.1.7. pasākuma "Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.4. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" īstenošanas noteikumi” un 2.1.1.7. pasākuma "Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu, lai veicinātu energoefektivitātes paaugstināšanu ēkās, it īpaši publiskajās ēkās
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Direktīva 2023/1791) 6. panta pirmo daļu dalībvalsts nodrošina, lai katru gadu tiktu renovēti vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām. Dalībvalstis var izvēlēties, kuras ēkas iekļaut 3 % renovācijas prasībā, renovējamo ēku izvēlē pienācīgi ņemot vērā izmaksu lietderību un tehnisko iespējamību.
Lai nodrošinātu augstāk minēto mērķu sasniegšanu, Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) īsteno 2.1.1.4. pasākumu "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" (turpmāk – 2.1.1.4. pasākums) un sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (turpmāk - IZM) 2.1.1.7. pasākumu "Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija " (turpmāk – 2.1.1.7. pasākums, abi kopā - pasākumi), kuru mērķis ir fokusēts uz valstij īpašumā un valdījumā esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšana, ietverot ēku energosertifikāciju un būvdarbus energoefektivitātes palielināšanai, t.sk., viedās pārvaldības risinājumus, infrastruktūras un tehnoloģisko procesu energoefektivitātes uzlabošanu, t.sk. ar AER, sasniedzot ēku primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 30% apmērā un veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām. Savukārt, 2.1.1.7. pasākuma ietvaros attiecīgās darbības iecerēts īstenot reducējot potenciālo finansējuma saņēmēju atbilstoši IZM definētām prioritātēm izglītības sektorā.
Attiecīgi pasākumu realizācijas mērķis ir tuvoties iepriekš minētajās direktīvās Latvijai noteikto saistošo rādītāju sasniegšanai, nodrošinot, ka ēkas, kuras vēlas virzīties uz nulles enerģijas/bezemisiju ēkām saņem atbalstu attiecīgo darbu veikšanai, vienlaikus neierobežojot iespēju arī tām ēkām, kurās praktiski iespējams sasniegt tikai minimālo 30% ietaupījumu, saņemt atbalstu energoefektivitātes darbu veikšanai.
 Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk - BVKB) sagatavo un publisko to centrālās valdības apsildāmo un/vai dzesējamo ēku sarakstu (saskaņā ar Direktīvas 2023/1791 6. panta pirmās daļas prasībām, dalībvalstis minēto sarakstu atjaunina vismaz reizi divos gados), kuru kopējā izmantojamā platība ir lielāka par 250 m2, izņemot ēkas, uz kurām attiecas izņēmums. Atbilstoši aktuālajiem pieejamiem datiem, 2023. gadā ir uzskaitītas 696 centrālās valdības ēkas ar kopējo platību 1 514 287 m2.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Direktīvas 2023/1791 6. panta pirmo daļu, dalībvalsts nodrošina, lai katru gadu tiktu renovēti vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām. Dalībvalstis var izvēlēties, kuras ēkas iekļaut 3 % renovācijas prasībā, renovējamo ēku izvēlē pienācīgi ņemot vērā izmaksu lietderību un tehnisko iespējamību.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts nosaka projekta iesniedzējus, atbalstāmās darbības, pieejamo finansējumu un projekta īstenošanas nosacījumus 2.1.1.4. un 2.1.1.7. pasākumu ietvaros.

Vispārīgi pasākumu īstenošanas nosacījumi
Pasākumiem pieejamais finansējums ir līdz 114 746 160 euro, tai skaitā:
2.1.1.4. pasākumam plānotais kopējais publiskais finansējums ir 101 696 160 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 16 040 058 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 86 441 736 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 13 634 050 euro), valsts budžeta līdzfinansējums – 12 350 931 euro un privātais līdzfinansējums* vismaz 2 903 493 euro apmērā (valsts budžeta un privātā līdzfinansējuma elastības finansējuma apjoms – 2 406 008 euro).
* Vidusposma pārskata ietvaros privātā līdzfinansējuma elastība netiek pārdalīta citu specifisko atbalsta mērķu/pasākumu īstenošanai.
2.1.1.7. pasākumam plānotais kopējais publiskais finansējums ir 13 050 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 2 058 315 euro), tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 11 092 500 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 1 749 568 euro) un valsts budžeta finansējums – 1 957 500 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 308 747 euro).
2.1.1.4. pasākuma ietvaros atbalsts tiek piešķirts centrālās vadības ēku energoefektivitātes veicināšanai valsts īpašumā esošajās ēkās, nespecificējot ēkas pielietojuma veidu.
Savukārt, 2.1.1.7. pasākumā atbalsts tiek piešķirts IZM izvirzītam prioritāram projektam, kur atbilstoši IZM sniegtam viedoklim projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs būs Latvijas Universitāte, projektu fokusējot gan uz energoefektivitātes uzlabošanu, gan studiju un pētniecības konsolidāciju vienā akadēmiskajā apmetnē. 

Abu pasākumu ietvaros atbalsts tiek piešķirts granta veidā energoefektivitātes paaugstināšanas jeb uzlabošanas pasākumu īstenošanai. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ir tādas darbības, kuru rezultātā tiek panākts pārbaudāms, izmērāms vai aprēķināms energoefektivitātes pieaugums.

Pasākumu rādītāji
Lai nodrošinātu pasākumu iznākuma rādītāju sasniegšanu, katram projektam gan 2.1.1.4., gan 2.1.1.7. pasākuma ietvaros ir jāuzrāda plānotais primārās enerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas, kas ir ne mazāks kā 30% gadā no ēkas energosertifikātā aprēķinātā primārās enerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas.
Vienlaikus 2.1.1.4. pasākumam kopumā ir jāsasniedz šādi mērķi, kuri tiks sasniegti katram atsevišķam projektam paredzot sasniegt konkrētu platību un primārās enerģijas gada patēriņa samazinājumu:
atbalstīto valsts ēku platība – vismaz 186 836 m2;
primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums – vismaz 26 260 MWh/gadā.

Savukārt 2.1.1.7. pasākuma ietvaros atbalstīto ēku platība ir noteikta vismaz 85 136 m2, bet primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums - vismaz 1 620 MWh/gadā, kas attiecīgi tiks sasniegti Latvijas Universitātei īstenojot projektu.

Kopumā 2.1.1.4., 2.1.1.7. un 2.1.1.8. pasākumu ietvaros sasniedzami šādi rādītāji:
atbalstīto valsts ēku platība – vismaz 299 106 m2;
primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums – vismaz 29 312 MWh/gadā.

EM norāda, ka attiecīgie pasākumu ietvaros sasniedzamie rādītāji ir noteikti, vadoties no priekšlikumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam grozījumiem, kas, pamatojoties uz būvniecības cenu izmaiņām, paredz rādītāju samazinājumu. EM informēs Ministru kabinetu par priekšlikumiem rīcībai gadījumā, ja netiks saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam.

Lai nodrošinātu Pasākuma ietvaros sasniegtā kopējā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma uzskaiti, tādējādi sekmējot Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) Nr. 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) 8. pantā "Enerģijas ietaupījuma pienākums" noteiktā pienākuma, kas ir saistošs arī Latvijai, izpildi, kā nacionālais rādītājs noteikts kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums, kura sasniedzamā vērtība ir saistīta ar projektos paredzētajām darbībām, t.i. netiek noteikta nacionālā rādītāja sasniedzamā vērtība, jo tā tiks noteikta atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajām vērtībām, kura sasniedzamā vērtība ir norādāma projekta iesniegumā. Galapatēriņa ietaupījumu aprēķinā ņem vērā 2022. gada 18. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 660 “Energoefektivitātes monitoringa noteikumi” nosacījumus. Finansējuma saņēmējs vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas sadarbības iestādei iesniedz pārskatu par enerģijas patēriņu (tai skaitā enerģijas galapatēriņa ietaupījumu).

Gandrīz nulles vai bezemisiju ēku mērķu sasniegšana
Skaidrojam, ka ar Eiropas Komisiju apstiprinātajā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk- programma), 2.1.1.4. un 2.1.1.7. pasākumi ietverti zem intervences koda "042", nosakot to, ka 2.1.1.4. un 2.1.1.7. pasākumos ietvaros jāīsteno vidēji dziļa renovācija (vismaz 30% ietaupījums kopējai primārai enerģijai). Vienlaikus, programmā iekļauto specifisko atbalsta mērķu rādītāju aprakstā ietverti sasniedzamie rādītāji, kas aprēķināti, balstoties uz 2.1.1.4. un 2.1.1.7. pasākumu sasniedzamo mērķi jeb 30% ietaupījumu kopējai primārai enerģijai. Ņemot vērā iepriekš minēto un šī brīža projektu gatavību, atbalsta programmai tiek piemērots mērķis samazināt primārās enerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas ne mazāk kā 30% gadā no ēkas energosertifikātā aprēķinātā primārās enerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas.
Saskaņā ar šo noteikumu 41. punktu, sadarbības iestāde 12 mēnešu laikā no 2.1.1.4. pasākumu atlases pirmās kārtas projekta iesniegumu iesniegšanas beigu datuma izsludina 2.1.1.4. pasākumu atlases otro kārtu par 2.1.1.4. pasākumu ietvaros neizlietoto finansējumu. Otrās atlases kārtas atlases ietvaros tiks piemērots mērķis sasniegt gandrīz nulles emisiju ēkas vai bezemisijas ēkas statusu.

Prasības projekta iesniedzējam
Projekta iesniedzējs 2.1.1.4. pasākuma ietvaros ir noteikumu projekta pielikumā minētā valsts pārvaldes iestāde, valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veicošas atvasinātas publiskas persona vai valsts kapitālsabiedrība (iesniedzot projekta iesniegumus par ēku, kurā izvietota tiešās valsts pārvaldes iestāde vai tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde).
Projekta iesniedzējs 2.1.1.7. pasākuma ietvaros ir noteikts Latvijas Universitāte, atbilstoši IZM sniegtajai informācijai. Norādām, ka IZM finansējuma saņēmēju ir izvēlējusies, veicot investīciju vajadzību aptauju un attiecīgās investīciju vajadzības vērtējot atbilstoši IZM definētiem kritērijiem, proti, projekts fokusēts gan uz energoefektivitātes uzlabošanu, gan studiju un pētniecības konsolidāciju vienā akadēmiskajā apmetnē, kā arī projektam ir augsta gatavība. Pēc attiecīgā izvērtējuma veikšanas IZM ir izvēlējusies Latvijas Universitāti kā projekta iesniedzēju 2.1.1.7. pasākuma ietvaros.

Finansējuma sadalījums
BVKB ir iestāde, kas uztur iepriekš minēto centrālās valdības ēku sarakstu. Centrālās valdības ēku sarakstā ir pieejama informācija par ēkas īpašnieku, lietotāju, ēkas adresi, būves kadastra apzīmējumu, ekspluatācijas uzsākšanas gadu, ēkas kopējo platību un energoefektivitātes novērtējumu. Saraksts ir publiski pieejams BVKB mājas lapā. 2023. gadā ir uzskaitītas 696 centrālās valdības ēkas ar kopējo platību 1 514 287 m2, savukārt, ņemot vērā, ka informācija par 2023. gadu tika publiskota 2024. gada 31. oktobrī un atbalsta programmas izstrāde tika uzsākta 2024. gada jūnijā, finansējuma sadalījums ir balstīts uz informāciju, kas ir publiskots par 2022. gadu (2022. gadā tika uzskaitītas 594 centrālās valdības ēkas ar kopējo platību 1 288 585 m2)
Vadoties no BVKB saraksta par 2022. gadu, EM apkopoja informāciju par tām centrālās valdības ēkām, kuru enerģijas patēriņš šobrīd ir lielāks par 200 kWh/m² gadā, un kuras līdz ar to var uzskatīt par ēkām ar viszemāko energoefektivitāti. EM pieprasīja informāciju par resoru pārziņā esošajām ēkām, tai skaitā informāciju par šo ēku plānotām energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, projekta izmaksām un primāras enerģijas ietaupījumu. Pamatojoties uz iestāžu sniegtajām atbildēm, no saraksta tika izņemta ēkas, kurām mainīts īpašnieks un kuru atjaunošanu ministrija neatbalsta dažādu iemeslu dēļ (nav lietderīgi atjaunot, nav paredzēts turpmāk lietot, plānota nojaukšana, atsavināšana).
Ņemot vērā, ka EM apkopotajā valsts ēku sarakstā visām iekļautajām ēkām nav veikta ēku energosertifikācija un sagatavota tehniskā dokumentācija, precīzi novērtēt ēkas esošo tehnisko stāvokli un projekta īstenošanai nepieciešamās izmaksas ir neiespējami, līdz ar to šis indikatīvais saraksts tika izmantots, lai noteiktu finansējuma sadalījumu atbilstoši resoram. Pieejamais publiskais finansējums tiek piešķirts attiecīgajam resoram, vadoties no ēku platības, kurās nepieciešams veikt energoefektivitātes darbus. Katra resora pienākums ir veikt ēkas (ēku grupas) identificēšanu, izvērtēšanu un priekšatlasi, lai nodrošinātu to atbilstību pasākuma sasniedzamajiem rādītājiem un nepārsniegtu resora kopējo pieejamo ERAF finansējumu, tādējādi mazinot riskus pasākumu ietvaros noteikto rādītāju sasniegšanai
Finansējums tiek piešķirts šādām ministrijām: Labklājības, Iekšlietu, Veselības, Finanšu, Zemkopības, Izglītības un zinātnes, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Katrs resors, identificējot precīzu nepieciešamo valsts līdzfinansējuma apjomu, nāks ar atsevišķu valsts budžeta finanšu līdzekļu pieprasījumu, lai nodrošinātu projektā paredzēto līdzfinansējumu. EM līdz ar šo Ministru kabineta noteikumu izstrādi nevirzīs budžeta līdzfinansējuma pieprasījumu programmā, bet katram resoram, veicot projekta izstrādi, nepieciešams noteikt un attiecīgā kārtībā pieprasīt valsts budžeta līdzfinansējumu.
Finansējums tiek piešķirts Latvijas Bankai kā atvasinātai publiskai personai un Latvijas Republikas Saeimai kā Latvijas Republikas parlamentam. Tāpat finansējums tiek piešķirts VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un SIA "Tiesu namu aģentūra" (valsts kapitālsabiedrības, kuras saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto deleģējumu lieto, pārvalda vai apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus), iesniedzot projekta iesniegumus par ēku, kurā izvietota tiešās valsts pārvaldes iestāde vai tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde.
Veicot nozaru vajadzību aptaujas un potenciālo projekta iesniedzēju apzināšanu, tika secināts, ka vairākas no ministrijām jau šobrīd spēj definēt konkrētas padotības iestādes, to projektus un nepieciešamo finansējumu, attiecīgi, vadoties no ministriju vēlmēm, noteikumu projekts paredz ne tikai ministriju finansējuma sadalījumu, bet dažiem no resoriem jau ir iezīmēti arī konkrēti projekti.
Papildus, 2.1.1.4. pasākuma ietvaros ir paredzēts speciāls finansējums iekšlietu resoram. Ņemot vērā iekšlietu struktūru faktisko stāvokli, tā iespējas piesaistīt ārvalstu finansējumu ārpus 2.1.1.4. pasākuma, kā arī drošību kā vispārējo valdības prioritāti, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” atbilstoši Iekšlietu ministrijas prioritātēm, ir iecerējusi realizēt projektus, tai skaitā energoefektivitātes uzlabošanai, par ēkām Rīgā, Gaujas ielā 15, kad.apz. 01000870149001, un Daugavpils cietoksnī: Daugavpils, 2.Oficieru ielā 1, kad.apz. 05000112021001, un 2.Oficieru ielā 3, kad.apz. 05000112016001. Šim mērķim 2.1.1.4. pasākuma ietvaros plānots piešķirt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 11 092 500 euro apmērā: ēkas Rīgā, Gaujas ielā 15 rekonstrukcijai un pielāgošanai Valsts policijas vajadzībām nepieciešami 8 290 856 euro, ēku Daugavpils cietoksnī rekonstrukcijai un pielāgošanai Valsts policijas vajadzībām nepieciešami 2 801 644 euro. Pārējo finansējumu plānots piesaistīt ar aizdevumu.
Noteikumu projekta pielikumā (finansējuma sadalījums) attiecīgi nodalīts VAS “Valsts nekustamie īpašumi” finansējums ēku ar viszemāko energoefektivitāti atjaunošanai un finansējums iepriekš minēto ēku Rīgā, Gaujas ielā 15 un Daugavpils cietoksnī atjaunošanai.
Vienlaikus, Iekšlietu ministrija sadarbībā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iesniegs Ministru kabinetā atsevišķu informatīvo ziņojumu par ēku Rīgā, Gaujas ielā 15 un Daugavpils cietoksnī turpmāku attīstību, norādot projektu mērogus, nepieciešamo finansējumu un avotus, ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kā arī turpmākās attīstības perspektīvas.
Atbilstoši Iekšlietu ministrijas un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” piedāvātam finansējuma modelim, attiecīgajiem projektiem Rīgā, Gaujas ielā 15 un Daugavpils cietoksnī nav nepieciešams valsts budžeta līdzfinansējums un minētajiem projektiem līdzfinansējumu plānots nodrošināt no VAS “Valsts nekustamie īpašumi” aizņēmuma, ņemot vērā, ka valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” ir klasificēta vispārējās valdības sektorā un ar savu saimniecisko un finanšu darbību Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijas izpratnē ietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
Projekti Rīgā, Gaujas ielā 15 un Daugavpils cietoksnī nodrošinās attiecīgo projektam paredzēto kritēriju izpildi.

Tāpat jānorāda, ka Ēku energoefektivitātes likums neparedz to, ka ēkas energosertifikāta neesamība ēkai padarītu attiecīgo ēku par ekspluatācijā neesošu. Savukārt attiecībā uz ēku energosertifikācijas procesu ir piemērojams Ministru kabineta 2021. gada 8.aprīļa noteikumu Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” 42.punkts, kas paredz, ka ēkas energosertifikāciju veic saskaņā ar minēto noteikumu 7. pielikumā norādītajiem ēku energoefektivitātes visaptverošajiem standartiem. Tātad tiek izmantoti LVS EN ISO 52000 standartu grupas standarti, kuri ir kā obligāti pielietojamie standarti ēku energosertifikācijas procesā un energoefektivitātes rādītāju aprēķinā. Piemēram, attiecībā uz ēkām, par kuru siltumenerģijas patēriņu nav iegūstami enerģijas patēriņa dati atbilstoši LVS EN ISO 52000-1:2017 3.tabulai iespējams izvēlēties ēku energoefektivitātes apakšveidu “Pielāgots” un atbilstoši tam veikt aprēķinu ēkas energoefektivitātei.

Demarkācija
Pasākumu ietvaros tiks nodrošināta demarkācija ar Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" (ESF 2014. - 2020. gada plānošanas periods), Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.4.i. investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās", Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.5. pasākuma „Klimata neitrāli risinājumi profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmās, vidē un infrastruktūrā”, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.8. pasākuma "Energoefektivitāti veicinoši pasākumi kultūras infrastruktūrā" ietvaros atbalstītajiem un plānotajiem atbalstāmajiem finansējuma saņēmējiem.
Pasākumu ietvaros nav paredzēts atbalstīt valsts ēkas, kuras tika atbalstītas 4.2.1.2. pasākuma ietvaros, ēkas, kurās tiek nodrošināta kultūras funkcija (1.2.1.4.i. investīcijas un 2.1.1.8. pasākums), kā arī ēkas, kurās tiek īstenotas profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmas un kuras tiks atbalstītas 2.1.1.5. pasākuma ietvaros. 

Sadarbības partneris
Sadarbības partneris pasākumā un to piesaistes nosacījumi ir uzskaitīti ministru kabineta noteikumos. Par sadarbības partneri var būt valsts kapitālsabiedrība, kura saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto deleģējumu vai atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam lieto, pārvalda vai apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus, vai tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde. Sadarbības līgums nav slēdzams gadījumā, ja tiešās pārvaldes iestādes pienākums apsaimniekot un pārvaldīt valsts nekustamos īpašumus izriet no jau Ministru kabineta apstiprinātā deleģējuma. 
Ņemot vērā faktu, ka sadarbības partnera loma konkrētā projektā var būt atšķirīga, attiecīgi nav iespējams sadarbības partnerim definēt universālu prasību kopu, kas atbilstu visiem sadarbības partneriem. It īpaši ņemot vērā faktu, ka valsts kapitālsabiedrības, kuras saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto deleģējumu vai atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam pārvalda vai apsaimnieko nekustami īpašumu kā nekustamo īpašumu apsaimniekotājs piedāvā plāšu pakalpojumu klāstu, savukārt padotības iestāde, kuru iespējams piesaistīt kā sadarbības partneri vairumā gadījumu nodrošinās tikai konkrētas sadarbības partnera funkcijas un pienākumus, pārējo pakalpojumu klāstu iepērkot. Attiecīgi Ekonomikas ministrijas ieskatā ir svarīgi, lai konkrētie pienākumi, tiesības un saistības tiktu precīzi definēti starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri, taču nav nepieciešams ieviest vienotu praksi visiem. Vienlaikus skaidrojam, ka atbilstoši konkrētai situācijai un darbu dalījumam, sadarbības partneris var projekta ietvaros slēgt preču piegādes un vai pakalpojumu sniegšanas līgumus, veikt to izpildes kontroli un izmaksas attaisnojošās dokumentācijas pārbaudi, taču minētais nosacījums nav obligāts un būtu atrunājams finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru savstarpējā līgumā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, projekta iesniedzējs pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē izstrādā sadarbības līguma projektu par projektā sadarbības partnerim plānoto darbību īstenošanu. Ministru kabineta noteikumos norādītas minimālās prasības sadarbības līgumā iekļaujamai informācijai. Sadarbības līguma projekts ir projekta iesnieguma pielikums.
Vienlaikus jānorāda, ka noteikumu projekts neierobežo pakalpojuma līgumu slēgšanu attiecīgajā jomā kompetento darbinieku piesaisti projekta īstenošanas nodrošināšanai.

Atbalstāmās darbības
Pasākumu ietvaros tiek atbalstīta ēku energoefektivitātes paaugstināšana, tajā skaitā būvdarbu veikšana ēku norobežojošajās konstrukcijās, ēku inženiertīklu atjaunošana, pārbūve vai ierīkošana, un atjaunojamo energoresursu izmantojošu siltumenerģijas ražošanas un ūdens sildīšanas avotu iegāde un ierīkošana, u.c..
Attiecināmās izmaksas
Projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu un būtiskākās izmaksu pozīcijas ir:
1. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
2. būvdarbu izmaksas, kas paredzētas ēkas energosertifikātā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai;
3. personāla izmaksas;
4. vides piekļūstamības prasību nodrošināšana;
5. izmaksas, kas saistītas ar būves pieņemšanu ekspluatācijā;
6. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana;
7. ēku un inženiertehnisko sistēmu automatizētās vadības un kontroles sistēmu ierīkošana;
8. projekta rezultātu nodrošināšanai nepieciešamo elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšanas izmaksas;
9. ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas izmaksas;
10. siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējums.
Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.

Projekta ietvaros papildus ir attiecināmas netiešās izmaksas 7% apmērā no projekta tiešajām izmaksām, ko plāno kā vienu izmaksu pozīciju. Ņemot vērā faktu, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, precīzāk tās 54. pants paredz šādu iespēju un jau iepriekš ir devis konkrēto maksimālo netiešo izmaksu likmi.

Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas tiek segtas no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.

Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros radušās izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām, tās ir radušās ne agrāk par 2024. gada 1. janvāri un ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām un objektiem, kas ir nodoti ekspluatācijā.
Atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādātām vadlīnijām attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gada plānošanas periodā minētam, ja personāla izmaksas tiek attiecinātas pēc faktiskajām izmaksām, Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Taisnīgas pārkārtošanās fonds līdzfinansētajiem projektiem tiek noteikts maksimālais ierobežojums tiešajām projekta vadības personāla izmaksām līdz fiksētajai summai. Attiecīgi projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām virs 5 milj. euro personāla izmaksu Eiropas Savienības fondu daļas ierobežojums tiek noteikts kā fiksēta summa līdz 84 787 euro kalendārajā gadā. Savukārt projektos, kuros tiešās attiecināmās izmaksas ir līdz 5 milj. euro (ieskaitot), ierobežojums tiek aprēķināts pie minimālo izmaksu bāzes 34 422 euro kalendārajā gadā, pieskaitot 0,64% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, un summu reizinot ar projekta ilgumu gados. Ja projekts ilgst mazāk par gadu vai nepilnos kalendārajos gados, ierobežojums tiek aprēķināts proporcionāli projekta mēnešu skaitam.
Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs no savā rīcībā esošajiem līdzekļiem sedz:
1. izmaksas, kas pārsniedz publisko finansējumu;
2. izmaksas, kas pārsniedz personāla izmaksu un fasādes būvdarbu izmaksu ierobežojumus;
3. nodokļi un nodevu maksājumi;
4. izmaksas, kas radušās pirms 2024. gada 1. janvāra;
5. izmaksas, kas radušās saistībā ar saimniecisko darbību, kas nav uzskatāma par papildpakalpojumu;
6. izmaksas, kas nav projekta tiešās attiecināmās izmaksas, izņemot netiešās attiecināmās izmaksas, kas ir noteiktas 7% apmērā no projekta kopējām attiecināmām izmaksām.

Pasākuma/projekta īstenošanas nosacījumi
Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim.
ņemot vērā līdzšinējo pieredzi valsts ēku energoefektivitātes programmā, 2.1.1.4. pasākumu ietvaros tiek iestrādāts mehānisms neizmantotā finansējuma automātiskai pārvirzīšanai otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai. Proti, lai nodrošinātu N+2 principa ievērošanu, finansējuma piešķiršanu augstas gatavības projektiem un faktisku investīciju veikšanu noteiktā termiņā, Ministru kabineta noteikumos tiek paredzēts vērtēt projektu progresu. Proti, finansējuma saņēmējam ir pienākums 3 mēnešu laikā no sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi spēkā stāšanās dienas, izsludināt iepirkumu par būvprojekta izstrādi (tai skaitā, ja tiek plānots apvienotais projektēšanas un būvdarbu iepirkums). Ja projekta iesniegumā ir paredzētas tādas atbalstāmās darbības, kuru īstenošanai projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī jau ir izstrādāts būvprojekts vai ja plānoto būvdarbu veikšanai nav nepieciešams paziņojums par būvniecību, paskaidrojuma raksta akcepts vai būvatļauja, finansējuma saņēmējam ir pienākums 3 mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas izsludināt plānoto būvdarbu iepirkumu.
Attiecīgi, ja minētajā laikā finansējuma saņēmējs nevar demonstrēt attiecīgo progresu, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra lauž pušu noslēgto vienošanos un finansējums tiek pārvirzīts 2.1.1.4. pasākuma otrajai kārtai.
Izņēmums ir 2.1.1.7. pasākums kā arī 2.1.1.4. pasākumu ietvaros noteikumu projekta pielikuma 4. punktā norādītais finansējuma saņēmējs attiecībā uz noteikumu projekta pielikuma 4. punktā norādītajām ēkām.
Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai ir pienākums ne vēlāk kā viena gada laikā pēc no pasākumu atlases pirmās kārtas projekta iesniegumu iesniegšanas beigu datuma izsludināt 2.1.1.4. pasākumu otrās atlases kārtas, kas tiek īstenots atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.
Atbalsta piešķiršanas diena ir diena, kad tiek pieņemts sadarbības iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi.
Finansējuma saņēmējs:
1. ievēro horizontālo principu prasības (2.1.1.4. un 2.1.1.7. pasākumam būs tieša ietekme uz turpmāk norādītiem horizontāliem principiem):
1.1. principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvu (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) un Komisijas 2024. gada 29. jūlija Ieteikumam 2024/2143 ar ko nosaka vadlīnijas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 3. panta interpretācijai attiecībā uz principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā" jāievēro visiem 2.1.1.4. un 2.1.1.7. pasākuma īstenojamiem projektiem, t.i. visiem projektiem jānodrošina kopējās primārās enerģijas samazinājums.
Ievērojot horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā” tiks veikti pasākumi energoefektivitātes paaugstināšanai – šo noteikumu pielikumā noteikto finansējuma saņēmēju īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšana, veicot ēku energosertifikāciju un būvdarbus energoefektivitātes palielināšanai, t.sk., ieviešot viedās pārvaldības risinājumus, infrastruktūras un tehnoloģisko procesu energoefektivitātes uzlabošana, t.sk. ar atjaunīgiem energoresursiem, sasniedzot ēku primārās enerģijas ietaupījumu 30% apmērā un veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām. Minēto pasākumu īstenošanā obligāti jāuzskaita enerģijas vai energoresursu izmantošanas samazinājums un par to jāziņo;
1.2. principu "Klimatdrošināšana" (saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021. gada 29. jūlija paziņojumu par sagatavotajiem tehniskajiem norādījumiem par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gadā).
Konkrēto principu ievērošana noteikta pamatojoties uz EK rekomendācijām “Tehniskie norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā" un MK 2023. gada 26. janvārī apstiprināto metodiku “Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodika 2021.–2027. gadam”, kuras ietvaros noteikts, ka ir nepieciešams horizontālā principa novērtējums.
Skaidrojam, ka MK 2023. gada 26. janvārī apstiprinātās metodikas “Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodika 2021.–2027. gadam” 109. punkts nosaka, ka MK noteikumos par SAM īstenošanu jāietver prasības, kas veicina SEG emisiju samazināšanu, CO2 piesaistes palielināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, piemēram, nosakot tehniskos parametrus kā ēkas energoefektivitātes līmenis, lietderības koeficients, ierobežojumus kādām darbībām, teritorijām, būvju veidiem u.tml., nolikumā noteikt attiecīgus papildus iesniedzamos dokumentus, kā piemēram, energosertifikāts, iekārtu specifikācijas, plūdu kartes, krasta erozijas novērtējumu u.tml.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā izveidotā infrastruktūra būs noturīga pret iespējamo klimata ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot investīciju projekta īstenotāja skaidrojumu vai novērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un ievainojamības pret klimata pārmaiņām un risku apskatu;
1.3. principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu" saskaņā ar ​Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza regulu (ES) 2019/2088, 18. pantu, normatīvajiem aktiem vides jomā un principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumu 2.1.1.SAM “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.4. pasākumam “Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās” un 2.1.1.7. pasākumam “Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija”, nodrošinot, ka tiek novērsta vai mazināta pasākumu ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi, jo īpaši ievērojot šīs prasības 1) atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde, 2) piesārņojuma novēršana un to kontrolei gaisā, ūdenī vai zemē un 3) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
2. paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesību, kā arī projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta neesību;
3. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus;
4. iepirkumu, kas nepieciešams projekta īstenošanai, veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, t.sk. piemērojot Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 180 “Tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasības” noteiktās prasības attiecībā uz preču un pakalpojumu energoefektivitāti;
5. ievēro horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”;
6. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā;
7. uzkrāj datus par projektā plānotajiem un sasniegtajiem pasākumu rādītājiem;
8. ne retāk kā reizi sešos mēnešos ievieto savā tīmekļvietnē (ja tāda ir izveidota) aktuālo informāciju par projekta īstenošanas gaitu;
9. piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas katru gadu līdz 31. janvārim iesniedz sadarbības iestādē pārskatu par sasniegtajiem rādītājiem atbilstoši sadarbības iestādes noteiktajai formai;
10. piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējs nodrošina, ka:
10.1. projektā veiktās investīcijas un radītie pamatlīdzekļi tiek izmantoti projektā paredzētajam mērķim;
10.2. tiek nodrošināta veikto investīciju ilgtspēja un uzturēšana darba kārtībā.
11. tiek iegādātas un uzstādītas tādas sadedzināšanas iekārtas (ja attiecināms), kas nodrošina normatīvajos aktos par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām, noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisijas robežvērtību piemērošanu;
13. glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tās pieejamību visā projekta dzīves ciklā;
14. nodrošina, ka ēkā, pabeidzot projektu, ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji, nodrošinot precīzu saražotās un patērētās enerģijas datu uzskaiti.
Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī ievēros Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
Finansējuma saņēmējs, kas ir publiska persona līdz projekta iesniegšanai sadarbības iestādē izstrādās iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumiem Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā".
Projekta dzīves cikla garums ir 10 gadi.

Atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai

Lai netiktu pasliktināta esošā gaisa kvalitāte, Noteikumu projekts paredz, ka atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiek sniegts šādā prioritārā kārtībā (mājās, kurām ir iespēja vai nepieciešamība izvēlēties starp pieslēgumu centralizētai siltumapgādei vai pašām uzstādīt savus apkures katlus vai citu tehnoloģiju, kas nodrošinās mājas siltumapgādi):
1) pieslēguma izveidošana efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide;
2) efektīvas bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijas uzstādīšana.
Jāņem vērā, ka ir ēkas, kuras nav pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei. Attiecīgi šādas ēkas tiek nodrošinātas ar siltumu no apkures katliem, kas ir uzstādīti pašā ēkā. Līdz ar to, lai pilnvērtīgi sasniegtu energoefektivitātes mērķus, nepieciešamības gadījumā ir jānodrošina ne tikai ēkas (būves) energoefektivitātes uzlabošana, bet arī apkures katlu energoefektivitātes uzlabošana. Jo apkures katlu energoefektivitāte šādos gadījumos ir tieši saistīta ar paša ēkas energoefektivitāti. Faktiski apkures katls ir daļa no ēkas un attiecīgi arī tieši ietekmē ēkā saražoto un patērēto siltumu.

Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā vai sertificēts būvspeciālists "Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanā" sagatavo siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējumu, ņemot vērā tehniskās iespējas, juridiskos šķēršļus un ekonomisko pamatotību ieviest izvēlēto risinājumu. Siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējums ir skaidrojošs apraksts, kas tiek pievienots projekta pieteikumam.

Izvērtējuma sagatavošanā tiek:
1) izvērtētas tehniskās iespējas pieslēgties primāri pie centralizētās siltumapgādes sistēmas. Ja tas tehniski nav iespējams, tad uzstādīt siltumsūkņus vai citas ne-emisiju AER tehnoloģijas;
2) izvērtēta ekonomiskā pamatotība - vērtējot konkrētā risinājuma potenciālās ieviešanas, kā arī lietošanas izmaksas, par ekonomiski nepamatotu risinājumu uzskatāms tāds risinājums, kas ir vismaz par 20 % dārgāks par citu iespējamo variantu;
3) izvērtēti juridiskie šķēršļi konkrētā risinājuma ieviešanai.

Komercdarbības atbalsts
Pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, ja tā ietvaros tiek atbalstītas ēkas, kurās tiek veiktas valsts deleģētās funkcijas vai valsts augstskolu pamatdarbība, un ēkas, kurās amortizācijas periodā veic papildinošu saimniecisko darbību ikgadēji ierobežotā apmērā, proti, kopumā nepārsniedz 20 procentus no ēkas kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē). Saskaņā ar šobrīd esošo Eiropas Savienības tiesas praksi papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojums pasākumu ietvaros ir noteikts 20% apmērā.
Ēkas, kurās papildinošās saimnieciskās darbības apmērs pārsniedz 20% vai ēkā tiek veikta cita veida saimnieciskā darbība, uz atbalstu pasākumu ietvaros nevar pretendēt.
Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts vai projekts, kas saistīts ar tādu saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ieviešanas gaitā vai projekta dzīves ciklā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, kura avots nav publiskie līdzekļi, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
Pasākumu ietvaros ar saimniecisko darbību nesaistītā projekta ēkā vai ēkas daļā ir pieļaujama papildpakalpojumu sniegšana. Par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu galvenokārt ēkā nodarbinātajiem.
Finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris visā projekta dzīves ciklā sagatavo ikgadējus pārskatus par papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu apjomu un nodrošina minēto pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu uzraudzībai. Sadarbības iestādei ir tiesības finansējuma saņēmējam pieprasīt iesniegt papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu pārskatus projekta dzīves cikla laikā, tai skaitā gadījumos, kad saņemta informācija par papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu nosacījumu pārkāpumu no finansējuma saņēmēja, kompetentām iestādēm vai no trešajām personām. 
Atbildīgā iestāde izstrādā papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu uzraudzības metodiku līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai.


Attiecībā uz 2.1.1.7. pasākumu, atbilstoši Latvijas Universitātes sniegtajai informācijai, secināms, ka pasākums nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un uz to nav attiecināms komercdarbības atbalsta regulējums. Norādām, ka 2.1.1.7. pasākuma ietvaros ir iespējama papildinoša saimnieciskā darbība, ievērojot normatīvā regulējumā noteiktos robežlielumus. Visi ienākumi no Latvijas Universitātes īstenotās papildinošās saimnieciskās darbības, tajā skaitā, objektu iznomāšanas tiks novirzīti Latvijas Universitātes nesaimnieciskajai darbībai un īpašumā nodoto nekustamo īpašumu uzturēšanai.
Atbalsts ir paredzēts infrastruktūrai, kurā tiks nodrošināta gan izglītības funkcija, gan pētniecības funkcija. Attiecībā uz pētniecības funkcijām tiks piemērotas Komisijas paziņojuma Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes 2022/C 414/01 20. punktā noteiktās prasības.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra aicinās Latvijas Universitāti pēc nepieciešamības sniegt informāciju par papildinošās saimnieciskās darbības proporcijas (20%) ievērošanu, lai Latvijas Universitātes darbība amortizācijas periodā nepārvēršas par saimniecisku darbību, tādējādi nodrošinot komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu. Norādām, ka Latvijas valsts augstskolu pamatdarbība līdz šim nav kvalificēta kā saimnieciskā darbība, ko apliecina arī 01.12.2022. Eiropas Komisijas DG Konkurences Valsts atbalsta lietu un politikas A3 nodaļas sniegtās atbildes uz IZM uzdotajiem jautājumiem. 
Atbilstoši noteikumu projekta 61. punktā noteiktajam, ka pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas 2.1.1.7. pasākuma ietvaros sadarbības iestāde izvērtē, vai konkrētā Latvijas universitātes ieņēmumi nepārsniedz 50 procentus no izdevumiem gada ietvaros, vērtējot finanšu datus par iestādes izglītības pakalpojumu sniegšanu, lai secinātu, ka atbalsts netiek sniegts saimnieciskai darbībai, kas varētu kvalificēties kā komercdarbības atbalsts. Gadījumā, ja ieņēmumi no izglītības pakalpojuma sniegšanas pārsniedz 50% no izdevumiem gada ietvaros, projekta iesniegums ir noraidāms.

Abu pasākumu ietvaros atbalstītās ēkās daļā, kas attiecināma uz ar saimniecisko darbību nesaistīto ēkā vai ēkas daļā ir pieļaujama papildpakalpojumu sniegšana. Papildpakalpojumu iespējams sniegt bez nozaru ierobežojuma, vadoties no attiecīgās ēkas situācijas.

Pasākuma 2.1.1.4. ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021. –2027. gadam prioritātes Nr.2.1. „Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām” noteiktajiem intervences kodiem: Nr.45 „Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem” (ERAF finansējums 86 441 736 euro).

Pasākuma 2.1.1.7. ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021. –2027. gadam prioritātes Nr.2.1. „Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām” noteiktajiem intervences kodiem: Nr.44 „Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” (ERAF finansējums 11 092 500 euro). Pasākumu īstenošanai noteikts intervences kods Nr.52 “Citu atjaunojamo energoresursu enerģija (tostarp ģeotermālā enerģija)” (ERAF finansējums 2.1.1.4. pasākumam 35 496 000 euro un 2.1.1.7. pasākumam 7 395 000 euro).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Ja netiks veikta finansēšana no pasākumiem pieejamā finansējuma, tad netiks ievērota Direktīvas 2023/1791 6. panta 1. punkta prasība katru gadu tiktu renovēti vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Izmaksu samērīgums pret ieguvumiem tiks izvērtēts projekta līmenī izmaksu un ieguvumu analīzes ietvaros.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • SIA "Tiesu namu aģentūra"
  • VAS "Valsts nekustāmie īpašumi"
Ietekmes apraksts
Ekonomikas ministrija pildīs atbildīgās iestādes funkcijas, savukārt attiecīgie plānotie projekta iesniedzēji pildīs finansējuma saņēmēju funkcijas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Klimata pārmaiņu politika nacionālā līmenī, ko nosaka virkne plānošanas dokumentu: Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam, Vides politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam, Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030. gadam, u.c.). paredz, ka visām nozarēm un visiem pārvaldības līmeņiem ir jāsniedz ieguldījums Latvijas klimata politikas mērķu sasniegšanā, tostarp Latvijas ilgtermiņa mērķa - klimatneitralitātes sasniegšanā 2050. gadā. Piemēram, saskaņā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027.gadam Latvijai jāsasniedz uzkrātā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis 10 422 GWh apmērā [1]. Pasākumu ietvaros tiks nodrošināta valsts virzība uz klimatneitralitāti un klimata pārmaiņu mazināšanas nacionālo mērķu sasniegšanu.
Vienlaikus pasākumu īstenošana rada netiešu pozitīvu ietekmi arī uz būvniecības, būvmateriālu izstrādes sektoru, ņemot vērā pasākumos paredzētās atbalstāmās darbības. Attiecīgi tiks nodrošināts papildus pieprasījums no valsts sektora puses energoefektivitātes darbu veikšanai.

[1] Latvijas nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam, https://www.mk.gov.lv/lv/media/15162/download?attachment, lpp.66. Apskatīts 17.07.2024.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme būvniecības nozarē, jo tiek veicināta ekonomikas attīstība un investīciju nonākšana būvniecībā projektu īstenošanas laikā.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tiks izmantoti to pakalpojumi projektēšanā un AER izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu iegādē un uzstādīšanā.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, jo tiek veicināta ekonomikas attīstība, tiek veicināta nodarbinātība būvniecībā, pakalpojumu sektorā saistībā ar dažādu iekārtu uzstādīšanu, energosertifikāciju u.c. 

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
17 534 236
0
30 000 000
25 000 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
17 534 236
0
30 000 000
25 000 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
20 628 515
0
35 294 110
29 411 769
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
20 628 515
0
35 294 110
29 411 769
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-3 094 279
0
-5 294 110
-4 411 769
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-3 094 279
0
-5 294 110
-4 411 769
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-3 094 279
-5 294 110
-4 411 769
5.1. valsts pamatbudžets
0
-3 094 279
-5 294 110
-4 411 769
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2.1.1.4. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 101 696 160 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 16 040 058 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 86 441 736 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 13 634 050 euro), valsts budžeta līdzfinansējums – 12 350 931 euro un privātais līdzfinansējums* vismaz 2 903 493 euro apmērā (valsts budžeta un privātā līdzfinansējuma elastības finansējuma apjoms – 2 406 008 euro).
* Vidusposma pārskata ietvaros privātā līdzfinansējuma elastība netiek pārdalīta citu specifisko atbalsta mērķu/pasākumu īstenošanai.

2.1.1.7. pasākumam plānotais kopējais publiskais finansējums ir 13 050 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 2 058 315 euro), tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 11 092 500 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 1 749 568 euro) un valsts budžeta finansējums – 1 957 500 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 308 747 euro). 2.1.1.7. pasākumam plānotais budžeta izdevumu sadalījums tiks norādīts Ministru kabineta rīkojumā (sk. protokollēmumu).

2.1.1.4. pasākuma plānotais budžeta izdevumu sadalījums pa gadiem indikatīvi ir šāds (ERAF un valsts budžeta finansējums, bez privātā līdzfinansējuma):
2024. gadā: 0 euro;
2025. gadā: 16 713 515 euro;
2026. gadā: 31 379 110 euro;
2027. gadā: 24 191 767 euro;
2028. gadā: 26 508 275 euro.

2.1.1.7. pasākuma plānotais budžeta izdevumu sadalījums pa gadiem indikatīvi ir šāds:
2024. gadā: 0 euro;
2025. gadā: 3 915 000 euro;
2026. gadā: 3 915 000 euro;
2027. gadā: 5 220 000 euro.

Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts, ņemot vērā faktiski izmantoto finansējumu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
1. Lai veicinātu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu Eiropas Komisijai pieprasāmo izdevumu minimālā mērķa izpildei, ar noteikumu projekta protokollēmumu paredzēts noteikt, ka 2025.gadā līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi 2.1.1.4. pasākuma īstenošanas uzsākšanai nepieciešamo finansējumu līdz 18 198 653 euro apmērā (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 15 286 733 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 2 911 920 euro) attiecināmo izmaksu segšanai nodrošina no 80.00.00 programmas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu 2.1.1.4. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ātrāku uzsākšanu: energosertifikācijas dokumentācijas un tehniskās apsekošanas atzinuma izstrāde, būvniecības ieceres dokumentācijas un būvprojekta izstrādāšana un ar to saistītās normatīvajos aktos paredzētās būvekspertīzes veikšana, projekta vadības darbību uzsākšana, plānotās iepirkuma dokumentācijas sagatavošana u.c.
2.1.1.4. pasākuma īstenošanas uzsākšanai nepieciešamā finansējuma aprēķinos tika izmantotas indikatīvas 2014.gada izmaksas, ņemot vērā, ka uz noteikumu projekta sagatavošanas dienu nav precīzu datu par plānotajiem projektiem. 
Finansējums paredzēts tikai valsts budžeta iestādēm, ņemot vērā Finanšu ministrijas SAM vadlīnijās (sam_21-27_vadl_250523.pdf (esfondi.lv) noteiktajam (22.punkts - ja projekta izmaksas paredzēts attiecināt no MK noteikumu spēkā stāšanās dienas vai pirms tam, un finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde, attiecīgi ir nepieciešams MK sēdes protokollēmuma projektā un anotācijā paredzēt finanšu plūsmu pirms projekta apstiprināšanas).
Attiecīgais finansējuma saņēmējs (Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Latvijas Republikas Saeima, Veselības ministrija, Tieslietu ministrija, Viedas administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija) 2.1.1.4.pasākuma ietvaros pats lūgs pārdalīt finansējumu no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
2.1.1.7.pasākuma ietvaros Izglītības un zinātnes ministrija lūgs pārdalīt finansējumu no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R2509
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32020R0852
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza regulu (ES) 2019/2088
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Noteikumu projekts pārņem Komisijas 2022. gada 29. oktobra paziņojums 2022/C 414/01 Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādņu (52022XC1028(03)) 20. punktu, kas ir pilnībā pārņemts noteikumu projekta 60. punktā.

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
64. panta 1. punkta "c" apakšpunkts
Noteikumu projekta 23. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
47. pants un 50. pants
Noteikumu projekta 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
Noteikumu projekta 43. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza regulu (ES) 2019/2088
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
18. pants
Noteikumu projekta 42. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits
Latvijas Banka, Latvijas Republikas Saeima, SIA "Tiesu namu aģentūra", VAS "Valsts nekustāmie īpašumi"

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/c6f6cae9-999e-4298-9d77-c87b246a7031

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Lai nodrošinātu Ministru Prezidenta 2021.gada 7.septembra rezolūcijā Nr. 2021-1.1.1./50-50 noteikto: "Izstrādājot specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieviešanas nosacījumus Eiropas Savienības fondu 2021.—2027.gada plānošanas perioda atbalsta saņemšanai institūcijas atbildībā esošajās jomās, lūdzu jēgpilni iesaistīt attiecīgajā jomā strādājošās biedrības un nodibinājumus.", EM kā ES fondu vadībā iesaistītā atbildīgā iestāde savlaicīgi, pirms tiesību akta izsludināšanas starpministriju saskaņošanā, TAP portālā 20.06.2024. uzsāka noteikumu projekta “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.4. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" un 2.1.1.7. pasākuma "Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija" īstenošanas noteikumi" publiskās apspriešanas procesu (24-TA-1380), kas noslēdzās 05.07.2024.: https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/c6f6cae9-999e-4298-9d77-c87b246a7031

6.4. Cita informācija

Tika saņemti priekšlikums no VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" ar lūgumu iekļaut VSIA finansējuma saņēmēju lokā. Priekšlikums netika ņemts vērā, jo kapitālsabiedrības atrodas ārpus 2.1.1.4. un 2.1.1.7. pasākuma tvēruma. Pamatojumu skatīt izziņā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ekonomikas ministrija
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Izglītības un zinātnes ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta īstenošana radīs pozitīvu ietekmi uz Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam rīcības virziena mērķa indikatoru “Uzkrātais (kumulatīvais) gala enerģijas ietaupījumu apjoms galapatēriņā”.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā tiks atjaunots valsts ēku fonds visā Latvijas teritorijā.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektu īstenotājiem jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai un atbilst Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.
Projektu iesniedzējiem jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma principi un prasības saskaņā ar Ministru Kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektu ieviesējiem jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības principa "Klimatdrošināšana", kā arī principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanā.
Finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka projektā tiek paredzēts zaļais publiskais iepirkums tām preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 353.
Horizontālā principa "Klimatdrošināšana" ietekme uz pasākumu ir "tieša". Projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, kas tiks iekļauti projektu atlases nolikumā ir iekļauts specifiskais atbilstības kritērijs, kura ietvaros vērtē:

1) vai projektā paredzēts īstenot aktivitātes, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu, tas ir, SEG emisiju samazināšanu vai CO2 piesaisti, noteiktajām prasībām. Piemēram, lai mazinātu SEG – ēkas (būves) pieslēgšana efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai, AER tehnoloģiju ieviešana, teritorijas apzaļumošana, "zaļie jumti", "zaļās sienas", citi "zaļie risinājumi";

2) vai projektā tiek nodrošināta atbilstība pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem, piemēram, telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi, kas nodrošina tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas mazina kaitējumu veselībai un novērš ekstremālu gaisa temperatūru maiņu ietekmi uz cilvēku, atbilstoši lietus notekūdeņu sistēmu risinājumi intensīvu nokrišņu gadījumiem vai, kur iespējams, dabā balstīti pretplūdu risinājumi projektā paredzētajā uzņēmējdarbības teritorijā, tai skaitā, notekas, ūdenscaurlaidīgi teritoriju, ietvju segumi, u.c.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Izstrādājot noteikumu projektu, nodrošināta atbilstība nacionālajai nozares politikai un ES politikai un tiesiskajam regulējumam, lai nodrošinātu atbilstību cilvēktiesību prasībām, pienācīgi ievērojot tādus principus kā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju principu visās dzīves jomās, personai piemītošās cieņas, personīgās patstāvības un neatkarības, t.sk. personīgās izvēles brīvības un personas neatkarības ievērošanas, diskriminācijas aizlieguma principu, piekļūstamības principu, līdzdalības principu, iekļaušanas principu, ņemot vērā, ka ieguldījumi plānoti izglītības infrastruktūrā.

Noteikumu projektā paredzēta vides piekļūstamības prasību nodrošināšana (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus tiek skarta ēkas konstrukcija, kurai ir ietekme uz vides piekļūstamību), kas pozitīvi ietekmēs personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk - HP VINPI) un īsteno vismaz vienu vispārīgo HP VINPI darbību. 

Vispārīgas HP darbības, piemēram:
- projekta tīmekļa vietnē tiks norādīta informācija par projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem;
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
- projekta vadības un īstenošanas procesā personām ar invaliditāti tiks nodrošināta piekļūstamība, tostarp, pielāgota darba vieta un pielāgotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākumam nav ietekmes uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu.
Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs ievēro horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un īsteno vismaz vienu vispārīgo darbību. 
Atbilstoši Vadlīnijām [1] pasākumiem, kuri tiek īstenoti ierobežotā projektu atlasē un kuriem nav ietekmes uz HP VINPI, finansējuma saņēmējam ir jānodrošina vismaz viena vispārīga HP VINPI darbība un HP rādītāji nav jādefinē. 

[1] Vadlīnijas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027) (pieejamas šeit:https://www.lm.gov.lv/lv/vadlinijas-horizontala-principa-vienlidziba-ieklausana-nediskriminacija-un-pamattiesibu-ieverosana-istenosanai-un-uzraudzibai-2021-2027).

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Pasākumam nav ietekmes uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu.
Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs ievēro horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un īsteno vismaz vienu vispārīgo darbību, dati par HP VINPI rādītājiem nav jāuzkrāj. 
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk