Anotācija

[1.] 2023.gada 18.augustā stājās spēkā Bateriju regula. Bateriju regulas 95.pants paredz, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (turpmāk - Direktīva 2006/66/EK) atceļ no 2025. gada 18. augusta. Tomēr turpmāk izklāstītos noteikumus turpina piemērot šādi:
a)11. pantu – līdz 2027. gada 18. februārim;
b)12. panta 4. un 5. punktu – līdz 2025. gada 31. decembrim, izņemot attiecībā uz noteikumu par datu pārsūtīšanu Komisijai, ko turpina piemērot līdz 2027. gada 30. jūnijam;
c)21. panta 2. punktu – līdz 2026. gada 18. augustam.
Direktīvas 2006/66/EK prasības ir transponētas Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kā arī vairākos Ministru kabineta noteikumos.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 288. pantu regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Regulas ir saistošas attiecībā uz visiem tiesību subjektiem, t. i., ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī fiziskām un juridiskām personām, un ir tieši piemērojamas līdzīgi kā nacionālie tiesību akti. Regulu tiešas piemērojamības princips nozīmē to, ka regulas kļūst par dalībvalsts nacionālo tiesību kopuma daļu bez nacionālo tiesību starpniecības, t. i., atšķirībā, piemēram, no direktīvām regulas nav jāpārņem nacionālajos tiesību aktos, vēl jo vairāk, tas pat ir aizliegts.[1] 
Bateriju regulas 4.pantā ir noteiktas prasības bateriju brīvai apritei, 11.pantā ir noteiktas prasības pārnēsājamu bateriju un vieglo pārvietošanās līdzekļu bateriju izņemamībai un nomaināmībai, savukārt Bateriju regulas III nodaļā ir noteiktas prasības bateriju marķēšanai, apzīmēšanai un informācijas sniegšanai par bateriju veselības stāvokli un paredzamo darbmūžu. 
[1] https://www.tm.gov.lv/lv/metodiskie-ieteikumi/es-tiesibu-ieviesanas-rokasgramata_25092014.pdf

Lai nodrošinātu Bateriju regulas piemērošanu atbilstoši tās 95. pantā noteiktajiem termiņiem, ir nepieciešams ietvert attiecīgas atsauces normas uz Bateriju regulas 11.un 13.pantu. 

[2.] Lai nodrošinātu  polihlorēto bifenilu (turpmāk - PHB) un polihlorēto terfenilu (turpmāk - PHT) saturošu iekārtu ekspluatāciju videi un cilvēku dzīvībai drošā veidā, ir nepieciešams nodrošināt, ka minētās iekārtas tiek marķētas un uzskaitītas atbilstoši Padomes 1996. gada 16. septembra Direktīvai 96/59/EK par PHB un PHT apglabāšanu (turpmāk - Direktīva 96/59/EK). PHB ražošana un izmantošana vēsturiski saistījusies ar kondensatoru un transformatoru ražošanu, kuru eļļās PHB ticis izmantots savu termiskās noturības un dielektrisko īpašību dēļ. Tomēr, atklājot tā negatīvās ilgtermiņa iedarbības uz veselību un apkārtējo vidi, PHB ražošana kopš 20. gadsimta 60.- 70. gadiem ir būtiski samazinājusies un mūsdienās praktiski izzudusi.
Latvijā PHB nekad nav ticis ražots, tomēr vēsturiski ir ievesti un izmantoti transformatori un kondensatori, kas to satur. Gandrīz visas šīs iekārtas Latvijā jau ir izņemtas no ekspluatācijas un jaunu šāda tipa iekārtu darbības uzsākšana nākotnē nav paredzama. Nozīmīgākā joma PHB apsaimniekošanā ir to saturošo iekārtu un atkritumu droša izņemšana no ekspluatācijas, uzglabāšana līdz to apglabāšanai un apglabāšana. Apkopotie dati par laika periodu no 2013. līdz 2018. gadam uzrāda, ka Latvijas uzņēmumos savāktais PHB un PHT saturošo atkritumu apjoms ir samērā neliels - vidēji gadā 18 tonnas.
Latvijā lielāko daļu no uzņēmumu radītajiem PHB un PHT saturošajiem atkritumiem veido PHB un PHT saturoši transformatori un kondensatori un citas nederīgas iekārtas, kuras satur PHB vai PHT, vai ir piesārņotas ar tiem,  veidojot 86 procentus no kopējā radīto šāda tipa atkritumu apjoma. Šajos apjomos ņemta vērā, un uzskaitīta pilnā iekārtu masa, ne tikai PHB vai to saturošo eļļu apjoms. Tā kā Latvijā nedarbojas neviena bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārta, visi savāktie PHB saturošie atkritumi pakāpeniski tiek izvesti uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm drošai apglabāšanai, tos sadedzinot.
Samērā neliels skaits PHB saturošu kondensatoru vēl tiek izmantoti un gaida savu nomaiņu, to kopējais svars nepārsniedz dažus desmitus tonnas. Visas šo iekārtu atrašanās vietas ir zināmas un tiek regulāri kontrolētas no atbildīgo iestāžu puses. Informācija par PHB un PHT saturošām iekārtām tiek publiskota VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – LVGMC) tīmekļa vietnē: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/atkritumi-un-radiacijas-objekti. Uzņēmumiem, kuri savā saimnieciskajā darbībā izmanto PHB/PHT saturošas iekārtas, ir izsniegtas atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30. novembra noteikumiem Nr.1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”, kuru izsniegšanas procesā tiek noteiktas prasības arī PHB/PHT saturošo iekārtu marķēšanai un uzskaitei, kā arī minēto iekārtu atkritumu apsaimniekošanai. Papildus prasības PHB/PHT atkritumu apsaimniekošanai ir noteiktas Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos Nr.485 “Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam”. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43.panta otrajā daļā ir noteikti administratīvie sodi par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem, savukārt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 44.panta otrā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma procesu par Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. panta otrajā daļā (izņemot pārkāpumu attiecībā uz ārstniecības iestādē radītiem atkritumiem), minēto pārkāpumu veic Valsts vides dienests.

PHB un PHT ir noturīgie organiskie piesārņotāji, uz kuru apsaimniekošanu attiecas Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, kas tika pieņemta 2001. gada 22. maijā un stājas spēkā 2004. gada 17. maijā. Stokholmas konvencijas mērķis ir, ievērojot piesardzības principu, pasargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi no noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP). Stokholmas konvencija nosaka pasākumus, kas jāveic, lai kontrolētu noturīgo organisko piesārņotāju ražošanu, importu, eksportu, apglabāšanu un izmantošanu. Valstīm jāizstrādā attiecīgs normatīvais regulējums un rīcības plāni, lai nodrošinātu saistību izpildi, kā arī jāveicina labākās pieejamās tehnoloģijas un prakses, lai aizstātu esošos NOP un nepieļautu jaunu izstrādi. PHB un PHT, un to atkritumu apsaimniekošanas pasākumi ir ietverti Vides politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 2.pielikumā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 31. augusta rīkojumu Nr. 583). Prasības PHB un PHT atkritumu apsaimniekošanai ir noteiktas Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos Nr.485 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam". 
Pašlaik saskaņošanas procesā atrodas likumprojekts “Piesārņojuma novēršanas likums” (21-TA-1169), kurā tiek paredzētas tikai darbības, kas saistītas ar piesārņojuma novēršanu un vairs nav paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt prasības atsevišķas bīstamas ķīmiskas vielas saturošu produktu un iekārtu lietošanai un marķēšanai, kā arī atsevišķu bīstamu ķīmisku vielu izmantošanas ierobežojumus iekārtās un produktos. Pašreiz šādas prasības ir noteiktas attiecībā uz polihlorētos bifenilus vai polihlorētos terfenilus saturošām iekārtām, kā arī uz baterijām un akumulatoriem. Tā kā ar minēto regulējumu ir transponētas Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības, ir nepieciešams izstrādāt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus.
 

Noteikumu projektā ir iekļautas prasības PHB/PHT saturošo iekārtu identifikācijai, marķēšanai un uzskaitei. Noteikumu projektā ir skaidroti jēdzieni "PHB vai PHT", "PHB vai PHT saturošas iekārtas", "iekārtu attīrīšana". Noteikumu projektā ir noteikts, ka iekārtu īpašnieks Valsts vides dienestam sniedz informāciju par iekārtām, kuras satur vairāk nekā 5 dm3 PHB vai PHT, norādot informāciju par iekārtas veidu, tās atrašanās vietu un plānoto iekārtas aizstāšanas laiku. Iekārtu īpašnieks informē Valsts vides dienestu, ja ir notikušas izmaiņas iekārtu skaitā vai PHB/PHT daudzumā. Līdz PHB/PHT saturošos iekārtu attīrīšanai, sadedzināšanai vai apglabāšanai iekārtu īpašnieks nodrošina iekārtu marķēšanu. Noteikumu projekts paredz, ka Valsts vides dienests reizi gadā apkopo iekārtu īpašnieku sniegto informāciju un iesniedz to LVĢMC , kurš apkopo saņemto informāciju un nodrošina tās pieejamību sabiedrībai. 
Noteikumu projektā ir noteiktas prasības PHB/PHT saturošu transformatoru attīrīšanai, nosakot, ka šāda darbība ir pieļaujama tikai tad, ja PHB/PHT sadedzināšana vai apglabāšana radītu lielāku risku cilvēku veselībai vai videi. Šādām darbībām, kur tiek attīrīti i transformatori vai arī tie tiek uzpildīti, ir nepieciešama atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu, kurā operatoram būtu jāpamato, kāpēc ir izvēlēta transformatoru pildīšana ar aizstājējvielu un kā tiks apsaimniekoti attiecīgie atkritumi. Ir iespējams izvērtēt, cik liela būs PHB/PHT vai to sadegšanas/sadalīšanās produktu koncentrācija gaisā vai notekūdeņos.
Noteikumu projektā ir noteiktas arī prasības informācijas apkopošanai par PHB vai PHT saturošo iekārtu apstrādi un apsaimniekošanu. Noteikumu projektā noteikts ierobežojums PHB vai PHT izmantošanai transformatoros, kā arī noteikts aizliegums PHB vai PHT atdalīšanai no citām vielām, lai tos atkārtoti izmantotu, kā arī uzsākt jaunus PHB vai PHT saturošu iekārtu ekspluatāciju.