Anotācija (ex-ante)

Tā kā Regula Nr. 2023/1114 aptver plašāku subjektu loku, kas ir tiesīgi sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, būtu nepieciešams papildināt atbildīgo subjektu sarakstu, iekļaujot kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus finanšu iestāžu kategorijā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk - Direktīva) nolūkā. Turklāt, ņemot vērā, ka tradicionālās finanšu iestādes arī ir tiesīgas sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju identificēšana par finanšu iestādēm rada iespēju, ka pastāv vienots konsekventu noteikumu kopums, ko piemēro subjektiem, kas sniedz gan tradicionālos finanšu pakalpojumus, gan kriptoaktīvu pakalpojumus (skat. Regulas Nr. 2023/1113 59. apsvērumu). Ar Regulas Nr. 2023/1113 38. pantu noteikts izdarīt grozījumus Direktīvā, kas paredz iekļaut kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus finanšu iestādes kategorijā, kā arī minētie grozījumi dalībvalstij ir jāpieņem savā nacionālajā regulējumā līdz 2024. gada 30. decembrim un jāpaziņo Eiropas Komisijai.
Likumprojekta “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums” (23-TA-3112) subjektu tvērumā iekļautie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ietver gan jaunos kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kas saņems Latvijas Bankas izsniegtu atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, gan kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kurus atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta “e” apakšpunktam uzrauga VID un kuri saņems Latvijas Bankas izsniegtu darbības atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, gan arī finanšu tirgus dalībnieki, kas ir saņēmuši Latvijas Bankas izdotu licenci vai atļauju finanšu pakalpojumu sniegšanai, proti, kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, centrālais vērtspapīru depozitārijs, ieguldījumu brokeru sabiedrības, regulētā tirgus organizētāji, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieki, kuri arī noteikta veida kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai būs tiesīgi saņemt Latvijas Bankas atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai.
Saskaņā ar Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikto finanšu iestādes definīciju, par finanšu iestādi uzskatāma arī ieguldījumu brokeru sabiedrība, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, elektroniskās naudas iestāde, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks. Minētie subjekti ir tiesīgi sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus un saņemt kompetentās uzraudzības iestādes izsniegtu atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 60. pantu.
Ņemot vērā Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noregulēto terminu “finanšu iestāde” un lai nodrošinātu Regulas Nr. 2023/1113 un Regulas Nr. 2023/1114 noteiktās prasības, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir piemērojamas līdzvērtīgas prasības un uzraudzības līmenis kā citām finanšu iestādēm, līdz ar to Novēršanas likumā ir nepieciešams paplašināt subjektu loku, kas iekļaujas finanšu iestādes definīcijā, proti, ka par finanšu iestādi ir uzskatāms arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs.

Likumprojekta 1. pants paredz papildināt Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noregulēto definīciju “finanšu iestāde” ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.

Novēršanas likuma 3. panta pirmajā daļā ir noregulēti Novēršanas likuma subjekti, tai skaitā, 11. punktā - virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji. Ar 2024. gada 1. jūliju termins "virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji" tiks aizstāts ar terminu "kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji" (Novēršanas likuma pārejas noteikumu 67. punkts).
Savukārt atbilstoši Regulas Nr. 2023/1113 38. pantā noteiktajam (38. pants nosaka grozīt Direktīvas 2015/849 3. pantu, iekļaujot kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju finanšu iestādes kategorijā) un minētā prasība ir piemērojama sākot ar 2024. gada 30. decembri.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma 3. panta pirmajā daļā.

Likumprojekta 2. pants paredz izslēgt Novēršanas likuma 3. panta pirmās daļas 11. punktā norādītos Novēršanas likuma subjektus - "virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji", jo minētie subjekti no 2024. gada 30. decembra ir iekļauti finanšu iestādes kategorijā (likumprojekta 1. pants). Novēršanas likuma 3. panta pirmās daļas 11. punkts izslēdzams ar 2024. gada 30. decembri (likumprojekta 10. pants (minētās normas izslēgšana ir noregulēta Novēršanas likuma pārejas noteikumu 70. punktā)).

Saskaņā ar grozīto FATF terminoloģiju ir noteikts, ka valstīm būtu jāparedz pasākumi, lai to kompetentās iestādes varētu, tai skaitā, ātri veikt pagaidu pasākumus, piemēram, iesaldēšanu un arestu, lai novērstu jebkādu noziedzīgi iegūtas mantas un atbilstošas vērtības mantas turpmākus darījumus, nodošanu vai atsavināšanu, kā arī konfiscēt noziedzīgi iegūtu mantu, izmantojot konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma. Šobrīd, atbilstoši Novēršanas likuma 4. panta trešās daļas trešajam punktam, papildus Krimināllikumā (turpmāk – KL) noteiktajiem par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, par kuru operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu šo personu turēt aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurš saistīts ar terorismu vai līdzdalību tajā. Šāds formulējums neatbilst FATF 4. rekomendācijai, jo netiek skaidri definēts, ka par noziedzīgi iegūtu mantu ir uzskatāmi arī tādi līdzekļi, kas izmantoti vai paredzēti izmantot noziegumu, kas saistīti ar terorismu, izdarīšanai. Lai Latvijas tiesiskais regulējums atbilstu FATF 4. rekomendācijai, tās paskaidrojošajai piezīmei un terminu skaidrojumam, ir nepieciešams precizēt noziedzīgi iegūtas mantas definīciju, Novēršanas likuma 4. pantu papildinot ar 3.¹ daļu un expressis verbis nosakot, ka papildus Krimināllikumā noteiktajam par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem uzskatāmi līdzekļi, kas izmantoti vai paredzēti izmantot noziegumu, kas saistīti ar terorismu, izdarīšanai.
Vienlaikus KL 70.¹¹ panta otrās daļas regulējumā ir definēta prezumētā noziedzīgi iegūtā manta. Ar prezumēto noziedzīgi iegūto mantu saskaņā ar KL 70.¹¹ panta otro daļu jāsaprot KL noteiktu personu rīcībā esoša jebkura manta, kuras vērtība nav samērīga ar personas likumīgajiem ienākumiem un persona nepierāda, ka manta ir iegūta likumīgā ceļā. KL 70.¹¹ panta otrajā daļā ietvertās prezumpcijas piemērošana ir saistīta ar personas izdarītu noziegumu, proti, nepieciešams pierādīt, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu ir pamats tikai tad, ja vienlaikus tiek izlemts jautājums par personas vainīgumu, ko var izdarīt tikai, izskatot lietu pēc būtības un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību vai izbeidzot kriminālprocesu uz personu nereabilitējošiem pamatiem. Šajā gadījumā, ir būtiski identificēt personu, kurai pieder šī manta, proti, atbilstoši KL 70.¹¹ panta otrajā daļā noteiktajam par prezumēto noziedzīgi iegūto mantu var atzīt mantu, kas pieder personai, kura izdarījusi noziegumu, kas pēc sava rakstura ir vērsts uz materiāla vai citāda labuma gūšanu, neatkarīgi no tā, vai nozieguma rezultātā materiāls vai citāds labums ir iegūts, ir organizētas grupas dalībnieks un izdarījusi noziegumu, kas saistīts ar terorismu.

Likumprojekta 3. pants paredz veikt grozījumus Novēršanas likuma 4. panta pirmajā daļā, izsakot terminu “noziedzīgi iegūtu līdzekļi” jaunā redakcijā. Šādā veidā ir novērsta situācija, ka KL 70.¹¹ pants un Novēršanas likuma 4. panta pirmā daļa dublējas. Lai nodrošinātu terminu atbilstību FATF 4. rekomendācijas lietotajai terminoloģijai, Novēršanas likuma 4. panta trešās daļas 3. punkts ir izslēgts un 4. pants papildināts ar 3.¹ daļu, kas expressis verbis noteiks, ka papildus KL noteiktajam par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem uzskatāmi līdzekļi, kas izmantoti vai paredzēti izmantot noziegumu, kas saistīti ar terorismu, izdarīšanai.

FATF 18. rekomendācijas 1. punkta "a" apakšpunkts nosaka, ka finanšu iestāžu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas programmās jāietver, cita starpā, politikas, procedūras un kontroles, kas nosaka atbilstības pārvaldības prasības un atbilstošas darbinieku pārbaužu procedūras, lai nodrošinātu augstus standartus, pieņemot darbiniekus. Lai nodrošinātu atbilstību FATF 18. rekomendācijas 1. punkta "a" apakšpunktam, nepieciešams precizēt Novēršanas likuma prasības iekšējās kontroles sistēmas izveidei attiecībā uz kredītiestāžu un finanšu iestāžu  darbiniekiem, ievērojot kredītiestādes vai finanšu iestādes riska profilu, kuri ir tieši iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldībā, pārbaudēm, lai pārliecinātos par viņu piemērotību (atbilstību) veicamajiem darba pienākumiem vai amatam. 

Likumprojekta 4. pants paredz papildināt 7. panta pirmo daļu ar 8.¹ punktu ar prasību kredītiestādēm un finanšu iestādēm noteikt kārtību, kādā tiek pārbaudīta to darbinieku, kuri ir tieši iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldībā, piemērotību (atbilstību) veicamajiem darba pienākumiem vai amatam. Kredītiestādēm un finanšu iestādēm skaidrojumu par konkrētā pienākuma izpildes kārtību sniegs Latvijas Banka kā uzraudzības un kontroles institūcija, atbilstoši papildinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveides un klientu izpētes kārtību vadlīnijās (skat. Latvijas Bankas izdotās vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei, 2023. gada augusts).

1) Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojums par 2020.-2022. gadu (turpmāk – NRA, publiski pieejams: https://www.fid.gov.lv/uploads/files/2023/NACIONĀLAIS%20NILLTPF%20RISKU%20NOVĒRTĒŠANAS%20ZIŅOJUMS%20PAR%202020.–2022.%20GADU.pdf)) ietver arī ieguldījumu brokeru sabiedrību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku izvērtējumu.
Saskaņā ar NRA norādīto informāciju, 2022. gada beigās Latvijas finanšu sektorā darbojās astoņas Latvijā licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības un viena citā dalībvalstī licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas kopumā ir par piecām ieguldījumu brokeru sabiedrībām vairāk nekā 2019. gadā. 2021. gadā pieci finanšu tirgus dalībnieki saņēma ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības licenci, no tiem četri šādi finanšu tirgus dalībnieki bija ieguldījumu platformas, kuru komercdarbība ir saistīta ar aizdevēju (kredītu izsniedzēju) izsniegto kredītu kredītprasību tirdzniecību tīmekļa platformās. Ieguldījumu platformas būtiski ietekmēja ieguldījumu brokeru sabiedrību segmenta darbības apjomus un mainīja šī sektora līdzšinējo riska profilu. Latvijas Bankas veiktie uzraudzības pasākumi liecina, ka nereti ieguldījumu brokeru sabiedrības paļaujas uz ārpakalpojumu sniedzēju izstrādātiem tehniskiem risinājumiem klientu neklātienes identifikācijas veikšanai bez atbilstošas izpratnes, to izvērtēšanas un uzraudzības. Līdz ar to būtiski pieaug risks, ka Latvijā darbojošo ieguldījumu brokeru sabiedrību piedāvātie produkti un pakalpojumi kļūst pieejami personām, kurām šo produktu vai pakalpojumu saņemšana ir ierobežojama vai aizliegta (piemēram, sankcijām pakļautām personām), vai šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību piedāvātie produkti vai sniegtie pakalpojumi tiks izmantoti ļaunprātīgos vai krāpšanas nolūkos, īpaši ņemot vērā, ka pamatā ieguldījumu brokeru sabiedrību klienti tiek identificēti attālināti. Tāpat ieguldījumu brokeru sabiedrību veiktajās darbības pārbaudēs Latvijas Banka ir konstatējusi trūkumus risku pārvaldībai izmantojamos informācijas tehnoloģiju risinājumos, īpaši attiecībā uz klientu riska skaitliskā novērtējuma sistēmas darbību, darījumu uzraudzības sistēmas darbību, kā arī datu kvalitātes nodrošināšanu.
Atbilstoši NRA 8.3.11. punktā norādītajam, ņemot vērā būtiskās izmaiņas ieguldījumu brokeru sabiedrību segmentā saistībā ar ieguldījumu platformu darbības uzsākšanu, kam piemīt virkne specifisku risku, kas līdz šim ieguldījumu brokeru sabiedrību segmentam nebija raksturīgi – komplicētāks biznesa modelis, kas ietver sadarbību ar jaunu klientu grupu, tajā skaitā, citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem (kreditēšanas uzņēmumiem) un trešo juridisko personu izmantošanu, un faktu, ka pēc darbības apjomiem ieguldījumu platformas dominē ieguldījumu brokeru sabiedrību segmentā, pārskata perioda beigās ieguldījumu brokeru sabiedrību segmenta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ievainojamības līmenis ir novērtēts kā vidēji augsts (saskaņā ar NRA par 2017.-2019. gada datiem, šis novērtējums arī bija vidēji augsts, bet novērtējums ietvēra gan ieguldījumu brokeru sabiedrības, gan ieguldījumu pārvaldes sabiedrības).
Ieguldījumu brokeru sabiedrību sektors ir pakļauts riskam, ka noziedzīgas vai nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļi, tajā skaitā, finanšu instrumenti, ar ieguldījumu brokeru sabiedrību starpniecību tiks ieguldīti finanšu instrumentos vai mainīta saņemto finanšu instrumentu forma, tādējādi pārraujot līdzekļu kustības ķēdi un apgrūtinot šo līdzekļu kustības izsekojamību.
Papildus norādāms, ka pienākums veikt ārējo auditu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles izvērtēšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir viens no pasākumiem, kas noteikts Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojumā Nr. 940 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam". Minētā Ministru kabineta rīkojuma 3.5. punkts paredz pilnveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska pārvaldības prasības finanšu iestādēm, kas nav kredītiestādes, nosakot neatkarīga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas atbilstības izvērtējuma veikšanas pienākumu ieguldījumu brokeru sabiedrībām un citām finanšu iestādēm atbilstoši noteiktajam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskam;
2) Sākot ar 2024. gada 30. decembri kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji tiek atzīti par finanšu iestādēm un uz tiem būs attiecināmas Novēršanas likuma prasības, tajā skaitā, prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, ievērojot to darbības modeli un tehnoloģiskos risinājumus, kas būtiski var ierobežot pārvedumu izsekojamību, nodrošina kriptoaktīvu pārvedumus starp dažādām jurisdikcijām. Tāpat kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju nodrošinātie pakalpojumi, atkarībā no to veidiem, ir ar augstāku anonimitātes iespēju, kas arī paaugstina kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku.
Saskaņā ar Eiropas Banku iestādes (European Banking Authority) 2023. gada 13. jūlija sniegto viedokli par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem, kas ietekmē Eiropas Savienības finanšu sektoru (Opinion of the European Banking Authority on money laundering and terrorist financing risks affecting the EU’s financial sector, publiski pieejams: www.eba.europa.eu/sites/default/files/document_library/Publications/Opinions/2023/1058335/EBA%20Op%202023%2008%20Opinion%20on%20MLTF%20risks%20EBA%20REP%202023%2021.pdf), kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku ir novērtējusi kā nozīmīgu. Eiropas Banku iestāde norāda, ka raksturīgākie riski kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem izriet no darījumu anonimitātes, kriptoaktīvu izmantošanas noziedzīgos nodarījumos, piemēram, krāpšanas shēmās, līdzekļu legalizācijā, sankciju apiešanā u.c. Tāpat kiptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju produktu un klientu risks ir nozīmīgs tieši tā iemesla dēļ, ka tiek nodrošināti pārrobežu darījumi un klienti atrodas dažādās jurisdikcijās.   
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojuma Nr. 940 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam" 3.5. punkts paredz pilnveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska pārvaldības prasības finanšu iestādēm, kas nav kredītiestādes, nosakot neatkarīga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas iekšējās kontroles sistēmas atbilstības izvērtējuma veikšanas pienākumu ne tikai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, bet arī citām finanšu iestādēm atbilstoši noteiktajam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskam, būtu pamatoti noteikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem prasību ārējā audita veikšanai, izņemot gadījumus, kas individuāli, izvērtējot informāciju par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, tā darbību un klientu bāzi, saskaņoti ar uzraudzības un kontroles institūciju. Šāda prasība kalpotu kā papildu instruments, lai novērtētu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja  atbilstību Novēršanas likuma prasībām  un uzraudzības un kontroles institūcija varētu savlaicīgi piemērot atbilstošus un nepieciešamus pasākumus konkrētā sektora un individuāli arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju līmenī NILLTPF risku mazināšanai.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma 7. panta pirmās daļas 10. punktā.

Novēršanas likuma 7. panta pirmās daļas 10. punkts nosaka, ka, izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, likuma subjekts paredz vismaz neatkarīga audita funkciju, lai pārbaudītu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un novērtētu tās darbības efektivitāti, ja tas ir atbilstoši, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku un likuma subjekta saimnieciskās darbības apmēru un būtību. Neatkarīga iekšējā un ārējā audita funkciju paredz kredītiestādes, neatkarīga ārējā audita funkciju — licencētas maksājumu iestādes un licencētas elektroniskās naudas iestādes, bet neatkarīga iekšējā audita funkciju — finanšu iestādes, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts uzraudzības un kontroles institūcijas lēmums par iekšējā audita funkcijas nepiemērošanu.
Lai ieguldījumu brokeru sabiedrību un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju sektorā efektīvāk pārvaldītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, Novēršanas likuma 7. panta pirmās daļas 10. punkts papildināms, paredzot, ka neatkarīga ārējā audita funkcija jāparedz arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus nosakot, ka ārējo auditu var neveikt gadījumos, kad ir pieņemts uzraudzības un kontroles institūcijas lēmums par audita funkcijas nepiemērošanu.

Regulas Nr. 2023/1113 38. pants, kas nosaka izdarīt grozījumus Direktīvā attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, paredz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ieviest:
1) risku mazinošus pasākumus kriptoaktīvu pārvedumiem, kas veikti uz pašuzturētu adresi vai no tās (skat. risku mazinošu pasākumu uzskaitījumu papildinātajā Direktīvas 19.a pantā (Regulas Nr. 2023/1113 38. pants));
2) papildu klientu izpētes pasākumus, uzsākot pārrobežu korespondentattiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi (respondentu), kas nav reģistrēta ES un sniedz līdzīgus pakalpojumus, tai skaitā, kriptoaktīvu pārvedumus, kā arī kādos gadījumos tiek izbeigtas šādas pārrobežu korespodentattiecības (skat. klienta uzticamības pārbaudes pasākumu uzskaitījumu papildinātajā Direktīvas 19.b pantā (Regulas Nr. 2023/1113 38. pants)). Minētās Direktīvas normas ir jāievieš nacionālajā regulējumā līdz 2024. gada 30. decembrim.
Ņemot vērā, ka Direktīvas 19.a un 19.b pantā norādītajos gadījumos atbildīgajiem subjektiem atbilstoši Direktīvas 18. panta 1. punktā (pastiprinātā klienta uzticamības pārbaude) noteiktajam ir nepieciešams piemērot pastiprinātās klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā, nosakot, ka kriptoaktīvu pārvedumu gadījumā uz pašuzturētu adresi vai no tās ir jāveic klienta padziļinātā izpēte.

Likumprojekta 6. pants paredz papildināt Novēršanas likumu 22. panta otro daļu ar 4.¹ daļu, nosakot, ka Novēršanas likuma subjekts veic klienta padziļinātu izpēti, uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, kas veic kriptoaktīvu pārvedumu uz pašuzturētu adresi vai no tās.
Likumprojekta 7. pants paredz izteikt Novēršanas likuma 24. panta pirmo daļu jaunā redakcijā, kas nosaka kredītiestādes un finanšu iestādes papildu veicamos klienta izpētes pasākumus, uzsākot korespondentattiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi (respondentu), tajā skaitā, uzsākot korespondentattiecības, kas ietver darījumu izpildi ar augsta riska trešās valsts respondentu.
Likumprojekta 8. pants papildināts ar 25.² pantu, kas nosaka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju veicamos risku mazinošos pasākumus, veicot kriptoaktīvu pārvedumus uz pašuzturēto adresi vai no tās. Termins “pašuzturētā adrese” tiks noregulēts Novēršanas likuma terminoloģijā un būs atbilstošs Regulas Nr. 2023/1113 3. panta 20. punktā ietvertajam terminam.

Novēršanas likuma pārejas noteikumu 53. punkts nosaka pienākumu Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. jūlijam iesniegt Saeimai likumprojektu, kas vienādo Novēršanas likuma 5.¹ panta otrās daļas un 41. panta otrās daļas nosacījumus informācijas pieejamības nodrošināšanai šā likuma subjektiem no Latvijas Republikas informācijas sistēmām Novēršanas likuma prasību izpildei un paredz nosacījumus informācijas pieejamībai no Latvijas Republikas informācijas sistēmām vienuviet, izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (turpmāk – DAGR). Proti, Novēršanas likuma 5.¹ panta otrās daļa nosaka, ka Novēršanas likuma subjektiem, izņemot kredītiestādes un apdrošināšanas komersantus, ciktāl tie veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, Novēršanas likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta reģistriem, Sodu reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra un Fizisko personu reģistra ierakstus un ziņas Novēršanas likuma 10.1 panta pirmās daļas 2. punktā un 41. panta otrās daļas 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā minētajā apjomā, kā arī glabāt un citādi apstrādāt minēto informāciju. Savukārt kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, ciktāl tie veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, ir tiesības iepriekš norādīto datu apjomu pieprasīt un saņemt bez maksas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 940 “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023. - 2025. gadam” 4.4. punktu plānots uzlabot informācijas pieejamību klienta izpētes veikšanai, nodrošinot, ka Novēršanas likumā noteiktais informācijas apjoms klienta izpētei no valsts reģistriem ir pieejams vienuviet un atbilstoši vienotiem standartiem DAGR. Minētais uzdevums tiek īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.1.3.1.i. “Datu pieejamība, koplietošana un analītika” projekta Nr. 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/004 “Vienotā datu koplietošanas platforma publiskā sektora un tautsaimniecības datu koplietošanai nacionāli un Eiropas datu telpas ietvaros, tajā skaitā, ieviešot risinājumus datu depersonalizācijai, kā arī personas pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai” ietvaros un minētā projekta īstenotājs (DAGR pārzinis) ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Saskaņā ar minētā projekta nosacījumiem, minētā uzdevuma izpildes termiņš ir 2026. gada 1. ceturksnis.
Tā kā minētais DAGR risinājums paredz alternatīvu priekšlikumā ietvertās problēmas risinājumu, nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā, lai izslēgtu Novēršanas likuma pārejas noteikumu 53. punktu.

Likumprojekta 9. pants paredz izslēgt Novēršanas likuma pārejas noteikumu 53. punktu.

Lai noregulētu pārejas posma režīmu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kurš ir uzsācis sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar Novēršanas likuma prasībām pirms 2024. gada 30. decembra un kuru atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga VID pēc 2024. gada 30. decembra (Regulas Nr. 2023/1114) piemērošanas datuma, ievērojot Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punktā noteikto, nepieciešams noteikt:
1) vai dalībvalsts izmantos savas tiesības nepiemērot vai saīsināt pārejas posma režīmu atbilstoši Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punkta otrajā daļā noteiktajam;
2) ar kuru datumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kurš ir uzsācis sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar Novēršanas likuma prasībām pirms 2024. gada 30. decembra un kuru atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga VID, var iesniegt Latvijas Bankā pieteikumu par atļaujas izsniegšanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 63. panta prasībām, kā arī, cik ilgu laika periodu minētais subjekts var turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus bez Latvijas Bankas izsniegtas atļaujas;
3) cik ilgu laika periodu pēc Regulas Nr. 2023/1114 piemērošanas dienas (pēc 2024. gada 30. decembra) VID turpina veikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju un uzraudzību.

Ņemot vērā, ka Latvijā attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu nav normatīvā regulējuma, kas būtu stingrāks par Regulā Nr.2023/1114 ietverto, un izmantojot Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punkta otrās daļā noteiktās dalībvalsts tiesības, Likumprojekta pārejas noteikumos noregulēts, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kurš ir uzsācis sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar Novēršanas likuma prasībām pirms 2024. gada 30. decembra un kuru atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga VID, varēs turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus bez Latvijas Bankas izsniegtas atļaujas līdz 2025. gada 30. jūnijam. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kurš vēlēsies turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus arī pēc attiecīgā nacionālajā regulējumā noteiktā pārejas posma režīma beigām (proti, pēc 2025. gada 30. jūnija), būs sākot ar 2024. gada 30. decembri jāiesniedz Latvijas Bankai pieteikums par atļaujas izsniegšanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 prasībām.
Likumprojekta pārejas noteikumos noregulēts, kad VID turpina šāda kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja uzraudzību atbilstoši šim likumam līdz dienai, kad Latvijas Banka ir tam izsniegusi vai atteikusi izsniegt atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 30. jūnijam. Valsts ieņēmumu dienests no 2024. gada 30 .decembra nereģistrē jaunus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus.