Anotācija (ex-ante)

22-TA-2089: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Marijas ielā 4, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā un piektā daļa, likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40.panta pirmā un otrā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta “Par valsts nekustamā īpašuma Marijas ielā 4, Rīgā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) mērķis ir atļaut Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – Ministrija) pārdot izsolē valsts pārvaldes funkciju īstenošanai nepiemērotu valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 004 0001) Marijas ielā 4, Rīgā (turpmāk – nekustamais īpašums).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības 0,1180 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 004 0001) Marijas ielā 4, Rīgā, un divām būvēm – Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolas (būves kadastra apzīmējums 0100 004 0001 001) Marijas ielā 4, Rīgā, un noliktavas (būves kadastra apzīmējums 0100 004 0001 002) Marijas ielā 4, Rīgā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.28296 ir nostiprinātas Latvijas valstij Ministrijas personā.
Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir 909 067 euro.
Zemes vienībai noteiktie lietošanas mērķi: 0901 - Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 0,1036 ha; 0801 - Komercdarbības objektu apbūve 0,0090 ha; 0702 - Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve 0,0015 ha; 1001 - Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 0,0021 ha; 1002 - Noliktavu apbūve 0,0018 ha.
Būvei ar kadastra apzīmējumu 0100 004 0001 001 noteiktais galvenais lietošanas veids: 1263 - Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas.
Būvei ar kadastra apzīmējumu 0100 004 0001 002 noteiktais galvenais lietošanas veids: 1252 - Noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi.
Nekustamā īpašuma apgrūtinājumi:
7312060100 - ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi 0,0025 ha;
7312050201 - ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0072 ha;
061001 - Rīgas elektrotīkliem piederošs ievads 0,00 ha;
7314010302 - valsts nozīmes mākslas pieminekļa teritorija un objekti 0,1180 ha.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs jānodrošina tā uzturēšanu atbilstoši likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktajam, kā arī būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Nekustamais īpašums ir bez parādu saistībām un aizlieguma atzīmēm, nekustamais īpašums nav iznomāts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums šobrīd netiek izmantots, tomēr, lai nodrošinātu tā saglabāšanu un aizsardzību no negatīvas ārējās vides iedarbības, t.sk. no trešo personu ļaunprātīgas rīcības, nekustamais īpašums ir nodots pārvaldīšanā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums" (turpmāk - RTRIT). Nepietiekamo finanšu resursu un neprofesionālas apsaimniekošanas rezultātā turpinās pazemināties nekustamā īpašuma vērtība un konkurētspēja nekustamā īpašuma tirgū. Ņemot vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā ietverto principu, ka rīcībai ar valsts finanšu līdzekļiem un mantu jābūt lietderīgai, papildu līdzekļu ieguldīšana nekustamajā īpašumā, kuru iestāde savu funkciju izpildei neplāno izmantot, nav lietderīga un neietilpst ne Ministrijas, ne tās padotībā esošo iestāžu funkcijās. 
Ministrija ir izvērtējusi un secinājusi, ka nekustamais īpašums arī turpmāk nebūs nepieciešams ne Ministrijas, ne tās padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai, līdz ar to, lai novērstu finanšu un administratīvo resursu nelietderīgu ieguldīšanu, Ministrija par lietderīgāko rīcību ar nekustamo īpašumu uzskata tā pārdošanu.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts paredz virzīt atsavināšanai un pārdot izsolē valsts pārvaldes funkciju īstenošanai nevajadzīgo nekustamo īpašumu, atļaujot atsavināšanas procedūru organizēt Ministrijai.
Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 78.panta otrās daļas 7.punktu Rīgas pilsētas pašvaldībai nav pirmpirkuma tiesību uz nekustamo īpašumu, jo pašvaldības pirmpirkuma tiesības neattiecas uz nekustamo īpašumu, kurš tiek pārdots labprātīgā vai piespiedu izsolē.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kuras saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Minētais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad tiek atsavināta apbūvēta zeme. Ievērojot minēto, nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20.panta nosacījumiem. Šāds nosacījums jāparedz nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Rīkojuma projekts paredz Ministrijai uzdevumu nodot pircējam nekustamo īpašumu 30 dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas ar attiecīgu nodošanas un pieņemšanas aktu. 30 dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu īstenot noteiktas darbības noteiktos termiņos, kas atbilst attiecīgiem nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Minētā iemesla dēļ nekustamā īpašuma pirkuma līgumā jāparedz nosacījums, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs izsniedz pircējam 30 dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Rīkojuma projekts paredz uzdevumu Ministrijai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par apropriācijas palielināšanu Ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Jebkurš tiesību subjekts
Ietekmes apraksts
Ja MK noteikumu Nr.109 12.punktā noteiktajā kārtībā netiks izmantotas attiecīgās tiesības, tad jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja un kura vēlas piedalīties izsolē, varēs iegādāties nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
  • Jebkurš tiesību subjekts
Ietekmes apraksts
Ja MK noteikumu Nr.109 12.punktā noteiktajā kārtībā netiks izmantotas attiecīgās tiesības, tad jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja un kura vēlas piedalīties izsolē, varēs iegādāties nekustamo īpašumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildu līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Rīkojuma projektu īstenos Ministrija par saviem līdzekļiem, ar nekustamā īpašuma īpašnieka maiņu saistītie izdevumi tiks segti no nekustamā īpašuma ieguvēja līdzekļiem.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un MK noteikumu Nr.109 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas tiks ieskaitīti valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kāda tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo nav iespējams noteikt nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, tāpēc ka nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc rīkojuma projekta pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40.panta otro daļu Ministrija lūgs Ministru kabinetu atļaut palielināt Ministrijai apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 50% apmērā no valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas. Minētos līdzekļus plānots izmantot RTRIT infrastruktūras uzlabošanai (remontdarbiem, teritorijas labiekārtošanai, iekārtu un aprīkojuma iegādei mācību procesa nodrošināšanai), kā arī Ministrijas infrastruktūras uzlabošanai un dikitalizācijai.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Ar rīkojuma projektu netiek mainīts normatīvais regulējums, kā arī tas neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Līdz ar to sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes rīkojuma projekta izstrādē netika organizētas (Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punkts).
Rīkojuma projekta būtība skar Ministru kabineta kompetenci lemt par to, vai atļaut nekustamā īpašuma atsavināšanu. Rīkojuma projektā risinātie jautājumi neparedz pārmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības intereses.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Rīkojuma izpilde neietekmē pārvaldes funkcijas un uzdevumus, tās netiek paplašinātas vai sašaurinātas. Jaunas institūcijas saistībā ar rīkojuma projekta izpildi netiek radītas, un rīkojuma projekts neparedz arī esošu institūciju likvidāciju vai reorganizāciju. Rīkojuma izpildi var nodrošināt esošajās institūcijās ar tām pieejamiem resursiem.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk