Anotācija (ex-ante)

22-TA-705: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Liepājas Jūrniecības koledžas reorganizāciju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam kā vienas no nozīmīgākajām pārmaiņām augstākajā izglītībā ir plānota augstskolu institucionālās kapacitātes stiprināšana, nodrošinot institūciju iekšējo resursu konsolidāciju, veidojot konsorcijus resursu koplietošanas risinājumiem un īstenojot institucionālu integrāciju. Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir saglabāt autonomu jūrniecības izglītības sistēmu un nodrošināt optimālu jūrniecības izglītības programmu klāstu.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Liepājas Jūrniecības koledžas (turpmāk - koledžas) reorganizācijas mērķis ir veicināt resursu koplietošanu un optimizāciju augstākās izglītības sistēmā. 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Koledža un Latvijas Jūras akadēmija (turpmāk – akadēmija) ir monoprofila iestādes, kas sniedz šauras nišas izglītības pakalpojumus jūrniecības reglamentētajās profesijās. Pašreiz profesionālās vidējās izglītības programmas tiek īstenotas gan koledža, gan Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolā; īsā cikla programmas (koledžas programmas – Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras 5. līmenis) – gan koledžā, gan akadēmijā; akadēmija īsteno arī bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas.

Kā atsevišķai nelielai monoprofila iestāde koledžai ir ierobežotas attīstības iespējas nākotnē.

Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumu  Nr. 528 „Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” 4. punktā ir minēts, ka viena no Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) funkcijām ir izstrādāt izglītības politiku, kā arī organizēt un koordinēt izglītības politikas īstenošanu. Atbilstoši Augstskolu likuma 11. panta otrajai daļai ministrija var iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu un ministrijas pārziņā ir lēmumu pieņemšana par tās padotības iestāžu finansēšanu, attīstību un reorganizāciju, šajā gadījumā par koledžu. Ministrija kā par augstākās izglītības politiku atbildīgā ministrija ir ieinteresēta visu jomu izglītības attīstībā, un neveicinot sektorāli atšķirīgas pieejas, īstenot kopējus, sistēmiskus pārmaiņu procesus, kas vērsti uz augstākās izglītības sistēmas efektivitātes paaugstināšanu. Ministru kabinetā apstiprinātajās  Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam, ir minētas nozīmīgākās pārmaiņas augstākajā izglītībā un viena no pārmaiņām ir institucionālās kapacitātes stiprināšana augstākās izglītības nodrošināšanai, nodrošinot institūciju iekšējo resursu konsolidāciju, veidojot konsorcijus resursu koplietošanas risinājumiem un īstenojot institucionālu integrāciju.

 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Koledža ir neliela monoprofila iestāde, kas sniedz šauras nišas izglītības pakalpojumus jūrniecības reglamentētajās profesijās, kā rezultātā koledžai ir ierobežotas nākotnes attīstības un investīciju piesaistes iespējas.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem koledžā ir studējošo skaits pa gadiem ir sekojošs:
2018. – 789 studējošie;
2019. – 691 studējošie;
2020. – 667 studējošie;
2021. – 608 studējošie.
Lai gan Latvijā kopumā no 2018.-2021. gadam koledžās studēt gribētāju skaits ir samazinājies par 4%, tomēr Liepājas Jūrniecības koledžā ir vērojams ļoti straujš studējošo skaita samazinājums – 23% minētajā laika periodā.

Viens no iemesliem studējošo skaita samazinājumam ir saistīts ar kopējo demogrāfisko situāciju valstī – jauniešu skaits katru gadu samazinās, līdz ar to arī potenciālo studentu skaits objektīvu iemeslu dēļ samazinās. Kā otrs faktors, kas izriet no studentu aptaujām un  pētījumiem, (https://www.izm.gov.lv/lv/media/3943/download) ka  potenciālie studenti arvien vairāk izvēlas studēt lielās, plaša profila universitātēs, nevis nelielās, šauri specializētās augstākās izglītības iestādēs.

Pēc Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk - VIIS) datiem izglītojamo skaits koledžas profesionālās vidējās izglītības programmās pēdējo trīs gadu laikā ir gandrīz nemainīgs - ap 320 izglītojamiem. Tomēr 2020. un 2021.gadā koledža nespēja izpildīt uzņemšanas plānu profesionālās vidējās izglītības programmās. Abus gadus koledžā bija plānotas 100 valsts budžeta finansētas vietas: 50 vietas profesionālās izglītības programmā “Kuģa mehānika” un  profesionālās izglītības programmā “Jūras transports” – 50 vietas. Pēc VIIS datiem uz 2020.gada 30.septembri mācības koledžas profesionālas vidējās izglītības programmās uzsāka 93 izglītojamie jeb par 7% mazāk kā plānots, bet 2021.gada 30.septembra dati liecina, ka valsts finansēto budžeta vietu aizpildījums ir tikai par 76%. 2021.gadā uz  100 valsts budžeta finansētām vietām bija tikai 83 pretendenti, no kuriem uzņemti 76 izglītojamie. Konkursa trūkums nozīmē, ka koledžai nav iespējas izvēlēties potenciālos izglītojamos ar augstiem mācīšanās rezultātiem un augstu motivāciju, ka rezultātā koledžas profesionālās vidējās izglītības programmu 3. un 4. kursā ir  vērojams augsts izglītojamo atbirums. Rezultātā mazāk kā 50% izglītojamie pabeidz profesionālās vidējās izglītības programmas apguvi, iegūstot profesionālo kvalifikāciju.

Pašreizējā situācijā koledža konkurē ar Latvijas Jūras akadēmiju par vidusskolas absolventiem, kā arī pamatskolas absolventiem. Rezultātā abas izglītības iestādes sakaras ar līdzīgām problēmā. Ņemot vērā, ka jauniešu skaits un attiecīgi arī potenciālo studentu skaits nepārtraukti samazinās, tad ir ļoti būtiski novērst iekšējo konkurenci. Koledža kā Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk –RTU) aģentūra studentiem kļūs pievilcīgāka, jo RTU ir resursi, lai informētu studentus no visas Latvijas par studiju iespējām, kā RTU, tā arī attiecīgi arī aģentūrā. Līdz šim koledžu izteikti izvēlējās vidusskolas absolventi no Kurzemes reģiona. Tāpat RTU kapacitāte ir vērst arī uz ārvalstu studentu piesaisti, tādējādi vēl vairāk popularizējot Latvijas jūrniecības izglītības kvalitāti starptautiskā līmenī. Studijas RTU aģentūrā kļūs pievilcīgākās potenciāliem studentiem, jo tiem būs pieejama plašāka infrastruktūra un studiju atbalsta sistēmas (bibliotēka, dienesta viesnīcas, sporta bāzes, tostarp RTU Liepājas studiju un zinātnes centrs, kā arī RTU ir plašas iespējas piesaistīt studiju procesam starptautiski atpazītu akadēmisko personālu. Ļoti svarīgs un potenciālajiem studentiem pievilcīgs aspekts ir tas, ka koledžas atrašanās RTU ekosistēmā studiju pēctecība sākot ar Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras ceturto līmeni (profesionālā vidējā izglītība) līdz pat astotajam līmenim (trešā cikla augstākā izglītība jeb doktorantūras studijas), kā arī plašas iespējas studiju procesā mainīt studiju programmu, jo jau ar 2022. gada 31.oktobri RTU ekosistēmā iekļausies Latvijas Jūras akadēmija kā universitātes struktūrvienība. Koledža pēc reorganizācijas kļūs konkurētspējīgāka cīņā par vidusskolas absolventiem. Koledžas un Latvijas Jūras akadēmijas konsolidācija RTU ekosistēmā ļauj sistemātiski risināt problēmu, kuru izraisa jauniešu skaita samazinājums, kā arī novērst iekšējās konkurences problēmu.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekta 1. punkts paredz, ka ar 2023. gada 1.aprīli  koledža tiks nodota RTU, kur koledža turpinās pastāvēt kā RTU aģentūra - “Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža” (turpmāk – aģentūra). 2023. gada 1. aprīlis ir saprātīgs termiņš, jo ministrijas īstenoto reorganizācijas procesu pieredze liecina, ka reorganizācijas komisija uzdevumus var kvalitatīvi izpildīt 3-6 mēnešu laikā. Reorganizācijas process studiju un mācību procesu būtiski neietekmē. Ar 1.aprīli sākas arī finanšu gads, kā rezultātā arī no finanšu plānošanas puses gada sākums ir piemērots koledžas darbības turpināšanai aģentūras statusā.
Rīkojuma projekta 2. punktā noteikts, ka pēc koledžas reorganizācijas  aģentūra pārņems un turpinās īstenot koledžas akreditētās studiju programmas un akreditētās profesionālās vidējās izglītības programmas, mācību kursu programmas, kuras saņēmušas Satiksmes ministrijas izsniegtu atbilstības sertifikātu, un pārņems darba tiesiskās attiecības ar koledžas akadēmisko, pedagoģisko un vispārējo personālu, pārņems koledžas saistības.

Rīkojuma projekta 5. punktā dots uzdevums ministrijai līdz noteiktajam termiņam izveidot koledžas reorganizācijas komisiju, kā arī norādīti reorganizācijas komisijai veicamie uzdevumi.

Atbilstoši rīkojuma projekta 7.punktam paredzēts atļaut minitrijai nodot bez atlīdzības Rīgas Tehniskās universitātes īpašumā  izglītības funkcijas īstenošanai valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 17000310092) Uliha ielā 5, Liepājā, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 031 0092) 6860 m2 platībā un sešām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 17000310092001, 17000310092002, 17000310092003, 17000310092004, 17000310092005 un 17000310092006), valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 17000310080) Cietokšņa ielā 2, Liepājā, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 031 0080) 5503 m2 platībā un vienas būves (būves kadastra apzīmējums 17000310080001) un valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 17000220088) Ezermalas ielā 2A, Liepājā, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 17000220088) 1646 m2 platībā un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 17000220088001 un 17000220088002).

Uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 031 0080) Cietokšņa ielā 2, Liepājā, atrodas vēl arī būve ar kadastra apzīmējumu 1700 031 0080 002 (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1700 531 0080) – transformatora punkts ar apbūves laukumu 40,9 m2,  kas pieder akciju sabiedrībai “Sadales tīkls” un būve ar kadastra apzīmējumu 1700 031 0080 003 – pazemes kanāla siltumtīkls. Savukārt, uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 031 0092) Uliha ielā 5, Liepājā, vēl arī atrodas būve – transformatora apakšstacija 1700 031 0092 009 ar apbūves laukumu 48,8 m2, kas pieder akciju sabiedrībai “Sadales tīkls” un būve – pazemes bezkanāla siltumtīkls (būves kadastra apzīmējums 1700 031 0092 011). Pēc nekustamo īpašumu pārņemšanas RTU nodrošinās atbilstošu tālāku rīcību, lai ar būvju īpašniekiem noslēgtu būvju uzturēšanai funkcionāli nepieciešamās zemes nomas līgumus.

Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000460900 un nodalījuma Nr. 100000440247 III daļas 1.iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu” ierakstītā atzīme, ar kuru koledžai nostiprināta bezatlīdzības lietojuma un pārvaldīšanas tiesība uz visu nekustamo īpašumu Uliha ielā 5, Liepājā un attiecīgi – uz nekustamo īpašumu Cietokšņa ielā 2, Liepājā, pamatojoties uz valsts nekustamā īpašuma lietojuma un pārvaldīšanas līgumu – tiks dzēsta pirms īpašumu pārreģistrēšanas uz RTU vārda.

Nekustamā īpašuma tiesību pārreģistrēšanas termiņš tiek noteikts reorganizācijas plānā, ko sagatavo rīkojuma projekta 5.punktā minētā koledžas reorganizācijas komisija. Ja uz rīkojumā minētajiem valsts nekustamajiem īpašumiem RTU būs pārreģistrējusi īpašuma tiesības zemesgrāmatā pirms rīkojuma projektā 1. punktā noteiktā reorganizācijas termiņa - 2023. gada 1. aprīļa, tad RTU nodos minēto īpašumu koledžai lietojumā bez atlīdzības, noslēdzot atbilstošu līgumu. Tādējādi tiks nodrošināta koledžas funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra līdz tās reorganizācijai.

Nekustamie īpašumi tiek nodoti ar mērķi izglītības funkciju īstenošanai, sākotnēji šos  nekustamos īpašumus ir jāizmanto rīkojuma 2.1. un 2.4. apakšpunktā minēto studiju un izglītības programmu īstenošanas nodrošināšanai. Ir svarīgi saglabāt koledžas studiju programmu un profesionālās izglītības programmu īstenošanas vietu, jo tās infrastruktūra ir pielāgota jūrniecības izglītības īstenošanai. Koledžai būtiski ir turpināt sniegt izglītības pakalpojumus  līdzšinējās ēkās un telpās. Minētajos nekustamajos īpašumos atrodas studiju ēkas, bibliotēka, studentu viesnīca, kas ir nozīmīgi, lai nodrošinātu koledžas studiju un izglītības programmu īstenošanu.

Atbilstoši rīkojuma projekta 13. punktam paredzēts atļaut ministrijai nodot bez atlīdzības Rīgas Tehniskās universitātes īpašumā mācību kuģi M-03 “Namejs” (reģistrēts Latvijas Kuģu reģistra grāmatā ar reģistrācijas Nr. 5010). Mācību kuģis tiek nodots ar mērķi izglītības funkciju īstenošanai, kas primāri tiks izmantots rīkojuma 2.1. un 2.4. apakšpunktā minēto studiju un izglītības programmu īstenošanas nodrošināšanai.

Rīkojuma projekta pēdējais punkts norāda, no kādiem līdzekļiem tiks segti ar reorganizāciju saistīties uzdevumi.

Attīstības finansējums kvalificēta jūrniecības izglītības personāla piesaistei, nepieciešamajam jūrniecības aprīkojumam, kuģu simulatoriem un sadarbības ar industriju veicināšanai u.c. tiek piešķirts no ministrijai pieejamā Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granta" līdzekļiem un ir pieejams, īstenojot augstskolu konsolidācijas aktivitātes. Atveseļošanas fonda 5.2.1.1. investīcijas paredzētas saskaņā ar apstiprinātiem un ar Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņotiem institūciju konsolidācijas plāniem, kas ir šo investīciju saņemšanas priekšnoteikums. Atveseļošanas fonda plānā nav iezīmētas investīcijas specifiskām konkrētu augstākās izglītības institūciju vajadzībām. Lai tiktu nodrošināta savlaicīga konsolidācijas plānu izstrāde un saskaņošana 2022. gada 6. jūlija Ministru kabineta rīkojuma Nr. 492 "Par Latvijas Jūras akadēmijas reorganizāciju" Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 3.punkts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2022.gada 15.septembrim izstrādā vadlīnijas augstskolu konsolidācijas plānu izstrādei, norādot tajā iekļaujamo obligāto saturu un informāciju par konsolidācijas plāna saskaņošanu ar ministriju.

Reorganizācija pavērs iespējas koncentrēt studiju programmu īstenošanas resursus un īstenot vienotu studējošo, t.sk. ārvalstu studentu, piesaistes politiku. Veidojot sinerģijas starp studiju programmu pēctecību tiks paplašinātas izglītības turpināšanas iespējas nākamajā studiju līmenī, t.sk. izmantojot RTU studiju programmu piedāvājumu – iekļaujot jūrniecības nozarei atbilstošu starpdisciplināru studiju moduļu piedāvājumu. Iekļaujot koledžu RTU sastāvā, tiks veicināta Latvijas jūrniecības izglītības stabilitāte un ilgtspēja, jaunā normatīvā regulējuma ietvaros, koledža varēs koncentrēties uz kvalitatīvu studiju nodrošināšanu nozares vajadzībām. Koledžai būs iespēja izmantot RTU, infrastruktūru, informācijas tehnoloģijas resursus, datu bāzes, bibliotēkas, ēkas un telpas, kā arī koledžas studējošajiem tiks nodrošināta iespēja iesaistīties dažādās akadēmiskās, pētnieciskās, sociālās, saliedēšanas, mobilitātes, sporta un citās aktivitātēs, dalība projektos u.c.

Reorganizējot koledžu tiks saglabātas un respektētas jūrniecības izglītības vēsturiskās tradīcijas,  koledžas identitātes pazīmes.

Koledžas integrācijas RTU ekosistēmā mērķis ir augstākās izglītības un arī lietišķās pētniecības efektīvāka īstenošana un attīstīšana Latvijā jūrniecības jomā, lai arī nākotnē nodrošinātu mūsdienu starptautiskās attīstības tendencēm atbilstošu, augstas kvalifikācijas speciālistu pieejamību Latvijas vajadzībām, kā arī saglabājot un attīstot koledžas absolventu konkurētspēju jūrniecības starptautiskajā darba tirgū.

Pēc reorganizācijas, aģentūra pārņemot koledžas funkcijas, saglabās nesaimnieciskas pamatdarbības raksturu, līdz ar to atbalsts saimnieciskai darbībai netiek sniegts un nav jāpiemēro Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas.  Izglītības un zinātnes ministrija ir izvērtējusi, ka aģentūras sniegtajiem izglītības pakalpojumiem nav saimnieciska rakstura (ienākumi no maksas studijām nepārsniegs 50%).

Ministrijai un Satiksmes ministrijai, īstenojot savas funkcijas, jāpilnveido  jūrniecības izglītības sistēma, lai tā būtu vēl kvalitatīvāka, starptautiski konkurētspējīgākā ar nemainīgi augstu reputāciju un prestižu. Lai tas notiktu, ir jāmainās līdzi laikam, jāpārņem labā prakse no citu valstu pieredzes un jāmācās no citviet pieļautajām kļūdām veicot strukturālas reformas augstākajā izglītībā. Uz jūrniecības izglītības attīstību skatoties ilgtermiņā, jānodrošina, lai institūcija, kas īsteno šīs studiju programmas būtu ar augstu attīstības potenciālu, un ilgtspējīga. Izglītības pieejamība nav saistīta ar izglītības iestāžu skaitu, kas to piedāvā. Izglītības pieejamību nosaka atbalsta sistēmas, izglītības ieguves formu elastība, iespējas izglītības turpināšanai un iespējas dažādiem karjeras attīstības ceļiem. Ministrijas  piedāvātais jūrniecības izglītības attīstības modelis Rīgas Tehniskās universitātes ietvarā to būs spējīgs nodrošināt daudz lielākā mērā, nekā saglabājot esošo fragmentēto monoprofila iestāžu modeli.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam (turpmāk – IAP), lai nodrošinātu augstākās izglītības izcilību ir nepieciešama augstskolu institucionālās kapacitātes stiprināšana, nodrošinot institūciju iekšējo resursu konsolidāciju, veidojot konsorcijus resursu koplietošanas risinājumiem un īstenojot institucionālu integrāciju. Jūrniecības izglītībā institucionālu integrācijas process ir uzsācies līdz ar Ministru kabineta pieņemto lēmumu par Latvijas Jūras akadēmijas integrāciju RTU
Ministrija izvērtējusi dažādus koledžas integrācijas moduļus:
- integrācija pēc reģionālā principa;
- integrācija pēc nozares principa.
Ministrija ir secinājusi, ka jēgpilni koledžu ir integrēt spēcīgākā augstākās izglītības institūcijā. Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 17. septembra rīkojuma Nr.655 "Par valsts augstskolu tipiem" protokollēmuma (prot. Nr. 61 34. §) 2.1. apakšpunktā noteiktajam, ka Liepājas Universitāte ir reorganizējama, nododot to zinātnes universitātei un izveidojot zinātnes universitātes ekosistēmu Liepājā, līdz ar to integrācija pēc reģionālā principa nav īstenojam.
Kā jau tika minēts ir pieņemts par Latvijas Jūras akadēmijas integrāciju RTU ekosistēmā, tad pēc nozares principa ministrijas ieskatā labākais risinājums ir nodot koledžu RTU aģentūras statusā.
Ministrija ir apzinājusi arī starptautisko pieredzi. Starptautiska pieredze liecina, ka jūrniecības izglītības iestādes piederība universitātes ekosistēmai nav pretrunā un nav izslēdzošs faktors valsts esamībai IMO “Baltajā Sarakstā”, par ko liecina arī šādi piemēri par augstskolām, kuras ir  Jūrniecības Universitāšu Starptautiskās Asociācijas (IAMU) dalībnieces (https://iamu-edu.org/about-iamu/members/), tostarp:
University of Split Faculty of Maritime Studies / Croatia
Estonian Maritime Academy of Tallinn University of Technology / Estonia
Satakunta University of Applied Sciences / Finland
HSB – City University of Applied Sciences, Centre of Maritime Studies / Germany
Maritime Institute Willem Barentsz NHL Stenden University of Applied Sciences/ Netherlands
Western Norway University of Applied Sciences / Norway
Barcelona School of Nautical Studies – Polytechnical University of Catalonia / Spain
Department Mechanics and Maritime Sciences, Chalmers University of Technology / Sweden
Istanbul Technical University, Maritime Faculty / Turkey .

Ir analizēta arī Jūrniecības nozares izstrādātā koncepcija, secinot, ka būtiskākos tajā piedāvātos attīstības priekšlikumus nav pretrunā ar ministrijas reorganizācijas modeli  un to iespējams īstenot ministrijas virzītajā reorganizācijas modelī.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Koledžas nodošana RTU aģentūras statusā integrēs to RTU ekosistēmā, kurā integrējas arī Latvijas Jūras akadēmija veidojot vienotu jūrniecības izglītību Latvijā. Koledžas integrācija nodrošinās turpmāk sinhronu jūrniecības izglītības attīstību ar vieniem un tiem pašiem atbalsta instrumentiem. Ir pieejams finansējums attīstībai no Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma projekta «Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granta» līdzekļiem, kā arī cilvēkresursu kapacitātes attīstības finansējums ES struktūrfondu programmās.
Atbilstoši Latvijas Atjaunošanas un noturības mehānisma plānam finansējuma piešķiršanas priekšnoteikums ir konsolidācijas plāns, ko var iesniegt tikai pēc rīkojumu pieņemšanas par Latvijas Jūras akadēmijas un Liepājas Jūrniecības koledžas reorganizāciju.
Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma grozījumiem, kas ir iesniegti Saeimā izskatīšanai 3.lasījumā koledžas ir profesionālās augstākās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas. Tas nozīmē, minētais finansējums pienāksies RTU, jo koledžas reorganizācija nododot to RTU aģentūras statusā ir ārēja augstākās izglītības institūciju konsolidācija. Ņemot vērā, ka RTU reorganizācijas rezultātā kļūs par aģentūras dibinātāju, tad piesakoties investīcijām tā atbalstīs arī aģentūru.
Attīstības finansējums – kvalificēta jūrniecības izglītības personāla piesaistei, nepieciešamajām jūrniecības aprīkojumam, kuģu simulatoriem u.c., sadarbībā ar industriju veicināšanai tiek piešķirts no ministrijai pieejamā Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma «Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granta» līdzekļiem un ir pieejams, īstenojot augstskolu konsolidācijas aktivitātes.
Īstenojot reorganizāciju 2022. gada laikā tiek veidota nepieciešamā atbalsta sistēma jūrniecības izglītības kvalitatīvas īstenošanas turpināšanai, nodrošinot tās nepārtrauktību un ilgtspēju, tostarp finansiālo stabilitāti un attīstības finansējumu.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
Starptautiskais zinātniskās darbības izvērtējums inženierzinātņu un tehnoloģiju jomā, pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/media/10707/download
Informatīvais ziņojums Zinātnes un augstākās izglītības finansējuma sasaiste ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem, pieejams:
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/ed31956d-bc5b-4819-b530-66cd48fccd3d
Statistika par augstāko izglītību:
https://www.izm.gov.lv/lv/statistika-par-augstako-izglitibu
Zinātnisko institūciju publiskie pārskati:
https://sciencelatvia.lv/#/pub/institucijas_publ_parskats/list
Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma:
https://sciencelatvia.lv/#/pub/home
Apraksts
Augstāk minētie pētījumi attiecas uz Latvijas Jūras akadēmiju, kuras reorganizāciju apstiprina Ministru kabineta 2022.gada 6.jūlija rīkojums Nr. 492 “Par Latvijas Jūras akadēmijas reorganizāciju”, bet par cik ministrija koledžas reorganizāciju pēc nozares principa, tad pastarpināti nozares kontekstā šie pētījumi attiecas arī uz koledžas integrāciju RTU ekosistēmā.

Ministrija monitorē statistikas datus un uzrauga koledžas attīstības tendences, kā rezultātā ministrijas rīcība ir pietiekoša informatīvā bāze par studējošo skaitu, īstenotajām studiju un profesionālās izglītības programmām, absolventu monitoringa dati, lai pieņemtu lēmumu par reorganizāciju.

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Studējošie un reflektanti
  • Profesionālās vidējās izglītības programmu izglītojamie
  • Koledžas akadēmiskais un pedagoģiskais personāls
Ietekmes apraksts
Koledžas akadēmiskajam un pedagoģiskajam personālam būs papildus slogs saistībā ar reorganizācijas procesu.

Koledžas akadēmiskajam un pedagoģiskajam personālam pēc reorganizācijas būs plašākas iespējas atbalsta resursu izmantošanai, RTU resursi akadēmiskā personāla atbalstam ir vieni no spēcīgākajiem valstī.
2022./2023.mācību gadā reflektanti tiks uzņemti koledžā, kas pēc 2023. gada 1. aprīļa turpinās studijas vai mācības aģentūrā. Savukārt 2023./2024. mācību gadā reflektanti tiks uzņemti aģentūrā.
Studējošajiem un izglītojamiem nemainās studiju vai mācību procesa īstenošanas nosacījumi, iegūstamais izglītības līmenis un kvalifikācija, mainās tikai profesionālās izglītības iestāde, kas izsniedz diplomu. Studējošajiem un izglītojamiem būs pieejama plašāka studentu servisa un atbalsta sistēma, RTU resursi studentu atbalstam ir vieni no spēcīgākajiem valstī.
 
Juridiskās personas
  • Liepājas Jūrniecības koledža
  • Rīgas Tehniskā universitāte
  • Jūrniecības nozares uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Koledžai, RTU un to personālam radīsies papildus administratīvais slogs, kas ir saistīts ar reorganizācijas nodrošināšanu,  dažādu procesu salāgošanu.

Pēc reorganizācijas aģentūrai būs pieejama RTU atbalsta sistēma investīciju piesaistei, plašāks infrastruktūras nodrošinājums, administratīvie resursi, atbalsts projektu īstenošanas kapacitātes nodrošināšanai. Tiks veicināta resursu koncentrācija un efektīvāka finanšu un infrastruktūras resursu izmantošana jūrniecības nozares speciālistu sagatavošanai.

Tiks ietekmēts ikviens jūrniecības nozares uzņēmums- kā potenciālais darba devējs koledžas absolventiem.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Nepieciešams pilnveidot jūrniecības izglītības sistēmu, lai tā būtu vēl kvalitatīvāka, vēl starptautiski konkurētspējīgāka ar nemainīgi augstu reputāciju un prestižu.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Nododot koledžu RTU aģentūras statusā tā būs daļa no RTU ekosistēmas, kā rezultātā tiek nodrošināta jūrniecības speciālistu sagatavošanas nepārtrauktība un ilgtspēja, tiek radīti nosacījumi  papildu  finansējuma piesaistei attīstības un investīciju projektiem, kā rezultātā, ne tikai saglabāsies, bet arī  paaugstināsies koledžas absolventu konkurences pozīcijas jūrniecības darba tirgū.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta nepārtrauktība jūrniecības nozares cilvēkresursu sagatavošanā. Apstiprinājumu pieprasījumam pēc koledžas sagatavotajiem nozares speciālistiem ir sniegušas šādas iestādes un uzņēmumi -  Latvijas Kuģu apkalpju komplektēšanas kompānija, BaltCrew Agency OU, SIA LAPA Ltd, SIA LSC.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
2 236 431
0
2 236 431
-601 990
2 236 431
-864 770
-864 770
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
2 236 431
0
2 236 431
-601 990
2 236 431
-864 770
-864 770
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
2 236 431
0
2 236 431
-601 990
2 236 431
-864 770
-864 770
2.1. valsts pamatbudžets
2 236 431
0
2 236 431
-601 990
2 236 431
-864 770
-864 770
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Vidēja termiņa budžeta ietvarā 2022., 2023. un 2024.gadam apakšprogrammā 02.01.00 “Profesionālās izglītības programmu īstenošana” koledžai plānoti pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi 1 200 018 euro, tajā skaitā valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 1 004 018 euro, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 196 000 euro. Apakšprogrammā 03.11.00 “Koledžas” plānoti pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi 1 036 413 euro, tajā skaitā valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 367 643 euro, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 668 770 euro.
Tā kā ar 2023. gada 1. aprīli paredzēts reorganizēt koledžu, nododot to atvasinātai publiskai personai – RTU, samazināsies plānotie pamatbudžeta ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi un attiecīgi no tiem segtie izdevumi (jo atvasinātu publisku personu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi netiek plānoti valsts pamatbudžetā) – 2023. gadā par 601 990 euro apmērā un 2024. gadā un turpmākajos gados par 864 770 euro.
Koledžas reorganizācijas process neradīs ietekmi uz dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem apmēru, jo koledžas funkcijas pilnībā pārņem un turpina īstenot aģentūra.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Projekta īstenošana 2022. gadā un turpmākajos gados tiks nodrošināta ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Visus izdevumus, kas saistīti ar īpašumu pārreģistrāciju sedz RTU.

4.1.1. Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumi Nr. 528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums”

Pamatojums un apraksts
Nepieciešams svītrot 24.28. apakšpunktu, kurā minēta ministrijas padotībā esošā koledža.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumi Nr. 307 “Liepājas Jūrniecības koledžas nolikums”

Pamatojums un apraksts
Noteikumos jāveic grozījumi, jo mainās koledžas juridiskais statuss.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija

4.1.3. Ministru kabineta 2021. gada 18. marta noteikumos Nr. 171 “Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo koledžu maksas pakalpojumu cenrādis”

Pamatojums un apraksts
Jāveic grozījumi noteikumu pielikuma II. daļā, to svītrojot.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu
Apraksts
VSIA “Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistrs saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 15. decembra noteikumiem Nr. 710 “Jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu sertificēšanas, īstenošanas un uzraudzības noteikumi” novērtē un uzrauga jūrnieku profesionālās izglītības programmu īstenošanas atbilstību 1978. gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (turpmāk - STCW konvencija).
VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistrs  turpinās uzraudzīt koledžas īstenoto studiju un profesionālās izglītības programmu atbilstību STCW konvencijai  pēc koledžas nodošanas RTU.  Rīkojuma 3.punktā noteikts, ka pēc koledžas reorganizācijas Rīgas Tehniskajai universitātei un aģentūrai jānodrošina rīkojuma 2.1. un 2.4. punktā minēto izglītības programmu nepārtraukta atbilstība 1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu prasībām, tādējādi nodrošinot arī tiesības topošajiem Latvijas jūrniekiem saņemt starptautiski atzītu kompetences sertifikātu. Starptautiska pieredze liecina ka Jūrniecības izglītības iestādes var darboties gan patstāvīgi, gan integrēti universitātes ekosistēmā un tas nav pretrunā un nav izslēdzošs faktors  valsts esamībai IMO “Baltajā Sarakstā".

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, Rīgas Tehniskā universitāte, koledža, Latvijas Jūras akadēmija, Augstākās izglītības padome.
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Ministrija sadarbībā ar RTU, koledžu un Latvijas Jūras akadēmiju ir 2020. gada un 2021. gada laikā savstarpējo sarunu procesā ir izstrādājusi risinājumu jūrniecības izglītības attīstībai, kas balstās uz koledžas pievienošanu RTU aģentūras statusā un akadēmijas integrāciju RTU. Risinājums ir apspriests ar koledžas, kas to izskatīja 2021. gada 7. decembra koledžas padomes sēdē, un akadēmijas senātu – izskatītu 2021. gada 29. novembra senāta sēdē. Koledža turpinās īstenot studiju programmas virzienā «Jūrniecība» īsā cikla augstākās izglītības programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas “Kuģu mehānika” un “Jūras transports”.

Augstākā izglītības padome jautājumu par akadēmijas integrāciju RTU un koledžas pievienošanu RTU aģentūras statusā izskatīja 2021. gada 16. decembra sēdē. Izskatot minēto jautājumu Augstākā izglītības padome iepazinās ar VSIA “Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra viedokli, ka optimāls un Latvijas augstākās izglītības sistēmai atbilstošs modelis ir viena spēcīga augstākās jūrniecības izglītības iestāde ar vienu vai pat vairākām reģionālām filiālēm (struktūrvienībām), kas nodrošina jūrniecības izglītības pieejamību reģionos ar jūrniecības tradīcijām, tādējādi maksimāli izmantojot jūrnieku profesionālās sagatavošanas potenciālu Latvijā. Augstākās izglītības padome saņēma arī Latvijas Jūrniecības savienības vēstuli, kurā norādīts, ka jūrniecības nevalstiskās organizācijas, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji lūdz Augstākās izglītības padomi, ņemt vērā, ka jūrniecības nozare kategoriski neatbalsta ministrijas piedāvāto modeli un lūdz ministriju atgriezties pie nozares izdiskutētā un izstrādātā konsolidācijas modeļa par autonomu jūrniecības izglītības iestāžu konsolidācijas modeli. Augstākās izglītības padomes sēdē tika uzklausīta un atbalstīta ministrijas iniciatīvu veidot darba grupu, kuras uzdevums būtu vienoties par jūrniecības izglītību īstenojošo institūciju turpmāko darbības modeli. Ministrija ar 2022. gada 6. janvāra vēstuli Nr. Nr.4-10e/22/28 “Par Latvijas jūrniecības izglītības sistēmas autonomiju un neatkarības saglabāšanu” aicināja Transporta un loģistikas nozaru ekspertu padomi uz diskusiju, taču Transporta un loģistikas nozaru ekspertu padomes pārstāvjiem nebija iespējas tajā piedalīties. Tiks rīkota sanāksme ar jūrniecības nozares pārstāvjiem, Transporta un loģistikas nozares ekspertu padomi, lai uzklausītu arī jūrniecības nozares pārstāvju viedokli attiecība par koledžas un akadēmijas reorganizāciju un to pievienošanu RTU, kā arī, lai skaidrotu ministrijas atbalstīto risinājumu, kas izstrādāts sadarbībā ar abām augstskolām, piedaloties arī Satiksmes ministrijai. 

Ministrija sadarbība ar RTU ir izveidojusi Jūrniecības izglītības reorganizācijas darba grupu, lai apzinātu iespējamos riskus, kas saistīti ar piedāvātā reorganizācijas modeļa ieviešanu, to novēršanas iespējām, kā arī jūrniecības izglītības attīstības iespējām pēc plānotajām izmaiņām. 2022. gada 10. janvārī, 19. janvārī un 26. janvārī notika darba grupas tiešsaistes sanāksme, piedaloties pārstāvjiem no ministrijas, RTU, akadēmijas, koledžas, Augstākās izglītības padomes,  Latvijas Studentu apvienības. Latvijas Jūrniecības savienības  pārstāvji piedalījās 2022. gada 10. janvārī rīkotajā darba grupas sēdē. Minētās darba grupas turpinās savu darbību un tiks rīkotas sanāksmes, lai integrācijas un pievienošanas process būtu balstīts uz izsvērtiem risinājumiem, nodrošinot iespējami plašākus ieguvumus visām augstskolām un mazinot riskus jūrniecības izglītības ilgtspējas nodrošināšanai, kādi ir identificēti stājoties 2021. gada 16. augustā stājoties spēkā Augstskolu likuma grozījumiem.

Augstākās izglītības telpas attīstībai ir jānotiek visā sistēmā vienlaikus, balstoties uz vienotu pieeju un principiem. Ministrija ir līdz šim atbalstījusi un arī turpmāk atbalstīs jūrniecības jomas izglītības konsolidāciju, bet vērš uzmanību, ka institucionālie risinājumi t.sk. integrācijas procesa virzība un integrācijas pakāpe var būt dažāda. Dažāda veida integrācijas risinājumi nav unikāli Latvijā un tie šobrīd notiek visā Eiropā, veicot transformācijas, lai pielāgotos mūsdienu izaicinājumiem augstākās izglītības telpā. Ministrija izprot VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistra lomu koledžas studiju un mācību procesa STCW konvencijas standartiem atbilstības uzraudzībā, taču starptautiska pieredze liecina, ka izglītības iestādes piederība universitātes ekosistēmai nav pretrunā ar atbilstības uzraudzību. Neatkarīgi no institucionālā ietvara viens no augstskolu pienākumiem ir sadarboties ar nozari, lai īstenotu kvalitatīvu augstāko izglītību, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, veidot nozares pieprasījumam atbilstošu studiju programmu piedāvājumu un iesaistīt nozares pārstāvjus studiju satura un kvalitātes pilnveidošanā. Saistībā ar augstskolu iekšējās pārvaldības uzlabošanu un augstskolu tipoloģijas pārskatīšanu, lai nostiprinātu starptautiski konkurētspējīgu, pētniecībā balstītu augstāko izglītību, ministrija ir atvērta diskusijām arī pēc reorganizācijas, lai turpinātu sadarbību ar Satiksmes ministriju un VSIA „Latvijas Jūras administrācija” pārraugot kvalitatīvas jūrniecības izglītības nodrošināšanu.

Atbilstoši ar  Augstskolu likuma 11. panta otrajā daļā noteiktajam Augstākās izglītības padome ir sniegusi atzinumu par Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par Liepājas Jūrniecības koledžas reorganizāciju"

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Liepājas Jūrniecības koledža
  • Rīgas Tehniskā universitāte

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Saskaņā ar rīkojuma projekta 1. punktu koledža turpinās pastāvēt kā RTU aģentūra. Aģentūra ir koledžas tiesību un saistību pārņēmēja.
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Reorganizācijas rezultātā būs iespējas efektivizēt administratīvos procesus izmantojot resursu/ procesu koplietošanu ar RTU, vienlaikus saglabājot un pilnveidojot tos procesus, kas ir specifiski koledžas / jūrniecības izglītības procesa nodrošināšanai.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Reorganizācijas rezultātā koledžas administrācijai un studējošajiem būs pieeja RTU digitalizētajiem studiju un pārvaldības resursiem, nodrošinot to koplietošanu un iespēju izmantot tālākās iespējas, ko sniegs augstākās izglītības digitalizācijas projekti.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Reorganizācijas rezultātā būs iespējams optimizēt noteiktus administratīvos procesus, iekļaujoties RTU administratīvajā sistēmā (piemēram, projektu vadība, starptautisko studentu piesaiste, u.c.)
8. Cita informācija
Tiek pildīts Izglītības attīstības pamatnostādnēs paredzētais uzdevums veikt augstākās izglītības konsolidāciju, veicināt resursu koplietošanu un mazināt fragmentāciju.

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi