Anotācija (ex-ante)

Globālie izaicinājumi un ES politikas jomu attīstība

Atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķiem, globālajiem izaicinājumiem (tādiem kā klimata pārmaiņas, veselība, pārtikas un dzeramā ūdens pieejamība, okeānu un dabisko ūdeņu piesārņojuma novēršana, “tīras” enerģijas pieejamība par pieejamām cenām, “tīra” transporta attīstība  un ES politikas prioritātēm (piemēram, zaļā un digitālā pāreja, ES rūpniecības konkurētspējas veicināšana, mūžizglītības un kvalitatīvas tālākizglītības veicināšana) citās ES centralizēti administrētajās programmās 2021.-2027. gadam ir pieaugusi pētniecības, izglītības un politikas attīstības komponentu nozīme. Pieaugot ES kā globāla spēlētāja lomai, ES daudz plašāk iesaistās globālajā sadarbībā pētniecībā un izglītībā, paverot šādas iespējas arī Latvijas dalībniekiem.

ES pētniecības un inovāciju programma Apvārsnis Eiropa sinerģiski papildina citas ES programmas, savukārt citas, no ES budžeta finansētās ES programmas, atbilstoši savam galvenajam mērķim, nodrošina un finansē pētniecības rezultātu, inovāciju un zināšanu pārnesi uz konkrētajām tautsaimniecības nozarēm ES dalībvalstīs, kā arī veicina ES politikas prioritāšu ieviešanu, tajā skaitā globāli, izmantojot pētniecības un inovācijas pienesumu.

Atsaucoties uz nepieciešamību kopīgi reaģēt uz globālajiem izaicinājumiem, “Apvārsnis Eiropa” tika ieviests ES misiju koncepts un tika apstiprināts ES misiju tēmu saraksts [11]. Tas ir jauns ES un starptautiskās sadarbības veids, lai rastu konkrētus risinājumus dažiem no pasaules lielākajiem izaicinājumiem – piemēram, jūru, okeānu un augsnes veselības atjaunošana, cīņa ar vēzi, tīrs un ilgtspējīgs transports. ES misijas atbalsta ES prioritātes, piemēram, Eiropas Zaļo kursu, Eiropu, kas piemērota digitālajam laikmetam, vēža apkarošanu un jauno Eiropas Bauhaus. Piemēram, misija “Klimats” ir konkrēts elements jaunajā klimata adaptācijas stratēģijā, misija “Vēzis” ir ietverta Eiropas plānā cīņai ar saslimstību ar vēzi un misija “Augsne” ir pamatiniciatīva ES ilgtermiņa redzējumam augsnes atveseļošanas pasākumiem un attīstībai lauku apvidos. ES misijas paredz apvienot dažādus ES budžeta un ES programmu resursus, kā arī ES struktūrfondus, nacionālo finansējumu un veicināt privāto partneru iesaisti.

Tādēļ, līdztekus “Apvārsnis Eiropa”, citās ES programmās ir ietvertas komponentes, kas paredz atbalstu gan misiju mērķu sasniegšanā, gan nozares politikas koordinācijai nacionālā un ES līmenī, lai nodrošinātu politikas ieviešanas aktivitāšu saskaņotību un nacionālo ieviešanas spēju stiprināšanu. Šādi pasākumi, piemēram, ir paredzēti ES programmā “ES – veselībai”, lai izveidotu nacionālos vēža pētniecības koordinācijas centrus.

ES nozaru programmās tiek veicināta zinātnisko institūciju, augstskolu un universitāšu, kā arī inovatīvo uzņēmumu iesaiste starptautiskos partneru konsorcijos, jo bez viņu līdzdalības zināšanu pārnese un inovatīvo risinājumu ieviešana nav iespējama. Tādēļ ir ievērojami pieaugusi Latvijas augstskolu un valsts zinātnisko institūciju interese piedalīties projektu konkursos citās ES programmās un starptautiskās iniciatīvās, kā arī šādu projektu, ar Latvijas līdzdalību, sekmība, saņemot ES budžeta finansējumu, piemēram, “Erasmus+” iniciatīvā “Eiropas Universitātes”, “ES – veselībai” un “Digitālā Eiropa”.

ES programmās, projektu īstenošanā iesaistītajām institūcijām, atkarībā no konkrētā konkursa nosacījumiem, ir jānodrošina nacionālais līdzfinansējums orientējoši amplitūdā no 20% līdz 70%.
Esošais normatīvais regulējums nedod iespēju valsts dibinātām augstskolām un valsts (vai valsts augstskolu) dibinātiem zinātniskajiem institūtiem, kam ir atvasinātas publiskas personas statuss, pretendēt uz valsts līdzfinansējumu dalībai Latvijai nozīmīgos augstas kvalitātes starptautiskos pētniecības un izglītības projektos, tādos kā “Erasmus+” Eiropas Universitāšu iniciatīvā, “ES – veselībai” un “Digitālā Eiropa” projektos, vai citu starptautisku iniciatīvu projektos, piemēram, Mission Innovation [12] tīrās enerģijas jomā vai  EU-PolarNet2 [13] klimata jomā.

Valsts dibināto augstskolu un zinātnisko institūtu pašu ieņēmumu apmērs ir nepietiekams, lai uzņemtos saistības starptautiskos, finanšu ietilpīgos projektos. Jāatzīmē arī, ka institūciju pašu ieņēmumu apmērs tiešā veidā nekorelē ar institūciju sekmīgu dalību starptautiskos projektos, jo dalībnieki starptautiskos konsorcijos tiek iekļauti atbilstoši to kompetencei, akadēmiskajiem un zinātniskajiem sasniegumiem un  nepieciešamībai, izpildot specifiskus uzdevumus projektu “darba pakās”. Valsts dibinātās augstskolas un zinātniskie institūti negūst “peļņu” komercdarbības izpratnē, jo visi pašu ieņēmumi tām ir jānovirza pamatdarbības funkciju īstenošanai, kuru  īstenošanai valsts jau pašlaik nepiešķir līdzekļus pietiekamā apjomā[14].

Arī zinātnes finansējums Latvijas zinātniskajām institūcijām ir nepietiekams, īpaši salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm. Eiropas Pētniecības telpas mērķis ir turpināt palielināt ES ieguldījumus P&A, kāpinot tos no 2,3 % uz 3 % no IKP, un ir jāatzīmē, ka Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm ir apņēmusies sniegt ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā. Zinātnes tehnoloģiju attīstības un inovāciju pamatnostādnēs 2021-2027. gadam ir izvirzīts mērķis 2027. gadā sasniegt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā (turpmāk P&A) 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP), kā arī valsts budžeta finansējumam P&A 2027. gadā būtu jāsasniedz 0,4 % no IKP. Tomēr šobrīd (2020. gada dati[15]) finansējuma īpatsvars P&A veido 0,71 % no IKP, savukārt valsts budžeta finansējums P&A veido 0,27 % no IKP. Abos šajos rādītājos Latvijas rezultāti šobrīd ir tālu no 2027. gada nacionālā mērķa, un tie ir arī būtiski mazāki par ES vidējo līmeni. Esošais P&A ieguldījumu apmērs ļauj uzturēt esošo pētniecības kvalitātes un snieguma līmeni, bet izaugsme nav iespējama bez papildu ieguldījumiem P&A (t.sk. no valsts budžeta līdzekļiem) un iespējām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem piedalīties augstas kvalitātes starptautiskos pētniecības un izglītības projektos.

MK noteikumu Nr. 421 24.6. apakšpunkts dod iespēju piešķirt valsts budžeta līdzfinansējumu no valsts budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" (turpmāk – 80.00.00 programma) atvasinātai publiskai personai gadījumā, ja tā ir projekta partneris Eiropas Reģionālās attīstības fonda iniciatīvas programmas „Urban Innovative Actions” projekta „Eiropas nākamās paaudzes mikro pilsētas” īstenošanai atbilstoši projekta nosacījumiem un ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums.[16] 

Ministrijas skatījumā šāds ierobežojums, sniedzot iespējas atvasinātām publiskām personām pretendēt uz valsts līdzfinansējumu tikai viena starptautiska projekta īstenošanai, neveicina Latvijas augstākās izglītības un zinātnes iekļaušanos Eiropas Pētniecības telpā un Eiropas Augstākās izglītības telpā, bet rada stagnācijas risku, neļaujot pilnvērtīgi izmantot iespējas, kas ir pavērušās, realizējot augstākās izglītības iekšējo pārvaldības reformu. Viens no augstākās izglītības iekšējās pārvaldības reformas mērķiem ir veicināt institūciju attīstības stratēģiskā redzējuma attīstību un  mērķtiecīgu iekļaušanos Eiropas un starptautiskās sadarbības tīklos. Starptautiskā labā prakse augstākās izglītības un zinātnisko institūciju finansēšanā ir institūciju autonomijas nostiprināšana, tajā pašā laikā nodrošinot tās ar prognozējamiem finanšu resursiem, lai ļautu tām veidot mērķtiecīgu un ilgtspējīgu kvalitātes un snieguma uzlabošanas politiku.[17]

Augstskolu un zinātnisko institūciju dalība ES programmu un citu starptautisko projektu realizācijā atspoguļo kvalitāti un izcilību, jo projekti ir tikuši novērtēti sīvā konkurencē ES līmenī, tādēļ tā ir prioritāte Latvijas zinātniskās un akadēmiskās izcilības veicināšanai.

Ir jāņem vērā, ka arī ES līmenī politikas veidošanā  pieaug tendence palielināt ES budžeta un programmu finansējumu tām darbībām, kas veicina  “sviras efektu” (matching principle) ar dalībvalstu ieguldījumiem augstākajā izglītībā, zinātnē un inovācijā, lai veicinātu kopējo ES un dalībvalstu ieguldījumu pieaugumu stratēģisko mērķu īstenošanai. Ir jāuzsver, ka Latvijas pārstāvji, kas iegūst ES programmu finansējumu, pēc būtības veicina Latvijas iemaksu ES budžetā atgriešanos Latvijā ar pievienotu vērtību, jo iegūst piekļuvi starptautisku konsorciju projektu rezultātiem.

Atsauces

[1] Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumos Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriāciju izmaiņas"". Pieejams: https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40485146&mode=mk&date=2020-04-07

[2] 14.12.2022. Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/media/14490/download?attachment

[3]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regula (ES) 2021/695, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ) Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32021R0695

[4] Padomes 2021. gada 10. maija Regula (Euratom) Nr. 2021/765, ar ko izveido Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2021.–2025. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa", un atceļ Regulu (Euratom) 2018/1563 ES (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2021. gada 12. maijs, Nr. L 167I) (turpmāk – EURATOM programma);

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regula (ES) 2021/819 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2021. gada 28. maijs, Nr. L 189) un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2021/820 (2021. gada 20. maijs) par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam: Eiropas inovācijas talanta un spējas sekmēšana un Lēmuma Nr. 1312/2013/ES atcelšanu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2021. gada 28. maijs, Nr. L 189);

[6] Ministru kabineta 2015. gada 26. maija noteikumi Nr. 259 "Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā". https://likumi.lv/ta/id/274671

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa regula (ES) 2021/694, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (Dokuments attiecas uz EEZ). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX%3A32021R0694

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija  Regula (ES) 2021/817, ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ) Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32021R0817

[9] Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2021/818 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013. Saite: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32021R0818&from=LV

[10] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. marta regula (ES)g 2021/522, ar ko izveido Savienības rīcības programmu veselības jomā (programma “ES – veselībai”) 2021.–2027. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ) Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32021R0522&from=EN

[11] Misiju tēmu saraksts ir atrodams Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 6.pielikumā

[12] https://research-and-innovation.ec.europa.eu/research-area/energy/international-cooperation-clean-energy_en

[13] https://eu-polarnet.eu/

[14] Izglītības un zinātnes ministrija, Pētījums par studiju vietas bāzes izmaksu un studiju programmu izmaksu aktualizēšanu Iepirkuma identifikācijas Nr. IZM2021/32/AK. Pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/media/16997/download?attachment

[15] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/izglitiba-kultura-zinatne/zinatne-petnieciba/tabulas/zpr030-izdevumi-zinatniski

[16] Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumi Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas". https://likumi.lv/ta/id/300437

[17]Arnhold, N., Kivisto, J. Vossensteyn, H. etc. (2016) World Bank Support to Higher Education in Latvia. Focus on performance. Volume 2. Internal Funding and Governance. P. 31.-44.
 

Par piemērotāko risinājumu ir izvēlēti grozījumi MK noteikumos Nr. 421., papildinot noteikumus ar jaunu apakšpunktu, paredzot, ka valsts budžeta līdzfinansējumu valsts dibinātai augstskolai vai valsts, vai valsts augstskolas dibinātam zinātniskajam institūtam projektu īstenošanai programmās “Digitālā Eiropa”, “Erasmus+” (izņemot mobilitātes projektus), “Radošā Eiropa”, “ES – veselībai” un “Nordplus” atbilstoši apstiprināta projekta nosacījumiem. Valsts budžeta līdzfinansējumu piešķir ievērojot šādus nosacījumus: 
1) projektā tiek īstenotas darbības, kurām nav saimnieciska rakstura. Par darbībām bez saimnieciska rakstura uzskata darbības, kas atbilst Eiropas Komisijas paziņojuma “Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes” (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 28. oktobris, Nr. C414) 20.punktā noteiktajam, un par attiecīgo nozares politiku atbildīgā ministrija ir izvērtējusi un secinājusi, ka projektā plānotajām darbībām nav saimnieciska rakstura. Projektam, kas saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, valsts budžeta līdzfinansējumu nepiešķir;
2) finansējuma saņēmējs veic arī saimniecisko darbību, tas nodrošina, ka saimnieciskās darbības finansējums, izmaksas un ieņēmumi tiek uzskaitīti atsevišķi, nodrošinot izmaksu nodalīšanu. Ja izmaksu nodalīšanu nevar pierādīt, projekts ir uzskatāms par ar saimniecisku darbību saistītu projektu un valsts budžeta līdzfinansējumu nepiešķir; 
3) par attiecīgo nozares politiku atbildīgā ministrija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par projektā plānoto darbību un rezultātu atbilstību Eiropas Savienības un nacionālajos nozares politikas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, plānoto rezultātu ilgtspēju un ietekmi valsts līmenī;
4) par projekta līdzfinansēšanu ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums."

Šādā gadījumā ieguvumi ir: a) risinājums dod iespēju atbalstīt kvalitatīvus un uz nozaru vajadzību risināšanu vērstus valsts nozīmes projektus, kas sniedz ieguldījumu ekonomikas zaļajā un digitālajā pārejā, veselības sistēmas uzlabošanā,  Latvijas augstākās izglītības konkurētspējas palielināšanā un kultūras nozares attīstībā, kā arī sniedz iespēju sadarbības stiprināšanai starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, pilnveidojot izglītības sistēmu un ieviešot tajās jauninājumus; b) Latvija izmanto iespējas pieteikt un īstenot projektus ES programmās 2021-2027.gada periodā bez aizkavējuma; c) par attiecīgo nozares politiku atbildīgā ministrija  izvērtē un sniedz pozitīvu atzinumu par projektā plānoto darbību un rezultātu atbilstību ES un nacionālajos nozares politikas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, plānoto rezultātu ilgtspēju un ietekmi valsts līmenī; d) par attiecīgo nozares politiku atbildīgā ministrija iegūst informāciju par projektā plānotajiem rezultātiem un var izmantot tos politikas ieviešanā vai politikas izstrādē; e) tiek izmantota jau iedibināta kārtība kādā ministrijas ierosina finansējuma pārdali no valsts budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai"; f) risinājuma ietekme uz valsts budžetu ir mazāka nekā citos risinājuma variantos, jo atbalsta tvērums ir tematiski šaurāks (nosauktās ES programmas un Nordplus) un laikā ierobežots (ES daudzgadu budžeta ietvars 2021-2027.gadam); g) nozares ministrija, pirms tā sniedz atzinumu, izvērtē, vai projektā plānotās darbības nav uzskatāmas par komercdarbības atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē.

2022. gada 20. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā "Par piesārņojumu", kas paredz ietvaru Modernizācijas fonda izveidei, finansējuma izmantošanas nosacījumus un ziņošanas kārtību. Modernizācijas fonds ir jauns finansēšanas mehānisms ar mērķi atbalstīt oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus, atbalstot valstu virzību uz klimatneitralitāti. Lai harmonizētu likuma "Par piesārņojumu" normas ar Modernizācijas fonda īstenošanai saistošo valsts budžeta izpildes procesa normatīvo regulējumu, nepieciešams 24.1. un 24.4.apakšpunktu, kā arī 35. punktu izteikt jaunā redakcijā, aizstājot vārdus “emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta” ar vārdiem “emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenta”.

Noteikumu 24.1. un 24.4.apakšpunkti, kā arī 35. punkts izteikts jaunā redakcijā, aizvietojot vārdus “emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta” ar vārdiem “emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenta”.