Anotācija

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta septītā daļa nosaka, ka publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu un Kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunktu un 7.panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets. Lēmumā ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4.panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi.

LVS loma standartizācijā un vispārējais stratēģiskais mērķis
Standartizācijas produktu un pakalpojumu sniegšanas nepieciešamība izriet no produktu, procesu un pakalpojumu atbilstības pilnveidošanas to paredzētajiem mērķiem, tirdzniecības tehnisko barjeru novēršanas un tehnoloģiskās sadarbības veicināšanas. Standartizācijas darba rezultāti ietver standartu izstrādāšanu, publicēšanu un izplatīšanu. LVS īsteno valsts politiku standartizācijas jomā, kā arī attīsta standartizācijas sistēmas darbību valstī kopējās kvalitātes infrastruktūras nodrošināšanai. Tā ir viena no Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 26.04.00 "Atbilstības novērtēšana un kvalitātes nodrošināšana" izpildītājām. Latvijas dalība ES paredz pienākumu kā biedram tikt pārstāvētam Eiropas un starptautiskajās standartizācijas organizācijās. Dalības maksa biedra statusā tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem.

LVS pamatdarbības virzieni ietver:
– standartu izstrādi, kas ietver nacionālo standartu izstrādi standartizācijas tehniskajās komitejās, Eiropas un starptautisko standartu reģistrāciju, tajā skaitā, tulkošanu, kā arī dalību Eiropas un starptautisko standartizācijas organizāciju darbā;
– standartu izplatīšanu, kas ietver standartizācijas dokumentu tirdzniecību elektroniskā un papīra formātā, standartu lasītavas nodrošināšanu privātajiem un korporatīvajiem klientiem, kā arī standartizācijas informācijas izplatīšanu ar mērķi vairot sabiedrības izpratni par standartizācijas procesiem. LVS standartu izplatīšanas procesa ietvaros tiek uzturēta aktuālā informācija par atsaucēm uz Latvijas standartiem likumdošanas aktos: (a) Latvijas Republikas likumos un Ministru kabineta noteikumos – tiešās atsauces un piemērojamo standartu saraksti; (b) ES saskaņoto harmonizēto standartu saraksti.

Standartizācijas sistēma un standarti ir atzīti kā viens no stūrakmeņiem ES vienotajam tirgum un globālajai konkurētspējai. Standarti palīdz ražotājiem nodrošināt ražojumu un pakalpojumu sadarbspēju, samazināt izmaksas, uzlabot drošību un sekmēt inovācijas. Standarti nozīmē pārliecību, ka ražojums vai pakalpojums atbilst paredzētajam mērķim, ir drošs un nekaitēs ne cilvēkam, ne videi. Atbilstība saskaņotajiem standartiem garantē ražojumu atbilstību ES tiesību aktiem. Ņemot vērā inovāciju straujo tempu, ES vērienīgos zaļos un digitālos mērķus un tehnoloģisko standartu ietekmi uz ES demokrātiskajām vērtībām, standartizācijai tiek pieiets arvien stratēģiskāk. ES vērienīgās ieceres izveidot noturīgu un klimatneitrālu aprites ekonomiku nevar sasniegt bez Eiropas standartiem. Eiropas Komisija 2022.gada 2.februārī publicēja Standartizācijas stratēģiju, kuras mērķis ir stiprināt ES globālo konkurētspēju, veicināt noturīgu, zaļu un digitālu ekonomiku un nostiprināt demokrātiskas vērtības tehnoloģiju lietojumos. LVS kā nacionālajai standartizācijas institūcijai un kā biedram Eiropas un starptautiskajās standartizācijas organizācijās būs aktīvi jālīdzdarbojas standartizācijas sistēmas attīstībā gan nacionālā, gan Eiropas līmenī, lai sasniegtu ES līmenī izvirzītos mērķus veicināt noturīgu, zaļu un digitālu vienoto tirgu.

