Anotācija (ex-ante)

Atsevišķi ES tiesību akti un to normas, uz kurām ir atsauces noteikumos Nr. 296, vairs nav spēkā vai ir grozītas, tāpēc ir nepieciešami precizējumi.

Tehnisko risinājumu uzlabojums zivsaimniecības datu sniegšanai ļauj atteikties no datu sniegšanas papīra formā.

1) Lai precizētu noteikumu Nr. 296 normas atbilstoši  Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, tika izdarīti tehniskie precizējumi:
a) ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. novembra Regulas (ES) 2020/1781, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1139 attiecībā uz zvejas kapacitātes samazināšanu Baltijas jūrā un Regulu (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz galīgu zvejas darbību pārtraukšanu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu un Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi zvejojošās flotēs, (turpmāk – regula 2020/1781) 4. un 5. punktu, ar kuriem tika mainīts (samazināts) nozvejotās mencas, kā arī nozvejotās brētliņas un reņģes vai citu pelaģisko sugu daudzums, kuru sasniedzot zvejniekam jāizkrauj nozveja tikai apstiprinātajās ostās vai izkraušanas vietās, noteikumos Nr. 296 izdarīti atbilstoši 8.23.1 un 8.23.2. apakšpunkta grozījumi (noteikumu projekta 17. un 18. punkts). Vienlaikus, lai, mainoties regulā 2016/1139 noteiktajam daudzumam, turpmāk nebūtu jāgroza noteikumi Nr. 296, noteikumu projektā iekļauta vispārīga atsauce uz Eiropas Savienības tiesību akta normu, kurš nosaka attiecīgos nozveju apjomus, nenorādot konkrētu daudzumu;
b) tā kā regula 2019/1241 aizstāj regulu Nr. 2187/2005, uz kuru ir atsauce noteikumos Nr. 296, noteikumu projektā precizēta attiecīgā atsauce 16.2. apakšpunktā (noteikumu projekta 22. punkts). Vienlaikus, lai papildus pasargātu akmeņplekstu resursus, noteikumos Nr. 296 noteikts, ka atļautās akmeņplekstu piezvejas apjoms piekrastes ūdeņos nepārsniedz trīs procentus no nozvejas apjoma (sk. anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu “Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem”);
c) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta otro daļu "regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs". Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos, un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Lai nepārrakstītu attiecīgās regulas normu, kas ir tieši piemērojama, noteikumos Nr. 296 ir svītrots 23.1. apakšpunkts attiecībā uz dažu zivju sugu mazizmēra piezvejas aizliegumu (noteikumu projekta 27. punkts). Noteikumu projektā atbilstoši precizētas arī atsauces uz šo apakšpunktu (noteikumu projekta 25. punkts);
d) tā kā noteikumu Nr. 296 27.1.4.2. un 27.1.4.3. apakšpunktā ir atsauce uz regulu (EK) Nr. 1198/2006, kas vairs nav spēkā, minētie apakšpunkti tiek atbilstoši precizēti (noteikumu projekta 28. punkts). Noteikumu projekta 11. un 12. punkts tika atbilstoši precizēti ar atsaucēm uz šiem apakšpunktiem;
e) noteikumu Nr. 296 22.4. apakšpunkta (noteikumu projekta 26. punkts) precizējumi saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (turpmāk – KZP regula) 15. pantā paredzēto ikgadējas elastības mehānismu, kā arī ar mencas specializētās zvejas liegumu, kas Baltijas jūrā ir spēkā kopš 2020. gada, tāpēc norma ir precizēta ar palīgteikumu "ja ir atļauta specializētā zveja", kas attiecīgajā gadījumā ļaus to piemērot. Ar KZP regulas 15. panta 8. punktu tika ieviests elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tā kā KZP regulas 15. panta 8. punkta prasības ir saistītas arī ar citām regulām, tostarp ikgadējo Baltijas jūru kvotu regulu, ar to katru gadu nosakot, kuras sugas ir drošās bioloģiskās robežās un kuras ne, noteikumu projekta 26. punktā iekļauta vispārīga atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem zivsaimniecības jomā.

2) Ņemot vērā datu sniegšanu LZIKIS un tehniskās iespējas pārskatu sagatavošanai ar sistēmā iesniegtajiem zvejnieku datiem,  noteikumu projektā paredzēti šādi grozījumi:
a) svītrot noteikumu Nr. 296 8.4. apakšpunktu (noteikumu projekta 9. punkts) un 8.4.¹ apakšpunktu (noteikumu projekta 10. punkts), kurā zvejniekiem noteikts pienākums apkopot nozvejas datus par nozvejas apjomu pa zivju sugām katrā zvejas apakšrajonā vai piekrastes zvejas vietā un iesniegt pārskatu par zveju Valsts vides dienestā (turpmāk – VVD), kā arī par zveju ar reņģu stāvvadiem Rīgas jūras līcī un informāciju par reņģu nozveju par katrām piecām dienām un iesniegt to VVD. Šādi operatīvi dati VVD, kā arī citām zvejas kontrolē un uzraudzībā iesaistītājām iestādēm tagad ir pieejami LZIKIS, tāpēc var atteikties no šādu datu apkopojuma turpmākas iesniegšanas. Attiecīgi tiek svītrots noteikumu Nr. 296 3. pielikums (noteikumu projekta 37. punkts);
b) precizēt noteikumu Nr. 296 8.17. apakšpunktu (noteikumu projekta 15. punkts), nosakot zvejnieka pienākumu glabāt uz kuģa zvejas licenci un īpašu pilnvarojumu tikai tad, ja to prasa Eiropas Savienības normatīvie akti, piemēram, kad Latvijas zvejnieks zvejo citas valsts ūdeņos un var tikt pakļauts tās zvejas inspekcijai, kurai nav LZIKIS pieejas, lai pārliecinātos par zvejnieka spēkā esošo licenci;
c) 2021. gada 1. janvārī stājās spēkā noteikumu Nr. 296 prasība par piekrastes komerczvejā iegūtās nozvejas datu reģistrēšanu elektroniskajā zvejas žurnālā LZIKIS. Lai pilnveidotu šo kārtību un salāgotu sistēmas tehniskās iespējas ar noteikumu prasībām, ņemot vērā praktisko datu ievadīšanas pieredzi LZIKIS, jāizdara atbilstoši noteikumu Nr. 296 grozījumi, precizējot 8.3. apakšpunktu (noteikumu projekta 7. punkts). Noteikumu Nr. 296 8.3.1. apakšpunktā zvejniekiem, kas zvejo piekrastes ūdeņos, noteikts pienākums nozvejas datus elektroniski reģistrēt informācijas sistēmā. Savukārt 8.3.2. apakšpunktā zvejniekiem, kas zvejo aiz piekrastes, noteikts pienākums zvejas datus reģistrēt zvejas darbību ziņošanas sistēmā atbilstoši Eiropas Savienības normatīviem aktiem. Datu reģistrēšana zvejas darbību ziņošanas sistēmā noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, (turpmāk – Padomes Regula Nr. 1224/2009) 15. pantā un Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, (turpmāk – Komisijas Īstenošanas regula Nr. 404/2011) II nodaļā "Zvejas žurnāls, izkraušanas deklarācija un pārkraušanas deklarācija elektroniskā formā". Lai nepārrakstītu attiecīgo regulu normu, kas ir tieši piemērojamas, noteikumu Nr. 296 8.3.2. apakšpunktā ir iekļauta vispārīga atsauce uz Eiropas Savienības normatīviem aktiem zvejas kontroles jomā.
Ievērojot iepriekšminēto, noteikumu projekta 8. punktā (noteikumu Nr. 296 8.3.² apakšpunkts) attiecīgi noteikta informācijas sistēmas lietotāja tiesību saņemšanas kārtība un rīcība situācijās, kad tehnisku iemeslu dēļ zvejas datus nav iespējams ievadīt informācijas sistēmā. Šādā gadījumā zvejnieks par to paziņo VVD un līdz sistēmas darbības atjaunošanai zvejas datus reģistrē papīrā formā piekrastes zvejas žurnāla veidlapā. Šādam nolūkam var tikt izmantota noteikumu Nr. 296 1. pielikumā noteiktā veidlapa. Savukārt 24 stundu laikā pēc informācijas sistēmas darbības atjaunošanas vai pirms nākamā zvejas reisa, ja to uzsāk ne vēlāk kā 24 stundas pēc iepriekšējā reisa beigām, par zvejas datu reģistrāciju atbildīgā persona papīra formā reģistrētos datus ievada informācijas sistēmā. Pašlaik LZIKIS neparedz iespēju sistēmas lietotājiem izsūtīt automātiskus paziņojumus. Sistēmas lietotāji informē LZIKIS projekta vadītāju, kas sniedz tehnisko atbalstu, par jebkurām grūtībām un problēmām saistībā ar zvejas datu reģistrāciju. Pēc problēmas novēršanas vai konsultāciju sniegšanas LZIKIS projekta vadītājs (telefoniski vai e-pastā) informē konkrēto personu, kurai ir bijušas problēmas ar datu reģistrēšanu, par sistēmas darbības atjaunošanu. Nākotnē Zemkopības ministrija plāno izstrādāt apziņošanas mehānismu, ar kura palīdzību sistēmas lietotāji saņems aktuālo informāciju gan par sistēmas darbību, gan par grozījumiem zveju regulējošo normatīvo aktu prasībās. Tā kā LZIKIS pašlaik neparedz sistēmas lietotāju kopējo apziņošanās mehānismu, sistēmas lietotāji arī tiek informēti individuāli;
d) tā kā obligātā prasība par pašpatēriņa zvejā iegūtās nozvejas datu reģistrēšanu elektroniskajā zvejas žurnālā LZIKIS stāsies spēkā tikai 2023. gada 1. janvārī un līdz tam tos var reģistrēt piekrastes zvejas žurnālā, kas ir papīra formā, noteikumu Nr. 296 noslēguma jautājumi ir papildināti ar normu, kas precizē papīra formas zvejas žurnāla iesniegšanas kārtību VVD (noteikumu projekta 36. punkts). Šajā nolūkā jāprecizē arī 1. pielikums "Piekrastes zvejas žurnāla veidlapa" (noteikumu projekta 37. punkts). 
1. pielikumā "Piekrastes zvejas žurnāla veidlapa" ir noteikta prasība piekrastes zvejniekam zvejas žurnāla ailes "Nozveja no" datus reģistrēt pirms zvejas darbību uzsākšanas. Tas palīdzētu uzlabot zvejas kontroli, tā ka inspektoriem būtu pieejama informācija par zvejnieka zvejas rīku ievietošanu. Vienlaikus šī prasība būtu papildu zvejas kontroles atbalsta rīks situācijās, kad piekrastes ūdeņos iegūtā nozveja tiek svērta pēc tās transportēšanas. Ņemot vērā piekrastes zvejas specifiku, zvejniekiem, kas zvejo ar noteiktiem zvejas rīkiem, tiks atļauts svērt nozveju un attiecīgi reģistrēt nozvejas datus pēc tās transportēšanas. Svēršana pēc transportēšanas nozīmē to, ka nozveja tiek transportēta bez tās apjomu apliecinošiem dokumentiem (tas ir pieļaujams saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1224/2009 68. panta sesto punktu), tāpēc, kontrolējot transportlīdzekļus, VVD inspektori vismaz varētu pārliecināties par to, ka transportējamās zivis ir no konkrētā zvejnieka nozvejas;
e) tika identificēta to kuģu kategorija, kuru lielākais garums nesasniedz 12 m un kuri zvejo aiz piekrastes ūdeņiem. Ņemot vērā šādu kuģu tehnisko raksturojumu un garumu, uz tiem nav uzstādītas iekārtas, kas nodrošinātu elektronisko zvejas datu reģistrēšanu. Padomes Regulas Nr. 1224/2009 15. pantā noteikts, ka zvejas kuģu kapteiņi, kuru kuģa lielākais kopējais garums ir 12 metru vai vairāk, elektroniski reģistrē 14. pantā minēto informāciju un vismaz reizi dienā to elektroniski nosūta karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei. Tāpēc zvejas kuģu kapteiņi reģistrē nozvejas datus atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajam zvejas žurnāla paraugam papīra formā, kas noteikta Komisijas Īstenošanas regulas Nr. 404/2011 29. un 30. pantā un 6. pielikumā. Minētās normas paredz, ka zvejas kuģa kapteinis, kura kuģa lielākais garums ir 10 metri vai vairāk un uz kura kuģi neattiecas prasība par zvejas žurnāla datu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu, Kontroles regulas 14., 21. un 23. pantā minētos zvejas žurnāla datus, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas aizpilda un iesniedz papīra formā saskaņā ar 6. pielikuma apvienotā zvejas žurnāla, izkraušanas deklarācijas un pārkraušanas deklarācijas paraugu. Lai nodrošinātu atbilstību zvejas noteikumu un ES regulu prasībām, zvejnieki aizpilda zvejas žurnālu papīra formā, kurš ir klāt zvejas darbību laikā. Savukārt, lai nodrošinātu operatīvos zvejas datus un zvejas produktu elektronisko izsekojamību, šie zvejas dati ir jāievada sistēmā. Pašlaik to ir iespējams izdarīt tikai no datora (datus nav iespējams ievadīt, piemēram, no viedtālruņa). Lai radītu tehnisko risinājumu nozvejas datu elektroniskajai reģistrēšanai šiem kuģiem, noteikumu Nr. 296 noslēguma jautājumi ir papildināti ar normu, kas paredz zvejas datu reģistrācijas kārtību līdz tehniskā risinājuma izstrādei (noteikumu projekta 35. punkts). Zemkopības ministrija par šo risinājumu informēs zvejniekus.
 
3) Atbilstoši VVD ierosinājumiem, lai uzlabotu un nodrošinātu efektīvāku kontroli:
a) precizēt noteikumu Nr. 296 10.5.1. apakšpunktu (noteikumu projekta 19. punkts) vārdus "100 m no krasta" aizstājot ar vārdiem "100 metriem no krastam piegulošās ūdenslīnijas";
b) paredzēt nosacījumu, ka pašpatēriņa zvejā piešķirto āķu limits jālieto kā viena jeda. Ievērojot VVD priekšlikumu, precizēts noteikumu Nr. 296 12. punkts (noteikumu projekta 20. punkts), nosakot, ka pašpatēriņa zvejai drīkst lietot vienu āķu jedu;
c) ņemot vērā VVD zvejas noteikumu kontroles praksi, lai nepārprotami reglamentētu zvejas procesa darbības arī attiecībā uz tām personām, kas Zvejniecības likuma izpratnē nav zvejnieki, noteikumos Nr. 296 iekļauts 7.¹ apakšpunkts (noteikumu projekta 6. punkts). Līdzīgs regulējums paredzēts arī Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 295 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos" 26. punktā. VVD praksē ir bijuši gadījumi, kad fiziskā persona, kas nebija saņēmusi zvejas atļauju (licenci), piekrastes ūdeņos izmantoja zvejas rīkus. Tā kā noteikumu Nr. 296 izpratnē šāda persona nevar atzīta par zvejnieku, to nevar saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar Zvejniecības likumu. Savukārt noteikumu precizējumi skaidri noteiks aizliegumu personām atrasties piekrastē vai tās tiešā tuvumā ar jebkuriem zvejas rīkiem, ja personai nav derīgas zvejas atļaujas (licences) zvejas rīku lietošanai vai ja attiecīgajā laikā to lietošana ir aizliegta, kā arī citus aizliegumus personām, kas minēti noteikumu projekta 6. punktā. Ja šīs prasības tiek pārkāptas, persona var tikt saukta pie administratīvās atbildības par zvejas noteikumu pārkāpšanu pēc Zvejniecības likuma 30. panta septītās daļas, piemērojot paredzētās sankcijas;
d) noteikumu Nr. 296 29. punkta (noteikumu projekta 32. punkts) precizējumi paredz, ka VVD zvejas atļauju (licenci) zvejai zinātniskās izpētes nolūkos un citos īpašos nolūkos neizsniedz, ja zvejnieks pēdējā gada laikā ir izdarījis divus vai vairākus smagus pārkāpumus zivsaimniecības jomā, tostarp zvejas noteikumu un izkraušanas noteikumu pārkāpumus. Gada periods tiek skaitīts no paredzētās zvejas zinātniskās izpētes nolūkos un citos īpašos nolūkos uzsākšanas datuma. Smagi pārkāpumi zivsaimniecības jomā noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, 42. pantā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, 90. pantā. Attiecīgi jaunā noteikumu Nr. 296 29. punkta redakcija neparedz atsauci uz 9. pielikumu. Lai saglabātu atsauci uz piekrastes zvejas atļaujas (licences) veidlapu, tā ir pārcelta uz 29.²1.1. apakšpunktu (noteikumu projekta 34. punkts);
f) noteikumu Nr. 296 8.18. apakšpunktā (noteikumu projekta 16. punkts) precizēta iepriekšējā paziņošanas kārtība kuģiem, kas zvejo pārāk tuvu krastam, lai varētu ievērot iepriekšējā paziņojuma nosūtīšanas termiņu – vismaz divas stundas pirms paredzamās ierašanās ostā vai izkraušanas vietas. Lai nodrošinātu atbilstošu lašu nozvejas un izkraušanas kontroli, noteikumu projektā iekļauta prasība zvejniekiem nosūtīt iepriekšējo paziņojumu par kuģa nozveju un par tā paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā par visiem kuģiem, ja uz tiem ir paturēts vismaz viens lasis vai taimiņš. Attiecīgi tiek precizēts noteikumu Nr. 296 5. pielikuma 5. punkts (noteikumu projekta 40. punkts), kurā noteikts, ka nozvejas informācija par lašiem un taimiņiem jānorāda gabalos un kilogramos. Minētais precizējums tiek saistīts ar lašu un taimiņu nozvejas reģistrēšanas prasībām, t.i., norādīt arī sugas īpatņu daudzumu (piemēram, noteikumu Nr. 296 1. pielikuma "Piekrastes zvejas žurnāls" aile "Nozvejas apjoms pa zivju sugām" un "Bojātās nozvejas apjoms", kurā lašu un taimiņu apjoms jānorāda kilogramos un gabalos.

4) Izvērtējot biedrības "Latvijas Zvejnieku federācija" 2021. gada 10. marta ierosinājumu, noteikumu projekta 21. punktā ietverta norma, ka par noteikumu Nr. 296 14.4. apakšpunkta pārkāpumu neuzskata tādu darbību vai bezdarbību, kas radusies no zvejnieka neatkarīgu iemeslu dēļ (piemēram, tīkla vienā galā vējš norāvis stoderi), kuri ir minēti noteikumu Nr. 296 14.4. apakšpunktā. 

5) Zemkopības ministrijas 09.02.2021. rīkotajā sanāksmē par zvejā izmantojamo zvejas rīku linuma acs izmēriem, zvejnieki sniedza informāciju, ka pēdējos gados ir vērojams brētliņu īpatsvara pieaugums Rīgas jūras līcī. Atsevišķās zvejas reizēs brētliņu īpatsvars varot tuvoties 50 % vai pat pārsniegt šo daudzumu. Tāpat zvejnieki norādīja, ka nav iespējams apzināti palielināt vai samazināt brētliņu piezvejas apjomu, jo tikai pēc zvejas var konstatēt piezvejas sastāvu. Tādējādi pastāv iespēja neapzināti pārkāpt noteikumus. BIOR, izvērtējot datus par brētliņu zveju Rīgas jūras līcī, 08.03.2021. sniedza zinātniski pamatotu rekomendāciju (vēstules Nr. 1-6/257-e) svītrot noteikumu Nr. 296 17.2. apakšpunktu (noteikumu projekta 23. punkts).

6) Noteikumos Nr. 296 izdarīti šādi tehniskie precizējumi:
a) noteikumu Nr. 296 4.3. apakšpunkts (noteikumu projekta 1. punkts) papildināts ar "zvejas vietu", jo tas ir būtisks elements piekrastes zvejā un norādāms zvejas tiesību nomas līgumā un tā protokolā, kā arī piekrastes zvejas atļaujā (licencē) un piekrastes zvejas žurnālā;
b) noteikumu Nr. 296 6.2.4., 6.2.5., 6.2.6. un 6.2.7. apakšpunkta normas (noteikumu projekta 2.–5. punkts) saistītas ar kritēriju noteikšanu, lai turpmāk piekrastes komerczvejnieki no izveidojošās brīvas piekrastes zvejas flotes kapacitātes varētu iegādāties jaunus kuģus zvejai piekrastei, tostarp ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. Tā kā zvejniekiem ir liela interese iegādāties jaunas piekrastes laivas, lai tādu iespēju dotu maksimāli daudz zvejniekiem, tiek noteikti ierobežojumi, kas tika izvērtēti Zemkopības ministrijā. Zemkopības ministrija izvērtēja to, vai un cik liela patlaban ir pieejama brīvā kapacitāte no zvejas kuģu saraksta izslēgtajām, piekrastē neaktīvajām laivām. Dati apliecināja, ka brīvā kapacitāte ir ierobežota un nepieciešami kritēriji, lai ar vienu jauniegādātu laivu netiktu izmantota visa patlaban brīvā pieejamā kapacitāte.
Ievērojot to, ka piekrastes zvejas flotes segmentā galvenokārt ietilpst zvejas laivas ar garumu līdz 12 m, tika noteikts, ka jaunajām laivām, kas tiks iegādātas un iekļautas piekrastes zvejas flotes segmentā, garums nedrīkstēs pārsniegt 12 metru. Savukārt dzinēja jauda 25 kW tika noteikta kā piekrastes zvejā maksimāli pieļaujamais izmantojamais jaudas lielums, ievērojot to dzinēju jaudu, kuri jau patlaban tiek izmantoti uz piekrastes zvejas kuģiem;
c) Padomes Regulas 1224/2009 9. pantā paredzēts, ka uz zvejas kuģiem, kuru lielākais kopējais garums ir 12 metru vai vairāk, jābūt uzstādītai pilnībā funkcionējošai ierīcei, kas ļauj automātiski noteikt kuģa atrašanās vietu un identificēt to ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas palīdzību, regulāros intervālos pārraidot atrašanās vietas datus. Vienlaikus Komisijas Īstenošanas regulas Nr. 404/2011 18. pants paredz prasības izmantot satelītnovērošanas iekārtas uz Savienības zvejas kuģiem. Lai nepārrakstītu attiecīgo regulas normu, kas ir tieši piemērojama, kā arī nepalielinātu administratīvo slogu zvejniekiem un VVD amatpersonām ar prasību saistībā ar līguma iesniegšanu par datu pārraidi, tiek svītrots noteikumu Nr. 296 8.14. apakšpunkts (noteikumu projekta 13. punkts);
d) Zvejniecības likuma 16. panta pirmajā daļā noteikti gadījumi, kad Zemkopības ministrijai jāsaņem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojums, tādēļ tika precizēts noteikumu Nr. 296 27. punkts, 27.1.1. un 27.2.1. apakšpunkts (noteikumu projekta 28. punkts), iekļaujot arī atsauci uz Zvejniecības likuma normu;
e) noteikumu Nr. 296 28.1.5. apakšpunktā (noteikumu projekta 29. punkts) svītroti vārdi "un piekrastes zvejas atļauju (licenci)", tā labojot pārrakstīšanas kļūdu, jo Zemkopības ministrija neizsniedz piekrastes zvejas atļaujas (licences). Saskaņā ar Zvejniecības likuma 11. panta trešo daļu atbilstoši noslēgtajiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem un iedalītajiem zvejas limitiem Zemkopības ministrija izsniedz zvejniekiem papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci) zvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, bet pašvaldības izsniedz zvejniekiem zvejas atļauju (licenci) zvejai Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos;
f) tā kā informācija par izkrautās nozvejas sadalīšanu partijās ir kopējās zvejas un akvakultūras produktu elektroniskās izsekojamības sistēmas sastāvdaļa, noteikumu Nr. 296 28.2.8. apakšpunkts (noteikumu projekta 30. punkts) precizē VVD pienākumus izsekojamības nodrošināšanā. Operatoru un kontroles dienestu pienākumi zvejas un akvakultūras produktu elektroniskās izsekojamības sistēmas prasību nodrošināšanā ir noteikti Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 94 "Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi";
g) noteikumu Nr. 296 28.2.9. apakšpunkts (noteikumu projekta 31. punkts) precizēts, nosakot VVD pienākumu reģistrēt datus par šo noteikumu pārkāpumiem informācijas sistēmā (atbilstoši noteikumu projekta 7. punktam tā ir Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma"). Šī informācijas sistēma ir ministrijas pārziņā no 2014. gada, un tā ir paredzēta arī datu par zvejas noteikumu pārkāpumiem reģistrācijai.
 
9) Noteikumu Nr. 296 8.15. apakšpunktā paredzētie pārkāpumi, kuru dēļ zivju resursiem tika nodarīti zaudējumi un kurus zvejnieks atlīdzina neatkarīgi no citos normatīvajos aktos paredzētajām un uzliktajām soda sankcijām un 4. pielikumā norādītā zivju resursiem nodarīto zaudējumu apmērs ir salāgoti ar citu normatīvo aktu normām, piemēram:
a) noteikumi Nr. 296 papildināti ar 8.15.5. apakšpunktu (noteikumu projekta 14. punkts), kas paredz zivju resursiem nodarīto zaudējumu atlīdzību arī par pieļaujamā mazizmēra zivju piezvejas apjoma pārsniegšanu. Tāds pats pārkāpums ir noteikts arī Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 295 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos" 38.2.4. apakšpunktā;
b) noteikumu Nr. 296 4. pielikumā "Pamattakses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās un juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis" atlīdzība par vienu stori, zuti un zandartu noteikta tāda pati kā Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 295 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos" 6. pielikumā un Ministru kabineta  2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" 8. pielikumā (noteikumu projekta 39. punkts);
c) noteikumu Nr. 29 20.4. apakšpunkts (noteikumu projekts 24. punkts) precizēts, atbilstoši sīgas minimālajam izmēram – 30 cm, kas ir noteikts Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 295 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos" 16.11. apakšpunktā.

10) Atbilstoši Regulas 2019/1241 8. pielikumam, kas paredz izmaiņas izmantojamo zvejas rīku pieļaujamajos linuma acs izmēros, noteikumu Nr. 296 6. pielikumā (noteikumu projekta 41. punkts) attiecīgi paskaidroti un precizēti zvejas rīka – ēsmas zivtiņu velkamā vada – izmantošanas nosacījumi. Vienlaikus, ievērojot institūta BIOR rekomendācijas, lai novērstu atšķirīgu interpretāciju par murda konstrukciju, ir precizēts murda konstrukcijas elementu prasības, nosakot, ka vienam murdam var būt ne vairāk kā divi āmji.

11) Noteikumu Nr. 296 10. pielikuma precizējumi (noteikumu projekta 42. punkts) paredz, ka kuģu dzinēja jaudas fizisko verifikāciju var nodrošināt ne tikai Latvijas Jūras akadēmija, bet arī cita kompetentā iestāde vai uzņēmums. Minētie grozījumi ir saistīti ar pakalpojumu sniedzēju brīvas konkurences nodrošināšanu un Latvijas Jūras akadēmijas monopola atcelšanu kuģu dzinēja jaudas fiziskajā verifikācijā. Precizējumi dod iespēju arī citām iestādēm un uzņēmumiem, kam ir atbilstoša kompetence un profesionālas iemaņas kuģu dzinēju jaudas verifikācijā, pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma sniegt minēto pakalpojumu. Vienlaikus tas ļaus nodrošināt vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pasūtītāja – Valsts vides dienesta – finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu, jo pakalpojuma sniedzējs tiks izvēlēts, pamatojoties uz iepirkuma procedūras rezultātiem atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Atbilstoši tiek papildināts arī noteikumu Nr. 296 29.¹2. apakšpunkts (noteikumu projekta 33. punkts).

12) Noteikumu Nr. 296 11. pielikuma precizējumi (noteikumu projekta 43. punkts) paredz atsauci uz Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā III pielikumu, kurā ir noteiktas ICES 28.1. apakšrajona robežas.