Anotācija (ex-ante)

22-TA-740: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2018.gada 10.oktobra rīkojumā Nr.496 "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2018.gada 10.oktobra rīkojums Nr.496 "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu".

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots, lai izdarītu grozījumu Ministru kabineta 2018.gada 10.oktobra rīkojuma Nr.496 "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" 1.punktā, ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7662 005 0808) sastāvā esošā būve (būves kadastra apzīmējums 7662 005 0808 001) Dārzu ielā 11, Riebiņos, Riebiņu pagastā, Preiļu novadā, ir demontēta un zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 7662 005 0808) ir noteikts starpgabala statuss.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2018.gada 10.oktobra rīkojuma Nr.496 "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" (turpmāk - Rīkojums) 1.punkts paredz atļaut saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta pirmo un otro daļu un 5. panta pirmo daļu atļaut valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7662 005 0808) - zemes vienību 0,0943 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 7662 005 0808) un būvi (būves kadastra apzīmējums 7662 005 0808 001) - Dārzu ielā 11, Riebiņos, Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
            Nekustamā īpašuma sastāvā bijusī būve ir demontēta un dzēsta no nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk -NĪVKIS) un Daugavpils tiesas Riebiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000508404.
            Atbilstoši Daugavpils tiesas Riebiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000508404 I daļas 1.iedaļas ierakstam Nr.3.1. – būve ir dzēsta no zemesgrāmatas nodalījuma. Saskaņā ar Daugavpils tiesas Riebiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000508404 II daļas 1.iedaļas Nr.3.1. ierakstu pamats būves (būves kadastra apzīmējums 76620050808001) dzēšanai: Riebiņu novada būvvaldes 2021.gada 16.marta izziņa Nr.BIS-BV-23.1-2021-716 (1-8/21-4).
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 7662 005 0808) 0,0943 ha platībā un uz 2021.gada 1.janvāri zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 7662 005 0808) noteikta kadastrālā vērtība 387 euro. Atbilstoši NĪVKIS datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 7662 005 0808) noteikts lietošanas mērķis – trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve.
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts reģionālajiem autoceļiem lauku apvidos, 0,0261 ha;
 - ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, 0,0095 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, 0,0014 ha.
Nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
            Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) 2021.gada 3.jūnijā nosūtīja vēstuli Riebiņu novada domei (turpmāk – Pašvaldība) ar lūgumu sniegt informāciju par zemes vienību: 
1. kāda atļautā izmantošana zemes vienībai ir noteikta spēkā esošajā pašvaldības teritorijas plānojumā;
2. vai saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punktā noteikto zemes vienība ir uzskatāma par starpgabalu;
3. vai uz zemes vienības atsavināšanu attiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
4. vai zemes vienība atrodas vai neatrodas degradētā teritorijā;
5. vai zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana.
   2021. gadā, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, Riebiņu novads tika iekļauts Preiļu novadā. Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma (spēkā no 2020.gada 23.jūnija) pārejas noteikumu 6. punktam Preiļu novada pašvaldība ir novadā iekļauto pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.
            VNĪ saņemta Pašvaldības 2021.gada 30.jūnija vēstule Nr.1.3.8/474 , ar kuru Pašvaldība informēja, ka zemes vienība Dārzu ielā 11, Riebiņu pagastā, Preiļu novadā:
-  ir zemes starpgabals (nav nodrošināta piekļuve);
- uz zemes vienību attiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.pantā minētie ierobežojumi;
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā.
            Ņemot vērā iepriekš minēto, valsts zemes vienības atsavināšanai ir piemērojami Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44.panta astotajā daļā noteiktie noteikumi, kas noteic, ka tādu zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei pieguļ attiecīgais zemes starpgabals.
Valsts zemes vienībai pieguļ šādi nekustamie īpašumi:
1) nekustamais īpašums - zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 7662 005 0790) un būve (būves kadastra apzīmējums 7662 005 0790 001) Dārzu ielā 9, Riebiņos, Preiļu novadā, kas daļēji sadalīta dzīvokļu īpašumos. Īpašuma tiesības nostiprinātas uz zemes vienības domājamo daļu proporcionāli dzīvokļa īpašumam, 16 privātpersonām katram atsevišķā Daugavpils tiesas Riebiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā.
2) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 7662 005 0678) Skolas ielā 2, Riebiņos, Riebiņu pagastā, Preiļu novadā -īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Daugavpils tiesas Riebiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.4254, lēmuma datums:27.01.1999.;
            3) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 7662 005 0111) Skolas ielā 4, Riebiņos, Riebiņu pagastā, Preiļu novadā - īpašnieks  fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Daugavpils tiesas Riebiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000471458, lēmuma datums: 11.01.2010.;
            4) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 7662 005 0857) Dārzu iela 7B, Riebiņos, Riebiņu pagastā, Preiļu novadā - īpašnieks  akciju sabiedrība "Sadales tīkls", īpašuma tiesības nostiprinātas Daugavpils tiesas Riebiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000539500, lēmuma datums: 18.05.2020.;
            5) nekustamais īpašums - zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 7662 005 0792) un būve (būves kadastra apzīmējums 7662 005 0792 001)  Dārzu iela 7, Riebiņos, Riebiņu pagastā, Preiļu novadā – kas daļēji sadalīta dzīvokļu īpašumos. Īpašuma tiesības nostiprinātas uz zemes vienības domājamo daļu proporcionāli dzīvokļa īpašumam, 14 privātpersonām katram atsevišķā Daugavpils tiesas Riebiņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā. Atbilstoši zemesgrāmatas datiem uz diviem dzīvokļiem (Nr.5 un Nr.11) īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā.
VNĪ nav saņemti atsavināšanas ierosinājumi ne no viena no valsts zemes vienībai pieguļošā nekustamā īpašuma īpašnieka. 
            Personām, kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, un kurām ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo valsts zemes vienību, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
            Personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo valsts zemes vienību ir valsts zemes vienībai piegulošo nekustamo īpašumu īpašnieki, kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā.
            Ja norādītajā termiņā no minētajām personām tiks saņemts viens pieteikums, izsole netiks rīkota un ar šo personu tiks slēgts pirkuma līgums par nosacīto cenu. Ja pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu noteiktajā termiņā būs iesniegušas vairākas pirmpirkuma tiesīgās  personas, tiks rīkota izsole starp šīm personām Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 14.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja mēneša laikā šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, tiks rīkota izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Atbilstoši VNĪ rentabilitātes rādītājiem, nekustamā īpašuma pārvaldīšana 2019.gadā ir nesusi zaudējumus  62 777,8 euro, 2020.gadā nesusi zaudējumus 817,03 euro un 2021.gada 5 mēnešos (bez struktūrvienību un pieskaitāmajām izmaksām) – nesusi zaudējumus 5,81 euro.
 
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar VNĪ Nekustamā īpašuma portfeļa attīstības stratēģijas pamatprincipiem VNĪ nekustamā īpašuma portfelī saglabājami un attīstāmi publisko funkciju veikšanai nepieciešamie, rentablie un vērtīgie īpašumi. Pārējie īpašumi ir ilgtermiņā atsavināmi valstij visizdevīgākajā veidā. Nekustamais īpašums Dārzu ielā 11, Riebiņu pagastā, Preiļu novadā, ir nerentabls neapbūvēts zemes gabals, kas atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijā, tā galvenā izmantošana ir trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve, tas nav nepieciešams VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamais īpašums būtu saglabājams valsts īpašumā, līdz ar to optimālākā rīcība ar nekustamo īpašumu ir tā atsavināšana.
Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija (VNĪ)  ir sagatavojusi Rīkojuma grozījuma projektu.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem. 

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt rīkojuma projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem. Nekustamo īpašumu vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.

Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu ievietojot  Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums
            Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
 
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Vispirms valsts zemes vienībai piegulošo nekustamo īpašumu īpašnieki, kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā un kurām ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo valsts zemes vienību saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Ja rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesīgās personas neizmanto savas tiesības, tad jebkurš tiesību subjekts.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2022.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40.panta septīto daļu izlietojami valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. VNĪ ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Līdzekļi, kas 2022. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Saskaņā ar VNĪ un Finanšu ministrijas 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr.13.7-17/12/38 un 2021.gada 27.decembra noslēgto vienošanos par grozījumiem nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumā VNĪ apņēmusies nodrošināt nepieciešamo darbību veikšanu, tajā skaitā segt izdevumus, lai pēc pārņemšanas nodrošinātu nekustamo īpašumu īpašumtiesību nostiprināšanu/ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VNĪ
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • VNĪ

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi