23-TA-564: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Atsevišķu Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmu muitas jomā noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.3 panta piektā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.3 panta piekto daļu noteikt Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās muitas jomā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr.952/2013) 6. panta pirmajā daļā noteikts, ka visu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, piemēram, attiecībā uz deklarācijām, iesniegumiem vai lēmumiem, kā arī šādas informācijas glabāšanu, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, veic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes.
Laikā no 2011. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. janvārim Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) tika īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansētais projekts Nr. 3DP/3.2.2.1.1/11/IPIA/CFLA/001 “Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas ieviešana, pilnveidošana un uzturēšana”, izstrādājot valsts informācijas sistēmas muitas jomā, attiecīgi automatizējot muitošanas procesu atbilstoši ES un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, īstenojot informācijas apmaiņu starp komersantiem un muitas iestādēm, Latvijas un citu ES dalībvalstu muitas iestādēm, kā arī starp Latvijas muitas iestādēm un citām valsts institūcijām, kas iesaistītas preču muitošanas un kontroles procesā, tādējādi uzsākot virzību uz elektronisku jeb bezpapīra muitas vidi.
Šobrīd VID, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un funkciju muitas jomā izpildi, ikdienas darba organizēšanai izmanto Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu, Integrēto tarifa vadības sistēmu, Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmu un Centrālo muitas informācijas sistēmu, kurās tiek uzkrāta un radīta informācija VID, nodokļu maksātāju un citu valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām.
Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā tiek iekļauta informācija par ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, muitas procedūru deklarācijām, transporta manifestiem, pagaidu uzglabāšanas deklarācijām, skaidras naudas deklarācijām, kvītīm par fizisko personu mutiski deklarētajām precēm, akcīzes preču pārvietošanas paziņojumiem, muitas kontroles pasākumiem, personu reģistrāciju un identifikāciju muitas jomā.
Integrētajā tarifa vadības sistēmā tiek iekļauta informācija par Eiropas Komisijas un nacionālos tarifu un netarifu pasākumiem, tarifu kvotu pieteikumiem, par preču laišanas brīvā apgrozībā un eksporta uzraudzību saskaņā ar Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr.2015/2447), 21-03. pielikumu, par Integrētā tarifa vadības sistēmas lietotājiem.
Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmā tiek iekļauta informācija par Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo un iekšējo robežu šķērsojošiem transportlīdzekļiem un konteineriem, robežšķērsošanas vietās izvietotajiem ass un platformas svariem un to veiktajiem mērījumiem, Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas lietotājiem.
Centrālajā muitas informācijas sistēmā tiek iekļauta informācija par muitas maksājumu uzskaiti un kontroli, risku pārvaldību muitas jomā, muitas atļaujām ievest preces labdarībai vai filantropiskai palīdzībai, atbrīvojot no ievedmuitas nodokļa, starptautisko autopārvadājumu atļaujām, preču izcelsmes sertifikātiem EUR1, Centrālās muitas informācijas sistēmas lietotājiem.Minētajās sistēmās atkarībā no sistēmas specifikas informācija tiek saņemta, lietotājiem tiešsaistē to ievadot vai iesūtot no savām informācijas sistēmām, no citām Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām, no citām Latvijas valsts informācijas sistēmām, no citu Eiropas Savienības dalībvalstu un kopējā tranzīta valstu muitas informācijas sistēmām, tiešsaistē vai regulārā datu apmaiņas veidā no Eiropas Komisijas centrālajām informācijas sistēmām, no līdzvērtīgām citu Eiropas Savienības dalībvalstu informācijas sistēmām, ģenerēta automātiski. Informācija tiek nodota citām Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām, citu Eiropas Savienības dalībvalstu un kopējā tranzīta valstu muitas informācijas sistēmām, Eiropas Komisijas centrālajām informācijas sistēmām.
Noteikumu 6. punktā minētās sistēmas šobrīd ir Eiropas Kopienas kopējais komunikāciju tīkls/ Kopējā sistēmas saskarne, Eiropas Centrālās Bankas mājaslapa, Eiropas biroja krāpšanas apkarošanai (European Anti-Fraud Office - OLAF) informācijas sistēma, Eiropas Savienības muitas Vienloga sistēma (European Union Customs Single Window Certificates Exchange System), Atzīto ekssportētāju sistēma The (Registered Exporter system), Eieopas Komisijas centrālā referenču (klasifikatoru) datu bāze, Pievienotās vērtības nodokļa informācijas apmaiņas sistēma (EU VAT Information Exchange System), Eiropas Komisijas Muitas lēmumu sistēma (Customs Decisions System), Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēma (Economic operators system), Starptautiskā TIR datubāze (International TIR Data Bank), Importa kontroles sistēmas centrālais repozitorijs (Import Control System Central repozitory).
Noteikumu 7. punktā minētās sistēmas šobrīd ir Eiropas Komisijas TARIC sistēmas – Eiropas Komisijas QUOTA sistēma, Eiropas Komisijas SURV-RECAPP (Surveillance Reception Application) sistēma, Eiropas Centrālās Bankas mājaslapa (valūtas kursi).
Noteikumu 8. punktā minētās sistēmas šobrīd ir Igaunijas Republikas Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma, Lietuvas Republikas Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma un Polijas Republikas Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma.
Laikā no 2011. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. janvārim Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) tika īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansētais projekts Nr. 3DP/3.2.2.1.1/11/IPIA/CFLA/001 “Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas ieviešana, pilnveidošana un uzturēšana”, izstrādājot valsts informācijas sistēmas muitas jomā, attiecīgi automatizējot muitošanas procesu atbilstoši ES un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, īstenojot informācijas apmaiņu starp komersantiem un muitas iestādēm, Latvijas un citu ES dalībvalstu muitas iestādēm, kā arī starp Latvijas muitas iestādēm un citām valsts institūcijām, kas iesaistītas preču muitošanas un kontroles procesā, tādējādi uzsākot virzību uz elektronisku jeb bezpapīra muitas vidi.
Šobrīd VID, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un funkciju muitas jomā izpildi, ikdienas darba organizēšanai izmanto Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu, Integrēto tarifa vadības sistēmu, Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmu un Centrālo muitas informācijas sistēmu, kurās tiek uzkrāta un radīta informācija VID, nodokļu maksātāju un citu valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām.
Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā tiek iekļauta informācija par ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, muitas procedūru deklarācijām, transporta manifestiem, pagaidu uzglabāšanas deklarācijām, skaidras naudas deklarācijām, kvītīm par fizisko personu mutiski deklarētajām precēm, akcīzes preču pārvietošanas paziņojumiem, muitas kontroles pasākumiem, personu reģistrāciju un identifikāciju muitas jomā.
Integrētajā tarifa vadības sistēmā tiek iekļauta informācija par Eiropas Komisijas un nacionālos tarifu un netarifu pasākumiem, tarifu kvotu pieteikumiem, par preču laišanas brīvā apgrozībā un eksporta uzraudzību saskaņā ar Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr.2015/2447), 21-03. pielikumu, par Integrētā tarifa vadības sistēmas lietotājiem.
Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmā tiek iekļauta informācija par Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo un iekšējo robežu šķērsojošiem transportlīdzekļiem un konteineriem, robežšķērsošanas vietās izvietotajiem ass un platformas svariem un to veiktajiem mērījumiem, Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas lietotājiem.
Centrālajā muitas informācijas sistēmā tiek iekļauta informācija par muitas maksājumu uzskaiti un kontroli, risku pārvaldību muitas jomā, muitas atļaujām ievest preces labdarībai vai filantropiskai palīdzībai, atbrīvojot no ievedmuitas nodokļa, starptautisko autopārvadājumu atļaujām, preču izcelsmes sertifikātiem EUR1, Centrālās muitas informācijas sistēmas lietotājiem.Minētajās sistēmās atkarībā no sistēmas specifikas informācija tiek saņemta, lietotājiem tiešsaistē to ievadot vai iesūtot no savām informācijas sistēmām, no citām Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām, no citām Latvijas valsts informācijas sistēmām, no citu Eiropas Savienības dalībvalstu un kopējā tranzīta valstu muitas informācijas sistēmām, tiešsaistē vai regulārā datu apmaiņas veidā no Eiropas Komisijas centrālajām informācijas sistēmām, no līdzvērtīgām citu Eiropas Savienības dalībvalstu informācijas sistēmām, ģenerēta automātiski. Informācija tiek nodota citām Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām, citu Eiropas Savienības dalībvalstu un kopējā tranzīta valstu muitas informācijas sistēmām, Eiropas Komisijas centrālajām informācijas sistēmām.
Noteikumu 6. punktā minētās sistēmas šobrīd ir Eiropas Kopienas kopējais komunikāciju tīkls/ Kopējā sistēmas saskarne, Eiropas Centrālās Bankas mājaslapa, Eiropas biroja krāpšanas apkarošanai (European Anti-Fraud Office - OLAF) informācijas sistēma, Eiropas Savienības muitas Vienloga sistēma (European Union Customs Single Window Certificates Exchange System), Atzīto ekssportētāju sistēma The (Registered Exporter system), Eieopas Komisijas centrālā referenču (klasifikatoru) datu bāze, Pievienotās vērtības nodokļa informācijas apmaiņas sistēma (EU VAT Information Exchange System), Eiropas Komisijas Muitas lēmumu sistēma (Customs Decisions System), Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēma (Economic operators system), Starptautiskā TIR datubāze (International TIR Data Bank), Importa kontroles sistēmas centrālais repozitorijs (Import Control System Central repozitory).
Noteikumu 7. punktā minētās sistēmas šobrīd ir Eiropas Komisijas TARIC sistēmas – Eiropas Komisijas QUOTA sistēma, Eiropas Komisijas SURV-RECAPP (Surveillance Reception Application) sistēma, Eiropas Centrālās Bankas mājaslapa (valūtas kursi).
Noteikumu 8. punktā minētās sistēmas šobrīd ir Igaunijas Republikas Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma, Lietuvas Republikas Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma un Polijas Republikas Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2022. gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā. Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta pirmo daļu turpmāk valsts informācijas sistēmu izstrādā, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, politikas plānošanas dokumentiem vai informatīvo ziņojumu un saskaņā ar šā panta 1.1 daļu valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, kuros norāda vismaz:
1) noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma;
2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai;
3) valsts informācijas sistēmas pārzini;
4) valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu;
5) kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā;
6) nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
Valsts informācijas sistēmu likuma pārejas noteikumu 9. punkts noteic, ka attiecībā uz valsts informācijas sistēmām, kuras izveidotas līdz 2022. gada 31. maijam, nepiemēro šā likuma 5. panta 1.1 daļu līdz 2023. gada 31. jūlijam.
Tādējādi saskaņā ar grozījumiem Valsts informācijas sistēmu likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. jūnijā, valsts informācijas sistēmu, kuras izveidotas līdz 2022. gada 31. maijam, izmantošanu jānosaka ārējos normatīvajos aktos līdz 2023. gada 31. jūlijam.
Lai nodrošinātu tiesisko ietvaru Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS) reģistrētajām VID valsts informācijas sistēmām, tai skaitā informācijas sistēmām muitas jomā, ir veikti grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, nosakot daļu no Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz VID informācijas sistēmām, kā arī paredzot pienākumu Ministru kabinetam līdz 2023. gada 31. jūlijam noteikt Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.
Saskaņā ar pilnvarojumu Ministru kabinetam ir jāizdod noteikumi par 11 VID valsts informācijas sistēmām, savukārt šajos noteikumos paredzēts Ministru kabineta noteikumus izdot par šādām Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām muitas jomā:
1) Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu;
2) Integrētā tarifa vadības sistēmu;
3) Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmu;
4) Centrālo muitas informācijas sistēmu.
Par pārējām 7 VID valsts informācijas sistēmām tiks izdoti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi.
Noilguma termiņi nodokļu kontrolei muitas jomā izriet no muitas jomas normatīvajiem aktiem (regulas Nr. 952/2013 5. panta 2. punkta izpratnē). Regulas Nr. 952/2013 103. panta 1. punktā noteikts, ka muitas parādu parādniekam nepaziņo, ja ir pagājuši trīs gadi kopš muitas parāda rašanās dienas, un 2. punktā ir noteikts – ja muitas parāds ir radies tādas darbības rezultātā, par kuru laikā, kad tā veikta, varēja ierosināt krimināllietu, 1. punktā noteikto trīs gadu termiņu saskaņā ar valsts tiesību aktiem pagarina līdz laikposmam, kas ir vismaz pieci gadi, bet ne vairāk kā 10 gadi. Muitas likuma 8.1 pantā noteikts, ka saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 103. panta 2. punktu, ja muitas parāds ir radies tādu darbību rezultātā, par kurām laikā, kad tās veiktas, varēja uzsākt kriminālprocesu, muitas parāda paziņošanas termiņš ir pieci gadi no muitas parāda rašanās dienas. Tātad pamatā nodokļu kontrole muitas jomā veicama triju gadu laikā no muitas parāda rašanās dienas, bet Muitas likuma 8.1 pantā minētajā gadījumā – piecu gadu laikā no muitas parāda rašanās dienas. Tādējādi Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā, Integrētā tarifa vadības sistēmā, Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmā un Centrālajā muitas informācijas sistēmā to datu, kurus izmanto nodokļu kontrolei muitas jomā, uzglabāšanas ilgumam jābūt saderīgam ar noilguma termiņu nodokļu kontrolei muitas jomā, proti, ne mazāk kā piecus gadus no muitas parāda rašanās dienas.
Praksē ir bijuši gadījumi, ka minētās sistēmas ir izmantotas datu iegūšanai kriminālprocesam par Krimināllikuma 84., 190., 191., 195., 195.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. Tātad informācijas saglabāšana minētajās sistēmās jānodrošina vismaz uz laiku, kas Krimināllikuma 56. pantā noteikts kā kriminālatbildības noilguma termiņš. Maksimālais no minētajās Krimināllikuma normās noteiktā brīvības atņemšanas termiņa noteikts Krimināllikuma 84. pantā, un tas ir līdz astoņiem gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo dalu nodarījums, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem, ir mazāk smags noziegums. Saskaņā ar Krimināllikuma 56. panta pirmās daļas 3. punktu šāda kriminālatbildības noilguma termiņš par mazāk smagu noziegumu ir pieci gadi.
Saskaņā ar Padomes 2014. gada 26. maija Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības (turpmāk – regula Nr.609/2014) 3. pantu dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka apliecinošos dokumentus par pašu resursu noteikšanu un nodošanu glabā vismaz trīs kalendāros gadus pēc tā gada beigām, uz kuru šie apliecinošie dokumenti attiecas. Ja pirmajā un otrajā daļā minēto apliecinošo dokumentu pārbaude, kas veikta saskaņā ar regulas Nr.609/2014 2. panta 3. punktu rāda, ka ir vajadzīga korekcija, tos glabā, pārsniedzot pirmajā daļā paredzēto termiņu, pietiekami ilgi, lai korekciju varētu izdarīt un uzraudzīt. Ja strīds starp dalībvalsti un Komisiju par pienākumu darīt pieejamu noteiktu pašu resursu summu tiek atrisināts ar savstarpēju vienošanos vai ar Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu, dalībvalsts apliecinošos dokumentus, kas vajadzīgi finanšu pēcpārbaudei, nodod Komisijai divu mēnešu laikā pēc strīda atrisināšanas.
Papildus funkcijām, kas attiecībā uz muitas dienestiem ir noteiktas tiesību aktos muitas jomā, muita veic likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” VID noteiktās funkcijas. Skaidras naudas deklarēšanas pienākums, ievedot to Eiropas Savienībā no trešās valsts vai izvedot no Eiropas Savienības uz trešo valsti, noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra regulas (ES) Nr. 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu (turpmāk – regula Nr.2018/1672). Nosacījumi personas datu apstrādei un uzglabāšanai ir noteikti šās regulas 13. pantā. Saskaņā ar šā panta 4. punktu kompetentās iestādes un finanšu ziņu vākšanas vienība glabā personas datus, kas iegūti, piemērojot 3. un 4. pantu, 5. panta 3. punktu un 6. pantu, piecus gadus pēc datu iegūšanas datuma. Beidzoties minētajam laikposmam, attiecīgos personas datus dzēš. No minētā konstatējams, ka daļas no Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā iekļaujamo datu uzglabāšanas termiņš ir noteikts ārējā normatīvajā aktā, un attiecīgi šo noteikumu projektā nav jānosaka.
Ar auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumiem un kārtību, ir paredzēts, lai trešās personas, kurām šāda informācija būs nepieciešama, ir informētas par nosacījumiem auditācijas pierakstu piekļuves saņemšanai, šo datu pieejamībai un termiņiem. Auditācijas pierakstus var atklāt un izsniegt pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, operatīvās darbības subjektiem, valsts drošības iestādēm, prokuratūrai un tiesai, lai aizsargātu valsts un sabiedrisko drošību vai nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un krimināllietu iztiesāšanu, kā arī Konkurences padomei, konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanā, kas izpaužas kā aizliegtas vienošanās, piemēram, auditācijas pieraksti par IP adresēm var kalpot kā elektroniskie pierādījumi un var tikt pieprasīti, ievērojot Kriminālprocesa likuma 190. -192. pantā noteikto. Savukārt informācijas sistēmas pārzinis nodrošina auditācijas pierakstu saglabāšanu tādā apjomā, kādā tie ir iegūti vai apstrādāti, sniedzot noteiktos pakalpojumus, kā arī nodrošina to aizsardzību pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, zudumu vai pārveidošanu, vai neparedzētu apstrādi vai izpaušanu.
Izvērtējot auditācijas datu izmantošanu, nodrošinot sistēmu atbilstību minimālajām drošības prasībām, lietotāju veikto darbību un sistēmas kļūdu identificēšanu, informācijas sniegšanu, izmeklējot incidentus, informācijas sniegšanu kompetentajām iestādēm, ja saņemts oficiāls pieprasījums, praksē secināts, ka pietiekams periods auditācijas pierakstu glabāšanai ir līdz 72 mēnešiem.
1) noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma;
2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai;
3) valsts informācijas sistēmas pārzini;
4) valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu;
5) kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā;
6) nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
Valsts informācijas sistēmu likuma pārejas noteikumu 9. punkts noteic, ka attiecībā uz valsts informācijas sistēmām, kuras izveidotas līdz 2022. gada 31. maijam, nepiemēro šā likuma 5. panta 1.1 daļu līdz 2023. gada 31. jūlijam.
Tādējādi saskaņā ar grozījumiem Valsts informācijas sistēmu likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. jūnijā, valsts informācijas sistēmu, kuras izveidotas līdz 2022. gada 31. maijam, izmantošanu jānosaka ārējos normatīvajos aktos līdz 2023. gada 31. jūlijam.
Lai nodrošinātu tiesisko ietvaru Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS) reģistrētajām VID valsts informācijas sistēmām, tai skaitā informācijas sistēmām muitas jomā, ir veikti grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, nosakot daļu no Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz VID informācijas sistēmām, kā arī paredzot pienākumu Ministru kabinetam līdz 2023. gada 31. jūlijam noteikt Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.
Saskaņā ar pilnvarojumu Ministru kabinetam ir jāizdod noteikumi par 11 VID valsts informācijas sistēmām, savukārt šajos noteikumos paredzēts Ministru kabineta noteikumus izdot par šādām Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām muitas jomā:
1) Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu;
2) Integrētā tarifa vadības sistēmu;
3) Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmu;
4) Centrālo muitas informācijas sistēmu.
Par pārējām 7 VID valsts informācijas sistēmām tiks izdoti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi.
Noilguma termiņi nodokļu kontrolei muitas jomā izriet no muitas jomas normatīvajiem aktiem (regulas Nr. 952/2013 5. panta 2. punkta izpratnē). Regulas Nr. 952/2013 103. panta 1. punktā noteikts, ka muitas parādu parādniekam nepaziņo, ja ir pagājuši trīs gadi kopš muitas parāda rašanās dienas, un 2. punktā ir noteikts – ja muitas parāds ir radies tādas darbības rezultātā, par kuru laikā, kad tā veikta, varēja ierosināt krimināllietu, 1. punktā noteikto trīs gadu termiņu saskaņā ar valsts tiesību aktiem pagarina līdz laikposmam, kas ir vismaz pieci gadi, bet ne vairāk kā 10 gadi. Muitas likuma 8.1 pantā noteikts, ka saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 103. panta 2. punktu, ja muitas parāds ir radies tādu darbību rezultātā, par kurām laikā, kad tās veiktas, varēja uzsākt kriminālprocesu, muitas parāda paziņošanas termiņš ir pieci gadi no muitas parāda rašanās dienas. Tātad pamatā nodokļu kontrole muitas jomā veicama triju gadu laikā no muitas parāda rašanās dienas, bet Muitas likuma 8.1 pantā minētajā gadījumā – piecu gadu laikā no muitas parāda rašanās dienas. Tādējādi Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā, Integrētā tarifa vadības sistēmā, Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmā un Centrālajā muitas informācijas sistēmā to datu, kurus izmanto nodokļu kontrolei muitas jomā, uzglabāšanas ilgumam jābūt saderīgam ar noilguma termiņu nodokļu kontrolei muitas jomā, proti, ne mazāk kā piecus gadus no muitas parāda rašanās dienas.
Praksē ir bijuši gadījumi, ka minētās sistēmas ir izmantotas datu iegūšanai kriminālprocesam par Krimināllikuma 84., 190., 191., 195., 195.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. Tātad informācijas saglabāšana minētajās sistēmās jānodrošina vismaz uz laiku, kas Krimināllikuma 56. pantā noteikts kā kriminālatbildības noilguma termiņš. Maksimālais no minētajās Krimināllikuma normās noteiktā brīvības atņemšanas termiņa noteikts Krimināllikuma 84. pantā, un tas ir līdz astoņiem gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo dalu nodarījums, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem, ir mazāk smags noziegums. Saskaņā ar Krimināllikuma 56. panta pirmās daļas 3. punktu šāda kriminālatbildības noilguma termiņš par mazāk smagu noziegumu ir pieci gadi.
Saskaņā ar Padomes 2014. gada 26. maija Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības (turpmāk – regula Nr.609/2014) 3. pantu dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka apliecinošos dokumentus par pašu resursu noteikšanu un nodošanu glabā vismaz trīs kalendāros gadus pēc tā gada beigām, uz kuru šie apliecinošie dokumenti attiecas. Ja pirmajā un otrajā daļā minēto apliecinošo dokumentu pārbaude, kas veikta saskaņā ar regulas Nr.609/2014 2. panta 3. punktu rāda, ka ir vajadzīga korekcija, tos glabā, pārsniedzot pirmajā daļā paredzēto termiņu, pietiekami ilgi, lai korekciju varētu izdarīt un uzraudzīt. Ja strīds starp dalībvalsti un Komisiju par pienākumu darīt pieejamu noteiktu pašu resursu summu tiek atrisināts ar savstarpēju vienošanos vai ar Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu, dalībvalsts apliecinošos dokumentus, kas vajadzīgi finanšu pēcpārbaudei, nodod Komisijai divu mēnešu laikā pēc strīda atrisināšanas.
Papildus funkcijām, kas attiecībā uz muitas dienestiem ir noteiktas tiesību aktos muitas jomā, muita veic likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” VID noteiktās funkcijas. Skaidras naudas deklarēšanas pienākums, ievedot to Eiropas Savienībā no trešās valsts vai izvedot no Eiropas Savienības uz trešo valsti, noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra regulas (ES) Nr. 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu (turpmāk – regula Nr.2018/1672). Nosacījumi personas datu apstrādei un uzglabāšanai ir noteikti šās regulas 13. pantā. Saskaņā ar šā panta 4. punktu kompetentās iestādes un finanšu ziņu vākšanas vienība glabā personas datus, kas iegūti, piemērojot 3. un 4. pantu, 5. panta 3. punktu un 6. pantu, piecus gadus pēc datu iegūšanas datuma. Beidzoties minētajam laikposmam, attiecīgos personas datus dzēš. No minētā konstatējams, ka daļas no Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā iekļaujamo datu uzglabāšanas termiņš ir noteikts ārējā normatīvajā aktā, un attiecīgi šo noteikumu projektā nav jānosaka.
Ar auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumiem un kārtību, ir paredzēts, lai trešās personas, kurām šāda informācija būs nepieciešama, ir informētas par nosacījumiem auditācijas pierakstu piekļuves saņemšanai, šo datu pieejamībai un termiņiem. Auditācijas pierakstus var atklāt un izsniegt pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, operatīvās darbības subjektiem, valsts drošības iestādēm, prokuratūrai un tiesai, lai aizsargātu valsts un sabiedrisko drošību vai nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un krimināllietu iztiesāšanu, kā arī Konkurences padomei, konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanā, kas izpaužas kā aizliegtas vienošanās, piemēram, auditācijas pieraksti par IP adresēm var kalpot kā elektroniskie pierādījumi un var tikt pieprasīti, ievērojot Kriminālprocesa likuma 190. -192. pantā noteikto. Savukārt informācijas sistēmas pārzinis nodrošina auditācijas pierakstu saglabāšanu tādā apjomā, kādā tie ir iegūti vai apstrādāti, sniedzot noteiktos pakalpojumus, kā arī nodrošina to aizsardzību pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, zudumu vai pārveidošanu, vai neparedzētu apstrādi vai izpaušanu.
Izvērtējot auditācijas datu izmantošanu, nodrošinot sistēmu atbilstību minimālajām drošības prasībām, lietotāju veikto darbību un sistēmas kļūdu identificēšanu, informācijas sniegšanu, izmeklējot incidentus, informācijas sniegšanu kompetentajām iestādēm, ja saņemts oficiāls pieprasījums, praksē secināts, ka pietiekams periods auditācijas pierakstu glabāšanai ir līdz 72 mēnešiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts nosaka šādās Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās muitas jomā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību:
1) Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā;
2) Integrētā tarifa vadības sistēmā;
3) Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmā;
4) Centrālajā muitas informācijas sistēmā.
Ar noteikumiem netiek paplašināti minētajās sistēmās šobrīd jau apstrādāto datu veidi un apjoms.
Likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.3 panta piektajā daļā tostarp ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā, Integrētajā tarifa vadības sistēmā, Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmā un Centrālajā muitas informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apstrādes noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu glabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību. Informācijas saņemšana un nodošana ir informācijas apstrāde un regulējums attiecībā uz to ir ietverts noteikumu 6., 7., 8. un 9. punktā.
Auditācijas pierakstu glabāšanas ilgums ne ilgāk kā 72 mēnešus ir noteikts noteikumu 12. punktā.
Auditācijas pierakstu atklāšanas un izsniegšanas nosacījumi un kārtība ir noteikta noteikumu 13. punktā un attiecas uz to, lai trešās personas, kurām šāda informācija būs nepieciešama, ir informētas par nosacījumiem auditācijas pierakstu piekļuves saņemšanai, šo datu pieejamībai un termiņiem. Auditācijas pierakstu atklāšana un izsniegšana ir auditācijas pierakstu nodošanas procesa sastāvdaļas. Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas, Integrētās tarifa vadības sistēmas, Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas un Centrālās muitas informācijas sistēmas auditācijas pierakstus atklāj, tos uzrādot pieprasītāja (pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekta, valsts drošības iestādes, prokuratūras, tiesas, Konkurences padomes) pārstāvim klātienē Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībā, savukārt auditācijas pierakstus minētajiem subjektiem Valsts ieņēmumu dienests izsniedz, nosūtot tos institūcijai, kura auditācijas pierakstus pieprasījusi. Auditācijas pierakstu pieprasītājs ir tiesīgs iepazīties ar auditācijas pierakstiem sev vēlamajā veidā.
1) Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā;
2) Integrētā tarifa vadības sistēmā;
3) Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmā;
4) Centrālajā muitas informācijas sistēmā.
Ar noteikumiem netiek paplašināti minētajās sistēmās šobrīd jau apstrādāto datu veidi un apjoms.
Likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.3 panta piektajā daļā tostarp ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā, Integrētajā tarifa vadības sistēmā, Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmā un Centrālajā muitas informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apstrādes noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu glabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību. Informācijas saņemšana un nodošana ir informācijas apstrāde un regulējums attiecībā uz to ir ietverts noteikumu 6., 7., 8. un 9. punktā.
Auditācijas pierakstu glabāšanas ilgums ne ilgāk kā 72 mēnešus ir noteikts noteikumu 12. punktā.
Auditācijas pierakstu atklāšanas un izsniegšanas nosacījumi un kārtība ir noteikta noteikumu 13. punktā un attiecas uz to, lai trešās personas, kurām šāda informācija būs nepieciešama, ir informētas par nosacījumiem auditācijas pierakstu piekļuves saņemšanai, šo datu pieejamībai un termiņiem. Auditācijas pierakstu atklāšana un izsniegšana ir auditācijas pierakstu nodošanas procesa sastāvdaļas. Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas, Integrētās tarifa vadības sistēmas, Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas un Centrālās muitas informācijas sistēmas auditācijas pierakstus atklāj, tos uzrādot pieprasītāja (pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekta, valsts drošības iestādes, prokuratūras, tiesas, Konkurences padomes) pārstāvim klātienē Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībā, savukārt auditācijas pierakstus minētajiem subjektiem Valsts ieņēmumu dienests izsniedz, nosūtot tos institūcijai, kura auditācijas pierakstus pieprasījusi. Auditācijas pierakstu pieprasītājs ir tiesīgs iepazīties ar auditācijas pierakstiem sev vēlamajā veidā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
Document 32013R0952
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr 952/2013 ( 2013. gada 9. oktobris ), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
Document 02015R2446-20230314
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
Dokuments 32018R1672
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1672 (2018. gada 23. oktobris) par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr 952/2013 ( 2013. gada 9. oktobris ), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
6. panta 1. punkts
2. - 5. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Prasības ieviešamas obligāti.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav saistību.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. panta 18. punktus
2.1.1. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Prasības ieviešamas obligāti.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav saistību.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1672 (2018. gada 23. oktobris) par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
10. pants
2.5. apakšpunkts, 6. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Prasības ieviešamas obligāti.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav saistību.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts nosaka tiesisko satvaru pašlaik jau funkcionējošām VID valsts informācijas sistēmām muitas jomā, nepalielinot un nesašaurinot apstrādājamās informācijas veidu un apjomu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts attiecas uz VID valsts informācijas sistēmām muitas jomā, kurās tiek apstrādāti personas dati.
Personas datu apstrādes apjoms katrā no VID valsts informācijas sistēmām muitas jomā ir atkarīgs no likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.3 panta pirmās daļas 2. punktā (Centrālā muitas informācijas sistēma), 6. punktā (Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma), 7. punktā (Integrētā tarifa vadības sistēma) un 11. punktā (Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma) noteiktā mērķa, kādam dati attiecīgajās sistēmās tiek apstrādāti.
VID valsts informācijas sistēmās muitas jomā personas datus apstrādā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta “c” un “e” apakšpunktos noteikto un atbilstoši tiesību aktos muitas jomā (regulas Nr. 952/20135. panta 2. punkta izpratnē) noteiktajām muitas funkcijām. Personas datu apstrāde VID valsts informācijas sistēmās muitas jomā tiek uzsākta vai nu pēc personas iesnieguma saņemšanas, uzsākot administratīvo procesu iestādē, vai arī personas datu apstrādi iniciē VID, veicot tiesību aktos muitas jomā, kā arī likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” uz VID attiecināmo pienākumu izpildi un no citiem normatīvajiem tiesību aktiem (piemēram, likumā “Par akcīzes nodokli”, Pievienotās vērtības nodokļa likumā) izrietošo VID pienākumu izpildi. Papildus informācija par noteikumu projektā minētajām informācijas sistēmām un personas datu apstrādi, tai skaitā datu apjumu un apstrādes nolūku sniegta 2023. gada 30. martā pieņemtā likuma “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (stājās spēkā 2023. gada 2. maijā) anotācijā.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 1. pantā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas. Minētā likuma 2. panta 1. un 4. punktā noteikti Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi:
1) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam;
4) novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā un muitas lietu jomā;
Muitas likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests administrē muitas lietas normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā, likumā “Par nodokļiem un nodevām” un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Tādējādi noteikumu projektā paredzēto personas datu apstrāde tiek veikta, VID veicot regulas Nr. 952/2013 46. pantā noteikto muitas kontroli un riska pārvaldību, 47. panta 2. punktā minēto informācijas apmaiņu, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. panta 1. un 4. punktā, Muitas likuma 5. panta pirmajā daļā, regulas Nr.2018/1672 5. pantā, likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 3. panta pirmās daļas, 5. pantā, 5.1pantā noteikto uzdevumu (juridisko pienākumu) izpildi.
Regulas Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 46. pantā noteikts:
1. Muitas dienesti var veikt jebkuras muitas kontroles, ko tie uzskata par vajadzīgām.
Muitas kontroles, jo īpaši, var būt preču pārbaude, paraugu ņemšana, deklarācijā vai paziņojumā ietvertās informācijas pareizības un pilnīguma pārbaude un dokumentu esības, īstuma, pareizības un derīguma pārbaude, uzņēmēju grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaude, transportlīdzekļu apskate, personu nestās vai vestās vai pie personām esošās bagāžas un citu mantu pārbaude, kā arī oficiālu izziņu veikšana un citas līdzīgas darbības.
2. Tādas muitas kontroles, kas nav izlases veida pārbaudes, galvenokārt ir balstītas uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts, Savienības un, ja pieejams, starptautiskā līmenī, identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus.
3. Muitas kontroles veic saistībā ar kopēju riska pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz informācijas apmaiņu starp muitas administrācijām attiecībā uz risku un tā analīzes rezultātiem un nosakot kopējus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas.
Kontroles, kas pamatojas uz šādu informāciju un kritērijiem, veic, neskarot citas kontroles, kuras veic saskaņā ar 1. punktu vai saskaņā ar citiem spēkā esošiem noteikumiem.
4. Muitas dienesti veic riska pārvaldību, lai diferencētu riska līmeņus, kas saistīti ar precēm, kurām veic muitas kontroli vai pārraudzību, lai noteiktu, vai precēm jāveic īpašas muitas kontroles, un, ja jāveic, tad kādos gadījumos.
Riska pārvaldībā ietilpst, piemēram, datu un informācijas vākšana, riska analīze un izvērtēšana, rīcības izvēle un īstenošana, kā arī šā procesa un tā rezultātu regulāra pārraudzība un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem, Savienības un valsts avotiem un stratēģijām.
5. Muitas dienesti apmainās ar riska informāciju un riska analīzes rezultātiem, ja:
a) muitas dienesti novērtē, ka risks ir ievērojams un jāveic muitas kontrole, un kontroles rezultātos tiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku; vai
b) kontroles rezultātos netiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku, bet attiecīgais muitas dienests uzskata, ka pastāv liela riska iespējamība citur Savienībā.
6. Lai izveidotu vienotus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas, kā minēts 3. punktā, ņem vērā visu turpmāk norādīto:
a) proporcionalitāti attiecībā uz risku;
b) veicamo pārbaužu steidzamību;
c) iespējamo ietekmi uz tirdzniecības plūsmu, ietekmi uz atsevišķām dalībvalstīm un kontroles resursiem.
7. Vienotie riska kritēriji un standarti, kas minēti 3. punktā, ietver visu turpmāk norādīto:
a) risku aprakstu;
b) riska faktorus vai rādītājus, kas jāizmanto, izraugoties preces vai uzņēmējus, kurus pakļauj muitas kontrolei;
c) muitas dienestu veicamās muitas kontroles būtību;
d) šā punkta “c” apakšpunktā minētās muitas kontroles piemērošanas ilgumu.
8. Prioritārās kontroles jomas aptver īpašas muitas procedūras, preču veidus, pārvadājumu maršrutus, transporta veidus vai uzņēmējus, kuri ir pakļauti paaugstināta līmeņa riska analīzei un muitas kontrolei konkrētā laikposmā, neskarot citas kontroles, ko parasti veic muitas dienesti.
Šās regulas 47. panta 2. punktā noteikts, ka šajā iedaļā minētajā kontroļu sistēmā muitas dienesti un citas kompetentās iestādes vajadzības gadījumā riska mazināšanas un krāpšanas apkarošanas nolūkā var savstarpēji un ar Komisiju apmainīties ar saņemtajiem datiem un kontroļu rezultātiem saistībā ar tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu, uzglabāšanu un galapatēriņu, tostarp pasta pārvadājumiem, ko pārvieto starp Savienības muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas, kā arī saistībā ar ārpussavienības preču un galapatēriņa procedūrai pakļauto preču atrašanos un pārvietošanu Savienības muitas teritorijā. Muitas dienesti un Komisija savstarpēji var apmainīties ar šādiem datiem arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka tiesību akti muitas jomā tiek piemēroti vienādi.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.3panta pirmās daļas 2., 6., 7., 11. punktā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests ir valsts informācijas sistēmu pārzinis un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanai veic datu apstrādi, kā arī organizē un vada šādu valsts informācijas sistēmu darbību atbilstoši tām paredzētajam izmantošanas mērķim:
Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu, kas nodrošina muitas deklarāciju un citas saistītās informācijas elektronisku iesniegšanu un apstrādi, elektronisku informācijas apmaiņu, tai skaitā ar citu valstu un Eiropas Komisijas muitas informācijas sistēmām, muitas kontroles dokumentēšanu, uzņēmēju un citu personu reģistrēšanu muitas nolūkiem, skaidras naudas deklarāciju reģistrēšanu
Integrēto tarifa vadības sistēmu, kas nodrošina informācijas apriti un pārraudzību normatīvajos aktos noteiktās preču klasifikācijas un kopējā muitas tarifa izmantošanai, muitas deklarāciju aizpildīšanai un muitas kontrolei muitas maksājumu un procedūru piemērošanas jomā, Latvijas Republikas importētāju tarifu kvotu pieprasījumu apstrādei, uzraudzības datu par importa un eksporta muitas deklarācijām un tirdzniecības aizsardzības instrumentu pasākumu datu apstrādei un nodošanai Eiropas Komisijai;
Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmu, kas nodrošina datu iegūšanu un uzglabāšanu par transportlīdzekļiem un konteineriem, kā arī informācijas iegūšanu normatīvajos aktos paredzētās riska pārvaldības vajadzībām un atbalsta sniegšanu tiesībaizsardzības iestādēm Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzības jomā;
Centrālo muitas informācijas sistēmu, kas nodrošina muitas maksājumu uzskaiti un kontroli, starptautisko autopārvadājumu atļauju reģistrāciju un esības kontroli, kā arī uzkrāj statistiskos datus par muitas darījumiem un risku pārvaldībai muitas jomā nepieciešamo informāciju.
Ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas (noteikumu projekta 2.1. apakšpunkts), muitas procedūru deklarācijas (noteikumu projekta 2.2. apakšpunkts), transporta manifesta (noteikumu projekta 2.3. apakšpunkts), pagaidu uzglabāšanas deklarācijas (noteikumu projekta 2.4. apakšpunkts) datu:
-apjoms noteikts Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem, 2. panta 2. punktā. Ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijā (noteikumu projekta 2.1. apakšpunkts), muitas procedūru deklarācijā (noteikumu projekta 2.2. apakšpunkts), transporta manifestā (noteikumu projekta 2.3. apakšpunkts), pagaidu uzglabāšanas deklarācijā (noteikumu projekta 2.4.apakšpunkts) personu dati tiek pārņemti no šās regulas 1. panta 18. punktā paredzētā reģistrācijas un identifikācijas numura (EORI) reģistra datiem, kad persona attiecīgajā datu laukā ir ievadījusi minēto reģistrācijas un identifikācijas numuru (EORI) un personai Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā tie nav jāievada
-apstrādes nolūki izriet no regulas Nr. 952/2013 3. panta.
Skaidras naudas deklarācijas (noteikumu projekta 2.5. apakšpunkts) datu:
apjoms noteikts regulas Nr.2018/1672 3. panta 2. punktā, bet skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas veidlapā (nepavadītai naudai) norādāmās informācijas apjoms noteikts Regulas Nr. 2018/1672 4. panta 2. punktā. Papildus minētajam Komisijas 2021. gada 11. maija Īstenošanas regulas Nr. 2021/7764 (turpmāk – Īstenošanas regula Nr. 2021/7764), ar ko nosaka paraugus konkrētām veidlapām, kā arī tehniskos noteikumus efektīvai informācijas apmaiņai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli 2 . apsvērumā noteikts, ka papildus Regulas (ES) 2018/1672 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā uzskaitītajiem datu elementiem attiecīgajā veidlapā būtu jāiekļauj šādi konkrēti datu elementi, lai attiecīgi identificētu pārvadātāju, deklarētāju, īpašnieku, nosūtītāju vai saņēmēju: fiziskām personām personas identifikācijas numurs un dzimums, uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numuri, juridiskām personām reģistra nosaukums un reģistrācijas valsts, personu apliecinošo dokumentu izdošanas valsts un izdošanas datums, tālruņa numurs un e-pasta adrese kā kontaktinformācija, atsauces numurs un transporta uzņēmums transportlīdzekļiem. Minētie datu elementi ir jāiekļauj, lai samazinātu kļūdu risku attiecībā uz identitāti un kavējumu risku turpmākas pārbaudes gadījumā, kā arī riska analīzes vajadzībām un lai uzlabotu Regulas (ES) 2018/1672 5. panta 4. punktā minētās kopējās riska pārvaldības sistēmas efektivitāti. Skaidras naudas deklarācijas veidlapa un nepavadītas naudas informācijas atklāšanas veidlapa noteikta ar Īstenošanas regulu Nr. 2021/7764. Saskaņā ar šās regulas 1. pantu Regulas (ES) 2018/1672 3. panta 3. punktā minētā deklarācijas veidlapa (“deklarācijas veidlapa”) atbilst šīs regulas I pielikuma 1. daļā iekļautajam paraugam, un to aizpilda saskaņā ar tajā iekļautajiem norādījumiem par aizpildīšanu, un saskaņā ar saskaņā ar 2. pantu Regulas (ES) 2018/1672 4. panta 3. punktā minētā informācijas atklāšanas veidlapa (“informācijas atklāšanas veidlapa”) atbilst šīs regulas I pielikuma 2. daļā iekļautajam paraugam, un to aizpilda saskaņā ar tajā iekļautajiem norādījumiem par aizpildīšanu.
Skaidras naudas deklarācijas un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas par nepavadītu skaidru naudu, šķērsojot valsts iekšējo robežu norādāmās informācijas apjoms noteikts likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 5.1 panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā;
apstrādes nolūki izriet no Regulas Nr. 1889/2005 mērķa, kas ir novērst un konstatēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, izveidojot kontroles sistēmu, ko piemēro fiziskām personām, kuras iebrauc ES vai izbrauc no tās ar skaidras naudas summām vai apgrozāmiem uzrādītāja instrumentiem 10 000 euro vai lielākā vērtībā vai tās ekvivalentiem citās valūtās. Ar regulu Nr. 1889/2005 ES īstenoja Finanšu darījumu darba grupas (turpmāk – FATF) izstrādātos starptautiskos standartus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu.
Apstrādes mērķis ir noteikts arī likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 1. pantā, saskaņā ar kuru likuma mērķis ir novērst nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu Latvijas Republikā un izvešanu no tās, tādējādi novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu.
Kvīts par fizisko personu mutiski deklarētajām precēm (noteikumu projekta 2.6. apakšpunkts) datu:
apjoms noteikts regulas Nr.2015/2447 217. pantā;
apstrādes nolūki izriet no regulas Nr. 952/2013 3., 101., 102. un 104. panta.
Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma (noteikumu projekta 2.7. apakšpunkts) datu:
apjoms noteikts Ministru kabineta 2022. gada 15.novembra noteikumu Nr. 727 “Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā” 4., 5., 6. un 7. punkta;
apstrādes nolūki izriet no likuma “Par akcīzes nodokli” 21. panta ceturtās, 4.1, 4.2, 4.3, 4.4, 4.5 daļas, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 53. panta piecpadsmitās daļas un Padomes 2009. gada 16. novembra Regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 41. panta un 107. panta.
Muitas kontroles pieteikuma (noteikumu projekta 2.8. apakšpunkts) un muitas apskates akta (noteikumu projekta 2.9. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūks izriet no regulas Nr. 952/2013 3. panta un 46. panta.
Personas aplūkošanas protokola (noteikumu projekta 2.10. apakšpunkts) datu:
apjoms noteikts Muitas likuma 18. panta trešajā daļā;
apstrādes nolūki izriet no regulas Nr. 952/2013 3. panta, Muitas likuma 16. panta pirmās daļas un 18. panta pirmās daļas.
Reģistrācijas un identifikācija muitas jomā (noteikumu projekta 2.11. apakšpunkts) datu:
apjoms noteikts Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 18 “Noteikumi par reģistrāciju un identifikāciju muitas jomā” 7., 13., 16., 20. punktā;
apstrādes nolūki izriet no regulas Nr. 952/2013 9. panta 1. un 2. punkta.
Eiropas Komisijas un nacionālo tarifu un netarifu pasākumu un citas saistītās informācijas (noteikumu projekta 3.1. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no regulas Nr. 952/2013 13. un 14. panta, likuma “ Par Valsts ieņēmumu dienestu 2. panta 9. punkta.
Informācijas par tarifu kvotu pieteikumiem (noteikumu projekta 3.2. apakšpunkts) datu:
apjoms noteikts regulas Nr.2015/2447 49., 50., 51., 52., 53., un 54. pantā;
apstrādes nolūki noteikti regulas Nr. 952/2013 56. panta 4. punktā.
Informācijas par preču laišanas brīvā apgrozībā un eksporta uzraudzību (noteikumu projekta 3.3. apakšpunkts) datu;
apjoms noteikts regulas Nr.2015/2447 54. un 55. pantā;
apstrādes nolūki noteikti regulas Nr. 952/2013 56. panta 5. punktā.
Integrētā tarifa vadības sistēmas lietotāju (noteikumu projekta 3.4. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 30. panta.
Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo un iekšējo robežu šķērsojošo transportlīdzekļu un konteineru (noteikumu projekta 4.1. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūks izriet no regulas Nr. 952/2013 3. panta, 46. panta, likuma “Par akcīzes nodokli” 21. panta ceturtās, 4.1, 4.2, 4.3, 4.4, 4.5 daļas, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 53. panta piecpadsmitās daļas un Padomes 2009. gada 16. novembra Regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 41. panta un 107. panta, Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumu Nr. 411 “Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība” 3.3.2. apakšpunkta.
Robežšķērsošanas vietās izvietoto ass un platformas svaru un to veikto mērījumu (noteikumu projekta 4.2. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūks izriet no regulas Nr. 952/2013 3. panta, 46. panta un Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumu Nr. 411 “Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība” 3.3.2. apakšpunkta.
Sistēmas lietotāju (noteikumu projekta 4.3. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 30. panta.
Muitas maksājumu uzskaites un kontroles (noteikumu projekta 5.1. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no regulas Nr. 952/2013 3., 101., 102. un 104. panta, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 85. panta, likuma “Par akcīzes nodokli” 23. panta otrās daļas, 33. panta, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas, 1.1 daļas, 18.1 panta, 18.2 panta.
Risku pārvaldības muitas jomā (noteikumu projekta 5.2. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no regulas Nr. 952/2013 46. panta.
Muitas atļauju ievest preces labdarībai vai filantropiskai palīdzībai, atbrīvojot no ievedmuitas nodokļa, reģistrācija un kontrole (noteikumu projekta 5.3. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no Padomes 2009. gada 16. novembra Regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 61. panta, Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumu Nr. 681 “Kārtība, kādā iestāžu un organizāciju ievestās preces tiek atbrīvotas no ievedmuitas nodokļa” 3., 4., 5. un 6. punkta.
Starptautisko autopārvadājumu atļauju reģistrācija un esības kontroles (noteikumu projekta 5.4. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumu Nr. 411 “Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība” 3.3.2.5., 3.3.2.6. un 3.3.2.7. apakšpunkta.
Preču izcelsmes sertifikātu EUR1 (noteikumu projekta 5.5. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no piemērojamās starptautiskās tirdzniecības vienošanās.Ar kopējo apzīmējumu “starptautiskās vienošanas” saprot preferenciālos tirdzniecības nolīgumus, kurus ES ir noslēgusi ar trešajām valstīm. Kopā muitas iestādes piemēro apmēram 40 starptautiskās tirdzniecības vienošanās (piemēram: Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses; Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses; Ekonomisko partnerattiecību nolīguma starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses; Eiropas Ekonomikas Kopienas un Norvēģijas Karalistes nolīgums; Eiropas Ekonomikas zonas līgums; Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses).
Sistēmas lietotāju (noteikumu projekta 5.6. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 30. panta.
Datu apstrādes nepieciešamība noteikumu projektā minētajās informācijas sistēmās un samērīgums attiecībā uz nolūkiem – datu apstrādes apjoms noteikumu projektā minētajās informācijas sistēmās izriet no tieši piemērojamiem ES tiesību aktiem, nav iespējams personas datus neapstrādāt vispār vai apstrādā mazākā apjomā, jo, lai veiktu muitas maksājumu uzskaiti un kontroli, starptautisko autopārvadājumu atļauju reģistrāciju un esības kontroli, elektronisku informācijas apmaiņu, tai skaitā ar citu valstu un Eiropas Komisijas muitas informācijas sistēmām, muitas kontroles dokumentēšanu, uzņēmēju un citu personu reģistrēšanu muitas nolūkiem, skaidras naudas deklarāciju reģistrēšanu, informācijas apriti un pārraudzību normatīvajos aktos noteiktās preču klasifikācijas un kopējā muitas tarifa izmantošanai, muitas deklarāciju aizpildīšanai un muitas kontrolei muitas maksājumu un procedūru piemērošanas jomā, Latvijas Republikas importētāju tarifu kvotu pieprasījumu apstrādei, uzraudzības datu par importa un eksporta muitas deklarācijām un tirdzniecības aizsardzības instrumentu pasākumu datu apstrādei un nodošanai Eiropas Komisijai, datu iegūšanu un uzglabāšanu par transportlīdzekļiem un konteineriem, kā arī informācijas iegūšanu normatīvajos aktos paredzētās riska pārvaldības vajadzībām un atbalsta sniegšanu tiesībaizsardzības iestādēm Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzības jomā, iegūtu nepieciešamo informācijas apjomu par izdarītajiem muitas un nodokļu noteikumu pārkāpumiem, nodokļu krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas gadījumiem, izvērtējuma nodokļu ieņēmumu un muitas risku jomā procesā vai operatīvās darbības ietvaros, noteikumu projektā norādītos personas datus nepieciešams apstrādāt tādā apjomā, kādā apstrāde izriet no attiecīgo darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
Noteikumu projektā paredzēto datu apstrādi minētajās informācijas sistēmās veic VID amatpersonas, kurām piešķirta atbilstoša piekļuve informācijas sistēmā un kuru piešķir tikai dienesta pienākumu veikšanai. Informācijas konfidencialitāti un aizsardzību nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula, regulas Nr. 952/2013 12. un 13. pants, Regulas Nr. 2018/1672 12. pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pants, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 21. pants, Fizisko personu datu apstrādes likums. VID iekšējos noteikumos noteiktas konkrētas darbības, kas veicamas personas datu apstrādes uzraudzībai.
Personas datu apstrādes apjoms katrā no VID valsts informācijas sistēmām muitas jomā ir atkarīgs no likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.3 panta pirmās daļas 2. punktā (Centrālā muitas informācijas sistēma), 6. punktā (Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma), 7. punktā (Integrētā tarifa vadības sistēma) un 11. punktā (Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma) noteiktā mērķa, kādam dati attiecīgajās sistēmās tiek apstrādāti.
VID valsts informācijas sistēmās muitas jomā personas datus apstrādā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta “c” un “e” apakšpunktos noteikto un atbilstoši tiesību aktos muitas jomā (regulas Nr. 952/20135. panta 2. punkta izpratnē) noteiktajām muitas funkcijām. Personas datu apstrāde VID valsts informācijas sistēmās muitas jomā tiek uzsākta vai nu pēc personas iesnieguma saņemšanas, uzsākot administratīvo procesu iestādē, vai arī personas datu apstrādi iniciē VID, veicot tiesību aktos muitas jomā, kā arī likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” uz VID attiecināmo pienākumu izpildi un no citiem normatīvajiem tiesību aktiem (piemēram, likumā “Par akcīzes nodokli”, Pievienotās vērtības nodokļa likumā) izrietošo VID pienākumu izpildi. Papildus informācija par noteikumu projektā minētajām informācijas sistēmām un personas datu apstrādi, tai skaitā datu apjumu un apstrādes nolūku sniegta 2023. gada 30. martā pieņemtā likuma “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (stājās spēkā 2023. gada 2. maijā) anotācijā.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 1. pantā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas. Minētā likuma 2. panta 1. un 4. punktā noteikti Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi:
1) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam;
4) novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā un muitas lietu jomā;
Muitas likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests administrē muitas lietas normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā, likumā “Par nodokļiem un nodevām” un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Tādējādi noteikumu projektā paredzēto personas datu apstrāde tiek veikta, VID veicot regulas Nr. 952/2013 46. pantā noteikto muitas kontroli un riska pārvaldību, 47. panta 2. punktā minēto informācijas apmaiņu, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. panta 1. un 4. punktā, Muitas likuma 5. panta pirmajā daļā, regulas Nr.2018/1672 5. pantā, likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 3. panta pirmās daļas, 5. pantā, 5.1pantā noteikto uzdevumu (juridisko pienākumu) izpildi.
Regulas Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 46. pantā noteikts:
1. Muitas dienesti var veikt jebkuras muitas kontroles, ko tie uzskata par vajadzīgām.
Muitas kontroles, jo īpaši, var būt preču pārbaude, paraugu ņemšana, deklarācijā vai paziņojumā ietvertās informācijas pareizības un pilnīguma pārbaude un dokumentu esības, īstuma, pareizības un derīguma pārbaude, uzņēmēju grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaude, transportlīdzekļu apskate, personu nestās vai vestās vai pie personām esošās bagāžas un citu mantu pārbaude, kā arī oficiālu izziņu veikšana un citas līdzīgas darbības.
2. Tādas muitas kontroles, kas nav izlases veida pārbaudes, galvenokārt ir balstītas uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts, Savienības un, ja pieejams, starptautiskā līmenī, identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus.
3. Muitas kontroles veic saistībā ar kopēju riska pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz informācijas apmaiņu starp muitas administrācijām attiecībā uz risku un tā analīzes rezultātiem un nosakot kopējus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas.
Kontroles, kas pamatojas uz šādu informāciju un kritērijiem, veic, neskarot citas kontroles, kuras veic saskaņā ar 1. punktu vai saskaņā ar citiem spēkā esošiem noteikumiem.
4. Muitas dienesti veic riska pārvaldību, lai diferencētu riska līmeņus, kas saistīti ar precēm, kurām veic muitas kontroli vai pārraudzību, lai noteiktu, vai precēm jāveic īpašas muitas kontroles, un, ja jāveic, tad kādos gadījumos.
Riska pārvaldībā ietilpst, piemēram, datu un informācijas vākšana, riska analīze un izvērtēšana, rīcības izvēle un īstenošana, kā arī šā procesa un tā rezultātu regulāra pārraudzība un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem, Savienības un valsts avotiem un stratēģijām.
5. Muitas dienesti apmainās ar riska informāciju un riska analīzes rezultātiem, ja:
a) muitas dienesti novērtē, ka risks ir ievērojams un jāveic muitas kontrole, un kontroles rezultātos tiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku; vai
b) kontroles rezultātos netiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku, bet attiecīgais muitas dienests uzskata, ka pastāv liela riska iespējamība citur Savienībā.
6. Lai izveidotu vienotus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas, kā minēts 3. punktā, ņem vērā visu turpmāk norādīto:
a) proporcionalitāti attiecībā uz risku;
b) veicamo pārbaužu steidzamību;
c) iespējamo ietekmi uz tirdzniecības plūsmu, ietekmi uz atsevišķām dalībvalstīm un kontroles resursiem.
7. Vienotie riska kritēriji un standarti, kas minēti 3. punktā, ietver visu turpmāk norādīto:
a) risku aprakstu;
b) riska faktorus vai rādītājus, kas jāizmanto, izraugoties preces vai uzņēmējus, kurus pakļauj muitas kontrolei;
c) muitas dienestu veicamās muitas kontroles būtību;
d) šā punkta “c” apakšpunktā minētās muitas kontroles piemērošanas ilgumu.
8. Prioritārās kontroles jomas aptver īpašas muitas procedūras, preču veidus, pārvadājumu maršrutus, transporta veidus vai uzņēmējus, kuri ir pakļauti paaugstināta līmeņa riska analīzei un muitas kontrolei konkrētā laikposmā, neskarot citas kontroles, ko parasti veic muitas dienesti.
Šās regulas 47. panta 2. punktā noteikts, ka šajā iedaļā minētajā kontroļu sistēmā muitas dienesti un citas kompetentās iestādes vajadzības gadījumā riska mazināšanas un krāpšanas apkarošanas nolūkā var savstarpēji un ar Komisiju apmainīties ar saņemtajiem datiem un kontroļu rezultātiem saistībā ar tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu, uzglabāšanu un galapatēriņu, tostarp pasta pārvadājumiem, ko pārvieto starp Savienības muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas, kā arī saistībā ar ārpussavienības preču un galapatēriņa procedūrai pakļauto preču atrašanos un pārvietošanu Savienības muitas teritorijā. Muitas dienesti un Komisija savstarpēji var apmainīties ar šādiem datiem arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka tiesību akti muitas jomā tiek piemēroti vienādi.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.3panta pirmās daļas 2., 6., 7., 11. punktā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests ir valsts informācijas sistēmu pārzinis un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanai veic datu apstrādi, kā arī organizē un vada šādu valsts informācijas sistēmu darbību atbilstoši tām paredzētajam izmantošanas mērķim:
Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu, kas nodrošina muitas deklarāciju un citas saistītās informācijas elektronisku iesniegšanu un apstrādi, elektronisku informācijas apmaiņu, tai skaitā ar citu valstu un Eiropas Komisijas muitas informācijas sistēmām, muitas kontroles dokumentēšanu, uzņēmēju un citu personu reģistrēšanu muitas nolūkiem, skaidras naudas deklarāciju reģistrēšanu
Integrēto tarifa vadības sistēmu, kas nodrošina informācijas apriti un pārraudzību normatīvajos aktos noteiktās preču klasifikācijas un kopējā muitas tarifa izmantošanai, muitas deklarāciju aizpildīšanai un muitas kontrolei muitas maksājumu un procedūru piemērošanas jomā, Latvijas Republikas importētāju tarifu kvotu pieprasījumu apstrādei, uzraudzības datu par importa un eksporta muitas deklarācijām un tirdzniecības aizsardzības instrumentu pasākumu datu apstrādei un nodošanai Eiropas Komisijai;
Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmu, kas nodrošina datu iegūšanu un uzglabāšanu par transportlīdzekļiem un konteineriem, kā arī informācijas iegūšanu normatīvajos aktos paredzētās riska pārvaldības vajadzībām un atbalsta sniegšanu tiesībaizsardzības iestādēm Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzības jomā;
Centrālo muitas informācijas sistēmu, kas nodrošina muitas maksājumu uzskaiti un kontroli, starptautisko autopārvadājumu atļauju reģistrāciju un esības kontroli, kā arī uzkrāj statistiskos datus par muitas darījumiem un risku pārvaldībai muitas jomā nepieciešamo informāciju.
Ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas (noteikumu projekta 2.1. apakšpunkts), muitas procedūru deklarācijas (noteikumu projekta 2.2. apakšpunkts), transporta manifesta (noteikumu projekta 2.3. apakšpunkts), pagaidu uzglabāšanas deklarācijas (noteikumu projekta 2.4. apakšpunkts) datu:
-apjoms noteikts Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem, 2. panta 2. punktā. Ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijā (noteikumu projekta 2.1. apakšpunkts), muitas procedūru deklarācijā (noteikumu projekta 2.2. apakšpunkts), transporta manifestā (noteikumu projekta 2.3. apakšpunkts), pagaidu uzglabāšanas deklarācijā (noteikumu projekta 2.4.apakšpunkts) personu dati tiek pārņemti no šās regulas 1. panta 18. punktā paredzētā reģistrācijas un identifikācijas numura (EORI) reģistra datiem, kad persona attiecīgajā datu laukā ir ievadījusi minēto reģistrācijas un identifikācijas numuru (EORI) un personai Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā tie nav jāievada
-apstrādes nolūki izriet no regulas Nr. 952/2013 3. panta.
Skaidras naudas deklarācijas (noteikumu projekta 2.5. apakšpunkts) datu:
apjoms noteikts regulas Nr.2018/1672 3. panta 2. punktā, bet skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas veidlapā (nepavadītai naudai) norādāmās informācijas apjoms noteikts Regulas Nr. 2018/1672 4. panta 2. punktā. Papildus minētajam Komisijas 2021. gada 11. maija Īstenošanas regulas Nr. 2021/7764 (turpmāk – Īstenošanas regula Nr. 2021/7764), ar ko nosaka paraugus konkrētām veidlapām, kā arī tehniskos noteikumus efektīvai informācijas apmaiņai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli 2 . apsvērumā noteikts, ka papildus Regulas (ES) 2018/1672 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā uzskaitītajiem datu elementiem attiecīgajā veidlapā būtu jāiekļauj šādi konkrēti datu elementi, lai attiecīgi identificētu pārvadātāju, deklarētāju, īpašnieku, nosūtītāju vai saņēmēju: fiziskām personām personas identifikācijas numurs un dzimums, uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numuri, juridiskām personām reģistra nosaukums un reģistrācijas valsts, personu apliecinošo dokumentu izdošanas valsts un izdošanas datums, tālruņa numurs un e-pasta adrese kā kontaktinformācija, atsauces numurs un transporta uzņēmums transportlīdzekļiem. Minētie datu elementi ir jāiekļauj, lai samazinātu kļūdu risku attiecībā uz identitāti un kavējumu risku turpmākas pārbaudes gadījumā, kā arī riska analīzes vajadzībām un lai uzlabotu Regulas (ES) 2018/1672 5. panta 4. punktā minētās kopējās riska pārvaldības sistēmas efektivitāti. Skaidras naudas deklarācijas veidlapa un nepavadītas naudas informācijas atklāšanas veidlapa noteikta ar Īstenošanas regulu Nr. 2021/7764. Saskaņā ar šās regulas 1. pantu Regulas (ES) 2018/1672 3. panta 3. punktā minētā deklarācijas veidlapa (“deklarācijas veidlapa”) atbilst šīs regulas I pielikuma 1. daļā iekļautajam paraugam, un to aizpilda saskaņā ar tajā iekļautajiem norādījumiem par aizpildīšanu, un saskaņā ar saskaņā ar 2. pantu Regulas (ES) 2018/1672 4. panta 3. punktā minētā informācijas atklāšanas veidlapa (“informācijas atklāšanas veidlapa”) atbilst šīs regulas I pielikuma 2. daļā iekļautajam paraugam, un to aizpilda saskaņā ar tajā iekļautajiem norādījumiem par aizpildīšanu.
Skaidras naudas deklarācijas un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas par nepavadītu skaidru naudu, šķērsojot valsts iekšējo robežu norādāmās informācijas apjoms noteikts likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 5.1 panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā;
apstrādes nolūki izriet no Regulas Nr. 1889/2005 mērķa, kas ir novērst un konstatēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, izveidojot kontroles sistēmu, ko piemēro fiziskām personām, kuras iebrauc ES vai izbrauc no tās ar skaidras naudas summām vai apgrozāmiem uzrādītāja instrumentiem 10 000 euro vai lielākā vērtībā vai tās ekvivalentiem citās valūtās. Ar regulu Nr. 1889/2005 ES īstenoja Finanšu darījumu darba grupas (turpmāk – FATF) izstrādātos starptautiskos standartus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu.
Apstrādes mērķis ir noteikts arī likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 1. pantā, saskaņā ar kuru likuma mērķis ir novērst nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu Latvijas Republikā un izvešanu no tās, tādējādi novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu.
Kvīts par fizisko personu mutiski deklarētajām precēm (noteikumu projekta 2.6. apakšpunkts) datu:
apjoms noteikts regulas Nr.2015/2447 217. pantā;
apstrādes nolūki izriet no regulas Nr. 952/2013 3., 101., 102. un 104. panta.
Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma (noteikumu projekta 2.7. apakšpunkts) datu:
apjoms noteikts Ministru kabineta 2022. gada 15.novembra noteikumu Nr. 727 “Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā” 4., 5., 6. un 7. punkta;
apstrādes nolūki izriet no likuma “Par akcīzes nodokli” 21. panta ceturtās, 4.1, 4.2, 4.3, 4.4, 4.5 daļas, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 53. panta piecpadsmitās daļas un Padomes 2009. gada 16. novembra Regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 41. panta un 107. panta.
Muitas kontroles pieteikuma (noteikumu projekta 2.8. apakšpunkts) un muitas apskates akta (noteikumu projekta 2.9. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūks izriet no regulas Nr. 952/2013 3. panta un 46. panta.
Personas aplūkošanas protokola (noteikumu projekta 2.10. apakšpunkts) datu:
apjoms noteikts Muitas likuma 18. panta trešajā daļā;
apstrādes nolūki izriet no regulas Nr. 952/2013 3. panta, Muitas likuma 16. panta pirmās daļas un 18. panta pirmās daļas.
Reģistrācijas un identifikācija muitas jomā (noteikumu projekta 2.11. apakšpunkts) datu:
apjoms noteikts Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 18 “Noteikumi par reģistrāciju un identifikāciju muitas jomā” 7., 13., 16., 20. punktā;
apstrādes nolūki izriet no regulas Nr. 952/2013 9. panta 1. un 2. punkta.
Eiropas Komisijas un nacionālo tarifu un netarifu pasākumu un citas saistītās informācijas (noteikumu projekta 3.1. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no regulas Nr. 952/2013 13. un 14. panta, likuma “ Par Valsts ieņēmumu dienestu 2. panta 9. punkta.
Informācijas par tarifu kvotu pieteikumiem (noteikumu projekta 3.2. apakšpunkts) datu:
apjoms noteikts regulas Nr.2015/2447 49., 50., 51., 52., 53., un 54. pantā;
apstrādes nolūki noteikti regulas Nr. 952/2013 56. panta 4. punktā.
Informācijas par preču laišanas brīvā apgrozībā un eksporta uzraudzību (noteikumu projekta 3.3. apakšpunkts) datu;
apjoms noteikts regulas Nr.2015/2447 54. un 55. pantā;
apstrādes nolūki noteikti regulas Nr. 952/2013 56. panta 5. punktā.
Integrētā tarifa vadības sistēmas lietotāju (noteikumu projekta 3.4. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 30. panta.
Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo un iekšējo robežu šķērsojošo transportlīdzekļu un konteineru (noteikumu projekta 4.1. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūks izriet no regulas Nr. 952/2013 3. panta, 46. panta, likuma “Par akcīzes nodokli” 21. panta ceturtās, 4.1, 4.2, 4.3, 4.4, 4.5 daļas, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 53. panta piecpadsmitās daļas un Padomes 2009. gada 16. novembra Regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 41. panta un 107. panta, Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumu Nr. 411 “Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība” 3.3.2. apakšpunkta.
Robežšķērsošanas vietās izvietoto ass un platformas svaru un to veikto mērījumu (noteikumu projekta 4.2. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūks izriet no regulas Nr. 952/2013 3. panta, 46. panta un Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumu Nr. 411 “Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība” 3.3.2. apakšpunkta.
Sistēmas lietotāju (noteikumu projekta 4.3. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 30. panta.
Muitas maksājumu uzskaites un kontroles (noteikumu projekta 5.1. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no regulas Nr. 952/2013 3., 101., 102. un 104. panta, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 85. panta, likuma “Par akcīzes nodokli” 23. panta otrās daļas, 33. panta, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas, 1.1 daļas, 18.1 panta, 18.2 panta.
Risku pārvaldības muitas jomā (noteikumu projekta 5.2. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no regulas Nr. 952/2013 46. panta.
Muitas atļauju ievest preces labdarībai vai filantropiskai palīdzībai, atbrīvojot no ievedmuitas nodokļa, reģistrācija un kontrole (noteikumu projekta 5.3. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no Padomes 2009. gada 16. novembra Regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 61. panta, Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumu Nr. 681 “Kārtība, kādā iestāžu un organizāciju ievestās preces tiek atbrīvotas no ievedmuitas nodokļa” 3., 4., 5. un 6. punkta.
Starptautisko autopārvadājumu atļauju reģistrācija un esības kontroles (noteikumu projekta 5.4. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumu Nr. 411 “Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība” 3.3.2.5., 3.3.2.6. un 3.3.2.7. apakšpunkta.
Preču izcelsmes sertifikātu EUR1 (noteikumu projekta 5.5. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no piemērojamās starptautiskās tirdzniecības vienošanās.Ar kopējo apzīmējumu “starptautiskās vienošanas” saprot preferenciālos tirdzniecības nolīgumus, kurus ES ir noslēgusi ar trešajām valstīm. Kopā muitas iestādes piemēro apmēram 40 starptautiskās tirdzniecības vienošanās (piemēram: Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses; Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses; Ekonomisko partnerattiecību nolīguma starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses; Eiropas Ekonomikas Kopienas un Norvēģijas Karalistes nolīgums; Eiropas Ekonomikas zonas līgums; Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses).
Sistēmas lietotāju (noteikumu projekta 5.6. apakšpunkts) datu apjoms un apstrādes nolūki izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 30. panta.
Datu apstrādes nepieciešamība noteikumu projektā minētajās informācijas sistēmās un samērīgums attiecībā uz nolūkiem – datu apstrādes apjoms noteikumu projektā minētajās informācijas sistēmās izriet no tieši piemērojamiem ES tiesību aktiem, nav iespējams personas datus neapstrādāt vispār vai apstrādā mazākā apjomā, jo, lai veiktu muitas maksājumu uzskaiti un kontroli, starptautisko autopārvadājumu atļauju reģistrāciju un esības kontroli, elektronisku informācijas apmaiņu, tai skaitā ar citu valstu un Eiropas Komisijas muitas informācijas sistēmām, muitas kontroles dokumentēšanu, uzņēmēju un citu personu reģistrēšanu muitas nolūkiem, skaidras naudas deklarāciju reģistrēšanu, informācijas apriti un pārraudzību normatīvajos aktos noteiktās preču klasifikācijas un kopējā muitas tarifa izmantošanai, muitas deklarāciju aizpildīšanai un muitas kontrolei muitas maksājumu un procedūru piemērošanas jomā, Latvijas Republikas importētāju tarifu kvotu pieprasījumu apstrādei, uzraudzības datu par importa un eksporta muitas deklarācijām un tirdzniecības aizsardzības instrumentu pasākumu datu apstrādei un nodošanai Eiropas Komisijai, datu iegūšanu un uzglabāšanu par transportlīdzekļiem un konteineriem, kā arī informācijas iegūšanu normatīvajos aktos paredzētās riska pārvaldības vajadzībām un atbalsta sniegšanu tiesībaizsardzības iestādēm Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzības jomā, iegūtu nepieciešamo informācijas apjomu par izdarītajiem muitas un nodokļu noteikumu pārkāpumiem, nodokļu krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas gadījumiem, izvērtējuma nodokļu ieņēmumu un muitas risku jomā procesā vai operatīvās darbības ietvaros, noteikumu projektā norādītos personas datus nepieciešams apstrādāt tādā apjomā, kādā apstrāde izriet no attiecīgo darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
Noteikumu projektā paredzēto datu apstrādi minētajās informācijas sistēmās veic VID amatpersonas, kurām piešķirta atbilstoša piekļuve informācijas sistēmā un kuru piešķir tikai dienesta pienākumu veikšanai. Informācijas konfidencialitāti un aizsardzību nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula, regulas Nr. 952/2013 12. un 13. pants, Regulas Nr. 2018/1672 12. pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pants, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 21. pants, Fizisko personu datu apstrādes likums. VID iekšējos noteikumos noteiktas konkrētas darbības, kas veicamas personas datu apstrādes uzraudzībai.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi