25-TA-396: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ar Ministru kabineta 2025. gada 20. janvāra rīkojuma Nr. 32 “Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam” (turpmāk - MK rīkojums Nr. 32) 1. punktu apstiprinātā Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025. – 2027. gadam 2.6. pasākums “Atbalsts Latgales speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk – SEZ) kapacitātei, Alūksnes novada iekļaušana Latgales SEZ, kā arī izvērtēt iespējas paplašināt SEZ ietvaros atbalstāmās nozares”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (turpmāk - likumprojekts) mērķis ir Alūksnes novada iekļaušana Latgales SEZ, lai paaugstinātu uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti Latvijas Austrumu pierobežā, kas tiek definēta kā visas Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība, kurai ir robeža ar Krieviju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales plānošanas reģionā kopš 2017. gada darbojas Latgales SEZ. Tā ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgales plānošanas reģionā, uzņēmums var saņemt 80 procentu atlaidi ienākuma nodoklim un 80 procentu atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20 procentu atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100 procentu atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.
Uz 2025. gada 10. februāri Latgales SEZ pārvalde ir noslēgusi 80 līgumus ar Latgales SEZ kapitālsabiedrībām, kopējās investīcijas sastāda 109,08 milj. euro, noslēgtajos līgumos jaunas plānotās darba vietas – 667, no kurām ir izveidotas 385. Kopējā Latgales SEZ platība - 127,96 ha. Latgales SEZ platību saskaņošanu nodrošina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM). Kopš Latgales SEZ darbības uzsākšanas, uz 2025. gada 10. februāri Latgales SEZ teritorijā savu komercdarbību īsteno 34 kapitālsabiedrības ar SEZ statusu, starp kurām ierindojas arī tādi lielie uzņēmumi, kas ir nostiprinājuši savu pozīciju pasaules tirgū, piemēram, optiskās šķiedras uzņēmums Līvānos SIA "Light Guide Optics International" un tehniskās šķiedras ražotājs Daugavpilī SIA "Nexis Fibers". Latgales SEZ atbalsta paplašināšana, iekļaujot Alūksnes novadu Latgales SEZ, tiks vērsta uz Latvijas Austrumu pierobežas attīstību, atbilstoši MK rīkojumā Nr. 32 noteiktajam.
Uz 2025. gada 10. februāri Latgales SEZ pārvalde ir noslēgusi 80 līgumus ar Latgales SEZ kapitālsabiedrībām, kopējās investīcijas sastāda 109,08 milj. euro, noslēgtajos līgumos jaunas plānotās darba vietas – 667, no kurām ir izveidotas 385. Kopējā Latgales SEZ platība - 127,96 ha. Latgales SEZ platību saskaņošanu nodrošina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM). Kopš Latgales SEZ darbības uzsākšanas, uz 2025. gada 10. februāri Latgales SEZ teritorijā savu komercdarbību īsteno 34 kapitālsabiedrības ar SEZ statusu, starp kurām ierindojas arī tādi lielie uzņēmumi, kas ir nostiprinājuši savu pozīciju pasaules tirgū, piemēram, optiskās šķiedras uzņēmums Līvānos SIA "Light Guide Optics International" un tehniskās šķiedras ražotājs Daugavpilī SIA "Nexis Fibers". Latgales SEZ atbalsta paplašināšana, iekļaujot Alūksnes novadu Latgales SEZ, tiks vērsta uz Latvijas Austrumu pierobežas attīstību, atbilstoši MK rīkojumā Nr. 32 noteiktajam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabinets ar MK rīkojumu Nr. 32 ir apstiprinājis Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam. Lai Latgales SEZ atbalsts ar nodokļu atvieglojumiem būtu pieejams Alūksnes novada uzņēmējiem, ir radusies nepieciešamība izstrādāt un virzīt likumprojektu apstiprināšanai, Alūksnes novadu iekļaujot Latgales SEZ.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz:
1) termina "paredzamās algu izmaksas" (likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 1. panta otrās daļas 4.1 punkta "d" apakšpunkts) nosacījuma papildināšanu, nosakot, ka "katru darba vietu kapitālsabiedrība ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc sākotnējo ieguldījumu pabeigšanas nodrošina ar nodarbināto, kura deklarētā dzīvesvieta attiecībā uz Latgales speciālās ekonomiskās zonas un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām ir Latgales plānošanas reģionā vai Alūksnes novada pašvaldībā, bet attiecībā uz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām — Kurzemes plānošanas reģionā ietilpstošajā Liepājas valstspilsētas pašvaldībā, Dienvidkurzemes novadā vai Kuldīgas novada Alsungas pagastā,".
Vienlaikus papildinājums par deklarēto dzīvesvietu ar Alūksnes novada pašvaldību ir veikts likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 5.1 panta 2.1 daļas 6. punktā un 9. pielikuma "Zonas pārvaldei sniedzamā informācija līguma par paredzamo algu izmaksu veikšanu slēgšanai" 12. punktā.
Latgales SEZ teritoriju veido Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība. Latgales SEZ tiek paplašināta ar Alūksnes novadu, izprotot, ka Latgales SEZ ietilpst Latgales plānošanas reģiona (turpmāk – LPR) pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība, kā arī uz paplašināto Latgales SEZ teritorijas platību attiecas Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 840 “Noteikumi par Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritoriju platību, tās teritoriju robežu noteikšanas un aktualizēšanas kārtību un kritērijiem” noteiktā Latgales SEZ teritorijas platība 25 150 ha apmērā, nepārsniedzot piecus procentus no LPR ietilpstošo pašvaldību teritoriju kopējās platības, kā noteikts Latgales speciālās ekonomiskās zonas likuma 3. panta pirmajā daļā. Priekšlikumus par katrai LPR ietilpstošajai pašvaldībai un Alūksnes novada pašvaldībai nosakāmo teritorijas platību, kurai tiktu piešķirts SEZ statuss, sagatavotu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virzītu apstiprināšanai Ministru kabinetā VARAM, pamatojoties uz LPR attīstības padomes lēmumu, kā tas ir noteikts Latgales speciālās ekonomiskās zonas likuma 3. panta trešajā daļā.
Attiecībā par Latgales SEZ paplašināto teritoriju, saskaņojums ar Eiropas Komisiju nav nepieciešams. 2016. gadā, izstrādājot grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" un Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā par Latgales SEZ izveidi, Eiropas Komisija tika informēta, ka ar minētajiem grozījumiem tiek paplašināts tiešo nodokļu atvieglojumu piešķīrēju loks, to papildinot ar tiesību subjektu Latgales SEZ pārvalde. VARAM sagatavoja nepieciešamo kopsavilkuma informāciju un iesniedza to Eiropas Komisijai saskaņā ar Ministru Kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumiem Nr. 759 „Kārtība, kādā Eiropas Komisijā iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kopsavilkuma informāciju, un kārtība, kādā piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības”. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā netiek paplašināts tiešo nodokļu atvieglojumu piešķīrēju loks, paliek tiesību subjekts Latgales SEZ pārvalde, atkārtota saskaņošana ar Eiropas Komisiju nav nepieciešama. Vienlaikus ir minams tas, ka attiecībā uz Latgales SEZ paplašināto teritoriju – Alūksnes novada iekļaušanu Latgales SEZ, informējam, ka netiks pārsniegta ikgadējā apstiprinātā gada summa 7 100 000 euro valsts atbalsta programmai "Likums "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" un līdz ar to nav nepieciešams iesniegt kopsavilkuma informāciju Eiropas Komisijai.
2) likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 3. panta otrās daļas 2. punkta svītrošanu, jo šis regulējums paredz plašāku atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) nekā PVN direktīva (Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu), proti, šis atbrīvojums nav atbilstoši PVN direktīvas normām. Ņemot vērā šā regulējuma ieviešanas laikā valstī noteikto pārmaksāta PVN atmaksu no valsts budžeta, šis regulējums bija ieviests ar mērķi, lai mazinātu reģistrēto PVN maksātāju apgrozāmo līdzekļu iesaldēšanu, kas pozitīvi ietekmēja šajā teritorijā strādājošo uzņēmumu infrastruktūras attīstību. Tomēr noteikumi pārmaksātā PVN atmaksāšanai no valsts budžeta ir pārskatīti un precizēti, tai skaitā, nosakot VID veikt regulāru PVN pārmaksas atmaksu par taksācijas periodu, nepārnesot to uz taksācijas perioda beigām. Tādējādi šis regulējums ir atceļams.
Likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 3. panta otrās daļas 2. punktā noteiktā atbrīvojuma no PVN piemērošana nav uzskatāma par atbalsta programmas daļu un šāda atbrīvojuma piemērošana šobrīd tiek īstenota, nepiemērojot nekādu komercdarbības atbalsta regulējumu. Līdz ar to minētais atbrīvojums no PVN potenciāli kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, kas tiek piešķirts, nepiemērojot atbilstošu komercdarbības atbalsta regulējumu. Ņemot vērā minēto, tiek ierosināts attiecīgi papildināt likumprojektu, svītrojot minēto regulējumu.
3) likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 3. panta astotās daļas 4. punkta svītrošanu, ņemot vērā, ka saskaņā ar Saeimā 2024. gada 4. decembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" ir izslēgts atbrīvojums no nodokļa naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanai vai koģenerācijas iekārtās, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju (likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta pirmās daļas 4. punkts).
4) likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 5. panta 4.1, 4. 2 un 4.3 daļā tiek izteikti jaunā redakcijā daļu attiecīgie punkti, iekļaujot atsauces uz NACE 2. redakcijas 1. atjauninājumā (NACE 2.1. redakcijā) noteiktajām nozarēm un darbībām. Attiecībā par: 1) tabakas audzēšana (NACE kods: A01.15) - precizējums nav nepieciešams; 2) dzērienu ražošana (NACE kods: C11), izņemot bezalkohola dzērienu ražošanu; minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošana (NACE kods: 11.07) - precizējums NACE kodos nav nepieciešams, bet ir veikts precizējums attiecībā par nosaukumu "izņemot bezalkohola dzērienu ražošanu; minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošana", izsakot šādā redakcijā: "izņemot bezalkoholisku dzērienu un pudelēs pildītu ūdeņu ražošanu"; 3) tabakas izstrādājumu ražošana (NACE kods: C12) - precizējums nav nepieciešams; 4) mazumtirdzniecība (NACE kods: G), izņemot saražoto produktu mazumtirdzniecību ražošanas teritorijās Latgales (vai Rēzeknes vai Liepājas) speciālajā ekonomiskajā zonā - precizēts NACE kods uz G47; 5) finanšu un apdrošināšanas darbības (NACE kods: K) - precizēts NACE kods uz L; 6) azartspēles un derības (NACE kods: R92) - precizēts NACE kods uz S92; 7) pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana (NACE kods: S96) - precizēts NACE kods uz T96 un veikts precizējums attiecībā par nosaukumu "pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana", izsakot šādā redakcijā: "individuālo pakalpojumu sniegšana".
1) termina "paredzamās algu izmaksas" (likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 1. panta otrās daļas 4.1 punkta "d" apakšpunkts) nosacījuma papildināšanu, nosakot, ka "katru darba vietu kapitālsabiedrība ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc sākotnējo ieguldījumu pabeigšanas nodrošina ar nodarbināto, kura deklarētā dzīvesvieta attiecībā uz Latgales speciālās ekonomiskās zonas un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām ir Latgales plānošanas reģionā vai Alūksnes novada pašvaldībā, bet attiecībā uz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām — Kurzemes plānošanas reģionā ietilpstošajā Liepājas valstspilsētas pašvaldībā, Dienvidkurzemes novadā vai Kuldīgas novada Alsungas pagastā,".
Vienlaikus papildinājums par deklarēto dzīvesvietu ar Alūksnes novada pašvaldību ir veikts likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 5.1 panta 2.1 daļas 6. punktā un 9. pielikuma "Zonas pārvaldei sniedzamā informācija līguma par paredzamo algu izmaksu veikšanu slēgšanai" 12. punktā.
Latgales SEZ teritoriju veido Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība. Latgales SEZ tiek paplašināta ar Alūksnes novadu, izprotot, ka Latgales SEZ ietilpst Latgales plānošanas reģiona (turpmāk – LPR) pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība, kā arī uz paplašināto Latgales SEZ teritorijas platību attiecas Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 840 “Noteikumi par Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritoriju platību, tās teritoriju robežu noteikšanas un aktualizēšanas kārtību un kritērijiem” noteiktā Latgales SEZ teritorijas platība 25 150 ha apmērā, nepārsniedzot piecus procentus no LPR ietilpstošo pašvaldību teritoriju kopējās platības, kā noteikts Latgales speciālās ekonomiskās zonas likuma 3. panta pirmajā daļā. Priekšlikumus par katrai LPR ietilpstošajai pašvaldībai un Alūksnes novada pašvaldībai nosakāmo teritorijas platību, kurai tiktu piešķirts SEZ statuss, sagatavotu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virzītu apstiprināšanai Ministru kabinetā VARAM, pamatojoties uz LPR attīstības padomes lēmumu, kā tas ir noteikts Latgales speciālās ekonomiskās zonas likuma 3. panta trešajā daļā.
Attiecībā par Latgales SEZ paplašināto teritoriju, saskaņojums ar Eiropas Komisiju nav nepieciešams. 2016. gadā, izstrādājot grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" un Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā par Latgales SEZ izveidi, Eiropas Komisija tika informēta, ka ar minētajiem grozījumiem tiek paplašināts tiešo nodokļu atvieglojumu piešķīrēju loks, to papildinot ar tiesību subjektu Latgales SEZ pārvalde. VARAM sagatavoja nepieciešamo kopsavilkuma informāciju un iesniedza to Eiropas Komisijai saskaņā ar Ministru Kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumiem Nr. 759 „Kārtība, kādā Eiropas Komisijā iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kopsavilkuma informāciju, un kārtība, kādā piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības”. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā netiek paplašināts tiešo nodokļu atvieglojumu piešķīrēju loks, paliek tiesību subjekts Latgales SEZ pārvalde, atkārtota saskaņošana ar Eiropas Komisiju nav nepieciešama. Vienlaikus ir minams tas, ka attiecībā uz Latgales SEZ paplašināto teritoriju – Alūksnes novada iekļaušanu Latgales SEZ, informējam, ka netiks pārsniegta ikgadējā apstiprinātā gada summa 7 100 000 euro valsts atbalsta programmai "Likums "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" un līdz ar to nav nepieciešams iesniegt kopsavilkuma informāciju Eiropas Komisijai.
2) likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 3. panta otrās daļas 2. punkta svītrošanu, jo šis regulējums paredz plašāku atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) nekā PVN direktīva (Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu), proti, šis atbrīvojums nav atbilstoši PVN direktīvas normām. Ņemot vērā šā regulējuma ieviešanas laikā valstī noteikto pārmaksāta PVN atmaksu no valsts budžeta, šis regulējums bija ieviests ar mērķi, lai mazinātu reģistrēto PVN maksātāju apgrozāmo līdzekļu iesaldēšanu, kas pozitīvi ietekmēja šajā teritorijā strādājošo uzņēmumu infrastruktūras attīstību. Tomēr noteikumi pārmaksātā PVN atmaksāšanai no valsts budžeta ir pārskatīti un precizēti, tai skaitā, nosakot VID veikt regulāru PVN pārmaksas atmaksu par taksācijas periodu, nepārnesot to uz taksācijas perioda beigām. Tādējādi šis regulējums ir atceļams.
Likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 3. panta otrās daļas 2. punktā noteiktā atbrīvojuma no PVN piemērošana nav uzskatāma par atbalsta programmas daļu un šāda atbrīvojuma piemērošana šobrīd tiek īstenota, nepiemērojot nekādu komercdarbības atbalsta regulējumu. Līdz ar to minētais atbrīvojums no PVN potenciāli kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, kas tiek piešķirts, nepiemērojot atbilstošu komercdarbības atbalsta regulējumu. Ņemot vērā minēto, tiek ierosināts attiecīgi papildināt likumprojektu, svītrojot minēto regulējumu.
3) likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 3. panta astotās daļas 4. punkta svītrošanu, ņemot vērā, ka saskaņā ar Saeimā 2024. gada 4. decembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" ir izslēgts atbrīvojums no nodokļa naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanai vai koģenerācijas iekārtās, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju (likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta pirmās daļas 4. punkts).
4) likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 5. panta 4.1, 4. 2 un 4.3 daļā tiek izteikti jaunā redakcijā daļu attiecīgie punkti, iekļaujot atsauces uz NACE 2. redakcijas 1. atjauninājumā (NACE 2.1. redakcijā) noteiktajām nozarēm un darbībām. Attiecībā par: 1) tabakas audzēšana (NACE kods: A01.15) - precizējums nav nepieciešams; 2) dzērienu ražošana (NACE kods: C11), izņemot bezalkohola dzērienu ražošanu; minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošana (NACE kods: 11.07) - precizējums NACE kodos nav nepieciešams, bet ir veikts precizējums attiecībā par nosaukumu "izņemot bezalkohola dzērienu ražošanu; minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošana", izsakot šādā redakcijā: "izņemot bezalkoholisku dzērienu un pudelēs pildītu ūdeņu ražošanu"; 3) tabakas izstrādājumu ražošana (NACE kods: C12) - precizējums nav nepieciešams; 4) mazumtirdzniecība (NACE kods: G), izņemot saražoto produktu mazumtirdzniecību ražošanas teritorijās Latgales (vai Rēzeknes vai Liepājas) speciālajā ekonomiskajā zonā - precizēts NACE kods uz G47; 5) finanšu un apdrošināšanas darbības (NACE kods: K) - precizēts NACE kods uz L; 6) azartspēles un derības (NACE kods: R92) - precizēts NACE kods uz S92; 7) pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana (NACE kods: S96) - precizēts NACE kods uz T96 un veikts precizējums attiecībā par nosaukumu "pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana", izsakot šādā redakcijā: "individuālo pakalpojumu sniegšana".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- vidējie uzņēmumi
- mazie uzņēmumi
- lielie uzņēmumi
- Alūksnes novada pašvaldība
Ietekmes apraksts
Latgales SEZ kapitālsabiedrības (mazie uzņēmumi, vidējie uzņēmumi, kā arī lielie uzņēmumi) Alūksnes novada pašvaldībā, kuras teritorijā darbosies šādas kapitālsabiedrības.
Nozare
Apstrādes rūpniecība, Informācijas un komunikācijas pakalpojumi, Operācijas ar nekustamo īpašumu, Citi pakalpojumi
Nozaru ietekmes apraksts
Latgales SEZ kapitālsabiedrību ieguldījumi ir atbalstāmi nozarēs, kas nav noteiktas kā neatbalstāmās nozares saskaņā ar likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 5. panta ceturto un 4.1 daļu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Latgales SEZ kapitālsabiedrības, ieguldot investīcijas dažādās nozarēs, veicinās pozitīvāku makroekonomisko vidi (piemēram, iekšzemes kopprodukta, nodarbinātības pieaugumu).
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertais regulējums pozitīvi ietekmēs Latgales SEZ kapitālsabiedrību ražošanas jaudu palielināšanu, apgrozījumu un eksporta pieaugumu, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Latgales SEZ kapitālsabiedrības ir mazie uzņēmumi, vidējie uzņēmumi, kā arī lielie uzņēmumi.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Ieguldījumu vai paredzamo algu izmaksu līgumu ietvaros Latgales SEZ kapitālsabiedrības saglabās esošās izveidotās darba vietas un/vai veidos jaunas darba vietas.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
22 948
0
41 707
45 474
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
2 117
0
3 894
4 327
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
15 246
0
27 462
29 514
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
5 585
0
10 351
11 633
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
23 000
0
39 000
39 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
18 000
0
34 000
34 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
5 000
0
5 000
5 000
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-52
0
2 707
6 474
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-15 883
0
-30 106
-29 673
3.2. speciālais budžets
0
0
0
15 246
0
27 462
29 514
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
585
0
5 351
6 633
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-52
2 707
6 474
5.1. valsts pamatbudžets
0
-15 883
-30 106
-29 673
5.2. speciālais budžets
0
15 246
27 462
29 514
5.3. pašvaldību budžets
0
585
5 351
6 633
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
MK rīkojumā Nr. 32 noteiktie sasniedzamie rādītāji attiecas uz paplašināto Latgales SEZ teritoriju – Alūksnes novada iekļaušanu Latgales SEZ: "noslēgti līgumi ar Latgales SEZ kapitālsabiedrībām (skaits) gadā – 16 un jaunizveidotās darba vietas (skaits) gadā – 70", no tiem uz Alūksnes novadu 2025. - 2027. gadā ir attiecināms "noslēgti līgumi ar Latgales SEZ kapitālsabiedrībām (skaits) gadā – 2 un jaunizveidotās darba vietas (skaits) gadā – 8". Savukārt, 2028. gadā tiek plānoti šādi sasniedzami rādītāji - "noslēgti līgumi ar Latgales SEZ kapitālsabiedrībām (skaits) gadā – 1 un jaunizveidotās darba vietas (skaits) gadā – 5" (skatīt zemāk tabulā ietverto informāciju).
Tabula "Alūksnes novadam Latgales SEZ ietvaros noteiktie sasniedzamie rezultāti laika periodā no 2025. gada līdz 2028.gadam"
Avots: VARAM veidota, balstoties uz Latgales SEZ pārvaldes un Alūksnes novada pašvaldības 2025. gada 2. aprīlī sniegto informāciju.
1) 2025. gadā netiek paredzēts noslēgt līgumus ar Latgales SEZ kapitālsabiedrībām, kas atrodas Alūksnes novadā un noslēgtajos līgumos netiek paredzētas jaunas darba vietas, ņemot vērā, ka 2025. gada ietvaros tiks apstiprināts nepieciešamais normatīvais regulējums. Latgales SEZ pārvalde līgumus ar Alūksnes novada uzņēmumiem varēs noslēgt brīdī, kad Saeimā tiks pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā un attiecīgi Ministru kabinetā tiks pieņemti grozījumi 2016. gada 20. decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 840 “Noteikumi par Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritoriju platību, tās teritoriju robežu noteikšanas un aktualizēšanas kārtību un kritērijiem””. 2025. gadā budžets netiek ietekmēts, attiecīgi likumprojekta grozījumi tiek virzīti parastajā kārtībā, nevis likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā.
2) 2026. gadā no 3 jaunradītajām darba vietām valsts pamatbudžetā plānots ieskaitīt 2 117 euro, valsts speciālajā budžetā 15 246 euro apmērā, pašvaldību budžetā 5 585 euro. Tabulā norādītās summas ir noapaļotas uz augšu. Detalizēts aprēķins ir ietverts sadaļā "6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins";
3) 2027. gadā no 5 jaunradītajām darba vietām valsts pamatbudžetā plānots ieskaitīt 3 894 euro, valsts speciālajā budžetā 27 462 euro apmērā, pašvaldību budžetā 10 351 euro. Tabulā norādītās summas ir noapaļotas uz augšu. Detalizēts aprēķins ir ietverts sadaļā "6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins";
4) 2028. gadā no 5 jaunradītajām darba vietām valsts pamatbudžetā plānots ieskaitīt 4 327 euro, valsts speciālajā budžetā 29 514 euro apmērā, pašvaldību budžetā 11 633 euro. Tabulā norādītās summas ir noapaļotas uz augšu. Detalizēts aprēķins ir ietverts sadaļā "6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins".
Attiecībā par prognozējamo valsts atbalsta summa, par kuru samazināsies valsts budžeta ieņēmumi, tiek pieņemts, ka:
1) 2026.gadā - 5000 euro (2026. gadā finansiālo ietekmi veido Latgales SEZ pārvaldības izdevumi, kas tiks segti no Alūksnes novada pašvaldības budžeta, kas būs Latgales SEZ sastāvā. Summa vēl var tikt precizēta atbilstoši maksājuma noteikšanas metodikai) un 18 000 euro (nodokļa atlaide par veiktajiem ieguldījumiem). 2026. gadā tiek noslēgts viens ieguldījumu līgums ar Latgales SEZ kapitālsabiedrību Alūksnes novadā, kurai ir vidējas kapitālsabiedrības statuss. Ieguldījumu projektā tiek plānoti ieguldījumi 45 000 euro apmērā, izveidojot 3 darba vietas. Pēc ieguldījumu veikšanas atlaide tiek piešķirta 18 000 euro apmērā (tiek rēķināta 50 procentu atlaide no uzkrātās ieguldījumu summas saskaņā ar likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 8. pantu "Ierobežojumi tiešo nodokļu atlaižu piemērošanai");
2) 2027. un 2028. gadā (katrā gadā)- 5000 euro (2027. un 2028. gadā finansiālo ietekmi veido Latgales SEZ pārvaldības izdevumi, kas tiks segti no Alūksnes novada pašvaldības budžeta,kas būs Latgales SEZ sastāvā. Summa vēl var tikt precizēta atbilstoši maksājuma noteikšanas metodikai) un 34 000 euro (nodokļa atlaide par veiktajiem ieguldījumiem). 2027. gadā tiek noslēgts viens ieguldījumu līgums ar Latgales SEZ kapitālsabiedrību Alūksnes novadā, kurai ir lielas kapitālsabiedrības statuss. Ieguldījumu projektā tiek plānoti ieguldījumi 85 000 euro apmērā, izveidojot 5 darba vietas. Pēc ieguldījumu veikšanas atlaide tiek piešķirta 34 000 euro apmērā (tiek rēķināta 40 procentu atlaide no uzkrātās ieguldījumu summas saskaņā ar likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 8. pantu "Ierobežojumi tiešo nodokļu atlaižu piemērošanai").
Tabula "Alūksnes novadam Latgales SEZ ietvaros noteiktie sasniedzamie rezultāti laika periodā no 2025. gada līdz 2028.gadam"
| Alūksnes novads | 2025. gads | 2026. gads | 2027.gads | 2028.gads |
| Noslēgti līgumi ar Latgales SEZ kapitālsabiedrībām (skaits) | 0 | 1 | 1 | 1 |
| Jaunizveidotās darba vietas (skaits) gadā | 0 | 3 | 5 | 5 |
1) 2025. gadā netiek paredzēts noslēgt līgumus ar Latgales SEZ kapitālsabiedrībām, kas atrodas Alūksnes novadā un noslēgtajos līgumos netiek paredzētas jaunas darba vietas, ņemot vērā, ka 2025. gada ietvaros tiks apstiprināts nepieciešamais normatīvais regulējums. Latgales SEZ pārvalde līgumus ar Alūksnes novada uzņēmumiem varēs noslēgt brīdī, kad Saeimā tiks pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā un attiecīgi Ministru kabinetā tiks pieņemti grozījumi 2016. gada 20. decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 840 “Noteikumi par Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritoriju platību, tās teritoriju robežu noteikšanas un aktualizēšanas kārtību un kritērijiem””. 2025. gadā budžets netiek ietekmēts, attiecīgi likumprojekta grozījumi tiek virzīti parastajā kārtībā, nevis likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā.
2) 2026. gadā no 3 jaunradītajām darba vietām valsts pamatbudžetā plānots ieskaitīt 2 117 euro, valsts speciālajā budžetā 15 246 euro apmērā, pašvaldību budžetā 5 585 euro. Tabulā norādītās summas ir noapaļotas uz augšu. Detalizēts aprēķins ir ietverts sadaļā "6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins";
3) 2027. gadā no 5 jaunradītajām darba vietām valsts pamatbudžetā plānots ieskaitīt 3 894 euro, valsts speciālajā budžetā 27 462 euro apmērā, pašvaldību budžetā 10 351 euro. Tabulā norādītās summas ir noapaļotas uz augšu. Detalizēts aprēķins ir ietverts sadaļā "6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins";
4) 2028. gadā no 5 jaunradītajām darba vietām valsts pamatbudžetā plānots ieskaitīt 4 327 euro, valsts speciālajā budžetā 29 514 euro apmērā, pašvaldību budžetā 11 633 euro. Tabulā norādītās summas ir noapaļotas uz augšu. Detalizēts aprēķins ir ietverts sadaļā "6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins".
Attiecībā par prognozējamo valsts atbalsta summa, par kuru samazināsies valsts budžeta ieņēmumi, tiek pieņemts, ka:
1) 2026.gadā - 5000 euro (2026. gadā finansiālo ietekmi veido Latgales SEZ pārvaldības izdevumi, kas tiks segti no Alūksnes novada pašvaldības budžeta, kas būs Latgales SEZ sastāvā. Summa vēl var tikt precizēta atbilstoši maksājuma noteikšanas metodikai) un 18 000 euro (nodokļa atlaide par veiktajiem ieguldījumiem). 2026. gadā tiek noslēgts viens ieguldījumu līgums ar Latgales SEZ kapitālsabiedrību Alūksnes novadā, kurai ir vidējas kapitālsabiedrības statuss. Ieguldījumu projektā tiek plānoti ieguldījumi 45 000 euro apmērā, izveidojot 3 darba vietas. Pēc ieguldījumu veikšanas atlaide tiek piešķirta 18 000 euro apmērā (tiek rēķināta 50 procentu atlaide no uzkrātās ieguldījumu summas saskaņā ar likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 8. pantu "Ierobežojumi tiešo nodokļu atlaižu piemērošanai");
2) 2027. un 2028. gadā (katrā gadā)- 5000 euro (2027. un 2028. gadā finansiālo ietekmi veido Latgales SEZ pārvaldības izdevumi, kas tiks segti no Alūksnes novada pašvaldības budžeta,kas būs Latgales SEZ sastāvā. Summa vēl var tikt precizēta atbilstoši maksājuma noteikšanas metodikai) un 34 000 euro (nodokļa atlaide par veiktajiem ieguldījumiem). 2027. gadā tiek noslēgts viens ieguldījumu līgums ar Latgales SEZ kapitālsabiedrību Alūksnes novadā, kurai ir lielas kapitālsabiedrības statuss. Ieguldījumu projektā tiek plānoti ieguldījumi 85 000 euro apmērā, izveidojot 5 darba vietas. Pēc ieguldījumu veikšanas atlaide tiek piešķirta 34 000 euro apmērā (tiek rēķināta 40 procentu atlaide no uzkrātās ieguldījumu summas saskaņā ar likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 8. pantu "Ierobežojumi tiešo nodokļu atlaižu piemērošanai").
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Lai aprēķinātu, cik no 1 jaunas darba vietas tiek ieskaitīts valsts budžetā 2026., 2027. un 2028. gadā, tiek ņemti vērā šādi maksājumi: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk - VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk - IIN), uzņēmējdarbības riska valsts nodeva. Aprēķinā ir jāņem vērā darbinieka vidējā darba alga Vidzemes plānošanas reģionā privātajā sektorā vienā mēnesī pēc Oficiālā statistikas portāla. Statistika par 2025. gadu vēl nav pieejama. Pēc oficiālā statistikas portāla 2021. gadā darbinieka vidējā darba alga Vidzemes plānošanas reģionā privātajā sektorā vienā mēnesī – 1 006 euro (bruto alga), 2022. gadā 1 097 euro (bruto alga), 2023. gadā – 1 235 euro (bruto alga), 2024. gadā – 1 366 euro (bruto alga). Aprēķinot vidējo bruto algu 2021., 2022., 2023. un 2024. gadam, rezultātā iegūst, ka ikgadēji vidēji par 120 euro paaugstinās darba alga, attiecīgi 2026. gadā Vidzemes plānošanas reģionā privātajā sektorā vienā mēnesī ir 1 486 euro (bruto alga) (1 366 euro, kas ir noteikta 2024. gadā + 120 euro = 1 486 euro), 2027. gadā Vidzemes plānošanas reģionā privātajā sektorā vienā mēnesī ir 1 606 euro (bruto alga) (1 486 euro + 120 euro = 1 606 euro), 2028. gadā Vidzemes plānošanas reģionā privātajā sektorā vienā mēnesī ir 1 726 euro (bruto alga) (1 606 euro + 120 euro = 1 726 euro).
1. 2026. gadā ieņēmumi budžetā vienā mēnesī no 1 jaunas darba vietas (bruto alga 1 486 euro mēnesī):
Avots: VARAM aprēķins, izmantojot FM tīmekļvietnes sadaļā "Algas aprēķins 2025. gadam atbilstoši darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumam" ietverto informāciju.
1.1. 2026. gadā ieņēmumi budžetā vienā mēnesī no 1 jaunas darba vietas (bruto alga 1 486 euro mēnesī) - sadalījumā pa budžeta veidiem:
Avots: VARAM aprēķins.
2. 2027. gadā ieņēmumi budžetā vienā mēnesī no 1 jaunas darba vietas (bruto alga 1 606 euro mēnesī):
Avots: VARAM aprēķins, izmantojot FM tīmekļvietnes sadaļā "Algas aprēķins 2025. gadam atbilstoši darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumam" ietverto informāciju.
2.1. 2027. gadā ieņēmumi budžetā vienā mēnesī no 1 jaunas darba vietas (bruto alga 1 606 euro mēnesī) - sadalījumā pa budžeta veidiem:
Avots: VARAM aprēķins.
3. 2028. gadā ieņēmumi budžetā vienā mēnesī no 1 jaunas darba vietas (bruto alga 1 726 euro mēnesī):
Avots: VARAM aprēķins, izmantojot FM tīmekļvietnes sadaļā "Algas aprēķins 2025. gadam atbilstoši darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumam" ietverto informāciju.
3.1. 2028. gadā ieņēmumi budžetā vienā mēnesī no 1 jaunas darba vietas (bruto alga 1 726 euro mēnesī) - sadalījumā pa budžeta veidiem:
Avots: VARAM aprēķins.
Secinājums.
1. 2026. gadā kopējā summa ieņēmumiem no 3 jaunām darba vietām - sadalījumā pa budžeta veidiem.
Avots: VARAM aprēķins.
2. 2027. gadā kopējā summa ieņēmumiem no 5 jaunām darba vietām - sadalījumā pa budžeta veidiem.
Avots: VARAM aprēķins.
3. 2028. gadā kopējā summa ieņēmumiem no 5 jaunām darba vietām - sadalījumā pa budžeta veidiem.
Avots: VARAM aprēķins.
1. 2026. gadā ieņēmumi budžetā vienā mēnesī no 1 jaunas darba vietas (bruto alga 1 486 euro mēnesī):
| Ieņēmumi | Procentuālais apmērs | Summa, euro |
| VSAOI: | 34,09 | 506,58 |
| darba devēja iemaksas | 23,59 | 350,55 |
| darba ņēmēja iemaksas | 10,50 | 156,03 |
| IIN: | 25,50 (1. likme) | 198,89 |
| Piemērojamais neapliekamais minimums | nav noteikts | 550,00 |
1.1. 2026. gadā ieņēmumi budžetā vienā mēnesī no 1 jaunas darba vietas (bruto alga 1 486 euro mēnesī) - sadalījumā pa budžeta veidiem:
| Sadalījums | Procentuālais apmērs | Summa, euro |
| VSAOI: | 506,58 | |
| valsts pamatbudžets | 2,9 | 14,69 |
| valsts speciālais budžets | 83,6 | 423,50 |
| atlikusī daļa, ko neskaita budžetā (iemaksas 2. pensiju līmenī) | 13,5 | 0 |
| uzņēmējdarbības riska valsts nodeva | nav noteikts | 0,36 |
| IIN: | 198,89 | |
| pašvaldību budžets | 78 | 155,13 |
| valsts budžets | 22 | 43,75 |
2. 2027. gadā ieņēmumi budžetā vienā mēnesī no 1 jaunas darba vietas (bruto alga 1 606 euro mēnesī):
| Ieņēmumi | Procentuālais apmērs | Summa, euro |
| VSAOI: | 34,09 | 547,49 |
| darba devēja iemaksas | 23,59 | 378,86 |
| darba ņēmēja iemaksas | 10,50 | 168,63 |
| IIN: | 25,50 (1. likme) | 221,17 |
| Piemērojamais neapliekamais minimums | nav noteikts | 570,00 |
2.1. 2027. gadā ieņēmumi budžetā vienā mēnesī no 1 jaunas darba vietas (bruto alga 1 606 euro mēnesī) - sadalījumā pa budžeta veidiem:
| Sadalījums | Procentuālais apmērs | Summa, euro |
| VSAOI: | 547,49 | |
| valsts pamatbudžets | 2,9 | 15,87 |
| valsts speciālais budžets | 83,6 | 457,70 |
| atlikusī daļa, ko neskaita budžetā (iemaksas 2. pensiju līmenī) | 13,5 | 0 |
| uzņēmējdarbības riska valsts nodeva | nav noteikts | 0,36 |
| IIN: | 221,17 | |
| pašvaldību budžets | 78 | 172,51 |
| valsts budžets | 22 | 48,65 |
3. 2028. gadā ieņēmumi budžetā vienā mēnesī no 1 jaunas darba vietas (bruto alga 1 726 euro mēnesī):
| Ieņēmumi | Procentuālais apmērs | Summa, euro |
| VSAOI: | 34,09 | 588,39 |
| darba devēja iemaksas | 23,59 | 407,16 |
| darba ņēmēja iemaksas | 10,50 | 181,23 |
| IIN: | 25,50 (1. likme) | 248,57 |
| Piemērojamais neapliekamais minimums | nav noteikts | 570,00 |
3.1. 2028. gadā ieņēmumi budžetā vienā mēnesī no 1 jaunas darba vietas (bruto alga 1 726 euro mēnesī) - sadalījumā pa budžeta veidiem:
| Sadalījums | Procentuālais apmērs | Summa, euro |
| VSAOI: | 588,39 | |
| valsts pamatbudžets | 2,9 | 17,06 |
| valsts speciālais budžets | 83,6 | 491,89 |
| atlikusī daļa, ko neskaita budžetā (iemaksas 2. pensiju līmenī) | 13,5 | 0 |
| uzņēmējdarbības riska valsts nodeva | nav noteikts | 0,36 |
| IIN: | 248,57 | |
| pašvaldību budžets | 78 | 193,88 |
| valsts budžets | 22 | 54,68 |
Secinājums.
1. 2026. gadā kopējā summa ieņēmumiem no 3 jaunām darba vietām - sadalījumā pa budžeta veidiem.
| Nosaukums | Procentuālais apmērs | 1 jauna darba vieta mēnesī | 1 jauna darba vieta gadā | 3 jaunas darba vietas gadā |
| VSAOI sadalījums: | 506,58 | 6 078,96 | 18 236,88 | |
| valsts pamatbudžets | 2,9 | 14,69 | 176,28 | 528,86 |
| valsts speciālais budžets | 83,6 | 423,50 | 5 082,01 | 15 246,03 |
| atlikusī daļa, ko neskaita budžetā (iemaksas 2. pensiju līmenī) | 13,5 | 0 | 0 | 0 |
| uzņēmējdarbības riska valsts nodeva | nav noteikts | 0,36 | 4,32 | 12,96 |
| IIN sadalījums: | 198,89 | 2 386,68 | 7 160,04 | |
| pašvaldību budžets | 78 | 155,13 | 1 861,61 | 5 584,83 |
| valsts budžets | 22 | 43,75 | 525,06 | 1 575,20 |
| Kopā: | ||||
| valsts pamatbudžets (no VSAOI, IIN) | 2,9 | 58,44 | 701,35 | 2 104,07 |
| uzņēmējdarbības riska valsts nodeva | nav noteikts | 0,36 | 4,32 | 12,96 |
| Pavisam kopā valsts pamatbudžets: | 58,80 | 705,67 | 2 117,03 |
2. 2027. gadā kopējā summa ieņēmumiem no 5 jaunām darba vietām - sadalījumā pa budžeta veidiem.
| Nosaukums | Procentuālais apmērs | 1 jauna darba vieta mēnesī | 1 jauna darba vieta gadā | 5 jaunas darba vietas gadā |
| VSAOI sadalījums: | 547,49 | 6 569,88 | 32 849,40 | |
| valsts pamatbudžets | 2,9 | 15,87 | 190,52 | 952,63 |
| valsts speciālais budžets | 83,6 | 457,70 | 5 492,42 | 27 462,10 |
| atlikusī daļa, ko neskaita budžetā (iemaksas 2. pensiju līmenī) | 13,5 | 0 | 0 | 0 |
| uzņēmējdarbības riska valsts nodeva | nav noteikts | 0,36 | 4,32 | 21,6 |
| IIN sadalījums: | 221,17 | 2 654,04 | 13 270,2 | |
| pašvaldību budžets | 78 | 172,51 | 2 070,15 | 10 350,76 |
| valsts budžets | 22 | 48,65 | 583,88 | 2 919,44 |
| Kopā: | ||||
| valsts pamatbudžets (no VSAOI, IIN) | 2,9 | 64,53 | 774,41 | 3 872,07 |
| uzņēmējdarbības riska valsts nodeva | nav noteikts | 0,36 | 4,32 | 21,6 |
| Pavisam kopā valsts pamatbudžets: | 64,89 | 778,73 | 3 893,67 |
3. 2028. gadā kopējā summa ieņēmumiem no 5 jaunām darba vietām - sadalījumā pa budžeta veidiem.
| Nosaukums | Procentuālais apmērs | 1 jauna darba vieta mēnesī | 1 jauna darba vieta gadā | 5 jaunas darba vietas gadā |
| VSAOI sadalījums: | 588,39 | 7 060,68 | 35 303,40 | |
| valsts pamatbudžets | 2,9 | 17,06 | 204,75 | 1023,79 |
| valsts speciālais budžets | 83,6 | 491,89 | 5 902,728 | 29 513,64 |
| atlikusī daļa, ko neskaita budžetā (iemaksas 2. pensiju līmenī) | 13,5 | 0 | 0 | 0 |
| uzņēmējdarbības riska valsts nodeva | nav noteikts | 0,36 | 4,32 | 21,6 |
| IIN sadalījums: | 248,57 | 2 982,84 | 14 914,20 | |
| pašvaldību budžets | 78 | 193,88 | 2 326,61 | 11 633,08 |
| valsts budžets | 22 | 54,68 | 656,22 | 3 281,12 |
| Kopā: | ||||
| valsts pamatbudžets (no VSAOI, IIN) | 2,9 | 71,74 | 860,98 | 4 304,92 |
| uzņēmējdarbības riska valsts nodeva | nav noteikts | 0,36 | 4,32 | 21,6 |
| Pavisam kopā valsts pamatbudžets: | 72,10 | 865,30 | 4 326,52 |
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā.
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts izskatāms vienlaicīgi ar likumprojektu “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā" (25-TA-397).
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr. 840 “Noteikumi par Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritoriju platību, tās teritoriju robežu noteikšanas un aktualizēšanas kārtību un kritērijiem”.
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi 2016. gada 20. decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 840 “Noteikumi par Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritoriju platību, tās teritoriju robežu noteikšanas un aktualizēšanas kārtību un kritērijiem”” tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā, kad Saeimā tiks pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (25-TA-396) un Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā (25-TA-397). Pamatā grozījumi 2016. gada 20. decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 840 “Noteikumi par Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritoriju platību, tās teritoriju robežu noteikšanas un aktualizēšanas kārtību un kritērijiem”” ir saistīti ar precizētu Latgales SEZ teritorijas platību.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Ņemot vērā, ka šajā gadījumā netiek paplašināts tiešo nodokļu atvieglojumu piešķīrēju loks, paliek tiesību subjekts Latgales SEZ pārvalde, atkārtota saskaņošana ar Eiropas Komisiju nav nepieciešama. Vienlaikus ir minams tas, ka attiecībā uz Latgales SEZ paplašināto teritoriju – Alūksnes novada iekļaušanu Latgales SEZ, informējam, ka netiks pārsniegta ikgadējā apstiprinātā gada summa 7 100 000 euro valsts atbalsta programmai "Likums "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" un līdz ar to nav nepieciešams iesniegt kopsavilkuma informāciju Eiropas Komisijai. Attiecīgi saistībā ar likumprojektā paredzētajiem grozījumiem Eiropas Komisijai nav jāsniedz kopsavilkuma informācija saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 11. pantu.
Vienlaikus, ar likumprojekta 4. un 5. pantu tiek veiktas izmaiņas likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" vienībās, ar kurām iepriekš ieviests iepriekš minētās regulas 14. panta 9. punkta "a" apakšpunkts. Skaidrojam, ka minētās regulas normas ieviešana paliek spēkā arī pie veiktajiem grozījumiem, jo šajā gadījumā grozījumi tiek veikti attiecībā par nodarbinātā deklarētā dzīvesvietas papildināšanu ar "Alūksnes novada pašvaldību", pārējos nosacījumus atstājot nemainīgus.
Tāpat ar likumprojekta 2.pantu svītrots likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 3. panta otrās daļas 2. punkts, kas paredz plašāku atbrīvojumu no PVN nekā PVN direktīva. Saskaņā ar PVN direktīvas 2.panta 1.punkta “a” un “c” apakšpunktu PVN uzliek preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic PVN maksātājs, kas rīkojas kā tāds.
Vienlaikus, ar likumprojekta 4. un 5. pantu tiek veiktas izmaiņas likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" vienībās, ar kurām iepriekš ieviests iepriekš minētās regulas 14. panta 9. punkta "a" apakšpunkts. Skaidrojam, ka minētās regulas normas ieviešana paliek spēkā arī pie veiktajiem grozījumiem, jo šajā gadījumā grozījumi tiek veikti attiecībā par nodarbinātā deklarētā dzīvesvietas papildināšanu ar "Alūksnes novada pašvaldību", pārējos nosacījumus atstājot nemainīgus.
Tāpat ar likumprojekta 2.pantu svītrots likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 3. panta otrās daļas 2. punkts, kas paredz plašāku atbrīvojumu no PVN nekā PVN direktīva. Saskaņā ar PVN direktīvas 2.panta 1.punkta “a” un “c” apakšpunktu PVN uzliek preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, ko par atlīdzību kādā dalībvalsts teritorijā veic PVN maksātājs, kas rīkojas kā tāds.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr.639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka likumprojekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Vienlaikus norādāms, ka minētais likumprojekts un tā anotācija pēc to iekļaušanas attiecīgās Ministru kabineta sēdē izskatāmo jautājumu sarakstā būs publiski pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē www.mk.gov.lv sadaļās Ministru kabineta sēdes un Tiesību aktu projekti, kur ar tiem varēs iepazīties jebkurš interesents.
Ņemot vērā, ka likumprojekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Vienlaikus norādāms, ka minētais likumprojekts un tā anotācija pēc to iekļaušanas attiecīgās Ministru kabineta sēdē izskatāmo jautājumu sarakstā būs publiski pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē www.mk.gov.lv sadaļās Ministru kabineta sēdes un Tiesību aktu projekti, kur ar tiem varēs iepazīties jebkurš interesents.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latgales SEZ pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Latgales SEZ pārvaldei būs jāslēdz līgumi par ieguldījumu vai paredzamo algu izmaksu veikšanu ar Alūksnes novada uzņēmējiem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Alūksnes novadu iekļaujot Latgales SEZ, tiks paaugstināta uzņēmumu konkurētspēja, produktivitāte un arī eksports, kas veicinās Latvijas Austrumu pierobežas attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi