26-TA-1066: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Mežtekas" Jaunannas pagastā, Alūksnes novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4. panta pirmā daļa, 5. panta pirmā daļa, 9. panta pirmā daļa, Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punkts un piektā daļa.
Ministru kabineta rīkojuma projektā “Par valsts nekustamā īpašuma “Mežtekas”, Jaunannas pagastā, Alūksnes novadā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.
Ministru kabineta rīkojuma projektā “Par valsts nekustamā īpašuma “Mežtekas”, Jaunannas pagastā, Alūksnes novadā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu “Mežtekas” Jaunannas pagastā, Alūksnes novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu “Mežtekas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3658 004 0100) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3658 004 0100) 1,3500 ha platībā un būves (būvju kadastra apzīmējumi 3658 004 0100 001 un 3658 004 0100 002) – “Mežtekas”, Jaunannas pagastā, Alūksnes novadā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā Jaunannas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000164083, lēmuma datums 25.01.2005. (turpmāk – Nekustamais īpašums).
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamais īpašums sastāv no:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3658 004 0100) platība 1,3500 ha. Zemes lietošanas mērķi: (0903) “Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve”, platība 0,4800 ha, (0101) “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”, platība 0,8700 ha. Zemes lietošanas veidi: augļu dārzs, platība 0,0700 ha, ganības, platība 0,7100 ha, zeme zem ūdeņiem, platība 0,0200 ha, zeme zem ēkām, platība 0,4800 ha, zeme zem ceļiem, platība 0,0700 ha;
2) būves (būves kadastra apzīmējums 3658 004 0100 001) platība 448,6 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1220) “Biroju ēkas”, būves tips (12200101) “Biroju ēkas”;
3) būves (būves kadastra apzīmējums 3658 004 0100 002) platība 163,7 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips ir (12710105) “Kūtis ar kopējo platību, lielāku par 60 m2, un zvērkopības ēkas”.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma lietotājs ir VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, reģistrācijas Nr. 40003338357 (turpmāk – ZMNĪ).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
fiskālā kadastrālā vērtība 5 292 euro (uz 23.12.2025.);
universālā kadastrālā vērtība 6 793 euro (uz 31.07.2025.).
Zemes vienībai zemesgrāmatas nodalījumā ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) atzīme - Pededzes upes aizsargjosla, platība 1,35 ha;
2) atzīme - aizsargjosla gar pašvaldības autoceļu, platība 0,3 ha;
3) atzīme - aizsargjosla gar gaisvadu sakaru līniju, platība 0,18 ha;
4) atzīme - aizsargjosla gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ar nominālo spriegumu 0,4 kv, platība 0,13ha;
5) atzīme - aizsargjosla ap valsts nozīmes saimnieciski izmantojamo pieminekli, platība 1,35 ha;
6) atzīme - ceļa servitūts - tiesība uz braucamo ceļu, platība 0,07 ha;
7) atzīme - aizsargjosla ap valsts ģeodēzisko atbalsta punktu, platība 0,01 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
1) ceļa servitūta teritorija, platība 0,0700 ha;
2) pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0 0746 ha;
3) lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0746 ha;
4) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli laukos, platība 1,3207 ha;
5) pierobeža, platība 1,3500 ha;
6) vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos, platība 1,3500 ha;
7) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0,0153 ha;
8) dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,3339 ha;
9) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos, platība 0,2659 ha;
10) reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis, platība 0,0318 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (būves kadastra apzīmējums 3658 004 0100 001) noteikts apgrūtinājums - Reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.
Senāta judikatūrā ir atzīts, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Minētā tiesas atziņa atbilst Civillikuma 1235. pantā noteiktajam, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i. valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās. Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Zemkopības ministrija 15.10.2025. vēstulē Nr. 8.4-4e/1759/2025 ir norādījusi, ka Nekustamais īpašums atrodas ZMNĪ pārvaldīšanā un tas nav iznomāts, to saglabāšana nav lietderīga, jo turpmāk tas nav nepieciešams nedz ministrijas un tās padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanai, nedz ZMNĪ funkciju nodrošināšanai.
Vienlaikus Zemkopības ministrija vēstulē informē, ka, ievērojot likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8. panta trešajā daļā noteikto, ZMNĪ ar 04.09.2025. paziņojumu Nr. 1-9.2/603 informēja Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (turpmāk – Pārvalde) par nodomu virzīt Nekustamo īpašumu atsavināšanai.
Savukārt Pārvalde ar 05.09.2025. vēstuli Nr. 2025/08-11/1234 ir informējusi, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošā būve (būves kadastra apzīmējums 3658 004 0100 001) ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis “Jaunannas mežmuižas medību pils” (valsts aizsardzības Nr. 2779), kā arī zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3658 004 0100) un būve (būves kadastra apzīmējums 3658 004 0100 002) atrodas tā aizsardzības zonā, kā arī ir apliecinājusi, ka ir saņēmusi paziņojumu par nodomu atsavināt Nekustamo īpašumu un norāda, ka, ievērojot likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8. panta pirmajā daļā noteikto, valsts pirmpirkuma tiesības nav attiecināmas uz reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem. Pārvalde norādīja, ka Nekustamo īpašumu būs iespējams atsavināt, nodrošinot, ka jaunā īpašnieka pienākums pirms īpašumtiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā ir iepazīties ar Norādījumiem reģiona nozīmes arhitektūras piemineklim “Jaunannas mežmuižas medību pils” (valsts aizsardzības Nr. 2779), kas 06.11.2023. publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Papildus Zemkopības ministrija vēstulē informē, ka saskaņā ar Latvijas Nacionālā arhīva 14.03.2014. izziņu Nr. 5-JP-1069, zemes īpašuma “Mežtekas” īpašnieks 1939. gadā 30. jūnijā bija Meža departaments. Saskaņā ar Latvijas Nacionālā arhīva 14.03.2014. izziņu Nr. 5-JP-1068, zemes īpašuma “Mežtekas” valdītājs 1942. gadā bija Meža departaments. Laika periodā 1920. - 1934. g. uz zemes vienības tika uzceltas vairākas ēkas. Līdz ar to, Nekustamā īpašuma atsavināšanā ievērojamas Meža likuma normas.
Izvērtējot Nekustamā īpašuma izmantošanas perspektīvas un iespējamo atsavināšanu, Zemkopības ministrija lūdz VNĪ organizēt nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu.
Alūksnes novada pašvaldība ar 04.12.2025. vēstuli Nr. ANP/1-35/25/2378 informē, ka:
1) saskaņā ar spēkā esošo “Alūksnes novada Teritorijas plānojums 2015.- 2027. gadam”, zemes vienība atrodas teritorijas plānojuma funkcionālajā zonā “Mežu teritorija”, atļautā izmantošana “Lauksaimniecība”;
2) gatavojot dokumentus zemes vienības atsavināšanai, Pašvaldība iesaka izvērtēt likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajā daļā paredzētos ierobežojumus un citus normatīvos dokumentus, ņemot vērā to, ka uz zemes vienības atrodas Valsts aizsargājams kultūras piemineklis “Jaunannas mežmuižas medību pils” (būves kadastra apzīmējums 3658 004 0100 001) un zemes vienībai noteikti apgrūtinājumi;
3) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
4) zemes vienībai ir piekļuve.
Zemes vienība robežojas ar pašvaldības ceļu “Jaunanna – Eizentāle” (zemes vienības kadastra apzīmējums 3658 004 0069).
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940. gada 21. jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416. pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
No minētā secināms, ka neatkarīgi no zemes lietojuma veida (tajā skaitā, ir vai nav mežs vai meža zeme), ja zeme vēsturiski piederējusi Zemkopības ministrijas Meža departamentam (ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva izziņas) un zemes reformas gaitā tā nav nodota pastāvīgā lietošanā, tā ir valsts meža zeme un uz to ir attiecināms Meža likuma 44. pantā noteiktais.
Tādējādi Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā zeme nav meža zeme Meža likuma 1. panta pirmās daļas 29. punkta izpratnē, bet tā ir vēsturiskā valsts meža zeme Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē.
Nekustamais īpašums ir izveidots ievērojot Alūksnes novada teritorijas plānojuma prasības, tai skaitā ievērojot nosacījumu, ka minimālā jaunizveidojamā zemes gabala platība ir 2 ha. Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības kopējā platība ir 1,3500 ha, kas ir mazāka par iepriekš minēto minimālo jaunizveidojamā zemes gabala platību, tad no minētās zemes vienības nav iespējams nevar atdalīt jaunu zemes vienību, līdz ar ko zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3658 004 0100) 1,3500 ha platībā ir uzskatāma par būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 3658 004 0100 001 un 3658 004 0100 002) funkcionāli nepieciešamo zemes vienību.
Ņemot vērā minēto un to, ka atbilstoši NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemes vienību lielākajā daļā veido lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā arī zeme zem ēkām, turklāt zemes vienības platības lietošanas veids nav noteikts “Mežu platība”, uz tās atsavināšanu konkrētajā gadījumā attiecināms Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punkta nosacījums – zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kura sastāvā ir valsts meža zeme.
Meža likuma 44. panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 5. punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Ministru kabineta 24.05.2022. noteikumu Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 4.1.5. apakšpunktam Jaunannas pagasts atrodas pierobežā nevis pierobežas joslā. Līdz ar to, uz Nekustamā īpašuma atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajā daļā noteiktais ierobežojums par zemes iegūšanu īpašumā valsts pierobežas joslā un tas nav ierobežojums zemes vienības atsavināšanai.
Ņemot vērā Nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot to, būs saistošs likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumi Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” un Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktais par pierobežas joslas izmantošanu.
Lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma ieguvēju ar pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, iepriekš minētā informācija tiks iekļauta arī Nekustamā īpašuma atsavināšanas izsoles noteikumos, kā arī nekustamā īpašuma izsoles noteikumiem tiks pievienoti Pārvaldes izdotie norādījumi (publicēti 06.11.2023. oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, https://www.vestnesis.lv/op/2023/215.34) un atsauce uz tiem tiks ietverta, publicējot sludinājumu par izsoli.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamais īpašums sastāv no:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3658 004 0100) platība 1,3500 ha. Zemes lietošanas mērķi: (0903) “Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve”, platība 0,4800 ha, (0101) “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”, platība 0,8700 ha. Zemes lietošanas veidi: augļu dārzs, platība 0,0700 ha, ganības, platība 0,7100 ha, zeme zem ūdeņiem, platība 0,0200 ha, zeme zem ēkām, platība 0,4800 ha, zeme zem ceļiem, platība 0,0700 ha;
2) būves (būves kadastra apzīmējums 3658 004 0100 001) platība 448,6 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1220) “Biroju ēkas”, būves tips (12200101) “Biroju ēkas”;
3) būves (būves kadastra apzīmējums 3658 004 0100 002) platība 163,7 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips ir (12710105) “Kūtis ar kopējo platību, lielāku par 60 m2, un zvērkopības ēkas”.
Atbilstoši NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma lietotājs ir VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, reģistrācijas Nr. 40003338357 (turpmāk – ZMNĪ).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
fiskālā kadastrālā vērtība 5 292 euro (uz 23.12.2025.);
universālā kadastrālā vērtība 6 793 euro (uz 31.07.2025.).
Zemes vienībai zemesgrāmatas nodalījumā ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) atzīme - Pededzes upes aizsargjosla, platība 1,35 ha;
2) atzīme - aizsargjosla gar pašvaldības autoceļu, platība 0,3 ha;
3) atzīme - aizsargjosla gar gaisvadu sakaru līniju, platība 0,18 ha;
4) atzīme - aizsargjosla gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ar nominālo spriegumu 0,4 kv, platība 0,13ha;
5) atzīme - aizsargjosla ap valsts nozīmes saimnieciski izmantojamo pieminekli, platība 1,35 ha;
6) atzīme - ceļa servitūts - tiesība uz braucamo ceļu, platība 0,07 ha;
7) atzīme - aizsargjosla ap valsts ģeodēzisko atbalsta punktu, platība 0,01 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
1) ceļa servitūta teritorija, platība 0,0700 ha;
2) pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0 0746 ha;
3) lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0746 ha;
4) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli laukos, platība 1,3207 ha;
5) pierobeža, platība 1,3500 ha;
6) vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos, platība 1,3500 ha;
7) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0,0153 ha;
8) dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,3339 ha;
9) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos, platība 0,2659 ha;
10) reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis, platība 0,0318 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (būves kadastra apzīmējums 3658 004 0100 001) noteikts apgrūtinājums - Reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.
Senāta judikatūrā ir atzīts, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Minētā tiesas atziņa atbilst Civillikuma 1235. pantā noteiktajam, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i. valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās. Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Zemkopības ministrija 15.10.2025. vēstulē Nr. 8.4-4e/1759/2025 ir norādījusi, ka Nekustamais īpašums atrodas ZMNĪ pārvaldīšanā un tas nav iznomāts, to saglabāšana nav lietderīga, jo turpmāk tas nav nepieciešams nedz ministrijas un tās padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanai, nedz ZMNĪ funkciju nodrošināšanai.
Vienlaikus Zemkopības ministrija vēstulē informē, ka, ievērojot likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8. panta trešajā daļā noteikto, ZMNĪ ar 04.09.2025. paziņojumu Nr. 1-9.2/603 informēja Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (turpmāk – Pārvalde) par nodomu virzīt Nekustamo īpašumu atsavināšanai.
Savukārt Pārvalde ar 05.09.2025. vēstuli Nr. 2025/08-11/1234 ir informējusi, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošā būve (būves kadastra apzīmējums 3658 004 0100 001) ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis “Jaunannas mežmuižas medību pils” (valsts aizsardzības Nr. 2779), kā arī zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3658 004 0100) un būve (būves kadastra apzīmējums 3658 004 0100 002) atrodas tā aizsardzības zonā, kā arī ir apliecinājusi, ka ir saņēmusi paziņojumu par nodomu atsavināt Nekustamo īpašumu un norāda, ka, ievērojot likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8. panta pirmajā daļā noteikto, valsts pirmpirkuma tiesības nav attiecināmas uz reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem. Pārvalde norādīja, ka Nekustamo īpašumu būs iespējams atsavināt, nodrošinot, ka jaunā īpašnieka pienākums pirms īpašumtiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā ir iepazīties ar Norādījumiem reģiona nozīmes arhitektūras piemineklim “Jaunannas mežmuižas medību pils” (valsts aizsardzības Nr. 2779), kas 06.11.2023. publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Papildus Zemkopības ministrija vēstulē informē, ka saskaņā ar Latvijas Nacionālā arhīva 14.03.2014. izziņu Nr. 5-JP-1069, zemes īpašuma “Mežtekas” īpašnieks 1939. gadā 30. jūnijā bija Meža departaments. Saskaņā ar Latvijas Nacionālā arhīva 14.03.2014. izziņu Nr. 5-JP-1068, zemes īpašuma “Mežtekas” valdītājs 1942. gadā bija Meža departaments. Laika periodā 1920. - 1934. g. uz zemes vienības tika uzceltas vairākas ēkas. Līdz ar to, Nekustamā īpašuma atsavināšanā ievērojamas Meža likuma normas.
Izvērtējot Nekustamā īpašuma izmantošanas perspektīvas un iespējamo atsavināšanu, Zemkopības ministrija lūdz VNĪ organizēt nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu.
Alūksnes novada pašvaldība ar 04.12.2025. vēstuli Nr. ANP/1-35/25/2378 informē, ka:
1) saskaņā ar spēkā esošo “Alūksnes novada Teritorijas plānojums 2015.- 2027. gadam”, zemes vienība atrodas teritorijas plānojuma funkcionālajā zonā “Mežu teritorija”, atļautā izmantošana “Lauksaimniecība”;
2) gatavojot dokumentus zemes vienības atsavināšanai, Pašvaldība iesaka izvērtēt likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajā daļā paredzētos ierobežojumus un citus normatīvos dokumentus, ņemot vērā to, ka uz zemes vienības atrodas Valsts aizsargājams kultūras piemineklis “Jaunannas mežmuižas medību pils” (būves kadastra apzīmējums 3658 004 0100 001) un zemes vienībai noteikti apgrūtinājumi;
3) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
4) zemes vienībai ir piekļuve.
Zemes vienība robežojas ar pašvaldības ceļu “Jaunanna – Eizentāle” (zemes vienības kadastra apzīmējums 3658 004 0069).
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940. gada 21. jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416. pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
No minētā secināms, ka neatkarīgi no zemes lietojuma veida (tajā skaitā, ir vai nav mežs vai meža zeme), ja zeme vēsturiski piederējusi Zemkopības ministrijas Meža departamentam (ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva izziņas) un zemes reformas gaitā tā nav nodota pastāvīgā lietošanā, tā ir valsts meža zeme un uz to ir attiecināms Meža likuma 44. pantā noteiktais.
Tādējādi Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā zeme nav meža zeme Meža likuma 1. panta pirmās daļas 29. punkta izpratnē, bet tā ir vēsturiskā valsts meža zeme Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē.
Nekustamais īpašums ir izveidots ievērojot Alūksnes novada teritorijas plānojuma prasības, tai skaitā ievērojot nosacījumu, ka minimālā jaunizveidojamā zemes gabala platība ir 2 ha. Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības kopējā platība ir 1,3500 ha, kas ir mazāka par iepriekš minēto minimālo jaunizveidojamā zemes gabala platību, tad no minētās zemes vienības nav iespējams nevar atdalīt jaunu zemes vienību, līdz ar ko zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3658 004 0100) 1,3500 ha platībā ir uzskatāma par būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 3658 004 0100 001 un 3658 004 0100 002) funkcionāli nepieciešamo zemes vienību.
Ņemot vērā minēto un to, ka atbilstoši NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemes vienību lielākajā daļā veido lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā arī zeme zem ēkām, turklāt zemes vienības platības lietošanas veids nav noteikts “Mežu platība”, uz tās atsavināšanu konkrētajā gadījumā attiecināms Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punkta nosacījums – zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kura sastāvā ir valsts meža zeme.
Meža likuma 44. panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 5. punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Ministru kabineta 24.05.2022. noteikumu Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 4.1.5. apakšpunktam Jaunannas pagasts atrodas pierobežā nevis pierobežas joslā. Līdz ar to, uz Nekustamā īpašuma atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajā daļā noteiktais ierobežojums par zemes iegūšanu īpašumā valsts pierobežas joslā un tas nav ierobežojums zemes vienības atsavināšanai.
Ņemot vērā Nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot to, būs saistošs likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumi Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” un Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktais par pierobežas joslas izmantošanu.
Lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma ieguvēju ar pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, iepriekš minētā informācija tiks iekļauta arī Nekustamā īpašuma atsavināšanas izsoles noteikumos, kā arī nekustamā īpašuma izsoles noteikumiem tiks pievienoti Pārvaldes izdotie norādījumi (publicēti 06.11.2023. oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, https://www.vestnesis.lv/op/2023/215.34) un atsauce uz tiem tiks ietverta, publicējot sludinājumu par izsoli.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums vairs nav nepieciešams Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu darbības nodrošināšanai, tas nav perspektīvs VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī VNĪ rīcībā nav informācijas par Nekustamā īpašuma nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5. panta pirmajai daļai atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Rīkojuma projektā iekļautā Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija, jo Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem, tai skaitā paredzētie nosacījumi attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmās daļas 3. punktu, ja zemes īpašnieks atsavina sev piederošo lauksaimniecības zemi, pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi ir Latvijas zemes fonda pārvaldītājam. Ja Latvijas zemes fonds izmanto savas pirmpirkuma tiesības, atsavināšanas darījums nav atceļams. Saskaņā ar minētā likuma 30.2 panta sesto daļu Latvijas zemes fonda pārvaldītājam ir pirmpirkuma tiesības uz jebkuru zemi vai zemes vienību, kuras sastāvā ir lauksaimniecības zeme.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Zemkopības ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Rīkojuma projektā iekļautā Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija, jo Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem, tai skaitā paredzētie nosacījumi attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmās daļas 3. punktu, ja zemes īpašnieks atsavina sev piederošo lauksaimniecības zemi, pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi ir Latvijas zemes fonda pārvaldītājam. Ja Latvijas zemes fonds izmanto savas pirmpirkuma tiesības, atsavināšanas darījums nav atceļams. Saskaņā ar minētā likuma 30.2 panta sesto daļu Latvijas zemes fonda pārvaldītājam ir pirmpirkuma tiesības uz jebkuru zemi vai zemes vienību, kuras sastāvā ir lauksaimniecības zeme.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Zemkopības ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums. Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmo daļu pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot šā likuma 38. panta pirmajā daļā minētais Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.
Saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmo daļu pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot šā likuma 38. panta pirmajā daļā minētais Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmo daļu pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot šā likuma 38. panta pirmajā daļā minētais Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.
Saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmo daļu pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot šā likuma 38. panta pirmajā daļā minētais Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47. pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā / Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā / Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Zemkopības ministrija, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi