23-TA-3271: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.2. pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi" projektu iesniegumu otrās atlases kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lai nodrošinātu atbalstu pretplūdu un krasta eroziju mazinošiem pasākumiem nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) izstrādā Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumus par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam (turpmāk - Programma) specifiskā atbalsta mērķa 2.1.3. "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.2. pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi" projektu iesniegumu otrās atlases kārtas īstenošanas nosacījumiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta mērķis ir izstrādāt Pasākuma projektu iesniegumu otrās atlases kārtas īstenošanas nosacījumus, lai tādējādi varētu tikt atbalstīti projekti nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, paredzot atjaunot un veidot jaunu pretplūdu un krasta erozijas mazinošu infrastruktūru.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK, kas ir pieņemta 2007. gada 23. oktobrī, uzdod dalībvalstīm veikt plūdu riska sākotnējo novērtējumu, un, pamatojoties uz to, noteikt plūdu apdraudētās teritorijas katrā upju baseinu apgabalā un šīm teritorijām sagatavot plūdu iespējamo postījumu kartes un plūdu riska kartes, kā arī plūdu riska pārvaldības plānus. Minētos plānus iekļauj upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos kā to sastāvdaļu.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" ir veikusi plūdu riska novērtējumu[1] un, pamatojieties uz tā rezultātiem, identificējusi teritorijas, kurās pastāv vai varētu rasties plūdu risks. Saskaņā ar kritērijiem plūdu riska skarto teritoriju novērtēšanā Plūdu riska pārvaldības plānos 2022. - 2027. gadam iekļautas 29 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas. Tās ir noteiktas kā plūdu riskam pakļautas prioritārās vietas, kur pretplūdu aizsardzības pasākumi (atsevišķos gadījumos arī padziļināta izpēte) ir veicami vispirms, t.i.:
- pilsētās ar lielu iedzīvotāju blīvumu, lai novērstu risku lielam iedzīvotāju skaitam;
- platībās, kur plūdi var nodarīt būtisku kaitējumu saimnieciskajai darbībai, infrastruktūrai un kultūrvēsturiskajiem objektiem;
- aizsargājamās teritorijās (polderi) un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;
- teritorijās, kur plūdu gadījumā var tikt appludināti uzņēmumi vai citi objekti, kas veic piesārņojošās darbības un var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu vai atstāt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
Katrai no teritorijām aprēķināts plūdu riska indekss. To veido piecu indeksu summa: plūdu risks cilvēka veselībai, plūdu ietekme uz sociālā riska grupām, plūdu risks ekonomikai, plūdu risks videi un plūdu risks kultūras mantojumam. Indekss tiek ņemts vērā, nosakot prioritātes plānotajiem plūdu riska mazināšanas pasākumiem.
Vienlaikus, novērojot klimatiskās pārmaiņas, pastiprinās dabiskie faktori, kas veicina krasta eroziju un secīgi arī teritoriju applūšanu - izmaiņas vēju, nokrišņu, temperatūras, ūdens viļņošanās, ūdenslīmeņu režīmā u.c. Tamdēļ nozīmīgi ir veikt ieguldījumus, kas novērš, pielāgojas un reaģē uz klimata pārmaiņām un mazina plūdu risku un krasta erozijas apdraudējumu.
Programmā paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums specifiskā atbalsta mērķa 2.1.3. "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" īstenošanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) paredz investīcijas plūdu riska novēršanai un mazināšanai, kā arī krasta erozijas mazinošu pasākumu īstenošanai. Kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījums plānots 93 530 000 euro, kas pieejams divu investīciju pasākumu ietvarā:
- 2.1.3.1 .pasākums “Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām”,
- 2.1.3.2. pasākums “Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi” (turpmāk - Pasākums).
Pasākumā kā viena no pamata darbībām ir dažādu pretplūdu aizsargbūvju izveide vai atjaunošana, tai skaitā aizsargdambju. Viens no projektiem, kam paredzēts finansējums šī Pasākuma ietvaros, ir aizsargdambju pārbūve Jēkabpilī (Pasākuma pirmā atlases kārta). Tomēr ne visos gadījumos applūšanas mazināšanai nepieciešams izveidot liela apjoma konstrukcijas, jo ūdeņu savākšanas un novadīšanas funkcijas efektīvi var īstenot arī “zaļā” infrastruktūra, piemēram, filtrācijas lauki, mitraines, lietus ūdeņu savākšanas dīķi u.c.
Lai noteiktu projektu iesniedzēju loku Pasākuma otrajā atlases kārtā, VARAM kā nozares ministrija rīkoja projektu ideju priekšatlasi, lai sagatavotu prioritāri īstenojamo projektu ideju un to iesniedzēju sarakstu, kā arī noteiktu katrai projekta idejai un tās iesniedzējam pieejamo maksimālo ERAF finansējuma apjomu un katrai projekta idejai un tās iesniedzējam minimāli sasniedzamos rādītājus. 2023. gada decembrī rīkojuma projekts "Par projektu ideju priekšatlasi un to iesniedzējiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.1.3. "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.2. pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi" projektu iesniegumu atlases otrās kārtas ietvaros" (turpmāk - Rīkojums) nodots starpinstitūciju saskaņošanai. Tā protokollēmuma projekts paredz VARAM nodrošināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.1.3. “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” Pasākuma otrās kārtas īstenošanas nosacījumu izstrādi.
[1] Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019. – 2024. gadam (apstiprināts ar VARAM ministra 2019. gada 6. marta rīkojumu Nr. 1-2/35), pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/udens-apsaimniekosana-un-pludu-parvaldiba
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" ir veikusi plūdu riska novērtējumu[1] un, pamatojieties uz tā rezultātiem, identificējusi teritorijas, kurās pastāv vai varētu rasties plūdu risks. Saskaņā ar kritērijiem plūdu riska skarto teritoriju novērtēšanā Plūdu riska pārvaldības plānos 2022. - 2027. gadam iekļautas 29 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas. Tās ir noteiktas kā plūdu riskam pakļautas prioritārās vietas, kur pretplūdu aizsardzības pasākumi (atsevišķos gadījumos arī padziļināta izpēte) ir veicami vispirms, t.i.:
- pilsētās ar lielu iedzīvotāju blīvumu, lai novērstu risku lielam iedzīvotāju skaitam;
- platībās, kur plūdi var nodarīt būtisku kaitējumu saimnieciskajai darbībai, infrastruktūrai un kultūrvēsturiskajiem objektiem;
- aizsargājamās teritorijās (polderi) un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;
- teritorijās, kur plūdu gadījumā var tikt appludināti uzņēmumi vai citi objekti, kas veic piesārņojošās darbības un var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu vai atstāt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
Katrai no teritorijām aprēķināts plūdu riska indekss. To veido piecu indeksu summa: plūdu risks cilvēka veselībai, plūdu ietekme uz sociālā riska grupām, plūdu risks ekonomikai, plūdu risks videi un plūdu risks kultūras mantojumam. Indekss tiek ņemts vērā, nosakot prioritātes plānotajiem plūdu riska mazināšanas pasākumiem.
Vienlaikus, novērojot klimatiskās pārmaiņas, pastiprinās dabiskie faktori, kas veicina krasta eroziju un secīgi arī teritoriju applūšanu - izmaiņas vēju, nokrišņu, temperatūras, ūdens viļņošanās, ūdenslīmeņu režīmā u.c. Tamdēļ nozīmīgi ir veikt ieguldījumus, kas novērš, pielāgojas un reaģē uz klimata pārmaiņām un mazina plūdu risku un krasta erozijas apdraudējumu.
Programmā paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums specifiskā atbalsta mērķa 2.1.3. "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" īstenošanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) paredz investīcijas plūdu riska novēršanai un mazināšanai, kā arī krasta erozijas mazinošu pasākumu īstenošanai. Kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījums plānots 93 530 000 euro, kas pieejams divu investīciju pasākumu ietvarā:
- 2.1.3.1 .pasākums “Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām”,
- 2.1.3.2. pasākums “Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi” (turpmāk - Pasākums).
Pasākumā kā viena no pamata darbībām ir dažādu pretplūdu aizsargbūvju izveide vai atjaunošana, tai skaitā aizsargdambju. Viens no projektiem, kam paredzēts finansējums šī Pasākuma ietvaros, ir aizsargdambju pārbūve Jēkabpilī (Pasākuma pirmā atlases kārta). Tomēr ne visos gadījumos applūšanas mazināšanai nepieciešams izveidot liela apjoma konstrukcijas, jo ūdeņu savākšanas un novadīšanas funkcijas efektīvi var īstenot arī “zaļā” infrastruktūra, piemēram, filtrācijas lauki, mitraines, lietus ūdeņu savākšanas dīķi u.c.
Lai noteiktu projektu iesniedzēju loku Pasākuma otrajā atlases kārtā, VARAM kā nozares ministrija rīkoja projektu ideju priekšatlasi, lai sagatavotu prioritāri īstenojamo projektu ideju un to iesniedzēju sarakstu, kā arī noteiktu katrai projekta idejai un tās iesniedzējam pieejamo maksimālo ERAF finansējuma apjomu un katrai projekta idejai un tās iesniedzējam minimāli sasniedzamos rādītājus. 2023. gada decembrī rīkojuma projekts "Par projektu ideju priekšatlasi un to iesniedzējiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.1.3. "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.2. pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi" projektu iesniegumu atlases otrās kārtas ietvaros" (turpmāk - Rīkojums) nodots starpinstitūciju saskaņošanai. Tā protokollēmuma projekts paredz VARAM nodrošināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.1.3. “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” Pasākuma otrās kārtas īstenošanas nosacījumu izstrādi.
[1] Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019. – 2024. gadam (apstiprināts ar VARAM ministra 2019. gada 6. marta rīkojumu Nr. 1-2/35), pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/udens-apsaimniekosana-un-pludu-parvaldiba
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nav izstrādāti nosacījumi par Pasākuma otrās atlases kārtas īstenošanu, kas paredzētu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalstu darbību īstenošanai.
Risinājuma apraksts
Izstrādāt nosacījumus par Pasākuma otrās atlases kārtas īstenošanu, iekļaujot zemāk aprakstītos nosacījumus.
Saskaņā ar Rīkojumu un tā anotāciju ir noteikti projektu iesniedzēji, maksimālais ERAF finansējums, minimālie sasniedzamie rādītāji un projekta apraksts. Līdz ar to arī atbalstāmo darbību tvērums atbilst iepriekš apstiprinātajām projekta idejām. Tādējādi atbalstāma ir aizsargdambju pārbūve un izbūve, pretplūdu un saistīto inženiertīklu izbūve un pārbūve, kā arī "zaļās" un "zilās" infrastruktūras izbūve plūdu un krasta erozijas apdraudējuma mazināšanai. Projektu iesniedzējs var būt pašvaldība vai pašvaldības iestāde, jo pretplūdu pasākumu īstenošana ir viena no pašvaldību autonomajām funkcijām.
Pasākuma otrajai atlases kārtai pieejams finansējums 40 986 358 euro apmērā, tostarp 34 838 404 euro ERAF finansējums un 6 147 954 euro nacionālais līdzfinansējums. Attiecināmais finansējums noteikts, pieņemot, ka ERAF finansējums piešķirams ar 85% likmi. Tomēr saskaņā ar Rīkojumā noteikto tām projektu idejām, kur "zaļās" vai "zilās" infrastruktūras platība plānota lielāka par 20 ha, proti, projektiem, kas dod būtisku ieguldījumu Programmā noteikto rādītāju sasniegšanai, ERAF atbalsta likme noteikta 95% apmērā. Šādu projektu īstenošana paredzēta Jēkabpils novada, Jūrmalas valstspilsētas un Jelgavas valstspilsētas pašvaldībās (Jelgavā tikai attiecībā uz projektu par darbībām Svētes upes apkārtnē un Tērvetes ielas rajonā). "Zaļās" un "zilās" infrastruktūras izveide Programmā ir prioritāri atbalstāmās darbības, līdz ar to ir pamatoti šiem projektiem noteikt palielinātu atbalsta likmi. Likmes palielināšanas rezultātā Programmā netiks pārsniegta maksimālā ERAF finansējuma likme prioritātes līmenī, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 112. pantu noteikta 85% apmērā. Tas iespējams, jo Programmas 2.1. Prioritātē "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām" paredzētas investīcijas vairākos pasākumos, piemērojot finanšu instrumenta pieeju, kur nevienā gadījumā ES fondu ieguldījums nav paredzams lielāks par 65%. Līdz ar to kādā no pasākumiem ES fondu finansējumu piešķirot ar zemāku likmi kā noteikts iepriekš minētās regulas 112. pantā, ir iespējams trīs projektos to palielināt līdz 95%.
Pasākuma otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai piemēroti tādi iznākuma un rezultāta rādītāji, kādi tie paredzēti Programmā un atbilstoši rādītāju metodoloģijas aprakstam. To vērtības noteiktas, ņemot vērā Pasākuma pirmās atlases kārtas ietekmi. Rādītāju sasniedzamo vērtību dalījums pa Pasākuma kārtām ir šāds:
- iznākuma rādītājs – jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem. Vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem 8,6 kilometrus garā posmā;
- iznākuma rādītājs – zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām. Vērtība projektā tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzības pret plūdiem stiprināšanai 52,12 hektārus lielā platībā, piemērojot "zaļās" vai "zilās" infrastruktūras paņēmienus;
- rezultāta rādītājs – iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem. Vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem, kas nodrošina aizsardzību vismaz 16 272 iedzīvotāju;
- rezultāta rādītājs – iedzīvotāji, kuriem ir pieejama jauna vai uzlabota zaļā infrastruktūra. Vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem, kas nodrošina aizsardzību vismaz 16 006 iedzīvotāju, kas dzīvo divu kilometru rādiusā no publiskās "zaļās" vai "zilās" infrastruktūras.
Atsevišķām izmaksu kategorijām ir paredzēti ierobežojumi, ņemot vērā pieredzi līdzšinējo Eiropas Savienības fondu atbalstītu projektu īstenošanas gaitā. Tādējādi būvobjekta sagatavošanas un teritorijas labiekārtošanas izmaksas var paredzēt 10% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, vienlaikus gadījumos, ja projekts sniedz būtisku ieguldījumu uzraudzības rādītāju sasniegšanā, iepriekš minēto izmaksu apmērs var būt pat līdz 15%. Šāds nosacījums iekļauts, ņemot vērā, ka projekta idejās iekļauti dažādi "zaļās" un "zilās" infrastruktūras risinājumi, kas vienlaikus ir arī integrēti pilsētvidē un rada publiski pieejamu rekreācijas zonu. Tamdēļ periodos, kad nav pavasara palu vai plūdi, teritorija var nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus sabiedrības vispārējās labklājības nodrošināšanai. "Zaļās" infrastruktūras pamatā ir princips, ka dabas un dabisko procesu aizsargāšana un uzlabošana tiek apzināti integrēta teritoriālajā plānošanā un teritoriālajā labiekārtošanā. Salīdzinot ar vienam mērķim paredzēto "pelēko" infrastruktūru, "zaļā" infrastruktūra sniedz daudz ieguvumu. Tā dod priekšroku dabiskiem risinājumiem. Tā var piedāvāt alternatīvu standarta "pelēkajiem" risinājumiem vai tos papildināt. Piemēram, "zaļo" infrastruktūru, t. i., veģetācijas un augšņu dabiskās ūdens aiztures un absorbcijas spējas, var izmantot, lai mazinātu lietus notekūdeņu apjomu, kas nonāk kanalizācijas sistēmās un no tām ezeros, upēs, jūrās. Nosakot platību, kādā izveidota "zaļā" infrastruktūra, iekļauj veģetācijas virsmas platību. Savukārt "zilās" infrastruktūras gadījumos ņem vērā ūdens virsmas platības. "Zaļās" infrastruktūras izveide veicinās ne tikai pienākošās ūdens plūsmas vienmērīgu aizplūšanu, bet var arī efektīvi attīrīt noteci pavadošo piesārņojumu.
Papildus pie "zaļās" vai "zilās" infrastruktūras pieskaita arī risinājumus, ko sauc par dabā balstītiem risinājumiem – tādi, kas atdarina ekosistēmās noritošus procesus (piemēram, ūdens filtrācija, uzkrāšana u.c.). Piemērs - dabā balstīts risinājums būtu situācijā, kad veido caurlaidīgu segumu asfalta klājuma vietā, proti, aizstājot asfaltu ar granti vai speciālo bruģa struktūru, kam zem bruģa akmeņu klājuma ir izveidota ūdens savākšanas sistēma. Ja tiek veidots filtrācijas vai fitoremediācijas lauks, tad tiek ņemta vērā tā platība līdz jaunveidojamā/uzlabotā objekta ārējai robežai, kas vairs nav veģetācijas robeža. Ja tiek veidota ievalka, tai jābūt ar mitriem apstākļiem piemērotiem augiem jeb bioievalka. Attiecīgi tad var rēķināt visu ievalkas platību, t.sk. ierēķinot arī ievalkas nogāzes daļas. Arī ielas līmeņa pacelšana var būt kā dabā balstīts risinājums, jo tādā veidā tiek izveidoti ūdens uzkrāšanas baseini, kas veido dabā balstītu risinājumu (līdzīgi kā upju palienes/terases, kur ūdens izplešas līdz dabīgajam augstuma šķērslim).
Ievērojot, ka investīciju mērķis ir veidot aizsardzības infrastruktūru, ierobežojums (līdz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) ir arī inženiertīklu atjaunošanas un pārbūves izmaksām, tādējādi fokusējot resursus galvenajiem darbiem.
Attiecībā uz īpašumtiesībam noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegšanas brīdī var tikt nodrošinātas īpašuma vai apbūves tiesības. Tomēr, ņemot vērā, ka daļā projektu tiks izveidotas inženierbūves, kuru kalpošanas laiks ir 50 gadi, pēc apbūves tiesības izbeigšanās finansējuma saņēmējam jānodrošina īpašuma vai valdījuma tiesības tai zemes vienībai, uz kuras izveidota inženierbūve. Nosacījums izstrādāts, jo publiska persona (pašvaldība, tās iestāde) apbūves tiesības var iegūt uz periodu, kas nepārsniedz 30 gadus.
Izmaksu attiecināmība noteikta no 2023. gada 1. janvāra, kas ļauj jau šobrīd uzsākt būvprojekta izstrādi un iespējami ātrāk uzsākt būvdarbus. Ja pirms projekta apstiprināšanas būs radušās izmaksas, kas nav attiecināmas, finansējuma saņēmējam tās ir jāsedz no sava budžeta, tomēr šāda iespējamība vērtējama ar zemu iestāšanās risku.
Noteikumos nav paredzētas vienkāršotās izmaksas, ievērojot, ka katrā projektā atbalstāmās darbības ir paredzēts kā specificēti lokāls risinājums, kur nav piemērojams standartizēts risinājums. Izmaksas par, piemēram, būvprojekta izstrādi ir saistītas tiešā veidā ar iekļauto būvrisinājumu sarežģītību. Savukārt hidroloģisko aprēķinu un modeļu izstrādes izmaksas ietekmē attiecīgais ūdensobjekts (tā hidroloģiskais režīms un mainība) un izvēlētais pretplūdu/krasta erozijas ietekmi mazinošs risinājums. Līdz ar to nav iespējams noteikt izmaksu diapazonu, lai iekļautu izmaksas kā vienkāršotas un tās varētu attiecināt visos projektos līdzīgi.
Projektā sasniegto rezultātu un rādītāju ilgtspēja un uzturēšana nodrošināma no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.
Tā kā daļa infrastruktūras tiks veidota no jauna, projekta iesniedzējam projekta iesniegumā ir jānorāda, vai tiks piemēroti Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas principi.
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros nav paredzēta elastības finansējuma izmantošana, jo tas pārcelts uz 2.1.3.1. pasākuma "Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām" otro atlases kārtu, ko pilnā apmērā plānots finansēt no elastības finansējuma.
Pretplūdu un krasta erozijas mazinošu pasākumu īstenošanas rezultātā izbūvētās infrastruktūras izmantošanas mērķis nav komerciāls, infrastruktūra tiek izbūvēta visas sabiedrības interesēs. Pretplūdu infrastruktūra tiek izbūvēta, īstenojot valsts varu, kā arī minētā infrastruktūra, daļā, kas neapdraud iedzīvotāju drošību, ir publiski pieejama ikvienam. Tāpat Pašvaldību likumā noteikti pienākumi veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, kā arī veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām, kas saskan ar Pasākuma otrās atlases kārtas mērķi un plānotajām darbībām. Līdz ar to var secināt, ka publisko līdzekļu piešķīrums šīs projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros netiek piešķirts saimniecisku (ekonomiska rakstura) aktivitāšu nodrošināšanai.
Noteikumu projekts paredz projekta iesniedzējam izvērtēt sociāli atbildīga vai inovatīva iepirkuma principu piemērošanu. Šo noteikumu izpratnē sociāli atbildīgs publiskais iepirkums ir atbilstošs tādiem principiem, kas atspoguļoti Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotajos materiālos (https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums, https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download, https://www.iub.gov.lv/lv/media/877/download).
Šo noteikumu izpratnē inovatīvs publiskais iepirkums ir atbilstošs tādiem principiem, kas atspoguļoti Iepirkumu uzraudzības biroja un Ekonomikas ministrijas sagatavotajos materiālos (https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums, https://www.em.gov.lv/sites/em/files/inovacijas20iepirkums_butiskakais1_0.pdf, https://www.em.gov.lv/lv/media/11394/download).
Noteikumu projekts un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji paredz nosacījumu projekta iesniedzējam izvērtēt zaļā publiskā iepirkuma piemērošanas iespējas tām preču un pakalpojumu grupām, kur šī iepirkuma veida principi nav obligāti piemērojami. Tas nozīmē, ka projektā tiks ievēroti Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumu Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” nosacījumi attiecībā uz obligāti ievērojamām prasībām, kā arī izvērtētas iespējas brīvprātīgi piemērot to citiem pakalpojumiem.
Projektiem jāizpilda horizontālo principu (turpmāk - HP) "Klimatdrošināšana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un jāvērtē to ietekme. Nav noteikti nosacījumi HP "Energoefektivitāte pirmajā vietā", jo projektos nav paredzēts veikt darbības, kas uzlabotu energoresursu izmantošanas efektivitāti vai samazinātu enerģijas patēriņu.
Attiecībā uz HP "Klimatdrošināšana" Pasākumam (abām atlases kārtām) ir noteikta tieša ietekme, paredzot projekta iesniegumā vērtēt klimatiskās ietekmes faktorus, lai tiktu veidota tāda infrastruktūra, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi.
Attiecībā uz HP "Nenodarīt būtisku kaitējumu" Pasākumam (abām atlases kārtām) ir noteikta netieša ietekme, paredzot projekta iesniegumā vērtēt zaļā publiskā iepirkuma nosacījumus (ja attiecināms), projektā nodrošinot inženierbūvju kalpošanas laiku vismaz 50 gadi (nav attiecināms uz "zaļās" un "zilās" infrastruktūras objektiem), izvērtējot daļu no izraktā materiāla izmantot atkārtoti, daļā labiekārtošanas dabu melnzemes vietā izmantot no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (dārzu un parku atkritumiem) sagatavotu kompostu, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu (ja attiecināms).
Attiecībā uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" noteikta netieša ietekme, kas nozīmē, ka projektos būs jāparedz trīs vispārīgas, trīs specifiskas šī principa darbības, kā arī jāiekļauj viens principa ieviešanu raksturojošs rādītājs. Plašāks apraksts sniegts šīs anotācijas 8.sadaļā "Horizontālās ietekmes".
Pasākuma otrajai atlases kārtai ir tieša ietekme uz Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, jo paredzētās darbības atbilst stratēģijas apakšmērķim "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un pārvaldība".
Saskaņā ar Rīkojumu un tā anotāciju ir noteikti projektu iesniedzēji, maksimālais ERAF finansējums, minimālie sasniedzamie rādītāji un projekta apraksts. Līdz ar to arī atbalstāmo darbību tvērums atbilst iepriekš apstiprinātajām projekta idejām. Tādējādi atbalstāma ir aizsargdambju pārbūve un izbūve, pretplūdu un saistīto inženiertīklu izbūve un pārbūve, kā arī "zaļās" un "zilās" infrastruktūras izbūve plūdu un krasta erozijas apdraudējuma mazināšanai. Projektu iesniedzējs var būt pašvaldība vai pašvaldības iestāde, jo pretplūdu pasākumu īstenošana ir viena no pašvaldību autonomajām funkcijām.
Pasākuma otrajai atlases kārtai pieejams finansējums 40 986 358 euro apmērā, tostarp 34 838 404 euro ERAF finansējums un 6 147 954 euro nacionālais līdzfinansējums. Attiecināmais finansējums noteikts, pieņemot, ka ERAF finansējums piešķirams ar 85% likmi. Tomēr saskaņā ar Rīkojumā noteikto tām projektu idejām, kur "zaļās" vai "zilās" infrastruktūras platība plānota lielāka par 20 ha, proti, projektiem, kas dod būtisku ieguldījumu Programmā noteikto rādītāju sasniegšanai, ERAF atbalsta likme noteikta 95% apmērā. Šādu projektu īstenošana paredzēta Jēkabpils novada, Jūrmalas valstspilsētas un Jelgavas valstspilsētas pašvaldībās (Jelgavā tikai attiecībā uz projektu par darbībām Svētes upes apkārtnē un Tērvetes ielas rajonā). "Zaļās" un "zilās" infrastruktūras izveide Programmā ir prioritāri atbalstāmās darbības, līdz ar to ir pamatoti šiem projektiem noteikt palielinātu atbalsta likmi. Likmes palielināšanas rezultātā Programmā netiks pārsniegta maksimālā ERAF finansējuma likme prioritātes līmenī, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 112. pantu noteikta 85% apmērā. Tas iespējams, jo Programmas 2.1. Prioritātē "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām" paredzētas investīcijas vairākos pasākumos, piemērojot finanšu instrumenta pieeju, kur nevienā gadījumā ES fondu ieguldījums nav paredzams lielāks par 65%. Līdz ar to kādā no pasākumiem ES fondu finansējumu piešķirot ar zemāku likmi kā noteikts iepriekš minētās regulas 112. pantā, ir iespējams trīs projektos to palielināt līdz 95%.
Pasākuma otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai piemēroti tādi iznākuma un rezultāta rādītāji, kādi tie paredzēti Programmā un atbilstoši rādītāju metodoloģijas aprakstam. To vērtības noteiktas, ņemot vērā Pasākuma pirmās atlases kārtas ietekmi. Rādītāju sasniedzamo vērtību dalījums pa Pasākuma kārtām ir šāds:
- iznākuma rādītājs – jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem. Vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem 8,6 kilometrus garā posmā;
- iznākuma rādītājs – zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām. Vērtība projektā tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzības pret plūdiem stiprināšanai 52,12 hektārus lielā platībā, piemērojot "zaļās" vai "zilās" infrastruktūras paņēmienus;
- rezultāta rādītājs – iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem. Vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem, kas nodrošina aizsardzību vismaz 16 272 iedzīvotāju;
- rezultāta rādītājs – iedzīvotāji, kuriem ir pieejama jauna vai uzlabota zaļā infrastruktūra. Vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem, kas nodrošina aizsardzību vismaz 16 006 iedzīvotāju, kas dzīvo divu kilometru rādiusā no publiskās "zaļās" vai "zilās" infrastruktūras.
Atsevišķām izmaksu kategorijām ir paredzēti ierobežojumi, ņemot vērā pieredzi līdzšinējo Eiropas Savienības fondu atbalstītu projektu īstenošanas gaitā. Tādējādi būvobjekta sagatavošanas un teritorijas labiekārtošanas izmaksas var paredzēt 10% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, vienlaikus gadījumos, ja projekts sniedz būtisku ieguldījumu uzraudzības rādītāju sasniegšanā, iepriekš minēto izmaksu apmērs var būt pat līdz 15%. Šāds nosacījums iekļauts, ņemot vērā, ka projekta idejās iekļauti dažādi "zaļās" un "zilās" infrastruktūras risinājumi, kas vienlaikus ir arī integrēti pilsētvidē un rada publiski pieejamu rekreācijas zonu. Tamdēļ periodos, kad nav pavasara palu vai plūdi, teritorija var nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus sabiedrības vispārējās labklājības nodrošināšanai. "Zaļās" infrastruktūras pamatā ir princips, ka dabas un dabisko procesu aizsargāšana un uzlabošana tiek apzināti integrēta teritoriālajā plānošanā un teritoriālajā labiekārtošanā. Salīdzinot ar vienam mērķim paredzēto "pelēko" infrastruktūru, "zaļā" infrastruktūra sniedz daudz ieguvumu. Tā dod priekšroku dabiskiem risinājumiem. Tā var piedāvāt alternatīvu standarta "pelēkajiem" risinājumiem vai tos papildināt. Piemēram, "zaļo" infrastruktūru, t. i., veģetācijas un augšņu dabiskās ūdens aiztures un absorbcijas spējas, var izmantot, lai mazinātu lietus notekūdeņu apjomu, kas nonāk kanalizācijas sistēmās un no tām ezeros, upēs, jūrās. Nosakot platību, kādā izveidota "zaļā" infrastruktūra, iekļauj veģetācijas virsmas platību. Savukārt "zilās" infrastruktūras gadījumos ņem vērā ūdens virsmas platības. "Zaļās" infrastruktūras izveide veicinās ne tikai pienākošās ūdens plūsmas vienmērīgu aizplūšanu, bet var arī efektīvi attīrīt noteci pavadošo piesārņojumu.
Papildus pie "zaļās" vai "zilās" infrastruktūras pieskaita arī risinājumus, ko sauc par dabā balstītiem risinājumiem – tādi, kas atdarina ekosistēmās noritošus procesus (piemēram, ūdens filtrācija, uzkrāšana u.c.). Piemērs - dabā balstīts risinājums būtu situācijā, kad veido caurlaidīgu segumu asfalta klājuma vietā, proti, aizstājot asfaltu ar granti vai speciālo bruģa struktūru, kam zem bruģa akmeņu klājuma ir izveidota ūdens savākšanas sistēma. Ja tiek veidots filtrācijas vai fitoremediācijas lauks, tad tiek ņemta vērā tā platība līdz jaunveidojamā/uzlabotā objekta ārējai robežai, kas vairs nav veģetācijas robeža. Ja tiek veidota ievalka, tai jābūt ar mitriem apstākļiem piemērotiem augiem jeb bioievalka. Attiecīgi tad var rēķināt visu ievalkas platību, t.sk. ierēķinot arī ievalkas nogāzes daļas. Arī ielas līmeņa pacelšana var būt kā dabā balstīts risinājums, jo tādā veidā tiek izveidoti ūdens uzkrāšanas baseini, kas veido dabā balstītu risinājumu (līdzīgi kā upju palienes/terases, kur ūdens izplešas līdz dabīgajam augstuma šķērslim).
Ievērojot, ka investīciju mērķis ir veidot aizsardzības infrastruktūru, ierobežojums (līdz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) ir arī inženiertīklu atjaunošanas un pārbūves izmaksām, tādējādi fokusējot resursus galvenajiem darbiem.
Attiecībā uz īpašumtiesībam noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegšanas brīdī var tikt nodrošinātas īpašuma vai apbūves tiesības. Tomēr, ņemot vērā, ka daļā projektu tiks izveidotas inženierbūves, kuru kalpošanas laiks ir 50 gadi, pēc apbūves tiesības izbeigšanās finansējuma saņēmējam jānodrošina īpašuma vai valdījuma tiesības tai zemes vienībai, uz kuras izveidota inženierbūve. Nosacījums izstrādāts, jo publiska persona (pašvaldība, tās iestāde) apbūves tiesības var iegūt uz periodu, kas nepārsniedz 30 gadus.
Izmaksu attiecināmība noteikta no 2023. gada 1. janvāra, kas ļauj jau šobrīd uzsākt būvprojekta izstrādi un iespējami ātrāk uzsākt būvdarbus. Ja pirms projekta apstiprināšanas būs radušās izmaksas, kas nav attiecināmas, finansējuma saņēmējam tās ir jāsedz no sava budžeta, tomēr šāda iespējamība vērtējama ar zemu iestāšanās risku.
Noteikumos nav paredzētas vienkāršotās izmaksas, ievērojot, ka katrā projektā atbalstāmās darbības ir paredzēts kā specificēti lokāls risinājums, kur nav piemērojams standartizēts risinājums. Izmaksas par, piemēram, būvprojekta izstrādi ir saistītas tiešā veidā ar iekļauto būvrisinājumu sarežģītību. Savukārt hidroloģisko aprēķinu un modeļu izstrādes izmaksas ietekmē attiecīgais ūdensobjekts (tā hidroloģiskais režīms un mainība) un izvēlētais pretplūdu/krasta erozijas ietekmi mazinošs risinājums. Līdz ar to nav iespējams noteikt izmaksu diapazonu, lai iekļautu izmaksas kā vienkāršotas un tās varētu attiecināt visos projektos līdzīgi.
Projektā sasniegto rezultātu un rādītāju ilgtspēja un uzturēšana nodrošināma no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.
Tā kā daļa infrastruktūras tiks veidota no jauna, projekta iesniedzējam projekta iesniegumā ir jānorāda, vai tiks piemēroti Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas principi.
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros nav paredzēta elastības finansējuma izmantošana, jo tas pārcelts uz 2.1.3.1. pasākuma "Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām" otro atlases kārtu, ko pilnā apmērā plānots finansēt no elastības finansējuma.
Pretplūdu un krasta erozijas mazinošu pasākumu īstenošanas rezultātā izbūvētās infrastruktūras izmantošanas mērķis nav komerciāls, infrastruktūra tiek izbūvēta visas sabiedrības interesēs. Pretplūdu infrastruktūra tiek izbūvēta, īstenojot valsts varu, kā arī minētā infrastruktūra, daļā, kas neapdraud iedzīvotāju drošību, ir publiski pieejama ikvienam. Tāpat Pašvaldību likumā noteikti pienākumi veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, kā arī veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām, kas saskan ar Pasākuma otrās atlases kārtas mērķi un plānotajām darbībām. Līdz ar to var secināt, ka publisko līdzekļu piešķīrums šīs projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros netiek piešķirts saimniecisku (ekonomiska rakstura) aktivitāšu nodrošināšanai.
Noteikumu projekts paredz projekta iesniedzējam izvērtēt sociāli atbildīga vai inovatīva iepirkuma principu piemērošanu. Šo noteikumu izpratnē sociāli atbildīgs publiskais iepirkums ir atbilstošs tādiem principiem, kas atspoguļoti Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotajos materiālos (https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums, https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download, https://www.iub.gov.lv/lv/media/877/download).
Šo noteikumu izpratnē inovatīvs publiskais iepirkums ir atbilstošs tādiem principiem, kas atspoguļoti Iepirkumu uzraudzības biroja un Ekonomikas ministrijas sagatavotajos materiālos (https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums, https://www.em.gov.lv/sites/em/files/inovacijas20iepirkums_butiskakais1_0.pdf, https://www.em.gov.lv/lv/media/11394/download).
Noteikumu projekts un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji paredz nosacījumu projekta iesniedzējam izvērtēt zaļā publiskā iepirkuma piemērošanas iespējas tām preču un pakalpojumu grupām, kur šī iepirkuma veida principi nav obligāti piemērojami. Tas nozīmē, ka projektā tiks ievēroti Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumu Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” nosacījumi attiecībā uz obligāti ievērojamām prasībām, kā arī izvērtētas iespējas brīvprātīgi piemērot to citiem pakalpojumiem.
Projektiem jāizpilda horizontālo principu (turpmāk - HP) "Klimatdrošināšana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un jāvērtē to ietekme. Nav noteikti nosacījumi HP "Energoefektivitāte pirmajā vietā", jo projektos nav paredzēts veikt darbības, kas uzlabotu energoresursu izmantošanas efektivitāti vai samazinātu enerģijas patēriņu.
Attiecībā uz HP "Klimatdrošināšana" Pasākumam (abām atlases kārtām) ir noteikta tieša ietekme, paredzot projekta iesniegumā vērtēt klimatiskās ietekmes faktorus, lai tiktu veidota tāda infrastruktūra, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi.
Attiecībā uz HP "Nenodarīt būtisku kaitējumu" Pasākumam (abām atlases kārtām) ir noteikta netieša ietekme, paredzot projekta iesniegumā vērtēt zaļā publiskā iepirkuma nosacījumus (ja attiecināms), projektā nodrošinot inženierbūvju kalpošanas laiku vismaz 50 gadi (nav attiecināms uz "zaļās" un "zilās" infrastruktūras objektiem), izvērtējot daļu no izraktā materiāla izmantot atkārtoti, daļā labiekārtošanas dabu melnzemes vietā izmantot no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (dārzu un parku atkritumiem) sagatavotu kompostu, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu (ja attiecināms).
Attiecībā uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" noteikta netieša ietekme, kas nozīmē, ka projektos būs jāparedz trīs vispārīgas, trīs specifiskas šī principa darbības, kā arī jāiekļauj viens principa ieviešanu raksturojošs rādītājs. Plašāks apraksts sniegts šīs anotācijas 8.sadaļā "Horizontālās ietekmes".
Pasākuma otrajai atlases kārtai ir tieša ietekme uz Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, jo paredzētās darbības atbilst stratēģijas apakšmērķim "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un pārvaldība".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz nosacījumu veikt vispārīgu ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu aprakstošā formā, kas pamato ietekmi uz galvenajiem ietekmētajiem faktoriem, piemēram, kritisko infrastruktūru, uzņēmējdarbību, sociālo vidi, mājsaimniecībām u.tml. Novērtējumam būs jāuzrāda finansiāla rakstura ieguvumi no izveidotās infrastruktūras, piemēram, nodokļu ieņēmumi dienā (attiecīgi – applūstot teritorijām šie ieņēmumi netiek gūti), mazāks slogs uz pašvaldības budžetu (pabalstu un kompensāciju apmērs privātpersonām, kas netiek izmaksāts, jo izveidota pretplūdu infrastruktūra) u.c. Tādējādi tiks izpildīts nosacījums par nepieciešamību finansējuma saņēmējam veikt izmaksu un ieguvumu analīzi Eiropas Savienības fondu projektiem, kuru atlase paredzēta ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta kopējās izmaksas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) pārsniedz 1 miljonu euro, kā to nosaka Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr.408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā" protokollēmums. Ietekmes uz tautsaimniecību novērtējums uzskatāms par izmaksu un ieguvumu analīzei līdzvērtīgu projekta ekonomiskā novērtējuma dokumentu, ievērojot projekta raksturu (pašvaldības funkciju nodrošināšana, katastrofu risku novēršana, nav peļņas aspekta u.c.). Finansējuma saņēmējs var izvēlēties pievienot izmaksu un ieguvumu analīzi minētajam novērtējumam.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par projektu ideju priekšatlasi un to iesniedzējiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.1.3. "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.2. pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi" projektu iesniegumu atlases otrās kārtas ietvaros" (23-TA-2925)
Apraksts
Rīkojums nosaka Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros atbalstāmās pašvaldību projektu idejas, to iesniedzējus, maksimālo ERAF finansējumu un minimālos sasniedzamos rādītājus.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iedzīvotāji, kas dzīvo projektu īstenošanas teritorijās
Ietekmes apraksts
Pretplūdu un krasta erozijas mazinošas aizsardzības infrastruktūras izbūve tiešā veidā ietekmē vismaz 16 272 iedzīvotājus (atbilstoši projektu priekšatlasē noteiktajai ietekmei), jo tiek veidota droša dzīves un darba vide.
Juridiskās personas
- Komersanti, kuru saimnieciskā darbība tiek īstenota projektu īstenošanas teritorijās
Ietekmes apraksts
Pretplūdu un krasta erozijas mazinošas aizsardzības infrastruktūras izbūve tiešā veidā ietekmē uzņēmējdarbību projektu īstenošanas teritorijās, jo tiek veidoti droši ekonomiskās attīstības apstākļi. Plūdu apdraudētās teritorijas lielākoties atrodas blīvi apdzīvotās vietās, radot ietekmi uz saimnieciskās darbības centriem, kritisko infrastruktūru u.c. pirmās nepieciešamības objektiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Pretplūdu un krasta erozijas mazinošas aizsardzības infrastruktūras izbūve tiešā veidā ietekmē uzņēmējdarbības vidi projektu īstenošanas teritorijās, jo tiek veidoti droši ekonomiskās attīstības apstākļi.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Pretplūdu un krasta erozijas mazinošas aizsardzības infrastruktūras izbūve tiešā veidā ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus projektu īstenošanas teritorijās, jo tiek veidoti droši ekonomiskās attīstības apstākļi.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Pretplūdu un krasta erozijas mazinošas aizsardzības infrastruktūras izbūve tiešā veidā ietekmē nodarbinātību projektu īstenošanas teritorijās, jo tiek veidoti droši ekonomiskās attīstības apstākļi, nodrošinot nodarbinātībai nepārtrauktus apstākļus.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
3 692 250
4 615 312
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
3 692 250
4 615 312
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
4 343 824
5 429 779
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
3 692 250
4 615 312
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
651 574
814 467
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
-651 574
-814 467
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
-651 574
-814 467
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
-651 574
-814 467
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
-651 574
-814 467
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Izmaiņas kārtējā gadā norādītas atbilstoši VARAM precizētajām budžeta prognozēm (2023. gada oktobra dati). Budžeta ieņēmumi plānoti kā ERAF finansējuma atmaksas, savukārt izdevumi - projektā plānotā ERAF (85%) un pašvaldības līdzfinansējuma (15%) summa. Lai arī trīs projektos paredzēts piemērot ERAF atbalsta likmi 95%, šobrīd nav pieejamu datu, kas ļautu precīzi prognozēt šo trīs projektu ieviešanas gaitu. Ir zināms, ka Jelgavas valstpilsētas projekta Svētes upes un Tērvetes ielas rajonā gadījumā projektu plānots uzsākt ~2026. gadā.
2025. gadā paredzēti budžeta izdevumi 4 343 824 euro, tai skait 3 692 250 euro kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atmaksas un 651 574 euro pašvaldības budžeta līdzfinansējums.
2026. gadā paredzēti budžeta izdevumi 5 429 779 euro, tai skaitā 4 615 312 euro kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atmaksas un 814 467 euro pašvaldības budžeta līdzfinansējums.
2027. gadā paredzēti budžeta izdevumi 6 787 224 euro, tai skaitā 5 769 140 euro kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atmaksas un 1 018 084 euro pašvaldības budžeta līdzfinansējums.
2028. gadā paredzēti budžeta izdevumi 8 687 647 euro, tai skaitā 7 384 500 euro kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atmaksas un 1 303 147 euro pašvaldības budžeta līdzfinansējums.
2029. gadā paredzēti budžeta izdevumi 11 583 529 euro, tai skaitā 9 846 000 euro kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atmaksas un 1 737 529 euro pašvaldības budžeta līdzfinansējums.
2030. gadā paredzēti budžeta izdevumi 4 154 355 euro, tai skaitā 3 531 202 euro kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atmaksas un 623 153 euro pašvaldības budžeta līdzfinansējums.
Investīcijas plānotas zem 58. intervences koda "Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: plūdi un zemes nogruvumi (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)", kam klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas koeficients ir 100% un vides mērķu sasniegšanas koeficients arī ir 100%.
2025. gadā paredzēti budžeta izdevumi 4 343 824 euro, tai skait 3 692 250 euro kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atmaksas un 651 574 euro pašvaldības budžeta līdzfinansējums.
2026. gadā paredzēti budžeta izdevumi 5 429 779 euro, tai skaitā 4 615 312 euro kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atmaksas un 814 467 euro pašvaldības budžeta līdzfinansējums.
2027. gadā paredzēti budžeta izdevumi 6 787 224 euro, tai skaitā 5 769 140 euro kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atmaksas un 1 018 084 euro pašvaldības budžeta līdzfinansējums.
2028. gadā paredzēti budžeta izdevumi 8 687 647 euro, tai skaitā 7 384 500 euro kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atmaksas un 1 303 147 euro pašvaldības budžeta līdzfinansējums.
2029. gadā paredzēti budžeta izdevumi 11 583 529 euro, tai skaitā 9 846 000 euro kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atmaksas un 1 737 529 euro pašvaldības budžeta līdzfinansējums.
2030. gadā paredzēti budžeta izdevumi 4 154 355 euro, tai skaitā 3 531 202 euro kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atmaksas un 623 153 euro pašvaldības budžeta līdzfinansējums.
Investīcijas plānotas zem 58. intervences koda "Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: plūdi un zemes nogruvumi (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)", kam klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas koeficients ir 100% un vides mērķu sasniegšanas koeficients arī ir 100%.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Ieņēmumi plānoti kā ERAF finansējuma daļa 85% apmērā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Izdevumi plānoti kā ERAF (85%) un pašvaldības budžeta līdzfinansējuma daļas (15%) summa.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts neietekmē amata vietu skaita izmaiņas
Cita informācija
Finansējuma saņēmējiem noteikta iespēja saņemt avansa maksājumus, kas nepārsniedz 50% no projektam piešķirtā ERAF apmēra. Nosacījums ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021. – 2027. gada plānošanas periodā. Avanss plānots, lai nodrošinātu finanšu plūsmu būvdarbu izpildei. Avansa apmērs palielināts līdz 50%, lai iespējami ātrāk varētu tikt īstenoti projekti, kur jāņem vērā darbu sezonalitāte (būvdarbu izpildītāji prognozē papildu darbu apjomu mazūdens, kā arī ārpus putnu ligzdošanas un zivju nārstošanas periodiem).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
Noteikumu projektā pārņemtas normas attiecībā uz projektā nodrošināmo publicitāti un pievienotās vērtības nodokļa attiecināmību, neparedzot stingrākas prasības.
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
Noteikumu projektā pārņemtas normas attiecībā uz interešu konflikta novēršanu, neparedzot stingrākas prasības.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
64. panta 1. punkta c apakšpunkts
30.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
50. panta 1. punkts
23. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
47. pants
30.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
30.10. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Latvijas Pašvaldību savienība6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība noteikumu projekta izstrādē nodrošināta, publicējot noteikumu projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, nodrošinot iespēju sabiedrībai sniegt par to viedokli. Sabiedrības pārstāvji var līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē, sniedzot atzinumu un viedokli par noteikumu projektu.
Ja līdz sabiedrības līdzdalības procesa beigām tiks saņemti sabiedrības pārstāvju komentāri, iebildumi un priekšlikumi, tad attiecīgi tie tiks vērtēti noteikumu projekta saskaņošanas procesā, un attiecīgi tiks precizēts noteikumu projekts un anotācija pirms noteikumu projekta iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Ja līdz sabiedrības līdzdalības procesa beigām tiks saņemti sabiedrības pārstāvju komentāri, iebildumi un priekšlikumi, tad attiecīgi tie tiks vērtēti noteikumu projekta saskaņošanas procesā, un attiecīgi tiks precizēts noteikumu projekts un anotācija pirms noteikumu projekta iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Projektu iesniedzēji, finansējuma saņēmēji - pašvaldības vai to iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Vērtējot projektu īstenošanas ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām, nav identificēts administratīvā sloga palielinājums potenciālajiem finansējuma saņēmējiem - projekta iesnieguma izstrādē un projektu īstenošanā tiek īstenota līdzīga pieeja kā iepriekšējos plānošanas periodos.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektam var būt netieša ietekme uz publisku pakalpojumu attīstību, jo tiek veidota pretplūdu aizsardzības infrastruktūra, kas spēj nodrošināt ekonomiskās un sociālas vides darbības nepārtrauktību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektu darbības netieši ietekmē Nacionālā attīstības plāna rādītāju 274. “Augstai un labai ekoloģiskai kvalitātei atbilstošu ūdensobjektu īpatsvars”, jo tiks veidotas normatīvajiem aktiem atbilstošas lietus ūdeņu izlaides sistēmas, kā arī no applūšanas būs pasargāti potenciāli piesārņojoši objekti, tādējādi nodrošinot esošo ūdensobjekta kvalitāti.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektam var būt netieša ietekme uz teritoriju attīstību projektu īstenošanas teritorijās, jo tiek veidota pretplūdu aizsardzības infrastruktūra, kas spēj nodrošināt ekonomiskās un sociālas vides darbības nepārtrauktību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības HP “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai, kas paredz arī specifiskus vides aizsardzības nosacījumus, piemēram, veikt ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākumam (abām kārtām kopā) ir noteikta tieša ietekme attiecībā uz HP "Klimatdrošināšana", paredzot projekta iesniegumā vērtēt klimatiskās ietekmes faktorus, lai tiktu veidota tāda infrastruktūra, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi. Attiecībā uz HP "Nenodarīt būtisku kaitējumu" Pasākumam (abām kārtām kopā) ir noteikta netieša ietekme, paredzot projektā cita starpā nodrošināt inženierbūvju kalpošanas laiku vismaz 50 gadus (nav attiecināms uz "zaļās" un "zilās" infrastruktūras objektiem).
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektam var būt tieša ietekme uz iedzīvotāju sociālo situāciju projektu īstenošanas teritorijās, jo tiek veidota pretplūdu aizsardzības infrastruktūra, kas spēj nodrošināt ekonomiskās un sociālas vides darbības nepārtrauktību. Gandrīz katrā projekta īstenošanas teritorijā atrodas kritiskās infrastruktūras objekti (iestādes), piemēram, slimnīca, policija, skolas, katlu māja, kuru nepārtraukta darbība ir viens no sociālās vides drošības garantiem.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākumam (abām kārtām kopā) noteikta netieša ietekme uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", tamdēļ projektos jāīsteno trīs vispārīgas un trīs specifiskas šī HP darbības.
Attiecībā uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām ieteicams:
- projekta vai finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē izveidot sadaļu "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un cita lasītājiem nepieciešama informācija vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem;
- papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam projekta ietvaros īstenot labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (Labklājības ministrijas vadlīnijas "Labās prakses ieteikumi vides piekļūstamības nodrošināšanai papildus LBN 200-21 noteiktajam". Pieejams šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/ieteikumi-ieklaujosas-videsveidosanai);
- attiecībā uz pārvietošanos uz ielas - ietves veidot ar lēzenu nobraukumu/uzbraukumu, izvairoties no kāpnēm vai, ja tādas ir, tad ar pielāgojumiem, lai būtu izmantojamas, pārvietojoties ar bērnu ratiņiem. Svarīga ir arī soliņu izbūve pie ietvēm, kas ir būtiska ne tikai vecākai paaudzei, bet arī vecākiem ar bērniem.
Noteikumu projektā paredzētie publicitātes pasākumi nodrošinās atbilstību piekļūstamības prasībām, proti, informācijas saturs būs piekļūstams, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus, kā arī informācija tiks sagatavota vieglajā valodā, lai tā būtu labi uztverama personām ar garīga rakstura traucējumiem, lasītprasmes vai uztveres grūtībām.
Attiecībā uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām ieteicams:
- projekta vai finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē izveidot sadaļu "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un cita lasītājiem nepieciešama informācija vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem;
- papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam projekta ietvaros īstenot labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (Labklājības ministrijas vadlīnijas "Labās prakses ieteikumi vides piekļūstamības nodrošināšanai papildus LBN 200-21 noteiktajam". Pieejams šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/ieteikumi-ieklaujosas-videsveidosanai);
- attiecībā uz pārvietošanos uz ielas - ietves veidot ar lēzenu nobraukumu/uzbraukumu, izvairoties no kāpnēm vai, ja tādas ir, tad ar pielāgojumiem, lai būtu izmantojamas, pārvietojoties ar bērnu ratiņiem. Svarīga ir arī soliņu izbūve pie ietvēm, kas ir būtiska ne tikai vecākai paaudzei, bet arī vecākiem ar bērniem.
Noteikumu projektā paredzētie publicitātes pasākumi nodrošinās atbilstību piekļūstamības prasībām, proti, informācijas saturs būs piekļūstams, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus, kā arī informācija tiks sagatavota vieglajā valodā, lai tā būtu labi uztverama personām ar garīga rakstura traucējumiem, lasītprasmes vai uztveres grūtībām.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākumam (abaām kārtām kopā) noteikta netieša ietekme uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", tamdēļ projektos jāīsteno trīs vispārīgas un trīs specifiskas šī HP darbības.
Attiecībā uz dzimumu līdztiesību ieteicams:
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, izvēlēties valodu un vizuālos tēlus, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību” https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download, https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali);
- nodrošināt labu ielu un objektu apgaismojumu - lai būtu droši pārvietoties gan no ērtības un drošības kopumā, gan specifiski sievietēm. Piemēram, labs apgaismojums mazina riskus vardarbībai pret sievietēm, aizskaršanai/apdraudējumam. Tas būtu attiecināms arī uz vecāko paaudzi u.c.
Attiecībā uz dzimumu līdztiesību ieteicams:
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, izvēlēties valodu un vizuālos tēlus, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību” https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download, https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali);
- nodrošināt labu ielu un objektu apgaismojumu - lai būtu droši pārvietoties gan no ērtības un drošības kopumā, gan specifiski sievietēm. Piemēram, labs apgaismojums mazina riskus vardarbībai pret sievietēm, aizskaršanai/apdraudējumam. Tas būtu attiecināms arī uz vecāko paaudzi u.c.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Pasākumam (abām kārtām kopā) noteikta netieša ietekme uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", tamdēļ projektos jāīsteno trīs vispārīgas un trīs specifiskas šī HP darbības (to apraksts sniegts šīs anotācijas iepriekšējos punktos).
Finansējuma saņēmējam arī jāuzkrāj dati par šādu horizontālā principa rādītāju: objektu skaits, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība.
Projekta iesniegumā ir jānorāda projekta budžeta izmaksu pozīcijas, kuras veicina šo HP. Projektā jābūt identificētām galvenajām problēmām, kas skar plūdu ietekmētos iedzīvotājus, jomā, kurā darbojas projekta iesniedzējs un iekļauts apraksts, kā projektā paredzētās HP darbības risinās identificētās problēmas. Tāpat jānorāda, ka informācija ir sagatavota, balstoties, piemēram, uz konsultācijām ar valsts, pašvaldību institūcijām vai nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv mērķa grupu (plūdu ietekmētos iedzīvotājus) intereses, dažādiem pieejamiem statistikas datiem, pētījumiem u.c. datu avotiem, kas raksturo attiecīgās mērķa grupas situāciju. Tā kā projekta vadības izmaksas sedz finansējuma saņēmējs, projekta iesniegumā nav nepieciešams norādīt informāciju par projekta vadības un īstenošanas personālu dalījumā pēc dzimuma u.c. pazīmes, kā arī nav nepieciešams skaidrot, kā projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm. MK noteikumi paredz vērtēt sociāli atbildīga iepirkuma veikšanu, kur tas ir attiecināms un atbilstošs ieguldījumu specifikai.
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs attiecībā uz šo HP ir specifiskais atbilstības kritērijs, kura ietvaros projekta iesniedzējam ir jāsniedz informācija par šī HP ievērošanu, paredzot trīs vispārīgas un trīs specifiskas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu. Principa piemērošanas kārtība var tikt precizēta projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju apstiprināšanas gaitā, izskatot kritērijus un to piemērošanas metodiku Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas 2. politikas mērķa “Zaļāka Eiropa” apakškomitejā.
Noteikumu projekts un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji paredz nosacījumu projekta iesniedzējam izvērtēt zaļa, sociāli atbildīga vai inovatīva iepirkuma principu piemērošanu. Šo noteikumu izpratnē sociāli atbildīgs publiskais iepirkums ir atbilstošs tādiem principiem, kas atspoguļoti Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotajos materiālos (https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums, https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download, https://www.iub.gov.lv/lv/media/877/download).
Finansējuma saņēmējam arī jāuzkrāj dati par šādu horizontālā principa rādītāju: objektu skaits, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība.
Projekta iesniegumā ir jānorāda projekta budžeta izmaksu pozīcijas, kuras veicina šo HP. Projektā jābūt identificētām galvenajām problēmām, kas skar plūdu ietekmētos iedzīvotājus, jomā, kurā darbojas projekta iesniedzējs un iekļauts apraksts, kā projektā paredzētās HP darbības risinās identificētās problēmas. Tāpat jānorāda, ka informācija ir sagatavota, balstoties, piemēram, uz konsultācijām ar valsts, pašvaldību institūcijām vai nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv mērķa grupu (plūdu ietekmētos iedzīvotājus) intereses, dažādiem pieejamiem statistikas datiem, pētījumiem u.c. datu avotiem, kas raksturo attiecīgās mērķa grupas situāciju. Tā kā projekta vadības izmaksas sedz finansējuma saņēmējs, projekta iesniegumā nav nepieciešams norādīt informāciju par projekta vadības un īstenošanas personālu dalījumā pēc dzimuma u.c. pazīmes, kā arī nav nepieciešams skaidrot, kā projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm. MK noteikumi paredz vērtēt sociāli atbildīga iepirkuma veikšanu, kur tas ir attiecināms un atbilstošs ieguldījumu specifikai.
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs attiecībā uz šo HP ir specifiskais atbilstības kritērijs, kura ietvaros projekta iesniedzējam ir jāsniedz informācija par šī HP ievērošanu, paredzot trīs vispārīgas un trīs specifiskas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu. Principa piemērošanas kārtība var tikt precizēta projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju apstiprināšanas gaitā, izskatot kritērijus un to piemērošanas metodiku Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas 2. politikas mērķa “Zaļāka Eiropa” apakškomitejā.
Noteikumu projekts un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji paredz nosacījumu projekta iesniedzējam izvērtēt zaļa, sociāli atbildīga vai inovatīva iepirkuma principu piemērošanu. Šo noteikumu izpratnē sociāli atbildīgs publiskais iepirkums ir atbilstošs tādiem principiem, kas atspoguļoti Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotajos materiālos (https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums, https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download, https://www.iub.gov.lv/lv/media/877/download).
Pielikumi