Anotācija (ex-ante)

Latvijas lauksaimniecībai raksturīgs augsts gados vecāku cilvēku nodarbinātības īpatsvars. Lauksaimniecībā tikai 16 % saimniecību vadītāju ir vecumā līdz 44 gadiem, bet vecumā pāri par 45 gadiem – 84 %. No kopējā lauku saimniecību vadītāju skaita tikai 30 % vadītāju ir iegūta lauksaimnieciskā izglītība (augstākā vai vidējā līmeņa (profesionālā) izglītība).

Lauku saimniecību vadītāju lauksaimnieciskās izglītības līmenis kopš 2001. gada ir pieaudzis. 2020. gadā 50,5 % lauku saimniecību vadītājiem bija lauksaimnieciskā izglītība, un tas ir par 20,5 % vairāk nekā 2001. gadā. To, iespējams, ir veicinājusi atbalsta pasākumu sasaiste ar iegūtu augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību, piemēram, kā tas bija noteikts normatīvajos aktos par atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem. Tāpēc ir svarīgi saglabāt iepriekšējo pieredzi.
Lai veicinātu saimniecību vadītāju un īpašnieku vecuma struktūras uzlabošanos, nepieciešams motivēt jauniešus pārņemt lauku saimniecību savā īpašumā. Piesaistot personas, kas ir jaunākas par 40 gadiem, veidosies jaunas lauku saimniecības vai pārņemtas jau esošās, tiks piesaistīts lauksaimniecības nozarei nepieciešamais darbaspēks ar jaunām zināšanām un prasmēm. Jauno īpašnieku vadības prasmes sekmēs jaunu ideju izmantošanu, lauku saimniecību efektivitātes un nozares konkurētspējas palielināšanos, kā arī ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu.
Ir nepieciešams atbalstīt jaunu speciālistu piesaistīšanu lauksaimniecības nozarei, jo ir vitāli svarīgi apturēt jaunu cilvēku aizplūšanu no lauku teritorijām uz pilsētām un ārzemēm, turklāt gados jauni lauksaimnieki ir atvērti jaunām tehnoloģijām un idejām, tā veicinot inovāciju ieviešanu lauksaimniecībā. Atbalstot jaunos lauksaimniekus, tiek radītas jaunas darbavietas, lai pats lauksaimnieks ar savu saimniecisko darbību varētu nodrošināt sev vismaz valsts vidējo mēneša algu (1277 EUR, bruto 2021. gadā). Vidējā alga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2021. gadā bija 994 EUR mēnesī.

Patlaban jaunajiem lauksaimniekiem uzsākt lauksaimniecisko ražošanu ir gandrīz neiespējami pieredzes un finanšu resursu trūkuma dēļ. Komercbankas šādus saimnieciskās darbības veicējus kreditē ierobežoti, lielai daļai no tiem nav izveidojusies pietiekama kredītvēsture, tie ir darbības sākotnējā posmā, kad nav vēsturisko ienākumu un klientu loka, kā arī pietiekama aizdevuma nodrošinājuma. Viena no galvenajām problēmām, ar kurām saskaras jaunie lauksaimnieki, uzsākot savu saimniecisko darbību, ir nodrošinājums ar galveno ražošanas līdzekli zemi, jo ir nepieciešami ievērojami līdzekļi tās iegādei īpašumā, bet nomas gadījumā pastāv risks, ka reālais zemes īpašnieks var izlemt priekšlaikus lauzt nomas līgumu.
Lai sekmīgi uzsāktu saimniekošanu un izveidotu konkurētspējīgu uzņēmumu, jaunajam lauksaimniekam atkarībā no nozares ir nepieciešami vismaz 20–100 ha LIZ, kas finansiāli prasa 56 līdz 283 tūkst. EUR.

Iedzīvotāju skaits laukos un pilsētās pēc dzimuma

 

Lauku saimniecības vadītāju sadalījums pa vecuma grupām un dzimumiem 2020. gadā: 18–44 gadu vecumā ir 11 536 vīrieši un 7259 sievietes, savukārt vecuma grupā no 45 līdz 65 gadiem un vairāk ir 32 840 vīriešu un 31 751 sieviete.

Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2020. gadā bija 45,9 tūkst. vīriešu un 18,4 tūkst. sieviešu, 2021. gadā – attiecīgi 42,0 un 16,4, savukārt 2022. gadā – 40,9 un 19,0 tūkstoši.

Nodarbinātības līmenis (%) pilsētās un lauku teritorijās vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem pamazām palielinās: 2021. gadā pilsētās bija 71,1 % un lauku teritorijās – 67,2 %, savukārt 2022. gadā attiecīgi – 72,2 % un 69,5 %.

15–29 gadus veci jaunieši, kas nestrādā un nemācās, pēc dzimuma laukos un pilsētās (īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā, %)

2021. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 418 tūkstoši jeb 22,5 % iedzīvotāju – par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā.
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Vidzemē (36,2 %) un Latgalē (34,6%), bet vismazākais – Rīgā (15,9 %) un Pierīgā (16,6 %). Kurzemē nabadzības riskam bija pakļauti 27,8 % iedzīvotāju un Zemgalē – 21,0 % iedzīvotāju.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu sastāvs vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli (euro mēnesī) 2019. gadā lauku teritorijās bija 514,51 euro, 2020. gadā – 573,24 euro un 2021. gadā – 604,40 euro. Savukārt pilsētās ienākumi attiecīgajos gados bija 614,19, 656,86 un 711,04 euro mēnesī.

Ievērojot visus iepriekšminētos apsvērumus, izvērtējot pašreizējā LAP īstenošanas gaitā sasniegtos rādītājus un secinot, ka noteiktā summa (40 000 EUR) bija pietiekama, lai piesaistītu pietiekami daudz iesnieguma iesniedzēju, ir nepieciešams piemērot atbalsta summu 40 tūkst. EUR.
Noteikumu projektā noteiktas projekta iesniedzējam izvirzāmās prasības, atbalstāmās darbības, publiskā finansējuma veids un apmērs, pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti, paredzot šādus nosacījumus atbalsta saņemšanai:
1) atbalsta pretendents nav vecāks par 40 gadiem;
2) pirmo reizi dibina, pārņem vai manto saimniecību kā īpašnieks;
3) nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs ilgāk nekā piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;
4) iegūta augstākā vai vidējā profesionālā lauksaimniecības izglītība vismaz 320 stundu apjomā (var apgūt līdz darījumdarbības plāna pabeigšanai);
5) gada apgrozījums nepārsniedz 150 000 EUR;
6) atbalsta pretendents izstrādā darījumdarbības plānu, ko sagatavo vismaz diviem līdz četriem gadiem, bet ne ilgākam laikposmam kā līdz 2029. gada 30. jūnijam.

Darījumdarbības plānā jāparedz noteikti mērķi un rādītāji – palielināt apgrozījumu vai ražošanas resursu, vai apjomu no lauksaimniecības produktu ražošanas; palielināt ražošanas efektivitāti vai citus izaugsmes rādītājus, kas saistīti ar konkurētspēju vai produktivitāti.

Atbalsta apmērs darījumdarbības plāna īstenošanai ir 40 000 EUR, un nav nepieciešams līdzfinansējums. Maksājums tiek izmaksāts divās daļās: pirmais maksājums 80 % apmērā – pēc darījumdarbības plāna apstiprināšanas par ilgtermiņa ieguldījumiem, ko apliecina priekšapmaksas rēķini vai citi darījumus apliecinoši dokumenti, un gala maksājums 20 % apmērā – pēc darījumdarbības plānā paredzēto darbību pilnīgas pabeigšanas.

Iegūt izglītību lauksaimniecībā gados jaunais lauksaimnieks varēs līdz darījumdarbības plāna beigām, tātad četru gadu laikā.

Atbalsts ir attiecināms uz piena lopkopības nozari. Situācijā, kad lauku saimniecības esošā piena nozare tiek pārorientēta uz citu nozari, izmantojot šo atbalstu, ir pieļaujama tikai pāreja uz citu lopkopības veidu, nevis, piemēram,uz graudkopības nozari.  

Iesniegtie projektu iesniegumi sākotnēji tiks sarindoti atbilstoši noteikumu projekta pielikumā minētajiem projektu atlases kritēriju punktiem, kuri ir izskatīti un apstiprināti KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam Uzraudzības komitejā. Prioritāri atbalstu var saņem tie atbalsta pretendenti, kas ieguvuši lielāku punktu skaitu projektu atlasē un atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Lielāks punktu skaits tiek piešķirts šādos kritērijos: saimniecības pamatdarbības nozare ir augļkopība, dārzeņkopība; zems iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā saimniecības novadā; atbalsta pretendents savā saimniecībā īsteno vides un klimata intervences; augstākā izglītība lauksaimniecībā; īpašumā vairāk nekā 51 % zemes; saimniecība strādā bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā un saimniecības dalība kooperatīvā.