23-TA-6: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumos Nr. 149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumos Nr. 149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu"" (turpmāk – Projekts) pārņem Padomes 2013. gada 5. decembra direktīvas, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom (turpmāk – Direktīva 2013/59/Euratom) atsevišķas prasības.
Ievērojot Eiropas Komisijas 2021. gada 2. decembra argumentēto atzinumu pārkāpumu procedūras lietā Nr. 2020/2078 (turpmāk – Argumentētais atzinums) un Eiropas Savienības tiesas lietā Ca-762/22 Eiropas Komisija pret Latvijas Republiku (turpmāk - Tiesas lieta C762/22) norādīto, nepieciešams nacionālajos normatīvos aktos ietvert Direktīvas 2013/59/Euratom 73., 101. un 102. panta prasības attiecībā uz pienākumu izveidot optimizētas aizsardzības stratēģijas piesārņoto teritoriju apsaimniekošanai un esošo apstarošanas situāciju pārvaldības konkrētiem aspektiem.
Lai pārņemtu atsevišķas Direktīvas 2013/59/Euratom prasības, nacionālajos tiesību aktos transponējot prasības, kas norādītas pārkāpumu procedūrā Nr. 2020/2078, Projekta 2. punkts paredz svītrot Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumu Nr. 149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 149) 10. nodaļu un Projekta 3. punkts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 149 ar 10.1 nodaļu, kā arī Projekta 1. punktā tiek skaidroti atsevišķi Direktīvas 2013/59/Euratom termini, savukārt Projekta 4. punkts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 149 13. pielikumu.
Ievērojot Eiropas Komisijas 2021. gada 2. decembra argumentēto atzinumu pārkāpumu procedūras lietā Nr. 2020/2078 (turpmāk – Argumentētais atzinums) un Eiropas Savienības tiesas lietā Ca-762/22 Eiropas Komisija pret Latvijas Republiku (turpmāk - Tiesas lieta C762/22) norādīto, nepieciešams nacionālajos normatīvos aktos ietvert Direktīvas 2013/59/Euratom 73., 101. un 102. panta prasības attiecībā uz pienākumu izveidot optimizētas aizsardzības stratēģijas piesārņoto teritoriju apsaimniekošanai un esošo apstarošanas situāciju pārvaldības konkrētiem aspektiem.
Lai pārņemtu atsevišķas Direktīvas 2013/59/Euratom prasības, nacionālajos tiesību aktos transponējot prasības, kas norādītas pārkāpumu procedūrā Nr. 2020/2078, Projekta 2. punkts paredz svītrot Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumu Nr. 149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 149) 10. nodaļu un Projekta 3. punkts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 149 ar 10.1 nodaļu, kā arī Projekta 1. punktā tiek skaidroti atsevišķi Direktīvas 2013/59/Euratom termini, savukārt Projekta 4. punkts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 149 13. pielikumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts izstrādāts, lai pārņemtu Direktīvas 2013/59/Euratom atsevišķas prasības saistībā ar Eiropas Komisijas pārkāpumu procedūru Nr. 2020/2078 un Tiesas lietu C-762/22, kā arī Projektā tiek skaidroti atsevišķi Direktīvas 2013/59/Euratom termini.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Direktīva 2013/59/Euratom nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem, savukārt MK noteikumi Nr. 149 nosaka prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu atbilstoši radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipiem, kā arī jonizējošā starojuma dozu limitus attiecībā uz iedzīvotājiem.
Saistībā ar Direktīvas 2013/59/Euratom nepilnīgu prasību pārņemšanu, Eiropas Komisija uzsāka pārkāpumu procedūru Nr. 2020/2078 pret Latvijas Republiku (turpmāk - Latvija).
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. pants attiecas uz pienākumu izveidot optimizētas aizsardzības stratēģijas piesārņoto teritoriju apsaimniekošanai, šī panta mērķis ir izveidoto optimizētas aizsardzības stratēģijas piesārņoto teritoriju apsaimniekošanai gadījumā, ja šāds piesārņojums notiek, piemēram, pēc negadījuma t.sk. citā valstī, vai ja piesārņotā zona nav zināma un tiek atklāta; 101. un 102. pants nosaka prasības attiecībā uz esošo apstarošanas situāciju pārvaldības konkrētiem aspektiem, šo pantu mērķis ir panākt, ka dalībvalstis organizē stratēģiju izstrādi, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību ne tikai esošajām apstarošanas situācijām, kas jau ir zināmas, bet arī tām, kas var rasties vai tikt konstatētas nākotnē. Papildus Direktīvas 2013/59/Euratom 102. pants,nosaka, ka dalībvalstis uztic atbildību par stratēģiju īstenošanu un nodrošina pienācīgu koordināciju starp attiecīgajām personām, kas iesaistītas stāvokļa uzlabošanas pasākumu un aizsargpasākumu īstenošanā. Eiropas Komisija uzsver, ka šis dalībvalstu pienākums nav atkarīgs no tā, vai pastāv jau apzinātas esošas apstarošanas situācijas.
2020. gada 2. jūlijā tika saņemts Eiropas Komisijas formālais paziņojums pārkāpumu procedūras lietā Nr. 2020/2078, kurā norādīts, ka Eiropas Komisija nav spējusi noskaidrot, kuri transponēšanas pasākumi attiecas uz atsevišķiem Direktīvas 2013/59/Euratom noteikumiem, t.sk. attiecībā uz 73., 101. un 102. pantu.
Latvija 2020. gada 2. oktobra atbildes vēstulē uz Eiropas komisijas formālo paziņojumu norādīja, ka Latvijas ieskatā Direktīvas 2013/59/Euratom 73. pants nav jāpārņem Latvijas likumdošanā, jo Latvijā nav teritoriju, uz kurām attiektos panta prasības, savukārt attiecībā uz Direktīvas 2013/59/Euratom 101.un 102. pantu Latvija norādīja, ka, ievērojot, ka saskaņā ar Direktīvas 2013/59/Euratom 100. pantu, ir apzināts, ka Latvijā nav esošo apstarošanas situāciju, kas varētu radīt apdraudējumu no radiācijas drošības viedokļa, tad stratēģijas nav nepieciešams izstrādāt un attiecīgi arī īstenot.
Argumentētajā atzinumā Eiropas Komisija konstatē, ka Latvijā nav veikti nekādi pasākumi Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta transponēšanai valsts tiesību aktos, līdz ar to Latvija nespēs sasniegt 73. panta mērķi, proti, izveidot optimizētas aizsardzības stratēģijas piesārņoto teritoriju apsaimniekošanai, gadījumā, ja šāds piesārņojums notiek, piemēram, pēc negadījuma Latvijā vai citā valstī, vai ja piesārņotā zona nav zināma un tiek atklāta. Attiecībā uz 101. pantu norādīts, ka šī panta mērķis ir panākt, ka dalībvalstis organizē stratēģiju izstrādi, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību ne tikai esošajām apstarošanas situācijām, kas jau ir zināmas, bet arī tām, kas var rasties vai tikt konstatētas/atklātas nākotnē. Ja šādu stratēģiju nav, 101.pants nevar būt pilnībā iedarbīgs atbilstoši tajā izvirzītajam mērķim, kā to prasa ES judikatūra. Arī attiecībā uz Direktīvas 2013/59/Euratom 102.pantu Eiropas Komisija uzskata, ka, tā kā nav ieviesti nekādi pasākumi esošo apstarošanas situāciju pārvaldības stratēģiju īstenošanai, 102.pants nevar būt pilnībā iedarbīgs atbilstoši tajā izvirzītajam mērķim. Turklāt 102.pantā ir skaidri noteikts, ka dalībvalstis uztic atbildību par stratēģiju īstenošanu un nodrošina pienācīgu koordināciju starp attiecīgajām personām, kas iesaistītas stāvokļa uzlabošanas pasākumu un aizsargpasākumu īstenošanā. Šis dalībvalstu pienākums nav atkarīgs no tā, vai pastāv jau apzinātas esošas apstarošanas situācijas. Ja nākotnē Latvijā rastos apstarošanas situācija, nebūtu pietiekami daudz laika šādus īstenošanas pasākumus ieviest expost tā, lai nodrošinātu koordināciju starp līdzatbildīgiem dienestiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka direktīvas 101. un 102.pants Latvijas tiesību aktos nav transponēts.
Latvija 2022. gada 2.februāra atbildes vēstulē uz Argumentēto atzinumu atzina, ka Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta, 101. panta un 102. panta prasības nav pārņemtas un tās tiks pārņemtas, veicot grozījumus normatīvajos aktos, tādējādi novēršot atsevišķas Latvijas nacionālā regulējuma neatbilstības Eiropas Savienības regulējumam par drošības pamatstandartiem aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem. Latvijas atbildes vēstulē norādīts, ka, lai pārņemtu norādītās Direktīvas 2013/59/Euratom normas, tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā". Tomēr, veicot normatīvo aktu izvērtējumu secināts, ka Argumentētajā atzinumā norādītās Direktīvas 2013/59/Euratom pantu prasības nepieciešams pārņemt MK noteikumos Nr. 149.
Saistībā ar Direktīvas 2013/59/Euratom nepilnīgu prasību pārņemšanu, Eiropas Komisija uzsāka pārkāpumu procedūru Nr. 2020/2078 pret Latvijas Republiku (turpmāk - Latvija).
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. pants attiecas uz pienākumu izveidot optimizētas aizsardzības stratēģijas piesārņoto teritoriju apsaimniekošanai, šī panta mērķis ir izveidoto optimizētas aizsardzības stratēģijas piesārņoto teritoriju apsaimniekošanai gadījumā, ja šāds piesārņojums notiek, piemēram, pēc negadījuma t.sk. citā valstī, vai ja piesārņotā zona nav zināma un tiek atklāta; 101. un 102. pants nosaka prasības attiecībā uz esošo apstarošanas situāciju pārvaldības konkrētiem aspektiem, šo pantu mērķis ir panākt, ka dalībvalstis organizē stratēģiju izstrādi, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību ne tikai esošajām apstarošanas situācijām, kas jau ir zināmas, bet arī tām, kas var rasties vai tikt konstatētas nākotnē. Papildus Direktīvas 2013/59/Euratom 102. pants,nosaka, ka dalībvalstis uztic atbildību par stratēģiju īstenošanu un nodrošina pienācīgu koordināciju starp attiecīgajām personām, kas iesaistītas stāvokļa uzlabošanas pasākumu un aizsargpasākumu īstenošanā. Eiropas Komisija uzsver, ka šis dalībvalstu pienākums nav atkarīgs no tā, vai pastāv jau apzinātas esošas apstarošanas situācijas.
2020. gada 2. jūlijā tika saņemts Eiropas Komisijas formālais paziņojums pārkāpumu procedūras lietā Nr. 2020/2078, kurā norādīts, ka Eiropas Komisija nav spējusi noskaidrot, kuri transponēšanas pasākumi attiecas uz atsevišķiem Direktīvas 2013/59/Euratom noteikumiem, t.sk. attiecībā uz 73., 101. un 102. pantu.
Latvija 2020. gada 2. oktobra atbildes vēstulē uz Eiropas komisijas formālo paziņojumu norādīja, ka Latvijas ieskatā Direktīvas 2013/59/Euratom 73. pants nav jāpārņem Latvijas likumdošanā, jo Latvijā nav teritoriju, uz kurām attiektos panta prasības, savukārt attiecībā uz Direktīvas 2013/59/Euratom 101.un 102. pantu Latvija norādīja, ka, ievērojot, ka saskaņā ar Direktīvas 2013/59/Euratom 100. pantu, ir apzināts, ka Latvijā nav esošo apstarošanas situāciju, kas varētu radīt apdraudējumu no radiācijas drošības viedokļa, tad stratēģijas nav nepieciešams izstrādāt un attiecīgi arī īstenot.
Argumentētajā atzinumā Eiropas Komisija konstatē, ka Latvijā nav veikti nekādi pasākumi Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta transponēšanai valsts tiesību aktos, līdz ar to Latvija nespēs sasniegt 73. panta mērķi, proti, izveidot optimizētas aizsardzības stratēģijas piesārņoto teritoriju apsaimniekošanai, gadījumā, ja šāds piesārņojums notiek, piemēram, pēc negadījuma Latvijā vai citā valstī, vai ja piesārņotā zona nav zināma un tiek atklāta. Attiecībā uz 101. pantu norādīts, ka šī panta mērķis ir panākt, ka dalībvalstis organizē stratēģiju izstrādi, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību ne tikai esošajām apstarošanas situācijām, kas jau ir zināmas, bet arī tām, kas var rasties vai tikt konstatētas/atklātas nākotnē. Ja šādu stratēģiju nav, 101.pants nevar būt pilnībā iedarbīgs atbilstoši tajā izvirzītajam mērķim, kā to prasa ES judikatūra. Arī attiecībā uz Direktīvas 2013/59/Euratom 102.pantu Eiropas Komisija uzskata, ka, tā kā nav ieviesti nekādi pasākumi esošo apstarošanas situāciju pārvaldības stratēģiju īstenošanai, 102.pants nevar būt pilnībā iedarbīgs atbilstoši tajā izvirzītajam mērķim. Turklāt 102.pantā ir skaidri noteikts, ka dalībvalstis uztic atbildību par stratēģiju īstenošanu un nodrošina pienācīgu koordināciju starp attiecīgajām personām, kas iesaistītas stāvokļa uzlabošanas pasākumu un aizsargpasākumu īstenošanā. Šis dalībvalstu pienākums nav atkarīgs no tā, vai pastāv jau apzinātas esošas apstarošanas situācijas. Ja nākotnē Latvijā rastos apstarošanas situācija, nebūtu pietiekami daudz laika šādus īstenošanas pasākumus ieviest expost tā, lai nodrošinātu koordināciju starp līdzatbildīgiem dienestiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka direktīvas 101. un 102.pants Latvijas tiesību aktos nav transponēts.
Latvija 2022. gada 2.februāra atbildes vēstulē uz Argumentēto atzinumu atzina, ka Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta, 101. panta un 102. panta prasības nav pārņemtas un tās tiks pārņemtas, veicot grozījumus normatīvajos aktos, tādējādi novēršot atsevišķas Latvijas nacionālā regulējuma neatbilstības Eiropas Savienības regulējumam par drošības pamatstandartiem aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem. Latvijas atbildes vēstulē norādīts, ka, lai pārņemtu norādītās Direktīvas 2013/59/Euratom normas, tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā". Tomēr, veicot normatīvo aktu izvērtējumu secināts, ka Argumentētajā atzinumā norādītās Direktīvas 2013/59/Euratom pantu prasības nepieciešams pārņemt MK noteikumos Nr. 149.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Eiropas Komisija Argumentētajā atzinumā un Tiesas lietas C-762/kura mērķis ir izveidot optimizētas aizsardzības stratēģijas piesārņoto teritoriju apsaimniekošanai gadījumā, ja šāds piesārņojums notiek, piemēram, pēc negadījuma Latvijā vai citā valstī, vai ja piesārņotā zona nav zināma un tiek atklāta.
Risinājuma apraksts
Projekta 2. punkts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 149 10. nodaļu, savukārt Projekta 3. punkts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 149 ar 10.1 nodaļu. Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta 1. punkta a)-e) apakšpunkti tiek pārņemti ar Projekta 3. punktu, paredzot šīs prasības MK noteikumu Nr. 149 163.31. un 163.36. apakšpunktos attiecībā uz nepieciešamajām prasībām, kas jāiekļauj piesārņoto zonu aizsardzības stratēģijā.
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta 2. punkts tiek pārņemts Projekta 3. punktā, kas paredz, ka MK noteikumu Nr. 149 163.6 punkts un šī punkta apakšpunkti nosaka atbildīgā par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldība stratēģijas izstrādi uzdevumus attiecībā uz zonām ar ilglaicīgi palikušo radioaktīvo piesārņojumu, kurās ir nolemts, ka ir atļauts dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās norises. MK noteikumu Nr. 149. 163.7 punkts nosaka, ka lēmumu par atļauju dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās darbības zonās ar ilglaicīgu palikušo radioaktīvo piesārņojumu pieņem Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs.
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta 2. punkts tiek pārņemts Projekta 3. punktā, kas paredz, ka MK noteikumu Nr. 149 163.6 punkts un šī punkta apakšpunkti nosaka atbildīgā par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldība stratēģijas izstrādi uzdevumus attiecībā uz zonām ar ilglaicīgi palikušo radioaktīvo piesārņojumu, kurās ir nolemts, ka ir atļauts dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās norises. MK noteikumu Nr. 149. 163.7 punkts nosaka, ka lēmumu par atļauju dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās darbības zonās ar ilglaicīgu palikušo radioaktīvo piesārņojumu pieņem Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs.
Problēmas apraksts
Eiropas Komisija Argumentētajā atzinumā un Tiesas lietas C-762/22 lietas pieprasījumā norādījusi, ka Latvija nav transponējusi Direktīvas 2013/59/Euratom 101. pantu, kura mērķis ir panākt, ka dalībvalstis organizē stratēģiju izstrādi, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību ne tikai esošajām apstarošanas situācijām, kas jau ir zināmas, bet arī tām, kas var rasties vai tikt konstatētas nākotnē.
Risinājuma apraksts
Direktīvas 2013/59/Euratom 101. panta 1. punkts tiek pārņemts Projekta 3. punktā, paredzot, ka MK noteikumu Nr. 149 163.1 un 163.3 punkts, nosaka, ka radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju izstrādā esošās apstarošanas situācijām un tajā iekļauj pasākumus, kas ir samērīgi ar riskiem un aizsargpasākumu efektivitāti. Savukārt MK noteikumu Nr. 149 163.4 punkts nosaka, ka lēmumu par stratēģijas izstrādi pieņem Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs. Attiecībā uz Direktīvas 2013/59/Euratom 101. panta 2. punktu, Projekta 3. punktā tiek paredzēts, ka MK noteikumu Nr. 149 163.31. un 163.32. apakšpunkti nosaka, ka stratēģijā jāiekļauj īstenojamie mērķi un atbilstoši standartlīmeņi.
Problēmas apraksts
Eiropas Komisija Argumentētajā atzinumā un Eiropas Savienības tiesas lietas Nr. C-762/22 lietas pieprasījumā norādījusi, ka Latvija nav transponējusi Direktīvas 2013/59/Euratom 102. pantu, kurā noteikts, ka dalībvalstis uztic atbildību par stratēģiju īstenošanu un nodrošina pienācīgu koordināciju starp attiecīgajām personām, kas iesaistītas stāvokļa uzlabošanas pasākumu un aizsargpasākumu īstenošanā.
Risinājuma apraksts
Direktīvas 2013/59/Euratom 102. pants tiek pārņemts ar Projekta 3. punktu. 102. panta 1. punkts, kas paredz atbildības piešķiršanu par stratēģijas īstenošanu ir noteikta MK noteikumu Nr. 149 163.5punktā. 102. panta 2. punkts un 3. punkts attiecībā uz stratēģijas īstenošanai paredzētajiem aizsardzības pasākumiem un stratēģijas īstenošanas laikā radušos dozu sadalījuma novērtējumu ir noteikts MK noteikumu Nr. 149 163.95. un 163.96. apakšpunktos, paredzot, ka šos uzdevumus veic atbildīgais par stratēģijas īstenošanu. Savukārt Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 4. punkta un tā apakšpunktu prasības attiecībā uz darbībām, ko veic atbildīgie par stratēģijas īstenošanu ir noteiktas Projekta 3. punktā, paredzot, ka MK noteikumu Nr. 149 163.9 punktā un 163.97.-163.910. apakšpunkti paredz šīs prasības.
Problēmas apraksts
Šobrīd MK noteikumos Nr. 149 netiek skaidroti termini, tomēr, pārņemot Direktīvas 2013/59/Euratom 73., 101. un 102. panta prasības, nepieciešams skaidrot atsevišķus terminus: "aizsardzības pasākumi", "esošā apstarošanas situācija", "plānotas apstarošanas situācija", "sanācijas pasākumi", "standartlīmenis".
Risinājuma apraksts
Projekta 1. punktā tiek skaidroti sekojoši termini: "aizsardzības pasākumi", "esošā apstarošanas situācija", "plānotas apstarošanas situācija", "sanācijas pasākumi", "standartlīmenis".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Par pārkāpuma procedūru un tiesu
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- zemes īpašnieki
Ietekmes apraksts
Zemes īpašniekiem, kuram bijusi izšķiroša ietekme uzņēmumā, kas veicis darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras dēļ šim īpašniekam piederošajā zemes īpašumā radusies piesārņota vieta un zemes īpašnieki, ja zeme iegūta īpašumā pēc tam, kad piesārņoto vietu konstatējis Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs, būs pienākums izstrādāt radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju un segt izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanācijas pasākumiem.
Juridiskās personas
- operators, kas veicis, veic vai paredzējis veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem
- zemes īpašnieki
Ietekmes apraksts
Operatoriem, kas veicis, veic vai paredzējis veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru dēļ radusies piesārņotā vieta, vai veic darbības piesārņotā vietā būs pienākums izstrādāt radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju un segt izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanācijas pasākumiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32013L0059
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Savienības Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīva 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom
Apraksts
Projekts tiešā veidā pārņem Direktīvas 2013/59/Euratom 73., 101. un 102. panta prasības. Prasības, kas izriet no Direktīvas 2013/59/Euratom normatīvajos aktos Eiropas savienības dalībvalstīm bija jāpārņem līdz 2018. gada 6. februārim.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Savienības Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīva 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2013/59/Euratom 4. panta 35. punkts
1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2013/59/Euratom 4. panta 62. punkts
1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2013/59/Euratom 4. panta 68. punkts
1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2013/59/Euratom 4. panta 84. punkts
1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2013/59/Euratom 4. panta 88. punkts
1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta 1 .punkts
3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības, jo nosaka, ka piesārņoto zonu pārvaldībai tiek izstrādātas aizsardzības stratēģijas nevis tikai optimizētās aizsardzības stratēģijas un paredz, ka šajās stratēģijās tiek iekļautas prasības, kas noteiktas Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta pirmā punkta prasības ne tikai vajadzības gadījumā, bet visos gadījumos, kad šī stratēģija ir izstrādājama.
Direktīvas 2013/59/Euratom 73.panta 2.punkts
3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 101.panta 1.punkts
3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 101. panta 2. punkts
3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 1. punkts
3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 2. punkts
3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 3. punkts
3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 4. punkts
3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Attiecībā uz Direktīvas 2013/59/Euratom transponēšanu 2020. gada 2. jūlijā uzsākta Eiropas Komisijas pārkāpuma procedūra Nr. 2020/2078 un saistībā ar šo pārkāpumu procedūru 2022. gada 19. decembrī no Eiropas Savienības Tiesas ir saņenta informācija par prasības pieteikumu, kuru iesniedza Eiropas Komisija pret Latviju un kurā Eiropas Komisija lūdz konstatēt, ka Latvija, vēlākais līdz 2018. gada 6. februārim, nepieņemot un/vai nepaziņojot visus pasākumus, ar kuriem valsts tiesību aktos transponē Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīvu 2013/59/Euratom nav pilnībā izpildījusi savus Direktīvas 2013/59/Euratom 106. pantā noteiktos pienākumus.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts vides dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Vidi ietekmēs pozitīvi, jo paredz izstrādāt optimizētas aizsardzības stratēģijas radioloģiski piesārņoto teritoriju apsaimniekošanai gadījumā, ja šāds piesārņojums notiek, piemēram, pēc negadījuma Latvijā vai citā valstī, vai ja radioloģiski piesārņotā zona nav zināma un tiek atklāta, kā arī paredz stratēģiju izstrādi, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību ne tikai esošajām apstarošanas situācijām, kas jau ir zināmas, bet arī tām, kas var rasties vai tikt konstatētas/atklātas nākotnē.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veselību ietekmēs pozitīvi, jo paredz izstrādāt optimizētas aizsardzības stratēģijas radioloģiski piesārņoto teritoriju apsaimniekošanai gadījumā, ja šāds piesārņojums notiek, piemēram, pēc negadījuma Latvijā vai citā valstī, vai ja radioloģiski piesārņotā zona nav zināma un tiek atklāta, kā arī paredz stratēģiju izstrādi, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību ne tikai esošajām apstarošanas situācijām, kas jau ir zināmas, bet arī tām, kas var rasties vai tikt konstatētas/atklātas nākotnē.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi