23-TA-1346: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Valsts kontroles ieteikums
Apraksts
Valsts kontroles revīzijas ziņojuma "Valsts pārvalde – "quo vadis"? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais" ieteikums Nr. 1, kas iesaka Valsts kancelejai rosināt grozījumus normatīvajā aktā, lai novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai izpildītu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā Valsts kancelejai iekļauto ieteikumu un novērstu riskus, ka savienojamie amati tiek pildīti ar nepietiekamu darba ieguldījumu, kā arī mazinātu interešu konflikta veidošanās riskus un iespēju, ka savienošana ar citiem amatiem un tās rezultātā saņemtais atalgojums kalpo kā papildinājums atalgojumam pamata darba vietā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts kanceleja ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, tai skaitā īsteno valsts pārvaldes attīstības politikas plānošanu un ieviešanu, kā arī cilvēkresursu attīstības politiku, veic nozaru politiku pārresoru uzraudzību un nodrošina valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordināciju un uzraudzību.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Valsts pārvalde – "quo vadis"? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais" norādīts, ka, lai arī ik pa laikam tiek aktualizēts jautājums par ministriju vadošo valsts amatpersonu amatu savienošanas praksi, kas nereti kalpo par atlīdzības palielināšanas instrumentu valsts amatpersonām, šis jautājums nav risināts. Atbilstoši revīzijas ziņojumā minētajam 2022. gada janvārī sešu ministriju valsts amatpersonas (valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, departamentu direktori vai ministriju padotības iestāžu vadītāji) ir ieceltas valsts kapitālsabiedrību padomē vai valdē (kopā 21 amatpersona) un ostu valdē (septiņas amatpersonas), tai skaitā divas valsts amatpersonas vienlaikus ieņem amatu divās valsts kapitālsabiedrībās, viena amatpersona kapitālsabiedrībā un speciālajā ekonomiskajā zonā. Vislielākais šādu valsts iestāžu amatpersonu skaits, kas savieno savus amatus ar amatiem valsts kapitālsabiedrībās, ostas valdē vai speciālajā ekonomiskajā zonā, ir Finanšu ministrijā (11 amatpersonas), Satiksmes ministrijā (7 amatpersonas), Ekonomikas ministrijā (6 amatpersonas), bet šāda prakse konstatēta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Zemkopības ministrijā un Aizsardzības ministrijā.
Valsts kontrole revīzijas ziņojumā norādījusi, ka šāda amatu apvienošana rada jautājumus par valsts amatpersonas spējām apvienot pilna laika vadošu amatu ministrijā vai tās padotības iestādē ar padomes vai valdes locekļa amatu valstij nozīmīgā uzņēmumā, kvalitatīvi apvienojot un veicot amata pienākumus abos amatos. Atlīdzības likums paredz, ka valsts amatpersonai noteiktā mēnešalga nevar pārsniegt Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Valsts kontrole norādījusi, ka, savienojot valsts amatpersonas amatu ar amatiem kapitālsabiedrībās un speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, šo amatpersonu vidējie ieņēmumi ir lielāki nekā Ministru prezidenta mēnešalga. Piemēram, lielākie ieņēmumi bijuši Finanšu ministrijas padotības iestādes vadītājam, kas ieņem padomes locekļa amatu divās valsts kapitālsabiedrībās, 2020. gadā saņemot atlīdzību vidēji 11 391 euro apmērā mēnesī, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā Ministru prezidenta vidējā atlīdzība mēnesī – 6097 euro, Finanšu ministrijas vadoša amatpersona, ieņemot amatu brīvostas pārvaldes valdē, 2020. gadā saņēmusi vidējo atlīdzību 8627 euro mēnesī.
Ņemot vērā, ka grozījumi Atlīdzības likumā paredz būtiski palielināt mēnešalgu augstākā līmeņa vadītājiem, lai nodrošinātu atalgojumam piešķirto budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu, Valsts kontroles ieteikums Valsts kancelejai ir rosināt grozījumus normatīvajā aktā, kas novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Valsts pārvalde – "quo vadis"? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais" norādīts, ka, lai arī ik pa laikam tiek aktualizēts jautājums par ministriju vadošo valsts amatpersonu amatu savienošanas praksi, kas nereti kalpo par atlīdzības palielināšanas instrumentu valsts amatpersonām, šis jautājums nav risināts. Atbilstoši revīzijas ziņojumā minētajam 2022. gada janvārī sešu ministriju valsts amatpersonas (valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, departamentu direktori vai ministriju padotības iestāžu vadītāji) ir ieceltas valsts kapitālsabiedrību padomē vai valdē (kopā 21 amatpersona) un ostu valdē (septiņas amatpersonas), tai skaitā divas valsts amatpersonas vienlaikus ieņem amatu divās valsts kapitālsabiedrībās, viena amatpersona kapitālsabiedrībā un speciālajā ekonomiskajā zonā. Vislielākais šādu valsts iestāžu amatpersonu skaits, kas savieno savus amatus ar amatiem valsts kapitālsabiedrībās, ostas valdē vai speciālajā ekonomiskajā zonā, ir Finanšu ministrijā (11 amatpersonas), Satiksmes ministrijā (7 amatpersonas), Ekonomikas ministrijā (6 amatpersonas), bet šāda prakse konstatēta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Zemkopības ministrijā un Aizsardzības ministrijā.
Valsts kontrole revīzijas ziņojumā norādījusi, ka šāda amatu apvienošana rada jautājumus par valsts amatpersonas spējām apvienot pilna laika vadošu amatu ministrijā vai tās padotības iestādē ar padomes vai valdes locekļa amatu valstij nozīmīgā uzņēmumā, kvalitatīvi apvienojot un veicot amata pienākumus abos amatos. Atlīdzības likums paredz, ka valsts amatpersonai noteiktā mēnešalga nevar pārsniegt Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Valsts kontrole norādījusi, ka, savienojot valsts amatpersonas amatu ar amatiem kapitālsabiedrībās un speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, šo amatpersonu vidējie ieņēmumi ir lielāki nekā Ministru prezidenta mēnešalga. Piemēram, lielākie ieņēmumi bijuši Finanšu ministrijas padotības iestādes vadītājam, kas ieņem padomes locekļa amatu divās valsts kapitālsabiedrībās, 2020. gadā saņemot atlīdzību vidēji 11 391 euro apmērā mēnesī, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā Ministru prezidenta vidējā atlīdzība mēnesī – 6097 euro, Finanšu ministrijas vadoša amatpersona, ieņemot amatu brīvostas pārvaldes valdē, 2020. gadā saņēmusi vidējo atlīdzību 8627 euro mēnesī.
Ņemot vērā, ka grozījumi Atlīdzības likumā paredz būtiski palielināt mēnešalgu augstākā līmeņa vadītājiem, lai nodrošinātu atalgojumam piešķirto budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu, Valsts kontroles ieteikums Valsts kancelejai ir rosināt grozījumus normatīvajā aktā, kas novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts kancelejas skatījumā šāda situācija, ka augstas ministrijas amatpersonas nereti apvieno amatus ministrijā ar amatiem valsts kapitālsabiedrībās, ostu valdēs un speciālajās ekonomiskajās zonās, norāda uz šādu problēmu:
amatu savienošana ar augstu varbūtību tikusi/tiek izmantota amatpersonas atalgojuma ministrijā/iestādē palielināšanai. Pastāv risks, ka šāda situācija var saglabāties arī turpmāk, ņemot vērā, ka atlīdzības fonds ministrijām/iestādēm nav palielināts, neraugoties uz to, ka no 2022. gada 1. jūlija spēkā ir Atlīdzības likuma grozījumi, kuri paredz, ka augstākajām amatpersonām ir iespējams palielināt atalgojumu līdz 80 % no atalgojuma salīdzināmiem amatiem privātajā sektorā.
Esošā valsts amatpersonu amatu savienošanas prakse, ka vairākas attiecīgās ministrijas augstākās amatpersonas tiek ievēlētas attiecīgās ministrijas turējumā esošu valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu amatos, nominācijas procesā dalību ņemošajiem amatu kandidātiem un trešajām pusēm var ļaut apšaubīt valsts kapitālsabiedrību nominācijas komisiju objektivitāti un nominācijas procesu atbilstību koordinācijas institūcijas apstiprinātajām nominācijas procesa vadlīnijām, jo īpaši ņemot vērā uzstādījumus par nominācijas procesu caurskatāmību un objektivitāti.
Esošā valsts amatpersonu amatu savienošanas prakse, ka ministriju augstākās amatpersonas bieži tiek ievēlētas valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu amatos, sabiedrībai un attiecīgo amatu pretendentiem var ļaut apšaubīt, ka pēc iespējas pilnvērtīgi tiek īstenots likuma uzstādījums par neatkarīgu padomes locekļu piesaisti darbam valsts kapitālsabiedrībās, kuri būtu ar līdzvērtīgu darba pieredzi privātajā sektorā.
Līdzšinējā amatu savienošanas prakse var likt apšaubīt, cik rūpīgi un izsvērti tiek pieņemti lēmumi par atļaujas došanu amatu savienošanai konkrētajā gadījumā. Piemēram, gadījums, ka iestādes vadītājs pilda padomes locekļa amatu divās valsts kapitālsabiedrībās, vai gadījums, ka ierēdnis ilgstoši pilda valsts kapitālsabiedrības valdes locekļa (kas ir pilnas slodzes amats) pienākumus, var likt domāt, ka izvērtējumi par iespēju savienot amatus, iespējams, netiek veikti pilnvērtīgi, jo īpaši attiecībā uz amatpersonas iespējām savienot esošo darba slodzi ar papildu slodzi citā amatā.
Situācija, ka augstas ministrijas amatpersonas lielā skaitā apvieno amatus ministrijā ar amatiem tās pašas ministrijas turējumā esošajās valsts kapitālsabiedrībās, rada risku par iespējamiem interešu konfliktiem, kuri var rasties, amatpersonai veicot pienākumus ministrijā (nozares politikas veidotājs un politikas īstenošanas uzraudzītājs) un pienākumus tās pašas ministrijas turējumā esošajā valsts kapitālsabiedrībā (nozares politikas īstenotājs).
Amatu savienošana ir pietiekami bieži izplatīta prakse, jo īpaši civildienesta augstu amatpersonu vidū. Tas rada riskus, ka augstas amatpersonas, neraugoties uz viņu plašo kompetenci un augsto atbildības pakāpi, var nespēt pietiekami augstā līmenī un simtprocentīgi pilnvērtīgā apjomā pildīt visus amata pienākumus.
amatu savienošana ar augstu varbūtību tikusi/tiek izmantota amatpersonas atalgojuma ministrijā/iestādē palielināšanai. Pastāv risks, ka šāda situācija var saglabāties arī turpmāk, ņemot vērā, ka atlīdzības fonds ministrijām/iestādēm nav palielināts, neraugoties uz to, ka no 2022. gada 1. jūlija spēkā ir Atlīdzības likuma grozījumi, kuri paredz, ka augstākajām amatpersonām ir iespējams palielināt atalgojumu līdz 80 % no atalgojuma salīdzināmiem amatiem privātajā sektorā.
Esošā valsts amatpersonu amatu savienošanas prakse, ka vairākas attiecīgās ministrijas augstākās amatpersonas tiek ievēlētas attiecīgās ministrijas turējumā esošu valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu amatos, nominācijas procesā dalību ņemošajiem amatu kandidātiem un trešajām pusēm var ļaut apšaubīt valsts kapitālsabiedrību nominācijas komisiju objektivitāti un nominācijas procesu atbilstību koordinācijas institūcijas apstiprinātajām nominācijas procesa vadlīnijām, jo īpaši ņemot vērā uzstādījumus par nominācijas procesu caurskatāmību un objektivitāti.
Esošā valsts amatpersonu amatu savienošanas prakse, ka ministriju augstākās amatpersonas bieži tiek ievēlētas valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu amatos, sabiedrībai un attiecīgo amatu pretendentiem var ļaut apšaubīt, ka pēc iespējas pilnvērtīgi tiek īstenots likuma uzstādījums par neatkarīgu padomes locekļu piesaisti darbam valsts kapitālsabiedrībās, kuri būtu ar līdzvērtīgu darba pieredzi privātajā sektorā.
Līdzšinējā amatu savienošanas prakse var likt apšaubīt, cik rūpīgi un izsvērti tiek pieņemti lēmumi par atļaujas došanu amatu savienošanai konkrētajā gadījumā. Piemēram, gadījums, ka iestādes vadītājs pilda padomes locekļa amatu divās valsts kapitālsabiedrībās, vai gadījums, ka ierēdnis ilgstoši pilda valsts kapitālsabiedrības valdes locekļa (kas ir pilnas slodzes amats) pienākumus, var likt domāt, ka izvērtējumi par iespēju savienot amatus, iespējams, netiek veikti pilnvērtīgi, jo īpaši attiecībā uz amatpersonas iespējām savienot esošo darba slodzi ar papildu slodzi citā amatā.
Situācija, ka augstas ministrijas amatpersonas lielā skaitā apvieno amatus ministrijā ar amatiem tās pašas ministrijas turējumā esošajās valsts kapitālsabiedrībās, rada risku par iespējamiem interešu konfliktiem, kuri var rasties, amatpersonai veicot pienākumus ministrijā (nozares politikas veidotājs un politikas īstenošanas uzraudzītājs) un pienākumus tās pašas ministrijas turējumā esošajā valsts kapitālsabiedrībā (nozares politikas īstenotājs).
Amatu savienošana ir pietiekami bieži izplatīta prakse, jo īpaši civildienesta augstu amatpersonu vidū. Tas rada riskus, ka augstas amatpersonas, neraugoties uz viņu plašo kompetenci un augsto atbildības pakāpi, var nespēt pietiekami augstā līmenī un simtprocentīgi pilnvērtīgā apjomā pildīt visus amata pienākumus.
Risinājuma apraksts
Valsts kanceleja, izpildot Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ieteikumā minēto, virza likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Likumprojektā ietverts priekšlikums noteikt pilnas slodzes un nepilnas slodzes amata definīcijas, kā arī noteikt amatpersonas apvienoto amatu maksimālo slodzes apmēru, proti, ka vairākos valsts amatpersonas atalgotos amatos kopējai amatu pienākumu izpildei patērētais laiks, kas nedrīkst pārsniegt 125% no normālā darba laika. Tas ir pamatojams ar apsvērumu, ka jebkurai nodarbinātai personai nepieciešams arī pietiekams atpūtas laiks, lai tā varētu pilnvērtīgi veikt visus savus amata pienākumus, jo īpaši, ja tā savieno savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu.
Likumprojekts arī paredz noteikt, ka valsts amatpersonai, ievērojot likuma 7. panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot valsts amatpersonas pilnas slodzes amatu ne vairāk kā vienu citu algotu vai citādi atlīdzinātu valsts amatpersonas amatu vai amatu citās publiskas personas institūcijās, nepārsniedzot amatpersonas apvienoto amatu maksimālo slodzes apmēru. Piemēram, ierēdnis būtu tiesīgs savienot savu ierēdņa amatu ar padomes locekļa amatu, nepārsniedzot maksimālo darba slodzes ierobežojumu. Padomes locekļa amats atbilstoši korporatīvās pārvaldības praksei un pēc pienākumu apjoma ir nepilnas slodzes amats, jo padomes locekļi neiesaistās kapitālsabiedrības operatīvajā darbībā un viņu kompetencē ir uzraudzīt kapitālsabiedrības valdes darbu un stratēģijas un budžeta īstenošanu, kā arī lemt par stratēģiskajiem jautājumiem un pēc nepieciešamības sniegt padomdevēja atbalstu kapitālsabiedrības valdei. Praksē padomes locekļa amats paredz dalību padomes sēdēs 6 -12 reizes gadā un sagatavošanos tām, laika patēriņš ir atkarīgs no kapitālsabiedrības specifikas un izaicinājumiem attiecīgajā laika periodā, tāpat padomes loceklis var piedalīties padomes komitejas darbā, kā arī nepieciešamības gadījumā piedalās valdes locekļu nominācijas komisijas darbā. Līdz ar to var teikt, ka padomes locekļa pienākumu izpildei paredzams līdz 0,25 slodzes vidēji mēneša ietvaros, atzīstot, ka noteiktos laika periodos faktiskā slodze var būt arī augstāka vai zemāka. Ja ierēdnis tiktu ievēlēts valdes locekļa amatā (šādas situācijas dažkārt veidojas un tad ir nepieciešams nodrošināt kapitālsabiedrības rīcībspēju, īpaši, ja kapitālsabiedrību vada viens valdes loceklis), tad arī būtu jānodrošina, ka viņa kopējā darba slodze nepārsniedz 125% no normālā darba laika, piemēram, ierēdnis valdes locekļa amatā būtu ar pilnu slodzi, bet viņa slodze ierēdņa pienākumu izpildē būtu jānosaka tikai 25% apjomā un attiecīgi arī atlīdzība būtu jānosaka tikai 25% apjomā no atlīdzības, kas noteikta pilnai slodzei šim amatam. Ja valsts amatpersonu ievēlē uz pagaidu termiņu kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekļa amata, nav pieļaujama šī pagaidu termiņa pagarināšana. Ja valsts amatpersona tiek iecelta atkārtoti savā esošajā amatā, pirms tam vērtējama amatu savienošanas atļaujas izsniegšanas pamatotība.
Likumprojekts arī paredz noteikt, ka, ja likumā nav noteikti stingrāki ierobežojumi, valsts amatpersonai, ievērojot likuma 7. panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot valsts amatpersonas nepilnas slodzes amatu ne vairāk kā diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem nepilnas slodzes valsts amatpersonas amatiem vai nepilnas slodzes amatiem citās publiskas personas institūcijās, nepārsniedzot amatpersonas apvienoto amatu maksimālo slodzes apmēru. Piemēram, ja persona ieņem padomes locekļa amatu valsts kapitālsabiedrībā, tas ir nepilnas slodzes amats, tādēļ būtu pieļaujams, ka padomes loceklis savieno šo amatu ar ne vairāk kā diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem nepilnas slodzes amatiem (piemēram, padomes locekļa vai prokūrista amatiem citās kapitālsabiedrībās).
Likumprojekts arī paredz noteikt, ka valsts amatpersonai, ievērojot likuma 7. panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot valsts amatpersonas pilnas slodzes amatu ne vairāk kā vienu citu algotu vai citādi atlīdzinātu valsts amatpersonas amatu vai amatu citās publiskas personas institūcijās, nepārsniedzot amatpersonas apvienoto amatu maksimālo slodzes apmēru. Piemēram, ierēdnis būtu tiesīgs savienot savu ierēdņa amatu ar padomes locekļa amatu, nepārsniedzot maksimālo darba slodzes ierobežojumu. Padomes locekļa amats atbilstoši korporatīvās pārvaldības praksei un pēc pienākumu apjoma ir nepilnas slodzes amats, jo padomes locekļi neiesaistās kapitālsabiedrības operatīvajā darbībā un viņu kompetencē ir uzraudzīt kapitālsabiedrības valdes darbu un stratēģijas un budžeta īstenošanu, kā arī lemt par stratēģiskajiem jautājumiem un pēc nepieciešamības sniegt padomdevēja atbalstu kapitālsabiedrības valdei. Praksē padomes locekļa amats paredz dalību padomes sēdēs 6 -12 reizes gadā un sagatavošanos tām, laika patēriņš ir atkarīgs no kapitālsabiedrības specifikas un izaicinājumiem attiecīgajā laika periodā, tāpat padomes loceklis var piedalīties padomes komitejas darbā, kā arī nepieciešamības gadījumā piedalās valdes locekļu nominācijas komisijas darbā. Līdz ar to var teikt, ka padomes locekļa pienākumu izpildei paredzams līdz 0,25 slodzes vidēji mēneša ietvaros, atzīstot, ka noteiktos laika periodos faktiskā slodze var būt arī augstāka vai zemāka. Ja ierēdnis tiktu ievēlēts valdes locekļa amatā (šādas situācijas dažkārt veidojas un tad ir nepieciešams nodrošināt kapitālsabiedrības rīcībspēju, īpaši, ja kapitālsabiedrību vada viens valdes loceklis), tad arī būtu jānodrošina, ka viņa kopējā darba slodze nepārsniedz 125% no normālā darba laika, piemēram, ierēdnis valdes locekļa amatā būtu ar pilnu slodzi, bet viņa slodze ierēdņa pienākumu izpildē būtu jānosaka tikai 25% apjomā un attiecīgi arī atlīdzība būtu jānosaka tikai 25% apjomā no atlīdzības, kas noteikta pilnai slodzei šim amatam. Ja valsts amatpersonu ievēlē uz pagaidu termiņu kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekļa amata, nav pieļaujama šī pagaidu termiņa pagarināšana. Ja valsts amatpersona tiek iecelta atkārtoti savā esošajā amatā, pirms tam vērtējama amatu savienošanas atļaujas izsniegšanas pamatotība.
Likumprojekts arī paredz noteikt, ka, ja likumā nav noteikti stingrāki ierobežojumi, valsts amatpersonai, ievērojot likuma 7. panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot valsts amatpersonas nepilnas slodzes amatu ne vairāk kā diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem nepilnas slodzes valsts amatpersonas amatiem vai nepilnas slodzes amatiem citās publiskas personas institūcijās, nepārsniedzot amatpersonas apvienoto amatu maksimālo slodzes apmēru. Piemēram, ja persona ieņem padomes locekļa amatu valsts kapitālsabiedrībā, tas ir nepilnas slodzes amats, tādēļ būtu pieļaujams, ka padomes loceklis savieno šo amatu ar ne vairāk kā diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem nepilnas slodzes amatiem (piemēram, padomes locekļa vai prokūrista amatiem citās kapitālsabiedrībās).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Likumprojekta izstrādes procesā tika vērtēti divi alternatīvi risinājumi:
Pirmais iespējamais risinājums būtu noteikt pilnīgu aizliegumu ierēdņiem kā valsts amatpersonām ieņemt amatus valsts kapitālsabiedrībās, ostu valdēs un speciālajās ekonomiskajās zonās. Attiecībā uz ostu valdēm jānorāda, ka amatus mazajās ostās atbilstoši Ostu likuma 26.panta ceturtajai daļai mazās ostas valdi izveido attiecīgās pašvaldības dome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā, iekļaujot tajā valdes priekšsēdētāju — pašvaldības amatpersonu, pa vienai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī vienādās proporcijās pašvaldības deputātus un ostā funkcionējošo komercsabiedrību pārstāvjus. Attiecībā uz Liepājas speciālo ekonomisko zonu (SEZ), jānorāda, ka Liepājas SEZ valdē ir deviņi valdes locekļi: trīs Liepājas pilsētas domes un trīs Liepājas komersantu pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Liepājas pilsētas domes lēmumu, un trīs valsts interešu pārstāvji, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas un kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets. Attiecībā uz Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ jāatzīmē, ka attiecīgie likumi (Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums) neparedz ministriju un to pārstāvju lomu to pārvaldībā un ministriju pārstāvju iecelšanu, bet paredz, ka Latgales SEZ pārvalde ir Latgales plānošanas reģiona iestāde vai struktūrvienība, bet Rēzeknes SEZ pārvaldes pārraudzību īsteno pašvaldību kopīgi izveidota iestāde — Rēzeknes SEZ pārvalde, bet Rēzeknes SEZ augstākā kolektīvā uzraudzības un pārvaldes institūcija ir Rēzeknes SEZ pārvaldes uzraudzības padome. Šīm institūcijām pēc būtības ir noteikta publiskā funkcija kontrolēt un lemt par SEZ darbību, par saņemtajiem iesniegumiem, iekļaušanu speciālajā ekonomiskajā zonā un citiem jautājumiem, kas atbilst likuma ceturtā panta otrajā daļā minētajam. Attiecībā uz Rīgas brīvostu un Ventspils brīvostu jānorāda, ka pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi (brīvostu pārvalžu nolikumi) nosaka tikai to, ka abu šo ostu valdes ieceļ amatā uz pieciem gadiem, nenosakot detalizētāku regulējumu un prasības, bet Rīgas brīvostas valde un Ventspils brīvostas valde tika izveidotas saskaņā ar Ostu likuma redakciju, kas bija spēkā līdz 2022.gada 26.aprīlim. Ņemot vērā, ka ir paredzēts, ka šīs ostas turpmāk pārvaldītu publiskās kapitālsabiedrības, šo kapitālsabiedrību valdes locekļu un padomes locekļu ievēlēšanas jautājumu turpmāk regulētu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi.
Ņemot vērā, ka publisku personu kapitālsabiedrībās valdes vai padomes loceklis var jebkurā brīdī uz paša vēlēšanos atstāt šo amatu vai tikt no tā atsaukts un šādā situācijā ir nepieciešams steidzami nodrošināt kapitālsabiedrības rīcībspēju, nav ieteicams ieviest regulējumu, ka valsts amatpersonas vispār nedrīkst savienot savu amatu publiskas personas institūcijā, jo ministrijai kā kapitāla daļu turētājam ir nepieciešams nodrošināt, ka kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas ir rīcībspējīgas un ministrijas amatpersonu iecelšana padomes vai valdes locekļu amatos var būt risinājums īstermiņā, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības rīcībspēju līdz brīdim, kad konkursa rezultātā tiek atlasīti un ievēlēti amatos valdes vai padomes locekļi uz pilnu pilnvaru termiņu.
Otrs iespējamais risinājums būtu samazināt vai nenoteikt atalgojumu attiecīgajiem amatiem valsts kapitālsabiedrībās, ostu valdēs un SEZ, ja tie tiek savienoti ar valsts amatpersonas amatu, vai noteikt, ka to izpilde tiek iekļauta valsts amatpersonas pienākumos, nemainot valsts amatpersonas atlīdzību.
Atalgojuma nenoteikšanas risinājums vai risinājums noteikt valsts amatpersonai papildus pienākumus publiskas personas kapitālsabiedrībā/ostā/SEZ valsts amatpersonas esošās amata atlīdzības ietvaros nebūtu uzskatāms par atbilstošu Satversmei, jo Satversmes 107.pants nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu.
Atalgojuma samazināšanas risinājums varētu tikt izskatīts, ja attiecīgu pētījumu rezultātā tiktu pamatots, ka pašlaik šādiem amatiem publiskas personas kapitālsabiedrībās/ostās/SEZ ir noteikts salīdzinājumā ar līdzvērtīgiem amatiem privātajā sektorā un valstīs ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni neatbilstoši augsts atalgojums. Attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām jānorāda, ka maksimālā atalgojuma samazinājums, ja tāds būtu nepieciešams, būtu vienlīdz attiecināms uz visiem valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes locekļiem, neatkarīgi no tā vai šie amati tiek vai netiek savienoti ar valsts amatpersonas amatu publiskas personas institūcijā, un tas nevarētu tikt attiecināts tikai uz tiem padomes locekļiem, kuri savieno padomes locekļa amatu ar valsts amatpersonas amatu publiskas personas institūcijā.
Atbilstoši Ostu likuma 26.panta sestajai daļai mazās ostas valdes locekļa atalgojumu nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Attiecībā uz Rīgas brīvostu jānorāda, ka pašlaik, atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 28.janvāra noteikumiem Nr.61 “Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums”, brīvostas valdes locekļu atlīdzību par darbu brīvostas valdē nosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, bet attiecībā uz Ventspils brīvostu tieši to pašu nosaka Ministru kabineta 2020.gada 28.janvāra noteikumi Nr.62 “Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums”.
Ņemot vērā 2022.gadā veikto Atlīdzības likuma pārskatīšanu un normatīvajos aktos paredzēto, ka Rīgas ostas teritoriju turpmāk pārvaldītu valsts kapitālsabiedrība (Ventspils ostas gadījumā tas tā jau ir pašlaik), valdes locekļu un padomes locekļu atalgojuma ostās jautājumu turpmāk regulētu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi par atlīdzību valdes un padomes locekļiem, kas var tikt pārskatīti, balstoties uz jaunākiem pētījumiem par atalgojumu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem un tā atbilstību.
Pirmais iespējamais risinājums būtu noteikt pilnīgu aizliegumu ierēdņiem kā valsts amatpersonām ieņemt amatus valsts kapitālsabiedrībās, ostu valdēs un speciālajās ekonomiskajās zonās. Attiecībā uz ostu valdēm jānorāda, ka amatus mazajās ostās atbilstoši Ostu likuma 26.panta ceturtajai daļai mazās ostas valdi izveido attiecīgās pašvaldības dome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā, iekļaujot tajā valdes priekšsēdētāju — pašvaldības amatpersonu, pa vienai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī vienādās proporcijās pašvaldības deputātus un ostā funkcionējošo komercsabiedrību pārstāvjus. Attiecībā uz Liepājas speciālo ekonomisko zonu (SEZ), jānorāda, ka Liepājas SEZ valdē ir deviņi valdes locekļi: trīs Liepājas pilsētas domes un trīs Liepājas komersantu pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Liepājas pilsētas domes lēmumu, un trīs valsts interešu pārstāvji, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas un kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets. Attiecībā uz Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ jāatzīmē, ka attiecīgie likumi (Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums) neparedz ministriju un to pārstāvju lomu to pārvaldībā un ministriju pārstāvju iecelšanu, bet paredz, ka Latgales SEZ pārvalde ir Latgales plānošanas reģiona iestāde vai struktūrvienība, bet Rēzeknes SEZ pārvaldes pārraudzību īsteno pašvaldību kopīgi izveidota iestāde — Rēzeknes SEZ pārvalde, bet Rēzeknes SEZ augstākā kolektīvā uzraudzības un pārvaldes institūcija ir Rēzeknes SEZ pārvaldes uzraudzības padome. Šīm institūcijām pēc būtības ir noteikta publiskā funkcija kontrolēt un lemt par SEZ darbību, par saņemtajiem iesniegumiem, iekļaušanu speciālajā ekonomiskajā zonā un citiem jautājumiem, kas atbilst likuma ceturtā panta otrajā daļā minētajam. Attiecībā uz Rīgas brīvostu un Ventspils brīvostu jānorāda, ka pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi (brīvostu pārvalžu nolikumi) nosaka tikai to, ka abu šo ostu valdes ieceļ amatā uz pieciem gadiem, nenosakot detalizētāku regulējumu un prasības, bet Rīgas brīvostas valde un Ventspils brīvostas valde tika izveidotas saskaņā ar Ostu likuma redakciju, kas bija spēkā līdz 2022.gada 26.aprīlim. Ņemot vērā, ka ir paredzēts, ka šīs ostas turpmāk pārvaldītu publiskās kapitālsabiedrības, šo kapitālsabiedrību valdes locekļu un padomes locekļu ievēlēšanas jautājumu turpmāk regulētu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi.
Ņemot vērā, ka publisku personu kapitālsabiedrībās valdes vai padomes loceklis var jebkurā brīdī uz paša vēlēšanos atstāt šo amatu vai tikt no tā atsaukts un šādā situācijā ir nepieciešams steidzami nodrošināt kapitālsabiedrības rīcībspēju, nav ieteicams ieviest regulējumu, ka valsts amatpersonas vispār nedrīkst savienot savu amatu publiskas personas institūcijā, jo ministrijai kā kapitāla daļu turētājam ir nepieciešams nodrošināt, ka kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas ir rīcībspējīgas un ministrijas amatpersonu iecelšana padomes vai valdes locekļu amatos var būt risinājums īstermiņā, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības rīcībspēju līdz brīdim, kad konkursa rezultātā tiek atlasīti un ievēlēti amatos valdes vai padomes locekļi uz pilnu pilnvaru termiņu.
Otrs iespējamais risinājums būtu samazināt vai nenoteikt atalgojumu attiecīgajiem amatiem valsts kapitālsabiedrībās, ostu valdēs un SEZ, ja tie tiek savienoti ar valsts amatpersonas amatu, vai noteikt, ka to izpilde tiek iekļauta valsts amatpersonas pienākumos, nemainot valsts amatpersonas atlīdzību.
Atalgojuma nenoteikšanas risinājums vai risinājums noteikt valsts amatpersonai papildus pienākumus publiskas personas kapitālsabiedrībā/ostā/SEZ valsts amatpersonas esošās amata atlīdzības ietvaros nebūtu uzskatāms par atbilstošu Satversmei, jo Satversmes 107.pants nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu.
Atalgojuma samazināšanas risinājums varētu tikt izskatīts, ja attiecīgu pētījumu rezultātā tiktu pamatots, ka pašlaik šādiem amatiem publiskas personas kapitālsabiedrībās/ostās/SEZ ir noteikts salīdzinājumā ar līdzvērtīgiem amatiem privātajā sektorā un valstīs ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni neatbilstoši augsts atalgojums. Attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām jānorāda, ka maksimālā atalgojuma samazinājums, ja tāds būtu nepieciešams, būtu vienlīdz attiecināms uz visiem valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes locekļiem, neatkarīgi no tā vai šie amati tiek vai netiek savienoti ar valsts amatpersonas amatu publiskas personas institūcijā, un tas nevarētu tikt attiecināts tikai uz tiem padomes locekļiem, kuri savieno padomes locekļa amatu ar valsts amatpersonas amatu publiskas personas institūcijā.
Atbilstoši Ostu likuma 26.panta sestajai daļai mazās ostas valdes locekļa atalgojumu nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Attiecībā uz Rīgas brīvostu jānorāda, ka pašlaik, atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 28.janvāra noteikumiem Nr.61 “Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums”, brīvostas valdes locekļu atlīdzību par darbu brīvostas valdē nosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, bet attiecībā uz Ventspils brīvostu tieši to pašu nosaka Ministru kabineta 2020.gada 28.janvāra noteikumi Nr.62 “Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums”.
Ņemot vērā 2022.gadā veikto Atlīdzības likuma pārskatīšanu un normatīvajos aktos paredzēto, ka Rīgas ostas teritoriju turpmāk pārvaldītu valsts kapitālsabiedrība (Ventspils ostas gadījumā tas tā jau ir pašlaik), valdes locekļu un padomes locekļu atalgojuma ostās jautājumu turpmāk regulētu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi par atlīdzību valdes un padomes locekļiem, kas var tikt pārskatīti, balstoties uz jaunākiem pētījumiem par atalgojumu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem un tā atbilstību.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojektā ietvertajā grozījumu priekšlikumā definētās prasības ir samērīgas, jo tās, lai arī ierobežo atalgotu amatu savienošanas iespējas, joprojām ļauj savienot valsts amatpersonas pilnas slodzes amatu ar vēl vienu atalgotu nepilnas slodzes citu amatu, amatu slodzei kopā nepārsniedzot 125 % no normālā darba laika. Ieguvums būs sabiedrības uzticēšanās publiskai pārvaldei un labas pārvaldības principu īstenošanas pieaugums, paļaujoties, ka valsts amatpersonas velta atbilstošu laiku un sniedz atbilstošu ieguldījumu amata pienākumu izpildei, jo īpaši gadījumos, ja valsts amatpersona savieno savu amatu ar citu amatu. Likumprojekta ieviešanas ieguvums būs arī mazāka interešu konflikta rašanās iespējamība, jo grozījumu priekšlikums paredz, ka iestādes amatpersona nevarēs savienot amatu ar vairāk nekā vienu atalgotu vai citādi atlīdzinātu nepilnas slodzes amatu. Vienlaikus amatpersona varēs savienot amatu ar nepilnas slodzes amatu citās publiskas personas institūcijās, tādējādi dažādojot savu darba pieredzi un sniedzot savas zināšanas un pieredzi kā ieguldījumu citas institūcijas darbībā un pārvaldībā. Likumprojekta ieviešanai nav nepieciešamas papildu izmaksas no valsts un pašvaldību budžetiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Valsts pārvaldes un tiesiskā regulējuma pilnveidošana ir nepārtraukts process un interešu konflikta novēršana ir būtisks labas un godprātīgas pārvaldības aspekts, kas nodrošina efektīvu publisko naudas līdzekļu un publiskās pārvaldes darbinieku zināšanu izmantošanu, kā arī veicina sabiedrības uzticēšanos publiskajai pārvaldei.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Valsts kanceleja veiks datu apkopošanu par amatu savienošanas praksi publiskas personas institūcijāās, publisko personu kapitālsabiedrībās un SEZ un veiks šīs informācijas izvērtējumu.
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
30.06.2025.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Samērīgi organizēta amatu savienošanas prakse nodrošina interešu konfliktu iespējamības mazināšanos, pilnvērtīgāku valsts amatpersonu pienākumu izpildi, lielāku sabiedrības uzticību publiskās pārvaldes darbībai un tās efektivitātei.
Rādītājs
Iedzīvotāju politiskās uzticēšanas indekss (NAP rādītājs Nr. 420).
Politiskās uzticēšanas Ministru kabinetam indekss (NAP rādītājs Nr. 421).
Korupcijas uztveres indekss (NAP rādītājs Nr. 423).
Politiskās uzticēšanas Ministru kabinetam indekss (NAP rādītājs Nr. 421).
Korupcijas uztveres indekss (NAP rādītājs Nr. 423).
1.6. Cita informācija
Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Valsts amatpersonas
Ietekmes apraksts
Tiks ierobežotas valsts amatpersonu iespējas savienot savu amatu ar citiem atalgotiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem. Turpmāk valsts amatpersona varēs savu pilnas slodzes amatu savienot tikai ar vienu citu nepilnas slodzes amatu citās publiskas personas institūcijās.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Būs pieejama pēc sabiedriskās apspriešanas
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Būs pieejami pēc sabiedriskās apspriešanas
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kanceleja
- Visas publisko personu institūcijas un kapitālsabiedrības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Tiks samazināts amatu savienošanas gadījumu skaits, kas samazinās darba slodzi amatu savienošanas lūgumu izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Amatu savienošanas ierobežojumi sekmēs publiskās pārvaldes efektivitāti un sabiedrības uzticēšanos publiskās pārvaldes darbībai un tās efektivitātei. Tas būs izmērāms ar šādiem NAP2027 mērķa indikatoriem – Iedzīvotāju politiskās uzticēšanas indekss (NAP rādītājs Nr. 420), Politiskās uzticēšanas Ministru kabinetam indekss (NAP rādītājs Nr. 421), Korupcijas uztveres indekss (NAP rādītājs Nr. 423).
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi