Anotācija

Ministru kabineta 2026. gada 13. marta rīkojuma Nr. 138 "Par Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju" 1. punkts paredz ar 2026. gada 30. septembri likvidēt Tieslietu ministrijas padotībā esošo Maksātnespējas kontroles dienestu, no 2026. gada 1. oktobra pievienojot to Tieslietu ministrijai un Tieslietu ministrijas padotībā esošajai Tiesu administrācijai.
Ar likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (1260/Lp14) paredzēts mainīt EMUS institucionālo modeli, nosakot Tiesu administrāciju par sistēmas pārzini, tādēļ nepieciešams pārskatīt regulējumu par sistēmas pārziņa un sistēmas turētāja savstarpējo pienākumu sadali.
Maksātnespējas kontroles dienesta īstenotās funkcijas tiek sadalītas starp Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju. Tieslietu ministrija pārņem ar administratoru un uzraugošo personu uzraudzību, administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu un administratoru amata darbības jautājumiem saistītās funkcijas, savukārt Tiesu administrācija pārņem ar EMUS uzturēšanu un attīstīšanu, darbinieku interešu aizsardzību viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā, maksātnespējas procesa depozīta izmaksu un Maksātnespējas likuma 118.¹ pantā noteikto līdzekļu izmaksu saistītās funkcijas.
Līdz ar to Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas noteikumi, ciktāl tie paredz Maksātnespējas kontroles dienesta kā sistēmas pārziņa vai sistēmas lietotāja iesaisti ziņu ievadē, dokumentu apritē, sistēmas piekļuves tiesību piešķiršanā un anulēšanā, kā arī atsevišķu sistēmas funkciju īstenošanā, pēc Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācijas vairs neatbildīs faktiskajai situācijai.
Ja noteikumi netiktu precizēti, regulējumā saglabātos atsauces uz institūciju, kura pēc 2026. gada 30. septembra vairs nepastāvēs, un nebūtu skaidri atspoguļots, kuras darbības EMUS pēc funkciju pārņemšanas veic Tieslietu ministrija un kuras Tiesu administrācija. 
Papildus minētajam ar likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (1260/Lp14) paredzēts izslēgt Maksātnespējas likuma 12.² pantu, kas regulē Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē publicējamo informāciju. Līdz ar to vairs nav saglabājams EMUS funkcijas elements, kas saistīts ar šajā pantā noteiktās informācijas un ziņu publicitātes nodrošināšanu.
Tāpat ar likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (1260/Lp14) tiek mainīts administratoru eksaminācijas un kvalifikācijas pilnveides regulējums. Proti, turpmāk vairs nebūs nepieciešams paredzēt atsevišķu ziņu uzkrāšanu par administratora eksamināciju un Maksātnespējas kontroles dienesta rīkotajiem kvalifikācijas pilnveides pasākumiem. Likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (1260/Lp14) paredz arī administratora amata darbības regulējuma izmaiņas, tai skaitā atteikšanos no administratora amata apliecības institūta.

Ar noteikumu projektu Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumi Nr. 761 "Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas noteikumi" tiek precizēti, lai tos salāgotu ar Ministru kabineta 2026. gada 13. marta rīkojumā Nr. 138 "Par Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju" noteikto Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju un likumprojektā "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (1260/Lp14) paredzētajām izmaiņām. Noteikumu projekts nodrošina, ka pēc Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācijas EMUS izmantošanas, ziņu ievades, dokumentu aprites un piekļuves tiesību regulējums atbilst jaunajam institucionālajam modelim, kurā Maksātnespējas kontroles dienesta līdzšinējās funkcijas tiek sadalītas starp Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju.
Ar noteikumu projektu tiek precizētas EMUS funkcijas. Noteikumu 2.2. apakšpunkts tiek papildināts, paredzot, ka sistēma nodrošina administratoru darbības pārskatu un citu dokumentu iesniegšanu Tieslietu ministrijai, Tiesu administrācijai un kreditoriem. Minētais grozījums nepieciešams, lai sistēmā būtu nodrošināta dokumentu aprite gan Tieslietu ministrijai nodoto uzraudzības funkciju īstenošanai, gan Tiesu administrācijas pārņemto funkciju izpildei, tostarp attiecībā uz maksātnespējas procesa depozītu, tiesiskās aizsardzības procesa depozītu, Maksātnespējas likuma 118.¹ pantā noteikto līdzekļu izmaksu, darbinieku prasījumu apmierināšanu un administratora atlīdzības izmaksu par darbinieku prasījumu iesniegšanu.
Ar noteikumu projektu tiek papildināta noteikumu 2.5. apakšpunktā paredzētā sistēmas funkcija apstrādāt iesniegumus par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu. Apakšpunkts tiek papildināts, paredzot, ka sistēma nodrošina ne tikai iesniegumu apstrādi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, bet arī prasījuma tiesību īstenošanu un kontroli attiecībā uz Tiesu administrācijas piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kuri izmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem darbinieku prasījumu apmierināšanai. Šāds grozījums nepieciešams, lai Tiesu administrācija pēc attiecīgo funkciju pārņemšanas varētu izmantot sistēmu arī ar izmaksāto līdzekļu atgūšanu un kontroli saistīto darbību veikšanai.
Vienlaikus no noteikumiem tiek svītrots 2.7. apakšpunkts, kas pašlaik kā vienu no EMUS funkcijām nosaka Maksātnespējas likuma 12.² panta pirmajā daļā minēto ziņu publicitātes nodrošināšanu. Minētais grozījums izriet no likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (1260/Lp14), kurā paredzēts svītrot Maksātnespējas likuma 12.² pantu. Līdz ar to EMUS turpmāk vairs nav jānodrošina šajā pantā paredzētās informācijas publicitāte. Attiecīgi tiek svītrots arī noteikumu 15.5. apakšpunkts par uzraugošās personas izglītību un kvalifikāciju, noteikumu 16.25. un 17.15. apakšpunkts par administratīvo pārkāpumu lietām, kas saistītas ar konkrētu maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības procesu, kā arī noteikumu 40.5. apakšpunkts, kas noteica ziņu par administratīvā pārkāpuma lietu glabāšanas termiņu. Tā kā noteikumu 15.5. apakšpunktā minētās ziņas turpmāk sistēmā vairs netiks iekļautas, attiecīgi tiek precizēts arī noteikumu 28. punkts, izslēdzot atsauci uz minēto apakšpunktu.
Ar grozījumiem noteikumu 8., 9., 19., 19.¹, 21., 23., 24. un 32. punktā regulējums tiek salāgots ar Tieslietu ministrijai nododamo kompetenci administratoru un uzraugošo personu uzraudzības jomā. Minētās normas reglamentē sistēmā iekļaujamās ziņas par administratoriem un uzraugošajām personām, to darbībā konstatētajiem pārkāpumiem, atcelšanu no konkrēta procesa, kā arī ar šo ziņu ievadi, aktualizēšanu un informācijas sniegšanu saistīto kārtību. Ņemot vērā, ka pēc Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācijas attiecīgās uzraudzības funkcijas pārņem Tieslietu ministrija, noteikumos tiek precizētas institucionālās atsauces, aizstājot līdzšinējo Maksātnespējas kontroles dienesta kompetenci ar Tieslietu ministrijas kompetenci.
Tā kā noteikumu 29.3. apakšpunktā līdz šim vienkopus bija ietvertas ziņas, kas pēc Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju pārdales attiecas uz atšķirīgu institūciju (gan Tieslietu ministrijas, gan Tiesu administrācijas) kompetenci, noteikumu projektā tās tiek nodalītas atbilstoši jaunajam funkciju sadalījumam. Ziņas par pārbaudēm maksātnespējas procesā un tiesiskās aizsardzības procesā arī turpmāk sistēmā ievada Tieslietu ministrija, jo tās ir saistītas ar ministrijai nodoto uzraudzības funkciju īstenošanu. Savukārt ziņas par maksātnespējas procesa depozīta izmaksu, tiesiskās aizsardzības procesa depozīta izmaksu un administratoram izmaksāto atlīdzību tiek nodalītas jaunā 29.3.¹ apakšpunktā, paredzot, ka tās sistēmā ievada Tiesu administrācija.
Ar noteikumu projektu tiek precizēts noteikumu 31. punkts, aizstājot līdzšinējo atsauci uz Maksātnespējas kontroles dienestu ar atsaucēm uz Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju. Minētā norma pati par sevi nenosaka jaunu pienākumu iesniegt konkrētas ziņas Tieslietu ministrijai vai Tiesu administrācijai, bet attiecas uz tām ziņām, kuras administratoram vai uzraugošajai personai saskaņā ar Maksātnespējas likumu vai citiem normatīvajiem aktiem jau ir jāiesniedz kompetentajai institūcijai.
Noteikumu projektā tiek precizēta arī administratoru identificējošā informācija. Ņemot vērā Maksātnespējas likumā paredzētās izmaiņas administratora amata darbības regulējumā, noteikumos tiek ietverta atsauce uz administratora amata darbības numuru un amata darbības termiņu. Vienlaikus regulējumā atsevišķās normās tiek saglabātas atsauces arī uz administratora amata apliecības numuru un sertifikāta numuru, kā arī amata apliecības vai sertifikāta derīguma termiņu. Šāds risinājums nepieciešams, jo EMUS tiek glabātas arī vēsturiskas ziņas par administratoriem, kuriem iepriekš izsniegta amata apliecība vai sertifikāts.
No noteikumiem tiek svītrotas vairākas ziņu kategorijas, kuru turpmāka uzkrāšana EMUS, ņemot vērā likumprojektā "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (1260/Lp14)  paredzētās izmaiņas,  vairs nebūs nepieciešama. Tiek svītrots noteikumu 10. punkts par ziņām, kas sistēmā iekļaujamas par administratora eksamināciju, noteikumu 11. punkts par Maksātnespējas kontroles dienesta rīkotajiem kvalifikācijas pilnveides pasākumiem, kā arī noteikumu 25. punkts, kas noteica šo ziņu ievadi sistēmā.
Ar noteikumu projektu tiek precizēts noteikumu 40.¹ punkts nosakot, ka sistēmas auditācijas pierakstus izmanto Tiesu administrācijas funkciju izpildei. Minētais grozījums ir saistīts ar likumprojektā "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (1260/Lp14) paredzēto regulējumu, ka Tiesu administrācija turpmāk būs EMUS pārzinis.
Ar grozījumiem noteikumu 41., 42., 45., 47. un 47.¹ punktā tiek precizēts sistēmas lietotāju un piekļuves tiesību regulējums. Tiesu administrācijas nodarbinātie tiek norādīti kā sistēmas lietotāji, kuriem piekļuves tiesības piešķir, pamatojoties uz darba tiesisko vai civildienesta attiecību nodibināšanu, tādā apjomā, kādā piekļuves tiesības nepieciešamas darba pienākumu izpildei. Savukārt Tieslietu ministrijas nodarbinātajiem piekļuves tiesības sistēmai tiek piešķirtas, pamatojoties uz iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas pieprasījumu. Attiecīgi tiek precizēta arī piekļuves tiesību anulēšanas kārtība. Tāpat noteikts, ka Tiesu administrācija piešķir sistēmas ģenerētus piekļuves rekvizītus uzraugošajai personai gadījumā, ja tai konkrētajā brīdī nav pieejami kvalificēti elektroniskās identifikācijas līdzekļi. Minētie grozījumi atbilst jaunajam institucionālajam modelim, kurā Tiesu administrācija ir EMUS pārzinis, bet Tieslietu ministrija sistēmu izmanto pārņemto funkciju īstenošanai.
Ar noteikumu projektu tiek svītrots noteikumu 58. punkts, kurā noteikta sistēmas pārziņa un sistēmas turētāja savstarpējo pienākumu sadale sistēmas attīstības plāna prioritāšu noteikšanā un sistēmas uzturēšanai nepieciešamo līdzekļu plānošanā. Pēc grozījumu spēkā stāšanās Tiesu administrācija būs EMUS pārzinis, tādēļ līdzšinējais regulējums par sistēmas pārziņa un turētāja savstarpējo sadarbību vairs nav nepieciešams.
Noteikumu projekts neparedz jaunas patstāvīgas prasības administratoriem, uzraugošajām personām, kreditoriem, parādniekiem vai citām privātpersonām un nemaina EMUS izmantošanas principus pēc būtības.