Anotācija

-

Galīgais kontu slēgšanas pārskats
Ar projektu atbilstoši direktīvas Nr. 2019/944 10. panta 12. punktam tiek precizēts termiņš, kādā tirgotājiem jāsniedz lietotājiem galīgais kontu slēgšanas pārskats elektroenerģijas tirgotāja maiņas gadījumā, nosakot, ka elektroenerģijas tirdzniecības līguma izbeigšanas gadījumā puses galīgo norēķinu par saņemto elektroenerģiju, sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem veic elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par sešām nedēļām no dienas, kad lietotājs ir informējis tirgotāju par elektroenerģijas tirdzniecības līguma izbeigšanu. Praksē jau šobrīd puses galīgo norēķinu veic īsākā termiņā nekā direktīvā paredzētais.

Elektroenerģijas lietotāja maiņa objektā
Lai novērstu situācijas, kad, mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam, lietotājam vai valdītājam, iepriekšējais lietotājs liedz iespēju jaunajam objekta lietotājam noslēgt elektroenerģijas tirdzniecības līgumu, projekts paredz grozījumus MK noteikumu Nr. 635 78.2. apakšpunktā, cita starpā svītrojot no regulējuma normas, kas paredzēja tiesības līdzšinējam lietotājam apliecināt vēlmi turpināt lietot elektroenerģiju objektā. Papildus tam tiek noteikts, ka strīdu gadījumā sistēmas operators pēc pieprasījuma elektroenerģijas piegādi nodrošina lietotājam, kurš apliecina objekta īpašuma, lietošanas vai valdījuma tiesības. Vienlaikus sadales sistēmas operators neveic izmaiņas jau izpildītajos tirgotāja elektroenerģijas tirgus ziņojumos.

Pēdējā garantētā piegāde
Lai novērstu ar pēdējās garantētās piegādes nodrošināšanu saistītos finansiālos un tiesiskos riskus tirgotājiem, ar projektu tiek ierosināti grozījumi MK noteikumu Nr. 635 XIII. nodaļā, cita starpā paredzot, ka pēdējās garantētās piegādes elektroenerģijas cena lietotājiem, kuru elektroietaises ir pieslēgtas sadales sistēmai, ir norēķinu perioda elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala nākamās dienas (Nord Pool day-ahead) tirdzniecības intervāla cena, kas publicēta elektroenerģijas biržas tīmekļvietnē un kurai tiek pieskaitīts pēdējā garantētā piegādātāja noteikts uzcenojums. Tiek arī noteikts, ka sankcijām pakļautiem lietotājiem (vai lietotājiem, ar kuriem saistītas fiziskās personas ir pakļautas sankcijām) izrakstītos rēķinus tirgotājs ir tiesīgs nodot apmaksai sadales sistēmas operatoram. Šāda norma tiek noteikta, lai mazinātu ar pēdējās garantētās piegādes nodrošināšanu saistītos finansiālos un tiesiskos riskus elektroenerģijas tirgotājiem, tādējādi veicinot to ieinteresētību nodrošināt pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu un samazinot iespēju, ka pēdējā garantētā piegāde ir jānodrošina sistēmas operatoram, kura sistēmas nav piemērotas šāda pakalpojuma sniegšanai.
Papildus 2024.gada 13.jūnijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1711 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Direktīvas (ES) 2018/2001 un (ES) 2019/944 attiecībā uz Savienības elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu, kura paredz grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES, papildinot to ar 27.a pantu, kura 3.punkts nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka pēdējie garantētie piegādātāji nekavējoties paziņo savus noteikumus pārceltajiem lietotājiem un nodrošina pakalpojuma nepārtrauktību šiem lietotājiem laikposmā, kas nepieciešams, lai atrastu jaunu piegādātāju, un vismaz sešus mēnešus. Attiecīgi noteikumos ietverta norma,kas nosaka, ka pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu lietotājam ir tiesības izmantot ne ilgāk kā deviņus mēnešus, kuru laikā lietotājam ir pienākums noslēgt elektroenerģijas tirdzniecības līgumu.
Jānorāda, ka noteikumu projektā ietvertais regulējums attiecībā uz maksimālo termiņu, kādā ir lietotājam ir tiesības izmantot pēdējās garantētā piegādes pakalpojumu, ir gan atbilstošs minētajā direktīvā ietvertajām prasībām, gan ilgtermiņā mazinās lielā pakalpojuma izmantotāju skaita radīto nelabvēlīgo ietekmi uz elektroenerģijas tirgū esošajiem elektroenerģijas tirdzniecības piedāvājumiem, gan ir samērīgs salīdzinājumā ar citās valstīs esošo regulējumu. Piemēram, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Lietuvā pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu ir tiesības izmantot sešus mēnešus, un lietotājs tiek brīdināts par pakalpojuma izmantošanas termiņa beigām trīs nedēļas pirms attiecīgā termiņa iestāšanās.

Elektroenerģijas neto uzskaites un neto norēķinu sistēma
Ar projektu, grozot MK noteikumu Nr. 635 173.⁴ un ar to saistītos punktus, tiek noteikts, ka mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas uzkrājumu, kas izteikts finansiālā vērtībā, piemēro mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai par iepriekšējo kalendāra mēnesi, tādējādi sniedzot iespēju šo normu attiecināt arī situācijās, kad norēķini par pēdējo kalendāra mēnesi elektroenerģijas neto uzskaites sistēmā jau ir veikti. Grozījumi neietekmē mājsaimniecības lietotāja finansiālos ieguvumus, kas izriet no MK noteikumu Nr. 635 173.² punktā  paredzētās iespējas izmantošanas, jo MK noteikumu 173.⁷ punktā paredzēta sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai neizmantotā finansējuma starpības izmaksa.

Projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 635 ar regulējumu situācijām, kad mājsaimniecības lietotājs vēlas izmantot MK noteikumu Nr. 635 173.² punktā paredzēto iespēju līdz 2025. gada 28. februārim pāriet uz elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, taču atsakās pieņemt MK noteikumu Nr. 635 173.⁷ punktā minēto starpību vai starpības izmaksai nepieciešamo informāciju, tostarp bankas konta numuru. Ar projektu tiek noteikts termiņš, līdz kuram sadales sistēmas operatoram ir pienākums uzglabāt mājsaimniecības lietotāja finansiālā vērtībā izteikto elektroenerģijas uzkrājumu. Pārsniedzot noteikto termiņu, sadales sistēmas operators anulē saskaņā ar MK noteikumu Nr. 635 173.² punktu izteikto mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas uzkrājuma finansiālo vērtību, savukārt attiecīgais elektroenerģijas uzkrājums tiek nodots sadales sistēmas operatoram bezatlīdzības lietošanā līdzīgi kā citos regulējumā noteiktajos gadījumos. 

Rezerves 110 kV transformatoru ieslēgšana darbā
Ar projektu tiek grozīts MK noteikumu Nr. 635 59. punkts, paredzot papildu iespējas sistēmas operatoram nodrošināt sistēmas pakalpojumu kvalitāti, efektīvi izmantojot visas pieejamās tehniskās iespējas.
Lai mazinātu elektrotīkla īslaicīgu sprieguma iekritumu radītos traucējumus sistēmas lietotāju elektroietaišu darbībai un līdz ar to - lietotāju skaitu, ko ietekmē sprieguma iekritumi elektrotīklā, ir pamatojama rezerves 110 kV transformatoru ieslēgšana darbā, tādējādi daļā 110 kV apakšstaciju pārejot uz divu transformatoru darba režīmu. Otru transformatoru AS "Sadales tīkls" pieslēgtu tikai tajos gadījumos, kad pastāv klientu iniciēta nepieciešamība, kā arī gadījumos, kad ir atbilstoša tīkla konfigurācija, kuras ietvaros šāds tehniskais risinājums dotu vēlamo efektu. Projekta izstrādes brīdī pāreja uz divu transformatoru darba režīmu ir tehniski pamatota 28 apakšstacijās.
Ieslēdzot rezerves transformatorus, tiktu paaugstināta elektroapgādes kvalitāte visiem attiecīgās 110 kV apakšstacijas elektroapgādes teritorijā esošajiem sadales sistēmas lietotājiem - gan mājsaimniecībām, gan komersantiem; par 10 - 90% samazinātos sadales sistēmā un lietotāju elektroietaisēs notikušo bojājumu rezultātā radīto sprieguma iekritumu biežums un dziļums uz sadales sistēmas lietotāju elektroietaišu piederības robežas.
Otro transformatoru ieslēgšana paredz jau faktiski izbūvētu, apakšstacijās esošu dārgu pamatlīdzekļu efektīvu izmantošanu. Rezerves transformatori ir daļa no regulētās aktīvu bāzes un to nolietojums tiek iekļauts sistēmas pakalpojumu tarifā. Pamatā šie aktīvi tiek izmantoti gaidīšanas režīmā un ir paredzēti izmantošanai izņēmuma situācijās. Otro transformatoru ieslēgšana darba režīmā palielinātu operatīvās darbības izmaksas, kas rodas no elektroenerģijas zudumu pieauguma, tomēr zudumu izmaksas viena transformatora darbināšanai ir ievērojami zemākas par tā izbūves izmaksām.
Lai nodrošinātu, ka AS "Sadales tīkls" papildu izmaksas, kas saistītas ar rezerves transformatoru ieslēgšanu darbā, varētu iekļaut sadales sistēmas pakalpojumu tarifā, projekts paredz, ka sistēmas operatoram ir pienākums izmantot visas ekonomiski pamatojamās esošās sistēmas tehniskās iespējas, lai nodrošinātu iespējami augstāko pakalpojuma kvalitāti sistēmas lietotājiem.
Saskaņā ar pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sniegto indikatīvo informāciju papildu izmaksas, kas veidotos, attiecīgajās 28 apakšstacijās ieslēdzot darbā rezerves 110 kV transformatorus, būtu aptuveni 669 000 euro gadā. Papildu zudumu un izmaksu apjoms katras apakšstacijas gadījumā ir atšķirīgs, jo tas ir atkarīgs no faktiskajiem apstākļiem konkrētajā apakšstacijā. Var vispārināti pieņemt, ka vidēji uz vienu apakšstaciju rezerves 110 kV transformatora ieslēgšana un uzturēšana darba režīmā radītu papildu izmaksas 20 000 - 25 000 euro apmērā gadā. Izmaksas ir būtiski atkarīgas no elektroenerģijas cenas, par kuru AS "Augstsprieguma tīkls" iepērk elektroenerģiju sistēmas darbības nodrošināšanai. Provizoriskā ietekme uz sadales sistēmas tarifu, ieslēdzot darba režīmā rezerves 110 kV transformatorus, būtu mazāka par 0,18%.

Lietotāja atbildība sistēmas lietošanas pārkāpumu gadījumā
Lai nodrošinātu sadales sistēmas operatora iespējas efektīvi reaģēt uz sistēmas lietošanas pārkāpumiem, ar projektu MK noteikumu Nr. 635 75.6. apakšpunkts tiek papildināts ar nosacījumu, ka sistēmas operatoram ir tiesības, iepriekš brīdinot lietotāju, pilnīgi vai daļēji atslēgt lietotāja elektroietaises arī gadījumos, kad netiek ievēroti sistēmas operatora noteiktie nosacījumi elektroenerģijas ražošanai.

Elektroenerģijas tirdzniecības intervāla maiņa
Ņemot vērā, ka Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoriem ir jānodrošina elektroenerģijas nebalansa perioda pāreja uz 15 minūšu intervālu līdz 2024. gada 31. decembrim, noteikumu projektā ir ietvertas normas, kas paredz veikt grozījumus noteikumu 2.30. apakšpunktā, nosakot, ka tirdzniecības intervāls ir nākamās dienas tirgus intervāla vienība. Papildus no noteikumu projekts paredz izslēgt noteikumu 2.31. apakšpunktā esošo tirdzniecības dienas definīciju, jo noteikumu tekstā turpmāk šāds termins nav lietots. Kā arī noteikumu projektā tiek precizēta 18.²⁰1. apakšpunktā ietvertā norma, nosakot, ka aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas iepirkuma cena tiek noteikta atbilstoši elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala nākamās dienas tirdzniecības intervāla cenai, kas publicēta elektroenerģijas biržas tīmekļvietnē, piemērojot tai samazinājumu, kas nepārsniedz 20 euro par megavatstundu.
Tā kā ar projektu tiek grozīta elektroenerģijas tirdzniecības intervāla definīcija, lai novērstu nepieciešamību tirgotājiem grozīt visus jau noslēgtos elektroenerģijas tirdzniecības līgumus, kas radītu nesamērīgu administratīvo slogu, projektā ietverts noslēguma jautājums, kas noteic, ka tirgotāji ar projektu noteikto tirdzniecības intervālu attiecina arī uz jau noslēgtajiem elektroenerģijas tirdzniecības līgumiem. Minētā norma ir labvēlīga elektroenerģijas lietotājiem, jo brīdī, kad notiks pāreja no 1 stundas uz 15 minūšu tirdzniecības intervālu, lietotājiem jau esošo līgumu ietvaros būs iespēja izmantot jaunā tirdzniecības intervāla sniegtās priekšrocības.
Ņemot vērā, ka tiem elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem, kas uzstādīti pirms 2019. gada, var nebūt tādas tehniskās funkcionalitātes, kas ļautu iegūt datus ar 15 minūšu intervālu, projekts paredz MK noteikumus Nr. 635 papildināt ar noslēguma jautājumu, nosakot, ka elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem, kas uzstādīti pirms 2019. gada, vai kuru funkcionalitāte neļauj veikt elektroenerģijas uzskaiti atbilstoši tirdzniecības intervālam, tirdzniecības intervāls tiek aprēķināts pēc tipveida slodžu grafika, bet, ja tādu nav iespējams piemērot, - aritmētiski, proporcionāli sadalot lietotāja patēriņu pa tirdzniecības intervāliem.
Papildus jānorāda, ka viedā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta tehniskā funkcionalitāte nav saistīta (sinonīma) ar tirdzniecības intervālu. Proti, tiem elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem, kas ir uzstādīti pirms 2019.gada, var nebūt tādas tehniskā funkcionalitātes, lai datus iegūtu pa 15 minūtēm. Līdz ar to, mainoties tirdzniecības intervāla posmam esošie elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāti var nenodrošināt nepieciešamo funkcionalitāti.
Elektroenerģijas uzskaite notiek atbilstoši uzstādītajiem elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem un tirdzniecības intervāls ir mainīga vērtība, mainoties tirdzniecības intervāla vērtībai ir jāņem vērā, ka uzstādītie elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāti var nenodrošināt attiecīgo tehnoloģisko funkcionalitāti. Direktīvas Nr. 2019/944 19.panta sestajā punktā ir noteikts, ka direktīvas noteikumus par viedām uzskaites sistēmām piemēro turpmāk uzstādāmajām iekārtām un iekārtām, ar kurām aizstāj vecākos viedos skaitītājus. Viedās uzskaites sistēmas, kuras jau ir uzstādītas vai kuru “darbu sākums” bija pirms 2019. gada 4. jūlija, var turpināt darboties visu savu ekspluatācijas laiku, bet viedās uzskaites sistēmas, kas neatbilst 20. panta un II pielikuma prasībām, netiek ekspluatētas pēc 2031. gada 5. jūlija. Ņemot vērā minēto noteikumi tiek papildināti ar pārejas noteikumu normu, kas ļauj sistēmas operatoram jau uzstādītos viedos mēraparātus izmantot to ekspluatācijas laiku vai līdz 2031.gada 5.jūlijam, uzskaitei piemērojot specifiskas aprēķinu metodes.
Papildus skaidrojam, ka, lai piemērotu Komisijas Regulā (Es) 2017/2995) (2017.gada 23.novmebris) ar ko izveido elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijas ietverto elektroenerģijas tirgus pāreju uz 15 minūšu elektroenerģijas tirdzniecības intervālu, praksē šī pāreja tiks veikta mēneša vidū. Ņemot vērā, ka norēķini elektroenerģijas tirgū notiek par norēķina periodu, kas ir viens mēnesis, un, lai atvieglotu sistēmas operatoru un tirgotāju datu apmaiņu un savstarpējo norēķinu veikšanu, nepieciešams paredzēt normu, kas nosaka, ka norēķiniem 15 minūšu ilgu tirdzniecības intervālu piemēro, sākot no nākamā norēķinu perioda pēc tirdzniecības intervāla maiņas. Attiecīgi noteikumu projekts papildināts ar pārejas normu.

Sadales sistēmas operatora negūto ieņēmumu kompensēšana
Ar projektu atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 17. septembra sēdes protokollēmuma Nr. 37 23. § 3. punktam tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 635 156.¹ punktā, nosakot tiesības sadales sistēmas operatoram 2024. gadā iesniegt Būvniecības valsts kontroles birojam avansa rēķinu par 2024. gada novembrī un decembrī negūto ieņēmumu apjomu par mājsaimniecības lietotājiem piemēroto valsts atbalstu elektroenerģijas sistēmas izmaksu daļējai kompensēšanai, kā arī tiek paredzēta kārtība galīgā savstarpējā norēķina veikšanai sadales sistēmas operatoram un Būvniecības valsts birojam, ja konstatēta nepieciešamība veikt valsts kompensācijas maksājumu korekciju.
Attiecīgie grozījumi ļaus izvairīties no situācijas, kurā ievērojama apjoma kompensācija par sadales sistēmas operatora negūtajiem ieņēmumiem tiktu izmaksāta nākamajā kalendāra gadā un varētu atstāt būtisku ietekmi uz sadales sistēmas operatora finanšu plūsmu.

Elektroenerģijas komercuzskaite daudzdzīvokļu mājās
Ar projektu tiek svītrots MK noteikumu Nr. 635 10. punkts, nodrošinot, ka turpmāk daudzdzīvokļu mājas īpašnieki un elektroenerģijas lietotāji nevarēs vienoties par kopēja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanu, tādējādi atsakoties no individuāliem elektroenerģijas sistēmas pieslēgumiem. No tā izriet, ka daudzdzīvokļu māju elektroenerģijas lietotāji turpmāk vairs nevarēs kļūt par apakšlietotājiem un elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts tiks uzstādīts katram lietotājam atsevišķi. Lietotāja statuss nodrošinās piekļuvi visām tiesību aktos lietotājiem paredzētajām elektroenerģijas tirgus priekšrocībām, t.sk. tiesībām brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju. Projekts neparedz esošo apakšlietotāju statusa maiņu. Jautājums par esošajiem apakšlietotājiem starpinstitūciju līmenī tiks risināts atsevišķi.
Vienlaikus jānorāda, ka noteikumu projektā ietvertie grozījumi neietekmē tos elektroenerģijas lietotājus, kas jau šobrīd elektroenerģiju patērē apakšlietotāju statusā. Proti, noteikumu projektā ietvertās normas neuzliek par pienākumu tādas daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotājiem, kas ir elektroenerģijas apakšlietotāji, ieviest individuālo elektroenerģijas uzskaiti un izbūvēt individuālus elektroenerģijas sistēmas pieslēgumus, ja vien attiecīgās mājas kopīpašnieki nav lēmuši šādas darbības veikt. Tāpat jānorāda, ka noteikumu projektā paredzētie grozījumi nedod sadales sistēmas operatoram tiesības ierīkot individuālus elektroenerģijas sistēmas pieslēgumus tādās ēkās, kuru iedzīvotāji elektroenerģiju lieto apakšlietotāju statusā, ja vien mājas kopīpašnieki nav lēmuši šādus pieslēgumu ierīkot.

Sistēmas operatoru savstarpējie norēķini par sistēmas pakalpojumiem
Noteikumu projekta 11.¹ punktā ietverta jauna norma, kas paredz skaidru sistēmas operatoru rīcību, sniegto sistēmas pakalpojumu apjoma pārrēķinu situācijās, ja konstatēta komercuzskaites mēraparātu kļūdaina darbība vai kļūda aprēķinos, nosakot, ka, ja konstatē kļūdu no pārvades tīkla saņemtās vai pārvades tīklā nodotās elektroenerģijas uzskaitē, ko radījusi elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta vai ar to saistīto iekārtu un informācijas tehnoloģiju sistēmu nepareiza darbība vai kļūda aprēķinos, pārvades sistēmas operators un sadales sistēmas operators precizē no pārvades tīkla saņemtās vai pārvades tīklā nodotās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu. Ja kļūda konstatēta kārtējā kalendāra gada otrajā pusgadā, pārrēķinu veic par periodu no kārtējā kalendāra gada sākuma. Ja kļūda konstatēta kārtējā kalendāra gada pirmajā pusgadā, pārrēķinu veic par pēdējo sešu mēnešu periodu. Sistēmas operatoriem ir tiesības vienoties par citu pārrēķina periodu. Pārrēķinā izmantojamo elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu sistēmas operatori nosaka Tīkla kodeksā elektroenerģijas nozarē noteiktajā kārtībā.