Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 7.martā.
23-TA-36: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība  Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts

Ministru kabineta noteikumu projekts "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai"" (turpmāk – noteikumu projekts) ir sagatavots, pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto daļu, kā arī saskaņā ar
1) Komisijas 2022. gada 11. novembra Īstenošanas lēmumu Nr. CCI: 2023LV06AFSP001, ar kuru apstiprina Latvijas 2023.–2027. gada KLP stratēģisko plānu attiecībā uz Savienības atbalstu, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Ar 2023. gada 1. janvāri stājās spēkā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadam (turpmāk – KLP stratēģiskais plāns) un sākās jaunais 2023.–2027. gada Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai plānošanas periods. Noteikumi nosaka valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību intervencē "Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai" vienreizēja maksājuma veidā.
 

Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Uzsākot jauno Kopējās Lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam (turpmāk – KLP SP) plānošanas periodu, nepieciešami jauni Ministru kabineta noteikumi, jo ir pieņemti jauni Eiropas Savienības normatīvie akti par atbalsta piešķiršanu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk – ELFLA).
2022. gada 11. novembrī Eiropas Komisija apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto KLP SP 2023.–2027. gadam.
Noteikumu projektā paredzētās intervences "Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai" (turpmāk – atbalsts) mērķis ir atbalstīt gados jaunos lauksaimniekus, lai veicinātu paaudžu nomaiņu un gados jaunu lauksaimnieku ienākšanu nozarē.
Atbalsts sekmēs gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgās lauksaimniecības darbībās un nodrošinās darbaspēka atjaunošanos lauksaimniecības sektorā, atbalstot gados jaunus cilvēkus, kas saimniecības vadītāja statusā pirmo reizi dibina ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību, lai ražotu lauksaimniecības produkciju, vai savā īpašumā pārņem esošu saimniecību, veicinot turpmāku saimniecības attīstību. Atbalstam jārada stimuli augstākai izglītības kvalifikācijai un saimniecības stratēģiskai attīstībai.

Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts

Latvijas lauksaimniecībai raksturīgs augsts gados vecāku cilvēku nodarbinātības īpatsvars. Lauksaimniecībā tikai 16 % saimniecību vadītāju ir vecumā līdz 44 gadiem, bet vecumā pāri par 45 gadiem – 84 %. No kopējā lauku saimniecību vadītāju skaita tikai 30 % vadītāju ir iegūta lauksaimnieciskā izglītība (augstākā vai vidējā līmeņa (profesionālā) izglītība).

Lauku saimniecību vadītāju lauksaimnieciskās izglītības līmenis kopš 2001. gada ir pieaudzis. 2020. gadā 50,5 % lauku saimniecību vadītājiem bija lauksaimnieciskā izglītība, un tas ir par 20,5 % vairāk nekā 2001. gadā. To, iespējams, ir veicinājusi atbalsta pasākumu sasaiste ar iegūtu augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību, piemēram, kā tas bija noteikts normatīvajos aktos par atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem. Tāpēc ir svarīgi saglabāt iepriekšējo pieredzi.
Lai veicinātu saimniecību vadītāju un īpašnieku vecuma struktūras uzlabošanos, nepieciešams motivēt jauniešus pārņemt lauku saimniecību savā īpašumā. Piesaistot personas, kas ir jaunākas par 40 gadiem, veidosies jaunas lauku saimniecības vai pārņemtas jau esošās, tiks piesaistīts lauksaimniecības nozarei nepieciešamais darbaspēks ar jaunām zināšanām un prasmēm. Jauno īpašnieku vadības prasmes sekmēs jaunu ideju izmantošanu, lauku saimniecību efektivitātes un nozares konkurētspējas palielināšanos, kā arī ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu.
Ir nepieciešams atbalstīt jaunu speciālistu piesaistīšanu lauksaimniecības nozarei, jo ir vitāli svarīgi apturēt jaunu cilvēku aizplūšanu no lauku teritorijām uz pilsētām un ārzemēm, turklāt gados jauni lauksaimnieki ir atvērti jaunām tehnoloģijām un idejām, tā veicinot inovāciju ieviešanu lauksaimniecībā. Atbalstot jaunos lauksaimniekus, tiek radītas jaunas darbavietas, lai pats lauksaimnieks ar savu saimniecisko darbību varētu nodrošināt sev vismaz valsts vidējo mēneša algu (1277 EUR, bruto 2021. gadā). Vidējā alga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2021. gadā bija 994 EUR mēnesī.

Patlaban jaunajiem lauksaimniekiem uzsākt lauksaimniecisko ražošanu ir gandrīz neiespējami pieredzes un finanšu resursu trūkuma dēļ. Komercbankas šādus saimnieciskās darbības veicējus kreditē ierobežoti, lielai daļai no tiem nav izveidojusies pietiekama kredītvēsture, tie ir darbības sākotnējā posmā, kad nav vēsturisko ienākumu un klientu loka, kā arī pietiekama aizdevuma nodrošinājuma. Viena no galvenajām problēmām, ar kurām saskaras jaunie lauksaimnieki, uzsākot savu saimniecisko darbību, ir nodrošinājums ar galveno ražošanas līdzekli zemi, jo ir nepieciešami ievērojami līdzekļi tās iegādei īpašumā, bet nomas gadījumā pastāv risks, ka reālais zemes īpašnieks var izlemt priekšlaikus lauzt nomas līgumu.
Lai sekmīgi uzsāktu saimniekošanu un izveidotu konkurētspējīgu uzņēmumu, jaunajam lauksaimniekam atkarībā no nozares ir nepieciešami vismaz 20–100 ha LIZ, kas finansiāli prasa 56 līdz 283 tūkst. EUR.

Iedzīvotāju skaits laukos un pilsētās pēc dzimuma

 

  2020. 2021. 2022.
Pilsētas      
Vīrieši 579 223 577 006 571 132
Sievietes 717 660 713 227 703 454
Lauku teritorijas      
Vīrieši 301 733 298 219 297 925
Sievietes 309 059 304 771 303 246
















Lauku saimniecības vadītāju sadalījums pa vecuma grupām un dzimumiem 2020. gadā: 18–44 gadu vecumā ir 11 536 vīrieši un 7259 sievietes, savukārt vecuma grupā no 45 līdz 65 gadiem un vairāk ir 32 840 vīriešu un 31 751 sieviete.

Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2020. gadā bija 45,9 tūkst. vīriešu un 18,4 tūkst. sieviešu, 2021. gadā – attiecīgi 42,0 un 16,4, savukārt 2022. gadā – 40,9 un 19,0 tūkstoši.

Nodarbinātības līmenis (%) pilsētās un lauku teritorijās vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem pamazām palielinās: 2021. gadā pilsētās bija 71,1 % un lauku teritorijās – 67,2 %, savukārt 2022. gadā attiecīgi – 72,2 % un 69,5 %.

15–29 gadus veci jaunieši, kas nestrādā un nemācās, pēc dzimuma laukos un pilsētās (īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā, %)

  2020. 2021. 2022.
Pilsētas      
Vīrieši 11,6 10,2 11,0
Sievietes 10,7 9,7 10,6
Lauku teritorijas      
Vīrieši 10,7 14,2 11,0
Sievietes 16,6 19,1 13,7




2021. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 418 tūkstoši jeb 22,5 % iedzīvotāju – par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā.
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Vidzemē (36,2 %) un Latgalē (34,6%), bet vismazākais – Rīgā (15,9 %) un Pierīgā (16,6 %). Kurzemē nabadzības riskam bija pakļauti 27,8 % iedzīvotāju un Zemgalē – 21,0 % iedzīvotāju.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu sastāvs vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli (euro mēnesī) 2019. gadā lauku teritorijās bija 514,51 euro, 2020. gadā – 573,24 euro un 2021. gadā – 604,40 euro. Savukārt pilsētās ienākumi attiecīgajos gados bija 614,19, 656,86 un 711,04 euro mēnesī.

Risinājuma apraksts

Ievērojot visus iepriekšminētos apsvērumus, izvērtējot pašreizējā LAP īstenošanas gaitā sasniegtos rādītājus un secinot, ka noteiktā summa (40 000 EUR) bija pietiekama, lai piesaistītu pietiekami daudz iesnieguma iesniedzēju, ir nepieciešams piemērot atbalsta summu 40 tūkst. EUR.
Noteikumu projektā noteiktas projekta iesniedzējam izvirzāmās prasības, atbalstāmās darbības, publiskā finansējuma veids un apmērs, pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti, paredzot šādus nosacījumus atbalsta saņemšanai:
1) atbalsta pretendents nav vecāks par 40 gadiem;
2) pirmo reizi dibina, pārņem vai manto saimniecību kā īpašnieks;
3) nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs ilgāk nekā piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;
4) iegūta augstākā vai vidējā profesionālā lauksaimniecības izglītība vismaz 320 stundu apjomā (var apgūt līdz darījumdarbības plāna pabeigšanai);
5) gada apgrozījums nepārsniedz 150 000 EUR;
6) atbalsta pretendents izstrādā darījumdarbības plānu, ko sagatavo vismaz diviem līdz četriem gadiem, bet ne ilgākam laikposmam kā līdz 2029. gada 30. jūnijam.

Darījumdarbības plānā jāparedz noteikti mērķi un rādītāji – palielināt apgrozījumu vai ražošanas resursu, vai apjomu no lauksaimniecības produktu ražošanas; palielināt ražošanas efektivitāti vai citus izaugsmes rādītājus, kas saistīti ar konkurētspēju vai produktivitāti.

Atbalsta apmērs darījumdarbības plāna īstenošanai ir 40 000 EUR, un nav nepieciešams līdzfinansējums. Maksājums tiek izmaksāts divās daļās: pirmais maksājums 80 % apmērā – pēc darījumdarbības plāna apstiprināšanas par ilgtermiņa ieguldījumiem, ko apliecina priekšapmaksas rēķini vai citi darījumus apliecinoši dokumenti, un gala maksājums 20 % apmērā – pēc darījumdarbības plānā paredzēto darbību pilnīgas pabeigšanas.

Iegūt izglītību lauksaimniecībā gados jaunais lauksaimnieks varēs līdz darījumdarbības plāna beigām, tātad četru gadu laikā.

Atbalsts ir attiecināms uz piena lopkopības nozari. Situācijā, kad lauku saimniecības esošā piena nozare tiek pārorientēta uz citu nozari, izmantojot šo atbalstu, ir pieļaujama tikai pāreja uz citu lopkopības veidu, nevis, piemēram,uz graudkopības nozari.  

Iesniegtie projektu iesniegumi sākotnēji tiks sarindoti atbilstoši noteikumu projekta pielikumā minētajiem projektu atlases kritēriju punktiem, kuri ir izskatīti un apstiprināti KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam Uzraudzības komitejā. Prioritāri atbalstu var saņem tie atbalsta pretendenti, kas ieguvuši lielāku punktu skaitu projektu atlasē un atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Lielāks punktu skaits tiek piešķirts šādos kritērijos: saimniecības pamatdarbības nozare ir augļkopība, dārzeņkopība; zems iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā saimniecības novadā; atbalsta pretendents savā saimniecībā īsteno vides un klimata intervences; augstākā izglītība lauksaimniecībā; īpašumā vairāk nekā 51 % zemes; saimniecība strādā bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā un saimniecības dalība kooperatīvā.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums attieksies uz atbalsta pretendentiem, kas var būt fiziskas vai juridiskas personas, kuru gada kopējais apgrozījums iepriekšējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas nepārsniedz 150 000 euro.
Indikatīvi plānots, ka kopējais atbalsta pretendentu skaits visā 2023.–2027. gada plānošanas periodā būs 932 personas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Atbalsts veicinās uzņēmumu attīstību un palielinās konkurētspēju.
 

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Atbalsts veicinās uzņēmumu izaugsmi un palielinās konkurētspēju, tā palielinot arī nozares konkurētspēju kopumā.
 

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Atbalsts veicinās saimniecību un saimniecisko darbību veicēju izaugsmi un palielinās konkurētspēju, tā palielinot arī nozares konkurētspēju kopumā.
 

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Atbalsts paredz atbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem saimniecības dibināšanai vai esošas saimniecības pārņemšanai īpašumā.
 

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Atbalsts veicinās lauksaimniecības uzņēmumu izaugsmi un palielinās konkurētspēju.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Var ietekmēt nodarbinātību: piedalīšanās intervencē radīs jaunas darbavietas.
 

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
6 991 261
0
6 991 261
0
6 991 261
6 991 260
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
6 991 261
0
6 991 261
0
6 991 261
6 991 260
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
7 215 622
0
7 215 622
0
7 215 622
7 215 622
2.1. valsts pamatbudžets
0
7 215 622
0
7 215 622
0
7 215 622
7 215 622
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-224 361
0
-224 361
0
-224 361
-224 362
3.1. valsts pamatbudžets
0
-224 361
0
-224 361
0
-224 361
-224 362
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-224 361
-224 361
-224 361
-224 362
5.1. valsts pamatbudžets
-224 361
-224 361
-224 361
-224 362
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 18. janvāra protokolu Nr. 3 34.§ "Informatīvais ziņojums "Par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.–2027. gadam"" norādīto indikatīvo finansējumu un Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.–2027. gadam intervencei "Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai" publiskais finansējums apstiprināts 8 974 444 EUR apmērā ar ES līdzfinansējumu (85 %) 7 628 277 EUR apmērā un valsts finansējumu (15 %) 1 346 167 EUR apmērā. Intervencei papildus ir pārdalīts finansējums no ELGF tiešajiem maksājumiem 34 319 286 EUR apmērā ar ES līdzfinansējumu 100 % apmērā.
Skaidrojam, ka 2022. gada 18. janvāra informatīvajā ziņojumā bija norādīts indikatīvs finanšu sadalījums un izmaiņas gados jauno lauksaimnieku finansējumā saistītas ar to, ka ir jānodrošina 3 % liels finansējums no tiešo maksājumu finansējuma 2023.–2027. gadam.
Starp intervencēm izdarītas finanšu korekcijas, kopumā neparedzot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finanšu palielinājumu.

Kopējais finansējums intervencei ir 43 293 730 EUR, un tas sadalīts pa gadiem vienādās daļās:
2023. gadā  – 7 215 622 EUR;
2024. gadā – 7 215 622 EUR;
2025. gadā – 7 215 622  EUR;
2026. gadā – 7 215 622  EUR;
2027. gadā – 7 215 621 EUR;
2028. gadā – 7 215 621 EUR.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamo finansējumu intervences īstenošanai Zemkopības ministrija pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Zemkopības ministrija atbalstu intervences īstenošanai izmaksās no budžeta apakšprogrammas 65.10.00. "Maksājumu iestādes izdevumi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošanai (2023–2027)".
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R2115
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013
Apraksts
Regula 2021/2115
 

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārīga atsauce uz regulu 2021/2115
Noteikumu projekta 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2021/2115 4. panta 1.punkts
Noteikumu projekta 8. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2021/2115 4. panta 6. punkts
Noteikumu projekta 8. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2021/2115 6. panta 1. punkta "g" apakšpunkts
Noteikumu projekta 12. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2021/2115 75. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2021/2115 75. panta 2. punkta "a" apakšpunkts
Noteikumu projekta 8. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2021/2115 75. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 20. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2021/2115 75. panta 4. punkts
Noteikumu projekta 14. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2021/2115 79. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 17. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2021/2115 95. panta 1. punkta "b" apakšpunkts
Noteikumu projekta 13. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2021/2115 95. panta 4. punkts
Noteikumu projekta 13. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regula (ES) 2021/2115 paredz visus iespējamos pasākumus, ko var atbalstīt ar Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai starpniecību, un dalībvalstis, ņemot vērā ekonomisko un sociālo situāciju valstī, izvēlas konkrētus pasākumus.

Regula (ES) 2021/2115 dalībvalstīm nosaka rīcības brīvību, ieviešot regulu, tomēr izvēlētajiem nosacījumiem ir jābūt aprakstītiem KLP stratēģiskajā plānā 2023.–2027. un pamatotiem ar visaptverošu SVID analīzi.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienests
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/1e26709e-7a5c-48fa-9723-96709ccbf7dd
 

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedriskās līdzdalības iznākumā tika saņemti komentāri no divām nevalstiskajām organizācijām – Jauno zemnieku kluba un Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas – par atbalsta summu un atbalsta atlases kritērijiem. Saņemtie iebildumi un priekšlikumi ir apkopoti un izvērtēti (sk. papildu dokumenti). 
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Zemkopības ministrija
  • Lauku atbalsta dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Atbalsts vērsts uz lauku teritoriju attīstību.
 

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Darījumdarbības plāna īstenošana netieši sekmēs vietējās teritorijas attīstību, tostarp sociālekonomiskās situācijas uzlabošanos.
 

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi