Anotācija (ex-ante)

22-TA-3305: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas palielinājumu Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.01.00 "Iemaksas Eiropas Savienības budžetā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijas iemaksas ES budžetā tiek plānotas apakšprogrammā 41.01.00 “Iemaksas Eiropas Savienības budžetā” (turpmāk – 41.01.00 apakšprogramma), tādā veidā pildot saistības, ko Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies pildīt, iestājoties ES (t.sk. ES pašu resursu sistēmā).

Likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 9. panta četrpadsmitās daļas 2. punkts nosaka tiesības finanšu ministram palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju ES pašu resursu palielināšanai un norēķiniem ar ES, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

Savukārt Likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 20. pants paredz finanšu ministram atļaut veikt nepieciešamos maksājumus gadījumos, kad ES iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas ES budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par apropriācijas palielinājumu Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) budžeta apakšprogrammai 41.01.00 „Iemaksas Eiropas Savienības budžetā”” (turpmāk – Ministru kabineta rīkojuma projekts) mērķis ir nodrošināt Latvijas maksājumu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) budžetā izpildi pilnā apmērā saskaņā ar līgumiem, direktīvām, regulām un Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) iemaksu pieprasījumiem ES pašu resursu sistēmā.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” 41.01.00 apakšprogrammas finansējums ir plānots 373 760 000 euro, no kuriem 371 790 000 euro paredzēti kārtējiem maksājumiem ES budžetā un 1 970 000 euro starptautiskajai sadarbībai[1].

Apakšprogrammas 41.01.00 mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas kā ES dalībvalsts saistību izpildi, piedaloties ES pašu resursu sistēmā.

Ja apakšprogrammā 41.01.00 ir nepietiekami finanšu līdzekļi līdz kārtējā gada beigām, tad Latvija nevar nodrošināt iemaksas ES budžetā pilnā apmērā.

Pamatojoties uz FM indikatīviem aprēķiniem, paredzams, ka, lai nosegtu 2022. gada ES budžeta saistības 100 % apmērā, budžeta apakšprogrammā 41.01.00 būs nepieciešams papildu finansējums 20 528 838 euro apmērā.

                                                                      Iemaksu ES budžetā ietekmējošie faktori
Jāņem vērā, ka iemaksu apmēru ES budžetā katru gadu ietekmē vairāki faktori, kā rezultātā plānotais apmērs atšķiras no faktiskas izpildes.
Faktori, kas parasti ietekmē iemaksu ES budžetā apjomu, ir:
           - pašu resursu bāzes prognožu atjaunošana, kas notiek katru gadu, tādā veidā ņemot vērā jaunākās ekonomikas prognozes;
           - ES budžeta grozījumi, ar kuru palīdzību ES budžeta kopapjoms var tikt mainīts;
           - citu ES budžeta ieņēmumu apmērs (iekasētās soda naudas, kavējumu procenti, iepriekšējā gada ES budžeta izpildes pārpalikums u.tml.);
           - korekcijas maksājuma apmērs, kas tiek veikts, balstoties uz faktiskajiem pievienotās vērtības nodokļa  (turpmāk – ) un nacionālā kopienākuma (turpmāk – NKI) bāzes apjomiem par iepriekšējiem saimnieciskajiem gadiem. Tam var būt gan iemaksas samazinoša, gan palielinoša ietekme.

Vēl bez augstāk uzskaitītajiem iemaksu ES budžetā ietekmējošajiem faktoriem ir iespējami arī citi, bet tiem nav pastāvīgs raksturs.
Jāatzīmē, ka ES iemaksu plānošanu pavada ļoti liela nenoteiktība, un tikai gada beigās ir iespējams novērtēt provizoriskos faktiskos maksājumus iepretim iepriekš plānotajam.


[1] Maksājumu Eiropas Stabilitātes mehānismam.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
                                                                      Pamatojums apropriācijas palielinājumam
Galvenais iemesls, kāpēc 2022. gadā nepieciešams apropriācijas palielinājums apakšprogrammai 41.01.00, ir par zemu novērtēti muitas nodokļu ieņēmumi 2022. gadā. Tāpēc, lai nodrošinātu TPR maksājums 100% apmērā FM līdz šim ir veikusi iekšējas pārdales apakšprogrammas 41.01.00 ietvaros no citiem resursiem ieplānotā finansējuma.

Tradicionālie pašu resursi (turpmāk - TPR) ir vienīgie pašu resursi, kas tiek maksāti pēc fakta, proti, iekasētie muitas nodokļa ieņēmumi, atskaitot iekasēšanas izmaksas[2], ko patur dalībvalsts. Pārējās pašu resursu iemaksas tiek veiktas, balstoties uz iepriekš apstiprinātām prognozēm. Prognozes tekošajam (n) un nākamajam (n+1) gadam tiek apstiprinātas katru gadu maijā Pašu resursu padomdevējas komitejas (turpmāk - ACOR) sanāksmē. ACOR prognozēs tiek iekļautas arī TPR prognozes, bet tās ir indikatīvas, lai aptuveni dalībvalstis varētu novērtēt, cik konkrētajā gadā varētu būt kopējās pašu resursu iemaksas ES budžetā. 2022. gadā Komisija ir divas reizes pārskatījusi TPR prognozes, proti, 2022. gada maijā un oktobrī. Attiecīgi Latvijai jaunākā TPR iemaksas prognoze salīdzinājumā ar prognozi, kas tika iekļauta apstiprinātajā ES 2022. gada budžetā, ir palielinājusies par aptuveni 72%. Respektīvi, sākotnēji Komisija prognozēja, ka Latvijai TPR iemaksas 2022. gadā būs aptuveni 40,33 milj. EUR, savukārt pēc fakta Latvija jau šādu iemaksāto TPR apjomu ES budžetā bija sasniegusi š.g. jūlijā. Prognozējot kopējo iemaksu ES budžetā apjomu, kas iekļauts Likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam”, FM balstījās uz Komisijas prognozi. Salīdzinot faktiskās ar prognozētajām TPR iemaksām, var secināt, ka Latvijas  muitas nodokļa ieņēmumi 2022. gadā ir par zemu novērtēti, kas rezultējas apakšprogrammas 41.01.00. apropriācijas iztrūkumā. 2022. gadā ir atlikuši divi TPR maksājumi, proti, novembrī un decembrī. Abu iepriekš minēto maksājumu kopsumma varētu būt aptuveni 9,27 milj. euro.


[2] Sākot ar 2021. gada 1. jūniju daļa, ko patur dalībvalsts, jeb iekasēšanas izmaksas ir 25% (iepriekš 20%).

                                                   Plānotie maksājumi ES budžetā 2022. gada novembrī un decembrī
Balstoties uz veiktajiem aprēķiniem un maksājumu datu uzskaiti, uz š.g. 6. novembri apakšprogrammas 41.01.00 pieejamais atlikums ir aptuveni 17,62 milj. euro, kas ir nepietiekams apjoms, lai veiktu atlikušos maksājumus š.g. novembrī un decembrī pilnā apmērā.
Kopumā 2022. gadā vēl ir atlikuši 3 maksājumi ES budžetā:
1. Pašu resursu maksājums, kurā iekļauta ir iemaksa par NKI pašu resursu, PVN pašu resursu, dalībvalstīm budžeta līdzsvarošanai piešķirtajām atlaidēm un pašu resursu, kas pamatojas uz nepārstrādātā izlietotā plastmasas      iepakojuma daudzumu (jāiemaksā ES budžetā š.g. 1. decembrī);
2. Kārtējais TPR maksājums novembrī un decembrī (jāiemaksā ES budžetā līdz š.g. 21. novembrim un 20. decembrim).                  
Ņemot vērā, ka faktiskais TPR maksājuma apjoms š.g. novembrī un decembrī, kas jāieskaita ES budžetā, vēl nav zināms[3], tad aprēķinā (skat. anotācijas 6. punktu) iekļautā TPR kopējā summa balstās uz FM prognozi, kuras pamatā ir Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes sniegtā informācija par provizoriskajiem neto muitas nodokļa ieņēmumu apjomiem.

FM ir novērtējusi, ka iztrūkuma apmērs, lai veiktu atlikušos  maksājumus 2022. gadā 100% apmērā, varētu būt 20 528 838  euro.
Jāatzīmē, ka novērtētais iztrūkums ir prognoze, līdz ar to aprēķinā ir iekļauta arī nodrošinājuma rezerve 1 milj. euro apmērā, gadījumā, ja kāda no maksājumu prognozēm ir par zemu novērtēta, īpaši attiecībā uz vēl paredzētiem diviem TPR maksājumiem novembrī un decembrī. Pēc faktisko maksājumu veikšanas 41.01.00 apakšprogrammā uz gada beigām var veidoties pārpalikums vai iztrūkums.


[3] TPR maksājumu apjomu FM paziņo Valsts ieņēmu dienesta Muitas pārvalde.


 
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto, FM ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz palielināt apropriāciju 41.01.00 apakšprogrammā 20 528 838 euro, lai būtu iespējams veikt iemaksas ES 2022. gada budžetā pilnā apmērā.

Ja netiks palielināta apropriācija, tad netiks nodrošināta iemaksu ES budžetā sagatavošana un veikšana pilnā apmērā, kā rezultātā tiks aprēķināti kavējuma procenti par savlaicīgi Komisijas kontā nepārskaitītu pašu resursu maksājumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
373 760 000
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
373 760 000
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
373 760 000
20 528 838
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
373 760 000
20 528 838
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-20 528 838
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-20 528 838
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-20 528 838
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-20 528 838
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
                                            41.01.00 apakšprogrammas papildu nepieciešamā finansējuma aprēķins
Finansējuma atlikums uz š.g. 6. novembri                           17 619 950  
Pašu resursu iemaksa š.g. decembrī (prognoze)                           -27 872 788
TPR maksājums š.g. novembrī un decembrī (prognoze)                             -9 276 000
Nodrošinājuma rezerve                             -1 000 000
Prognozētais apakšprogrammas apropriācijas iztrūkums                           -20 528 838
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk