Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka ir nepieciešams finansiāls atbalsts gan nacionālo, gan pašvaldību politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķu un prasību sasniegšanā un plānoto pasākumu pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā īstenošanā pašvaldībās Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) atbalsta programmas ietvaros tiek plānots atbalstīt pašvaldību vajadzības pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu ieviešanā saistībā ar plūdu risku mazināšanu, ekstremālo laika apstākļu izraisīto seku novēršanu un noturības pret plūdiem veicināšanas pasākumus pašvaldību apdzīvoto vietu teritorijās, tajā skaitā valstspilsētās, pilsētās un ciemos, lai tiktu uzlabota tiešā ietekme uz konkrēto apdzīvoto vietu iedzīvotājiem. Pilsētu un ciemu definīcijas ir noteiktas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 8. un 9. pantā.

Noteikumu projekta sagatavošanas laikā tika ņemtas vērā spēkā esošas līdzvērtīgas atbalsta programmas pielāgošanas klimata pārmaiņām jomā, piemēram, MK 2024. gada 7. maija noteikumi Nr. 284 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.1. pasākuma "Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"" (turpmāk - 2.1.3.1.pasākums), MK 2023. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 353 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.2. pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi" pirmās projektu iesniegumu atlases kārta un MK 2024. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 274 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām." 2.1.3.2. pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi" projektu iesniegumu otrās atlases kārtas īstenošanas noteikumiem (turpmāk- 2.1.3.2.pasākums), citu ES fondu ietvaros, piemēram, MK 2023. gada 13. jūlija  noteikumi Nr. 392 Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.3. reformu un investīciju virziena "Pielāgošanās klimata pārmaiņām" 1.3.1.2.i. investīcijas "Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā" īstenošanas noteikumi (turpmāk – 1.3.1.2.i. pasākums), kā arī pašvaldību finansētie projekti meliorācijas un lietus kanalizācijas jomā. 

Ministrija šobrīd nav identificējusi atbalsta programmas starp kurām būtu veicama demarkācija raugoties no projektu iesniegumu iesniegšanas viedokļa, t.i. 2.1.3.1. pasākuma ietvaros šobrīd norit projektu iesniegumu vērtēšana 2.kārtas ietvaros, savukārt 2.1.3.2.pasākuma ietvaros norisinās projektu īstenošana. Vienlaikus demarkācija starp noteikumu projektu un 2.1.3.1., 2.1.3.2. un 1.3.1.2.i. pasākumu tiks nodrošināta projektu, atbalstāmo darbību un izmaksu līmenī, t.sk. gan projektu iesniegumu vērtēšanas laikā, gan projektu īstenošanas un uzraudzības laikā. Lai gan atbalsta programmu mērķi ir salīdzināmi, pasākums 2.1.3.1. aptver plašāku pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu loku, sausuma un karstuma risku mazināšanas risinājumus, kā arī civilās aizsardzības stiprināšanu, savukārt noteikumu projekts ir mērķēts tieši uz plūdu risku mazināšanu un novēršanu, plūdu izraisīto seku novēršanu un noturības pret plūdiem paaugstināšanu, finansējot ar plūdu risku saistītas infrastruktūras izbūvi, pārbūvi un atjaunošanu, kā arī attiecīgu iekārtu, tehnikas un tehnoloģiju iegādi. Lai novērstu dubultā finansējuma risku, projektu konkursa ietvaros netiks finansētas tās pašas darbības, ieguldījumi un izmaksas, kas ir finansētas vai kurām piešķirts finansējums pasākuma 2.1.3.1.ietvaros vai citā publiskā finansējuma programmā. Attiecīgi, ja vienā teritorijā tiks īstenotas  aktivitātes kas var skart gan iepriekšminētos pasākumus, gan noteikumu projektu, tad finansētie ieguldījumi un izmaksas būs skaidri nodalāmas un atsevišķi uzskaitāmas.

Ņemot  vērā iepriekš minēto (2.1.3.1., 2.1.3.2. un 1.3.1.2.i. pasākumus), noteikumu projektā ir paredzēti nosacījumi, lai novērstu viena un tā paša projekta darbību vai izmaksu dubultas finansēšanas risku. Noteikumu projekta 19.4. apakšpunktā ir noteikti gadījumi, kuros projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros. Savukārt noteikumu projekta 31.3. apakšpunktā noteikts, ka par neattiecināmām izmaksām uzskatāmas izmaksas, kas tiek segtas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības fondu, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem. 

Faktiski demarkācijas un dubultfinansējuma risku mazināšanai tiek piemērota trīs līmeņu pieeja: pirmā - projekta iesniedzējs, iesniedzot projekta iesniegumu apliecina, ka projekta iesniedzējs un, ja attiecināms, sadarbības partneris uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi par projekta iesniegumā plānotajām atbalstāmajām darbībām un attiecināmajām izmaksām nav saņēmis līdzfinansējumu vai  projekts nav apstiprināts līdzfinansējuma saņemšanai citu finansējuma programmu ietvaros vai ad-hoc atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tajā skaitā no Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem (noteikumu projekta 1.pielikuma 8.3.apakšpunkts). Tāpat projekta iesnieguma iesniedzējs apliecina, ja projekta iesniegums tiks apstiprināts, tad projektā plānotās atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks iesniegtas līdzfinansēšanai citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem (noteikumu projekta 1.pielikuma 8.5.apakšpunkts). Otrā - projektu iesniegumu vērtēšanas komisija veicot projekta iesnieguma vērtēšanu, atbilstoši administratīvās vērtēšanas kritērijiem, pārbaudīs projekta iesnieguma atbilstību (noteikumu projekta 2.pielikuma 1.15.apakspunkts) un  trešā - noteikumu projekta 19.4.apakšpunkts nosaka, ka projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris par projekta iesniegumā plānotajām atbalstāmajām aktivitātēm un attiecināmajām izmaksām ir saņēmis līdzfinansējumu vai  projekts ir apstiprināts līdzfinansējuma saņemšanai citu finansējuma programmu ietvaros vai ad-hoc atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tajā skaitā no Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem. Attiecīgi minētais apakšpunkts ir piemērojams visā projekta īstenošanas laikā.

Vienlaikus minētais ierobežojums neliedz plānot projekta darbības zemes vienībās, kurās ir īstenoti vai tiek īstenoti citi Eiropas Savienības fondu vai pašvaldību finansēti projekti, ja ar šo noteikumu projektu finansētās darbības un izmaksas nepārklājas ar citu projektu ietvaros finansētajām darbībām un izmaksām un tādējādi netiek pieļauta viena un tā paša izdevuma vai darbības dubulta finansēšana.

Papildus dubultā finansējuma riska novēršanai Vides investīciju fonda noslēgtā projekta līguma vispārīgajos noteikumos tiks ietverti dubultā finansējuma uzraudzības nosacījumi atbilstoši noteikumu projekta 56.5. apakšpunktam. Projekta īstenošanas laikā tiks nodrošināta arī projekta īstenošanas kontrole un audits atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem

EKII atbalsta programmas projektu konkursa "Plūdu risku mazināšanas, novēršanas  un noturības pret plūdiem veicināšanas pasākumi pašvaldībās" (turpmāk - projektu konkurss) ietvaros tiek noteikta prasība veikt kopējo zemes vienību uzskaiti, kuros tiek veikti ieguldījumi, iesniedzot informāciju projekta īstenošanas starpposma atskaitē, projektu pārskatu iesniegšanas un pārbaudes posmā.

Noteikumu projektu sagatavošanas laikā ir notikušas sarunas ar ekspertiem, kā arī tika vērtēta Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (turpmāk - EIS) pieejamā informācija par pašvaldību izsludinātiem meliorācijas un lietus ūdeņu kanalizāciju sistēmu būvniecības, atjaunošanas, kā arī teritoriju pielāgošanas plūdu risku mazināšanai un noturībai, izmantojot zaļās un zilās infrastruktūras risinājumus, tajā skaitā dabā balstītus risinājumu, iepirkumi laika posmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 21. martam.

Šo noteikumu projekta I. nodaļa apraksta vispārīgos nosacījumus projektu konkursa ietvaros. 

Ņemot vērā plānoto atbalsta sniegšanas veidu - grants, atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar projektu konkursa ieviešanu, atbilstoši līdzšinējai pieredzei projektu konkursu administrēšanā, efektīvi spētu īstenot sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk - Vides investīciju fonds). Līdz ar to Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta piektajā daļā noteiktie valsts pārvaldes uzdevumi tiek deleģēti Vides investīciju fondam, kas pamatojama ar vairākiem savstarpēji saistītiem apsvērumiem, kas attiecas uz Vides investīciju fonda institucionālo kapacitāti, profesionālo pieredzi un spēju nodrošināt efektīvu publisko līdzekļu pārvaldību.

Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmo un otro daļu, 41. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu un 43. panta otro daļu, Vides investīciju fondam tiek deleģēti attiecīgie valsts pārvaldes uzdevumi. Vides investīciju fonds saskaņā ar deleģējuma līguma nosacījumiem īsteno arī normatīvajos aktos par EKII darbību, tostarp EKII finansēto atklāto projektu iesniegumu konkursu nolikumos, noteiktos uzdevumus.
Deleģējuma līgumā tiek noteikta deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildes kārtība, sasniedzamie darbības rezultāti un to novērtēšanas kārtība, darbības uzraudzības nosacījumi, kā arī citi nosacījumi, kas nodrošina Vides investīciju fonda darbības caurskatāmību un deleģējuma līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

Vides investīciju fondam ir ilggadīga pieredze klimata finanšu instrumentu tādu, kā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta, Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta un Modernizācijas fonda - administrēšanā. Iepriekš minēto instrumentu ietvaros Vides investīciju fonds  nodrošināja un joprojām turpina nodrošināt tādu uzdevumu izpildi kā projektu iesniegumu konkursu organizēšana, projektu iesniegumu pieņemšana un izvērtēšana, lēmumu par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu vai par atteikumu to piešķirt pieņemšana, līgumu par projektu īstenošanu sagatavošana, noslēgšana, grozīšana un izbeigšana, projektu īstenošanas un līgumu par projektu īstenošanas izpildi uzraudzīšana, projektu īstenotāju iesniegto pārskatu par projektu īstenošanas progresu pārbaudīšana, projektu rezultātu monitoringa veikšana, kā arī projektiem piešķirto neattiecināmo līdzekļu atgūšana. Šāda praktiskā pieredze ļauj nodrošināt efektīvu pieeju projektu konkursu organizēšanā, mazinot administratīvos riskus. Iepriekš minētais apsvērums ir saistīts arī ar reputāciju, ņemot vērā, ka Vides investīciju fonds kā institūcija ar iepriekšēju pieredzi klimata un enerģētikas projektu administrēšanā spēj nodrošināt lielāku procesu prognozējamību un atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tāpat būtiska nozīme ir arī Vides investīciju fonda rīcībā esošajiem resursiem, piemēram, jau izveidotām projektu administrēšanas procedūrām, iekšējās kontroles sistēmām, datu apstrādes un dokumentu pārvaldības risinājumiem un citiem procesiem. Tas ļauj efektīvāk administrēt konkursus nekā situācijā, ja šādas funkcijas pilnā apjomā būtu jāveido no jauna valsts pārvaldes iestādē. Vides investīciju fonda personālam ir atbilstoša kvalifikācija iepriekš minēto uzdevumu īstenošanai, kas nodrošina kvalitatīvu projektu izvērtēšanu un samazina neatbilstošu finansējuma izmantošanas risku. Vides investīciju fonds spēj nodrošināt kvalitatīvu iepriekš minēto uzdevumu īstenošanu, tostarp neatkarīgu un profesionālu projektu iesniegumu izvērtēšanu. Deleģējot attiecīgās funkcijas Vides investīciju fondam, netiek pārstāvētas atsevišķu mantiski vai citādi ieinteresētu grupu intereses, jo deleģējums pamatojams ar institūcijas profesionālo kompetenci, iepriekšējo pieredzi un administratīvo kapacitāti. Projektu iesniegumu vērtēšanā iesaistītās personas tiek izvēlētas katrā projektu iesniegumu konkursā individuāli, nodrošinot interešu konflikta neesamību, kā arī finansiālu neieinteresētību. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sastāvs un projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība tiek noteikta projektu iesniegumu konkursa nolikumā, kura izstrādi nodrošina Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - Ministrija), un tas tiek apstiprināts Ministru kabinetā, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem projektu iesniedzējiem un caurskatāmu lēmumu pieņemšanu. Ministrija saglabā deleģēto funkciju uzraudzību, kā arī nodrošina audita veikšanu. Papildus piebilstams, ka Vides investīciju fonds jau šobrīd nodrošina iepriekš minēto uzdevumu īstenošanu jau apstiprināto finanšu instrumenta projektu iesniegumu konkursu nolikumu ietvaros. Attiecībā uz deleģējuma līguma izpildi Vides investīciju fonds ir Ministrijas pārraudzībā. Veiksmīga sadarbība uz deleģējuma līguma pamata turpinās kopš tā izveidošanas 1997. gadā. Kopš 2004. gada 5. februāra Vides investīcijas fonds ir ieviesis savas darbības kvalitātes vadības sistēmu saskaņā ar ISO 9001:2015 standartu.

Maksimālais projekta īstenošanas periods tiek plānots 60 (sešdesmit) mēneši no līguma stāšanās spēka brīža, kas tiek aprakstīts, šo noteikumu projekta 4. punktā.

Svarīgi atzīmēt, ka projektu īstenošanas vieta ir Latvijas pašvaldību pilsētas un ciemi atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajiem nosacījumiem, nodrošinot projektā plānoto aktivitāšu infrastruktūras pilnu darbības ciklu un projekta rezultātu ilgtspējību. 

Kā norādīts šo noteikumu projekta 6. punktā, projektu konkursa atbalsts ir vērsts uz to projektu īstenošanu, kuri ir paredzēti pašvaldību Attīstības programmu Investīciju plānos, saistīti ar pašvaldības ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna izpildi (ja attiecināms), ir iezīmēti citos pašvaldību stratēģiskos politikas īstenošanas plānos vai dokumentos, kuri ir saistīti ar pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu izpildi. Projekta iesniedzējam tiek sniegta iespēja iekļaut (apstiprināt) plānotās aktivitātes pašvaldību Attīstības programmu un to Investīciju plānos līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai Vides investīciju fondā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumiem Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" investīciju plāns ir pašvaldības attīstības programmas sastāvdaļa.

Noteikumu projekta II. nodaļā tiek aprakstīts projektu konkursam pieejamais finansējums, kur šo noteikumu projekta 7.punktā tiek noteikts, ka konkursa ietvaros finanšu instrumenta pieejamais finansējums   40 000 000 euro, no kuriem 35 500 000 euro apmērā tiek plānots piešķirt  šo noteikumu projekta 7.1. apakšpunktā uzskaitīto aktivitāšu jomai saistībā ar plūdu risku mazināšanas un novēršanas, kā arī noturības pret plūdiem infrastruktūras izbūvei, pārbūvei un atjaunošanai, un ir saistītas ar šo noteikumu 22.1. apakšpunkta minēto aktivitāšu izpildi, un 4 500 000 euro apmērā šo noteikumu projekta 7.2. apakšpunktā uzskaitīto aktivitāšu jomai saistībā ar plūdu izraisīto seku novēršanai un noturības pret plūdiem veicināšanas iekārtu, tehnikas un tehnoloģiju iegādei un ir saistītas ar šo noteikumu 22.2.apakšpunkta minēto aktivitāšu izpildi.

Vienlaicīgi tiek aprakstīts nosacījums par neizlietotā finansējuma piešķiršanu citas grupas aktivitātei saskaņā ar šo noteikumu projekta 8. un 9. punktu, ja projektu iesniegumos pieprasīts mazāks finansējuma apjoms, nekā ir noteikts šo noteikumu projekta 7.1. apakšpunktā, finansējuma atlikumu, ja nepieciešams, var piešķirt noteikumu projekta 7.2. apakšpunktā minētajai projektu iesniegumu jomai vai otrādi.

Saskaņā ar šo noteikumu projekta 10.punktu konkursa ietvaros vienam projektam maksimāli pieejamais finanšu instrumenta finansējums atkarībā no projekta iesniedzēja iesniegto projektu iesniegumu skaita attiecīgajā aktivitātē tiek paredzēts, ka projekts iesniedzējs šo noteikumu projekta 22.1. apakšpunkta minētās aktivitātes ietvaros var iesniegt projekta iesniegumu līdz 2 000 000 euro (ieskaitot), ja projekta iesniedzējs šīs aktivitātes īstenošanai iesniedz vienu projekta iesniegumu, vai arī  līdz 1 000 000 euro (ieskaitot) katram projektam, ja projekta iesniedzējs šīs aktivitātes īstenošanai iesniedz divus projektu iesniegumus. Vienlaicīgi šo noteikumu 22.2. apakšpunkta minētās aktivitātes ietvaros projekta iesniedzējs var projekta iesniegumu līdz 200 000 euro (ieskaitot), ja projekta iesniedzējs šīs aktivitātes īstenošanai iesniedz vienu projekta iesniegumu, vai arī līdz 100 000 euro (ieskaitot) katram projektam, ja projekta iesniedzējs šīs aktivitātes īstenošanai iesniedz divus projektu iesniegumus. 

Šo noteikumu 22.1. apakšpunkta minētās aktivitātes ietvaros viena projekta ietvaros var paredzēt aktivitāšu īstenošanu vienā vai vairākās pašvaldības administratīvās teritorijas apdzīvotās vietās, piemēram, novada  pilsētās vai ciemos vai valstspilsētas daļās vai administratīvos rajonos. EKII atbalsta intensitāte nepārsniedz 85% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Noteikumu nosacījums paredz aptvert dažādas projekta iesniedzēja vajadzības, īstenojot dažādas plūdu mazināšanas un to seku novēršanas aktivitātes, ņemot vērā šo noteikumu 2.punktā izvirzītā mērķa un pašvaldības attīstības programmas un tās investīciju plāna izpildi.  
Ņemot vērā MK 2025. gada 20. janvāra rīkojumu Nr.32 "Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam", projektu konkursa ietvaros atbalsta intensitāte Austrumu pierobežas pašvaldībām tiek paredzēta līdz 90% apmērā. Austrumu pierobežas pašvaldības ir: Alūksnes novada pašvaldība, Balvu novada pašvaldība, Ludzas novada pašvaldība, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldības, Preiļu novada pašvaldība, Līvānu novada pašvaldība, Krāslavas novada pašvaldība, Augšdaugavas novada pašvaldība, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība. Autrumu pierobežas pašvaldību saraksts var mainīties, ja tiek veikti grozījumi minētajā rīkojumā.

Prasības un tiesības projektu iesniedzējiem un sadarbības partneriem (ja attiecināms) ir noteiktas šo noteikumu projekta III. nodaļā. 

Atbilstoši šo noteikumu projekta 15. punktam projektu konkursa projekta iesniedzējs ir pašvaldība (turpmāk – pašvaldība). Projekts tiek īstenots vienas pašvaldības ietvaros, izņemot gadījumus, kad projekta īstenošanā tiek iesaistītas divas vai vairākas pašvaldības. Vienlaicīgi citu pašvaldību iesaiste projektā ir balstīta uz kopēja projekta īstenošanu noteikumu projekta 22.1. apakšpunkta minēto aktivitāšu īstenošanai projektu konkursa izvirzītā mērķa izpildē.

Projekta iesniedzējs ir valstspilsētas vai novadu pašvaldība, atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam.
Valstspilsētas ir Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils. Iepriekšminētās  valstspilsētas klasificējas kā projekta iesniedzējs, jo saskaņā ar Pašvaldības likuma  2.pantu augšminētām valstspilsētām ir sava pašvaldības administratīvās teritorijas pārvalde, autonomo funkciju izpilde, budžets un citi atbildības jautājumi, kas ir nepieciešamas nosacījums projekta līdzfinansēšanai un īstenošanai.
Ogres, Valmieras un Jēkabpils valstpilsētas ir novadu pašvaldību sastāvā, līdz ar to šīs valstspilsētas neklasificējas kā atsevišķi projektu iesniedzēji, taču projektu iesniegumus var iesniegt novadu pašvaldību ietvaros.

Noteikumu projekta 15. un 16. punkts paredz tikai viena projekta iesniedzēja un/vai viena vai vairāku sadarbības partneru dalību projekta īstenošanas un pēcprojekta monitoringa periodā.

Dalība projektu konkursā ir brīvprātīgs projekta iesniedzēja un sadarbības partnera lēmums.

Kā projekta sadarbības partneris pēc brīvas izvēles un nepieciešamības var tikt piesaistīta viena projekta ietvaros cita pašvaldība, kurām ir robežojoša apdzīvota vieta ar projekta iesniedzēju kopīga projekta īstenošanā, pašvaldības kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība, kas pilda deleģētos pārvaldes uzdevumus Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas izpildes ietvaros, un tiek piesaistīts projekta ietvaros ar mērķi pašvaldībai kā projekta iesniedzējai izpildīt projekta īstenošanas uzdevumus, balstoties uz noslēgto sadarbības līgumu.  

Šo noteikumu projekta ietvaros sadarbības partneru loks ir definēts šo noteikumu projekta 16. punktā un to loma  ir aprakstīta 17. punktā, kurā tiek noteikts, ka sadarbības partneris nodrošina izbūvētās infrastruktūras ekspluatāciju, projekta rezultātu uzturēšanu un apsaimniekošanu pēc projekta īstenošanas (ja attiecināms), kurš var iesaistīties projekta īstenošanā, tajā skaitā ar tā īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošu nekustamo īpašumu vai finansējumu. Sadarbības partneris vai partneri tiek piesaistīti uz sadarbības līguma pamata par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķu sasniegšanā iesaistītos projekta mērķa sasniegšanā. Sadarbības līguma prasības, kuras ir izteiktas noteikumu projekta 18.punktā,  ir attiecināmas vienlīdzīgi uz jebkuru projekta iesniedzēja izvēlēto partneri.   

Pašvaldības iestāde nav iekļauta kā projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris, jo saskaņā ar Pašvaldību likuma 72. panta pirmo daļu pašvaldības ekonomiskais pamats ir pašvaldības manta, tostarp kustamais un nekustamais īpašums, un finanšu līdzekļi. Vienlaikus saskaņā ar Pašvaldību likuma 73. panta ceturto daļu pašvaldībai ir tiesības iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī veikt citas privāttiesiskas darbības, ievērojot likumā noteikto par rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu. Ievērojot minēto, pašvaldības iestāžu manta nav šo iestāžu manta, bet gan pašvaldības manta. Turklāt saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 4. panta otro daļu atvasināta publiska persona valsts pārvaldes jomā darbojas ar pastarpinātās pārvaldes iestāžu starpniecību. Tādējādi pastarpinātās pārvaldes iestāde vien pārstāv atvasinātu publisku personu. 
Attiecībā uz pašvaldības iestādi, balstoties uz pilnvarojumu par tiesībām pārstāvēt projekta iesniedzēju konkursā un veikt visas darbības, kas nepieciešamas projekta iesniedzēja pienākumu atbilstošai izpildei saskaņā ar šiem noteikumiem, tad projekta iesniegumu var iesniegt kā projekta iesniedzēja pilnvarotā persona atbilstoši, iesniedzot pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pilnvarojumu kā projekta iesnieguma iesniedzamo dokumentu.

Ūdenssaimniecības pakalpojuma likuma 1.panta 10.punkts ietver ūdenssaimniecības pakalpojumu skaidrojumu, kas definē, ka sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi ir decentralizētie kanalizācijas pakalpojumi, pakalpojumi lietus ūdeņu savākšanai un novadīšanai, tai skaitā centralizētajās kanalizācijas sistēmās. Līdz ar to izriet, ka lietus ūdens apsaimniekošana neattiecās uz Ūdenssaimniecības pakalpojuma likuma 1.panta 9.punkta skaidrojumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu skaidrojumu. Tā rezultātā Eiropas Komisijas 2025. gada 16. decembra lēmumu Nr. 2025/2630/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta  2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES, ja sadarbības partnerim tiek sniegts atbalsts saskaņā ar minēto lēmumu nav attiecināms. Projekta ietvaros paredzamās aktivitātes neparedz saimniecisko darbību, ieskaitot atbalsta sniegšanu ieguldījumiem sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai.

Vienlaicīgi projektu ietvaros visas paredzamās darbības ir vērstas tikai uz plūdu risku mazināšanu, izraisīto plūdu seku novēršanu un noturības pret plūdiem veicināšanu saskaņā ar noteikumu projekta 2.punktā minēto mērķi.

Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) (turpmāk – Komisijas paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu) 17. punktā noteikts, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 1. punkts nav piemērojams situācijās, kad valsts rīkojas, "īstenojot valsts varu", vai kad publiskie subjekti rīkojas "publisko iestāžu statusā". Subjektu var uzskatīt par tādu, kurš rīkojas, īstenojot valsts varu, ja attiecīgā darbība pieder pie valsts galvenajām funkcijām vai pēc savas būtības, mērķa un tai piemērojamajiem noteikumiem ir saistīta ar šīm funkcijām . Raugoties vispārīgi, darbības, kuras ir valsts varas prerogatīvu neatņemama daļa un kuras veic valsts, nav saimnieciskā darbība, izņemot, ja attiecīgā dalībvalsts ir nolēmusi ieviest tirgus mehānismus.
Papildus, Komisijas paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu 203. punktā noteikts, ka, ja infrastruktūru nav paredzēts izmantot komerciāli, valsts atbalsta noteikumi tās finansējumam principā nav piemērojami. Tas attiecas, piemēram, uz infrastruktūru, kuru izmanto darbībām, ko valsts parasti veic, īstenojot valsts varu (piemēram, militārie objekti, gaisa satiksmes kontrole lidostās, bākas un citas vispārējai navigācijai vajadzīgas iekārtas, tostarp uz iekšzemes ūdensceļiem, aizsardzība pret plūdiem un zema ūdens līmeņa pārvaldība sabiedrības interesēs, policija un muita), vai infrastruktūru, kuru neizmanto preču vai pakalpojumu piedāvāšanai tirgū (piemēram, autoceļi, kas ir bez maksas nodoti sabiedriskā lietošanā). Šādām darbībām nav saimnieciska rakstura, tāpēc valsts atbalsta noteikumi uz tām neattiecas, un attiecīgi tie neattiecas arī uz šīs infrastruktūras finansēšanu.
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52016XC0719(05)#ntr13-C_2016262LV.01000101-E0013
Eiropas Tiesas sprieduma Lietā 118/85 7. punktā noteikts, ka "valsts var darboties, vai nu īstenojot publiskās varas pilnvaras, vai arī veicot rūpnieciska vai komerciāla rakstura saimniecisko darbību, piedāvājot tirgū preces un pakalpojumus. Tādēļ, lai veiktu šādu nošķīrumu, katrā konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē valsts veiktās darbības un jānosaka kategorija, kurai tās pieder."
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:61985CJ0118
Eiropas Komisija tās izstrādātajās Ūdenssaimniecības infrastruktūras analītiskajās vadlīnijās ir skaidrojusi (3. punkts), ka, piemēram, ūdenssaimniecības pakalpojumu (piemēram, dzeramā ūdens vai notekūdeņu apsaimniekošanas) sniegšana par samaksu parasti ir saimnieciska darbība.
https://competition-policy.ec.europa.eu/document/download/73ad57a0-295a-475c-b7d6-0d86b28f0a3c_en?filename=notion_of_aid_grid_water_en.pdf

Noteikumu projekta 19. punkts nosaka nosacījumus, kuriem iestājoties projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu konkursa ietvaros. Lai nodrošinātu Ministru kabineta 21.04.2026. sēdes protokola #22 43. § 4. punkta, kas nosaka Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2027. gada 15. janvārim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kuros paredzēt tiesiskās sekas gadījumos, ja projekta iesnieguma iesniedzējs vai atbalsta saņēmējs konkursa ietvaros nevar pretendēt uz finansējuma saņemšanu. Lai nodrošinātu šī uzdevuma izpildi, tiek virzīti grozījumi Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumā, kas paredzēs papildināt attiecīgo likumu ar projektu iesniedzēju un atbalsta saņēmēju atbilstības un datu apstrādes nosacījumiem klimata finanšu instrumentu projektu iesniegumu konkursos. Attiecīgos nosacījumus paredzēts iekļaut Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumā nevis likumā "Par piesārņojumu", ņemot vērā abu iepriekš minēto likumu saturu un to, ka arī klimata finanšu instrumentu darbības kārtība tiek noteikta Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumā. Iepriekš minētais nosacījums attiecināms ne vien uz EKII ietvaros, bet arī Modernizācijas fonda ietvaros īstenotajiem projektu iesniegumu konkursiem. Vienlaikus arī līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim nepieciešams nodrošināt efektīvu publiskā finansējuma izlietojumu, tādēļ līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim nosacījumi, pie kuriem finansējums projekta īstenošanai netiek piešķirts, tiek noteikti projektu iesniegumu konkursu nolikumos. Pēc attiecīgo grozījumu Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumā spēkā stāšanās tiks atbilstoši grozīti tie projekti iesniegumu konkursu nolikumi, kuros būs atvērta projektu iesniegumu iesniegšana, svītrojot no tiem projektu iesniedzēju izslēgšanas nosacījumus un saglabājot tos tikai likuma līmenī.

Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumu projekta 19. punkts paredz nosacījumus, kuriem iestājoties projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu konkursa ietvaros:
- noteikumu projekta 19.1. apakšpunkts nosaka, ka projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu konkursa ietvaros, ja projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris, vai persona, kura ir projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju vai sadarbības partneri, ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma IX, IX¹, X, XIX, XXII vai XXIV nodaļā, vai par sevišķi smagu noziegumu, un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta. Ar personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju vai sadarbības partneri, saprot personu, kura projekta iesnieguma veidlapā ir norādīta kā projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera pilnvarotā persona un tai ir atbilstošas tiesības projekta īstenošanas laikā pieņemt lēmumus, tostarp slēgt līgumus vai uzņemties finanšu saistības projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera vārdā. Pilnvarotā persona projekta ietvaros nav uzskatāma tikai par personu, kura formāli ir tiesīga iesniegt projekta dokumentus vai veikt tehniskas darbības projekta iesniedzēja vārdā. Par pilnvaroto personu ir uzskatāma persona, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz projektu un tā īstenošanu, kā arī rīkoties projekta iesniedzēja vārdā ar projektu saistītos jautājumos. Attiecīgi par būtisku apstiprinājumu personas statusam uzskatāms apstāklis, ka konkrētā persona ir parakstījusi projekta iesniegumu un tai ir tiesības pārstāvēt projekta iesniedzēju jautājumos, kas saistīti ar projekta īstenošanu. Šāds nosacījums par attiecīgo personu pārbaudi ir samērīgs un piemērots iepriekš minētā mērķa sasniegšanai, jo valdes un padomes locekļi, prokūrists, kā arī personas, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt projekta iesniedzēju vai sadarbības partneri, var pieņemt lēmumus vai veikt darbības, kas tieši ietekmē projekta īstenošanu, finanšu līdzekļu izlietojumu un projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera saistību izpildi. Tādēļ šo personu reputācija un uzticamība ir būtiska, izvērtējot projekta iesniedzēja un sadarbības partnera atbilstību publiskā finansējuma saņemšanai. Tikai juridiskās personas pārbaude pati par sevi nesasniegtu noteikumu projekta mērķi un nenodrošinātu efektīvu finanšu risku pārvaldību. Minētā nosacījuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt publisko finansējumu un nodrošināt publiskā finansējuma tiesisku, caurskatāmu un efektīvu izmantošanu, kā arī mazināt krāpšanas, korupcijas un citu prettiesisku darbību risku publiskā finansējuma piešķiršanas un izlietošanas procesā. Nosacījums ir samērīgs, jo tas nav piemērojams bez termiņa – ierobežojums zaudē spēku pēc sodāmības noņemšanas vai dzēšanas. Tādējādi tiek ievērots līdzsvars starp publisko finanšu interešu aizsardzību un personas tiesībām pēc noteikta laika pretendēt uz finansējumu.
Izslēgšanas kritērijā ietvertie noziedzīgie nodarījumi Krimināllikuma IX, IX¹, X, XIX, XXII un XXIV nodaļā aptver noziedzīgus nodarījumus, kas pēc to rakstura ir īpaši nozīmīgi no publiskā finansējuma aizsardzības viedokļa. Attiecīgajās nodaļās uzskaitītie noziedzīgie nodarījumi, kā arī personas, attiecībā uz kurām teikt veikta pārbaude:

Personas dalības veids	Tiesību akts	Tiesību akta norma
Projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris, vai persona, kura ir projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju vai sadarbības partneri	Krimināllikums	IX nodaļa. Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds
		IX1 nodaļa. Noziegumi, kas saistīti ar terorismu
		X nodaļa. Noziegumi pret valsti
		XIX nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā
		XXII nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību
		XXIV nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā

Šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšana rada pamatotas šaubas par personas spēju nodrošināt publiskā finansējuma tiesisku un atbildīgu izmantošanu. Papildus iepriekš minētajam uz finansējumu nav iespējams pretendēt, ja izdarīts jebkurš Krimināllikumā paredzēts sevišķi smags noziegums. Šāda pieeja ir pamatota ar to, ka sevišķi smags noziegums Krimināllikuma izpratnē ir atsevišķa noziedzīgu nodarījumu kategorija, kas raksturojama ar augstāku apdraudējuma raksturu un kaitīguma pakāpi. Līdz ar to personas sodīšana par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu pati par sevi liecina par tādu noziedzīgās rīcības smagumu, kas attaisno pastiprinātu piesardzību, piešķirot publisko finansējumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, attiecībā uz sevišķi smagiem noziegumiem nav paredzēts izdalīt atsevišķas Krimināllikuma nodaļas, jo tas varētu radīt situāciju, kurā atsevišķi pēc sava kaitīguma īpaši smagi noziedzīgi nodarījumi formāli paliktu ārpus izslēgšanas kritērija tikai tādēļ, ka konkrētais nodarījums nav iekļauts iepriekš noteiktā nodaļu sarakstā. Savukārt atsauce uz Krimināllikumā noteikto sevišķi smaga nozieguma kategoriju nodrošina vienotu un objektīvu kritēriju, kas aptver visus attiecīgajā kategorijā ietilpstošos noziedzīgos nodarījumus neatkarīgi no to konkrētā veida. Arī šajā gadījumā pieeja uzskatāma par samērīgu, jo izslēgšanas kritērijs nav balstīts tikai faktā, ka pārbaudāmā persona jebkad ir bijusi saukta pie kriminālatbildības par sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet gan uz spēkā esošu sodāmību. Kritērijs nav piemērojams, ja sodāmība ir noņemta vai dzēsta, tādējādi tiek ņemts vērā arī laika faktors un personas tiesiskais statuss sodāmības piemērošanas brīdī.

- noteikumu projekta 19.2. apakšpunkts nosaka, ka projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu konkursa ietvaros, ir pasludināts sadarbības partnera maksātnespējas process, ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera saimnieciskā darbība vai sadarbības partneris tiek likvidēts. Nosacījums nav attiecināms, ja projekta iesniedzējs kā sadarbības partneri piesaista citu pašvaldību. Minētais nosacījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu finanšu instrumenta līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, kā arī samazinātu risku, ka finansējuma saņēmējs, ņemot vērā situāciju, ar kuru saskāries sadarbības partneris, nespēs īstenot projektu atbilstoši noteiktajām saistībām, sasniegt projektā plānotos rezultātus vai nodrošināt projekta rezultātu uzturēšanu pēc projekta pabeigšanas. Projekta īstenošana paredz nodrošināt finanšu un administratīvo kapacitāti, savukārt maksātnespēja, likvidācija vai citas finansiālas grūtības rada paaugstinātu risku, ka projekta ietvaros plānotās aktivitātes netiks pabeigtas vai finansējuma līdzekļi netiks izmantoti paredzētajam mērķim.
- noteikumu projekta 19.3. apakšpunkts nosaka, ka projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu konkursa ietvaros, ja projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim projekta iesnieguma iesniegšanas dienā saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē ir nodokļu vai nodevu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro. Minētais nosacījums ir noteikts, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumenta finansējumu saņem projektu iesniedzēji, kuri pilda normatīvajos aktos noteiktās saistības pret valsti un ievēro godprātīgas saimnieciskās darbības principus. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 8. punktu Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums nodrošināt informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma 41. pantu. Informāciju par minētajiem parādniekiem iekļauj Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē. Projekta iesniedzēja atbilstību minētajam nosacījumam Vides investīciju fonds pārbaudīs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamajā administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē ietverto informāciju. Ja pieejamā informācija nebūs pietiekama, lai izvērtētu projekta iesniedzēja atbilstību uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu, Vides investīciju fonds pieprasīs projekta iesniedzējam papildu informāciju vai pamatojošus dokumentus, tostarp par noteikumu projektā paredzēto izņēmumu piemērošanu.
Nodokļu saistību izpilde raksturo projekta iesniedzēja finanšu disciplīnu un spēju atbildīgi pildīt savas saistības, kas vienlaikus ir arī būtiski priekšnoteikumi sekmīgai projekta īstenošanai. Vienlaikus nosacījums ir samērīgs, jo tas neattiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksājumu termiņš ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu, vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar minētā likuma 41. pantu. L​​​​ikumdevējs ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 8. punktu ir noteicis, ka augstākminētajos izņēmuma gadījumos nodokļu maksātājs tomēr nebūtu uzskatāms par nodokļu parādnieku. Tādējādi netiek ierobežotas to personu iespējas saņemt finansējumu, kuras aktīvi risina nodokļu saistību izpildi. Nosakot pieļaujamo nodokļu parāda slieksni 150 euro apmērā, tiek ņemta vērā normatīvajos aktos un publiskā finansējuma administrēšanas praksē izmantotā pieeja, kas ļauj neuzskatīt par būtiskiem nelielus vai īslaicīgus parādus. 
- noteikumu projekta 19.4. apakšpunkts nosaka, ka projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu konkursa ietvaros, ja projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris par projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām ir saņēmis vai projekts ir apstiprināts līdzfinansējumu saņemšanai citu finansējuma programmu ietvaros vai ad-hoc atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tostarp no Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem. Minētais nosacījums ir noteikts, lai novērstu dubultā finansējuma risku un nodrošinātu publisko līdzekļu efektīvu, ekonomisku un pārskatāmu izmantošanu. Vienlaikus tas palīdz novērst pārkompensācijas risku un nodrošina, ka par vienām un tām pašām izmaksām netiek saņemts atbalsts, kas pārsniedz attiecīgā projekta īstenošanai nepieciešamo finansējuma apmēru.
- noteikumu projekta 19.5. apakšpunkts nosaka, ka projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu konkursa ietvaros, ja pret projekta iesniedzēju vai sadarbības partneri, vai personu, kura ir projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju vai sadarbības partneri, vai projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera patieso labuma guvēju ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas. Minētais nosacījums ir noteikts, lai nodrošinātu Latvijas Republikai saistošo starptautisko un nacionālo sankciju režīmu ievērošanu, kā arī aizsargātu valsts un Eiropas Savienības finanšu intereses. Publiskā finansējuma piešķiršana personām, uz kurām attiecas sankcijas, var radīt risku sankciju apiešanai, finanšu līdzekļu neatbilstošai izmantošanai, kā arī kaitēt Latvijas starptautisko saistību izpildei un finanšu sistēmas reputācijai. Nosacījums tiek attiecināts ne vien uz projekta iesniedzēju, bet arī uz personām, kuras īsteno kontroli pār projekta iesniedzēju vai ir pilnvarotas rīkoties tā vārdā, jo sankciju risku izvērtēšanā būtiska nozīme ir ne vien juridiskajai personai, bet arī tās īpašnieku un patieso labuma guvēju saiknei ar sankcionētām personām. Šāda pieeja samazina risku, ka publiskais finansējums tieši vai netieši nonāk sankcijām pakļautu personu rīcībā vai kontrolē.
- noteikumu projekta 19.6. apakšpunkts nosaka, ka projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu konkursa ietvaros, ja projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā centies prettiesiski iegūt vai ir ieguvis savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punktu vai prettiesiski centies ietekmēt vai ir ietekmējis projektu iesniegumu vērtēšanu, tajā skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, Vides investīciju fondu vai citu projektu iesniegumu vērtēšanā iesaistītu amatpersonu vai ekspertu. Minētais nosacījums ir noteikts, lai nodrošinātu projektu konkursa norises tiesiskumu, caurskatāmību, objektivitāti un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem projektu iesniedzējiem. Projektu atlases procesam jābūt balstītam tikai uz projektu iesniegumos ietverto informāciju un noteikumos paredzētajiem vērtēšanas kritērijiem, nepieļaujot nepamatotu priekšrocību iegūšanu vai ietekmes izmantošanu lēmumu pieņemšanas procesā. Prettiesiska ierobežotas pieejamības informācijas iegūšana vai mēģinājumi ietekmēt projektu vērtēšanā iesaistītās personas rada būtisku risku godīgas konkurences principa ievērošanai un var ietekmēt finansējuma piešķiršanas rezultātu;
- noteikumu projekta 19.7. apakšpunkts nosaka, ka projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu konkursa ietvaros, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību pašvaldībā ir uzsākts finanšu stabilizācijas process. Finanšu stabilizācijas procesa uzsākšana liecina par pašvaldības būtiskām finanšu grūtībām un nepieciešamību īstenot pasākumus tās maksātspējas un finanšu līdzsvara atjaunošanai. Šādā situācijā pastāv paaugstināts risks, ka pašvaldībai varētu būt ierobežotas iespējas nodrošināt projekta savlaicīgu un kvalitatīvu īstenošanu, uzturēt projekta rezultātus pēc tā pabeigšanas, kā arī segt ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas, kuras netiek finansētas no finanšu instrumenta līdzekļiem. Tādēļ finanšu stabilizācijas procesa esamība ir noteikta kā objektīvs un viennozīmīgi pārbaudāms kritērijs, kas ļauj identificēt paaugstināta finanšu riska gadījumus un nodrošināt finanšu instrumenta līdzekļu novirzīšanu projektu iesniedzējiem ar pietiekamu finanšu kapacitāti projekta veiksmīgai īstenošanai.

Iepriekš minētie nosacījumi ir attiecināmi arī uz projekta iesniedzēja piesaistīto sadarbības partneri.

Lai pārbaudītu noteikumu projektā ietverto prasību izpildi, Vides investīciju fonds ir tiesīgs iegūt un apstrādāt projekta iesniedzēja un šo noteikumu 19. punktā minēto personu identifikācijas datus, tostarp saņemt, apstrādāt un uzglabāt fizisko personu datus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK, ciktāl tas nepieciešams atbilstības pārbaudes veikšanai, izmantojot valsts informācijas sistēmās un publiskajos reģistros pieejamo informāciju vai projekta iesniedzēja sniegtās ziņas. Vides investīciju fondam ir tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams šo noteikumu 19. punktā minēto nosacījumu pārbaudei. 

Lai pārbaudītu, vai projekta iesniedzēju vai sadarbības partneri, vai personu, kura ir projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju vai sadarbības partneri, nav attiecināms noteikumu projekta 19.1. apakšpunktā minētais nosacījums, Vides investīciju fonds informāciju iegūst no Iekšlietu ministrijas Iekšlietu digitālā centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs". Vides investīciju fonds saņem informāciju tikai tādā apmērā, lai pārliecinātos par attiecīgajā punktā noteiktā nosacījuma izpildi. Publiskā finansējuma piešķiršanas procesā finansējuma sniedzējam ir pienākums pārliecināties par iesniegtās informācijas patiesumu un atbilstības nosacījumu izpildi, tādēļ Vides investīciju fonds veic informācijas pārbaudi nevis balstās uz projekta iesniedzēja apliecinājumu. Balstīšanās vienīgi uz projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera apliecinājumu neradītu pietiekamu aizsardzību pret nepatiesas informācijas sniegšanas risku un nenodrošinātu efektīvu publisko finanšu līdzekļu aizsardzību. Šāds risinājums ļauj objektīvi un vienveidīgi pārbaudīt noteikumu projektā noteikto izslēgšanas kritēriju izpildi, vienlaikus samazinot administratīvo slogu projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, jo tam nav pienākuma pašam pieprasīt un iesniegt izziņas no Sodu reģistra. Sodu reģistra datu apstrāde tiek veikta tikai tādā apjomā, kāds ir nepieciešams konkrēto izslēgšanas kritēriju pārbaudei, un tikai attiecībā uz personām, kurām noteikumu projektā paredzēta atbilstības izvērtēšana. Dati netiek izmantoti citiem mērķiem, un tiem piekļūst tikai tās personas, kurām šāda piekļuve nepieciešama amata pienākumu izpildei. Personas datu apstrāde tiek veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 10. panta prasības. Par atbilstošām garantijām datu subjektu tiesību un brīvību aizsardzībai kalpo datu apstrādes mērķa ierobežojums, datu minimizācijas princips, piekļuves tiesību ierobežošana, datu izmantošana tikai atbilstības pārbaudes veikšanai, kā arī datu apstrāde tikai normatīvajos aktos noteiktā tiesiskā pamata ietvaros.

Noteikumu projekta 20. punkts nosaka, ka iepriekš minēto nosacījumu izpilde ir nodrošināma visā projekta īstenošanas laikā. Minētais nosacījums ir noteikts, lai nodrošinātu, ka projekta iesniedzējs un sadarbības partneris saglabā atbilstību finansējuma saņemšanas priekšnoteikumiem ne tikai projekta iesnieguma iesniegšanas un vērtēšanas laikā, bet arī visā projekta īstenošanas periodā. Projekta īstenošanas laikā var rasties apstākļi, kas ietekmē projekta iesniedzēja tiesības saņemt publisko finansējumu vai spēju pienācīgi īstenot projektu, tādēļ ir būtiski nodrošināt nepārtrauktu atbilstību noteiktajām prasībām. Tādējādi tiek aizsargātas valsts finanšu intereses un nodrošināts, ka finansējuma saņēmējs visā projekta īstenošanas laikā atbilst prasībām, kas bija par pamatu lēmuma pieņemšanai par finansējuma piešķiršanu;

Šo noteikumu projekta IV. nodaļā  tiek atrunātas konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, kā arī attiecināmās un neattiecināmās izmaksas.

Projektu konkursa ietvaros tiek uzskaitītas atbalstāmās aktivitātes, kurām tiek noteiktas attiecināmās un neattiecināmās izmaksas atbilstoši iesniegtā projekta aktivitāšu grupai.

Noteikumu projekta 22.1. apakšpunktā minētās aktivitātes (infrastruktūras projekti). 

Konkursa ietvaros šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētajai aktivitātei ir attiecināmas šādas projekta izmaksas, kuras tiek izvēlētas atkarībā no projekta iesniedzēja plānotās aktivitātes un tiek pamatotas noteikumu projekta 1.pielikuma (projekta iesnieguma veidlapas) 3.punktā. Noteikumu projekta  24.1. apakšpunkts ietver meliorācijas sistēmu, lietus kanalizācijas un hidrotehniskās inženierbūvju izbūvi, pārbūvi un atjaunošanu atbilstoši spēkā esošiem būvniecības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Noteikumu projekta 24.2. apakšpunkts ietver zaļās un zilās infrastruktūras būvniecību, pārbūvi un atjaunošanu atbilstoši spēkā esošajiem būvniecības jomā reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

Zemāk tiek sniegti projekta aktivitāšu piemēri, vienlaicīgi projekta iesniedzējam ir iespējā izvēlēties arī citas aktivitātes, kas atbilst 22.1. un 24.1.apakšpunktā minētājam. Izvēlēto aktivitāti pamato šo noteikumu projekta 1.pielikuma (projekta iesnieguma veidlapa) 3.punktā: 
1) 24.1. apakšpunktā minētās infrastruktūras projekta īstenošanas aktivitātes piemēri:
- pašvaldības lietus kanalizācijas sistēmu, tajā skaitā vaļējo (piemēram, grāvji, teknes, kanāli un dīķi) un slēgto (piemēram, gūlijas (grotas ar režģiem), pazemes caurules, skatakas un attīrīšanas iekārtas) un lietus ūdens savākšanas sistēmu, sistēmu ap publiskām ēkām, būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas;
- lietus ūdens savākšanas sistēmu pārbūve, atdalot no lietus un notekūdeņu kanalizācijas kombinētām (jauktām) sistēmām;
- pašvaldības, pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu, ieskaitot grāvju un drenāžas sistēmu būvniecības, pārbūves atjaunošanas, nemainot lietošanas veidu, izmaksas;
- pašvaldības meliorācijas un atvērtās un slēgtās lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī kombinētās pašvaldības meliorācijas vai lietus ūdens kanalizācijas sistēmas ar zaļo un zilo infrastruktūru, būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas;
- esošo ūdensteču un ūdenstilpju tīrīšanas un dabiskošanas izmaksas, ja darbības ir saistītas ar šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētās infrastruktūras izveidi  efektīvai ūdens savākšanai un aizvadīšanai;
- polderu sūkņu stacijas būvniecības un pārbūves izmaksas;
- lietus ūdens attīrīšanas staciju un sūkņu staciju izbūves, pārbūves un atjaunošanas izmaksas; 
- citu risinājumu izmaksas, kas veicinātu plūdu risku mazināšanu un noturību pret plūdiem, kas ir pamatoti projekta iesniegumā;
2) 24.2. apakšpunktā minētās zaļās un zilās infrastruktūras projekta būvniecības, pārbūves un atjaunošanas attiecināmās aktivitātes piemēri:
- savākto vai novadīto lietus ūdens padeves sistēmu būvniecības esošām zaļajām teritorijām izmaksas;
- mitrāju veidošanas apdzīvotās vietās izmaksas;
- ūdens krātuvju plūdu risku mazināšanai un ūdens savākšanas izveides izmaksas;
- noteču infiltrācijas zonu un lietus ūdens savākšanas (akumulēšanas) vietu atjaunošanas vai jaunu ierīkošanas izmaksas;
- palu terašu veidošanas krastos izmaksas;
- necaurlaidīga zemes seguma aizstāšanas ar ūdens caurlaidīgu segumu izmaksas;
- ūdenstilpju krasta nostiprināšanas izmaksas, kas tiek papildinātas ar šo noteikumu 25. punktā minēto aktivitāšu pielietojuma nodrošināšanu;
- citu risinājumu izmaksas, kas veicinātu plūdu risku mazināšanu un noturību pret plūdiem, kas ir pamatoti projekta iesnieguma veidlapā.

Ar zaļās un zilās infrastruktūras izveidi saistītā ūdens padeves infrastruktūra ir attiecināma tikai tiktāl, ciktāl tā ir tieši nepieciešama projekta mērķa sasniegšanai un tās izveide nerada nepieciešamību finansēt sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja tīklu paplašināšanu vai citu ieguldījumu, kas neatbilst noteikumu projekta 24.3. apakšpunkta nosacījumiem.

Ja tiek iesniegts projekta iesniegums, kurā tiek plānots infrastruktūras projekts, atkarībā no izvēlētās šo noteikumu projekta  24.1. un 24.2. apakšpunktā minētās aktivitātes norādītām atbalsta aktivitātēm, tiek piemēroti atbilstošie būvniecības jomu reglamentējošie normatīvie akti un papildu prasības, kuras nepieciešamas ievērot būvniecības, pārbūves un atjaunošanas procesā, tajā skaitā tiek ņemts vērā Pašvaldību likums un  šī likuma 4. panta pirmās daļas 2., 18. punktā un 22. punktā minētās autonomo funkciju izpilde, Ūdens apsaimniekošanas likums, Latvijas būvnormatīvs "Kanalizācijas būves" (LBN 223-15), Meliorācijas likums (Meliorācijas likuma 22.² pants, kas nosaka, ka pašvaldība pieņem lēmumu par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa piešķiršanu), Civillikums, kā arī Latvijas būvnormatīvs "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves" LBN 224-15, un citi regulējošie normatīvie akti, kas nosaka meliorācijas sistēmu infrastruktūras projekta īstenošanu. Tāpat ir jāņem vērā pašvaldības saistošie noteikumi, kas nosaka pašvaldības apdzīvoto vietu teritoriju un vides pielāgošanas plūdu risku mazināšanas un noturības pret plūdiem projektu aktivitātes.

Noteikumu projekta 23. punkts paredz aktivitātes, kas netiek atbalstītas konkursa ietvaros, piemēram, jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība lauksaimniecības vai meža zemēs un esošu meliorācijas sistēmu pārbūve vai atjaunošana lauksaimniecības un meža zemēs ārpus apdzīvotām vietām; valsts nozīmes meliorācijas sistēmu izbūve, atjaunošana un pārbūve; valsts īpašumā esošu polderu infrastruktūras atjaunošana un pārbūve; ūdensteču un ūdenstilpju gultnes un apauguma tīrīšana, ja vien tās nav darbības, kas nepieciešamas šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētās infrastruktūras izveidei,kā arī lietus un notekūdeņu kanalizācijas kopsistēmu un kombinēto (jauktā) sistēmu izbūve un atjaunošana. Tiek vērsta uzmanība, ka noteikumu projekta 23.5. apakšpunkta mērķis nav aizliegt šķirtsistēmu izbūvi vai kopsistēmu pārbūvi par šķirtsistēmu, taču EKII atbalsta programmas finansējuma ietvaros var finansēt tikai lietus ūdens savākšanas un novadīšanas sistēmas daļas izbūvi. Komunālo notekūdeņu novadīšanas sistēmas daļas ierīkošanai vai rekonstrukcijai ir nepieciešams paredzēt cita finansējuma piesaisti.

Noteikumu projekta 29. punkts paredz gadījumu, kad šo noteikumu projekta 24.1. apakšpunktā minētās infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana tiek īstenota gan apdzīvotās vietās, gan ārpus tām, izmaksas var tikt finansētas līdz 50% (neieskaitot) ārpus apdzīvotās vietas teritorijas no kopējām attiecināmām projekta īstenošanas izmaksām, ja infrastruktūra ir funkcionāli saistīta ar atbalstāmo teritoriju un nepieciešama projekta mērķu sasniegšanai.

Ņemot vērā spēkā esošos normatīvos aktus, meliorāciju sistēmas infrastruktūras projektu īstenošana šo noteikumu projekta 22.1. apakšpunktā minētās  aktivitātes  ietvaros ir iespējama tikai tādos gadījumos, ja nekustamais īpašums, uz kura tiek plānota aktivitātes īstenošana ir pašvaldības (finansējuma saņēmēja) vai sadarbības partnera  īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā projekta dzīves cikla laikā vai nekustamajā īpašumā, uz kuru finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim ir apbūves tiesības, izņemot gadījumu, kas aprakstīti šo noteikumu projekta 30.10. apakšpunktā.

Vienlaicīgi noteikuma projekta 22.1. un 22.2. apakšpunktā minēto aktivitāšu izpildes rezultātā iegūtie rezultāti jeb izbūvētā, pārbūvētā vai atjaunotā infrastruktūra vai iegādātā iekārta, tehnika vai tehnoloģija ir iekļautas kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera aktīvos, kura uzskaitē atrodas projekta īstenošanas vieta, kas projekta dzīves cikla laikā paliek finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera īpašumā, bezatlīdzības turējumā vai valdījumā, nemainot tās lietošanas veidu.

Vienlaicīgi finansējuma saņēmējam un sadarbības  partnerim tiek dota iespēja nokārtot īpašuma tiesības projekta īstenošanas periodā, iesniedzot apliecinošo dokumentu kopijas starpposmu ziņojumu vai noslēguma ziņojuma ietvaros, kas tiek apliecināts ar projekta iesniedzēja apliecinājumu.

Noteikumu projekta 30.10. apakšpunkts paredz gadījumu, ja šo noteikumu 24.1. apakšpunktā  minētās aktivitātes ietvaros  pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas izbūve, pārbūve un atjaunošana tiek īstenota ar citu publisko vai privāto zemes īpašnieku iesaisti, projekta īstenošana, tajā skaitā projekta finansēšana un uzturēšana, notiek atbilstoši Meliorācijas likuma 22.¹  un 22.².panta pirmajai un otrajai daļai un 29.panta otrajai daļai un Ministru kabineta 2015. gada 7. jūlija noteikumi Nr. 378 "Meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķināšanas, sadales un norēķinu kārtība un kārtība, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā" (turpmāk – MK noteikumi Nr.378). Projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris sagatavo un saskaņo ar publisko vai privāto zemes īpašnieku projekta tehnisko dokumentāciju. Šādas aktivitātes gadījumā viens no zemes īpašumiem pieder  projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim.  Izbūvētās, pārbūvētās vai atjaunotās infrastruktūras uzturēšanu projekta dzīves cikla laikā nodrošina projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.378 un noteikumu projekta nosacījumiem, kas noteikti noteikumu projekta 71.2. apakšpunktā. Ja attiecināms, projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris veic juridisko izpēti, kas ietver Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatā reģistrēto apgrūtinājumu noskaidrošanu, ieskatīšanos zemes robežu plānā, apgrūtinājumu plānā un Kadastra informācijas sistēmā kadastrs.lv, kā arī ierakstu Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatā par apgrūtinājumu attiecīgajā zemes īpašumā un reģistrēšanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā vai Kadastra informācijas sistēmā.
Projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera un cita publiskā vai privāta zemes īpašnieka iesaiste projekta līdzfinansēšanā un uzturēšanā tiek noteikta saskaņā pašvaldības domes lēmumu atbilstoši Meliorācijas likumam un MK noteikumu Nr.378  3.punktam.
Projekta tehniskā dokumentācija tiek izstrādāta saskaņā ar 2014.gada 16. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.550 "Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi" un citiem būvniecības jomas normatīvajiem aktiem. 

Noteikumu projekta 30.10.apakšpunkts neparedz aktivitātes, kas saistītas ar noteikumu projekta 24.1. minētajām aktivitātēm, kuras attiecas uz pašvaldības atvērto un slēgto lietus kanalizācijas sistēmu izbūvi, pārbūvi un atjaunošanu.

Attiecībā uz noteikumu projekta 30.10.apakšpunktu atbalsta programmas mērķis ir plūdu risku mazināšana, plūdu izraisīto seku novēršana un pašvaldību teritoriju noturības pret plūdiem paaugstināšana. Atsevišķos gadījumos projekta mērķa sasniegšanai nepieciešamā infrastruktūra, jo īpaši meliorācijas sistēmu funkcionēšana, kura var šķērsot vai atrasties nekustamajos īpašumos, kas nepieder finansējuma saņēmējam vai projekta partnerim. Līdz ar to zemes īpašuma piederība privātpersonai pati par sevi nav uzskatāma par pamatu ieguldījumu izslēgšanai, ja attiecīgais ieguldījums ir nepieciešams projekta publiskā mērķa sasniegšanai un ir nodrošināta tā izmantošana šim mērķim visā projekta dzīves ciklā.

Būvdarbu gadījumā projekta dzīves cikls atbilstoši noteikumu projekta 71.2. apakšpunktam ir 10 gadi pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, savukārt finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums visā attiecīgajā periodā nodrošināt projekta rezultātu uzturēšanu un ilgtspēju. Tādējādi ieguldījumiem infrastruktūrā, tostarp gadījumos, kad tie tiek veikti privātpersonai piederošā zemē, ir noteikts ilgtermiņa uzturēšanas pienākums.

Vienlaikus projekta ietvaros nav paredzēts finansēt darbības, kuru rezultātā privātās zemes īpašniekam tiktu radīta nepamatota saimnieciska priekšrocība. Noteikumu projekts paredz, ka infrastruktūra un projekta rezultāti izmantojami atbilstoši projekta mērķim un nav izmantojami komercdarbības nolūkiem, kā arī noteikti nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanas nosacījumi. Projekta izvērtēšanā attiecīgi nodrošināms, ka ieguldījumi privātpersonas zemē ir objektīvi nepieciešami publiska plūdu riska mazināšanas pasākuma īstenošanai un nav vērsti uz konkrētā nekustamā īpašuma īpašnieka saimnieciskās darbības vai īpašuma individuāla labuma finansēšanu.

Noteikumu projektā paredzētā iespēja īstenot atsevišķas projekta darbības privātpersonām piederošās zemēs ir pamatota un nepieciešama, lai būtu iespējams īstenot tehniski un funkcionāli vienotus plūdu risku mazināšanas projektus. Vienlaikus EKII finansējuma ilgtspēju nodrošina pienākumi, kas tiks noteikti līgumos, zemesgrāmatā nostiprināmie apgrūtinājumi, projekta rezultātu uzturēšanas pienākums un komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi.

Šo noteikumu projekta 26.1.apakšpunkts nosaka attiecināmo izmaksu ierobežojumus, ievērojot, ka šo noteikumu projekta 24.3., 24.4., 24.5. apakšpunktā minētās izmaksas kopsummā nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām.

Noteikumu projekta 24.4. apakšpunkts apraksta būvobjekta sagatavošanas un objekta teritorijas labiekārtošanas, tajā skaitā apzaļumošanas un ielu seguma atjaunošanas darbības objekta ietvaros kā attiecināmās izmaksas, kuru apjomi tiek noteikti, ievērojot šo noteikumu projekta 26.1. apakšpunktu.

Noteikumu  projekta 24.6., 24.7.​​​​​, 24.8. un 24.9.apakšpunktā minētās izmaksas kopsummā nedrīkst pārsniegt 20% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām, kas tiek noteikts 26.2.apakšpunktā. 3% ierobežojums no kopējām noteikumu projekta 24.punktā minētajām attiecināmajām aktivitātēm attiecās uz finanšu rezerves paredzēšanu projekta budžetā attiecībā uz noteikumu projekta 22.1. apakšaktivitātē minētajām aktivitātēm, kas tiek noteikts noteikumu projekta 27.punktā. 

Attiecībā uz noteikuma projekta 24.6. apakšpunkta izpildi, par attiecināmo izmaksu attiecināmības sākumu datumu noteikumu projekta ietvaros tiek noteikts Tiesību aktu portālā publiskās apspriešanas izsludināšanas datumu 2026.gada 2.aprīlis, taču ir radušies pirms projekta īstenošanas termiņa beigām, kas tiek norādīts noteikumu projekta 30.4. apakšpunktā.

Vienlaicīgi, lai nodrošinātu izvēlētās aktivitātes pilnīgu īstenošanu konkursa ietvaros, kā attiecināmās izmaksas tiek paredzēts iekļaut projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, ievērojot proporcionalitātes principu, ņemot vērā veiktās funkcijas un to nodalāmību, kā arī ņemot vērā finansējuma saņēmēja izveidoto kārtību attiecībā uz atlīdzības nodrošināšanu iestādē.

Abās projekta aktivitāšu grupās tiek veikti iepirkumi saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu iepirkumu vai iepirkuma procedūru.

Šo noteikumu projekta izpratnē tiek lietoti termini, kas raksturo šo noteikumu projekta 24.1. un 24.2. apakšpunktā minētās aktivitātes:  
1) atbilstoši Meliorācijas likumam:
- meliorācija ir zemes uzlabošanas pasākumu kopums, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi un konkrētā teritorijā maina grunts hidroloģiskos apstākļus, kā arī nodrošina infrastruktūras un teritoriju aizsardzību pret applūšanu;
- meliorācijas sistēma ir meliorācijas kadastrā reģistrēts būvju un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai noteiktā platībā;
- pašvaldības meliorācijas sistēma ir pašvaldībai piederoša meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina pašvaldība;
- pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma ir koplietošanas meliorācijas sistēma, kas būtiski ietekmē ūdens režīmu pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās apbūves teritorijās, lauksaimniecības un mežu teritorijās, infrastruktūras objektos (ielās, ceļos, ūdenssaimniecības objektos, pašvaldības polderos), kas tiek pieņemts ar pašvaldības lēmumu saskaņā Meliorācijas likuma 22.² pantu;
2) atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 329 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves":
- virszemes un pazemes meliorācijas sistēmas ir specializētu hidrotehnisko būvju un aprīkojuma kompleksi, kuru galvenais mērķis ir regulēt ūdens režīmu augsnē, lai nodrošinātu optimālus apstākļus lauksaimniecībai, būvniecībai vai teritoriju apsaimniekošanai;
- virszemes meliorācijas sistēmas tiek definētas kā meliorācijas sistēmas, ka savāc un novada lieko ūdeni no zemes virsmas, kuru galvenie elementi ir grāvji, kanāli, caurtekas un ūdens uztvērēji (upes, ezeri);
- pazemes meliorācijas sistēmas (drenāža) regulē mitruma līmeni un pazemina gruntsūdens līmeni pašā augsnē, kuru galvenie elementi ir perforētas plastmasas vai māla caurules (drenas), kolektori un skatakas;
- drenu sistēma (drenāža) ir hidrauliski saistītu un pakārtotu drenu kopums, kas uztver un novada augsnes vai filtrācijas ūdeņus atklātā gultnē caur vienu izteku;
- polderis ir nosusināta platība, kas ir norobežota no uzplūstošiem ūdeņiem, bet ūdens noteci no aizsargātās platības novada sūknējot;
3) atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 327 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves"":
- vaļējās un slēgtās lietus kanalizācijas sistēmas atšķiras ar to, kā tās savāc un novada nokrišņu ūdeņus — virszemē vai pa pazemes cauruļvadiem;
- vaļēja lietus kanalizācijas sistēma savāc un novada lietus ūdeni, izmantojot atvērtas, virszemes konstrukcijas, kuru elementi ir grāvji, teknes, kanāli un dīķi;
- slēgta lietus kanalizācijas sistēma savāc ūdeni no virsmas un uzreiz novada to pazemes inženiertehniskajos tīklos, kuras elementi ir gūlijas (grotas ar režģiem), pazemes caurules, skatakas un attīrīšanas iekārtas;
- škirtsistēmas kanalizācija ir kanalizācijas sistēma, kura paredzēta notekūdeņu un lietus ūdeņu novadīšanai pa diviem atsevišķiem cauruļvadiem;
- kopsistēma (lietojama tikai atsevišķos labvēlīgos apstākļos, ja iespējams ierīkot lietus pārgāzes pie ūdenstecēm vai ūdenstilpēm) ir kanalizācijas sistēma, kas paredzēta notekūdeņu un lietus ūdeņu novadīšanai pa vienu cauruļvadu;
- kombinētā (jauktā) sistēma ir iepriekšminēto kanalizācijas sistēmu apvienojums, kas veidojas, ja kādā no apdzīvotas vietas daļām ir esoša kopsistēma, bet to attīstot, tiek projektēta šķirtsistēma vai daļēja šķirtsistēma.
4) Horizontālā principa "Klimatdrošināšana" vadlīnijās zaļā un zilā infrastruktūra tiek definēta kā ilgtspējīgi, dabā balstīti risinājumi, kas integrējami projektos, lai mazinātu klimata pārmaiņu riskus un palielinātu teritoriju klimatnoturību.

Atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas  un Centrālās finanšu līgumu aģentūras metodiskajiem materiāliem, zaļā infrastruktūra kalpo kā dabiska un komplementāra daļa tradicionālajai "pelēkajai" (būvētajai) infrastruktūrai. Vadlīniju izpratnē zaļā infrastruktūra ietver arī zilo infrastruktūru, jo tie dabā funkcionē apvienoti. Vadlīnijās zaļā infrastruktūra tiek definēta kā meži, zālāji, parki, alejas, zaļie jumti, zaļās sienas un urbānie dārzi. Savukārt  zilā infrastruktūra tiek definēta kā dabiski vai mākslīgi veidotas ūdenstilpes, upes, mitrāji un lietus ūdens uzkrāšanas dīķi.

Papildus augšminētajam definīcijas skaidrojam, ka zaļā un zilā infrastruktūra ir dabisku un pusdabisku teritoriju tīkls, kas palīdz risināt pilsētvides un klimata izaicinājumus, kur:
- zaļā infrastruktūra ir stratēģiski plānots dabisko un pusdabisko teritoriju tīkls, kas nodrošina ekosistēmu pakalpojumus un aizsargā bioloģisko daudzveidību, kuru sauszemes elementi ir parki, meži, dārzi, pļavas un skvēri un inženiertehniskie risinājumi ietver zaļie jumtus, zaļās sienas un ekoduktus (dzīvnieku pārejas). Zaļās infrastruktūras galvenā funkcija ir  gaisa attīrīšana, temperatūras pazemināšana pilsētās un CO₂ piesaiste;
- zilā infrastruktūra ietver visus pilsētas un lauku teritoriju ūdensobjektus, kas saistīti ar ūdens apsaimniekošanu un dabisko hidroloģisko ciklu, kuru dabiskie elementi ir upes, ezeri, dīķi, mitrāji un jūras piekrastes, un mākslīgie elementi: lietus ūdens dīķi, bio-grāvji un kanāli. Zilās infrastruktūras galvenā funkcija ir  plūdu riska mazināšana, lietus ūdens savākšana un filtrēšana;
- pilsētplānošanā abus jēdzienus bieži apvieno sistēmā "zaļi-zilā infrastruktūra", jo tie veido vienotu infrastruktūras kompleksu cīņā pret klimata pārmaiņām. 

Šo noteikumu projekta ietvaros tiek izmantotas abi zaļās un zilās infrastruktūras augšminētie jēdzienu skaidrojumi, ņemot vērā šo noteikumu projekta 2.punkta mērķi.

Noteikumu projekta 22.2. apakšpunktā minētās aktivitātes  (iegādes projekti). 

Atbilstoši  šo noteikumu projekta 22.2. apakšpunkta aktivitātēm, iegādes projekta ietvaros saskaņā ar šo noteikumu projekta 25. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām tiek iegādātas iekārtas, tehnika un/vai tehnoloģijas, kas nodrošina plūdu izraisīto seku novēršanu, brīdināšanu (ja attiecināms), kas ietver visu pašvaldības administratīvo teritoriju un visus pašvaldības iedzīvotājus. Šo noteikumu 25.punktā minētā aktivitāte tiek izvēlēta atkarībā no projekta iesniedzēja vajadzībām un nepieciešamības, kura tiek pamatota noteikumu projekta 1.pielikuma (projekta iesnieguma veidlapas) 3.punktā.

Zemāk tiek sniegti indikatīvi attiecināmo projektu aktivitāšu piemēri, no kuriem projekta iesniedzējs izvēlas pats. Vienlaicīgi projekta iesniedzējam ir  iespējā izvēlēties citu ārpus aktivitāšu piemēru saraksta  plānoto projekta aktivitāti, kas atbilst 22.2.apakšpunkta aktivitātēm un 25.punktā minētajām attiecināmajām izmaksām. Izvēlēto attiecināmo aktivitāti pamato šo noteikumu projekta 1.pielikuma (projekta iesniegums veidlapa) 3.punktā:
- sūkņu iegādes un uzstādīšanas izmaksas;
- ģeneratoru, ieskaitot mobilo ģeneratoru, iegādes izmaksas;
- mazas jaudas ģeneratoru un sūkņu iegāde pašvaldību sociālajiem dienestiem, lai palīdzētu sociāli mazaizsargātām mājsaimniecībām;
- mobilo plūdu barjeru iegādes un uzstādīšanu izmaksas;
- specializētas plūdu novēršanas izraisīto seku un risku mazināšanas tehnikas iegādes  un uzstādīšanas izmaksas;
- hidrodinamisko iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas;
- specializētās laivas uz gaisa spilveniem iegādes izmaksas;
- specializētas plūdu novēršanas izraisīto seku un risku mazināšanas tehnikas tostarp meliorācijas un polderu sistēmu uzturēšanas un operatīvās plūdu seku novēršanas tehnikas iegādes  un uzstādīšanas izmaksas;
- citas iekārtas vai tehnikas iegādes izmaksas, kas nodrošina izraisīto seku novēršanu vai noturības veicināšanu pret klimata pārmaiņām un ir pamatotas projekta iesniegumā.

Attiecināmo izmaksu uzskaiti projekta iesniedzējs nodrošina projekta iesnieguma veidlapas 1. pielikuma 6. sadaļā.

Papildu attiecināmo izmaksu uzskatei šo noteikumu projekta IV. nodaļas 26., 27., 28. , 29. un 30. punktā  tiek sniegti papildu nosacījumi attiecināmām izmaksām, un 31. punktā tiek uzskaitīti gadījumi, kuros izmaksas ir neattiecināmas projektu konkursa ietvaros.

Par attiecināmām izmaksām tiek uzskatītas arī plūdu izraisīto seku novēršanas un noturības pret plūdiem veicināšanai paredzētu iekārtu iegāde. Attiecināmajās izmaksās tiek iekļauta mazas jaudu ģeneratoru un sūkņu iegāde, kas tiek vērsta plūdu seku novēršanai un preventīvai rīcībai ēkās un lokālās teritorijās, ieskaitot palīdzībai sociāli mazaizsargātām mājsaimniecībām, kā arī tehnikas un tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana un nodošana ekspluatācijā.

Sociāli mazaizsargāto personu grupas statuss tiek noteikts saskaņā ar 2025.gada 11.janvārī pieņemtiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.32 "Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām".

Attiecībā uz noteikumu projekta 25.1.apakšpunktā minēto, ka iekārtu, tehnikas un tehnoloģiju iegāde ir atbalstāma arī finanšu līzinga veidā. Vēršam uzmanību, ka pašvaldībām, atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22.pantam, nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības, izņemot gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktos izņēmuma gadījumus (likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 40.panta septītā daļa). Līdz ar to normatīvie akti neparedz pašvaldībām tiesības slēgt līgumus, kuros kā finansēšanas modelis paredzēts finanšu līzings, ar samaksu ilgāk kā 12 mēneši no līguma noslēgšanas brīža. 

Plūdu izraisīto seku novēršanas un noturības pret plūdiem veicināšanas iekārtu, tehnikas un tehnoloģiju iegāde tiek veikta atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, tajā skaitā iepirkumu jomas reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Papildus, iegādāto iekārtu, tehniku un tehnoloģiju nedrīkst izmantot saimnieciskās darbības nolūkos, bet var izmantot palīdzības sniegšanas ietvaros citās pašvaldībās uz savstarpēji noteiktiem nosacījumiem, kas tiek uzrādīts monitoringa periodā.

Projektu konkursa ietvaros publicitātes pasākumu īstenošana ir obligāta. Informāciju par plānotajiem publicitātes pasākumiem projekta īstenotājs sniedz projekta iesniegumā noteikumu projekta iesnieguma veidlapas 1. pielikuma 5. sadaļā, kur vienlaikus ir iespējams īstenot papildu publicitātes pasākumus, izmaksas sedzot no saviem līdzekļiem. Par papildu publicitātes pasākumiem var uzskatīt informatīvus pasākumus, kuru ietvaros finansējuma saņēmējs sniedz informāciju par projekta īstenošanu, sasniegtajiem rezultātiem un finansējuma avotu, informācijas sniegšanu citos plašsaziņas līdzekļos pēc finansējuma saņēmēja ieskatiem, papildus informācijas publicēšanai presē, bukletu un brošūru sagatavošanu, kas atspoguļo projekta īstenošanas rezultātā sasniegto un citi.

Lai projektu īstenošana sniegtu maksimālu efektivitāti attiecībā uz ieguldīto finansējumu, tiek noteikti šādi sasniedzamie projekta rādītāji, kuri ir norādīti projekta iesnieguma veidlapas 3.7. punktā un anotācijā tiek sniegti papildu aprēķinu metodikas un skaidrojumi:

Projekta sasniedzamo rādītāju aprēķins un skaidrojums:
1. Projekta ilgtspēja - projekta īstenošanas rezultātā izbūvētās, pārbūvētās vai atjaunotās infrastruktūras vai iegādātās iekārtas, tehnikas vai tehnoloģijas plānotais lietderīgas izmantošanas laiks.
 
2. Projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums  - ietver pēc iespējas plašāku pašvaldības iedzīvotāju skaitu novada pašvaldībā vai valstspilsētas pašvaldībā.

Novada pašvaldība
Aprēķina formula:
% = kopējais novada apdzīvotās vietas (apdzīvoto vietu) iedzīvotāju skaits (Ʃ=1+2+n) *100%/ kopējais novada iedzīvotāju skaits, 
kur
Ʃ=1+2+n - kopējais apdzīvoto vietu iedzīvotāju skaits, kas tiek ietekmēts projekta ietvaros. Slieksnis (minimālais) - kopējais apdzīvotās vietās iedzīvotāju skaits.
Rādītājs tiek novērtēts, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par iedzīvotāju skaitu 2025. gadā, pieejams: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ .
Aprēķinātais rādītāja rezultāts tiek ievietots 1. pielikuma 3.7. apakšpunkta tabulas 2. punkta kolonnā "Rezultāts".

Valstspilsētas pašvaldība
Aprēķina formula:
% = kopējais valstspilsētas administratīvo daļu (rajonu) vai vēsturisko daļu  iedzīvotāju skaits (Ʃ=1+2+n) *100%/ kopējais valsts pilsētas iedzīvotāju skaits, 
kur
Ʃ=1+2+n - kopējais valstspilsētas administratīvo daļu (rajonu) vai vēsturisko daļu iedzīvotāju skaits, kas tiek ietekmēts projekta ietvaros. Slieksnis - valstspilsētas administratīvo daļu (rajonu) vai vēsturisko daļu  iedzīvotāju skaits

Rādītājs tiek novērtēts, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par iedzīvotāju skaitu 2025. gadā, pieejams: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ .

Informāciju par projektā plānoto iekļauto valstspilsētas  daļu vai administratīvo rajonu  iedzīvotāju skaitu 2025. gadā sniedz valstspilsētas pašvaldība vai novada pašvaldība (projekta iesniedzējs), ieskaitot Rīgas pašvaldību, pievienojot datus  šo noteikumu 1. pielikuma 3.7.tabulas 2. punkta kolonnā "Papildinformācija", norādot informācijas avotu**.

3. Projekta īstenošanas vietu tvērums –  nodrošina pēc iespējas plašāku novada apdzīvoto vietu un valstspilsētas daļu vai administratīvo rajonu iekļaušanu projekta īstenošanas tvērumā.

Novada pašvaldība

Aprēķina formula:
Novadu pašvaldību apdzīvoto vietu skaits projekta ietvaros = novadu pilsētu skaits + ciemu skaits

Novadu pilsētu skaits tiek noteikts atbilstoši 2024. gada 30. jūnija spēkā esošā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma  "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikumam", neieskaitot uzskaitītās valstspilsētas novadu sarakstā., pieejams: https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums

Novadu ciemi skaita noteikšanai tiek izmantoti Valsts zemes dienesta (VZD) dati uz 01.01.2026.g., pieejams:
Ciemu un mazciemu skaits no 2021. gada 1. jūlija, vai arī CSV un XLS formātā, p[ieejams: https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/ciemu-skaits .
Aprēķinātais rādītāja rezultāts tiek ievietots 1. pielikuma 3.7. apakšpunkta tabulas 3. punkta kolonnā "Rezultāts".

Valstspilsētas pašvaldība

Aprēķina formula:
Valstspilsētas apdzīvoto vietu skaits projekta ietvaros= valstspilsētas daļu vai administratīvo rajonu kopējais summārais skaits

Valstspilsētu  saraksts un skaits tiek noteikts atbilstoši no 2024. gada 30. jūnija spēkā esošā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 1.pielikumam.
Valstspilsētas apdzīvoto vietu skaita noteikšanai tiek noteikts atbilstoši valstspilsētas administratīvā teritoriālā iedalījuma vienībām un ir spēkā valstspilsētas pašvaldībā uz 2026. gada 1. janvāri. Informāciju par projektā plānoto iekļauto valstspilsētu daļu vai administratīvo rajonu nosaukumus sniedz valstspilsētas vai novadu pašvaldība (projekta iesniedzējs), pievienojot datus  šo noteikumu 1. pielikuma 3.7.tabulas 3. punkta kolonnā "Papildinformācija", norādot informācijas avotu.
Tiek pieņemts, ka aprēķina metodikas ietvaros valstspilsētas daļas vai administratīvie rajoni tiek apzīmēti par "valstspilsētas apdzīvotām vietām".
Aprēķinātais rādītāja rezultāts tiek ievietots 1. pielikuma 3.7. apakšpunkta tabulas 3. punkta kolonnā "Rezultāts".

Valstspilsētas ir Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils. 
Ogres, Valmieras, Jēkabpils gadījumā projektu pieteikumi tiek iesniegti novadu pašvaldību ietvaros.

Detalizētāks skaidrojums par sasniegto rādītāju aprēķinu un aprēķina metodikas izmantošanu tiks sniegts Vadlīnijās projektu iesniedzējiem projektu iesniegumu aizpildīšanai. 
Iepriekš minētie sasniedzamie rādītāji tiks izmantoti kvalitatīvā projektu pieteikumu vērtēšanā.

Attiecināmo izmaksu uzskaiti projekta iesniedzējs nodrošina projekta iesnieguma veidlapas 1. pielikuma 6. sadaļā.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina īstenotā projekta rezultātu uzturēšanu un lietošanu atbilstoši projekta mērķim vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas (turpmāk – monitoringa periods). Nav pieļaujama izbūvētās, pārbūvētās vai atjaunotās infrastruktūras demontāža un iegādātās iekārtas, tehnikas vai tehnoloģiju pārdošana vai izmantošana komercdarbības nolūkiem, un tiek noteikts šo noteikumu projekta 32. punktā. Pēcprojekta uzturēšanas pasākumi vismaz piecu gadu periodā tiek uzskaitīti projektu iesnieguma veidlapas 1. pielikuma 3.9. apakšpunktā.

Vienlaikus  noteikumu projekta  84.punkts paredz, ka konkursa ietvaros netiek atbalstītas darbības, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ja ir konstatēts, ka ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta dzīves cikla laikā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt ministrijai uz Vides investīciju fonda vēstulē norādīto kontu saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Tas nozīmē, ka sadarbības līgumā ir jābūt iekļautam nosacījumam par to, ja projekta dzīves cikla laikā projekta partnera īstenoto aktivitāšu dēļ projekts kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, projekta partnerim ir pienākums atmaksāt finansējuma saņēmējam saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta.

Šo noteikumu projekta ietvaros paredzamās projektu aktivitātes  ir saistītas vienīgi ar publiskās infrastruktūras nodrošināšanu, tādējādi netiek radīta ekonomiskā priekšrocība kādiem konkrētiem uzņēmumiem uz ko būtu attiecināmas komercdarbības atbalsta regulējuma prasības.

Ar šo noteikumu projekta V. un VI. nodaļu tiek noteikta projektu konkursa izsludināšanas kārtība, kā arī nosacījumi projekta iesnieguma saturam un iesniegšanai.

Šo noteikumu projekta 33. punkts paredz, ka Vides investīciju fonds konkursu izsludina 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās par visu šo noteikumu 7. punktā minēto finansējumu. Ja konkursa ietvaros pieprasītais finansējums ir mazāks nekā šo noteikumu 7. punktā  minētais, konkursa otro un turpmākās kārtas izsludina ne agrāk kā sešus mēnešus pēc iepriekšējās konkursa kārtas izsludināšanas.

Lai projekta iesniedzējam tiktu sniegts pietiekams laika periods kvalitatīvai projekta iesnieguma sagatavošanai, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir noteikts ne mazāks kā trīs mēneši pēc konkursa izsludināšanas, kas tiek noteikts šo noteikumu projekta 36. punktā.

Lai veicinātu elektronisko dokumentu apriti, projekta iesniegumu, kas ietver aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (šo noteikumu projekta 1. pielikums), kā arī papildu iesniedzamos dokumentus, kas noteikti šo noteikumu projekta 38. punktā, tiek iesniedz tikai elektroniska dokumenta veidā, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Šo noteikumu projekta VII. nodaļā  tiek skaidroti nosacījumi projektu iesniegumu vērtēšanai un lēmumu pieņemšanai par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu. Projektu iesniegumu izskatīšanai un vērtēšanai tiks izveidota projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kas iesniegtos projektu iesniegumus vērtēs ne ilgāk kā trīs mēnešus, balstoties uz noteikumu projekta 2. un 3. pielikumā noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti divi Vides investīciju pārstāvji un divi Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji.

Par projektu konkursa vērtēšanas komisijas izveides kārtību, sastāvu un lomu tiek aprakstīts noteikumu projekta 42., 43., un 44.punktā.  Vērtēšanas komisijas izveide tiek pamatota ar SIA "Vides investīcijas fonds" rīkojumu par projektu atklātā konkursa vērtēšanas komisijas izveidošanu. Vērtēšanas komisija veic pienākumus saskaņā ar apstiprināto vērtēšanas komisijas nolikumu, kurā tiek aprakstīti pienākumi, atbildības, darba uzdevumi un to izpildes kārtība. 

Projekta iesnieguma vērtēšana atbilstoši noteikumu projekta 3. pielikumā noteiktajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem tiek veikta tikai tad, ja ir atbilstība noteikumu projekta 2. pielikumā noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, tādēļ, ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem noteikumu projekta 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, Vides investīciju fonds, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, var aicināt projekta iesniegumu precizēt. Projekta iesniedzējam jāņem vērā, ka projekta iesnieguma precizēšanas laikā projekta iesniedzējs nedrīkst palielināt finanšu instrumenta ietvaros pieprasītā finansējuma summu. Pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu Vides investīciju fonds paziņo projekta iesniedzējam triju darbdienu laikā pēc  vai arī pa pastu piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

Šo noteikumu projekta 45.10. apakšpunktā punktā tiek norādīts, ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, Vides investīciju fonds, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dodot šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētās aktivitātes projekta iesniegumam ar augstāku vērtību  rādītājā "Projekta īstenošanas vietas iedzīvotāju tvērums" (šo noteikumu 1. pielikuma 3.7.tabulas 2. punkts), un šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētās aktivitātes projekta iesniegumam ar augstāku vērtību rādītājā "Projekta ilgtspēja" (šo noteikumu 1. pielikuma 3.7. tabulas 1. punkts). Ja arī tad ir vienāds punktu skaits, priekšroka tiek dota projektam ar mazāku pieprasīto EKII finansējumu.

Šo noteikumu 47. punktā tiek norādīts, ka vērtēšanas komisija projektu iesniegumu vērtēšanas laikā, ja nepieciešams, pieaicinot nozares ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietu, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes.

Šo noteikumu projekta VIII. un IX. nodaļa nosaka projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumus. Šo noteikumu projekts paredz, ka pēc lēmuma par projekta snieguma apstiprināšanu saņemšanas, projekta iesniedzējs noslēdz projekta līgumu ar Vides investīciju fondu 30 kalendāra dienu laikā. Projekta līgumu sagatavo Vides investīciju fonds. Pēc projekta līguma noslēgšanas ir iespējams tajā izdarīt grozījumus, iesniedzot Vides investīciju fondā pieprasījumu, taču grozījumu veikšana projekta līgumā nedrīkst pasliktināt projekta līgumā norādīto, ko nosaka šo noteikumu projekta 57.punkts.

Noteikumu projekta 66. un 67.punkts nosaka,  kad un kur tiek reģistrēta izbūvētā, pārbūvētā vai atjaunotā meliorācijas sistēma gadījumā, ja tā nav reģistrēta. Attiecīgi, ja projekta iesniegumā paredzēti šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minētā ieguldījumi meliorācijas sistēmā vai tās daļā, kas nav reģistrēta meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, tad projekta ietvaros izbūvēto, pārbūvēto vai atjaunoto meliorācijas sistēmu reģistrē Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā līdz projekta aktivitāšu pabeigšanai un pirms noslēguma pārskata iesniegšanas Vides investīciju fondā.

Lietus kanalizācijas sistēmas reģistrācija ir veicama saskaņā ar lietus kanalizācijas sistēmas un būvniecības jomā esošiem normatīviem aktiem. Vienlaicīgi projekta iesniedzējs var noteikt lietus kanalizācijas sistēmas statusu noteikšanu saskaņā ar pašvaldībā esošiem saistītiem dokumentiem, kas nosaka inženiertehniskās sistēmas apdzīvotās vietās, piemēram, lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēmu shēmas, kartes un cita dokumentācija.

Projekta dzīves cikls ir periods, kas definē laiku no projekta aktivitāšu uzsākšanas līdz pēc projekta noslēguma laika posmam atkarībā no ieviestā aktivitātes veida, kas tiek pārskatīts šo noteikumu projekta 71. punktā, piemēram, noteikumu projekta 71.1. apakšpunkts apraksta periodu, kas ietver piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas un attiecās uz šo noteikumu projekta 22.1. un 22.2. apakšpunktā minētām aktivitātēm. Noteikumu projekta 71.2. apakšpunkts apraksta periodu attiecībā uz noteikumu projekta 22.1. apakšpunktā minētām aktivitātēm, kurā 10 gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, ja projektā paredzēti būvdarbi, vai arī laika posms, noteikts noteikumu projekta 71.3.apakšpunktā, ko ir noteikusi pašvaldība, kuras teritorijā tiek īstenots projekts, un kas pārsniedz šo noteikumu projekta 71.1. apakšpunktā minēto laikposmu.

Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība tiek atrunāta noteikumu projekta X. nodaļā. Šo noteikumu  projekta 73. punktā tiek noteikts, ka noteiktajā apmērā ir pieejams avansa maksājums līdz 60%, viens vai vairāki starpposma maksājumi līdz 90%, no projektiem apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas, ieskaitot saņemto avansa maksājumu, kā arī noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposma maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde, maksājumus var saņemt pie noteiktu nosacījumu izpildes, savukārt ministrija veic maksājumu 20 darbdienu laikā pēc Vides investīciju fonda pozitīva atzinuma saskaņā ar noteikumu projekta 75.punktā noteikto.

Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtība ir  atrunāta šo noteikumu projekta XI. nodaļā. Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu vai projekta līgumā noteiktajos termiņos neiesniedz Vides investīciju fondā projekta pārskatu, projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus vai Vides investīciju fonda pieprasīto papildu informāciju, ministrija aptur finansējuma saņēmējam pieejamos maksājumus līdz dienai, kad Vides investīciju fonds informē ministriju, ka finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā ir izpildījis attiecīgās saistības. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu, kuri tiek atspoguļoti iesniegtajos monitoringa pārskatos. 

Lai nodrošinātu, ka finansējums tiek piešķirts projektu īstenošanai šo noteikumu projekta ietvaros 22.1. un 22.2.apakšpunktā minēto aktivitāšu izpildei uz sadarbības līguma pamata, finansējuma saņēmēja sadarbības partneris, kas ir pašvaldības kapitālsabiedrība vai publiski privātu kapitālsabiedrība, papildus šo noteikumu ietvaros atbalstāmajām darbībām veic arī citas darbības, tā grāmatvedības uzskaitē nodala atbalstāmās darbības un ar tām saistītās finanšu plūsmas no pārējām darbībām un ar tām saistītajām finanšu plūsmām, nodrošinot to identificējamību un pārbaudāmību, kas ir noteikts noteikumu projekta 80.punktā. 

Noteikumu projekta XII. nodaļa nosaka projektu īstenošanas kontroles un audita nosacījumus, kā rezultātā finansējuma saņēmējam ir jānodrošina pieeja ar projektu saistītajiem dokumentiem, ēkai, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi, kā arī nepieciešamo dokumentu izraksti un kopijas. Ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanas termiņš ir noteikts pieci gadi pēc projekta īstenošanas beigu termiņa, un tos uzglabā Vides investīciju fonds, ministrija, finansējuma saņēmējs un trešās personas, ar kurām finansējuma saņēmējs noslēdzis līgumu par darbu veikšanu un kuras saņēmušas finanšu instrumenta finansējumu projekta ieviešanai, ar trešajām personām saprotot sadarbības partnerus, komersantus, kuri atklātas, pārredzamas, nediskriminējošas un konkurenci nodrošinošas konkursa procedūras ietvaros ieguvuši tiesības īstenot noteiktos darbus projekta iesniegumā norādīto aktivitāšu īstenošanai.

Konkursa ietvaros netiek atbalstītas darbības, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ja ir konstatēts, ka ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta dzīves cikla laikā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt ministrijai uz Vides investīciju fonda vēstulē norādīto kontu saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem,kas ir noteikts noteikumu projekta 84.punktā. 

Vides  investīciju fondam ir tiesības projekta īstenošanas laikā, kā arī monitoringa periodā pārbaudīt projekta pārskatos un projekta līgumā sniegto informāciju, apsekojot projekta īstenošanas vietu.

Vides investīciju fonds nodrošina konkursa ietvaros īstenoto projektu uzraudzību visā to dzīves cikla laikā, kontrolējot, lai konkursa ietvaros veiktās investīcijas saglabā savu nesaimniecisko raksturu.

Šo noteikumu projekta XIII. nodaļā tiek atrunāti projektu konkursa īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas nosacījumi, kuras ietvaros Vides investīciju fonds katru gadu līdz 31. janvārim sagatavo konkursa uzraudzības pasākumu plānu kārtējam gadam, tiek sniegts īstenošanas uzraudzības skaidrojums un definēts kādus ar projektu īstenošanu saistītus dokumentus  ministrija un Vides investīciju fonds nodrošina audita veicējiem.