Anotācija (ex-ante)

Viens no lidostas "Rīga" pamata uzdevumiem ir nodrošināt infrastruktūras pieejamību un tās spēju nodrošināt drošu pasažieru, lidojumu un kravu apkalpošanu. Ņemot vērā minēto, uzņēmuma prioritātes vidējā termiņā ir nodrošināt esošās infrastruktūras kvalitāti, lai saglabātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību un īstenotu attīstības projektus lidostas "Rīga" kapacitātes palielināšanai, bez kuriem nebūtu iespējams apkalpot prognozēto pasažieru un kravu pieaugumu. Pateicoties stabilam pasažieru skaita pieaugumam lidosta “Rīga” ir spējusi nodrošināt attīstību, nepalielinot galvenās maksas kopš 2009. gada un strādājot pēc “single till” jeb "vienas kases" regulatīvā modeļa principa, kas paredz aviācijas izmaksu daļēju kompensēšanu ar ne-aviācijas bruto peļņu.

Tomēr straujās inflācijas radītā izmaksu kāpuma (patēriņu cenu kāpums salīdzinot ar 2020. gada janvāri 2023. gada augustā sastāda 32,1 %), darba spēka izmaksu pieauguma (26,2% kāpums 2023. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni) un parādinstrumentu apkalpošanas izmaksu kāpuma (esošu un plānoto parādsaistību izmaksas), kā arī plānoto ievērojamo investīciju dēļ, ir nepieciešams palielināt MK noteikumos Nr. 111 ietvertās lidlaukā sniegto pakalpojumu maksas. Trīs gadu periodā no 2024. līdz 2026. gadam MK noteikumos Nr. 111 ietverto pakalpojumu izmaksu segšanai nepieciešams nodrošināt papildus ieņēmumus 4,95 miljonu euro apmērā.

Kopējās aviācijas investīciju vajadzības lidostā “Rīga” 2024. – 2026. gadā sasniedz 211 milj. euro, no tām ~58 % jeb 122 milj. euro tiek attiecinātas uz lidostas “Rīga” lietotājiem (aviopārvadātājiem), palielinot MK noteikumos Nr. 111 un Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumos Nr. 823 "Noteikumi par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 823) noteiktās maksas. Plānotās investīcijas, kas ietekmē MK noteikumos noteiktās maksas ietvertas investīcijas pasažieru termināļa kapacitātes uzlabošanai (termināļa paplašināšanas 6. kārta) 98,5 milj. euro apmērā, IT un drošības infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, kā arī vides un energoefektivitātes uzlabošanas projektu īstenošanai nepieciešamās investīcijas 23,5 milj. euro apmērā.

Eiropas Savienības dalībvalstu lidostām maksu noteikšanā ir jāņem vērā četrus galvenos principus — maksas nedrīkst būt diskriminējošas, tām ir jābūt saistītām ar izmaksām, to noteikšanai jābūt caurspīdīgai un procesā nepieciešama konsultēšanās ar lietotājiem. 

Lidostas “Rīga” izmaksu struktūras analīze un maksu pārskatīšana veikta, ņemot vērā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (turpmāk - ICAO) noteiktās vadlīnijas un papildināta ar jaunākajām nozares organizāciju rekomendācijām maksu politikas izstrādei, piemēram, Saloniki foruma vadlīnijām un MK noteikumus Nr. 540. Ņemot vērā minēti, izmaksu modelis ir izstrādāts saskaņā ar “single till” jeb "vienas kases" regulatīvo modeli, kā arī ICAO noteiktajiem lidostu tarifikācijas sistēmu principiem, kur attiecīgi galvenie principi ir šādi:
1. visām maksas iekasēšanas sistēmām, ciktāl iespējams, jābūt vienkāršām un piemērotām vispārējai lietošanai starptautiskajā lidostā;
2. maksām jābūt nediskriminējošām gan starp ārvalstu lietotājiem, gan vietējiem;
3. ir nepieciešams saglabāt maksimālu elastību, piemērojot visas tarifikācijas metodes, lai varētu ieviest uzlabotus paņēmienus to izstrādes gaitā.

Atbilstoši lidostas “Rīga” piesaistītā konsultanta “Ernst & Young Baltic” (turpmāk - EY), izstrādātajai maksu noteikšanas metodoloģijai, noteiktās pakalpojumu maksas veidojas, uz konkrēto pakalpojumu attiecinot tās izmaksas un resursus, kuri tieši vai netieši saistīti ar pakalpojumu sniegšanu. Tās aprēķinātas, izmantojot uz uzņēmuma darbību balstīto izmaksu aprēķināšanas metodi (ABC - Activity based costing) caur esošās izmaksu struktūras analīzi un izmaksu pārdales un attiecināšanas procesa pārskatīšanu. Vadoties pēc šīs metodikas tiek izdalītas drošības nodrošināšanas izmaksas tranzīta un transfēra pasažieriem. Attiecīgi izvērtējot lidostas “Rīga” noteikto maksu struktūru, tai skaitā centralizētās infrastruktūras noteiktās maksas, tika secināts, ka tās ir pārāk sadrumstalotas, un daļa no tām tiek piemērota par izlidojošo pasažieri. Lai mazinātu maksu administrēšanas izmaksas, un nodrošinātu, ka sistēma ir viegli saprotama gaisa pārvadātājiem, tika izstrādāts priekšlikums daļu maksu apvienot. Centralizētā infrastruktūra, ko paredzēts iekļaut pasažieru apkalpošanas maksā ir:
1. izlidošanas sektors;
2. bagāžas apkalpošanas infrastruktūra;
3. bagāžas apkalpošanas infrastruktūra transfēra bagāžai;
4. pasažieru nokļūšana uz/no termināla;
5. IT infrastruktūra.

MK noteikumu  Nr. 540 9. punkts nosaka, ka lidostas administrācija nodrošina, ka lidlauka maksas, tajā skaitā lidlauka maksu diferenciācija un pakalpojumu kvalitāte, tiek saskaņotas ar lidostas lietotājiem, savstarpēji konsultējoties. Ņemot vērā minēto, no 2022. gada novembra, atbilstoši MK noteikumu Nr. 540 prasībām, ir notikušas piecas lidostas “Rīga” konsultācijas starp lidostu “Rīga” un lidostas lietotājiem. Konsultācijās un balsojumā 2023. gada 27. jūlijā piedalījās visi aviopārvadātāji, kuri saskaņā ar lidostas “Rīga” lietotāju komitejas statūtiem bija iesnieguši pilnvaras pārstāvēt konkrēto pārvadātāju – kopā 10 (airBaltic, DHL, Finnair, Lufthansa, Norwegian, RAF-AVIA, Ryanair, Smartlynx Airlines, Turkish Airlines, Wizzair). Ar balsu vairākumu lidostas “Rīga” lietotāji atbalstīja lidostas maksu izmaiņu priekšlikumu. Tāpat jānorāda, ka maksu Noteikumu projekta izstrādes procesā tika ievēroti visi ICAO vadlīnijās un Saloniki foruma vadlīniju un MK. noteikumu Nr. 540 noteiktie galvenie principi.

Atbilstoši lidostas “Rīga” piesaistītā konsultanta EY sniegtajam izvērtējumam par starptautisko pieredzi un labāko praksi lidostu maksu noteikšanā, saskaņošanā un apstiprināšanā, ir secināts, ka, lidostai “Rīga” ir nepieciešams saglabāt maksu konkurētspēju reģionā. Attiecībā uz valstīm piederošām lidostām "single till" jeb “vienas kases” regulatīvā modeļa princips ir vēlamais modelis, jo tas, novērtējot komerciālos un aviācijas pakalpojumus, ļauj ņemt vērā ārējos faktorus un nodrošina efektīvāku kontroli pār lidostas kopējo peļņu. Tas arī ļauj mazākām, neregulētām lidostām efektīvāk konkurēt ar citām lidostām aviācijas maksu ziņā un samazina izmaksu attiecināšanas sarežģītību. Šāda pieeja ļautu lidostai “Rīga” nodrošināt vidi, kas stimulētu lidostas “Rīga” kā starptautiskā satiksmes centra izaugsmi ilgtermiņā. Līdz ar ko maksu noteikšanas principu "single till" arī turpmāk ir nepieciešams saglabāt.

Plānotais jauno maksu priekšlikuma periods ir trīs gadi, attiecīgi 2024.- 2026. gads, pēc kura lidostai “Rīga” atkārtoti jāizvērtē maksu izmaiņu nepieciešamība, ņemot vērā veiktās un plānotās investīcijas, pasažieru un lidojumu skaitu, resursu, darbaspēka un citas izmaksas. Jauno maksu priekšlikums ir aprēķināts, pamatojoties uz aviopārvadātāju 2023. gada sākumā lidostai “Rīga” iesniegtajām pārvadājumu apjomu prognozēm trīs gadu periodam. Jānorāda, ka maksu pārskatīšanas periods ir noteikts uz trim gadiem ar nosacījumu, ka tirgus ir stabils un nav būtisku svārstību ekonomiskajā vidē. Tomēr, lai lidosta “Rīga” saglabātu savu finansiālo stabilitāti, ir nepieciešams segt visas operatīvās izmaksas jeb OPEX, kā arī plānotos kapitālizdevumus (CAPEX).

Ievērojot augstāk minēto, Noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr. 111 2. punktu izteikt šādā redakcijā:
"2. Maksa par gaisa kuģa pacelšanos un nosēšanos, kas ietver skrejceļa un manevrēšanas ceļu, skrejceļa un manevrēšanas ceļu apgaismojuma, lidlauka vadības dienesta pakalpojumu un citas lidlauka infrastruktūras izmantošanu, ja infrastruktūra nepieciešama gaisa kuģa pacelšanās un nosēšanās nodrošināšanai, ir 3,39 euro par katriem 1000 gaisa kuģa maksimāli pieļaujamās pacelšanās masas kilogramiem (noapaļojot uz augšu līdz 10 kg) katrā pacelšanās un nosēšanās reizē, bet ne mazāk kā 50 euro. Treniņu lidojuma stundu pielīdzina vienai pacelšanās un nosēšanās reizei, bet par otro un katru nākamo stundu piemēro koeficientu 0,75, nepiemērojot minimālo maksu. Pārvadātājiem, kas izmanto elastīgas gaisa kuģa maksimāli pieļaujamās pacelšanās masas, aprēķinu veic, ņemot vērā lielāko maksimāli pieļaujamo pacelšanās masu, ar kuru gaisa kuģis ir sertificēts tā reģistrācijas valstī, un, ja gaisa kuģim ir vairākas maksimāli pieļaujamās pacelšanās masas, ņem vērā maksimālo masu.”

Papildus minētajam, Noteikumu projekts paredz mainīt MK noteikumu Nr. 111 3.2. apakšpunktā noteikto minimālās maksas apmēru, izsakot MK noteikumu 111 3.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
“3.2. par otro un katru nākamo stundu, bet šo noteikumu 2.¹ punktā minētajā gadījumā par ceturto un katru nākamo stundu – 0,14 euro par katriem 1000 gaisa kuģa maksimāli pieļaujamās pacelšanās masas kilogramiem, bet ne mazāk kā 50 euro.”

Noteikumu projekts paredz mainīt maksas par pasažieru termināļa infrastruktūras izmantošanu tranzīta un transfēra pasažieriem apmēru, vienlaikus mainot izmaksu attiecināšanu, izdalot termināļa infrastruktūras un drošības izmaksas transfēra  pasažieriem. Drošības izmaksu attiecināšana noteikta MK noteikumos Nr. 823. Noteikumu projekts paredz izteikt MK noteikumu Nr. 111 6. punktu šādā redakcijā:
“6. Maksa par pasažieru termināļa infrastruktūras izmantošanu tranzīta un transfēra pasažieriem (pasažieriem, kuri izlido no lidostas "Rīga" kontrolējamās teritorijas tajā pašā gaisa kuģī, ar kuru ielidojuši, vai citā gaisa kuģī) ir 0,71 euro par katru izlidojošo tranzīta un transfēra pasažieri.”

Noteikum projekts paredz mainīt MK noteikumu Nr. 111 4. punktā noteikto maksu par pasažieru un publisko uzgaidāmo telpu un gaiteņu, kā arī citas pasažieru apkalpošanai nepieciešamās pasažieru termināļu infrastruktūras (izņemot centralizēto infrastruktūru) izmantošanu, nosakot to 3,39 euro apmērā. Noteikumu projekts paredz izteikt MK noteikumu Nr. 111 4. punktu šādā redakcijā:
“4. Maksa par pasažieru un publisko uzgaidāmo telpu un gaiteņu, kā arī citas pasažieru apkalpošanai nepieciešamās pasažieru termināļu infrastruktūras (izņemot centralizēto infrastruktūru) izmantošanu (turpmāk – pasažieru maksa) ir 3,39 euro par katru izlidojošo pasažieri, kas nav tranzīta vai transfēra pasažieri.”

Lidostas “Rīga” galamērķu tīkla turpmāka attīstība Eiropas vienotā aviācijas tirgus ietvaros, piesaistot jaunus galamērķus un vienlaikus nezaudējot jau esošos galamērķus, ir apgrūtināta tirgus piesātinājuma, augstas konkurences un pārvadātāju ierobežotas kapacitātes dēļ. Par lidojumu tīkla nepastāvību Eiropā liecina Starptautiskās lidostu padomes (turpmāk – ACI) 2022. gada pētījums par lidostu konkurenci, kurā secināts, ka Eiropas gaisa pārvadājumiem raksturīga augsta lidojumu maršrutu mainība – ik gadu no 2010. līdz 2019. gadam vidēji 20-25% no kopējā lidojumu maršrutu skaita veidoja iepriekš neapkalpotie (jaunie) maršruti, kamēr teju tikpat liels īpatsvars maršrutu ik gadu tika atcelti, kas nozīmē, ka maršrutu tīkla attīstība lielā mērā ir balstīta uz kapacitātes pārvietošanu no viena lidojumu maršruta uz otru, bet kopējā savienojumu skaita izaugsme ir mērena.

Jauno galamērķu maksu atlaižu programmas ir īpaši mērķētas pārvadājumu attīstības veicināšanai ģeogrāfiski attālos tirgos, kur jaunu galamērķu atklāšana un regulāru lidojumu nodrošināšana ilgtermiņā pārvadātājiem ir saistīta ar būtiskām izmaksām. Pēc ACI pētījuma par lidostu maksu ietekmi uz pārvadātājiem, 2022. gadā vairāk nekā 50% gaisa pārvadātāju operatīvo izmaksu veido degvielas un darbaspēka izmaksas, kas ir tieši atkarīgas no lidojumu attāluma, turklāt vēl ap 5% operatīvo izmaksu ir saistītas ar aeronavigācijas maksām t.i. maksu par gaisa telpas izmantošanu. Esošā ģeopolitiskā situācija lidojumiem no Latvijas teritorijas uz galamērķiem Āzijas valstīs rada ierobežojumus, kas saistīti ar Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas gaisa telpas aplidošanu, kuras dēļ ir palielināts lidojumu attālums un attiecīgi – lidojumu nodrošināšanai paredzamās izmaksas.

Spēkā esošā jauno galamērķu atlaide noteikta 2017. gadā un paredz atlaides piešķiršanu pasažieru maksai, ja pārvadātājs vismaz vienu reizi nedēļā ne mazāk kā sešus mēnešus pēc kārtas uz lidostu "Rīga" un no tās jaunā lidojumu virzienā (par lidojumu jaunā virzienā neuzskata pārvadātāja atsāktus regulāros lidojumus pēc pārtraukuma maršrutā, kurā tas iepriekš lidojis, ja pārtraukums ir bijis mazāks par 12 mēnešiem), kas tālāks par 4200 km (mērot īsāko attālumu), uz lidlauku, uz kuru lidojumu pieteikuma brīdī regulāri lidojumi netiek veikti. Izpildot atlaides saņemšanas kritērijus, katram lidojumu maršrutā pārvadātajam pasažierim 3 gadus no lidojumu uzsākšanas tiek piemērota šāda pasažieru maksa, - pirmajā gadā maksu nepiemēro, otrajā gadā piemēro 0,75 euro, un trešajā gadā piemēro 1,00 euro. Kopš 2017. gada ir būtiski mainījies lidostas “Rīga” maršrutu tīkls un regulāro pārvadājumu attīstības dinamika, ko ir ietekmējusi gan COVID-19 krīze, gan ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas un ierobežojumi tīkla attīstībai – pie esošās situācijas nav iespējami regulārie pārvadājumi uz Ukrainu, Krieviju un Baltkrieviju, kas vēsturiski ir veidojuši būtisku lidostas tirgus daļu (16% pasažieru apjoma, 11 regulāro lidojumu galamērķi 2019. gadā). Tāpat šo valstu gaisa telpu izmantošanas ierobežojumu dēļ, kas rada paaugstinātas izmaksas, ir apgrūtināta COVID-19 krīzes dēļ zaudēto savienojumu atjaunošana un perspektīvu jauno savienojumu attīstība, piemēram, Āzijas reģionā, jo īpaši Vidusāzijas valstīs. Jānorāda, ka lidostas “Rīga” maršrutu attīstība ir mērķēta uz ģeopolitiskās situācijas ietekmē zaudēto tirgu un savienojumu aizvietošanu ar jauniem perspektīviem savienojumiem Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīs, uz kuriem regulārie lidojumi iepriekš nav izpildīti.

Kopš 2017. gada atlaides piešķiršanai noteiktos kritērijus ir izpildījuši un atlaidei kvalificējušies 2 galamērķi – Dubaija (4320 km attālumā) un Tenerife (4511 km attālumā), uz abiem galamērķiem lidojumi tika uzsākti 2021. gada septembrī, kas liecina, ka spēkā esošā jauno galamērķu atlaide, lai arī ir veicinājusi atsevišķu jaunu savienojumu attīstību un izaugsmi vidēji tālos lidojumu maršrutos, tās darbības laikā būtiski nav stimulējusi gaisa satiksmes savienojumu attīstību uz galamērķiem, kas būtiski pārsniedz 4200 km. Perspektīvais jauno savienojumu galamērķu skaits, kuru attālums no Rīgas pārsniedz 4200 km ir ierobežots. 4200 km attāluma areāla līnija no Rīgas aptuveni šķērso: Āzijas reģionā – Krasnojarskas apgabalu Krievijā, Ķīnas galējo rietumu robežu, Afganistānas teritoriju un Arābijas pussalas dienvidrietumu daļu, Āfrikā – Sahāras tuksnesi, Ziemeļamerikā – Kanādas ziemeļu teritorijas. Maršrutu tīkla attīstība šajos ģeogrāfiskajos reģionos uz galamērķiem, kur tas ir iespējams, daļēji jau ir īstenota esošās jauno galamērķu maksu atlaides ietvaros. Citi perspektīvie tirgi, kur iespējama jaunu savienojumu attīstība, atrodas būtiski tālākā attālumā nekā 4200 km, kas ir galamērķi Indijā (ne mazāk kā 5000 km attālumā), bet perspektīvie Ziemeļamerikas un citi Āzijas galamērķi (virs 6000 km attālumā). Lidojumus uz galamērķiem virs 6000 km (starpkontinentālos lidojumus) šobrīd tehniski nav iespējams nodrošināt, lidojumos neizmantojot platfizelāžas gaisa kuģus vai īpaši šim mērķim pielāgotus un sertificētus šaurfizelāžas gaisa kuģus. Šo gaisa kuģu izmaksas uz pasažieru sēdvietu ir būtiski lielākas nekā vidēja un īsa attāluma gaisa pārvadājumiem paredzētie šaurfizelāžas gaisa kuģiem, turklāt platfizelāžas gaisa kuģu rentablai izmantošanai regulāros pasažieru pārvadājumos pārvadātājam ir jāpiesaista būtiski lielāks pasažieru skaits.

Lai stimulētu starpkontinentālas regulārās pasažieru satiksmes attīstību lidojumos virs 6000 km no Rīgas, lidostai “Rīga” ir jānodrošina papildus šādu jauno galamērķu atlaide.

Pārvadātāju lidojumu tīkla attīstību nosaka pārvadājumu kopējās izmaksas, pārvadātājiem ap to bāzes lidostām, primāri attīstoties ģeogrāfiski tuvākos tirgos, kur lidojumu izmaksas ir zemākas un attiecīgi ir iespējams sasniegt augstākus rentabilitātes rādītājus. Piedāvājot lidostu maksu atlaides jaunu galamērķu uzsākšanai, ir iespējams samazināt kopējās pārvadājumu nodrošināšanas izmaksas attiecībā pret lidostas konkurentiem, tādā veidā radot konkurences priekšrocības attiecībā pret citām lidostām, kas konkurē par savienojumu piesaisti un iekļaušanos pārvadātāju maršrutu tīklā, un ir būtisks instruments maršrutu attīstības veicināšanai un konkurētspējas attīstībai.

Lai attīstīt savienojamību un palielinātu apkalpoto pasažieru skaitu ir izstrādāts priekšlikums mainīt veicināšanas programmu, tādā veidā ieviešot diferencētas atlaides jauniem lidojumu virzieniem. Lai veicināt tādu jaunu savienojumu un pasažieru piesaisti, kuros lidojumu uzsākšana bez lidostu maksu atlaidēm nesasniedz tirgū esošo pārvadātāju sagaidāmos darbības rentabilitātes radītājus jauna lidojumu savienojuma izveidei, ir jāievieš jauno galamērķu atlaižu programma. 

Jānorāda, ka jauno galamērķu maksu atlaižu programmas, kas noteiktas galamērķu attīstības stimulēšanai ar vairāku gadu termiņu un atšķirīgiem nosacījumiem atkarībā no jauno galamērķu attāluma, ir spēkā vairākās lidostas “Rīga” tiešo konkurentu lidostās:
1. Lietuvas lidostās ir 3 gadu programma, atlaides gan no pasažieru, gan pacelšanās-nosēšanās maksas. Tālajiem lidojumiem (definēts kā 3500km+) papildus atbalsts - 5 gadu programma, augstākas atlaides (Viļņā un Palangā: (Vilnius Airport and Palanga Airport Incentive Scheme from 1 April 2023.pdf (ltou.lt));
2. Somijas lidostu operatora “Finavia” apkalpotajās lidostās ir 3 gadu programma, atlaides gan no pasažieru, gan pacelšanās-nosēšanās maksa, tālajiem lidojumiem (definēts kā 3500km+) papildus atbalsts – 5 gadu programma, atbalsts pacelšanās-nosēšanās maksai (Route development support | Finavia);
3. Zviedrijas lidostu operatora “Swedavia” apkalpotajās lidostās ir 3 gadu programma, atlaides no pasažieru un pacelšanās-nosēšanās maksas, tālajiem lidojumiem no ARN un GOT (definēts kā valstis ārpus Eiropas, 5h lidojumu attālumā) 5 gadu programma (ndd-programme-2023.pdf (swedavia.se));
4. Norvēģijas lidostu operators “Avinor” – Oslo lidostā ir 3 gadu programma, atlaides no pasažieru un pacelšanās-nosēšanās maksas, starpkontinentālajiem lidojumiem (definēts kā >6h lidojums no OSL) 5 gadu programma (avinor-guidelines-startup-aid-w23s24.pdf).

Lai palielinātu jauno galamērķu piesaisti, tostarp uz galamērķiem, kas šobrīd nav apkalpoti vai nekvalificējas atlaižu saņemšanai, ir nepieciešams, saglabājot jauno galamērķu atlaidi pasažieru maksai, veikt izmaiņas atlaides piešķiršanas kritērijos, kā arī izstrādāt papildus jauno galamērķu atlaidi, kas īpaši stimulētu tālo lidojumu (virs 6000 km) attīstību un nodrošinātu lidostas “Rīga” konkurētspēju reģionā.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta direktīvas Nr. 2009/12/EK par lidostu maksām (turpmāk - Direktīva Nr. 2009/12/EK), 10. panta par Pakalpojumu diferenciāciju 1. apakšpunktā noteikto, kas pārņemts ar likumu „Par aviāciju” un MK noteikumu Nr. 540 8., 9. un 16. punktu, un proti: „Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai lidostas administrācijai ļautu dažādot konkrētu lidostas pakalpojumu, termināļu vai termināļu daļu kvalitāti un apjomu nolūkā sniegt īpaši pielāgotus pakalpojumus vai īpaši atvēlēt termināli vai termināļa daļu. Lidostas maksu lielumu var diferencēt atbilstīgi šādu pakalpojumu kvalitātei un apjomam, kā arī to izmaksām vai citam objektīvam un pārredzamam pamatojumam. Neskarot 3. panta prasības, lidostas administrācijas patur tiesības noteikt jebkādas šādas diferencētas lidostas maksas.” Tādējādi jānorāda, ka lidostai “Rīga” ir tiesības diferencēt sniegto aviācijas pakalpojumu maksas, nosakot pārvadājumu veicināšanas programmu. Noteikumu projektā lidostas „Rīga” lidlaukā sniegto pakalpojumu diferencētās maksas ir noteiktas atbilstoši Direktīvas Nr. 2009/12/EK 3. panta prasībām pēc skaidri definētiem, noteiktiem kritērijiem, ievērojot nediskriminācijas principu, kas paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka lidostas maksas nav diskriminējošas pret lidostas lietotājiem saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Tas neizslēdz iespēju sabiedrības un vispārējās interesēs lidostas maksas pielāgot, tostarp saistībā ar vides jautājumiem. Šādai pielāgošanai izmantotie kritēriji ir atbilstīgi, objektīvi un pārredzami. Ievērotas ir arī Direktīvas Nr. 2009/12/EK 6. panta par Konsultācijām un tiesisko aizsardzību 1. un 2. apakšpunkta prasības. Direktīvas Nr. 2009/12/EK 6.1. un 6.2. apakšpunkta prasības pārņemtas ar MK noteikumu Nr. 540 9.,12. – 17., 19. un 20. punktu. Lidosta „Rīga” pirms maksu diferencēšanas ir veikusi konsultācijas ar lidostas „Rīga” lietotājiem, kā tas ir minēts augstāk.  

Ņemot vērā minēto, Noteikumu projekts paredz sekojošas izmaiņas atlaides piešķiršanas kritērijiem attiecībā uz jauno galamērķu atlaidi no pasažieru maksas:
1. Atteikties no spēkā esošās minimālā lidojumu biežuma prasības (lidojumi vienu reizi nedēļā ne mazāk kā sešus mēnešus pēc kārtas) tā vietā nosakot minimālo sasniedzamo pasažieru apjoma kritēriju (3500 izlidojošo pasažieru 6 mēnešu laikā). Ņemot vērā, ka pasažieru skaitu nosaka izmantoto gaisa kuģu izmērs (sēdvietu skaits) un komerciālais aizpildījums (pārdoto sēdvietu skaits) kā arī izpildīto lidojumu skaits, nosakot minimālo pārvadājumu apjoma kritēriju kā pasažieru skaitu tiek ieviesta pārvadātājus mazāk ierobežojoša prasība, kas sniedz pārvadātājiem plašākas iespējas brīvi izvēlēties veidu, kā šo prasību sasniegt (piemēram, palielinot lidojumu biežumu, palielinot gaisa kuģa kapacitāti vai uzlabojot sēdvietu aizpildījuma rādītājus) atbilstoši to darbības stratēģijai un biznesa modelim;
2. Noteikt, ka atlaidi no pasažieru apkalpošanas maksas saņem jaunie galamērķi, kuru attālums no Rīgas pārsniedz 3000 km. Norādītais attālus noteikts ņemot vērā lidostas “Rīga” novietojuma attiecībā pret potenciālajiem neapkalpotajiem galamērķiem. Šobrīd atlaidi saņem galamērķi virs 4200 km attālumā no Rīgas – turpmāka attīstība ap 4000-5000 km attālumā no Rīgas ir ierobežota ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, tikmēr vairāki neapkalpotie tirgi/galamērķi vai galamērķi, uz kuriem regulārā satiksme nav atjaunota pēc COVID - 19 pandēmijas un/vai to atjaunošana ģeopolitiskās situācijas ietekmē ir saistīta ar papildus izmaksām, atrodas zem 4200 km sliekšņa (Vidusāzijas reģions, Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika un Eiropas galējā dienvidrietumu daļa). Lai veicinātu jaunu savienojumu vai stimulētu regulārās satiksmes atjaunošanu uz šiem galamērķiem, ir nepieciešams noteikt zemāku minimālo lidojuma attāluma slieksni – 3000 km, nosakot, ka atlaidi no pasažieru apkalpošanas maksas saņem jaunie galamērķi, kuru attālums no Rīgas pārsniedz 3000 km;
3. Palielināt minimālo pārtraukuma ilgumu, pēc kura galamērķis tiek uzskatīts par jaunu galamērķi, gadījumos, kad to apkalpo tas pats pārvadātājs, kas uz attiecīgo galamērķi iepriekš veicis regulāros reisus no šobrīd noteiktā minimālā pārtraukuma 12 mēnešiem uz 24 mēnešiem. Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu atlaides piešķiršanas mērķa sasniegšanu un nepieļautu, ka viens un tas pats pārvadātājs, veicot lidojumus neregulāri un ar pārtraukumiem atkārtoti saņemtu jauna galamērķa atlaides par 3 gadu periodu, piemēram, ja lidojumi tiek pārtraukti 2. atlaides saņemšanas gadā, bet tiek atjaunoti pēc 12 mēnešiem, tādējādi atkārtoti saņemot 1. gada atlaides;
4. Saglabāt spēkā esošās jauno galamērķu atlaižu programmas darbības termiņu, kas paredz nodrošināt atlaides 3 gadus pēc lidojumu uzsākšanas, pakāpeniski samazinot katra nākamā gada laikā piemērojamo atlaides apmēru. Šāda kārtība, kas paredz augstākas atlaides piemērošanu pirmajā gadā pēc lidojumu uzsākšanas, ar ko saistītas būtiskas pārvadātāju sākotnējās investīcijas, kam seko pakāpeniska atlaides samazināšana turpmākajos gados, tiek noteikta ar mērķi nodrošināt, ka pārvadātāji trīs gadu laikā no lidojumu uzsākšanas spēj nodrošināt galamērķa rentabilitāti un turpmāku ilgtspējīgu attīstību bez maksu atlaižu piemērošanas. Jaunajiem galamērķiem plānots noteikt sekojošas atlaides no atjaunotās pasažieru apkalpošanas maksas (3,39 euro):
1. gadā – maksu nepiemēro (100% atlaide);
2. gadā – piemērojamā maksa ir 1,02 euro (70% atlaide);
3. gadā – piemērojamā maksa ir 1,70 euro (50% atlaide).
Ņemot vērā, ka šobrīd spēkā esošā jauno galamērķu atlaide, kas noteikta pasažieru apkalpošanas maksai nav sekmējusi starpkontinentālo savienojumu attīstību un nav pamats uzskatīt, ka to būtiski varētu sekmēt arī jauno galamērķu atlaide lidojumiem virs 3000 km, ir nepieciešams piešķirt papildus atlaidi lidojumiem virs 6000 km. 

Tā kā papildus izmaksas, kas saistītas ar tālo lidojumu nodrošināšanu, galvenokārt saistītas ar lielāku vai īpaši pielāgotu gaisa kuģu izmantošanu, papildus atlaides iespējams piešķirt, samazinot ar gaisa kuģa izmantošanu saistītās lidostas maksas. Šo apsvērumu dēļ jaunajiem galamērķiem virs 6000 km lidojuma attālumā no Rīgas, saglabājot citus iepriekš aprakstītos saņemšanas kritērijus, noteikta atlaide arī pacelšanās-nosēšanās maksai, kā arī tiek saglabāta spēkā esošā kārtība attiecībā uz gaisa kuģa stāvvietas maksu piemērošanas kārtību (pirmās 3h bez maksas). Jaunajiem galamērķiem virs 6000 km plānots noteikt sekojošas atlaides no atjaunotās pacelšanās-nosēšanās maksas (3,39 euro):
1. gadā – maksu nepiemēro (100% atlaide);
2. gadā – piemērojamā maksa – 1,02 euro (70% atlaide);
3. gadā – piemērojamā maksa – 1,70 euro (50% atlaidi).

Pārvadātājam, kas uzsāktu lidojumus no Rīgas uz galamērķi virs 6000 km attālumā un sasniegtu pārējos atlaides piešķiršanas noteikumus, tiktu piemērota atlaide gan pasažieru apkalpošanas, gan pacelšanās-nosēšanās maksai, bet gaisa kuģa stāvvietas maksa netiktu piemērota pirmajām 3 stāvvietas izmantošanas stundām.

ACI 2022. gadā veiktā pētījuma rezultāti norāda uz augstu konkurenci par gaisa pārvadātāju kapacitāti, kā arī aptveres teritoriju pasažieru piesaisti Eiropas lidostu starpā, kas laikā posmā no 2016. līdz 2019. gadam ir pastiprinājusies un sagaidāms, ka saistībā ar COVID-19 pandēmijas radītajām izmaiņām tirgū un ģeopolitiskās situācijas radītajiem izaicinājumiem, turpinās pastiprināties arī nākotnē.

Eiropas vienotā aviācijas tirgus ietvaros pārvadātāji ir sasnieguši ļoti augstu kapacitātes mobilitāti un šādā veidā nostiprinājuši ietekmi uz tirgu – gaisa pārvadātāji spēj ātri pārvietot kapacitāti no vienas lidostas/tirgus uz citām lidostām/tirgiem, kur pastāv tiem izdevīgāki darbības nosacījumi un priekšnosacījumi augstāku darbības rezultātu sasniegšanai (t. sk. uz lidostām, kas ar tarifu politikas palīdzību nodrošina pārvadātāju darbības izmaksu samazinājumu attiecībā pret citām lidostām). Par augstu kapacitātes mobilitāti liecina pārvadātāju kapacitātes izvietošana vairākās bāzes lidostās – 2023. gadā Ryanair kapacitāte ir izvietota 91 bāzes lidostās, WizzAir – 35 bāzes lidostās, bet Norwegian – 9 bāzes lidostās. Tāpat jānorāda, ka pēdējos gados vērojama arī lielākā lidostas “Rīga” tirgus dalībnieka airBaltic pastiprināta kapacitātes izvietošana ārpus Rīgas un Baltijas reģiona – 2022. gadā atvērta bāze Tamperē, 2023. gada ziemas sezonā tiks atvērta bāze Grankanārijā, kopumā – 5 bāzes lidostas. Saskaroties ar darbību nelabvēlīgi ietekmējošiem apstākļiem (piemēram, izmaksu palielinājumu) kādā no bāzes lidostām, pārvadātāji var lemt koncentrēt turpmāko attīstību citās bāzes lidostās vai pieņemt lēmumu daļēji vai pilnībā pārvietot kapacitāti uz citām lidostām, kur pastāv labvēlīgāki nosacījumi un ir iespējams sasniegt augstākus darbības rezultātus. Par to, ka lidostas ar tarifu politikas palīdzību savstarpēji konkurē par pārvadātāju kapacitātes piesaisti, liecina fakts, ka 95% lidostu Eiropā ir spēkā esošas tirgus stimulācijas programmas/lidostu maksu atvieglojumi.

Atbilstoši lidostas “Rīga” aplēsēm jauno galamērķu atlaižu programmas atlaides ietvaros vidēji gadā spēj nodrošināt tiešo izlidojošo pasažieru skaita palielinājumu par 28 tūkstošiem. Tikmēr Stratēģijas aviācijas apjomu prognozēs, uz kuru pamata noteiktas lidostas “Rīga” maksas, no 2024. līdz 2026. gadam plānotā tiešo izlidojošo pasažieru izaugsme sastāda vidēji 247 tūkstošus pasažieru gadā, kas nozīmē, ka tiešo pasažieru skaita izaugsmes veicināšanai ir jānodrošina papildus veicināšanas mehānismi. No 2024. līdz 2026. gadam lielākais aviācijas ieņēmumu pieaugums ir saistīts nevis ar lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu izmaņu radīto pieaugumu, bet šajā periodā plānoto pasažieru skaita palielinājumu. Līdz ar to, lai nodrošinātu lidostas “Rīga” stratēģisko mērķu sasniegšanu, ir kritiski svarīgi sasniegt prognozēto pasažieru skaitu. Tā kā tikai ar jauno galamērķu piesaistes veicināšanas programmu nav iespējams sasniegt pasažieru skaita pieaugumu, lidostas “Rīga” piesaistītais konsultants EY  ir rekomendējis pieauguma atlaides ieviešanu, lai nodrošinātu plānotā pasažieru skaita sasniegšanu un veicinātu prognozēto apjomu pārsniegšanu, tādā veidā uzlabojot lidostas “Rīga” finanšu rādītājus.

Jāņem vērā, ka lidosta “Rīga” konkurē ar citām Baltijas valstu lidostām par tiešo pasažieru piesaisti Baltijas reģionā, kā arī plašākā reģionā – par pārvadātāju kapacitātes piesaisti. Veicot konkurences analīzi par tirgus situāciju Baltijā, kas ietver Baltijas lidostu maksu un pieejamo atlaižu salīdzinājumu ar lidostas “Rīga” maksu izmaiņu un plānoto maksu atlaižu piedāvājumu, ir secināts, ka lidostas “Rīga” tirgus dalībnieki, kas 2023. gadā nodrošina līdz pat 90% pasažieru tirgus daļu (AirBaltic, Ryanair, Wizz Air), Lietuvas lidostās saņem 20-30% lidostu maksu atlaides. Pie šādiem nosacījumiem izmaksas, kas pārvadātājiem rodas viena tiešā izlidojošā pasažiera pārvadāšanai no Viļņas lidostas, saņemot 30% maksu atlaidi, ir vidēji par 0,44 euro zemākas nekā paredzēts lidostas “Rīga” maksu izmaiņu piedāvājumā (VA “Civilās aviācijas aģentūra” novirzāmās maksas  un aeronavigācijas maksas netiek ņemtas vērā). Lietuvas lidostās spēkā esošā tarifu politika būtiski pastiprina Lietuvas aviācijas tirgus konkurences priekšrocības, ko nodrošina gan tuvāks lidojumu attālums līdz galvenajiem noieta tirgiem Eiropā (piemēram, 2023. gada janvārī-jūlijā uz galamērķiem Eiropā no lidostas “Rīga” tika pārvadāti 97% pasažieru), gan augstāks aptveres teritorijas iedzīvotāju skaits un ekonomiskās attīstības līmenis nekā lidostas “Rīga” tuvējā aptveres teritorijā. Apzinoties lidostas “Rīga” aptveres teritorijas ierobežoto iedzīvotāju skaitu un valsts ekonomiskās labklājības līmeni, nākotnes tiešo pasažieru skaita izaugsmes mērķu sasniegšanai nozīmīga loma ir pasažieru piesaistei no visām Baltijas  valstīm (lidostas “Rīga” aptveres teritorijas paplašināšana).

Lai paplašinātu lidostas “Rīga” aptveres teritoriju, piesaistot pasažierus no plašāka reģiona, ir jāattīsta tāds pakalpojumu kopums un jāveicina konkurētspējīgs lidojumu tīkla un cenu piedāvājums, kas motivētu lielāku skaitu Baltijas reģiona pasažieru par lidojuma sākuma/beigu punktu izvēlēties tieši lidostu “Rīga”. Tas ir sasniedzams, papildus jauno galamērķu maksu atlaidēm nosakot maksu atlaides, kas veicina visaptverošu tiešo pārvadājumu izaugsmi lidostas “Rīga” maršrutu tīkla ietvaros. Tāpat papildus ir nepieciešams kompensēt ģeopolitikas seku dēļ zaudēto tirgu pasažieru apjomus ar pasažieriem no citiem tirgiem, pēc iespējas ātrāk atgūstot pirms COVID – 19 pandēmijas apkalpoto gaisa pasažieru skaitu.

Jānorāda,ka pastāv risks, ka neieviešot atlaižu programmu, lidostā “Rīga” varētu būt sagaidāms -7% (-678 tūkst.) pārvadāto tiešo pasažieru samazinājums trīs gadu periodā, pārvadātājiem samazinot savu klātbūtni lidostā “Rīga”, attiecībā pret prognozēto, kas radītu lidostai  “Rīga” ievērojamus neiegūtos ieņēmumus, kā rezultātā lidosta “Rīga” strādātu ar ievērojamiem zaudējumiem šajā periodā. Turpretim piemērojot atlaides, varētu sagaidīt pasažieru apjomus, kas ļautu izpildīt Stratēģijas prognozes, un nodrošinātu, ka lidosta “Rīga” strādā ar peļņu šajā periodā.

Attiecīgi ir secināms, ka atlaižu programma ir ekonomiski pamatota, un jebkurš tirgus dalībnieks rīkotos līdzīgi, ieviešot tirgus veicināšanas pasākumus, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus, saglabātu konkurētspēju un apjoma pieaugumu. Papildus norādāms, ka pārvadāto tiešo pasažieru samazinājums negatīvi ietekmētu ne tikai lidostas “Rīga” saimnieciskās darbības rādītājus, bet arī mazinātu ieņēmumus arī citās ar tūrismu saistītās nozarēs.

Lai nodrošinātu, ka lidosta “Rīga” sasniedz prognozēto pasažieru skaita pieaugumu, saglabā konkurētspēju reģionā un sasniedz savus stratēģiskos mērķus, papildus izstrādātajām lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu priekšlikumiem, un jaunu galamērķu veicināšanas programmai, lidostā “Rīga” ir ieviešama pasažieru skaita pieauguma veicināšanas programma.

Tāpat lai nodrošinātu pārskatāmību un pārredzamību par sagaidāmajām darbības izmaksām, lidostas “Rīga” atlaižu piedāvājums izstrādāts trīs gadu periodam (2024-2026) un paredz noteikt atlaidi no pasažieru apkalpošanas maksas pārvadātāja nodrošinātam pasažieru pieaugumam ar sekojošiem nosacījumiem:
- 2024. gadā piemērot 100% atlaidi no pasažieru maksas par pasažieru pieaugumu, kas pārsniedz pārvadātāja 2019. gadā pārvadāto tiešo izlidojošo pasažieru skaitu;
- 2025. gada 1. ceturksnī plānots piemērot 100% atlaidi no pasažieru maksas par pasažieru pieaugumu, kas pārsniedz pārvadātāja 2019. gada 1. ceturksnī pārvadāto tiešo izlidojošo pasažieru skaitu;
- 2025. gada 2.-4. ceturksnī plānots piemērot diferencētu atlaidi – 50% maksu atlaidi pirmajiem  par pasažieru pieaugumu pret 2024. gada 2.-4. ceturksni;
- 2026. gadā plānots piemērot diferencētu atlaidi par pasažieru pieaugumu pret 2025. gada attiecīgo periodu.

2024. gadā lidostas “Rīga” stratēģijā ir paredzēts sasniegt 104% no 2019. gadā pārvadāto tiešo pasažieru skaita. Lai veicinātu šī mērķa sasniegšanu (atgriešanos pie pirms COVID-19 pandēmijas tiešo pasažieru skaita, t.sk. kompensējot zaudētos tirgus ģeopolitiskās situācijas ietekmē, kas 2019. gadā veidoja ~16% pasažieru skaita), 2024. gadā pieauguma atlaidi plānots  piešķirt pārvadātāju tiešo izlidojošo pasažieru skaita pieaugumam, kas pārsniedz pārvadātāja 2019. gada apjomus (atlaižu saņēmēji: gaisa pārvadātāji, kas atjaunojuši un palielinājuši pasažieru skaitu attiecībā pret 2019. gadu). Lai nodrošinātu vienlīdzības principu ievērošanu, gaisa pārvadātāji, kas nav veikuši lidojumus 2019. gadā, bet nodrošina tos 2024. gadā (jauni pārvadātāji), saņem atlaidi par katru pasažieri (100% pieaugums pret 2019. gadu).

Tā kā lidojumu saraksts un gaisa pārvadātāju plānošana balstās uz lidojumu sezonām (ziemas/vasaras sezonas), lai nodrošinātu vienādus atlaides piešķiršanas kritērijus vienas sezonas ietvaros, 2024. gada atlaides piešķiršanas nosacījumi tiek saglabāti arī 2025. gada 1. ceturksnī (līdz 2024.-2025. gada ziemas sezonas beigām). Sākot no 2025. gada 2. ceturkšņa, pieauguma atlaides tiktu piešķirtas par tiešo pasažieru skaita pieaugumu pret iepriekšējo gadu, piemērojot diferencētu atlaidi (atlaižu saņēmēji: pārvadātāji, kas nodrošina pasažieru izaugsmi pret iepriekšējo gadu). Pieauguma atlaide no 2025. gada 2. ceturkšņa tiktu diferencēta – tiešo izlidojošo pasažieru skaita pieaugumam līdz 30 000 gadā tiktu piemērota 50% atlaide no pasažieru maksas, bet katram nākamajam pasažierim virs 30 000 sliekšņa tiktu piemērota 100% atlaide no pasažieru maksas.

Atlaides diferenciācijas slieksnis noteikts, pamatojoties uz Stratēģijā prognozēto vidējo tiešo pasažieru skaitu pasažieru lidojumos 2024.-2026. gadā (vidēji 84 pasažieri lidojumā), kas nozīmē, ka lai sasniegtu 30 000 tiešo izlidojošo pasažieru pieaugumu gadā, pieņemot, ka vidējais pasažieru skaits reisā saglabājas nemainīgs, pārvadātājam ir jānodrošina viens papildus lidojums dienā, kas lidostai “Rīga” nodrošina papildus ienākumus no citām aviācijas maksām – gaisa kuģu pacelšanās-nosēšanās, stāvvietu maksa, u.c. Vienlaikus 30 000 tiešo pasažieru skaita pieaugumu var sasniegt arī, palielinot sēdvietu aizpildījumu un palielinot sēdvietu kapacitāti. Lidosta “Rīga” , nosakot atlaides diferenciācijas slieksni, nav noteikusi papildus ierobežojumus attiecībā uz pārvadātāju tirgus daļu – ir definēti skaidri kritēriji, ko spēj izpildīt visi tirgus dalībnieki un atlaižu gradācija nav uzskatāma par pārmērīgu. Tā kā 2025. gadā diferencētas atlaides piemērošana stātos spēkā ar 2. ceturksni un tiktu piemērota 9 mēnešus, 2025. gada noteiktais slieksnis 22 500 ir iegūts, dalot pilna gada noteikto slieksni (30 000) proporcionāli 2025. gada atlaides saņemšanas perioda mēnešu skaitam. Atlaižu programmas darbības periodā, lai kvalificētos katra nākamā perioda atlaides saņemšanai, pārvadātājiem tiks noteikta pasažieru skaita pieauguma nepārtrauktības prasība – jānodrošina nepārtraukta pasažieru skaita izaugsme gadu no gada.

Noteikumu projektā paredzētās jauno galamērķu un pasažieru skaita pieauguma atlaides nesummējas. Pārvadājumu apjoms, kas kvalificējas un saņem jauno galamērķu atlaides, netiek ņemts vērā, aprēķinot tiešo pasažieru skaita pieauguma atlaides.  Vērtējot nosacījumus un piemērojot gaisa pārvadājumu veicināšanas programmas, jāņem vērā šobrīd Eiropā pastāvoša tendence gaisa pārvadātājiem veidojot apvienības vai dažādas savstarpējās sadarbības vai pārvaldības formas. Šādu dažādu sadarbības/pārvaldības formu ietvaros nereti vairāki gaisa kuģu ekspluatanti apvienojas vai izveido jaunu gaisa kuģu ekspluatantu. Ievērojot, ka aviācijas nozarē lidostu veidotajā statistikā šādas sadarbības/pārvaldības formas, kurā vairāki gaisa kuģu ekspluatanti savstarpēji sadarbojas (piemēram, izveidota vienota rezervācijas platforma biļešu iegādei, vienota apkalpošana, saskaņota stratēģija un vienota atpazīstamība), tiek uzskaitīti kā viens gaisa kuģu ekspluatants, norādītais būtu jāņem vērā, vērtējot Noteikumu projektā norādīto kritēriju atbilstību, lai piemērotu gaisa pārvadājumu veicināšanas programmu.  
Kopš 2017. gadā, kad tika pieņemti šobrīd spēkā esošie MK noteikumi Nr. 111, Eiropā ir pastiprinājusies pārvadātāju konsolidācija pārvadātāju apvienībās jeb grupās (Ryanair Group, WizzAir Group, Norwegian Group). Vienas pārvadātāju grupas ietvaros var būt apvienoti vairāki gaisa kuģa ekspluatanti (turpmāk - AOC) un pārvadātāju operacionālo vajadzību dēļ tiek izveidoti jauni AOC. Jaunu pārvadātāju grupā ietilpstošu AOC reģistrācija tiek veikta ar nolūku mazināt darbības izmaksas, iegūt konkurētspējas priekšrocības un nodrošinot piekļuvi tirgiem. Šāda prakse ir pastiprinājusies Brexit rezultātā - pārvadātājiem izpildot prasības, kas nodrošinot piekļuvi Lielbritānijas tirgum pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības. Tomēr jāņem vērā, ka viena pārvadātāja grupā ietilpstošam AOC nepastāv konkurences attiecības ar citiem tās pašas pārvadātāju grupas AOC, jo tos vieno saskaņota stratēģija un vienota rezervācijas platforma biļešu iegādei, kas pasažieriem nodrošina pārvadātāja atpazīstamību un vienotu apkalpošanu, neatkarīgi no atšķirīgu AOC izmantošanas. Arī lidostu statistikā šādos gadījumos visi grupas pārvadātāji/AOC tiek uzskatīti par vienu tirgus dalībnieku. Ievērojot minēto, piemērojot pārvadātājiem veicināšanas programmas, lidosta “Rīga” vadīsies un piemēros iepriekš minēto aviācijā pastāvošo praksi.