22-TA-2251: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējuma veikšanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2019/1936, ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (turpmāk – Direktīva 2019/1936).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pārņemt Direktīvas 2019/1936 prasības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši 2022. gada 16. jūnija likuma "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" 2. pantam (Ceļu satiksmes likuma 6. panta pirmās daļas 11. punktam) ceļu pārvaldītajam ir pienākums veikt ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējumu, savukārt atbilstoši 2022. gada 16. jūnija likuma "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" 2. pantam (Ceļu satiksmes likuma 6. panta sestajai daļai), Ministru kabinets nosaka ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējuma veikšanas kārtību.
“Ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējums” ir viena no Direktīvas 2019/1936 ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūrām, kas iepriekš bija arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvā 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (turpmāk – Direktīva 2008/96/EK). Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvas 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (turpmāk – Direktīva 2008/96/EK) 3. panta 2. punktam ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumu veic sākotnējās plānošanas posmā, pirms infrastruktūras projekts tiek apstiprināts. Savukārt atbilstoši Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 9. punktam infrastruktūras projekts ir jauna ceļu infrastruktūras izveides vai būtisku esošā ceļu tīkla izmaiņu projekts, kas ietekmē satiksmes plūsmu. Ņemot vērā, ka tuvākajos gados Latvijā ir plānoti jaunu ceļu infrastruktūras izveides vai būtiski esošā ceļu tīkla izmaiņu projekti, ir nepieciešams regulējums ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējuma veikšanas kārtībai.
“Ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējums” ir viena no Direktīvas 2019/1936 ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūrām, kas iepriekš bija arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvā 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (turpmāk – Direktīva 2008/96/EK). Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvas 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (turpmāk – Direktīva 2008/96/EK) 3. panta 2. punktam ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumu veic sākotnējās plānošanas posmā, pirms infrastruktūras projekts tiek apstiprināts. Savukārt atbilstoši Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 9. punktam infrastruktūras projekts ir jauna ceļu infrastruktūras izveides vai būtisku esošā ceļu tīkla izmaiņu projekts, kas ietekmē satiksmes plūsmu. Ņemot vērā, ka tuvākajos gados Latvijā ir plānoti jaunu ceļu infrastruktūras izveides vai būtiski esošā ceļu tīkla izmaiņu projekti, ir nepieciešams regulējums ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējuma veikšanas kārtībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ir nepieciešami jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējuma veikšanas kārtību atbilstoši Direktīvā 2019/1936 noteiktajam.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts tiek izdots, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 6. panta sesto daļu.
Noteikumu projekta 2.2. apakšpunkts definē terminu "infrastruktūras projekts". Direktīvā 2019/1936 termins "infrastruktūras projekts" nav definēts precīzi, kas ir "būtisks esošā ceļu tīkla izmaiņu projekts". Ceļu satiksmes likuma 1. panta 6.1 punkts definē, kas ir ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējums, proti, stratēģiski salīdzinoša analīze par jauna ceļa vai būtiskas esošā ceļu tīkla pārbūves ietekmi uz ceļu tīkla drošības rādītājiem. Ceļu satiksmes likuma 1. panta 6.1 punktā termins nav pretrunā ar noteikumu projekta 2.2. apakšpunktu un 4. punktu. Noteikumu projekta 2.2. apakšpunkts pēc būtības tikai paskaidro, kas ir “būtiska esoša ceļa tīkla pārbūve”, nemainot, ietvaru, kad ir jāveic ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējums, tādējādi tas ir atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1. panta 6.1 punktā un 6. panta sestajā daļā ietvertajam pilnvarojumam. Šie kritēriji nav pretrunā ar Direktīvas 2008/96/EK mērķi samazināt nāves gadījumu un nopietnu traumu skaitu uz Eiropas savienības ceļu tīkliem, padarot ceļu infrastruktūru drošāku. Direktīvas mērķis tiek sasniegts ar vairākām ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūrām, viena no tām ir ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējums, kas saskaņā ar Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 3. punktu (pārņemts ar Ceļu satiksmes likuma 1. panta 6.1 punktu) ir stratēģiski salīdzinoša analīze par to, kā jauni ceļi vai būtiskas esošā ceļu tīkla modifikācijas ietekmē ceļu tīkla drošības rādītājus. Noteikumu projekts, atsaucoties uz Ceļu satiksmes likuma 1. panta 6.1 punktu pieņem ka “būtiskās esoša ceļu tīkla izmaiņu” kritēriji ir esošā ceļa pārbūve, kurā mainās brauktuvju vai joslu skaits posmā, kas garāks par 10 kilometriem un/vai ceļa posmā vairāk kā divos ceļa mezglos mainās mezgla veids, un vai ceļa posmā tiek veikta vairāk kā divu krustojumu nojaukšana vai jaunu krustojumu būvniecība. Ņemot vērā, ka viena vai divu mezgla veida maiņu vai viena vai divu krustojumu nojaukšana vai jaunu krustojumu būvniecība ir lokālas izmaiņas, kas ceļu tīkla mērogā nevar uzskatīt par būtiskām, Satiksmes ministrijas un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” eksperti, izstrādājot noteikumu projektu, nonāca pie secinājuma, ka minimālais kritērijs, ko var uzskatīt par tīkla mēroga būtiskām izmaiņām ir, ja vairāk kā divos ceļa mezglos mainās mezgla veids, vai ceļa posmā tiek veikta vairāk kā divu krustojumu nojaukšana vai jaunu krustojumu būvniecība.
Noteikumu projekts atbilstoši Direktīvā 2019/1936 noteiktajam paredz, ka ietekmes uz ceļu satiksmes drošības novērtējumu veic ceļiem, kas ir Eiropas ceļu tīklā, valsts galvenajiem autoceļiem un ceļiem, kuri atrodas ārpus apdzīvotas vietas, kuri neapkalpo īpašumus, kas ar tiem robežojas, un kuri izbūvēti, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, izņemot ceļus, kas nav paredzēti mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā arī komersantu un māju ceļus.
Ceļi, kuri neapkalpo īpašumus, ir tādi ceļi, kuriem nav pievienojumi uz blakusteritorijām (piemēram uz lauksaimniecības zemēm un saimniecībām, degvielas uzpildes stacijām, dzīvojamām mājām, lauku viensētām, uzņēmumiem u.tml.). Viens šāda ceļa veida piemērs ir ātrgaitas ceļš, kura Latvijā vēl nav.
Noteikumu projekts noteic, ka ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējumu veic infrastruktūras projektiem sākotnējā plānošanas posmā, pirms ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas, vai, ja netiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, tad pirms infrastruktūras projekta būvprojekta izstrādes. Ņemot vērā, ka Direktīvā 2008/96/EK tiek lietots neskaidrs formulējums, kad ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējums tiek veikts, proti “sākotnējā plānošanas posmā, pirms infrastruktūras projekts tiek apstiprināts”, noteikumu projekts to definē precīzi, ņemot vērā Latvijas būvniecības procesa un plānošanas dokumentu regulējumu, proti, sākotnējā plānošanas posmā, pirms ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas, vai, ja netiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, tad pirms infrastruktūras projekta būvprojekta izstrādes.
Noteikumu projekta 4. punktā noteiktais, ka ceļu satiksmes drošības novērtējumu veic infrastruktūras projektiem sākotnējā plānošanas posmā, pirms ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas, vai, ja netiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, tad pirms infrastruktūras projekta būvprojekta izstrādes, nav pretrunā ar Ceļu satiksmes 1. panta 6.1 punktā noteikto, jo stratēģiski salīdzinošu analīzi par to, kā jauni ceļi vai būtiskas esošā ceļu tīkla modifikācijas ietekmē ceļu tīkla drošības rādītāju var veikt tikai sākotnējā plānošanas posmā.
Ietekmes uz ceļu satiksmes drošības novērtējumā norāda ceļu satiksmes drošības apsvērumus, kuri veicināja ierosinātā risinājuma izraudzīšanos, kā arī sniedz visu būtisko informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu dažādo izvērtēto iespēju izmaksu un ieguvuma analīzi.
Noteikumu projekts nosaka, kādas sadaļas ietver ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējums, un kādi elementi ir jāņem vērā, veicot ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējumu. Ņemt vērā elementus, veicot ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējumu, nozīmē izvērtēt šos elementus gatavojot noteikuma projekta 6. punktā minētās sadaļas.
Viena no ietekmes uz ceļu satiksmes drošību sadaļām ir rezultatīvā sadaļa, kas ietver secinājumus un sniedz rekomendāciju risinājumam, kas ir virzāma būvprojekta izstrādāšanai. Kaut arī Direktīvā 2019/1936 nav pateikts par nepieciešamību pēc rezultatīvās daļās, tomēr noteikumu projektā tiek paredzēts veidot rezultatīvo daļu ar secinājumiem un rekomendāciju risinājumam, nodrošinot praktisko pienesumu.
Ceļa pārvaldītājs 30 dienu laikā pēc ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējuma izstrādāšanas to nosūta Satiksmes ministrijai. Ceļa pārvaldītājam ir pienākums nodrošināt, ka izstrādājot būvprojektu, pēc iespējas tiek ievērota rekomendācija, kas minēta noteikumu projekta 6.7.apakšpunktā. Ja šo rekomendācija nav iespējams ievērot, tad ceļu pārvaldītājs 30 dienu laikā pēc būvprojekta izstrādes iesniedz Satiksmes ministrijā paskaidrojumu, kāpēc rekomendāciju nav iespējams ņemt vērā. “Nav iespējams ievērot rekomendāciju”, nozīmē, piemēram, ka izstrādājot būvprojektu ir atklāti tādi jauni apstākļi, kas liedz īstenot rekomendāciju, piemēram, fiziski-ģeogrāfiski apstākļi, vai rekomendāciju nav iespējams īstenot, jo tas ir pretrunā citiem normatīvajiem aktiem.
Noteikumu projekta 2.2. apakšpunkts definē terminu "infrastruktūras projekts". Direktīvā 2019/1936 termins "infrastruktūras projekts" nav definēts precīzi, kas ir "būtisks esošā ceļu tīkla izmaiņu projekts". Ceļu satiksmes likuma 1. panta 6.1 punkts definē, kas ir ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējums, proti, stratēģiski salīdzinoša analīze par jauna ceļa vai būtiskas esošā ceļu tīkla pārbūves ietekmi uz ceļu tīkla drošības rādītājiem. Ceļu satiksmes likuma 1. panta 6.1 punktā termins nav pretrunā ar noteikumu projekta 2.2. apakšpunktu un 4. punktu. Noteikumu projekta 2.2. apakšpunkts pēc būtības tikai paskaidro, kas ir “būtiska esoša ceļa tīkla pārbūve”, nemainot, ietvaru, kad ir jāveic ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējums, tādējādi tas ir atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1. panta 6.1 punktā un 6. panta sestajā daļā ietvertajam pilnvarojumam. Šie kritēriji nav pretrunā ar Direktīvas 2008/96/EK mērķi samazināt nāves gadījumu un nopietnu traumu skaitu uz Eiropas savienības ceļu tīkliem, padarot ceļu infrastruktūru drošāku. Direktīvas mērķis tiek sasniegts ar vairākām ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūrām, viena no tām ir ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējums, kas saskaņā ar Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 3. punktu (pārņemts ar Ceļu satiksmes likuma 1. panta 6.1 punktu) ir stratēģiski salīdzinoša analīze par to, kā jauni ceļi vai būtiskas esošā ceļu tīkla modifikācijas ietekmē ceļu tīkla drošības rādītājus. Noteikumu projekts, atsaucoties uz Ceļu satiksmes likuma 1. panta 6.1 punktu pieņem ka “būtiskās esoša ceļu tīkla izmaiņu” kritēriji ir esošā ceļa pārbūve, kurā mainās brauktuvju vai joslu skaits posmā, kas garāks par 10 kilometriem un/vai ceļa posmā vairāk kā divos ceļa mezglos mainās mezgla veids, un vai ceļa posmā tiek veikta vairāk kā divu krustojumu nojaukšana vai jaunu krustojumu būvniecība. Ņemot vērā, ka viena vai divu mezgla veida maiņu vai viena vai divu krustojumu nojaukšana vai jaunu krustojumu būvniecība ir lokālas izmaiņas, kas ceļu tīkla mērogā nevar uzskatīt par būtiskām, Satiksmes ministrijas un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” eksperti, izstrādājot noteikumu projektu, nonāca pie secinājuma, ka minimālais kritērijs, ko var uzskatīt par tīkla mēroga būtiskām izmaiņām ir, ja vairāk kā divos ceļa mezglos mainās mezgla veids, vai ceļa posmā tiek veikta vairāk kā divu krustojumu nojaukšana vai jaunu krustojumu būvniecība.
Noteikumu projekts atbilstoši Direktīvā 2019/1936 noteiktajam paredz, ka ietekmes uz ceļu satiksmes drošības novērtējumu veic ceļiem, kas ir Eiropas ceļu tīklā, valsts galvenajiem autoceļiem un ceļiem, kuri atrodas ārpus apdzīvotas vietas, kuri neapkalpo īpašumus, kas ar tiem robežojas, un kuri izbūvēti, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, izņemot ceļus, kas nav paredzēti mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā arī komersantu un māju ceļus.
Ceļi, kuri neapkalpo īpašumus, ir tādi ceļi, kuriem nav pievienojumi uz blakusteritorijām (piemēram uz lauksaimniecības zemēm un saimniecībām, degvielas uzpildes stacijām, dzīvojamām mājām, lauku viensētām, uzņēmumiem u.tml.). Viens šāda ceļa veida piemērs ir ātrgaitas ceļš, kura Latvijā vēl nav.
Noteikumu projekts noteic, ka ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējumu veic infrastruktūras projektiem sākotnējā plānošanas posmā, pirms ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas, vai, ja netiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, tad pirms infrastruktūras projekta būvprojekta izstrādes. Ņemot vērā, ka Direktīvā 2008/96/EK tiek lietots neskaidrs formulējums, kad ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējums tiek veikts, proti “sākotnējā plānošanas posmā, pirms infrastruktūras projekts tiek apstiprināts”, noteikumu projekts to definē precīzi, ņemot vērā Latvijas būvniecības procesa un plānošanas dokumentu regulējumu, proti, sākotnējā plānošanas posmā, pirms ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas, vai, ja netiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, tad pirms infrastruktūras projekta būvprojekta izstrādes.
Noteikumu projekta 4. punktā noteiktais, ka ceļu satiksmes drošības novērtējumu veic infrastruktūras projektiem sākotnējā plānošanas posmā, pirms ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas, vai, ja netiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, tad pirms infrastruktūras projekta būvprojekta izstrādes, nav pretrunā ar Ceļu satiksmes 1. panta 6.1 punktā noteikto, jo stratēģiski salīdzinošu analīzi par to, kā jauni ceļi vai būtiskas esošā ceļu tīkla modifikācijas ietekmē ceļu tīkla drošības rādītāju var veikt tikai sākotnējā plānošanas posmā.
Ietekmes uz ceļu satiksmes drošības novērtējumā norāda ceļu satiksmes drošības apsvērumus, kuri veicināja ierosinātā risinājuma izraudzīšanos, kā arī sniedz visu būtisko informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu dažādo izvērtēto iespēju izmaksu un ieguvuma analīzi.
Noteikumu projekts nosaka, kādas sadaļas ietver ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējums, un kādi elementi ir jāņem vērā, veicot ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējumu. Ņemt vērā elementus, veicot ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējumu, nozīmē izvērtēt šos elementus gatavojot noteikuma projekta 6. punktā minētās sadaļas.
Viena no ietekmes uz ceļu satiksmes drošību sadaļām ir rezultatīvā sadaļa, kas ietver secinājumus un sniedz rekomendāciju risinājumam, kas ir virzāma būvprojekta izstrādāšanai. Kaut arī Direktīvā 2019/1936 nav pateikts par nepieciešamību pēc rezultatīvās daļās, tomēr noteikumu projektā tiek paredzēts veidot rezultatīvo daļu ar secinājumiem un rekomendāciju risinājumam, nodrošinot praktisko pienesumu.
Ceļa pārvaldītājs 30 dienu laikā pēc ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējuma izstrādāšanas to nosūta Satiksmes ministrijai. Ceļa pārvaldītājam ir pienākums nodrošināt, ka izstrādājot būvprojektu, pēc iespējas tiek ievērota rekomendācija, kas minēta noteikumu projekta 6.7.apakšpunktā. Ja šo rekomendācija nav iespējams ievērot, tad ceļu pārvaldītājs 30 dienu laikā pēc būvprojekta izstrādes iesniedz Satiksmes ministrijā paskaidrojumu, kāpēc rekomendāciju nav iespējams ņemt vērā. “Nav iespējams ievērot rekomendāciju”, nozīmē, piemēram, ka izstrādājot būvprojektu ir atklāti tādi jauni apstākļi, kas liedz īstenot rekomendāciju, piemēram, fiziski-ģeogrāfiski apstākļi, vai rekomendāciju nav iespējams īstenot, jo tas ir pretrunā citiem normatīvajiem aktiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- ceļu satiksmes dalībniekus
Ietekmes apraksts
Ietekmē ceļu satiksmes dalībniekus, jo regulējums var uzlabot ceļu satiksmes drošību.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
22 230
0
89 395
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
22 230
0
89 395
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
22 230
0
89 395
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
22 230
0
89 395
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Izdevumi tiks nodrošināti esošā budžeta ietvaros no valsts budžeta apakšprogrammas 23.07.00 "Valsts autoceļu pārvaldīšana". Līdz 2025. gadam nav tādu infrastruktūras projektu, kas ir pašvaldību pārziņā, kuriem atbilstoši noteikumu projekta prasībām būtu nepieciešams veikt ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējumu. Ja pēc 2025. gada būs nepieciešams veikt ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējumu infrastruktūras projektam, kas ir pašvaldību pārziņā, tad tā izdevumi tiks nodrošināti pašvaldību budžetu ietvaros.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam sākotnējā plānošanas posmā ir šādi infrastruktūras projekti, kuriem 2022.-2025. gadam būs nepieciešams veikt ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējumu:
Ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējuma izmaksas var novērtēt balstoties uz līdzīgu esošu procedūru un veikto iepirkumu izmaksām, proti, apvienojot ceļu drošības audita 1. stadijas, izmaksu un ieguvuma analīzes, satiksmes modelēšanas darbu un ceļa trases projektēšanas izmaksas. Šāda veida darbu izmaksas kopā sastāda 1900 euro/km.
Ņemot vērā iepriekšminēto, budžeta izdevumi ceļu satiksmes drošību novērtējuma veikšanai, kas tiks nodrošināti esošā budžeta ietvaros no valsts budžeta apakšprogrammas 23.07.00 "Valsts autoceļu pārvaldīšana", būs šādi:
N.p.k. | Autoceļa indekss | Autoceļa nosaukums | Autoceļa posms, km | Gads | |||||
no | līdz | km | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 | |||
1. | A4 | Rīgas apvedceļš (Baltezers–Saulkalne) | 0 | 20,45 | 20,45 | x | |||
2. | A5 | Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte) | 11,6 | 38,2 | 26,6 | x | |||
3. | A5 | Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte), jaunais savienojums | 11,7 | x | |||||
4. | A7 | Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) | 25 | 72,4 | 47,4 | x |
Ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējuma izmaksas var novērtēt balstoties uz līdzīgu esošu procedūru un veikto iepirkumu izmaksām, proti, apvienojot ceļu drošības audita 1. stadijas, izmaksu un ieguvuma analīzes, satiksmes modelēšanas darbu un ceļa trases projektēšanas izmaksas. Šāda veida darbu izmaksas kopā sastāda 1900 euro/km.
Ņemot vērā iepriekšminēto, budžeta izdevumi ceļu satiksmes drošību novērtējuma veikšanai, kas tiks nodrošināti esošā budžeta ietvaros no valsts budžeta apakšprogrammas 23.07.00 "Valsts autoceļu pārvaldīšana", būs šādi:
2022 | 2023 | 2024 | 2025 | |
2. Budžeta izdevumi | 0 | 22 230 | 89 395 | 90 060 |
2.1. valsts pamatbudžets | 0 | 22 230 | 89 395 | 90 060 |
2.2. valsts speciālais budžets | 0 | 0 | 0 | 0 |
2.3. pašvaldību budžets | 0 | 0 | 0 | 0 |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32019L1936
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvas (ES) 2019/1936, ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 305, 26.11.2019).
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32008L0096
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/96/EK, par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 319, 29.11.2008).
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1315
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013, par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 348, 20.12.2013).
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvas (ES) 2019/1936, ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 305, 26.11.2019).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2019/1936 1. panta 1. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 1. panta 1. punkts)
Ceļu satiksmes likuma 6. panta otrā daļa, 2022. gada 16. jūnija likums "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" 2. pants (Ceļu satiksmes likuma 6. panta ceturtā, piektā un sestā daļa), Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumi Nr.972 “Ceļu drošības audita noteikumi” 1.-34. punkts, Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumi Nr. 345 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumos Nr. 972 "Ceļu drošības audita noteikumi"” 1.-22. punkts, Ministru kabineta 2007. gada 10. jūlija noteikumi Nr. 482 „Ceļu drošības auditoru sertificēšanas kārtība” 1.-46. punkts, Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija noteikumu Nr. 333 “Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. jūlija noteikumos Nr. 482 „Ceļu drošības auditoru sertificēšanas kārtība”” 1.-2. punkts, Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 1. -19. punkts, noteikumu projekta 1.-7. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 1. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 1. panta 2. punkts)
Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumi Nr.972 “Ceļu drošības audita noteikumi” 9.1. punkts, Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumi Nr. 345 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumos Nr. 972 "Ceļu drošības audita noteikumi"” 3. punkts, Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 3.1., 3.2. apakšpunkts, noteikumu projekta 3.1., 3.2. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 1. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 1. panta 3. punkts)
Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumi Nr. 345 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumos Nr. 972 "Ceļu drošības audita noteikumi"” 4. punkts, Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 3.3. apakšpunkts, noteikumu projekta 3.3. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts (Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 1. punkts)
Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 2.2. apakšpunkts, noteikumu projekta 2.1. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts (Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 1.b) punkts)
Likums “Par autoceļiem” 3. panta trešā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 2. punkta d) apakšpunkts (Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 6. punkts)
Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 2.1. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 2. punkta d) apakšpunkts (Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 7. punkts)
Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 12. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 2. punkta e) apakšpunkts (Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 7.a). punkts)
Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 7. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 2. punkta f) apakšpunkts (Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 10. punkts)
2022. gada 16. jūnija likums "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" 1. pants (Ceļu satiksmes likuma 10.4 punkts).
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 4. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 5. pants 1. punkts)
Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 3. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 4. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 5. pants 2. punkts)
Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 4. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 5. pants 3. punkts)
Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 6. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 4. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 5. pants 6. punkts)
Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1.panta 5. punkta b) apakšpunkts (Direktīvas 2008/96/EK 6. panta 1. punkts)
Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 8. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 5. punkta d) apakšpunkts (Direktīvas 2008/96/EK 6. panta 3. punkts)
Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 10. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 6. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 6.a panta 1. punkts)
Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 11. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 6. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 6.a panta 2. punkts)
Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 13. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 6. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 6.a panta 3. punkts)
Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 14. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 6. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 6.a panta 4. punkts)
Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 6. punkta (Direktīvas 2008/96/EK 6.a panta 5. punkts)
Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 17. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 6. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 6.a panta 6. punkts)
Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) 16., 18., 19. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 6. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 6.b pants)
2022. gada 16. jūnija likums "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" 2. pants (Ceļu satiksmes likuma 6. panta pirmās daļas 12. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 6. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 6.c pants)
2022. gada 16. jūnija likums "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" 3. pants (Ceļu satiksmes likuma 38. panta trešā daļa).
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 8. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 9. panta 1.a punkts)
Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija noteikumu Nr.333
“Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. jūlija noteikumos Nr. 482 „Ceļu drošības auditoru sertificēšanas kārtība”” 2. punkts
“Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. jūlija noteikumos Nr. 482 „Ceļu drošības auditoru sertificēšanas kārtība”” 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības, nekā Direktīvas 2019/1936 1. panta 8. punktā (Direktīvas 2008/96/EK 9. panta 1.a punktā), jo tiek paredzēts, ka ceļu drošības auditoru mācību programmā ir iekļauti aspekti, kas saistīti ar mazaizsargātajiem ceļu satiksmes
dalībniekiem un šādiem lietotājiem paredzētu infrastruktūru, ar projekta stāšanos spēkā nevis kā paredz Direktīva 2019/1936 sākot ar 2024. gada 17. decembri. Pēc būtības esošajos noteikumos jau ir iekļauti aspekti, kas saistīti ar mazaizsargātajiem ceļu satiksmes
dalībniekiem un šādiem lietotājiem paredzētu infrastruktūru, jo tas ir ceļu satiksmes drošības pamatā, tādejādi šīs prasības ir samērīgas un pēc būtības tā ir tikai formāla šo prasību nostiprināšana normatīvajā aktā.
dalībniekiem un šādiem lietotājiem paredzētu infrastruktūru, ar projekta stāšanos spēkā nevis kā paredz Direktīva 2019/1936 sākot ar 2024. gada 17. decembri. Pēc būtības esošajos noteikumos jau ir iekļauti aspekti, kas saistīti ar mazaizsargātajiem ceļu satiksmes
dalībniekiem un šādiem lietotājiem paredzētu infrastruktūru, jo tas ir ceļu satiksmes drošības pamatā, tādejādi šīs prasības ir samērīgas un pēc būtības tā ir tikai formāla šo prasību nostiprināšana normatīvajā aktā.
Direktīvas 2019/1936 pielikuma 1. punkts (Direktīvas 2008/96/EK I pielikuma 2. iedaļas e) punkts)
Noteikumu projekta 7.5. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 pielikuma 2. punkta b) apakšpunkts (Direktīvas 2008/96/EK II pielikuma 1. iedaļas n) punkts)
Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumi Nr. 345 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumos Nr. 972 "Ceļu drošības audita noteikumi"” 8., 9. un 10. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 pielikuma 2. punkta c) apakšpunkts (Direktīvas 2008/96/EK II pielikuma 2. iedaļas h) punkts)
Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumi Nr. 345 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumos Nr. 972 "Ceļu drošības audita noteikumi"” 19. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 pielikuma 3. punkts
Ministru kabineta noteikumi “Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtība” (22-TA-1989) pielikums.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 pielikuma 5. punkts
Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumi Nr. 75 “Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un bojā gājušo personu reģistrācijas un uzskaites noteikumi” 12.2. un 12.5.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 2019/1936 1. panta 1. punkta 4. teikums (Direktīvas Nr.2008/96/EK 1. panta 4. punkts) paredz rīcības brīvības dalībvalstij, izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas galvenos autoceļus, kuriem ir zems drošības apdraudējums, pamatojoties uz pienācīgi pamatotiem iemesliem, kas saistīti ar satiksmes intensitāti un negadījumu statistiku. Ņemot vērā, ka nav identificēts tāds valsts galvenais autoceļš, kuram būtu zems drošības apdraudējums, kā arī nav citu pamatotu iemeslu, netiek paredzēts no Direktīvas 2019/1936 jomas izslēgt kādu valsts galveno autoceļu.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 4. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 5. panta 4. punkts) paredz rīcības brīvību dalībvalstij ņemt vērā Direktīvas 2019/1936 III pielikumā izklāstītos indikatīvos elementus. Ņemot vērā, ka Latvija plāno tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumu veikt balstoties uz metodiku, ko izstrādā Eiropas Komisija, to adaptējot Latvijas situācijai, Latvija ņems vērā tos elementus, kas būs šajā metodikā.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 4. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 5. panta 4. punkts) paredz rīcības brīvību dalībvalstij ņemt vērā Direktīvas 2019/1936 III pielikumā izklāstītos indikatīvos elementus. Ņemot vērā, ka Latvija plāno tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumu veikt balstoties uz metodiku, ko izstrādā Eiropas Komisija, to adaptējot Latvijas situācijai, Latvija ņems vērā tos elementus, kas būs šajā metodikā.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Netiek paredzēts ieviest terminu “automaģistrāle”, jo Latvijā šobrīd nav tāda autoceļu kategorija, kas atbilstu Direktīvas 2019/1936 1. panta 2. punkta b)apakšpunkta (Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 1.a) definīcijai.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/96/EK, par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 319, 29.11.2008).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 9. punkts
Noteikumu projekta 2.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK 3. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK 3. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 4., 6. un 7. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK 3. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 5. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK I pielikuma 1. iedaļa
Noteikumu projekta 6. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK I pielikuma 1. iedaļas a)punkts
Noteikumu projekta 6.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK I pielikuma 1. iedaļas b) punkts
Noteikumu projekta 6.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK I pielikuma 1. iedaļas c) punkts
Noteikumu projekta 6.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK I pielikuma 1. iedaļas d) punkts
Noteikumu projekta 6.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK I pielikuma 1. iedaļas e) punkts
Noteikumu projekta 6.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK I pielikuma 1. iedaļas f) punkts
Noteikumu projekta 6.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK I pielikuma 2. iedaļa
Noteikumu projekta 7. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK I pielikuma 2. iedaļas a) punkts
Noteikumu projekta 7.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK I pielikuma 2. iedaļas b) punkts
Noteikumu projekta 7.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK I pielikuma 2. iedaļas c) punkts
Noteikumu projekta 7.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK I pielikuma 2. iedaļas d) punkts
Noteikumu projekta 7.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK I pielikuma 2. iedaļas e) punkts
Noteikumu projekta 7.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK I pielikuma 2. iedaļas f) punkts
Noteikumu projekta 7.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK I pielikuma 2. iedaļas g) punkts
Noteikumu projekta 7.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2008/96/EK I pielikuma 2. iedaļas h) punkts
Noteikumu projekta 7.8. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 2008/96/EK 3. panta 2. punkts paredz rīcības brīvību dalībvalstij, veicot ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējumu, censties nodrošināt tā atbilstību Direktīvas 2008/96 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Ņemot vērā, ka nav pamatotu iemeslu veikt ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējuma atbilstoši citiem kritērijiem, noteikumu projektā iekļauti kritēriji atbilstoši Direktīvas 2008/96/EK I pielikumam.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013, par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 348, 20.12.2013).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 1315/2013 II nodaļas 3. iedaļa un I pielikuma kartes
Noteikumu projekta 2.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, VSIA "Latvijas Valsts ceļi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/3aa5fef6-9087-4652-b4a0-9f3f5095dfe6
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
- ceļu pārvaldītāji
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi