Anotācija (ex-ante)

22-TA-1734: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par Ārvalstu adopcijas komisiju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par Ārvalstu adopcijas komisiju” (turpmāk – Projekts) izstrādāts pamatojoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk - BTAL) 31.panta piekto daļu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt Ārvalstu adopcijas komisijas (turpmāk – komisija) izveides kārtību, sastāvu, kompetenci, darba organizāciju un kārtību, kādā tiek pieņemti komisijas lēmumi.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2022.gada 1.jūlijā spēkā stājušies grozījumi BTAL, kuri noteic papildus regulējumu attiecībā uz bērna adopciju uz ārvalsti.
Projekts izstrādāts, lai izpildītu BTAL 31.panta piektajā daļā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam par komisijas izveides kārtību, sastāvu, kompetenci, darba organizāciju un kārtību, kādā tiek pieņemti komisijas lēmumi. 
BTAL 31. panta trešā daļa noteic, ka “Likumos paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā. Bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.”
Bērna adopcijas uz ārvalsti regulējošās normas šobrīd iekļautas vairākos normatīvos aktos, proti, Civillikuma 169. panta sestajā daļā paredzot, ka “pēc ārzemnieka, kuram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi”, kā arī 2018. gada 30. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.667 “Adopcijas kārtība” VIII nodaļā “Adoptējamā bērna adopcija uz ārvalstīm un ārvalsts kompetentās iestādes darbība Latvijā” ietvertajās tiesību normās, tomēr nav noteikts vienots regulējums procedūrai, pēc kuras tiktu izvērtēti visi objektīvie Civillikumā noteiktie apstākļi un bērna adopcijas uz ārvalsti atbilstība BTAL noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Atbilstoši BTAL 31. panta trešajā daļā noteiktajam  bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm (turpmāk – atzinums).
Atbilstoši BTAL 31. panta piektajā daļā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinets nosaka komisijas izveides kārtību, sastāvu, kompetenci, darba organizāciju un kārtību, kādā tiek pieņemti komisijas lēmumi. 

Noteikumu projekts paredz noteikt:
1. Komisijas sastāvu un izveides kārtību;
2. Komisijas kompetenci;
3. Komisijas darba organizāciju;
4. Komisijas atzinuma pieņemšanas noteikumus.


Komisijas sastāvs un izveides kārtība:
Noteikumu projekts paredz, ka komisija ir koleģiāla institūcija, kurā ietilpst pilnvarotas amatpersonas un biedrību pārstāvji. Komisijas sastāvu veido septiņi pastāvīgi komisijas locekļi.
Pastāvīgos komisijas locekļus pilnvaro trīs tiešās valsts pārvaldes iestādes: Labklājības ministrija; Tieslietu ministrija; Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Pārējie četri pastāvīgie pārstāvji ir iekļauti no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētajām kompetentajām biedrībām: biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" ar mērķi sniegt kompetentu viedokli par alternatīvās aprūpes iespējām bērnam Latvijā un bērna labākajām interesēm, atbilstoši konkrētā bērna individuālajām vajadzībām; biedrība “Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija” ar mērķi sniegt kompetentu skaidrojumu un veikt vērtējumu par bāriņtiesas veikto darbību apjoma atbilstību praksei, normatīvajam regulējumam un konkrētā lietā iesaistītā bērna interesēm; Latvijas Psihologu biedrība ar mērķi veikt kompetentu vērtējumu par to, vai ir korekti un atbilstoši bērna vecumam un komunikācijas spējām noskaidrots un fiksēts bērna viedoklis par ārvalsts adopciju, veikto psihosociālo darbu u.c. jautājumos; biedrības “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” ar mērķi skaidrot un vērtēt medicīnisko pusi lietā atbilstoši bērna veselības stāvoklim, vai veikti visi iespējamie ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas procesi u.c. jautājumos.
Komisijas mērķis ir izveidot profesionālu speciālistu komisiju bērna vislabāko interešu aizsardzībai adopcijas uz ārvalstīm procesā. Lai minēto mērķi sasniegtu, katram komisijas sastāvā esošās institūcijas pārstāvim noteiktas to darbības jomai atbilstošas prasības. Šo noteikumu projekta kontekstā ar jēdzienu “darba pieredze” ir saprotama arī prasmju un zināšanu kopums, ko persona ieguvusi, veicot arī brīvprātīgo darbu, esot pašnodarbinātajam vai biedrības vai nodibinājuma biedram. Savukārt jēdziens “praktiskā pieredze” attiecināms arī uz gadījumiem, kad persona pieredzi alternatīvās aprūpes jomā ir ieguvusi, pildot aizbildņa vai audžuģimenes pienākumus.
Lai nodrošinātu efektīvu un nepārtrauktu komisijas darbu, tiek paredzēts, ka reizē ar pārstāvja pilnvarojumu tiek noteikts arī tā aizvietotājs, kas piedalīsies komisijas sēdē un būs lemttiesīgs komisijas locekļa prombūtnes laikā. Tiešās pārvaldes iestādei vai biedrībai ir pienākums nodrošināt pārstāvi un tā aizvietotāju līdz komisijas pilnvaru termiņa beigām.
Nodrošinot komisijas locekļu darbības atbilstību bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai, noteikumu projekts paredz, ka par komisijas locekli nevar būt persona, kura ir aizdomās turamais, apsūdzētais vai notiesātais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai nav reabilitēta, vai kurai sodāmība noņemta vai dzēsta. Pārstāvja pilnvarojumam pievienojama izziņa no Sodu reģistra, lai pārliecinātos par to, ka nepastāv šo noteikumu 5.punktā minētie ierobežojumi.
Lai nodrošinātu, ka biedrību bērna vislabāko interešu izvērtēšanā pārstāv ar bērnu tiesību aizsardzības jomu saistīts vai ar ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu interesēm un vajadzībām saistītos jautājumus pārzinošs pārstāvis, noteikumu projekts paredz prasības biedrību pilnvaroto pārstāvju kandidātu darbam komisijā. Komisija pēc vajadzības var pieaicināt citas personas un institūcijas viedokļa vai informācijas sniegšanai, ja tas nepieciešams, lai objektīvi izvērtētu bērna labākās intereses, tostarp adoptējamā bērna likumisko pārstāvi, aizbildni, kura aizbildnībā bērns bijis, audžuģimeni, kurā bijis ievietots bērns, kā arī bērna radiniekus vai citas bērnam tuvas personas, ar kurām bērns ir uzturējis saikni.
Noteikumu projekt paredz, ka komisijas priekšsēdētājs ir Labklājības ministrijas pārstāvis un komisijas sekretariāta funkcijas pilda Labklājības ministrija. Komisijas personālsastāvu uz trīs gadu termiņu apstiprina labklājības ministrs.

Komisijas darba organizācija:
Lai nodrošinātu komisijas darba atbilstību starptautiski – tiesiskajam regulējumam bērnu tiesību aizsardzības jomā, pirms komisijas darba uzsākšanas Labklājības ministrija nodrošina komisijas locekļiem izglītojošu lekciju par Bērnu tiesību konvencijā nostiprinātiem bērnu tiesību aizsardzības principiem, to saturu, interpretāciju un piemērošanu, atbilstoši bērna vislabākajām interesēm.
Komisijas darbs ir atkarīgs no bāriņtiesu iesniegto pieprasījumu atzinuma sniegšanai apjoma, tādēļ pašreiz nav iespējams prognozēt komisijas sanāksmju biežumu. Lai nodrošinātu komisijas uzdevumu sniegt bāriņtiesai atzinumu, noteikumu projekts paredz noteikt, ka komisijas sēdes notiek pēc nepieciešamības.
Lai nodrošinātu komisijas darba efektivitāti un pēc iespējas visu komisijas locekļu iespēju piedalīties komisijas sēdē, to norise paredzēta klātienē, attālināti vai hibrīdi (daļai komisijas locekļu atrodoties klātienē, daļai pieslēdzoties attālināti, komisijas sekretariāta izveidotā digitālās sanāksmju platformas sanāksmē).
Lai tiktu nodrošināta visu komisijas locekļu viedokļu uzklausīšana, noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja komisijas loceklis un viņa aizvietotājs nevar piedalīties kārtējā komisijas sēdē, tā pienākums ir sniegt savu viedokli rakstveidā ne vēlāk, kā piecas darbdienas pirms kārtējās sēdes nosūtot to komisijas sekretariātam. Komisijas sekretariāts sēdes laikā nodrošina pārējo komisijas locekļu iepazīstināšanu ar rakstveidā iesniegto komisijas locekļa viedokli, to nolasot. Komisijas loceklis, kurš iesniedzis rakstveida viedokli, komisijas sēdes balsojumā nepiedalās.
Noteikumu projekts paredz, ka komisijas sēdes ir slēgtas. Katra uz sēdi pieaicinātā persona tiek uzklausīta atsevišķi. Pēc personas uzklausīšanas, komisija turpina attiecīgā jautājuma izskatīšanu bez tās klātbūtnes sēdē.
Par sēdē izskatāmo jautājumu komisijas sēdē klātesošajiem komisijas locekļiem un pieaicinātajām personām, kā arī visām personām, kuras saņēmuši informāciju, bet nav klātesošas komisijas sēdē, pienākums ir ievērot prasības, kas attiecas uz ierobežotas pieejamības informāciju un fizisko personu datu aizsardzības prasības attiecībā uz sēdē izskatāmo jautājumu, saņemtajiem dokumentiem, izskanējušajiem viedokļiem, lēmumiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar adoptējamā bērna lietu.

Komisijas sekretariāta darbs:
Noteikumu projekts paredz, ka ne vēlāk kā piecpadsmit darbdienas no bāriņtiesas pieprasījuma sniegt atzinumu saņemšanas, komisijas priekšsēdētājs sasauc komisijas sēdi.
Komisijas organizatorisko un tehnisko darbu nodrošina komisijas sekretariāts, kas ne vēlāk kā desmit darbdienas pirms komisijas sēdes elektroniski informē komisijas locekļus par plānoto komisijas sēdi, norādot sēdes norises vietu, laiku un sanāksmes formu, paredzot iespēju daļai komisijas locekļu piedalīties attālināti, un nosūta darba kārtību un izskatāmos materiālus ar paroli aizsargātā failā, ievērojot informācijai noteikto ierobežotas pieejamības statusu.

Komisijas atzinuma pieņemšana:
Bāriņtiesu likums un Ministru kabineta noteikumi Nr.667 “Adopcijas kārtība” paredz, ka bāriņtiesai ir jāpieņem lēmums par to, vai Latvijā iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē un pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm.
Noteikumu projekta kontekstā jēdziens “ģimene” interpretējams plaši, aptverot ne tikai bērna bioloģisko ģimeni un adoptētājus, bet arī ģimeniskas vides nodrošināšanu audžuģimenē vai pie aizbildņa.
Bāriņtiesa, pirms minētā lēmuma pieņemšanas, iesniegs komisijā pieprasījumu sniegt komisijai atzinumu.
Noteikumu projekts paredz, ka komisija, pamatojoties uz bāriņtiesas pieprasījumu, sniedz motivētu atzinumu par adopcijas procesa uz ārvalsti atbilstību bērna labākajām interesēm atbilstoši Bērnu tiesību konvencijas 3. pantam, kas nodrošina bērnam tiesības uz viņa interešu (vajadzību) izvērtējumu katrā konkrētā situācijā, kurā bērns atrodas. Tādēļ komisijas atzinumam jābūt balstītam Bērnu tiesību konvencijas un BTAL nostiprinātajos bērna tiesību aizsardzības principos, bērna intereses nosakot atbilstoši tiesību aktos definētajiem bērna labāko interešu noteikšanas kritērijiem.
Komisijas atzinums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas. Ievaddaļā norāda atzinuma sagatavošanas vietu un laiku, komisijas sastāvu, pamatojumu atzinuma sniegšanai un sēdē pieaicinātās personas. Aprakstošajā daļā norāda noteikumu 26.1., 26.2. un 26.3. apakšpunktā norādīto informāciju. Komisijas atzinuma motīvu daļā obligāti iekļaujama iegūtās informācijas analīze un vispusīgs izvērtējums par bērna interesēm atbilstošāko risinājumu, norādot tā pamatojumu. Rezolutīvajā daļā norāda komisijas viedokli par adopcijas uz ārvalsti atbilstību BTAL noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.
Noteikumu projekts paredz, ka komisijas sēdēs notiks balsojums (lēmums), tāpēc noteikumu projektā ir noteikta komisijas atzinuma pieņemšana, kas tiks fiksēta sēdes protokolā. Komisijas priekšsēdētājs apkopo visus izteiktos un rakstveidā iesniegtos viedokļus, formulē vienu kopīgu komisijas atzinumu un aicina klātesošos komisijas locekļus par to balsot. Balsojums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja komisijas sēdē balsojums sadalās vienādi, tiek turpinātas diskusijas, argumentācijas izteikšana par strīdīgajiem aspektiem. Kad visi klātesošie komisijas locekļi izteikušies, komisijas priekšsēdētājs aicina atkārtoti balsot. Ja arī atkārtotā balsojumā balsis sadalās vienādi, tiek pieņemts, ka balsojums par adopcijas procesa uz ārvalsti atbilstību bērna labākajām interesēm ir negatīvs, ko atzīmē protokolā un ietver atzinumā. 
Saskaņā ar noteikumu projektu komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri komisijas locekļi  un pārējie iesnieguši rakstveida viedokli, noteikumu projekta 17. punktā noteiktajā kārtībā.  Ja nepieciešams, sēdē izskatāmā jautājuma izlemšanai var pieaicināt attiecīgās jomas speciālistus. Pieaicinātajiem speciālistiem nav balsstiesību komisijas atzinuma pieņemšanā.
Vienlaikus tiek paredzēta kārtība, kādā komisijas loceklis, kurš konstatējis, ka tā dalība atzinuma pieņemšanā ir pretrunā ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” vai ētikas normām, nepiedalās turpmākā jautājuma izskatīšanā un atzinuma pieņemšanā.
Atbilstoši Bērnu tiesību konvencijas 12. pantam, ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, nodrošināmas tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei. Šajā nolūkā bērnam tiek dota iespēja tikt uzklausītam jebkādā ar viņu saistītā tiesvedībā un administratīvā procesā vai nu tieši, vai ar pārstāvja vai attiecīgas iestādes starpniecību. Saskaņā ar noteikumu projektu atzinuma pieņemšanai un sniegšanai komisija vērtē bērna viedokli par adopciju uz ārvalsti vai bāriņtiesas iesniegto informāciju par apstākļiem, kādēļ bērna viedokli noskaidrot nav iespējams.

Atzinuma pieņemšanai tiek vērtēta arī informācija, kas apliecina kompetento iestāžu veiktās darbības, lai nodrošinātu adoptējamā bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē (bioloģiskajā ģimenē, adoptētāja ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē) Latvijā, kā arī citu, konkrētā lietā būtisku informāciju, atzinuma sniegšanai.
Noteikumu projekts paredz komisijas tiesības atlikt bāriņtiesas pieprasījuma izskatīšanu, sakarā ar nepieciešamās informācijas izgūšanu vai kāda speciālista pieaicināšanas nepieciešamību viedokļa uzklausīšanai. Par bāriņtiesas pieprasījuma izskatīšanas atlikšanu tiek veikta atzīme sēdes protokolā un tiek noteikts nākamās sēdes datums, tādējādi atvieglojot komisijas sekretariāta darbu, jo uzaicinājums uz nākošo komisijas sēdi izsūtāms tikai komisijas locekļiem, kuri nav bijuši klāt konkrētajā sēdē.
Komisijas sekretariāts rakstiski noformēs komisijas atzinumu kā lēmumu un ne vēlāk kā desmit darbdienas no tā pieņemšanas, atzinuma norakstu Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā  nosūta konkrētā bērna likumiskajam pārstāvim un bāriņtiesai, kura atzinumu pieprasījusi, lēmuma pieņemšanai par bērna adopciju uz ārvalstīm.

Komisija, aizstāvot bērna intereses, atkarībā no konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem tiesīga uzdot kompetentajai bāriņtiesai īstenot papildu darbības, piemēram, veikt vajadzīgās darbības, lai apzinātu iespējas bērna audzināšanai un pienācīgai aprūpei ģimenē Latvijā, iegūt papildu informāciju lietā u.c. Bāriņtiesa pēc attiecīgu darbību veikšanas tiesīga atkārtoti vērsties komisijā.
Komisija sniedz atzinumu arī lietās, kurās bāriņtiesa, pirms šo noteikumu spēkā stāšanās ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē un ir pieļaujama bērna adopcija uz  ārvalstīm, ja bāriņtiesas rīcībā ir informācija, ka adopcijas reģistrā ir ziņas par ārvalsts adoptētāju, kurš ir paudis vēlmi adoptēt atbilstošu bērnu.

Ievērojot, ka atbilstoši BTAL  31. panta trešajā daļā noteiktajam, bērna adopcija uz ārvalsti ir pieļaujama tikai tajos gadījumos, ja kompetentā bāriņtiesa ir saņēmusi pozitīvu komisijas atzinumu, komisijas atzinums ir bāriņtiesai saistošs starplēmums, uz kuru pamatojoties bāriņtiesa izdod obligāto administratīvo aktu, kam ir galīga noregulējuma raksturs. Līdz ar to komisijas atzinums nav pārsūdzams atsevišķi, bet tā tiesiskums pārbaudāms galīgā administratīvā akta tiesiskuma pārbaudes ietvaros.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Adopcijas reģistrā iekļautie bērni, to likumiskie pārstāvji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums attiecas uz bez vecāku gādības palikušiem un adopcijas reģistrā iekļautiem bērniem un to likumiskajiem pārstāvjiem. Adopcijas reģistrā uz 2022.gada 1.janvāri iekļauti 1224 bez vecāku gādības palikuši bērni. Aprūpes iestādēs uz 01.01.2022. atradās 341 bērns, no kuriem 168 ir izteikuši vēlmi būt adoptēti. Savukārt, bāriņtiesas bija pieņēmušas lēmumu par bērnu adopciju uz ārvalstīm 97 no šiem 168 bērniem
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
-

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 260
0
1 260
0
1 260
1 260
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 260
0
1 260
0
1 260
1 260
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 260
0
-1 260
0
-1 260
-1 260
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 260
0
-1 260
0
-1 260
-1 260
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 260
0
1 260
0
1 260
1 260
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Aprēķins plānotajiem izdevumiem komisijas locekļiem, kas nav valsts pārvaldes amatpersonas:
  Pārstāvju skaits Komisiju skaits gadā Vienas komisijas darba stundas Vienas vienības izmaksas (euro) Atalgojums DDVSAOI Kopā
1 2 3 4 5=1*2*3*4 6=5*0.2359 7=5+6
Samaksa par sēdi 4 5 3 11.60 696.0 164 860
Ceļa izdevumu kompensācija 4 5 - 20 400   400
Kopā (noapaļots pilnos euro) 1 260

Vienas vienības izmaksas:                                                                
Provizorisks aprēķins, kas var tikt mainīts atkarībā no komisiju skaita gadā:                                                                      
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem atbilstošo amatpersonu darba pienākumiem noteiktā 11.mēnešalgu grupa 37.saime IIA līmenis ar minimālo mēneša darba algu – 1 851 euro,                                                             
(1 851 euro / 160 vid. darba stundu skaits mēnesī = 11,57 euro), tad, noapaļojot, komisijas locekļa aprēķinātā vienas darba stundas vienība ir 11,60 euro).                                                                   
11,60 euro (vienas darba stundas vienības izmaksas) + 2,74 euro (23,59% darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) = 14,34 euro * 4 pārstāvji * 3 darba stundas * 5 komisijas gadā = 860 euro (noapaļojot)                                                              

Noteikumu projekts tiks īstenots Labklājības ministrijas apakšprogrammai 97.01.00
“Labklājības nozares vadība un politikas plānošana” piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
 
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Komisijas mērķis ir izveidot profesionālu dažādu jomu speciālistu komisiju, lai nodrošinātu pilnvērtīgu bērna vislabāko interešu aizsardzību adopcijas uz ārvalstīm procesā. Lai minēto mērķi sasniegtu, komisijas sastāvu izvēlēts veidot tādu, lai ikviena bērna adopcijas uz ārvalstīm izvērtēšana notiktu vispusīgi, papildus, ievērojot katra bērna individuālās vajadzības, iesaistot arī ar bērna tiesību un interešu aizsardzību saistītu organizāciju pārstāvjus.
Tādēļ, lai motivētu organizācijas pārstāvjus papildus tiešajiem darba pienākumiem līdzdarboties bērnu tiesību aizsardzības un labāko interešu izvērtēšanas jomā un segtu organizācijas pārstāvju izdevumus, komisijas locekļiem, kas nav pilnvarotas amatpersonas, par darbu komisijā būtu nosakāma atlīdzība, tai skaitā ceļu izdevumu kompensācija
Lai noteiktu komisijas locekļu, kas nav pilnvarotas amatpersonas, atlīdzības par darbu komisijā apmēru un izmaksāšanas kārtību, Labklājības ministrija normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā sagatavos grozījumus BTAL, nosakot pilnvarojumu Ministru kabinetam attiecībā uz komisijas locekļu, kas nav pilnvarotas amatpersonas, atlīdzības par darbu komisijā apmēru un izmaksāšanas kārtību, likumprojekta anotācijā veicot detalizētus aprēķinus un norādot šo normu ietekmi uz valsts budžetu un finansēšanas kārtību.

Noteikumu projekts tiks īstenots Labklājības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

4.1.1. 2018. gada 30. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.667 “Adopcijas kārtība”

Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekta 2. un 11. punktā noteikts, ka komisija ir koleģiāla institūcija, kura kompetentajai bāriņtiesai, pēc tās pieprasījuma sniedz atzinumu atbilstoši BTAL 31. panta trešajā daļā noteiktajam. Komisijas kompetence ir izvērtēt kompetentās bāriņtiesas pieprasījumu un tam pievienotos dokumentus. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumi Nr.667 „Adopcijas kārtība” nosaka kārtību, kādā adoptējami bērni, tajā skaitā bāriņtiesas kompetenci bērna adopcijas procesa sekmīgai norisei, paredzēts veikt grozījumus noteikumos, papildinot to VIII nodaļu “Adoptējamā bērna adopcija uz ārvalstīm un ārvalsts kompetentās iestādes darbība Latvijā”. Šo noteikumu 63. punktā noteikts, ka adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt adoptējamā bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē un bāriņtiesa par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Tādējādi papildus minētajiem nosacījumiem noteikumus nepieciešams papildināt ar norādi, ka bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja kompetentā bāriņtiesa saņem BTAL 31. panta trešajā daļā paredzēto komisijas atzinumu. Tāpat noteikumos nepieciešams paredzēt kompetentās bāriņtiesas veicamās darbības attiecīgā atzinuma saņemšanai (pieprasījuma iesniegšana,  dokumentu, kuri iesniedzami Ārvalsts adopcijas komisijai, uzskaitījums), kā arī rīcību pēc atzinuma saņemšanas (lēmuma pieņemšana, Labklājības ministrijas informēšana par pieņemto lēmumu u.c.).
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
1. Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija; 2. 1993. gada 29. maija Hāgas konvencijas “Par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”; 3. 1967. gada 24. aprīļa Eiropas Konvencija par bērnu adopciju.
Apraksts
1. Noteikumu projekta atbilstība ir izvērtēta atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencijas prasībām, proti, ar noteikumu projektu tiek izpildītas minētās konvencijas 21. panta prasības, atbilstoši kurām dalībvalstis, kas atzīst un/vai atļauj adopciju, nodrošina to, lai bērna intereses būtu pats svarīgākais apsvērums, un šīs dalībvalstis:
a) nodrošina to, lai atļauju bērnu adopcijai dod tikai kompetentas iestādes, kuras saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem un procedūrām un, pamatojoties uz visu ar lietu saistīto un ticamo informāciju, nosaka, vai adopcija ir pieļaujama, ņemot vērā konkrētā bērna statusu attiecībā uz vecākiem, radiniekiem un aizbildņiem, kā arī vajadzības gadījumā nosaka, vai minētās personas ir devušas informētu piekrišanu adopcijai, saņemot attiecīgas konsultācijas;
b) atzīst, ka adopciju citā valstī var uzskatīt par alternatīvu bērna aprūpes veidu, ja bērnu nav iespējams nodot audžuģimenē vai adopcijai vai nodrošināt citu piemērotu aprūpi bērna izcelsmes valstī;
c) nodrošina to, lai bērna adopcija citā valstī notiktu saskaņā ar tādām pašām garantijām un standartiem kā adopcija bērna izcelsmes valstī [..].

2. Noteikumu projekta atbilstība ir izvērtēta arī 1993. gada 29. maija Hāgas konvencijas “Par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos” prasībām. Proti, minētās Konvencijas 4. pantā noteikts, ka adopciju saskaņā ar šo konvenciju veic tikai tad, ja izcelsmes valsts kompetentās iestādes:
a) ir atzinušas, ka bērns ir adoptējams;
b) pēc tam, kad ir pienācīgi izskatītas iespējas bērna adopcijai izcelsmes valstī, ir atzinušas, ka bērna interesēm vislabāk atbilst starpvalstu adopcija;
c) ir nodrošinājušas, ka:
1) ir veiktas vajadzīgās konsultācijas ar tām personām, organizācijām un iestādēm, kuru piekrišana ir vajadzīga adopcijai, un tām ir pienācīgi paziņots par viņu piekrišanas sekām, jo īpaši jautājumā par to, vai adopcija radīs, vai neradīs tiesisko attiecību izbeigšanos starp bērnu un viņa vai viņas izcelsmes ģimeni;
2) attiecīgās personas, organizācijas un iestādes ir brīvi devušas savu piekrišanu noteiktā juridiskā formā un to paudušas vai apliecinājušas rakstiski;
(3) piekrišana nav dota saistībā ar jebkāda veida maksājumu vai atlīdzību un tā nav atsaukta;
(4) mātes piekrišana, ja tāda tiek pieprasīta, ir dota tikai pēc bērna piedzimšanas;
d) ņemot vērā, bērna vecumu un brieduma pakāpi, ir nodrošinājušas, ka:
1) ar viņu ir veiktas apspriedes un viņam vai viņai ir pienācīgi paziņots par adopcijas sekām un viņa vai viņas piekrišanu adopcijai gadījumā, ja šāda piekrišana tiek pieprasīta,
2) ir ņemtas vērā bērna vēlmes un apsvērumi,
3) bērna piekrišana adopcijai gadījumā, ja šāda piekrišana tiek pieprasīta, ir dota brīvi, noteiktā juridiskā formā un pausta vai apliecināta rakstiski, un
4) šāda piekrišana nav dota saistībā ar jebkāda veida maksājumu vai atlīdzību.

3. Tāpat noteikumu projekta atbilstība ir izvērtēta arī 1967. gada 24. aprīļa Eiropas Konvencijas par bērnu adopciju prasībām. Minētās Konvencijas 8. panta pirmajā daļā noteikts, ka kompetentā iestāde nedrīkst nodibināt adopciju, ja tā nav pārliecināta, ka adopcija atbilst bērna interesēm.

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
1. Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija; 2. 1993. gada 29. maija Hāgas konvencijas “Par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”; 3. 1967. gada 24. aprīļa Eiropas Konvencija par bērnu adopciju.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
-
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/6540790a-2063-408c-a9f8-ebc69620ad70 

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

priekšlikumi vai iebildumi netika saņemti. 
2023.gada 1.martā organizēta un notikusi noteikumu projekta neoficiāla saskaņošanas sanāksme, piedaloties Latvijas Republikas Tiesībsarga birojam, Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Veselības ministrijai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, biedrībai "Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija", biedrībai "Latvijas Bērnu labklājības tīkls", Psihologu biedrībai un biedrībai "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija".

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Labklājības ministrija
  • Tieslietu ministrija
  • Bērnu aizsardzības centrs
  • biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls"; biedrība “Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, Latvijas Psihologu biedrība, biedrība “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”, Bāriņtiesas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē nostiprinātajām atziņām, piešķirot kompetentajai iestādei tiesības veikt personas datu apstrādi, normatīvajā aktā ir jānosaka šīs iestādes piešķirtās rīcības brīvības joma un tās īstenošanas veids. Turklāt šīs iestādes tiesības ir jādefinē pietiekami precīzi, lai ne tikai iestādei būtu saprotamas tiesību īstenošanas robežas, bet arī indivīdam, lai vajadzības gadījumā ar atbilstošu padomu varētu regulēt un pielāgot savu rīcību (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2008. gada 4. decembra spriedums lietā  S. un Marper pret Apvienoto Karalisti [Lielā Palāta], Nr. 30562/04 un Nr. 30566/04, 95. – 96. punkti). Tādējādi, nosakot komisijas sastāvu un tās tiesības apstrādāt datu subjektu (iestādes un biedrības pārstāvja, bērna, adoptētāja) personas datus komisijas izveidošanai un atzinuma sniegšanai, TA projektā noteiktas konkrēti veicamās personas datu apstrādes darbības minētā nolūka sasniegšanai (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012. gada 13. novembra spriedums lietā M. M. pret Apvienoto Karalisti, pieteikuma Nr. 24029/07; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1984. gada 2. augusta spriedums lietā Malone pret Apvienoto Karalisti, 68. punkts).

Noteikumu projekta 5. punktā ir noteikts konkrēts komisijas sastāvs un kritēriju uzskaitījums, kas ņemams vērā, vērtējot komisijas sastāva locekļa atbilstību. Komisijas sastāva izveides nolūkā ir paredzēta potenciālo komisijas locekļu personas datu apstrāde. Katra Noteikumu projektā noteiktā valsts pārvaldes iestāde un biedrība, pilnvarojot tās pārstāvi komisijā, iesniedz ministrijai pilnvarojumu, kurā norāda pārstāvja vārdu, uzvārdu, amatu un iestādes vai biedrības organizāciju, kuru tas pārstāv. Ar pilnvarojumu institūcija apliecina tās pilnvarotā pārstāvja darba pieredzes atbilstību Noteikumu projekta prasībām. Iepriekš minētie pārstāvja personas dati, kas ir atzīstams par minimāli nepieciešamiem, ir nepieciešami, lai veiktu pārstāvja identifikāciju un konstatētu pilnvarojuma esamību, kas ir obligāts priekšnoteikums dalībai komisijā kā komisijas loceklim. Komisijas sastāva izveidošanas un komisijas locekļa atbilstības izvērtēšanas nolūkā pilnvarojumam ir pievienojama izziņa no Sodu reģistra, lai pārliecinātos par to, ka nepastāv TA projekta 5.punktā minētie ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem, kas liedz iestādes vai biedrības pārstāvi uzņemt komisijas sastāvā ir fakts, ka persona ir aizdomās turamais, apsūdzētais vai notiesātais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un nav reabilitēta, vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība.

Komisijas mērķis ir izveidot profesionālu dažādu jomu speciālistu komisiju, lai nodrošinātu pilnvērtīgu bērna vislabāko interešu aizsardzību adopcijas uz ārvalstīm procesā, sniedzot kompetentajai bāriņtiesai saistošu atzinumu. Lai minēto mērķi sasniegtu, komisijas locekļiem izvirzītas līdzvērtīgas profesionālās pieredzes ilguma, kompetences un speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzībā prasības, kā arī samērā ar prasībām amata un darba pienākumu pildīšanai (skat. Valsts civildienesta likuma 7.panta pirmās daļas 5.punkts; Psihologu likuma 6.pants; Bāriņtiesu likuma 11.pants; Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība” 5.6.punkts) noteikti terminēti ierobežojumi saistībā ar nodomu (tīši) izdarītu vai iespējami izdarītu noziedzīgu nodarījumu, tādējādi veidojot pārliecību, ka tās pieņemtie lēmumi ir kvalitatīvi, objektīvi un nekaitē adoptējamā bērna interesēm, kā arī minimizē komisijas locekļu reputācijas apšaubīšanu.
 
Izziņa no Sodu reģistra glabājama līdz lēmuma pieņemšanas dienai par attiecīgā pārstāvja iekļaušanu komisijas sastāvā. Ilgākai izziņas glabāšanai nav pamata, jo personas datu apstrādes nolūks – potenciāla komisijas locekļa atbilstības izvērtēšana, sasniedzams ar lēmumu par personas iekļaušanu komisijas sastāvā vai lūgumu pilnvarot citu iestādes/biedrības pārstāvi.

Lai iestāde vai biedrības pārstāvis kļūtu par komisijas locekli tam jāatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantam. Proti, tiks apstrādāta informācija par personas  speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguvi. Personas datu apstrāde komisijas sastāva izveides un atsevišķu komisijas locekļu atbilstības izvērtēšanas nolūkā tiks veikta uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regulas) 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmās daļas un šo noteikumu pamata. Plašāka informācija par komisijas sastāvu, tās izveidošanas kārtību, darba organizāciju atzinuma sniegšanā, kā arī atzinuma saturu pieejama anotācijas 1.3. apakšpunktā.

Atzinuma sniegšanas un protokola sagatavošanas nolūkā komisijas apstrādā pieaicināto personu personas datus, norādot personas vārdu, uzvārdu, saistību ar adoptējamo bērnu, kā arī amatu, ja pieaicinātā persona ir attiecīgās jomas speciālists, kompetentās bāriņtiesas vai ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra pārstāvis, un viedokli. Neveicot šo personas datu apstrādi, pieaicināto personu viedokli nav iespējams iegūt, kas ir obligāti nepieciešams objektīva un pamatota atzinuma sniegšanai, šo viedokli fiksējot atzinumā. Iepriekš minētais personas datu apjoms ir minimāli nepieciešams apstrādes nolūka sasniegšanai, lai atzinumā un protokolā identificētu konkrētu viedokļa sniedzēju. Personas datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta un šo noteikumu 12.1. apakšpunkta pamata.

Komisijas locekļu uzaicināšanai uz komisijas sēdi tiks apstrādāts komisijas locekļu vārds, uzvārds, e-pasta adrese un cits saziņas avots, piemēram, telefona numurs. Komisijas locekļu vārda, uzvārda un e-pasta adreses apstrāde ir nepieciešama, lai komisijas sekretariāts varētu informēt komisijas locekļus par plānotajām sēdēm un izskatāmajiem jautājumiem. Komisijas locekļu cita saziņas avota, piemēram, telefona numura, apstrāde ir nepieciešama, lai nosūtītu paroli, nodrošinot drošu komisijas loceklim paredzēto informācijas nosūtīšanu, novēršot vai vismaz minimizētu risku, ka personas datu saturošiem dokumentiem varētu piekļūt trešā persona, kas nav sūtījuma adresāts. Savukārt, lai informētu pieaicinātās personas par nozīmēto komisijas sēdi, tiks apstrādāta pieaicināto personu (adoptējamā bērna likumisko pārstāvja, personas, kuras iepriekš ir nodrošinājušas bērna ārpusģimenes aprūpi (aizbildņa, audžuģimenes vai specializēto audžuģimeni, bērnu aprūpes iestādes pārstāvi), kā arī bērna radiniekus vai citas bērnam tuvas personas, ar kurām bērns ir uzturējis saikni) deklarētā dzīvesvietas adrese, lai Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā nodrošinātu informācijas saņemšanu. Personas datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta un šo noteikumu 14. un 15. punkta pamata.

Nosakot datu glabāšanas termiņus, ir ņemtas vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības par dokumentu pieejamību un pārziņa pārskatatbildības principu, kas paredz pienākumu komisijai pierādīt tās rīcības tiesiskumu. Fizisko personu datu apstrādes likuma 26. panta otrā daļa paredz, ka Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā prasība par aizskāruma novēršanu, ja aizskārums radies datu regulas prasību pārkāpuma rezultātā, ceļama ne vēlāk kā piecus gadus pēc aizskāruma rašanās dienas, bet, ja aizskārums ir ilgstošs, — no aizskāruma pārtraukšanas dienas. Minētā tiesību norma kontekstā ar Regulas 5. panta 2. punktu uzliek pienākumu pārzinim (komisijai) pamatot savas personas datu apstrādes pamatotību un tiesiskumu. Tādējādi bāriņtiesas pieprasījums, sēdes protokols, komisijas atzinums un cita informācija, kas iegūta atzinuma sniegšanas ietvaros glabājama 5 gadus no komisijas atzinuma sniegšanas dienas, lai pierādītu komisijas kā pārziņa rīcības tiesiskumu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projektam ir ietekme bērna labāko interešu izvērtēšanas jomā. Noteikumu projekts paredz, ka komisija sniedz atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem (noteikti Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantā) un bērna labākajām interesēm, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencijā nostiprinātos bērnu tiesību aizsardzības principus. Līdz ar to komisijas darba ietvaros paredzēts vērtēt katra bērna individuālo situāciju no bērna tiesību prioritātes, labāko interešu aspekta tajā skaitā, vērtējot, vai bērna patstāvīgās dzīvesvietas valstī, Latvijā, ir izdarīts viss iespējamais, lai meklētu iespējas nodrošināt bērna vecumam, emocionālajām un fiziskajām vajadzībām atbilstošu aprūpi, pastāvīgas, ģimeniskas attiecības, bērna identitātes saglabāšanu, citus bērna attīstībai nozīmīgus apstākļus, kā arī pārliecinoties, ka atbildīgās iestādes ir veikušas visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi Latvijā, noskaidrojušas bērna viedokli, ja tas iespējams u.c. Tādējādi  noteikumu projekts sekmēs Latvijas tiesību sistēmā noteiktā bērna tiesību prioritātes principa ievērošanu.

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk