23-TA-2619: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" 2.3.1.3. pasākuma "Veloinfrastruktūras attīstība" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.3.pasākuma “Veloinfrastruktūras attīstība” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19.panta 6. un 13.punktu.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.3.pasākuma “Veloinfrastruktūras attīstība” (turpmāk – pasākums) īstenošanas nosacījumus un nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu.
Pasākuma mērķis ir attīstīt nepārtrauktu maģistrālas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izveidi, veicinot nemotorizēto mobilitāti. Lai nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu, tiks veiktas investīcijas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrā gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.3.pasākuma “Veloinfrastruktūras attīstība” (turpmāk – pasākums) īstenošanas nosacījumus un nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu.
Pasākuma mērķis ir attīstīt nepārtrauktu maģistrālas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izveidi, veicinot nemotorizēto mobilitāti. Lai nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu, tiks veiktas investīcijas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrā gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt pasākuma rādītāju sasniegšanu. Proti, pasākuma ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim ir sasniedzami šādi rādītāji:
- iznākuma rādītājs – atdalītas jaunizbūvētas vai būtiski uzlabotas veloceļu infrastruktūras garums ir 60 km;
- rezultāta rādītājs - atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā ir 5 820 lietotāji.
- iznākuma rādītājs – atdalītas jaunizbūvētas vai būtiski uzlabotas veloceļu infrastruktūras garums ir 60 km;
- rezultāta rādītājs - atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā ir 5 820 lietotāji.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2022.gada 25.novembrī Eiropas komisija apstiprināja programmu “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam” (turpmāk – programma). Programmas 2.3.prioritātes “Ilgtspējīga mobilitāte” 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” ietvaros paredzēta velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, izbūve gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un / vai ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāniem.
Tāpat arī jāņem vērā, ka pasākuma ietvaros plānotajiem maršrutiem jāatbilst Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību” (21-TA-858; izskatīts Ministru kabinetā 15.02.2022.) iekļautajai Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģijai (turpmāk – Mikromobilitātes attīstīstības startēģija).
Tāpat arī jāņem vērā, ka pasākuma ietvaros plānotajiem maršrutiem jāatbilst Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību” (21-TA-858; izskatīts Ministru kabinetā 15.02.2022.) iekļautajai Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģijai (turpmāk – Mikromobilitātes attīstīstības startēģija).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši pieejamajai informācijai (Principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējums) - ikdienas braucēji (ar velosipēdu brauc katru vai gandrīz katru dienu) ir 6,4%. Turpretī vismaz vienu reizi nedēļā brauc 19,8% Latvijas iedzīvotāji. Esošā velosatiksmes infrastruktūra tiek attīstīta fragmentāri, kā arī nav nodalīta, līdz ar to ne vienmēr nodrošinot velosipēdistiem ērtu un ātru pārvietošanos, kas ir galvenais motivators, izvēloties transporta veidu. Minētie aspekti neveicina velosatiksmes attīstību, velosipēdistu pieaugumu un integrāciju kopējā transporta sistēmā.
Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam (turpmāk – Transporta pamatnostādnes) ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt velosipēdu satiksmes infrastruktūru kā nepārtrauktu un ar esošo transporta infrastruktūru salāgotu transporta sistēmas daļu (prioritāri teritorijās ar lielāku iedzīvotāju blīvumu), iesaistot visas iesaistītās puses. Pamatnostādnes norāda, ka ir jāveicina iedzīvotāju mikromobilitātes (velosipēdi, skrejriteņi, u.c. rīki, pārvietošanās kājām) īpatsvara pieaugums kopējā mobilitātē. Nomainot ikdienā pārvietošanās paradumus no automašīnām (arī no sabiedriskā transporta) uz velosipēdu, tiek veicināts CO2 emisijas samazinājums un ES SEG emisijas samazināšanas mērķa sasniegšana.
Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam (turpmāk – Transporta pamatnostādnes) ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt velosipēdu satiksmes infrastruktūru kā nepārtrauktu un ar esošo transporta infrastruktūru salāgotu transporta sistēmas daļu (prioritāri teritorijās ar lielāku iedzīvotāju blīvumu), iesaistot visas iesaistītās puses. Pamatnostādnes norāda, ka ir jāveicina iedzīvotāju mikromobilitātes (velosipēdi, skrejriteņi, u.c. rīki, pārvietošanās kājām) īpatsvara pieaugums kopējā mobilitātē. Nomainot ikdienā pārvietošanās paradumus no automašīnām (arī no sabiedriskā transporta) uz velosipēdu, tiek veicināts CO2 emisijas samazinājums un ES SEG emisijas samazināšanas mērķa sasniegšana.
Risinājuma apraksts
Risinājums
Pasākuma ietvaros ir paredzēta velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras attīstība, veicinot nemotorizēto mobilitāti. Būtiski uzsvērt infrastruktūras savienojamību, t.i., velosipēdu ceļi, tostarp kopīgi gājēju un velosipēdu ceļi, savienos apdzīvotas teritorijas un / vai piekļuvi sabiedriskajam transportam un / vai mobilitātes punktiem, papildinot multimodālo savienojumu sniegtās iespējas. Investīcijas tiks veiktas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgā gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrā gar autoceļiem.
Velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras attīstības rezultātā ir sagaidāms, ka palielināsies velobraucēju skaits. Proti, jaunas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izveidošana stimulēs velosipēda izmantošanu ikdienā, kas ļauj prognozēt velobraucēju skaita pieaugumu. Regulāro velobraucēju skaita pieaugums, t.i., kuri brauc katru vai gandrīz katru dienu, veicina arī SEG emisiju samazinājumu, vienlaikus tam ir būtiska loma sabiedrības sociālajā dzīvē (piem., nodrošināta mobilitāte mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, uzlabota sabiedrības veselība un ietaupīti veselības aprūpē nodalīto budžetu resursi, paaugstināta dzīves kvalitāte, u.c.).
Pasākuma ietvaros paredzētā projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
Iznākuma rādītājs
Pasākuma ietvaros sasniedzamais iznākuma rādītājs paredz, ka līdz 2029.gada 31.decembrim atdalītas* jaunizbūvētas vai būtiski uzlabotas veloceļu infrastruktūras garums ir 60 km.
*Velosipēdu ceļu, tostarp kopīga gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūra tiek uzskatīta kā atdalīta, ja tā no autrotransporta satiksmes atdalīta saskaņā ar kārtību par ceļu satiksmes noteikumiem.
Uz kvantitatīvā rādītāja sasniegšanu tiek attiecināta pasākuma projekta ietvaros no jauna izbūvēta, pārbūvēta, pilnveidota un atjaunota velosipēdu ceļu, tostarp kopīga gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūra, kā arī esošo ielu, ceļu/ gājēju ceļu pielāgošana velosipēdu transportam.
Terminu skaidrojums:
- Izbūve atbilst būvdarbu terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būvdarbi - būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, [..], pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu.
- Pārbūve atbilst būves pārbūves terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būves pārbūve — būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu.
- Atjaunošana atbilst būves atjaunošanas terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būves atjaunošana — būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju.
- Pilnveide ir esošās velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras pilnveidošana, lai nodrošinātu pilnvērtīgu velosipēdu ceļa, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļa, funkcionalitāti, kā arī drošības uzlabošanu velotransporta lietotājiem. Piemēram, luksoforu, apgaismojuma uzstādīšana.
- Pielāgošana ir esošo ielu, ceļu/ gājēju ceļu (ietvju) pielāgošana velotransporta izmantošanai. Piemēram, velojoslas izveidošana.
- Atdalītā velosipēdu infrastruktūra ietver riteņbraukšanas iespējas, kas ar strukturāliem līdzekļiem atdalītas no ceļiem transportlīdzekļu satiksmei vai citām tā paša ceļa daļām (apmales, barjeras), velosipēdu ielas, velotuneļus utt. Velosipēdu infrastruktūrai ar atdalītām vienvirziena joslām (piemēram: katrā ceļa pusē) mēra garumu kā joslas garums (avots: SAM rādītāju metodoloģijas apraksts par iznākuma rādītāju RCO58).
Iznākuma rādītājs ir sasniegts, kad saistībā ar projektā iekļauto velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūru tiek pabeigti visi projektā paredzētie būvdarbi, kas tiek pamatoti ar iesniegtiem būvdarbu pabeigšanu pamatojošiem dokumentiem saskaņā ar būvniecības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un objekti ir nodoti ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un projekts ir pabeigts.
Rezultāta rādītājs
Pasākuma ietvaros sasniedzamais rezultāta rādītājs paredz, ka atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā ir 5 820 lietotāji.
Rezultāta rādītāja vērtība ir sasniedzama gada laikā pēc projekta pabeigšanas, ņemot vērā, ka lietotāju skaits būs izmērāms tikai pēc pilna kalendārā gada, mainoties cilvēku paradumiem vairāk pārvietoties ar velosipēdu.
Finansējums
Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 26 461 636 euro (tai skaitā elastības finansējums 4 173 671 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 22 492 390 euro (tai skaitā elastības finansējums 3 547 620 euro) un nacionālais finansējums 3 969 246 euro (tai skaitā elastības finansējums 626 051 euro).
Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025.gada 31.decembrim, lai slēgtu vienošanos par projekta īstenošanu, ir 22 287 965 euro, tai skaitā ERAF finansējums 18 944 770 euro un nacionālais finansējums 3 343 195 euro.
Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs ir 85% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
Projekta iesniedzējs projekta īstenošanā var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus (valsts budžeta līdzekļus) attiecināmo izmaksu segšanai, tai skaitā elastības finansējuma priekšfinansēšanai.
Pēc 2026.gada 1.janvāra atbildīgā iestāde atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu var ierosināt sadarbības iestādei palielināt projektam pieejamo ERAF finansējumu līdz 22 492 390 euro, nepārsniedzot maksimālo ERAF finansējuma intensitāti 85%.
Finansējuma saņēmējs
Projekta iesniedzējs ir Satiksmes ministrija, kuras vārdā atbilstoši likuma "Par autoceļiem " 7.panta trešajai daļai un Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam darbojas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi", kas veiks Satiksmes ministrijas kā Eiropas Savienības fondu projekta iesniedzēja funkcijas. Projekta iesniedzējs pēc projekta apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.
Sagatavojot projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs ņem vērā, ka:
(1) tas iesniedz sadarbības iestādē vienu projekta iesniegumu saskaņā ar projekta iesnieguma atlases nolikuma prasībām un ņemot vērā pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu;
(2) projektā iekļauj visus nepieciešamos velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras maršrutus, lai nodrošinātu pasākuma mērķa, kā arī iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanu;
(3) lai nodrošinātu vienotu infrastruktūras attīstību, projektā iekļauj attiecīgo maršrutu posmus, kas atbilst Mikromobilitātes attīstības stratēģijai.
Atbalstāmās darbības
Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir investīciju veikšana velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrā gar autoceļiem, izbūvējot, pārbūvējot, atjaunojot, pilnveidojot un pielāgojot velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūru.
Projektā nedrīkst būt iekļautas darbības, kas ir pabeigtas līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē.
Skaidrojumi par atsevišķām attiecināmajām izmaksām
- Velosipēdu iela nozīmē, ka velotransporta satiksme tiek organizēta vienotā satiksmes telpā ar vietējās nozīmes (piekļuves funkcijas) autosatiksmi, krustojumos nodrošinot priekšroku velosipēdu ielai. Izmaksas tiek attiecinātas pēc proporcionalitātes principa – attiecināt var tikai to izmaksu daļu, kas atbilst atbalstam velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrai. Nevar attiecināt to izmaksu daļu, kas atbilst atbalstam autosatiksmei. Finansējuma saņēmējam katrā gadījumā ir jāpamato iepriekšminētā proporcija.
- Pārējās ar velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izbūvi saistītās izmaksās ietilpst arī esošo ielu, ceļu/ gājēju ceļu pielāgošanas izmaksas, lai izveidotu velosipēdistu ceļu. Piemēram, uz esošās ielas/ gājēju ceļa (ietves) velojoslas izveidošana (līniju marķēšana, nodalot velojoslu).
- Ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (tai skaitā ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi) uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas ir attiecināmas arī uz esošās velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras pilnveidošanu, kas ietilpst projektā paredzētajā maršrutā un atbilst Noteikumu projektā noteiktajiem projektu īstenošanas nosacījumiem.
- Izmaksu pozīcija “transportbūvju un ielu tīklam piegulošo inženiertīklu būvniecības izmaksas [..]” attiecas uz pieguļošo (netieši saistīto) infrastruktūru saistībā ar veloceļa izbūvi.
Piemēram, veloceļš šķērsos krustojumu. Lai izbūvētu šo velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, ir jāpārbūvē krustojums, kā rezultātā skarot esošos inženiertīklus (piemēram, kabeļus). Tādā gadījumā šīs izmaksas var būt attiecināmas šajā izmaksu pozīcijā. Tomēr jāievēro nosacījums:
Izmaksas attiecināmas tikai tādā gadījumā, ja ir sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka projekta ietvaros, veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārcelšanas, vienlaikus nodrošinot, ka netiek mainīti inženiertīklu tehniskie parametri un investīcijas nerada priekšrocības šo inženiertīklu īpašniekam.
- Vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas.
Vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas paredzētas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā, vides piekļūstamības ekspertu konsultāciju nodrošināšanai, ja tās ir nepieciešamas vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai.
- Izmaksu ierobežojumi. Projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, ar būvprojekta izstrādi saistītās izmaksas* un ar būvuzraudzību un autoruzraudzību saistītās izmaksas kopā nepārsniedz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
*būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes (ja tā izstrādāta līdz 2021.gada 10.augustam), paskaidrojuma raksta un paziņojuma par būvniecību izstrādes izmaksas visām projektā paredzētajām darbībām un ar to saistīto būvekspertīžu un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei.
- Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām.
- Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
Jāņem vērā, ka atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astotajai daļai publiskas personas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā. Kā arī atbilstoši MK 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 160.punktam nodokļa rēķinā norādīto nodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas nav ar nodokli apliekami darījumi vai saistīti ar valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju vai uzdevumu veikšanu, vai tādu darbību nodrošināšanai, kam likuma normas nav piemērojamas, neatskaita kā priekšnodokli.
- Izmaksu attiecināmības termiņš. Projekta ietvaros radušās izmaksas ir attiecināmas finansēšanai, ja tās nav radušās agrāk par 2022.gada 25.novembri, izņemot turpmāk minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās radušās pēc 2021.gada 1.janvāra:
(1) projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tajā skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde;
(2) vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, tai skaitā ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā;
(3) būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes (ja tā izstrādāta līdz 2021.gada 10.augustam), paskaidrojuma raksta un paziņojuma par būvniecību izstrādes izmaksas visām projektā paredzētajām darbībām un ar to saistīto būvekspertīžu un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei.
Projekta īstenošanas nosacījumi
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
- ņem vērā, ka atbalstāma ir atdalītas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izveide gar autoceļiem atbilstoši Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģijai;
- nodrošina velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras maršrutu savienojamību – maršruti pēctecīgi turpinās un nodrošina savienojamību starp apdzīvotām teritorijām, piekļuvi sabiedriskajam transportam un mobilitātes punktiem, papildinot multimodālo savienojumu sniegtās iespējas.
Citi faktori
(1) Projekta īstenošanai nepieciešamās informācijas iesniegšanu finansējuma saņēmējs nodrošina Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
(2) Pasākuma ietvaros velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras precīzi maršruti būs zināmi tikai pēc projekta iesnieguma sagatavošanas un iesniegšanas. Līdz ar to šobrīd no pieejamās informācijas nav konstatēta konkrēta sasaiste, sinerģija ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, t.sk. Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvaros un ar ES fondu 2014.-2020.plānošanas perioda projektiem. Tādējādi, šobrīd nav konstatēti dubultā finansējuma riski. Gadījumā, ja pasākuma ietvaros, apstiprinot jaunus 2021.-2027.plānošanas perioda projektus, tiks konstatēta sasaiste, sinerģija ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, nepieļaujot dubultfinansēšanas riska iestāšanos un veicot risku vadības un uzraudzības pasākumus.
(3) Komunikācijas un vizuālās identitātes prasības. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50.pantu, un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
(6) Dokumentācijas glabāšana. Finansējuma saņēmējs glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tai pieejamību visā projekta īstenošanas laikā un uzraudzības periodā, kas nepārsniedz 5 (piecus) gadus pēc pēdējā noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.
(7) Projekta īstenošanas termiņš. Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim.
Vienošanos par projekta īstenošanu slēdz sadarbības iestāde un finansējuma saņēmējs.
(8) Par Komercdarbības atbalsta regulējumu. Investīcijas tiks veiktas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgā gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrā, kas būs publiski pieejama. Ņemot vērā, ka publiskas infrastruktūras īstenošanas gadījumā pasākums nekvalificētos kā komercdarbības atbalsts, Investīcijas ietvaros netiks piešķirts komercdarbības atbalsts.
(9) Intervences kategorija*
Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmā noteiktajam intervences kodam – 83 “Riteņbraukšanas infrastruktūra”.
Atbalsta veids: dotācija.
Teritoriālais īstenošanas mehānisms un teritoriālais aspekts: bez teritoriālā mērķa.
ESF+ sekundārais temats: nepiemēro.
Dzimumu līdztiesības dimensija: dzimumu neitralitāte.
*intervences kategorija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 1.pielikumu.
(10) Rekomendācijas. Padomes ieteikumā (Brisele, 24.5.2023 COM(2023) 614 final) par Latvijas 2023.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu iesaka Latvijai 2023. un 2024.gadā saglabāt valsts finansētās publiskās investīcijas un nodrošināt AF dotāciju un citu ES fondu efektīvu apguvi, jo īpaši, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra Direktīva (ES) 2016/2370, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra Regula (ES) 2016/2338, ar ko Regulu (EK) Nr.1370/2007 groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu.
[2] Skat. Eiropas Savienības Tiesas 2003.gada 24.jūlija spriedumu lietā C-280/00 “Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg pret Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH un Oberbundesanwalt beim BVerWG”, 2003, ECR I-07747.
(11) Horizontālais princips (HP)
Plānotajām investīcijām būs netieša ietekme un horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija, un pamattiesību ievērošana".
Informācija par sasaisti ar mērķiem
Saskaņā ar principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) novērtējumu pasākumam:
- Ietekme uz SEG emisijām. Pasākums 100% atbalsta klimata pārmaiņu mērķi (083 - riteņbraukšanas infrastruktūra) un tādējādi tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.
Investīcijas jaunā velosipēdu ceļu, tostarp kopīgā gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrā stimulē velosipēda izmantošanu ikdienā, kas ļauj prognozēt velobraucēju skaita pieaugumu. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt Transporta pamatnostādnēs noteiktos politikas rezultātu rezultatīvos rādītājus, t.i., samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu, kā arī palielināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kas ar velosipēdu vai citu mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru dienu.
- Sasaiste ar mobilitātes un ilgtspējīga transporta attīstības mērķiem.
- Transporta pamatnostādnēs ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt velosipēdu satiksmes infrastruktūru kā nepārtrauktu un ar esošo transporta infrastruktūru salāgotu transporta sistēmas daļu (prioritāri teritorijās ar lielāku iedzīvotāju blīvumu), iesaistot visas iesaistītās puses. Pamatnostādnes norāda, ka ir jāveicina iedzīvotāju mikromobilitātes (velosipēdi, skrejriteņi, līdzsvara un balansa riteņi u.c. rīki, pārvietošanās kājām) īpatsvara pieaugums kopējā mobilitātē. Nomainot ikdienā pārvietošanās paradumus no automašīnām (arī no sabiedriskā transporta) uz velosipēdu, tiek veicināts CO2 emisijas samazinājums un ES SEG emisiju samazināšanas mērķa sasniegšana.
- Paredzētie pasākumi tiešā veidā atbilst Transporta pamatnostādņu uzstādījumiem un īstenošanas plānā definētajiem pasākumiem:
Īstenot infrastruktūras projektus velosipēdistu un gājēju ceļu, satiksmes mierināšanas pasākumu un sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai’ (4.2.1.), kas atbilst pamatnostādņu uzdevumam “Pilnveidot transporta sistēmu, īstenojot pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanai” (4.2.).
- Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt Transporta pamatnostādnēs noteiktos politikas rezultātu rezultatīvos rādītājus, t.i., samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu, kā arī palielināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kas ar velosipēdu vai citu mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru dienu.
- Sasaiste ar reģionālās attīstības mērķiem. Investīcijas ir plānotas saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ietvertajiem uzdevumiem - B.2.1. “Sasniedzamība starp reģioniem” un B.2.5. “Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana”. Paredzētās darbības risinās uzdevumā definētās mobilitātes problēmas reģionos un uzlabos novadu centru sasniedzamību, tādējādi uzlabojot darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību.
- Sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem.
- Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam visiem transporta veidiem būtu jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Lai to sasniegtu, ir vajadzīga sistēmiska pieeja attiecībā uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus.
- Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plāna 2021.–2030.gadam (NEKP) mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna ietvaros attiecībā uz transporta sektoru ir noteikts “Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām”. Paredzēto pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
- Saskaņā ar Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.gadam un tajā noteiktajiem pasākumiem, transporta sektorā ir jāizmanto videi draudzīgi transporta līdzekļi, tai skaitā sabiedriskajā transportā, vienlaikus jāveicina iedzīvotāju paradumu maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties kājām.
Veloinfrastruktūras attīstība neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
Līdz ar to finansējuma saņēmējs nodrošina, ka īstenotais projekts un atbalstāmās darbības tiek īstenotas ievērojot principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā minēto; proti, jau projektēšanas stadijā ņem vērā ar klimata pārmaiņām saistītos riskus, tostarp riskus, kas varētu rasties būvniecības, uzturēšanas un ekspluatācijas laikā.
Pasākuma ietvaros ir paredzēta velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras attīstība, veicinot nemotorizēto mobilitāti. Būtiski uzsvērt infrastruktūras savienojamību, t.i., velosipēdu ceļi, tostarp kopīgi gājēju un velosipēdu ceļi, savienos apdzīvotas teritorijas un / vai piekļuvi sabiedriskajam transportam un / vai mobilitātes punktiem, papildinot multimodālo savienojumu sniegtās iespējas. Investīcijas tiks veiktas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgā gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrā gar autoceļiem.
Velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras attīstības rezultātā ir sagaidāms, ka palielināsies velobraucēju skaits. Proti, jaunas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izveidošana stimulēs velosipēda izmantošanu ikdienā, kas ļauj prognozēt velobraucēju skaita pieaugumu. Regulāro velobraucēju skaita pieaugums, t.i., kuri brauc katru vai gandrīz katru dienu, veicina arī SEG emisiju samazinājumu, vienlaikus tam ir būtiska loma sabiedrības sociālajā dzīvē (piem., nodrošināta mobilitāte mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, uzlabota sabiedrības veselība un ietaupīti veselības aprūpē nodalīto budžetu resursi, paaugstināta dzīves kvalitāte, u.c.).
Pasākuma ietvaros paredzētā projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
Iznākuma rādītājs
Pasākuma ietvaros sasniedzamais iznākuma rādītājs paredz, ka līdz 2029.gada 31.decembrim atdalītas* jaunizbūvētas vai būtiski uzlabotas veloceļu infrastruktūras garums ir 60 km.
*Velosipēdu ceļu, tostarp kopīga gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūra tiek uzskatīta kā atdalīta, ja tā no autrotransporta satiksmes atdalīta saskaņā ar kārtību par ceļu satiksmes noteikumiem.
Uz kvantitatīvā rādītāja sasniegšanu tiek attiecināta pasākuma projekta ietvaros no jauna izbūvēta, pārbūvēta, pilnveidota un atjaunota velosipēdu ceļu, tostarp kopīga gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūra, kā arī esošo ielu, ceļu/ gājēju ceļu pielāgošana velosipēdu transportam.
Terminu skaidrojums:
- Izbūve atbilst būvdarbu terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būvdarbi - būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, [..], pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu.
- Pārbūve atbilst būves pārbūves terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būves pārbūve — būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu.
- Atjaunošana atbilst būves atjaunošanas terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būves atjaunošana — būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju.
- Pilnveide ir esošās velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras pilnveidošana, lai nodrošinātu pilnvērtīgu velosipēdu ceļa, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļa, funkcionalitāti, kā arī drošības uzlabošanu velotransporta lietotājiem. Piemēram, luksoforu, apgaismojuma uzstādīšana.
- Pielāgošana ir esošo ielu, ceļu/ gājēju ceļu (ietvju) pielāgošana velotransporta izmantošanai. Piemēram, velojoslas izveidošana.
- Atdalītā velosipēdu infrastruktūra ietver riteņbraukšanas iespējas, kas ar strukturāliem līdzekļiem atdalītas no ceļiem transportlīdzekļu satiksmei vai citām tā paša ceļa daļām (apmales, barjeras), velosipēdu ielas, velotuneļus utt. Velosipēdu infrastruktūrai ar atdalītām vienvirziena joslām (piemēram: katrā ceļa pusē) mēra garumu kā joslas garums (avots: SAM rādītāju metodoloģijas apraksts par iznākuma rādītāju RCO58).
Iznākuma rādītājs ir sasniegts, kad saistībā ar projektā iekļauto velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūru tiek pabeigti visi projektā paredzētie būvdarbi, kas tiek pamatoti ar iesniegtiem būvdarbu pabeigšanu pamatojošiem dokumentiem saskaņā ar būvniecības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un objekti ir nodoti ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un projekts ir pabeigts.
Rezultāta rādītājs
Pasākuma ietvaros sasniedzamais rezultāta rādītājs paredz, ka atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā ir 5 820 lietotāji.
Rezultāta rādītāja vērtība ir sasniedzama gada laikā pēc projekta pabeigšanas, ņemot vērā, ka lietotāju skaits būs izmērāms tikai pēc pilna kalendārā gada, mainoties cilvēku paradumiem vairāk pārvietoties ar velosipēdu.
Finansējums
Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 26 461 636 euro (tai skaitā elastības finansējums 4 173 671 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 22 492 390 euro (tai skaitā elastības finansējums 3 547 620 euro) un nacionālais finansējums 3 969 246 euro (tai skaitā elastības finansējums 626 051 euro).
Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025.gada 31.decembrim, lai slēgtu vienošanos par projekta īstenošanu, ir 22 287 965 euro, tai skaitā ERAF finansējums 18 944 770 euro un nacionālais finansējums 3 343 195 euro.
Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs ir 85% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
Projekta iesniedzējs projekta īstenošanā var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus (valsts budžeta līdzekļus) attiecināmo izmaksu segšanai, tai skaitā elastības finansējuma priekšfinansēšanai.
Pēc 2026.gada 1.janvāra atbildīgā iestāde atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu var ierosināt sadarbības iestādei palielināt projektam pieejamo ERAF finansējumu līdz 22 492 390 euro, nepārsniedzot maksimālo ERAF finansējuma intensitāti 85%.
Finansējuma saņēmējs
Projekta iesniedzējs ir Satiksmes ministrija, kuras vārdā atbilstoši likuma "Par autoceļiem " 7.panta trešajai daļai un Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam darbojas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi", kas veiks Satiksmes ministrijas kā Eiropas Savienības fondu projekta iesniedzēja funkcijas. Projekta iesniedzējs pēc projekta apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.
Sagatavojot projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs ņem vērā, ka:
(1) tas iesniedz sadarbības iestādē vienu projekta iesniegumu saskaņā ar projekta iesnieguma atlases nolikuma prasībām un ņemot vērā pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu;
(2) projektā iekļauj visus nepieciešamos velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras maršrutus, lai nodrošinātu pasākuma mērķa, kā arī iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanu;
(3) lai nodrošinātu vienotu infrastruktūras attīstību, projektā iekļauj attiecīgo maršrutu posmus, kas atbilst Mikromobilitātes attīstības stratēģijai.
Atbalstāmās darbības
Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir investīciju veikšana velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrā gar autoceļiem, izbūvējot, pārbūvējot, atjaunojot, pilnveidojot un pielāgojot velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūru.
Projektā nedrīkst būt iekļautas darbības, kas ir pabeigtas līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē.
Skaidrojumi par atsevišķām attiecināmajām izmaksām
- Velosipēdu iela nozīmē, ka velotransporta satiksme tiek organizēta vienotā satiksmes telpā ar vietējās nozīmes (piekļuves funkcijas) autosatiksmi, krustojumos nodrošinot priekšroku velosipēdu ielai. Izmaksas tiek attiecinātas pēc proporcionalitātes principa – attiecināt var tikai to izmaksu daļu, kas atbilst atbalstam velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrai. Nevar attiecināt to izmaksu daļu, kas atbilst atbalstam autosatiksmei. Finansējuma saņēmējam katrā gadījumā ir jāpamato iepriekšminētā proporcija.
- Pārējās ar velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izbūvi saistītās izmaksās ietilpst arī esošo ielu, ceļu/ gājēju ceļu pielāgošanas izmaksas, lai izveidotu velosipēdistu ceļu. Piemēram, uz esošās ielas/ gājēju ceļa (ietves) velojoslas izveidošana (līniju marķēšana, nodalot velojoslu).
- Ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (tai skaitā ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi) uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas ir attiecināmas arī uz esošās velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras pilnveidošanu, kas ietilpst projektā paredzētajā maršrutā un atbilst Noteikumu projektā noteiktajiem projektu īstenošanas nosacījumiem.
- Izmaksu pozīcija “transportbūvju un ielu tīklam piegulošo inženiertīklu būvniecības izmaksas [..]” attiecas uz pieguļošo (netieši saistīto) infrastruktūru saistībā ar veloceļa izbūvi.
Piemēram, veloceļš šķērsos krustojumu. Lai izbūvētu šo velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, ir jāpārbūvē krustojums, kā rezultātā skarot esošos inženiertīklus (piemēram, kabeļus). Tādā gadījumā šīs izmaksas var būt attiecināmas šajā izmaksu pozīcijā. Tomēr jāievēro nosacījums:
Izmaksas attiecināmas tikai tādā gadījumā, ja ir sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka projekta ietvaros, veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārcelšanas, vienlaikus nodrošinot, ka netiek mainīti inženiertīklu tehniskie parametri un investīcijas nerada priekšrocības šo inženiertīklu īpašniekam.
- Vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas.
Vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas paredzētas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā, vides piekļūstamības ekspertu konsultāciju nodrošināšanai, ja tās ir nepieciešamas vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai.
- Izmaksu ierobežojumi. Projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, ar būvprojekta izstrādi saistītās izmaksas* un ar būvuzraudzību un autoruzraudzību saistītās izmaksas kopā nepārsniedz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
*būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes (ja tā izstrādāta līdz 2021.gada 10.augustam), paskaidrojuma raksta un paziņojuma par būvniecību izstrādes izmaksas visām projektā paredzētajām darbībām un ar to saistīto būvekspertīžu un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei.
- Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām.
- Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
Jāņem vērā, ka atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astotajai daļai publiskas personas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā. Kā arī atbilstoši MK 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 160.punktam nodokļa rēķinā norādīto nodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas nav ar nodokli apliekami darījumi vai saistīti ar valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju vai uzdevumu veikšanu, vai tādu darbību nodrošināšanai, kam likuma normas nav piemērojamas, neatskaita kā priekšnodokli.
- Izmaksu attiecināmības termiņš. Projekta ietvaros radušās izmaksas ir attiecināmas finansēšanai, ja tās nav radušās agrāk par 2022.gada 25.novembri, izņemot turpmāk minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās radušās pēc 2021.gada 1.janvāra:
(1) projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tajā skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde;
(2) vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, tai skaitā ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā;
(3) būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes (ja tā izstrādāta līdz 2021.gada 10.augustam), paskaidrojuma raksta un paziņojuma par būvniecību izstrādes izmaksas visām projektā paredzētajām darbībām un ar to saistīto būvekspertīžu un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei.
Projekta īstenošanas nosacījumi
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
- ņem vērā, ka atbalstāma ir atdalītas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izveide gar autoceļiem atbilstoši Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģijai;
- nodrošina velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras maršrutu savienojamību – maršruti pēctecīgi turpinās un nodrošina savienojamību starp apdzīvotām teritorijām, piekļuvi sabiedriskajam transportam un mobilitātes punktiem, papildinot multimodālo savienojumu sniegtās iespējas.
Citi faktori
(1) Projekta īstenošanai nepieciešamās informācijas iesniegšanu finansējuma saņēmējs nodrošina Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
(2) Pasākuma ietvaros velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras precīzi maršruti būs zināmi tikai pēc projekta iesnieguma sagatavošanas un iesniegšanas. Līdz ar to šobrīd no pieejamās informācijas nav konstatēta konkrēta sasaiste, sinerģija ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, t.sk. Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvaros un ar ES fondu 2014.-2020.plānošanas perioda projektiem. Tādējādi, šobrīd nav konstatēti dubultā finansējuma riski. Gadījumā, ja pasākuma ietvaros, apstiprinot jaunus 2021.-2027.plānošanas perioda projektus, tiks konstatēta sasaiste, sinerģija ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, nepieļaujot dubultfinansēšanas riska iestāšanos un veicot risku vadības un uzraudzības pasākumus.
(3) Komunikācijas un vizuālās identitātes prasības. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50.pantu, un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
(6) Dokumentācijas glabāšana. Finansējuma saņēmējs glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tai pieejamību visā projekta īstenošanas laikā un uzraudzības periodā, kas nepārsniedz 5 (piecus) gadus pēc pēdējā noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.
(7) Projekta īstenošanas termiņš. Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim.
Vienošanos par projekta īstenošanu slēdz sadarbības iestāde un finansējuma saņēmējs.
(8) Par Komercdarbības atbalsta regulējumu. Investīcijas tiks veiktas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgā gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrā, kas būs publiski pieejama. Ņemot vērā, ka publiskas infrastruktūras īstenošanas gadījumā pasākums nekvalificētos kā komercdarbības atbalsts, Investīcijas ietvaros netiks piešķirts komercdarbības atbalsts.
(9) Intervences kategorija*
Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmā noteiktajam intervences kodam – 83 “Riteņbraukšanas infrastruktūra”.
Atbalsta veids: dotācija.
Teritoriālais īstenošanas mehānisms un teritoriālais aspekts: bez teritoriālā mērķa.
ESF+ sekundārais temats: nepiemēro.
Dzimumu līdztiesības dimensija: dzimumu neitralitāte.
*intervences kategorija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 1.pielikumu.
(10) Rekomendācijas. Padomes ieteikumā (Brisele, 24.5.2023 COM(2023) 614 final) par Latvijas 2023.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu iesaka Latvijai 2023. un 2024.gadā saglabāt valsts finansētās publiskās investīcijas un nodrošināt AF dotāciju un citu ES fondu efektīvu apguvi, jo īpaši, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra Direktīva (ES) 2016/2370, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra Regula (ES) 2016/2338, ar ko Regulu (EK) Nr.1370/2007 groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu.
[2] Skat. Eiropas Savienības Tiesas 2003.gada 24.jūlija spriedumu lietā C-280/00 “Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg pret Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH un Oberbundesanwalt beim BVerWG”, 2003, ECR I-07747.
(11) Horizontālais princips (HP)
Plānotajām investīcijām būs netieša ietekme un horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija, un pamattiesību ievērošana".
Informācija par sasaisti ar mērķiem
Saskaņā ar principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) novērtējumu pasākumam:
- Ietekme uz SEG emisijām. Pasākums 100% atbalsta klimata pārmaiņu mērķi (083 - riteņbraukšanas infrastruktūra) un tādējādi tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.
Investīcijas jaunā velosipēdu ceļu, tostarp kopīgā gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūrā stimulē velosipēda izmantošanu ikdienā, kas ļauj prognozēt velobraucēju skaita pieaugumu. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt Transporta pamatnostādnēs noteiktos politikas rezultātu rezultatīvos rādītājus, t.i., samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu, kā arī palielināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kas ar velosipēdu vai citu mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru dienu.
- Sasaiste ar mobilitātes un ilgtspējīga transporta attīstības mērķiem.
- Transporta pamatnostādnēs ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt velosipēdu satiksmes infrastruktūru kā nepārtrauktu un ar esošo transporta infrastruktūru salāgotu transporta sistēmas daļu (prioritāri teritorijās ar lielāku iedzīvotāju blīvumu), iesaistot visas iesaistītās puses. Pamatnostādnes norāda, ka ir jāveicina iedzīvotāju mikromobilitātes (velosipēdi, skrejriteņi, līdzsvara un balansa riteņi u.c. rīki, pārvietošanās kājām) īpatsvara pieaugums kopējā mobilitātē. Nomainot ikdienā pārvietošanās paradumus no automašīnām (arī no sabiedriskā transporta) uz velosipēdu, tiek veicināts CO2 emisijas samazinājums un ES SEG emisiju samazināšanas mērķa sasniegšana.
- Paredzētie pasākumi tiešā veidā atbilst Transporta pamatnostādņu uzstādījumiem un īstenošanas plānā definētajiem pasākumiem:
Īstenot infrastruktūras projektus velosipēdistu un gājēju ceļu, satiksmes mierināšanas pasākumu un sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai’ (4.2.1.), kas atbilst pamatnostādņu uzdevumam “Pilnveidot transporta sistēmu, īstenojot pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanai” (4.2.).
- Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt Transporta pamatnostādnēs noteiktos politikas rezultātu rezultatīvos rādītājus, t.i., samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu, kā arī palielināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kas ar velosipēdu vai citu mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru dienu.
- Sasaiste ar reģionālās attīstības mērķiem. Investīcijas ir plānotas saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ietvertajiem uzdevumiem - B.2.1. “Sasniedzamība starp reģioniem” un B.2.5. “Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana”. Paredzētās darbības risinās uzdevumā definētās mobilitātes problēmas reģionos un uzlabos novadu centru sasniedzamību, tādējādi uzlabojot darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību.
- Sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem.
- Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam visiem transporta veidiem būtu jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Lai to sasniegtu, ir vajadzīga sistēmiska pieeja attiecībā uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus.
- Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plāna 2021.–2030.gadam (NEKP) mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna ietvaros attiecībā uz transporta sektoru ir noteikts “Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām”. Paredzēto pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
- Saskaņā ar Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.gadam un tajā noteiktajiem pasākumiem, transporta sektorā ir jāizmanto videi draudzīgi transporta līdzekļi, tai skaitā sabiedriskajā transportā, vienlaikus jāveicina iedzīvotāju paradumu maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties kājām.
Veloinfrastruktūras attīstība neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
Līdz ar to finansējuma saņēmējs nodrošina, ka īstenotais projekts un atbalstāmās darbības tiek īstenotas ievērojot principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā minēto; proti, jau projektēšanas stadijā ņem vērā ar klimata pārmaiņām saistītos riskus, tostarp riskus, kas varētu rasties būvniecības, uzturēšanas un ekspluatācijas laikā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesiskais regulējums var ietekmēt satiksmes dalībniekus, iedzīvotājus, velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras lietotājus. Projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta SEG emisiju samazināšana.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekta iesniedzējs ir Satiksmes ministrija, kuras vārdā atbilstoši likuma "Par autoceļiem " 7.panta trešajai daļai un Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam darbojas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi", kas veiks Satiksmes ministrijas kā Eiropas Savienības fondu projekta iesniedzēja funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums var ietekmēt satiksmes dalībniekus, iedzīvotājus, velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras lietotājus. Projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta SEG emisiju samazināšana.
Velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras attīstības rezultātā ir sagaidāms, ka palielināsies velobraucēju skaits. Proti, jaunas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izveidošana stimulēs velosipēda izmantošanu ikdienā, kas ļauj prognozēt velobraucēju skaita pieaugumu. Regulāro velobraucēju skaita pieaugums, t.i., kuri brauc katru vai gandrīz katru dienu, veicina arī SEG emisiju samazinājumu, vienlaikus tam ir būtiska loma sabiedrības sociālajā dzīvē (piem., nodrošināta mobilitāte mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, uzlabota sabiedrības veselība un ietaupīti veselības aprūpē nodalīto budžetu resursi, paaugstināta dzīves kvalitāte, u.c.).
Pasākuma ietvaros sasniedzamais rezultāta rādītājs paredz, ka atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā ir 5 820 lietotāji.
Velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras attīstības rezultātā ir sagaidāms, ka palielināsies velobraucēju skaits. Proti, jaunas velosipēdu ceļu, tostarp kopīgas gājēju un velosipēdu ceļu, infrastruktūras izveidošana stimulēs velosipēda izmantošanu ikdienā, kas ļauj prognozēt velobraucēju skaita pieaugumu. Regulāro velobraucēju skaita pieaugums, t.i., kuri brauc katru vai gandrīz katru dienu, veicina arī SEG emisiju samazinājumu, vienlaikus tam ir būtiska loma sabiedrības sociālajā dzīvē (piem., nodrošināta mobilitāte mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, uzlabota sabiedrības veselība un ietaupīti veselības aprūpē nodalīto budžetu resursi, paaugstināta dzīves kvalitāte, u.c.).
Pasākuma ietvaros sasniedzamais rezultāta rādītājs paredz, ka atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā ir 5 820 lietotāji.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
2 249 239
0
3 373 859
3 373 859
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
2 249 239
0
3 373 859
3 373 859
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
2 646 164
0
3 969 245
3 969 245
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
2 646 164
0
3 969 245
3 969 245
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-396 925
0
-595 386
-595 386
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-396 925
0
-595 386
-595 386
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-396 925
-595 386
-595 386
5.1. valsts pamatbudžets
0
-369 925
-595 387
-595 387
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 26 461 636 euro (tai skaitā elastības finansējums 4 173 671 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 22 492 390 euro (tai skaitā elastības finansējums 3 547 620 euro) un nacionālais finansējums 3 969 246 euro (tai skaitā elastības finansējums 626 051 euro).
Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025.gada 31.decembrim, lai slēgtu vienošanos par projekta īstenošanu, ir 22 287 965 euro, tai skaitā ERAF finansējums 18 944 770 euro un nacionālais finansējums 3 343 195 euro.
Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs ir 85% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
Pēc 2026.gada 1.janvāra atbildīgā iestāde atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu var ierosināt sadarbības iestādei palielināt projektam pieejamo ERAF finansējumu līdz 22 492 390 euro, nepārsniedzot maksimālā ERAF finansējuma intensitāti 85%.
Budžeta ieņēmumi ir ERAF finansējuma daļa.
Budžeta izdevumi ir kopējie 2.3.1.3.pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ERAF un valsts budžeta) līdzekļi 100% apmērā no 2.3.1.3.pasākumā attiecināmām izmaksām.
Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums sadalījumā pa gadiem (indikatīvi*):
* Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts pēc iepirkumu līgumu noslēgšanas.
2.3.1.3.pasākuma ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums paredzēts darbībām, kas atbilst intervences kodam – 083: “Riteņbraukšanas infrastruktūra”.
Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025.gada 31.decembrim, lai slēgtu vienošanos par projekta īstenošanu, ir 22 287 965 euro, tai skaitā ERAF finansējums 18 944 770 euro un nacionālais finansējums 3 343 195 euro.
Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs ir 85% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15% no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
Pēc 2026.gada 1.janvāra atbildīgā iestāde atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu var ierosināt sadarbības iestādei palielināt projektam pieejamo ERAF finansējumu līdz 22 492 390 euro, nepārsniedzot maksimālā ERAF finansējuma intensitāti 85%.
Budžeta ieņēmumi ir ERAF finansējuma daļa.
Budžeta izdevumi ir kopējie 2.3.1.3.pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ERAF un valsts budžeta) līdzekļi 100% apmērā no 2.3.1.3.pasākumā attiecināmām izmaksām.
Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums sadalījumā pa gadiem (indikatīvi*):
| 2024 | 2025 | 2026 | 2027 | 2028 | 2029 | Kopā | |
| ERAF | 2 249 239 | 3 373 859 | 3 373 859 | 4 498 478 | 4 498 478 | 4 498 478 | 22 492 390 |
| Nacionālais fin. | 396 925 | 595 387 | 595 387 | 793 849 | 793 849 | 793 849 | 3 969 246 |
| Kopā | 2 646 164 | 3 969 245 | 3 969 245 | 5 292 327 | 5 292 327 | 5 292 327 | 26 461 636 |
* Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts pēc iepirkumu līgumu noslēgšanas.
2.3.1.3.pasākuma ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums paredzēts darbībām, kas atbilst intervences kodam – 083: “Riteņbraukšanas infrastruktūra”.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts atbilstoši pasākuma ietvaros paredzēto projekta darbību īstenošanai faktiski nepieciešamajam finansējumam.
Minētais finansējums tiks pieprasīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Minētais finansējums tiks pieprasīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) Nr. 2021/1060 47. un 50. pants
Noteikumu projekta 25.9.apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
N/a
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Līdz šim iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti. Tiks papildināts atbilstoši sabiedriskās apspriedes un sabiedrības aktivitātei.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Līdz šim iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti. Tiks papildināts atbilstoši sabiedriskās apspriedes un sabiedrības aktivitātei.
6.4. Cita informācija
N/a
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi