Anotācija (ex-ante)

21-TA-873: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par valsts līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”” (turpmāk – Projekts) sagatavots, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta septīto daļu un Likuma 7.pantu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir pārvērtēt valsts līdzdalību sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (reģistrācijas Nr. 40003347699), (turpmāk – LLKC) un atbilstību Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 4.panta nosacījumiem un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantam, kā arī noteikt kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
LLKC dibināts 1991. gada 1. februārī. Tā izveidošanas pamatmērķis bija nodrošināt konsultatīvos pakalpojumus zemnieku saimniecībām.
LLKC kā bezpeļņas organizācija tika izveidota 1997. gada 7. maijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 217 “Par bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs"”. LLKC reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1997. gada 19. jūnijā ar vienoto reģistrācijas numuru 40003347699 un izveidots, ar 1997. gada 1. jūliju likvidējot Zemkopības ministrijas pārziņā esošās valsts iestādes:
Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centru un tā struktūrvienību – valsts iestādi “Kvalifikācijas celšanas institūts”;
Mācību metodisko centru.
2004. gada 9. novembrī, pamatojoties uz dalībnieku kopsapulces lēmumu, LLKC tika ierakstīts Komercreģistrā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”.
2010. gada 1. martā LLKC reorganizēts vēlreiz, pievienojot tam Valsts meža dienesta struktūrvienību Konsultāciju pakalpojumu centru, kas likvidēts saskaņā ar Valsts meža dienesta 2010. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 14 “Par Konsultāciju pakalpojumu centra (KPC) likvidāciju”. Atbilstoši Zemkopības ministrijas vadības apspriedes lēmumam Konsultāciju pakalpojumu centra funkcija tika nodota LLKC. Tādējādi kopš 2010. gada LLKC izveidota jauna struktūrvienība, kas ierakstīta Komercreģistrā kā LLKC filiāle “Meža konsultāciju pakalpojumu centrs”.

Sākotnējo lēmumu par valsts līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (turpmāk – LLKC) Zemkopības ministrijas personā Ministru kabinets pieņēmis 2016. gada 21. jūnijā (prot. Nr. 30, 44.§).

Pēc Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem, LLKC apmaksātais un reģistrētais pamatkapitāls kopš 2015. gada 12. marta ir 1 139 326,00 (viens miljons viens simts trīsdesmit deviņi tūkstoši trīs simti divdesmit seši) euro. LLKC kapitāla daļas pieder tās dibinātājiem – Zemkopības ministrijai, kas ir valstij piederošo kapitāla daļu turētāja, un biedrībai “Latvijas Zemnieku federācija” (reģistrācijas Nr. 40008028935). Valstij Zemkopības ministrijas personā pieder 1 131 580 (viens miljons viens simts trīsdesmit viens tūkstotis pieci simti astoņdesmit) jeb 99,32 % kapitāla daļu, savukārt biedrībai “Latvijas Zemnieku federācija” pieder 7 746 (septiņi tūkstoši septiņi simti četrdesmit seši) jeb 0,68 % kapitāla daļu.
Patlaban LLKC darbojas visā Latvijas teritorijā un tam ir 26 reģionālie biroji, kas īsteno darbības komercsabiedrībai izvirzīto mērķu izpildei.

LLKC veic darbību, kas pamatā ir saistīta ar tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, kā arī komercdarbību brīvā tirgū realizētu pakalpojumu sniegšanā tādās jomās, kurās tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu un sistemātiski rodas pakalpojumu nepietiekamība. Saskaņā ar NACE klasifikatoru LLKC veic tādu komercdarbību kā konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās (70.22.).
Pēc 2019. gada pārskata datiem, LLKC ieņēmumi no deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem ir aptuveni 35%, savukārt ieņēmumi no brīvā tirgū realizētajiem pakalpojumiem – 29% un ieņēmumi no projektiem – 36%.
Zemkopības ministrija kā LLKC valsts kapitāla daļu turētāja vērtējusi arī iespējamo LLKC juridiskā statusa maiņu, pārveidojot to par publisko aģentūru, un secinājusi, ka LLKC efektīvākais un vēlamākais ir kapitālsabiedrības statusa modelis.
LLKC darbība kapitālsabiedrības statusā ir efektīva, jo tādējādi tiek nodrošināts nozīmīgs pakalpojumu kopums valstij svarīgā tautsaimniecības nozarē, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus un apmierinot tirgus pieprasījumu. Kapitālsabiedrības statusa modelis un tā priekšrocības dod iespēju LLKC valsts deleģētos uzdevumus pildīt efektīvāk, jo tas var būt neatkarīgs un tādējādi operatīvāk pieņemt lēmumus un LLKC vadība var lietderīgi izmantot administratīvos un finanšu resursus, vidēji un ilgtermiņā plānot LLKC darbības, kā arī piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas personālu.
LLKC ir liela nozīme valstij stratēģiski svarīgā tautsaimniecības nozarē – lauksaimniecības (tostarp mežsaimniecības) nozares attīstības veicināšanā, nodrošinot LLKC deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi.
LLKC nozīme lauksaimniecības nozarē un tā darbības tvērums iekļauts Informatīvā ziņojumā, kas izsludināts 2021.gada 10.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-561, prot. Nr.23 21.§) un saskaņots likumā noteiktajā kārtībā.
Ievērojot savu kā konsultāciju dienesta kompetenci un tiešu sadarbību ar lauksaimniekiem, kā arī plašo teritoriālo pārklājumu, LLKC īsteno informācijas analīzes un apmaiņas pasākumu kompleksu lauku attīstības politikas ieviešanai, kā arī novērtē saimniecības (sk. Informatīvā ziņojuma 1. pielikumu). Tas ietver valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajiem deleģējumiem:
Ministru kabineta 2010. gada 12. janvāra noteikumu Nr. 30 “Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība” 2. punkts;
Ministru kabineta 2017. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 195 “Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtība” 4. punkts;
Ministru kabineta 2008. gada 18. augusta noteikumu Nr. 669 “Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda” 17. punkts;
Lai risinātu problēmas ar nozarei specifiskas izglītības un zināšanu nepietiekamību un sekmētu nozares attīstību un konkurētspēju, būtiski ir nodrošināt kvalitatīvas informācijas un labas un pārņemamas prakses pieejamību, kā arī veicināt inovāciju veidošanos un sadarbību starp pētniekiem un praktiķiem.
Lai īstenotu šos uzdevumus, vienlaikus izpildot ES tiesību aktos noteiktos dalībvalsts pienākumus lauku attīstības un zivsaimniecības politikas jomā, LLKC ir deleģēta valsts pārvaldes uzdevumu izpilde:
Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumu Nr. 599 “Noteikumi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā” 20. punkts;
Ministru kabineta 2013. gada 18. jūnija noteikumu Nr. 322 “Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi” 3. punkts;
Ministru kabineta 2013. gada 8. janvāra noteikumu Nr. 21 “Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības” 5. punkts;
Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr. 918 “Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” 20. punkts.

Papildus iepriekšminētajiem valsts deleģētajiem uzdevumiem LLKC kā komercpakalpojumus sniedz neatkarīgas konsultācijas un pakalpojumus lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības nozarē.
Tāpat tiek īstenotas licencētas profesionālās pilnveides izglītības programmas un zināšanu pārneses un informācijas pasākumi, kā arī sniegti konsultāciju pakalpojumi ES fondu finansētajos pasākumos:

neatkarīgas konsultācijas un pakalpojumi lauksaimniecības (augkopība, lopkopība, ekonomika, grāmatvedība, tālākizglītība), mežsaimniecības, zivsaimniecības un nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības nozarē – kvalitātes standartu paaugstināšana atbilstoši sabiedrības interesēm galvenokārt ir vērsta uz mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem lauksaimniecības un lauku teritoriju nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības uzņēmumiem, privāto mežu īpašniekiem, kuru iespējas izmantot neatkarīgas konsultācijas un pakalpojumus esošajā tirgū ir ierobežotas, jo attāluma un cenas dēļ nav vienkārši pieejamas konsultāciju un pakalpojumu sniegšanas vietas;

profesionālās pilnveides izglītības programmas – LLKC darbojas kā akreditēta profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestāde (akreditācijas derīguma termiņš: 28.03.2025.) un īsteno profesionālās pilnveides izglītības programmas “Bioloģiskā lauksaimniecība” (licences Nr. P-7491), “Lauksaimniecības pamati” (licences Nr. P-7480) un “Pamatnosacījumi pārtikas produktu ražošanai mājas apstākļos” (licencēšanas ID P-893);

dalība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk - ELFLA) līdzfinansētu pasākumu īstenošanā (publiskie iepirkumi) – LLKC piedalās publiskajos iepirkumos ELFLA līdzfinansētu pasākumu īstenošanai un ir saņēmis līgumslēgšanas tiesības kā viens no pakalpojumu sniedzējiem;

dalība ELFLA līdzfinansētu pasākumu īstenošanā (atklāti projektu iesniegumu konkursi).

Sniedzot neatkarīgas konsultācijas un pakalpojumus lauksaimniecības (augkopība, lopkopība, ekonomika, grāmatvedība, tālākizglītība), mežsaimniecības, zivsaimniecības un nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības nozarē, LLKC darbojas jomā, kurā pastāv tirgus nepilnība un tirgus nav spējīgs vai komerciāli ieinteresēts nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu, piemēram, konsultācijas par meža biotopu un savvaļas putnu aizsardzību un saglabāšanu meža apsaimniekošanā.

LLKC pakalpojumu pārtraukšana reorganizācijas dēļ, ievērojot tā teritoriālo pārklājumu un pakalpojumu ekonomisko pieejamību galvenajai mērķauditorijai, rada risku mazo un vidējo saimniecību grupas turpmākai izaugsmei, kā arī darbības nostiprināšanai tirgū. Bez kompetentu speciālistu atbalsta, zināšanām un izpratnes par saimniekošanas specifiku un biznesa niansēm ir apdraudēta daļas saimniecību turpmāka saimnieciskā darbība, jaunu cilvēku ienākšana nozarē un saimniekošanas uzsākšana. Tas savukārt nozīmē, ka palielināsies to cilvēku skaits, kas būs spiesti meklēt darbu pilsētās, un lauku teritorijas iztukšosies vēl straujāk.

Tāpat LLKC, ievērojot tā kompetenci, piedalās dažādos starptautiskos projektos, lauksaimniecības, lauku attīstības un mežsaimniecības jomā, kas tiek finansēti no Life, Horizon2020, Interreg, Erasmus+, Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas u.c. ārvalstu finanšu instrumentiem. Dalība šādos projektos dod iespēju pilnveidot LLKC speciālistu zināšanas, paaugstināt kompetenci, kā arī iepazīt labu un pārņemamu praksi, ko izmantot ikdienas darbā.

Zemkopības ministrija, gatavojoties jaunā plānošanas perioda sākumam, 2019. un 2020. gadā rīkojusi vairākas tematiskās grupas par KLP specifiskajiem mērķiem. Tajās ar nozares pārstāvju (NVO), citu sociālo partneru, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu līdzdalību atbilstoši ES tiesību aktos noteiktajām prasībām sagatavota KLP Stratēģiskā plāna situācijas analīze, kā arī identificētas no tās izrietošās vajadzības. Diskusiju gaitā noskaidrotas vairākas vajadzības nozarē atbilstoši KLP specifiskajiem mērķiem saistībā ar lauksaimniecisko konsultāciju jomu, kas atspoguļotas Informatīvā ziņojumā.

Ievērojot KLP identificētās vajadzības nozares izaugsmei, ES tiesību aktos noteiktās prasības visām dalībvalstīm izveidot saimniecību konsultatīvo sistēmu, kas sniedz neatkarīgas (objektīvas) konsultācijas un konsultantiem nepastāv interešu konflikts[1], Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam 334. uzdevumā paredzēto pasākumu Nr. 62[2], “ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķos”, “Eiropas zaļajā kursā”, “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam” un “Latvijas Bioekonomikas stratēģijā 2030” noteikto pārorientāciju uz videi nekaitīgu lauksaimniecību, kā arī informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam” LLKC noteikto iesaisti RV 2.1. 5. punkta un RV 2.2. 1., 4. un 19. punkta izpildē[3] un LLKC kompetenci un pieredzi, lai veicinātu tam deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, ar Rīkojuma projektu paredzēts noteikt šādu LLKC vispārējo stratēģisko mērķi: “Būt par neatkarīgu, profesionālu un sabiedrībai pieejamu lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības konsultāciju un izglītības uzņēmumu Latvijā ar daudzveidīgu pakalpojumu sniegšanas tīklu, kas aptver visu valsts teritoriju un sniedz zināšanas par videi nekaitīgu un produktīvu lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, lauku bioekonomikas attīstību un nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību.”

Šis vispārējais stratēģiskais mērķis iekļauts jaunajā LLKC vidēja termiņa darbības stratēģijā 2021.–2025. gadam, kuras projekts Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā iesniegts izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai Pārresoru koordinācijas centram un tiek atbilstoši precizēts. Stratēģijā noteikti finanšu un nefinanšu mērķi, kā arī specifiski valsts noteikti nefinanšu mērķi, kas ir saistīti ar LLKC uzdoto uzdevumu izpildi.

Atbilstoši šī Informatīvā ziņojuma III nodaļā minētajam LLKC darbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta nosacījumiem, jo LLKC sniedz specifiskus pakalpojumus jomā, kurā pastāv daļēja tirgus nepilnība, un LLKC darbība šo tirgus nepilnību novērš, turklāt LLKC sniedz pakalpojumus, kas ir stratēģiski svarīgi pašvaldību administratīvo teritoriju un lauksaimniecības nozares attīstībai.

LLKC sniedz neatkarīgus konsultāciju pakalpojumus lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības nozarē, un šie pakalpojumi ir minēto nozaru attīstības veicināšanas instruments apstākļos, kad tirgus pilnībā nenodrošina neatkarīgu konsultāciju un pakalpojumu pieejamību. Turklāt, tā kā izglītības sistēma nesagatavo jau gatavus speciālistus LLKC vajadzībām, LLKC iegulda laiku un finanšu līdzekļus darbinieku kvalifikācijas veidošanā un paaugstināšanā, lai radītu profesionālus konsultantus.

Nozares uzņēmumiem ir svarīgi saņemt neatkarīgu kompleksu pakalpojumu, kas ietver konsultācijas lauksaimnieciskās ražošanas analīzē augkopībā, lopkopībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā, lauksaimniecības mehanizācijā, būvniecībā, arī konsultācijas par ekonomiku un grāmatvedības uzskaites kārtošanu un nodokļu aprēķinu. Šis pakalpojumu kopums pēc būtības nav šķirams un ir būtiski nepieciešams lauksaimniecības uzņēmumu sekmīgai darbībai un attīstībai.

Latvijā šādu pakalpojumu kompleksu lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, zivsaimniekiem un lauku uzņēmējiem sniedz tikai LLKC un nav pieejami citi pakalpojumu sniedzēji, kas minētajās nozarēs sniegtu neatkarīgus kompleksus konsultāciju pakalpojumus.

Sniedzot pakalpojumus, LLKC savā darbībā ievēro konkurences neitralitātes principu un neizslēdz sadarbību ar dažādiem privātiem tirgus dalībniekiem – pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot tiem brīvu piekļuvi informācijai par iespējām kļūt par sadarbības partneriem līdzvērtīgos apstākļos. Tiek pilnveidotas arī iekšējās procedūras, lai nodrošinātu, ka šie principi pilnībā tiek ievēroti visā LLKC darbībā.

Ievērojot lauksaimniecības nozares stratēģisko nozīmi tautsaimniecībā, Zemkopības ministrijai ir svarīgi nodrošināt, lai konsultāciju pakalpojumi saimniecībām būtu pieejami visā Latvijas teritorijā, kā arī lai visā Latvijas teritorijā tiktu iegūta ticama, kvalitatīvi apstrādāta informācija par lauku saimniecību datiem. LLKC iesaistīšanās SUDAT datu iegūšanā un apstrādē nodrošina ticamu un operatīvu informāciju politikas veidotājiem lēmumu pieņemšanai. Minētie dati ir būtiski, lai Zemkopības ministrija nodrošinātu ES tiesību aktos noteikto prasību izpildi.

Turklāt, ievērojot ES tiesību aktos noteiktās prasības[4], visām dalībvalstīm līdz 2007. gada 1. martam bija jāizveido sistēma lauksaimnieku konsultēšanai par zemes un saimniecību pārvaldību jeb “saimniecību konsultatīvā sistēma”. Prasība par obligātu saimniecību konsultatīvās sistēmas darbību dalībvalstīs ir spēkā joprojām un būs spēkā arī vismaz līdz 2027. gadam. Būtiski, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai sniegtās lauksaimnieciskās konsultācijas ir objektīvas (neatkarīgas) un konsultantiem nepastāv interešu konflikts.[5] Turklāt minēts, ka piekļuve saimniecību konsultatīvajai sistēmai būtu jānodrošina tiem lauksaimniekiem, kuru piekļuve citiem konsultatīvajiem pakalpojumiem, kas nav saimniecību konsultatīvā sistēma, ir visvairāk ierobežota.[6] Zemkopības ministrija, paredzot KLP atbalstu konsultāciju pakalpojumiem, šādu pakalpojumu sniegšanu atbilstoši ES tiesību aktos noteiktajām prasībām ļaus nodrošināt visiem gan privātajiem, gan publiskajiem pakalpojumu sniedzējiem, kas būs atbilstoši izvirzītajām kvalifikācijas un pieredzes prasībām un sniegs neatkarīgus pakalpojumus.

Vienlaikus jāņem vērā, ka LLKC pārveidošana par publisku aģentūru ir saistīta arī ar vairākiem finanšu riska faktoriem, kas tika izklāstīti Informatīvajā ziņojumā.

Ievērojot minēto, valsts līdzdalības saglabāšana LLKC ir būtiska, lai arī turpmāk nodrošinātu LLKC deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi un Latvijas saistību izpildi lauksaimniecības datu ziņošanas jomā ES, kā arī sniegtu pakalpojumus lauku saimniecību attīstības un konkurētspējas nodrošināšanai.

Tādējādi ir pamats secināt, ka LLKC komercdarbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. un 2. punktam un valsts līdzdalība LLKC ir saglabājama arī turpmāk.
Ievērojot Informatīvajā ziņojumā izklāstīto, Zemkopības ministrija ierosina saglabāt valsts līdzdalību LLKC.
Lai LLKC varētu pilnvērtīgi turpināt īstenot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, kapitālsabiedrības juridiskais statuss arī turpmāk ir saglabājams kā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību.



[1] Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, 13. panta 3. punkts: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM%3A2018%3A392%3AFIN

[2] 334. uzdevumā “Plānošanas reģionu, pašvaldību un citu teritorijas attīstībā iesaistīto pušu kapacitātes, zināšanu un administratīvo procesu uzlabošana, lai palielinātu pašvaldību sadarbību un spēju nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti, investīcijām labvēlīgu vidi un augstu pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti” Zemkopības ministrijai paredzētais pasākums Nr. 62 “Konsultāciju pakalpojumi”

[3]RV 2.1. “Visaptveroša tautsaimniecības nozaru stiprināšana pret klimata pārmaiņu riskiem un ekstrēmiem” 5. punkts: Piesaistīt finansējumu un izvērtēt iespēju izveidot un uzturēt informācijas sistēmu (kurā integrēta informācija par klimata pārmaiņu indeksiem, satelītdatiem par topogrāfiju un nokrišņiem, augšņu kartēm, ES nozīmes aizsargājamo biotopu kartējumu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izplatību, applūstošajām teritorijām, ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājumu u.c.), kas palīdzētu lēmumu pieņemšanā par zemes lietošanas veidu, t.sk. ņemot vērā Latvijas klimata pārmaiņu scenārijus. RV 2.2. “Tautsaimniecībai nozīmīgu resursu mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā pasargāšana no klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm” 1. punkts: Veicināt audzējamo kultūraugu sugu un šķirņu daudzveidību praksē, lai mazinātu klimata pārmaiņu radītos riskus; 4. punkts: Nodrošināt lauksaimnieku informēšanu par apdrošināšanas iespējām un priekšrocībām laikapstākļu ekstrēmu (t.sk. klimata pārmaiņu veicinātu) radīto zaudējumu kompensēšanai; 19. punkts: Informēt iesaistītās puses par iespējamajiem klimata riskiem un pielāgošanās iespējām zivsaimniecībā.

[4] Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 13. pants: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2003/1782/oj/?locale=LV

[5] Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, 13. panta 3. punkts: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM%3A2018%3A392%3AFIN

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 14. pants: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32013R1306
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta septītā daļa nosaka, ka publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu un Likumu. Saskaņā ar Likuma 7.panta pirmo daļu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem. Saskaņā ar Likuma 7.panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. Lēmumā ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi. Likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets. Saskaņā ar Likuma 4.panta pirmo daļu publiska persona drīkst iegūt un saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantam. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var iegūt līdzdalību kapitālsabiedrībā, ja publiskas personas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radīti pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai. Saskaņā ar Likuma 1.panta pirmās daļas 18.punktu vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz, pamatojoties uz Likuma 4. un 7.pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktu, pieņemt lēmumu saglabāt valsts līdzdalību LLKC un noteikt kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķi – būt par neatkarīgu, profesionālu un sabiedrībai pieejamu lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības konsultāciju un izglītības uzņēmumu Latvijā ar daudzveidīgu pakalpojumu sniegšanas tīklu, kas aptver visu valsts teritoriju un sniedz zināšanas par videi nekaitīgu un produktīvu lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, lauku bioekonomikas attīstību un nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Lauksaimniecības un lauku attīstības likums

Pamatojums un apraksts
Zemkopības ministrija trīs mēnešu laikā sagatavos un ievietos TAP portālā likumprojektu par grozījumu Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, atceļot pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros noteikta lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas kārtība, kā arī tiesības Zemkopības ministrijai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt ar līgumu privāto vai publisko tiesību subjektam lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanu.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Zemkopības ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi