Anotācija (ex-ante)

-

Atbilstoši BTAL 31. panta trešajā daļā noteiktajam  bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm (turpmāk – atzinums).
Atbilstoši BTAL 31. panta piektajā daļā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinets nosaka komisijas izveides kārtību, sastāvu, kompetenci, darba organizāciju un kārtību, kādā tiek pieņemti komisijas lēmumi. 

Noteikumu projekts paredz noteikt:
1. Komisijas sastāvu un izveides kārtību;
2. Komisijas kompetenci;
3. Komisijas darba organizāciju;
4. Komisijas atzinuma pieņemšanas noteikumus.


Komisijas sastāvs un izveides kārtība:
Noteikumu projekts paredz, ka komisija ir koleģiāla institūcija, kurā ietilpst pilnvarotas amatpersonas un biedrību pārstāvji. Komisijas sastāvu veido septiņi pastāvīgi komisijas locekļi.
Pastāvīgos komisijas locekļus pilnvaro trīs tiešās valsts pārvaldes iestādes: Labklājības ministrija; Tieslietu ministrija; Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Pārējie četri pastāvīgie pārstāvji ir iekļauti no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētajām kompetentajām biedrībām: biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" ar mērķi sniegt kompetentu viedokli par alternatīvās aprūpes iespējām bērnam Latvijā un bērna labākajām interesēm, atbilstoši konkrētā bērna individuālajām vajadzībām; biedrība “Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija” ar mērķi sniegt kompetentu skaidrojumu un veikt vērtējumu par bāriņtiesas veikto darbību apjoma atbilstību praksei, normatīvajam regulējumam un konkrētā lietā iesaistītā bērna interesēm; Latvijas Psihologu biedrība ar mērķi veikt kompetentu vērtējumu par to, vai ir korekti un atbilstoši bērna vecumam un komunikācijas spējām noskaidrots un fiksēts bērna viedoklis par ārvalsts adopciju, veikto psihosociālo darbu u.c. jautājumos; biedrības “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” ar mērķi skaidrot un vērtēt medicīnisko pusi lietā atbilstoši bērna veselības stāvoklim, vai veikti visi iespējamie ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas procesi u.c. jautājumos.
Komisijas mērķis ir izveidot profesionālu speciālistu komisiju bērna vislabāko interešu aizsardzībai adopcijas uz ārvalstīm procesā. Lai minēto mērķi sasniegtu, katram komisijas sastāvā esošās institūcijas pārstāvim noteiktas to darbības jomai atbilstošas prasības. Šo noteikumu projekta kontekstā ar jēdzienu “darba pieredze” ir saprotama arī prasmju un zināšanu kopums, ko persona ieguvusi, veicot arī brīvprātīgo darbu, esot pašnodarbinātajam vai biedrības vai nodibinājuma biedram. Savukārt jēdziens “praktiskā pieredze” attiecināms arī uz gadījumiem, kad persona pieredzi alternatīvās aprūpes jomā ir ieguvusi, pildot aizbildņa vai audžuģimenes pienākumus.
Lai nodrošinātu efektīvu un nepārtrauktu komisijas darbu, tiek paredzēts, ka reizē ar pārstāvja pilnvarojumu tiek noteikts arī tā aizvietotājs, kas piedalīsies komisijas sēdē un būs lemttiesīgs komisijas locekļa prombūtnes laikā. Tiešās pārvaldes iestādei vai biedrībai ir pienākums nodrošināt pārstāvi un tā aizvietotāju līdz komisijas pilnvaru termiņa beigām.
Nodrošinot komisijas locekļu darbības atbilstību bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai, noteikumu projekts paredz, ka par komisijas locekli nevar būt persona, kura ir aizdomās turamais, apsūdzētais vai notiesātais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai nav reabilitēta, vai kurai sodāmība noņemta vai dzēsta. Pārstāvja pilnvarojumam pievienojama izziņa no Sodu reģistra, lai pārliecinātos par to, ka nepastāv šo noteikumu 5.punktā minētie ierobežojumi.
Lai nodrošinātu, ka biedrību bērna vislabāko interešu izvērtēšanā pārstāv ar bērnu tiesību aizsardzības jomu saistīts vai ar ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu interesēm un vajadzībām saistītos jautājumus pārzinošs pārstāvis, noteikumu projekts paredz prasības biedrību pilnvaroto pārstāvju kandidātu darbam komisijā. Komisija pēc vajadzības var pieaicināt citas personas un institūcijas viedokļa vai informācijas sniegšanai, ja tas nepieciešams, lai objektīvi izvērtētu bērna labākās intereses, tostarp adoptējamā bērna likumisko pārstāvi, aizbildni, kura aizbildnībā bērns bijis, audžuģimeni, kurā bijis ievietots bērns, kā arī bērna radiniekus vai citas bērnam tuvas personas, ar kurām bērns ir uzturējis saikni.
Noteikumu projekt paredz, ka komisijas priekšsēdētājs ir Labklājības ministrijas pārstāvis un komisijas sekretariāta funkcijas pilda Labklājības ministrija. Komisijas personālsastāvu uz trīs gadu termiņu apstiprina labklājības ministrs.

Komisijas darba organizācija:
Lai nodrošinātu komisijas darba atbilstību starptautiski – tiesiskajam regulējumam bērnu tiesību aizsardzības jomā, pirms komisijas darba uzsākšanas Labklājības ministrija nodrošina komisijas locekļiem izglītojošu lekciju par Bērnu tiesību konvencijā nostiprinātiem bērnu tiesību aizsardzības principiem, to saturu, interpretāciju un piemērošanu, atbilstoši bērna vislabākajām interesēm.
Komisijas darbs ir atkarīgs no bāriņtiesu iesniegto pieprasījumu atzinuma sniegšanai apjoma, tādēļ pašreiz nav iespējams prognozēt komisijas sanāksmju biežumu. Lai nodrošinātu komisijas uzdevumu sniegt bāriņtiesai atzinumu, noteikumu projekts paredz noteikt, ka komisijas sēdes notiek pēc nepieciešamības.
Lai nodrošinātu komisijas darba efektivitāti un pēc iespējas visu komisijas locekļu iespēju piedalīties komisijas sēdē, to norise paredzēta klātienē, attālināti vai hibrīdi (daļai komisijas locekļu atrodoties klātienē, daļai pieslēdzoties attālināti, komisijas sekretariāta izveidotā digitālās sanāksmju platformas sanāksmē).
Lai tiktu nodrošināta visu komisijas locekļu viedokļu uzklausīšana, noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja komisijas loceklis un viņa aizvietotājs nevar piedalīties kārtējā komisijas sēdē, tā pienākums ir sniegt savu viedokli rakstveidā ne vēlāk, kā piecas darbdienas pirms kārtējās sēdes nosūtot to komisijas sekretariātam. Komisijas sekretariāts sēdes laikā nodrošina pārējo komisijas locekļu iepazīstināšanu ar rakstveidā iesniegto komisijas locekļa viedokli, to nolasot. Komisijas loceklis, kurš iesniedzis rakstveida viedokli, komisijas sēdes balsojumā nepiedalās.
Noteikumu projekts paredz, ka komisijas sēdes ir slēgtas. Katra uz sēdi pieaicinātā persona tiek uzklausīta atsevišķi. Pēc personas uzklausīšanas, komisija turpina attiecīgā jautājuma izskatīšanu bez tās klātbūtnes sēdē.
Par sēdē izskatāmo jautājumu komisijas sēdē klātesošajiem komisijas locekļiem un pieaicinātajām personām, kā arī visām personām, kuras saņēmuši informāciju, bet nav klātesošas komisijas sēdē, pienākums ir ievērot prasības, kas attiecas uz ierobežotas pieejamības informāciju un fizisko personu datu aizsardzības prasības attiecībā uz sēdē izskatāmo jautājumu, saņemtajiem dokumentiem, izskanējušajiem viedokļiem, lēmumiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar adoptējamā bērna lietu.

Komisijas sekretariāta darbs:
Noteikumu projekts paredz, ka ne vēlāk kā piecpadsmit darbdienas no bāriņtiesas pieprasījuma sniegt atzinumu saņemšanas, komisijas priekšsēdētājs sasauc komisijas sēdi.
Komisijas organizatorisko un tehnisko darbu nodrošina komisijas sekretariāts, kas ne vēlāk kā desmit darbdienas pirms komisijas sēdes elektroniski informē komisijas locekļus par plānoto komisijas sēdi, norādot sēdes norises vietu, laiku un sanāksmes formu, paredzot iespēju daļai komisijas locekļu piedalīties attālināti, un nosūta darba kārtību un izskatāmos materiālus ar paroli aizsargātā failā, ievērojot informācijai noteikto ierobežotas pieejamības statusu.

Komisijas atzinuma pieņemšana:
Bāriņtiesu likums un Ministru kabineta noteikumi Nr.667 “Adopcijas kārtība” paredz, ka bāriņtiesai ir jāpieņem lēmums par to, vai Latvijā iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē un pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm.
Noteikumu projekta kontekstā jēdziens “ģimene” interpretējams plaši, aptverot ne tikai bērna bioloģisko ģimeni un adoptētājus, bet arī ģimeniskas vides nodrošināšanu audžuģimenē vai pie aizbildņa.
Bāriņtiesa, pirms minētā lēmuma pieņemšanas, iesniegs komisijā pieprasījumu sniegt komisijai atzinumu.
Noteikumu projekts paredz, ka komisija, pamatojoties uz bāriņtiesas pieprasījumu, sniedz motivētu atzinumu par adopcijas procesa uz ārvalsti atbilstību bērna labākajām interesēm atbilstoši Bērnu tiesību konvencijas 3. pantam, kas nodrošina bērnam tiesības uz viņa interešu (vajadzību) izvērtējumu katrā konkrētā situācijā, kurā bērns atrodas. Tādēļ komisijas atzinumam jābūt balstītam Bērnu tiesību konvencijas un BTAL nostiprinātajos bērna tiesību aizsardzības principos, bērna intereses nosakot atbilstoši tiesību aktos definētajiem bērna labāko interešu noteikšanas kritērijiem.
Komisijas atzinums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas. Ievaddaļā norāda atzinuma sagatavošanas vietu un laiku, komisijas sastāvu, pamatojumu atzinuma sniegšanai un sēdē pieaicinātās personas. Aprakstošajā daļā norāda noteikumu 26.1., 26.2. un 26.3. apakšpunktā norādīto informāciju. Komisijas atzinuma motīvu daļā obligāti iekļaujama iegūtās informācijas analīze un vispusīgs izvērtējums par bērna interesēm atbilstošāko risinājumu, norādot tā pamatojumu. Rezolutīvajā daļā norāda komisijas viedokli par adopcijas uz ārvalsti atbilstību BTAL noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.
Noteikumu projekts paredz, ka komisijas sēdēs notiks balsojums (lēmums), tāpēc noteikumu projektā ir noteikta komisijas atzinuma pieņemšana, kas tiks fiksēta sēdes protokolā. Komisijas priekšsēdētājs apkopo visus izteiktos un rakstveidā iesniegtos viedokļus, formulē vienu kopīgu komisijas atzinumu un aicina klātesošos komisijas locekļus par to balsot. Balsojums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja komisijas sēdē balsojums sadalās vienādi, tiek turpinātas diskusijas, argumentācijas izteikšana par strīdīgajiem aspektiem. Kad visi klātesošie komisijas locekļi izteikušies, komisijas priekšsēdētājs aicina atkārtoti balsot. Ja arī atkārtotā balsojumā balsis sadalās vienādi, tiek pieņemts, ka balsojums par adopcijas procesa uz ārvalsti atbilstību bērna labākajām interesēm ir negatīvs, ko atzīmē protokolā un ietver atzinumā. 
Saskaņā ar noteikumu projektu komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri komisijas locekļi  un pārējie iesnieguši rakstveida viedokli, noteikumu projekta 17. punktā noteiktajā kārtībā.  Ja nepieciešams, sēdē izskatāmā jautājuma izlemšanai var pieaicināt attiecīgās jomas speciālistus. Pieaicinātajiem speciālistiem nav balsstiesību komisijas atzinuma pieņemšanā.
Vienlaikus tiek paredzēta kārtība, kādā komisijas loceklis, kurš konstatējis, ka tā dalība atzinuma pieņemšanā ir pretrunā ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” vai ētikas normām, nepiedalās turpmākā jautājuma izskatīšanā un atzinuma pieņemšanā.
Atbilstoši Bērnu tiesību konvencijas 12. pantam, ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, nodrošināmas tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei. Šajā nolūkā bērnam tiek dota iespēja tikt uzklausītam jebkādā ar viņu saistītā tiesvedībā un administratīvā procesā vai nu tieši, vai ar pārstāvja vai attiecīgas iestādes starpniecību. Saskaņā ar noteikumu projektu atzinuma pieņemšanai un sniegšanai komisija vērtē bērna viedokli par adopciju uz ārvalsti vai bāriņtiesas iesniegto informāciju par apstākļiem, kādēļ bērna viedokli noskaidrot nav iespējams.

Atzinuma pieņemšanai tiek vērtēta arī informācija, kas apliecina kompetento iestāžu veiktās darbības, lai nodrošinātu adoptējamā bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē (bioloģiskajā ģimenē, adoptētāja ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē) Latvijā, kā arī citu, konkrētā lietā būtisku informāciju, atzinuma sniegšanai.
Noteikumu projekts paredz komisijas tiesības atlikt bāriņtiesas pieprasījuma izskatīšanu, sakarā ar nepieciešamās informācijas izgūšanu vai kāda speciālista pieaicināšanas nepieciešamību viedokļa uzklausīšanai. Par bāriņtiesas pieprasījuma izskatīšanas atlikšanu tiek veikta atzīme sēdes protokolā un tiek noteikts nākamās sēdes datums, tādējādi atvieglojot komisijas sekretariāta darbu, jo uzaicinājums uz nākošo komisijas sēdi izsūtāms tikai komisijas locekļiem, kuri nav bijuši klāt konkrētajā sēdē.
Komisijas sekretariāts rakstiski noformēs komisijas atzinumu kā lēmumu un ne vēlāk kā desmit darbdienas no tā pieņemšanas, atzinuma norakstu Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā  nosūta konkrētā bērna likumiskajam pārstāvim un bāriņtiesai, kura atzinumu pieprasījusi, lēmuma pieņemšanai par bērna adopciju uz ārvalstīm.

Komisija, aizstāvot bērna intereses, atkarībā no konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem tiesīga uzdot kompetentajai bāriņtiesai īstenot papildu darbības, piemēram, veikt vajadzīgās darbības, lai apzinātu iespējas bērna audzināšanai un pienācīgai aprūpei ģimenē Latvijā, iegūt papildu informāciju lietā u.c. Bāriņtiesa pēc attiecīgu darbību veikšanas tiesīga atkārtoti vērsties komisijā.
Komisija sniedz atzinumu arī lietās, kurās bāriņtiesa, pirms šo noteikumu spēkā stāšanās ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē un ir pieļaujama bērna adopcija uz  ārvalstīm, ja bāriņtiesas rīcībā ir informācija, ka adopcijas reģistrā ir ziņas par ārvalsts adoptētāju, kurš ir paudis vēlmi adoptēt atbilstošu bērnu.

Ievērojot, ka atbilstoši BTAL  31. panta trešajā daļā noteiktajam, bērna adopcija uz ārvalsti ir pieļaujama tikai tajos gadījumos, ja kompetentā bāriņtiesa ir saņēmusi pozitīvu komisijas atzinumu, komisijas atzinums ir bāriņtiesai saistošs starplēmums, uz kuru pamatojoties bāriņtiesa izdod obligāto administratīvo aktu, kam ir galīga noregulējuma raksturs. Līdz ar to komisijas atzinums nav pārsūdzams atsevišķi, bet tā tiesiskums pārbaudāms galīgā administratīvā akta tiesiskuma pārbaudes ietvaros.