Anotācija

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 10. februāra rīkojumu Nr.79 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” vispārējo stratēģisko mērķi” Ministru kabinets ir noteicis, ka Jūras administrācijas stratēģiskais mērķis ir nodrošināt tādu pakalpojumu sniegšanu un uzņēmuma darbību, kas veicina Eiropas reģiona mērogā konkurētspējīgas jūrniecības nozares izaugsmi, ilgtspēju un attīstību, piemērojot augstus vides, drošības un aizsardzības standartus.
Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmās daļas 15.- 17.punktā ietverto deleģējumu Jūras administrācija veic šādus valsts pārvaldes uzdevumus:
- kontrolē un veic dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;
- atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģeotelpisko informāciju iegūst, apkopo un uztur Latvijas ūdeņu (jūras un ostu) ģeotelpiskos datus un pamatdatus (jūras ģeotelpisko informāciju);
- organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;
- publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī veic kuģošanas drošības informācijas analīzes un izziņošanas nacionālā koordinatora pienākumus.
Jūras administrācijas veiktie mērījumi un navigācijas publikācijas tiek uzskatītas par oficiāliem Latvijas Republikas hidrogrāfiskiem mērījumiem navigācijas publikācijām.
Atbilstoši Jūras administrācijas vidēja termiņa darbības stratēģijas 2023. – 2027. gadam projektam viens no Jūras administrācijas mērķiem ir nodrošināt kvalitatīvus, augstas precizitātes un uzticamus jūras ģeotelpiskos datus, tai skaitā, attīstīt un modernizēt tehnoloģisko sistēmu bāzi, lai nodrošinātu kvalitatīvus, starptautiskiem standartiem atbilstošus hidrogrāfiskos mērījumus un ģeodēziskos datus, iegādājoties daudzstaru dziļumu mērījumu kompleksu hidrogrāfijas  kuģim “Kristiāns Dāls” 2023. gadā.
Šobrīd Jūras administrācijas rīcībā ir divas daudzstaru eholotes mērījumu sistēmas. Viena sistēma ir uzstādīta uz mērījumu kutera “Sonārs” un pārsvarā tiek izmantota dziļumu mērījumu veikšanai ostās un Rīgas jūras līcī. Otra daudzstaru eholotes mērījumu sistēma ir uzstādīta uz hidrogrāfijas kuģa “Kristiāns Dāls” un pārsvarā tiek izmantota darbiem atklātā jūrā un nodrošina līdz pat 90% no kopējā uzmērīto dziļumu apjoma (tādejādi nodrošinot 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1988. gada protokolā (SOLAS konvencija) noteiktā piekrastes valsts pienākuma izpildi).
Pašreiz Jūras administrācijas rīcībā esošā kompānijas “Teledyne Reson” izgatavotā daudzstaru eholotes mērījumu sistēma (multi–beam echosounder system, turpmāk – MBES) “SeaBat 7101” tika iegādāta 1998. gadā un daļēji atjaunota 2009. gadā. MBES “SeaBat 7101” vairs neatbilst tādām tehniskajām prasībām, lai nodrošinātu kvalitatīvus un Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas (IHO) S–44 standarta jaunākajām prasībām atbilstošus dziļuma un hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos – darbu atklātā jūrā ar palielinātu ātrumu lielā dziļumā un pie palielinātas viļņošanās. IHO hidrogrāfisko mērījumu standarta S-44 jaunākais - 6.0.0 izdevums, kas publicēts 2020. gada septembrī, ir starptautiski atzīts standarts, kuru izmanto hidrogrāfijas dienesti un nozares pārstāvji visā pasaulē kā rokasgrāmatu un pamatdokumentu hidrogrāfisko mērījumu plānošanā un izpildē, lai nodrošinātu mērījumu kvalitāti un uzlabotu kuģošanas drošību. S-44 jaunākajā 6.0.0 izdevumā, salīdzinot ar iepriekšējiem izdevumiem, ir noteiktas jaunas – stingrākas prasības hidrogrāfisko mērījumu rezultātiem, palielinot prasības  mērījumu precizitātei, zemūdens objektu noteikšanai, kvalitātes kontrolei un mērījumu rezultātu izšķirtspējai. Jūras administrācijas izmantotā daudzstaru eholotes mērījumu sistēma MBES “SeaBat 7101” ir nolietota un arvien biežāk ir nepieciešamas remonts. Saskaņā ar sistēmas ražotāja kompānijas “Teledyne Reson” sniegto informāciju, šai sistēmai vairs nav pieejamas rezerves daļas un sistēmas remonts lielāku bojājumu gadījumā nav iespējams pat ražotāja rūpnīcā.
Ņemot vērā hidrogrāfijas kuģa “Kristiāns Dāls” dziļumu mērījumu aparatūras kompleksa nolietojumu un, lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu kvalitatīvu dziļuma mērījumu veikšanu, Jūras administrācijai ir nepieciešams iegādāties jaunu daudzstaru eholotes mērījumu sistēmu, pilnībā nomainot sistēmas procesoru, iegādājoties modernizētu akustisko antenu un  pozicionēšanas sistēmu. Tādējādi tiktu nodrošināti daudz augstākas kvalitātes un precizitātes mērījumi.
Ievērojot minēto, daudzstaru dziļumu mērījumu kompleksa iegāde Jūras administrācijas hidrogrāfijas  kuģim ir ļoti nozīmīga Jūras administrācijai, lai nodrošinātu augstu mērījumu kvalitāti attiecībā uz tai deleģētajiem pārvaldes uzdevumiem mērījumu un navigācijas publikāciju sagatavošanā.
Ņemot vērā minēto, Jūras administrācijas valde 2022. gada 26. septembrī (protokols Nr. 19, lēmums Nr.1) pieņēma lēmumu par daudzstaru dziļumu mērījumu sistēmas iegādes iepirkuma uzsākšanu. Saskaņā ar Jūras administrācijas valsts kapitāla daļu turētāja Satiksmes ministrijas 2022. gada 2. decembra lēmumu (protokols Nr. 7, lēmums Nr. 2) ir izteikta piekrišana par daudzstaru dziļumu mērījumu sistēmas iegādes iepirkuma uzsākšanu. Attiecīgais iepirkums ir izsludināts 2023. gada 28. martā. Plānotās izmaksas daudzstaru dziļumu mērījumu sistēmas pirkumam, piegādei un uzstādīšanai dokā ir aptuveni 350 000 euro. Precīzas izmaksas būs zināmas iepirkuma procesa noslēgumā.
Jūras administrācijas ieņēmumi no deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem un funkcijām veido aptuveni 90%, savukārt ieņēmumi no brīvā tirgū realizētajiem pakalpojumiem – 10%. Darbojoties valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību statusā, Jūras administrācija nodrošina valsts deleģēto uzdevumu izpildi, nepiesaistot līdzekļus no valsts budžeta, izņemot līdzekļus, kas tiek piešķirti saskaņā ar Satiksmes ministrijas un VSIA “Latvijas Jūras administrācija” 22.12.2021. deleģēšanas līgumu Nr. 2-10/2021-8 “Par Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas turētāja funkciju izpildi”. Tomēr saskaņā ar minēto līgumu piešķirtie līdzekļi ir izmantojami tikai šajā līgumā paredzētajam mērķim, kas nav saistīts ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmās daļas 15.- 17.punktā Jūras administrācijai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu.
Saskaņā ar noteikto kārtību par valsts kapitālsabiedrību grupēšanu, ņemot vērā to ienākumus, Jūras administrācija uzskatāma par valsts atkarīgu nekomerciālu kapitālsabiedrību.
Jūras administrācija nesaņem finansējumu no valsts budžeta. Pamatieņēmumus Jūras administrācijas budžetā (aptuveni 70% no kopējo ieņēmumu apmēra) veido maksa par navigācijas pakalpojumiem, kas sedz izdevumus, kas rodas valsts deleģēto funkciju izpildē. Pārkrauto kravu apjoma būtiskais kritums Latvijas ostās iepriekšējos gados veicināja to, ka Jūras administrācija iepriekšējos gados ir strādājusi ar zaudējumiem. Samazinājums pārkrauto kravu apjomā nozīmē mazāku kuģu skaitu Latvijas ostās, savukārt ostās ienākošo kravas kuģu skaits vistiešākā veidā ietekmē maksas par navigācijas pakalpojumiem apjomu, kas veido pamatieņēmums Jūras administrācijas budžetā.
Sniegto pakalpojumu un produktu kvalitātes uzlabošana ir patstāvīgs Jūras administrācijas ilgtermiņa mērķis un tā īstenošanai nepieciešamas investīcijas, kuras nav iespējams uzkrāt darbojoties tiešā ģeopolitisko svārstību ietekmē (kravu apjomi ostās) un vienlaikus cenšoties saglabāt finansiālo neatkarību.

Lai Jūras administrācija spētu īstenot tās stratēģiskajā mērķī noteiktos uzdevumus un nodrošinātu augstu mērījumu kvalitāti attiecībā uz Jūras administrācijai deleģētajiem valsts  pārvaldes uzdevumiem, Jūras administrācijai nepieciešami līdzekļi daudzstaru dziļumu mērījumu sistēmas iegādei un uzstādīšanai, līdz ar to Satiksmes ministrija ierosina Ministru kabinetam noteikt sadalīt peļņu par 2022.gadu saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64 % apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas un 348 737euro novirzīt Jūras administrācijai   daudzstaru dziļumu mērījumu sistēmas iegādei un uzstādīšanai, lai  nodrošinātu augstu mērījumu kvalitāti un īstenotu Jūras administrācijai valsts deleģētā uzdevuma izpildi. 

Rīkojuma projekts ir izvērtēts no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta viedokļa, un ir secināms, ka Jūras administrācijai nosakāmā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu, jo 348 737 euro no dividendēs sadalītās summas tiks novirzīti Jūras administrācijai daudzstaru dziļumu mērījumu sistēmas iegādei un uzstādīšanai, kas nepieciešama Jūras administrācijai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai. Šie valsts pārvaldes uzdevumi nav saimnieciska darbība, bet ekskluzīvi valsts kompetencē esoši pakalpojumi, kas ir deleģēti Jūras administrācijai. Kā arī, pamatojoties uz Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 17.punktā noteikto, finansējums, kas paredzēts, lai segtu ar valsts funkciju saistītos izdevumus, nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.