LVS ar Ministru kabineta 2018.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.558 "Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" vispārējo stratēģisko mērķi" un, pamatojoties uz Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1.panta pirmās daļas 18.punktu un 7.pantu, ir noteikts šāds stratēģiskais mērķis – nodrošināt sabiedrībai pieejamus un uzticamus standartizācijas pakalpojumus, organizējot Latvijas nacionālo standartu izstrādi un Eiropas un starptautisko standartu reģistrāciju atbilstoši starptautiskajiem standartizācijas principiem, novēršot tirgus nepilnību un sekmējot Latvijas uzņēmumu produktivitāti, konkurētspēju, eksportspēju un iekļaušanos globālajās vērtību ķēdēs.

Balstoties uz vispārējo stratēģisko mērķi, tika izstrādāta LVS vidēja termiņa darbības stratēģija 2020.-2023.gadam. 2024.gadā un 2025.gadā Ekonomikas ministrija kā LVS valsts kapitāla daļu turētājs apstiprināja LVS finanšu un nefinanšu mērķus, kuros ir ietverti rezultatīvie radītāji attiecīgi 2024.gadam un 2025.gadam. Apstiprinot LVS finanšu un nefinanšu mērķus 2024.gadam un 2025.gadam, ņemtas vērā Ekonomikas ministrijas kā LVS kapitāla daļu turētāja izteiktās gaidas (2024.gada 13.februārī apstiprinātā gaidu vēstule) attiecībā uz LVS darbības virzieniem, prioritātēm un sasniedzamajiem mērķiem 2024.-2028.gada vidēja termiņa darbības stratēģijas periodā. LVS vidēja termiņa stratēģijas projekts atbilstoši Ekonomikas ministrijas 2024.gada 13.februāra gaidu vēstulei tiks sagatavots un apstiprināts pēc šī rīkojuma pieņemšanas Ministru kabinetā.

LVS sniegtie standartizācijas produkti un pakalpojumi
Standartu izstrāde
LVS produkti ir Latvijas nacionālie, Eiropas (CEN, CENELEC, ETSI) un starptautiskie (ISO un IEC) standarti un citi standartizācijas dokumenti, tai skaitā tehniskie ziņojumi un specifikācijas, standartu grozījumi un koriģējumi. LVS datubāzē 2024.gadā LVS reģistrēti 1 409 standartizācijas dokumenti, no kuriem 1 332 ir Eiropas standarti, 20 starptautiskie standarti un 28 tulkojumi latviešu valodā. Izstrādāti un reģistrēti 28 nacionālie standarti un 1 nacionālā standarta koriģējums. LVS vietnē publicēti 38 piemērojamo standartu saraksti un saites uz Ministru kabineta noteikumiem, kuros ir tiešas vai netiešas atsauces uz standartiem. Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) reģistrētajiem būvspeciālistiem 2024.gadā nodrošināta piekļuve vairāk nekā 33 800 Latvijas standartu tiešsaistes lasīšanai, un lasītava izmantota 76 391 reizes. 2024.gadā LVS izveidojusi saskaņoto standartu lasītavu, nodrošinot piekļuvi Eiropas standartu nacionālajām publikācijām.

Piedalīšanās standartizācijas procesos ir atvērta visām pusēm, kuras tieši vai netieši skar attiecīgā darbība, un tiem, kas aktīvi iesaistās tehniskajās komitejās, ievērojot attiecīgos noteikumus. Standartu izstrāde balstās ilgtspējīgas attīstības principā, īstenojot sabiedrības gaidas un ietverot visu ieinteresēto pušu, tostarp potenciāli nepietiekami pārstāvēto, iesaisti standartu izstrādē, līdz ar to:
– piedalīšanās standartu izstrādē ir atvērta visos standartu izstrādes posmos jebkurai ieinteresētajai pusei;
– tiek veicināta ieinteresēto pušu, tostarp potenciāli nepietiekami pārstāvēto, piemēram, MVU un sabiedrības interešu pārstāvju, līdzdalība standartizācijas procesos;
– tiek noskaidrotas un ņemtas vērā visu ieinteresēto pušu vajadzības, lai veicinātu iesaistīšanos un interešu pārstāvību;
– tiek nodrošināta atbilstoša pārstāvība un pieredzes apmaiņa nacionālajās tehniskajās komitejās, lai veicinātu konsensu visu ieinteresēto pušu starpā;
– tiek nodrošināta ieinteresēto pušu pienācīga pārstāvība uz standartizācijas darbu attiecināmajās pārvaldes struktūrās.

Ieinteresēto pušu daudzveidība un iesaiste standartizācijas procesos ir būtiska nacionālo interešu pilnīgai pārstāvībai Eiropas un starptautiskā līmenī. LVS reģistrētas 49 Latvijas standartizācijas tehniskās komitejas (turpmāk – LVS/STK) un 7 darba grupas. LVS/STK uzdevumi ietver Latvijas nacionālo standartu un nacionālo pielikumu izstrādi, kā arī Latvijas nacionālo standartu pārskatīšanu ne retāk kā reizi 5 gados, veicot tajos nepieciešamās izmaiņas vai atceļot, ja tie ir pretrunā Eiropas standartiem vai netiks aktualizēti saskaņā ar situāciju nozarē. Tāpat LVS/STK veic Eiropas un/vai starptautisko standartu reģistrēšanu ar tulkojuma metodi, pārstāv nacionālās intereses Eiropas un/vai starptautisko standartizācijas tehnisko spoguļkomiteju darbā, kā arī izstrādā nacionālo viedokli par spoguļkomiteju Eiropas un starptautisko standartu projektiem, kas ir aptaujas un balsošanas stadijā. Lai sekmētu vienotu izpratni par standartos izmantotajiem terminiem un nodrošinātu to konsekventu izmantošanu, LVS/STK saskaņo terminoloģiju STK darbības sfēras standartos. Tāpat LVS/STK informē ieinteresētās puses par pārstāvētās STK darbību un sadarbojas ar nozares ministriju izstrādājamo, reģistrējamo un piemērojamo nacionālo standartu sarakstu izveidē Ministru kabineta noteikumu prasību izpildei. LVS pastāvīgi piesaista jaunas dalīborganizācijas un tās pārstāvošos ekspertus dalībai LVS/STK. LVS/STK dalībnieku kategorijas un to procentuāls iedalījums:
– Privātais sektors (MVU) – 49,7%
– NVO (asociācijas u.c.) – 6,6%
– Zinātnes institūcijas (pētniecība, izglītība) – 10,5%
– Valsts kapitālsabiedrības – 11,9%
– Valsts pārvaldes institūcijas – 11,3%

Standartu izplatīšana
Atbilstoši Standartizācijas likuma 7.pantam un 9.pantam LVS ir vienīgā institūcija Latvijā, kas ir tiesīga reģistrēt, publicēt un izplatīt Latvijas nacionālos un Latvijas standarta statusā reģistrētos starptautiskos un Eiropas standartus. Dalības līgumi starptautiskajās un Eiropas standartizācijas organizācijās un citi publikāciju izplatīšanas noteikumi LVS piešķir ekskluzīvas tiesības Latvijas teritorijā un neekskluzīvas tiesības citu valstu teritorijās šo standartizācijas organizāciju publikāciju izplatīšanai, reproducēšanai, tulkošanai un cenu noteikšanai, stingri ievērojot katras izdevējorganizācijas noteiktās prasības.

LVS maksas pakalpojumi ietver Latvijas un ISO standartu pārdošanu LVS vietnē elektroniskā vai papīra formātā, Latvijas standartu pārdošanu LVS vietnē 24 stundu tiešsaistes lasīšanai, IEC standartu pārdošanu un citu standartu pasūtīšanu pēc pieprasījuma, kā arī individuālus līgumus par standartu tiešsaistes lasītavas un/vai bibliotēkas abonēšanu, kā arī standartu reproducēšanu un/vai izplatīšanu. Bezmaksas jeb LVS finansētie pakalpojumi ietver LVS standartu lasītavu (Latvijas, ISO, IEC un ETSI standarti), tiešsaistes piekļuves nodrošināšanu elektroniskajiem Latvijas standartiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atbilstoši Obligāto eksemplāru likuma prasībām, kā arī individuālas ierobežota laika tiešsaistes lasītavas LVS/STK ekspertiem, standartu tulkojumu ekspertiem, noteiktai mērķauditorijai izglītības u.tml. nolūkiem. Kopš 2024.gada jūnija izveidota saskaņoto standartu tiešsaistes lasītava piekļuvei Eiropas standartu nacionālajām publikācijām reģistrēta lietotāja tiešai informēšanai lasīšanas formātā saskaņā ar 2024.gada 5.marta ES Tiesas spriedumu lietā C-588/21 P par publisku piekļuvi saskaņotajiem (harmonizētajiem) standartiem saskaņā ar Regulu 1049/2001. LVS nodrošina standartizācijas informācijas izplatīšanu, tai skaitā LVS vietnē (informācija par Latvijas standartiem likumdošanas atbalstam, Latvijas standartu tiešsaistes katalogs, Latvijas standartu priekšapskate, standartu monitorings, Latvijas standartu koriģējumu (AC) pilna teksta lasīšana), sociālo tīklu kontos (Facebook, X/Twitter), LVS, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja (LATAK) e-mācību platformā http://moodle.lvs.lv, standartizācijas dokumentu projektu komentēšanas vietnē http://viedoklis.lvs.lv/, sniedz konsultācijas un palīdzību bibliogrāfisko un citu resursu izmantošanā klātienē, pa telefonu vai e-pastu.

Kopš 2017.gada vērojams pieprasīto LVS standartizācijas dokumentu skaita pieaugums, kas apliecina standartizācijas jautājumu aktualitāti Latvijas uzņēmēju un citu ieinteresēto pušu vidū.

Klienti
Standartizācijas produktu un pakalpojumu patiesā labuma guvēji ir uzņēmēji un sabiedrība kopumā. Standartizācijas produkti un pakalpojumi komersantiem sniedz iespēju kļūt par pilnvērtīgiem dalībniekiem un partneriem globālajās produktu un tehnoloģiju attīstības vērtību ķēdēs un digitālajā ekonomikā, samazinot tirdzniecības tehniskās barjeras, kā arī pārvarot patērētāju aizspriedumus par produktu vai pakalpojumu kvalitāti un izcelsmi. Vienlaikus standarti veicina savstarpēju uzticēšanos starp politikas veidotājiem, ražotājiem, izplatītājiem un patērētājiem par produktiem, pakalpojumiem un noteiktiem procesiem bez nepieciešamām specifiskām zināšanām par konkrēto produktu, pakalpojumu vai procesu.

LVS mērķa klientu segmenti jeb standartu lietotāji ir:
– patērētāji;
– ražotāji (uzņēmēji);
– zinātniskie darbinieki;
– augstākās izglītības iestādes;
– patērētāju interešu aizsardzības organizācijas;
– nevalstiskās organizācijas (asociācijas, biedrības);
– Ekonomikas ministrija un citas valsts pārvaldes institūcijas;
– sertifikācijas, testēšanas, akreditācijas, uzraudzības organizācijas;
– citas organizācijas, kas savā darbībā ietver standartu izstrādi un lietošanu.

Saskaņā ar starptautiskajiem standartizācijas principiem un ES likumdošanu attiecībā uz standartizāciju, efektīvai standartizācijas procesu nodrošināšanai nepieciešama pēc iespējas daudzveidīgāku ieinteresēto pušu iesaiste, lai pilnībā tiktu pārstāvētas to intereses. 2016.gada 14.oktobrī starp ieinteresētajām pusēm tika parakstīts Saprašanās memorands "Par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas attīstību tautsaimniecības konkurētspējas un inovāciju veicināšanai". Memoranda mērķis ir sniegt iespēju Latvijas nevalstiskajām organizācijām un to biedriem iesaistīties standartu izstrādes procesā, vienoties par kopīgu stratēģiju un prioritātēm standartizācijā, kopīgi strādāt pie nacionālās standartizācijas institūcijas jauna organizatoriskā modeļa izveides, kā arī veicināt izpratni par standartizācijas jautājumiem un ieguvumiem un veicināt standartu izmantošanu valsts politiku atbalstam. Memorands tika parakstīts starp LVS, Ekonomikas ministriju un no privātā sektora pārstāvjiem – vairākām nevalstiskajām organizācijām, tai skaitā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (turpmāk – LTRK), Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Biznesa savienību, kā arī citām organizācijām.

LVS pieeja nepārtrauktai darbības uzlabošanai un pakalpojumu satura paplašināšanai sekmē klientu loka paplašināšanos. LVS sistemātiski veic neatkarīgas klientu aptaujas, kas nodrošina atgriezenisko saiti. Analizējot aptauju datus, tiek iegūta informācija, kas palīdz novērtēt LVS sniegumu, saskatīt un formulēt pilnveidošanās iespējas, kā arī sniedz informāciju turpmākās darbības prioritāšu noteikšanā. Ņemot vērā digitalizācijas attīstību, informācijas sistēmas uzturēšana un pilnveidošana, ar mērķi nodrošināt lietotājiem kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību, ir viena no augstākajām LVS prioritātēm. LVS standartu izstrādes un tirdzniecības procesi galvenokārt notiek LVS tiešsaistes sistēmā, līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt stabilu un uzticamu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru, kā arī uzturēt LVS sistēmas savietojamību ar Eiropas un starptautisko standartizācijas organizāciju datubāzēm, tai skaitā uzlabojot esošās datu plūsmas, ieviešot jaunus tiešsaistes koprades tīklus, kā arī esošo publisko e-resursu, piemēram, vietnes lvs.lv, funkcionalitātes, pieejamības un satura attīstības risinājumus.

LVS standartizācijas produktu un pakalpojumu cenu politika
LVS produktu un pakalpojumu cenas tiek veidotas saskaņā ar starptautisko un Eiropas standartizācijas organizāciju cenu noteikšanas principiem. Latvijā standartu pārdošanas politiku, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, veido, ņemot vērā valstu ekonomisko situāciju un pirktspēju. Standartu cenas Latvijā ir vienas no zemākajām ES. Standartu izplatīšanas maksa nosakāma tā, lai tā veicinātu standartu iegādāšanos un neatturētu no to izmantošanas.

Latvijas standartu statusā reģistrēto standartu autortiesības pieder šo standartu izdevējorganizācijām. Latvijā pārsvarā tiek piemēroti un Latvijas standarta statusā reģistrēti starptautisko standartizācijas organizāciju (ISO un IEC) un Eiropas standartizācijas organizāciju (CEN, CENELEC un ETSI) standarti. Iestāšanās līgumi starptautiskajās un Eiropas standartizācijas organizācijās LVS deleģē tiesības izplatīt tikai Latvijas standartu statusā reģistrētos standartus, bet aizliedz standartu tekstus izplatīt bez maksas un uzliek pienākumu rūpēties par starptautisko un Eiropas standartu lietošanas autortiesību ievērošanu Latvijā.

Standartu pārdošana finansē standartu izstrādes procesu, tādējādi autortiesību aizsardzība ir būtiska starptautiskās standartizācijas sistēmas ilgtspējīgai attīstībai. Standartu lietotāji, standartus reproducējot, izplatot tos tālāk, gan apzināti, gan neapzināti pārkāpj autortiesības. Tas ne tikai rada zaudējumus standartizācijas organizācijām, bet arī pakļauj briesmām arī standartu lietotājus, jo pastāv risks, ka nelegāli iegūtais standarts ir viltots, tīši vai netīši grozīts.
Autoratlīdzībai ir jābūt papildus ieņēmumiem un jāveicina standartu plašāka izmantošana. Autoratlīdzības aprēķinam par pamatu tiek ņemta attiecīgā standarta elektroniskā formāta cena saskaņā ar standarta izdevējorganizācijas standartu izplatīšanas cenrādi. Atkarībā no piekļuves veida un nolūka tiek piemērotas atlaides (atlaides koeficients), kas var tikt samazinātas vai palielinātas, ņemot vērā krājuma saturu un mērķauditoriju (piemēram, studentiem), LVS ekonomisko ieguvumu vai iespējamos zaudējumus u.tml. Standartu cenu nosaka standarta lappušu skaits un izvēlētais licences veids.

Valsts līdzdalības saglabāšanas izvērtējums
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas prasībām, publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Ar nolūku nodrošināt nacionālās standartizācijas sistēmas stabilitāti un uzticamību, valstij nepieciešams nodrošināt sabiedrībai nozīmīgu standartizācijas produktu un pakalpojumu sniegšanu un līdzdarboties standartizācijas procesos Eiropas un starptautiskā līmenī. Standartizācijas procesi nav uzskatāmi par komercdarbību un ir kvalificējami kā darbības sabiedrības kopējo interešu sasniegšanai nozares pašregulācijas ceļā. LVS darbojas sabiedrības kopīgā labuma vārdā, sniedzot uzņēmējiem un sabiedrībai standartizācijas produktus un pakalpojumus, standartu lietotājus nodrošinot ar ticamu standartizācijas informāciju, un tās darbība balstās bezpeļņas principā. Nacionālās standartizācijas sistēmas darbība tiek nodrošināta no valsts dotācijām un LVS pašu ienākumiem, galvenokārt, no standartu tirdzniecības un standartu krājumu tiešsaistes lasīšanas tiesību nodrošināšanas.
LVS paredzamais pašu ieņēmumu īpatsvars kopējajos ieņēmumos, ko galvenokārt veido standartu tirdzniecība un standartu krājumu tiešsaistes lasīšanas tiesību nodrošināšana ir aptuveni 60%, un aptuveni 40% no kopējiem ieņēmumiem veido valsts dotācijas. Ņemot vērā ieņēmumu avotus un klasifikācijas principus, LVS ir klasificējama kā no valsts atkarīga nekomerciāla valsts kapitālsabiedrība. LVS ieņēmumi netiek izmantoti peļņas gūšanai, bet gan nacionālās standartizācijas sistēmas uzturēšanai un attīstībai, kas ir būtiska sabiedrības interesēm un nacionālajai konkurētspējai.

Veicot nacionālo standartu izstrādi, Eiropas un starptautisko standartu reģistrēšanu Latvijas standartu statusā, kā arī nodrošinot Latvijas interešu pārstāvību Eiropas un starptautiskajos standartizācijas procesos, šo darbību rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts attīstībai. Paturot savā īpašumā LVS, valsts rīcībā ir instruments, ar kura palīdzību var nodrošināt sabiedrībai un tautsaimniecībai nepieciešamos standartizācijas produktus un pakalpojumus, kā arī sekmēt Latvijas līdzdalību Eiropas un starptautisko standartu izstrādē, nodrošinot Standartizācijas Regulas (ES) Nr.1025/2012 prasību izpildi, kuru lielo izmaksu un standartizācijas organizāciju noteikto prasību dēļ nespēj nodrošināt citi tirgus dalībnieki. LVS ir vienīgā oficiālā nacionālās standartizācijas organizācija Latvijā, kas, saskaņā ar Standartizācijas likuma 7.pantu, kā arī atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumu Nr.346 "Noteikumi par nacionālo standartizācijas institūciju" 2.punktā noteiktajam, veic nacionālās standartizācijas institūcijas funkcijas. LVS ir uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un tā ir iekļauta vispārējā valdības sektorā.

Ņemot vērā, ka LVS kā nacionālā standartizācijas institūcija ir vienīgā organizācija Latvijā, kas nodarbojas ar nacionālo standartizācijas procesu organizēšanu un standartu izplatīšanu, tā darbojas ierobežotas konkurences apstākļos un novērš tirgus nepilnību, nodrošinot sabiedrības interešu īstenošanu standartizācijas jomā.
Ievērojot minēto, ir pamats secināt, ka LVS komercdarbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1. un 2.punktam, un valsts līdzdalība LVS ir saglabājama arī turpmāk.

Ekonomiskais izvērtējums
Tirgus nepilnība
Neskatoties uz to, ka privātpersonām nav liegts veikt ar standartizāciju saistītu saimniecisko darbību, praksē pastāv būtiska tirgus nepilnība, kas izpaužas sekojoši:
1) Standartizācijas pakalpojumi pēc būtības nav komerciāli pievilcīgi, tiem ir ierobežots peļņas potenciāls un augstas izmaksas.
2) Standartu izstrādei un pārstāvībai nepieciešama specifiska tehniskā ekspertīze, profesionālā pieredze un zināšanas par starptautiskajiem procesiem.
3) Dalība starptautiskajās organizācijās (CEN, CENELEC u.c.) un normatīvo dokumentu izstrāde prasa nemainīgu un stabilu līdzdalību, ko pilnvērtīgi nevar nodrošināt bez valsts atbalsta.

Tādējādi, ņemot vērā, ka LVS kā nacionālā standartizācijas institūcija ir vienīgā organizācija Latvijā, kas nodrošina nacionālo standartizācijas procesu un izplata standartus, tā darbojas ierobežotas konkurences apstākļos. LVS ar savu darbību novērš tirgus nepilnības un veicina sabiedrības interešu ievērošanu standartizācijas jomā.
Šī situācija atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1.punktam un 2.punktam, kas nosaka, ka publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja (1) tiek novērsta tirgus nepilnība, respektīvi, pastāv situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā, kā arī (2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Balstoties uz CSP datiem un ņemot vērā aktuālās makroekeonomiskās prognozes un ģeopolitisko situāciju, turpmākajos gados nav sagaidāma būtiska ekonomiskā izaugsme, kas pozitīvi ietekmētu LVS finanšu līdzekļu pieaugumu. Ievērojot minēto, valsts līdzdalība LVS ir saglabājama arī turpmāk.

Sabiedriskais labums un politikas prioritātes
LVS darbība nodrošina būtisku sabiedrisko labumu, jo:
1) Nodrošina Latvijas tautsaimniecības interešu aizstāvību Eiropas un starptautiskā mērogā;
2) Sekmē eksporta attīstību, samazinot tehniskās barjeras tirdzniecībai;
3) Atbalsta inovāciju ieviešanu un kvalitātes celšanu Latvijas uzņēmumos;
4) Nodrošina vienādas iespējas MVU, kas paši nevar piedalīties starptautiskos standartizācijas procesos.

Atbilstoši Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam, viens no priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības vides veidošanai, kas sekmē Latvijas uzņēmumu eksportspējas pieaugumu, ir kvalitātes, standartu un atzīšanas instrumentu izmantošana starptautiskajā vidē, tostarp standartizācijas un sertifikācijas sistēmas uzlabošana un dalību nodrošināšana starptautiskajās organizācijās.

Finansiālais apsvērums
Lai nodrošinātu nacionālās standartizācijas sistēmas ilgtspēju un sabiedrībai nozīmīgu funkciju izpildi, LVS darbība tiek finansēta gan no pašu ieņēmumiem, gan no valsts budžeta dotācijām. Standartizācija nav uz peļņas gūšanu orientēta komercdarbība, bet gan sabiedrības kopējam labumam veltīta publiska funkcija. Tā aptver tādas jomas kā patērētāju aizsardzība, godīga konkurence, ilgtspējīga būvniecība un valsts interešu pārstāvība starptautiskajās organizācijās.
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, 2025. gadā LVS deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei ir piešķirti 210 617 euro no budžeta apakšprogrammas 26.04.00 “Atbilstības novērtēšana un kvalitātes nodrošināšana”.
Šī būtiskā valsts līdzfinansējuma klātbūtne apliecina, ka LVS veic funkcijas, kuras nav komerciāli pievilcīgas privātajam sektoram, bet kuras ir kritiski svarīgas valsts attīstībai un sabiedrības interesēm. Privātajam sektoram šajā jomā nav intereses darboties, jo standartizācijas darbība neprasa tikai tehnisku izpildi, bet arī sabiedrības interešu līdzsvarošanu, dalību Eiropas un starptautiskās institūcijās un politikas mērķu īstenošanu.
Ņemot vērā minēto, peļņas un dividenžu maksimizēšana nav LVS pamatmērķis. Valsts līdzdalība LVS ir būtisks priekšnoteikums tam, lai organizācija spētu turpināt pildīt sabiedrībai nozīmīgās funkcijas, tostarp nodrošināt standartu pieejamību, atbalstīt nacionālās nozares, pārstāvēt Latvijas intereses starptautiski un sekmēt valsts politikas mērķu sasniegšanu.

Ņemot vērā (1) tirgus nepilnību standartizācijas jomā, (2) nepieciešamību nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu pakalpojumu pieejamību, (3) LVS veikto funkciju specifiku, kas pēc būtības nav salīdzināma ar komercdarbību, (4) Latvijas starptautiskās saistības un politikas prioritātes, valsts līdzdalība LVS ir saglabājama, un tā ir ekonomiski un funkcionāli pamatota. Valsts klātbūtne nodrošina ilgtspējīgu un kvalitatīvu nacionālās standartizācijas sistēmas darbību, kā arī Latvijas tautsaimniecības interešu pārstāvību starptautiskā mērogā.

Konsultācijas ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošajām biedrībām vai nodibinājumiem
2022. gadā tika sagatavots informatīvā ziņojuma "Par valsts līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts"" projekts, kas tika saskaņots ar Konkurences padomi (turpmāk – KP), kas ir kompetentā institūcija konkurences aizsardzības jomā. KP viedokli par valsts līdzdalības saglabāšanu LVS ir sniegusi 2025. gada 16. aprīļa vēstulē Nr.1.7-2/462 un 2022.gada 6.aprīļa vēstulē Nr.1.7-2/318, kurā KP sniedz vērtējumu, ka LVS kā valsts kapitālsabiedrības darbība vienlaikus nodrošina nepieciešamo uzdevumu izpildi standartizācijas jomā gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī atbilstoši Standartizācijas likumā noteiktajām LVS funkcijām. Līdz ar to valsts līdzdalība LVS ir turpināma un uzskatāma par atbilstošu Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. un 2. punktam. Vienlaikus KP secina, ka būtiska loma standartizācijas produktu izstrādē tiek piešķirta sabiedrībai, LVS darbojoties kā procesu organizētājam, tādējādi nodrošinot dažādu nozaru privātā sektora, to pārstāvošo nevalstisko organizāciju u.c. pušu iesaisti tām būtiskos jautājumos.

Savukārt, LTRK 2022.gada 30.marta atbildes vēstulē Nr.2022/237 ir atbalstījusi viedokli – lai nodrošinātu nacionālās standartizācijas sistēmas stabilitāti un uzticamību, valstij nepieciešams nodrošināt sabiedrībai nozīmīgu standartizācijas produktu un pakalpojumu sniegšanu un līdzdarboties standartizācijas procesos Eiropas un starptautiskā līmenī. Līdz ar to, LTRK ieskatā, LVS sniedz valstij stratēģiski svarīgus pakalpojumus, un valsts līdzdalība šajā kapitālsabiedrībā ir jāsaglabā.

Vienlaikus, informatīvā ziņojuma projektu par valsts līdzdalības saglabāšanu LVS ir atbalstījusi arī Latvijas Būvinženieru savienība.

Priekšlikumi turpmākai rīcībai
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija ierosina saglabāt valsts līdzdalību LVS un noteikt LVS vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt sabiedrībai pieejamus un uzticamus standartizācijas pakalpojumus, organizējot Latvijas nacionālo standartu izstrādi un Eiropas un starptautisko standartu adaptāciju atbilstoši starptautiskajiem standartizācijas principiem, novēršot tirgus nepilnību un sekmējot Latvijas uzņēmumu produktivitāti, konkurētspēju, eksportspēju un iekļaušanos globālajās vērtību ķēdēs.