Anotācija (ex-ante)

Nepieciešamība aktīvāk īstenot valsts kā akcionāra intereses kapitālsabiedrību pārvaldībā.
Viens no OECD akcentētajiem valsts kapitālsabiedrību labas pārvaldības principiem ir aktīva īpašnieka (investora) princips, kuru raksturo skaidra valsts līdzdalības mērķu definēšana un jēgpilna iesaiste kapitālsabiedrību pārvaldībā. OECD norāda, ka valstij kā aktīvam un profesionālam īpašniekam, ir jāveido un regulāri jāpārskata sava īpašumtiesību politika kapitālsabiedrībās, lai apzinātu un definētu iemeslus un prioritātes, kāpēc tā caur līdzdalību ir ieguldījusi publiskos līdzekļus kādā konkrētā kapitālsabiedrībā, un izvērtētu valsts līdzdalības turpināšanas pamatojumu, cita starpā norādot arī kapitālsabiedrību pārvaldības politikas īstenošanā iesaistīto valsts iestāžu attiecīgās lomas un pienākumus

Šobrīd Latvijas publisku personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības, tai skaitā līdzdalības kapitālsabiedrībās, politika ir sadrumstalota: tā sakņojas dažāda līmeņa un formas dokumentos. Pamata normatīvo regulējumu publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldībai veido Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk - VPIL) 88.pants, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, Nacionālās drošības likums, kā arī normatīvie akti par atsevišķu kapitālsabiedrību dibināšanu. Dinamiku izpratnē par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās mērķi un valsts kā akcionāra dotajiem uzdevumiem kapitālsabiedrībām veido valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenti, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, Latvijas Nacionālais attīstības plāns un valdības deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību, un no tiem atvasinātie nozaru politikas dokumenti. Tomēr nozaru politikas dokumentos valsts kapitālsabiedrību mērķi tiek noteikti vai nu ļoti vispārēji, vai sektorāli, kā rezultātā tie netiek attiecināti uz visām valsts kapitālsabiedrībām. Vienlaikus, veidojas situācija, kurā norādes uz valsts līdzdalības mērķiem kapitālsabiedrībās ir izkliedētas vairākos politikas dokumentos, radot sadrumstalotu un fragmentāru izpratni.
Koordinācijas institūcijas pasūtījuma ietvaros veiktajos pētījumos PwC 2021. gadā veiktajā pētījumā tika izgaismoti vairāki trūkumi pašreizējā VKS pārvaldības politikā, tai skaitā aktīva investora principa neīstenošana praksē, vienota nākotnes attīstības virziena neesamība, pārvaldības prakses atšķirības u.c., kas ierobežo kapitālsabiedrībās ieguldītā publiskā kapitāla izmantošanas efektivitāti. Pētījumā norādīts, ka nepieciešams veicināt investora principa īstenošanu ne vien augstākās lēmējinstitūcijas, bet arī kapitāla daļu turētāja līmenī, radot instrumentu, kas dot kapitāla daļu turētājam iespēju un uzdevumu precīzāk noteikt sagaidāmos darbības virzienus un rezultātus no kapitālsabiedrības.

Lai īstenotu efektīvu valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldību, nepieciešams nodrošināt, ka valsts kā akcionāra iesaiste kapitālsabiedrību stratēģiskās darbības plānošanā ir objektīvi iespējama visās tās kapitālsabiedrībās, neatkarīgi no kapitālsabiedrību piederības Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.panta pirmajā daļā nosaukto subjektu lokam, un ka akcionāra pieņemtie lēmumi ir balstīti uz vispusīgu, faktos bāzētu informāciju. Šobrīd spēkā esošais akcionāra instruments – 7.pantā paredzētā publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā pārvērtēšana – nosaka tikai vispārējus līdzdalības izvērtēšanas principus un izslēdz no līdzdalības vērtēšanas subjektu loka publiskas personas kapitālsabiedrības, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas (šajās kapitālsabiedrībās tiek pārvērtēts tikai stratēģiskais mērķis). Regulējuma vispārīgā rakstura dēļ publiskas personas augstākai lēmējinstitūcijai ne vienmēr tiek sagatavota pilnīga informācija par tās kapitālsabiedrību izaugsmes un attīstības potenciālu, liedzot gūt pilnīgu priekšstatu un izvirzīt tādus uzdevumus un mērķus, kas vērsti uz kapitālsabiedrības sniegtā labuma sabiedrībai paaugstināšanu kopumā, kā arī liedzot savlaicīgi konstatēt neefektīvu kapitāla ieguldījumu esamību.

Lai novērstu valsts līdzdalības politikas sadrumstalotību, Konceptuālajā ziņojumā tika piedāvāts un MK rīkojumā Nr. 618 atbalstīja risinājumu ieviest vairākus aktīva īpašnieka interešu īstenošanas instrumentus, tai skaitā nostiprināt Likumā kārtību regulārai valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pārskatīšanai Ministru kabineta līmenī katrā politiskajā ciklā, norādot konkrētus pārvaldības aspektus, kas tajā jāietver, ieviešot kapitālsabiedrību grupēšanu pēc to ieņēmumu avotiem precīzākai mērķu un uzdevumu definēšanai, kā arī nostiprinot pienākumu kapitāla daļu turētājiem izstrādāt īpašnieka gaidu vēstules sasaistē ar pārvaldības politikas dokumentā definētajām prioritātēm, tādējādi kaskadējot valsts līdzdalības mērķus līdz kapitālsabiedrību vidējā termiņa attīstības stratēģijai.


Ar grozījumiem Likumā tiek nostiprināts publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldības instruments - gaidu vēstules institūts, kas šobrīd kapitālsabiedrībās tiek izstrādāts atbilstoši koordinācijas institūcijas izstrādātajām vadlīnijām. Gaidu vēstule ir akcionāru sapulces apstiprināts dokuments, kas detalizē kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu tvērumu un robežas, un sniedz skaidrojumu par akcionāra iecerēm, ko valsts kā īpašnieks vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā plānotajā periodā. Gaidu vēstule ietver akcionāra definētu kapitālsabiedrības sagaidāmo attīstības virzienu, kas jāņem vērā, nosakot kapitālsabiedrības stratēģiskos finanšu un nefinanšu mērķus. Gaidu vēstules izstrāde ir secīga darbība valsts līdzdalības izvērtēšanas veikšanai un vispārējā stratēģiskā mērķa noteikšanai un tās izstrādē kapitāla daļu turētājs sadarbojas ar nozares ministriju un valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūciju, to apstiprina dalībnieku vai akcionāru sapulce. Likumprojektā ir noteikts gaidu vēstules saturs.
 
Ar izstrādātajiem grozījumiem tiek piedāvāts ieviest valsts kapitālsabiedrību segmentāciju grupās pēc tādiem principiem, kas dotu iespēju augstākās lēmējinstitūcijas līmenī izvirzīt kapitālsabiedrībām vienotus attīstības mērķus, izstrādāt vienotus pārvaldības standartus vai uzdevumus. Kapitālsabiedrību segmentācija pēc to ieņēmumu avotiem (atkarības no publiskas personas finansējuma) ierosināta Eiropas Komisijas finansētajā un Pārresoru koordinācijas centra vadītajā 2021.gada pētījumā "Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības izvērtējums (2. daļa) – metodoloģija optimālas kapitāla struktūras izveidei", kas 2021.gadā tika veikts ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) atbalstu un finanšu un juridisko ekspertu komandas atbalstu “PricewaterhouseCoopers Latvia” (PwC) (turpmāk - PwC pētījums), un šāds risinājums atbalstīts ar MK rīkojumu Nr.618. Kapitālsabiedrību segmentēšanas mērķis pēc ieņēmumu avotiem un iekļaušanas vispārējā valdības ir vienkāršākas stratēģiskās plānošanas sistēmas izveide. Kapitālsabiedrību dalījums grupās dod iespēju vieglāk identificēt katras grupas darbības mērķus kopsakarā ar attiecīgā politiskā plānošanas perioda tendencēm un iecerēm, kā arī ļauj pārskatāmāk vērtēt kapitālsabiedrību darbības rezultātus, ieviest atšķirīgus pārvaldības elementus. Piedāvatais risinājums paredz segmentēt kapitālsabiedrības 3 grupās:
I grupa – komerciāla valsts kapitālsabiedrība;
II grupa – no valsts atkarīga komerciāla valsts kapitālsabiedrība;
III grupa – no valsts atkarīga nekomerciāla valsts kapitālsabiedrība.

Papildus minētajam, lai nodrošinātu publiskas personas kā aktīva akcionāra iespējas gūt pilnīgu priekšstatu par kapitālsabiedrībās ieguldītā kapitāla izmantošanas lietderību un turpmāk nodrošinātu pamatotāku un izsvērtāku augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu pieņemšanu, kā arī vienlaikus uzlabotu līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtēšanas procesa  kvalitāti, tiek rosināts papildināt Likuma 7.pantu (Publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtēšana” ar jaunu daļu, kas nosaka kapitāla daļu turētāja sagatavotā līdzdalības stratēģiskā izvērtējuma saturu. Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 618. 2.4. punktam, tiek paredzēts veikt arī to valsts kapitālsabiedrību stratēģiskās attīstības izvērtēšanu, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas un atbilstoši 2.6. punktam – noteikt, ka izvērtējumā ietver līdzdalības kapitālsabiedrības meitas sabiedrībās tiesiskās nepieciešamības un ekonomiskās lietderības vērtējumu.

Ņemot vērā, ka atsevišķu kapitālsabiedrību kapitāla daļas ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.pantu, ir noteiktas kā neatsavināmas, attiecībā uz šīm kapitālsabiedrībām resursu ekonomijas nolūkos izveidots īpašs risinājums, paredzot, ka izvērtējumā un augstākās lēmējinstitūcijas nolēmumā neietver sadaļu par publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā saglabāšanas lietderību un stratēģiskā mērķa sasniegšanai nepieciešamo līdzdalības īpatsvaru pamatkapitālā. Vienlaikus, stiprinot akcionāra lomu kapitālsabiedrību pārvaldībā, izstrādāta iespēja augstākai lēmējinstitūcijai rosināt līdzdalības kapitālsabiedrībā ārkārtas pārvērtēšanu (ārpus Likumā noteiktā 5 gadu perioda), ārkārtas līdzdalības izvērtēšanas procesā paredzot arī iespēju vērtēt par publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā saglabāšanas lietderību un stratēģiskā mērķa sasniegšanai nepieciešamo līdzdalības īpatsvaru pamatkapitālā attiecībā uz kapitālsabiedrībām, kuru kapitāla daļas (akcijas) nav atsavināmas un augstākās lēmējinstitūcijas rīcību gadījumā, ja izvērtējuma rezultātā konstatēts, ka 100% līdzdalības kapitālsabiedrībā nav nepieciešama. Tikai pēc šāda līdzdalības izvērtējuma veikšanas ir iespējams rosināt Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.panta (Rīcība ar tautsaimniecībai svarīgiem objektiem) grozījumus, precizējot neprivatizējamo/neatsavināmo valsts kapitālsabiedrību sarakstu.

Jautājums par ārkārtas līdzdalības izvērtēšanu varētu iegūt aktualitāti arī saistībā ar valdības virzītajiem kapitāla tirgus attīstības plāniem, tādēļ precizētais regulējums nodrošinās publiskai personai iespēju, īstenojot privātā kapitāla piesaistes risinājumus kapitālsabiedrībās, pirms lēmuma pieņemšanas tiks vispusīgi izvērtēts, vai privātā kapitāla piesaiste negatīvi neietekmēs publiskas personas līdzdalības mērķa sasniegšanu.

Nepieciešamība precizēt Likuma regulējumu, pēc iespējas vienkopus norādot katra Likuma subjekta – augstākās lēmējinstitūcijas, kapitāla daļu turētāju, kapitālsabiedrību un tās orgānu, kā arī koordinācijas institūcijas funkcijas un uzdevumus, kā arī precizēt pārvaldības elementus, kas saistoši publiskas personas kontrolētām un publiskas personas kapitālsabiedrību kontrolētām kapitālsabiedrībām.
Likums izstrādāts 2014.gadā, pēc tam tajā izdarot papildinājumus un grozījumus dažādās Likuma normās visu likuma subjektu funkciju un darbības regulējumā, kā rezultātā Likuma subjektu tiesību un pienākumu kopums vēsturiski izveidojies sadrumstalots un nepārskatāms.

Nedaudz precizēti kapitāla daļu turētāja pienākumi, publiskas personas kontrolētās kapitālsabiedrībās. Tā, Likuma 8.pntā paredzēts, ka kapitāla daļu turētāja pienākums ir nodrošināt, ka publiskas personas kapitālsabiedrībā tiek izstrādāta un publiskota kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atlīdzības politika. Šāds precizējums nepieciešams, jo Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr. 63 "Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru" nav attiecināmi uz publisku personu kontrolētām kapitālsabiedrībām, tādēļ no publiskā kapitāla korporatīvās pārvaldības aspekta, ir nepieciešams, lai šajās kapitālsabiedrībās tiktu izstrādāta atalgojuma politika, kas ļautu pārliecināties, ka finanšu līdzekļi, kas paredzētu kapitālsabiedrības vadības un nodarbināto atalgojumam, publiskas personas kontrolētā kapitālsabiedrībā tiek izmantoti lietderīgi un efektīvi.
Precizētas arī Likuma 66.un 67.pantā norādītais dalībnieku sapulces un dalībnieka un 94.un 95.pantā norādītais akcionāru sapulces un akcionāra kompetences un, Likuma 17.pantā strukturēti norādot kapitāla daļu turētāja un kapitāla daļu turētāja pilnvarotās personas rīcības regulējumu, rīkojoties dalībnieka vārdā, līdz ar ko no Likuma tiek izslēgts 18., 19., 20., 21.pants.
Papildus minētajiem jautājumu blokiem, izdarīti arī atsevišķi precizējumi Likumā, precizējot jau esošo regulējumu, lai padarītu to pārskatāmāku.
Piemēram, ņemot vērā 82.panta trešajā daļā noteikto, 66.pantu (līdzīgi kā 118.pants) tiek rosināts papildināt, dalībnieku sapulces kompetences jautājumu lokā iekļaujot arī iepriekšējas piekrišanas izteikšanu uzņēmuma iegūšanai vai atsavināšanai un konkrētu darbības veidu pārtraukšana un jaunu darbības veidu uzsākšana.
67.pants papildināts ar 1.1 daļu, norādot vienkopus jautājumu loku, par ko lemj kapitālsabiedrības augstākā lēmējinstitūcija.
 

Līdzšinējā koordinācijas institūcijas prakse liecina, ka Likuma subjekti nereti savus Likuma normās noteikto pienākumu izpildē īsteno ļoti formālu pieeju, kas nenodrošina būtisku publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldības principu piemērošanu. Īpaši tas attiecināms uz kapitālsabiedrības kā tiesību subjekta un valsts (sabiedrības) interešu sabalansēšanu, kā arī uz informācijas publiskošanas prasību izpildi un risku kontroli.

Likuma normas ir izstrādātas, pamatojoties uz OECD izstrādātajiem principiem labas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības nodrošināšanai (OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīnijas izstrādātas 2005.gadā, atjaunotas 2015.gadā), balstoties uz Komerclikumā nostiprināto kapitālsabiedrību modeli. Ņemot vērā, ka publiskas personas kapitālsabiedrībās tiek investēti un to pārvaldīšanā nodoti publiskie līdzekļi, Likuma normas vērstas uz publisko interešu aizsardzību, maksimāli respektējot kapitālsabiedrību kā tiesību subjekta statusu, un Likuma regulējuma uzdevums ir sabalansēt kapitālsabiedrības intereses darboties neatkarīgi ar akcionāra interesēm nodrošināt kontrolētu, paredzamu, caurskatāmu un atbildīgu publisko līdzekļu izmantošanu. Līdz ar norādīto, Likuma normu piemērošanai jābūt tādai, kas nodrošina jēgpilnu, nevis formālu likumā ietverto publisko interešu nodrošināšanas mehānismu izmantošanu. Tā kā nav iespējams Likumā paredzēt visas iespējamās situācijas, ir svarīgi, lai Likuma subjekti vadītu savu rīcību un lēmumus, ņemot vērā publisko (sabiedrības) interešu aspektu, kas atklājas vispārējos publiska kapitāla pārvaldības principos: mērķtiecīgā izmantošanā, kontroles nodrošināšanā, informācijas pieejamībā sabiedrībai. Savukārt jēgpilna Likuma subjektu pienākumu, tiesību un pilnvaru īstenošana nodrošina mehānismu minēto principu realizācijai dabā, tādēļ nepieciešams nodrošināt Likuma subjektu savstarpēju sadarbību.
Ņemot vērā norādīto, Likums tiek papildināts ar 9.1 pantu, kurā nostiprināti tie OECD publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības principi, kas attiecināmi uz kapitālsabiedrību strukturālo pārvaldību un informācijas atklātību. Vispārējo kapitālsabiedrību pārvaldības principu nostiprināšana Likumā padziļinās tiesību piemērotāju izpratni par Likuma normu interpretāciju, nākotnē novēršot, ka Likuma subjekti pilda savus uzdevumus formāli, bez saturiskā piepildījuma. 

Likuma normas par valstij izmaksājamo dividenžu apmēru nav efektīvi piemērojamas. Spēkā esošās 28.panta trešās un ceturtās daļas normas paredz iespēju noteikt no Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra noteikumiem Nr. 72 "Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu" atšķirīgu valsts budžetā iemaksājamo dividenžu apjomu ar koordinācijas institūcijas, Finanšu ministrijas un valsts kapitāla daļu turētāja vienošanos. Šāds instruments ne vien praksē netiek īstenots, bet būtu pretrunā Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra noteikumi Nr. 72 "Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu" un neatbilstu labas korporatīvās pārvaldības praksei.

Precizēts Likuma 28.pants, paredzot, ka valsts budžetā iemaksājamo dividenžu apjomu nosaka Ministru kabinets un valdes priekšlikums par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu var būt zemāks par vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto apjomu, kas izmaksājama dividendēs, tikai normatīvos aktos tieši norādītos gadījumos. Sniedzot priekšlikumu Ministru kabinetā par samazināta dividenžu apjoma noteikšanu, priekšlikumam jāpievieno priekšlikuma ekonomisko un tiesisko pamatojumu, raksturojot rosinātā lēmuma ietekmi uz kapitālsabiedrības darbību.

Jaundibinātu publisko kapitālsabiedrību valdes un padomes iecelšanas kārtība nenodrošina atklātu, godīgu un profesionālu valdes un padomes locekļu atlasi, līdz ar ko nesekmē profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi. Spēkā esošā 47.panta norma nosaka, ka jaunas kapitālsabiedrības dibināšanas gadījumā līdz sabiedrības reģistrācijai izveidotā valde un padome tiek ievēlēta, kā arī revidents iecelts uz pilnu pilnvaru termiņu. Ņemot vērā, ka kapitālsabiedrības dibināšanas gadījumā netiek rīkots nominācijas process atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumiem Nr. 20 “Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai”, 47.panta norma nenodrošina tiesisko mehānismu, Likuma 31.panta otrajā daļā un 37.panta otrajā daļā ietverto prasību izpildei “(2) Valdes un padomes locekļa nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošina atklātu, godīgu un profesionālu valdes un padomes locekļu atlasi, kas veicina profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi.”

Izdarīti precizējumi 47.pantā, 31.panta astotajā daļā un 37.panta astotajā daļā, paredzot, ka jaunas publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanas gadījumā valdes un padomes locekļi tiek iecelti uz termiņu, kurš nepārsniedz vienu gadu un šajā kārtībā ieceltā persona amata pienākumus pilda līdz brīdim, kad valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome amatā ievēlē nominācijas procesā izraudzītu pretendentu.

Nepieciešams nodrošināt, ka publisku personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu amatos bez nominācijas procesa rīkošanas netiek pārapstiprinātas uz laiku ieceltās kapitālsabiedrības amatpersonas.  Spēkā esošā 31.panta devītās daļas un 37.panta devītās daļas normas ļauj kapitālsabiedrībās par valdes vai padomes locekli pēc kapitāla daļu turētāja ieskata bez nominācijas procesa rīkošanas iecelt kandidātu, kas atbilst attiecīgajam valdes vai padomes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem. Lai gan panta devītā daļa nosaka, ka šādā kārtībā ieceltais valdes vai padomes loceklis pilda savus pienākumus līdz brīdim, kad valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome amatā ievēlē nominācijas procesā izraudzītu pretendentu un šis termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu, praksē vērojams, ka atsevišķi kapitāla daļu turētāji, nerīkojot nominācijas procesus, vairākkārtīgi pārapstiprina valdes un padomes locekļu amatos tos pašus kandidātus.

Ņemot vērā, ka panta devītajā daļā paredzētais viena gada termiņš ir pietiekams laiks, lai izraudzītos atbilstošus valdes vai padomes locekļus nominācijas procesā, ar mērķi novērst nominācijas principiem neatbilstošu valdes locekļu izraudzīšanās kārtību, 31.panta devītās daļas un 37.panta devītās daļas normas papildinātas, norādot, ka nav atļauts personu iecelt attiecīgajā amatā atkārtoti, izņemot, ja nominācijas procesa rīkošana ir nelietderīga saistībā ar kapitālsabiedrības likvidāciju vai reorganizāciju, vai ir uzsākts nominācijas process uz amatu, kuru tā pilda.

2021.gada 1.novembrī koordinācijas institūcijai (Pārresoru koordinācijas centram) tika dots Ministru prezidenta uzdevums 21-MPI-6 sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē nepieciešamos grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likuma  (turpmāk - VPIL) 88. pantā, izslēdzot no VPIL 88.panta normas, kas paredz vispārēju Ministru kabineta noteikumu izdošanu par valsts kapitālsabiedrību dibināšanu un attiecīgu pašvaldības saistošo noteikumu izdošanu. Uzdevuma izpildei koordinācijas institūcija izstrādāja tiesību akta projektu 22-TA-155, nododot to starpinstitūciju saskaņošanā, paredzot, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās, publisku personu kapitālsabiedrību augstākās lēmējinstitūcijas rīkojumos vai lēmumos par to kapitālsabiedrību dibināšanu vai līdzdalības iegūšanu, vai izmaiņām līdzdalības apjomā, kā arī līdzdalības saglabāšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībā izstrādes un pieņemšanas procesā jāizvērtē plānoto rīcību pamatojošie nosacījumi atbilstoši VPIL 88.panta pirmās daļas regulējumam, jānorāda arī publiskas personas funkcijas, kuru izpildes nodrošināšanai nepieciešama līdzdalība kapitālsabiedrībā, un kapitālsabiedrības komercdarbības virzieni (atbilstoši NACE klasifikatora nozaru grupējumam), kā arī kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis.
Uzdevuma pilnvērtīgai izpilde ir nepieciešams no VPIL izslēgto regulējumu saturiski integrēt Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, saglabājot VPIL 88.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto publisku personu pienākumu izvērtēt kapitālsabiedrību dibināšanas stratēģisko nepieciešamību un noteikt darbības pamatus, tomēr nosakot vērtēšanu katram kapitālsabiedrību dibināšanas gadījumam individuāli, neveidojot jaunus, vispārējus kapitālsabiedrību dibināšanas normatīvos noteikumus.

Papildinātas Likuma 42.un 43.panta normas, ietverot tajās Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta trešās un ceturtās daļas prasības, attiecīgi valsts kapitālsabiedrību dibināšanas lēmumos uz atvasinātu publisku personu dibināšanas lēmumos norādīt: valsts kapitālsabiedrībām - tos valsts attīstībai vai drošībai stratēģiski svarīgus īpašumus (vai grupas), ko paredzēts veidot vai pārvaldīt ar kapitālsabiedrības palīdzību, vai tādas valsts attīstībai vai drošībai stratēģiski svarīgas preču un pakalpojumu grupas, kuru nodrošināšanas mērķiem kapitālsabiedrība tiek dibināta un  publiskas personas funkcijas, kuru nodrošināšanai kapitālsabiedrība tiek dibināta un kapitālsabiedrības darbības pamatvirzienus, un atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrībām - tirgus nepilnību vai tādus pašvaldības īpašumus, vai preces un pakalpojumus, kas ir stratēģiski svarīgi pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai un publiskas personas funkcijas, kuru nodrošināšanai kapitālsabiedrība tiek dibināta un kapitālsabiedrības darbības pamatvirzienus. Precizēta arī Likuma 7.panta norma attiecībā uz publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā periodiskā un ārkārtas izvērtējuma saturu.

Ņemot vērā, ka risinājumu saturiski veido no VPIL 88.panta pašreizējā regulējuma pārnestas normas, risinājums nav uzskatāms par pilnībā jaunu, vien paredz, ka publiska persona izvērtē minētos jautājumus individuāli katras kapitālsabiedrības gadījumā. Šāds risinājums nodrošinās akcionāra atbildīgāku iesaisti, operatīvāku lēmumu pieņemšanu un individuālu apstākļu vērtējumu, ko praktiski nav iespējams nodrošināt, izdodot vispārēja normatīvu aktu attiecībā uz visu publiskās personas kapitālsabiedrību kopumu.

Nepieciešams ieviest procesuālu uzlabojumu publiskas personas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulču regulējumā, jo šobrīd spēkā esošās normas paredz dalībnieku sapulču sasaukšanu jebkuros 66.panta un 94.pantā norādītajos jautājumos, nosakot stingru dalībnieku sapulču izsludināšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību.
Komerclikuma regulējums ir turpinājis attīstīties un šobrīd paredz iespēju attālinātai dalībai un balsošanai dalībnieku sapulcē (Komerclikuma 214.¹ pants) un lēmuma pieņemšanu bez dalībnieku sapulces sasaukšanas (Komerclikuma 215.pants).

Publiskas personas kapitālsabiedrībās akcionāru sapulces tiek rīkotas nevis ar mērķi informēt un sapulcināt visus dalībniekus (jo, ar atsevišķiem izņēmumiem, publiskās kapitālsabiedrībās ir tikai viens kapitāla daļu pārstāvis), bet gan ar mērķi, nodrošināt visu kapitālsabiedrības pārvaldības procesā tieši iesaistīto pušu piedalīšanos dalībnieku sapulcē. Līdz ar norādīto, publiskas personas dalībnieku sapulce (neatkarīgi no lēmuma pieņemšanas procedūras un sagatavošanas formas) pēc būtības atbilst dalībnieka lēmuma pieņemšanai pēc kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju viedokļa uzklausīšanas un izstrādāto dokumentu izskatīšanas, tādēļ, ņemot vērā elektronisko saziņas līdzekļu attīstību, nav nepieciešams visos gadījumos rīkot klātienes dalībnieku sapulces. Papildus norādītajam, ir virkne lēmumu, kurus kapitāla daļu turētājs izlemj formāli – pēc publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas saistoša rīkojuma (lēmuma) pieņemšanas (piemēram, par kapitālsabiedrības reorganizāciju, likvidāciju, pārveidi), un kuros tādēļ ir iespējams pieņemt lēmumu bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, tādējādi nodrošinot efektīvāku augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu īstenošanu.
Līdz ar norādīto, izstrādātie Likuma grozījumi paredz papildināt 66.pantu un 94. pantu ar jaunu daļu, piešķirot kapitāla daļu turētājam tiesības pieņemt lēmumus bez sapulces sasaukšanas jautājumos, par ko iepriekš pieņemts augstākās lēmējinstitūcijas lēmums vai rīkojums, kā arī jautājumos, kuros lēmums jāpieņem nekavējoties, kā arī Likums papildināts ar iespēju rīkot dalībnieku (akcionāru)  sapulces attālinātā formā, attiecīgi ieviešot papildus prasības uz attālinātu sapulču protokolēšanas gaitu.

Pie norādītā jāmin, ka papildus nedaudz konkretizēts publiskas personas kapitālsabiedrības augstākās lēmējinstitūcijas kompetencē ietilpstošo jautājumu loks, ietverot tajā arī jautājumus par pamatkapitāla izmaiņām. Šobrīd (pēc Komerclikumā noteiktā funkciju sadalījuma) Likuma 62.pantā norādīts, ka lēmumus par pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce. Izstrādātais risinājums, nemainot dalībnieku (akcionāru)  sapulces kompetences apjomu, paredz, ka šos jautājumus pirms izskatīšanas dalībnieku sapulcē izlemj publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, ar to saprotot, ka kapitāla daļu turētājam, pirms dalībnieka (akcionāra)  lēmuma pieņemšanas ir jāpārliecinās, vai augstākā lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu/rīkojumu par attiecīga apmēra budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatkapitāla palielināšanai un vai izpildīti šo līdzekļu piešķiršanas nosacījumi. Likuma 64.pants (Pamatkapitāla samazināšana) izteikts jaunā redakcijā, precizējot rīcību ar līdzekļiem, kas izmaksājami/atdodami publiskai personai pēc sabiedrības kapitāla daļu dzēšanas, jo praksē koordinācijas institūcija sastopas ar situācijām, kur publiskas personas kapitāla daļu turētājam ir neskaidrība par rīcību ar pamatkapitāla samazināšanas rezultātā dalībniekam izmaksājamām summām, vai arī nav saprotams, kādai jābūt rīcībai ar nekustamo īpašumu, kas ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā ar nosacījumu "kamēr tas nepieciešams kapitālsabiedrības komercdarbības veikšanai".
 

Valdes un padomes locekļa atsaukšanas no amata regulējums iestrādāts vairākos Likuma pantos, izmantojot savstarpējās atsauces, kā rezultātā atsaukšanas no amata regulējums ir sadrumstalots un grūti uztverams un rada likuma piemērotāju atšķirīgas interpretācijas.

Izstrādātais risinājums paredz pamata nosacījumus atsaukšanas pabalsta izmaksai negrozīt un noteikt valdes locekļa atlīdzības regulējuma ietvaros, bet atsaukšanas procesuālos aspektus apvienot vienā normā – Likuma 81.pantā attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un 116.pantā attiecībā uz akciju sabiedrībām.

Plašāki grozījumi izstrādāti Likuma G sadaļā “Publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācija” un I sadaļā “Publiskas personas kapitālsabiedrības kļūšana par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību”, precizējot publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācijas kārtību atbilstoši Komerclikuma spēkā esošai redakcijai, vienlaikus precizējot arī reorganizācijas dokumentu satura prasības un strukturējot normas pārskatāmākā veidā, t.i. – izdalot publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācijas vispārējos noteikumus un īpašās prasības.

Izstrādātie grozījumi paredz atteikties no 128.panta trešajā daļā noteiktā aizlieguma publiskas personas kapitālsabiedrības sadalīšanai piemērot nodalīšanas paņēmienu (Komerclikuma 336.panta ceturtā un piektā daļa). Šāds risinājums tiek virzīts, lai nodrošinātu iespēju publiskām kapitālsabiedrībām (tai skaitā tām, kuru kapitāla daļas nav atsavināmas), privātā kapitāla piesaistei komercializējamos investīciju projektos nodalīt uzņēmuma daļu.

Atsevišķi grozījumi Likumā izstrādāti, pamatojoties uz 2023. gada 11. maija likumu "Grozījumi Komerclikumā", kas paredz padomes funkciju paplašināšanu, vārdu “iekšējā revīzija" aizstāšanu ar vārdiem "īpašā pārbaude", sabiedrības kontroliera amata likvidēšanu un kapitālsabiedrību reorganizācijas procesa izmaiņas. Šajos jautājumos Likuma regulējums attiecīgi salāgots ar Komerclikuma normām.