22-TA-1536: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru prezidenta iniciatīva
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru prezidenta 2022.gada 21.aprīļa rezolūcija 7.8.5./2022-DOC-109/575-1129, kas paredz uzdevumu Pārresoru koordinācijas centra vadītājam sadarbībā ar Valsts kancelejas direktoru atbilstoši pārmaiņu īstenošanas plānā paredzētajam, nodrošināt tajā ietverto uzdevumu izpildi un rīcības soļus Pārresoru koordinācijas centra pievienošanai Valsts kancelejai.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Ministru prezidenta iniciatīva
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pārresoru koordinācijas centrs ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts attīstības plānošanas un koordinācijas vadošā (augstākā) tiešās pārvaldes iestāde, kas veic Attīstības plānošanas sistēmas likumā, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kā arī:
3.1. izstrādā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, uzrauga un koordinē tās īstenošanu;
3.2. izstrādā Nacionālo attīstības plānu, uzrauga un koordinē tā īstenošanu;
3.3. uzrauga un koordinē to nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu īstenošanu, kuri ir saistīti ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienībā;
3.4. koordinē deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un tās īstenošanas rīcības plāna izpildi;
3.5. sniedz Ministru prezidentam atzinumus, lai horizontāla rakstura jautājumus saskaņotu ar hierarhiski augstākajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām vidēja termiņa prioritātēm un politiskajām vadlīnijām, identificētu to ietekmi uz valsts konkurētspēju, vietu un lomu strukturālo reformu un publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības īstenošanā, kā arī novirzītu resursus (finansiālos instrumentus) atbilstoši valsts attīstības prioritātēm un politiskajām vadlīnijām;
3.6. pilda analītiskus uzdevumus Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biroja uzdevumā;
3.7. veic nozaru politiku pārresoru uzraudzību;
3.8. izstrādā priekšlikumus valsts attīstības plānošanai un īstenošanai;
3.9. nodrošina valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordināciju un uzraudzību.
Pēc PKC izveides[1], funkcijas tika attiecīgi sadalītas starp VK un PKC[2]. Vēlāk PKC funkcijas izvērstas un nostiprinātas normatīvajos aktos.
Savā pastāvēšanas laikā PKC ir izveidojis vienotu sistēmu – izstrādāti un ieviesti praksē Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumi, nodrošinot Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību sasaisti ar hierarhiski augstākiem ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem.
PKC ir nodrošinājis atbalstu Ministru prezidentam un Ministru kabinetam valdību Deklarāciju un VRP izstrādē un sagatavošanā apstiprināšanai MK, VRP īstenošanas uzraudzību un Ministra prezidenta ikgadējo ziņojumu sagatavošanu Saeimai par MK paveikto un iecerēto darbību, regulāros izvērtējuma ziņojumus par valsts ilgtspējīgu attīstību, Nacionālā attīstības plāna un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanu, kā arī starptautiskā kontekstā Latvijas ziņojuma par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu izstrādi.
PKC regulāri nodrošinājis konsultatīvo atbalstu ministrijām visās politikas plānošanas dokumentu izstrādes stadijās, t.sk., piedaloties darba grupās, sniedzot atzinumus par politikas plānošanas dokumentu projektiem, kā arī informatīvajiem ziņojumiem par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu. Tāpat PKC skata tiesību aktu projektus, kas skar nacionāla līmeņa plānošanu un/vai to ietekmi uz valsts budžeta finansēm. 2013.gadā tika veikts attīstības plānošanas sistēmas darbības novērtējums, kam sekoja plānošanas sistēmas reforma, jauna normatīvā regulējuma un Attīstības plānošanas sistēmas uzlabošanas pasākumu plāna 2014-2016 pieņemšana un īstenošana. Arī jaunajā plānošanas periodā 2021-2027 PKC sadarbībā ar nozaru ministriju plānotājiem izvērtē plānošanas sistēmas turpmākās pilnveidošanas iespējas.
2020.gadā noslēgta PKC un VK papildu vienošanās par PKC un VK Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta sadarbību bērnu preventīvā atbalsta sistēmas pilnveides projektu īstenošanā. Iepriekšējos gados PKC arī koordinējis, piemēram, Psihologu likuma izstrādi, sakārtojot šīs jomas regulējumu, kā arī strādājis pie sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumu administrēšanas sistēmas, bet pašlaik tiek koordinēts darbs pie izdienas pensiju jauna modeļa un tā īstenošanai nepieciešamā regulējuma izstrādes.
PKC ikgadēji nodrošina pētījumu veikšanu atbilstoši savai, Saeimas, MP vai citu institūciju rosinātai iniciatīvai – aktīvi ir Vēlēšanu sistēmas pētījums; Sabiedrības savstarpējās uzticēšanās novērtējums un rekomendācijas, skrīninga instrumentu ieviešanas pētījums un agrīnā atbalsta bērniem sistēmas izveides pētījums.
Līdzšinējo valdību darbības laikā PKC ir nodrošinājis dažādu analītisku uzdevumu izpildi, ekspertīzes par aktuāliem ilgtermiņa stratēģiskās attīstības jautājumiem, dalību MP biroja veidotajās tematiskajās darba grupās, kā arī MP vadīto padomju darba kārtības plānošanu un sēžu organizēšanu, piem., Nacionālās attīstības padome un Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padome.
Patstāvīgi tiek nodrošināts Demogrāfisko lietu centra darbs un sekretariāta funkcija.
PKC nodrošinājis „Politikas plānošanas dokumentu datu bāzes” un „Pētījumu un publikāciju datu bāzes” administrēšanu un funkcionalitātes uzlabošanu. Šogad plānots izstrādāt risinājumu „Politikas plānošanas dokumentu datu bāzes” datu integrēšanai portālā likumi.lv. Kopš 2016.gada tiek uzturēta datu bāze par valsts kapitālsabiedrībām.
Papildus minētajām vēsturiskajām funkcijām, kopš 2015.gada 1. jūnija PKC pilda arī jaunu, līdz šim valstī neesošu funkciju, īstenojot valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas uzdevumus. Funkcijas noteiktas Publisku personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumā (turpmāk – Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) 22.pantā[3].
Sešu gadu laikā kapitālsabiedrību pārvaldībā ir nākuši klāt papildu pienākumi, apkopojot informāciju publiskajā pārskatā ne tikai par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām, bet arī par pašvaldībām. 2020. gadā ir uzsākta arī valsts un pašvaldību kapitāla daļu turētāju un kapitālsabiedrību regulāra informācijas publiskošanas pārraudzība un valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlases procesa organizēšana. Kapitālsabiedrību pārvaldības likums paredz, ka PKC var pildīt arī kapitāla daļu turētāja funkcijas valsts kapitālsabiedrībās. Tāpat PKC nodrošina Valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomes sekretariāta funkciju.
Šo gadu laikā PKC ir nostiprinājis savu eksperta lomu gan kapitālsabiedrību pārvaldībā, t.sk. vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādē, gan valdes un padomes locekļu atlasē, ko arī pozitīvi novērtē iesaistītās puses – kapitāla daļu turētāji un kapitālsabiedrības, gan ārējie eksperti.
Vairāki pētījumi un ziņojumi ir norādījuši uz PKC iespējamo funkciju paplašināšanu valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā un šo funkciju tālāku centralizāciju.[4] [5] [6] Tāpat arī OECD novērtējis, ka Latvija virzās uz centralizētāku pārvaldību un pašreizējais koordinācijas institūcijas modelis ir vairāk kā attīstības pakāpe ar virzīšanos uz centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli[7].
Valsts kanceleja ir tiešās pārvaldes iestāde, kura atrodas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. Valsts kanceleja vēsturiski nodrošina Ministru kabineta darbu, piedalās valdības politikas plānošanā; koordinē MK un MP lēmumu izpildi un pārvalda to budžeta līdzekļus, kā arī saturiski un organizatoriski nodrošina Ministru prezidenta darbu, kopš 2003.gada īsteno arī valsts pārvaldes attīstības politikas plānošanu un ieviešanu, kā arī cilvēkresursu attīstības politiku.
Valsts kancelejas darbības stratēģijā 2020-2023, ir norādīti sekojoši politikas virzieni, par kuriem atbildīga Valsts kanceleja:
Ministru kabineta darba nodrošināšana un attīstība:
Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesa efektivizēšana, izstrādājot kvalitatīvus tiesību aktus ar iespējami minimālu resursu patērēšanu.
Valsts pārvaldes vienotu principu un prakses noteikšana tiesību akta sagatavošanā, saskaņošanā un pieņemšanā.
2) Stratēģiskā komunikācija:
Atvērtu dialogu veicinoša, uz iedzīvotāju vērsta komunikācija, kas sekmē valdības institūciju rīcībpolitiku īstenošanu ilgtermiņā, vairo izpratni par valsts pārvaldes darbu un stiprina uzticēšanos tai.
3) Valsts pārvaldes attīstība:
Vienotas un efektīvas valsts pārvaldes institucionālās sistēmas ieviešana.
Zināšanās balstīta valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstība un vadība.
Konkurētspējīga un efektivitāti veicinoša atlīdzības sistēma.
Inovācijas, digitālās transformācijas un pārmaiņu vadības īstenošana.
Jēgpilna un iesaistoša sabiedrības līdzdalība.
Uz vērtībām balstīta un integritāti veicinoša organizācijas kultūra publiskajā pārvaldē.
Minētos politikas virzienus Valsts kanceleja īsteno, veicot sekojošas galvenās funkcijas[8]:
organizatoriski nodrošina Ministru kabineta darbu,
piedalās valdības politikas plānošanā,
koordinē un pārrauga Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi,
informē sabiedrību par Ministru kabineta darbu,
5)pārvalda Ministru kabineta budžeta līdzekļus,
6) saturiski un organizatoriski nodrošina Ministru prezidenta darbu,
7) nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību starptautiskajos ieguldījumu strīdos,
8) nodrošina sabiedrības izglītošanu un informēšanu par demokrātiskas valsts pamatiem un vērtībām,
9) nodrošina valsts pārvaldes attīstības politikas plānošanu un ieviešanu,
10) nodrošina labas pārvaldības politikas plānošanu un ieviešanu,
11) nodrošina atlīdzības politikas plānošanu un ieviešanu,
12) nodrošina cilvēkresursu attīstības politikas izstrādi un ieviešanu, t.sk. veikt iestāžu vadītāju atlasi,
13) pilda starpniekinstitūcijas funkcijas Eiropas Sociālā fonda ieviešanā,
14) pilda citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, Ministru kabineta un Ministru prezidenta dotos uzdevumus.
Valsts kanceleja īsteno savas funkcijas gan pamatfukciju līmeni, gan savam darbam piesaistot papildu resursus (Eiropas savienības struktūrforndus, Norvēģijas un EEZ fondus, DG Reform (SSR un TSI līdzekļus), lai veiksmīgāk modernizētu valdības centra darbu. Tā pēdējo gadu laikā ir noticis nozīmīgs darbs pie vairāku jaunu sistēmu un pakalpojumu izstrādes, kas dos būtisku ieguldījumu valsts pārvaldes modernizācijā:
Vienotā tīmekļvieņu platforma (ES finansējums);
Tiesību aktu portāls (ES finansējums);
Trauksmes celšanas kontaktpunkts un elektronisko iesniegumu instruments;
Inovācijas valsts pārvaldē sistēmas izstrāde un ieviešana (ar DG Reform atbalstu);
Datu noliktavas izstrāde, valsts pārvaldes monitoringam nepieciešamo datu apkopošanai un analīzei, (tai skaitā Atlīdzības uzskaites sistēmas vēsturisko datu saglabāšana);
Sadarbībā ar Valsts kasi un Finanšu ministriju tiek centralizēta grāmatvedības un personāla lietvedības sistēma, kas nodrošinās valsts pārvaldē vienotu grāmatvedības un personāla lietvedības funkcijas īstenošanu, (ANM finansējums);
Tiek izstrādāts rīks standartizētu stratēģisko cilvēkresursu funkcijas īstenošanai (ANM);
VAS izstrādā vienoto mācīšanās un attīstības platformu visai valsts pārvaldei. (ANM finansējums);
Sadarbībā ar DG Reform tiks izstrādāta valsts pārvaldes politiku monitoringa sistēma, kas ļaus labāk uzraudzīt valsts pārvaldes iestāžu ne tikai darbības rezultātus, bet arī kopējos politiku un horizontāli nospraustos rezultātus.
pielikums.
[1] Sk, Koncepciju par PKC izveidi: https://likumi.lv/ta/id/238085-par-koncepciju-par-parresoru-koordinacijas-centra-izveidi-un-darbibu.
[2] Vienošanās starp PKC un VK par funkciju/pienākumu pārdali ar 01.02.2012. (saskaņota ar MP 31.01.2012.).
[3]https://likumi.lv/ta/id/269907-publiskas-personas-kapitala-dalu-un-kapitalsabiedribu-parvaldibas-likums
[4] https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/SOE_Review_LV__Final_report.pdf.
[5] https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/pwc_ebrd_soe-ownership-review_final-report_09092021--281-29_compr.pdf.
[6] https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valstij-tiesi-un-pastarpinati-piederoso-kapitalsabiedribu-valdes-loceklu-atlidzibas-regulejums-ir-pietiekams.
[7] https://www.oecd.org/latvia/corporate-governance-in-latvia-9789264268180-en.htm.
[8] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 26. pants un Valsts kancelejas nolikums (MK 2003. gada 20. maija noteikumi Nr. 263)
Izvērsts situācijas apraksts sniegts likumprojekta anotācijas pielikumā.
3.1. izstrādā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, uzrauga un koordinē tās īstenošanu;
3.2. izstrādā Nacionālo attīstības plānu, uzrauga un koordinē tā īstenošanu;
3.3. uzrauga un koordinē to nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu īstenošanu, kuri ir saistīti ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienībā;
3.4. koordinē deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un tās īstenošanas rīcības plāna izpildi;
3.5. sniedz Ministru prezidentam atzinumus, lai horizontāla rakstura jautājumus saskaņotu ar hierarhiski augstākajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām vidēja termiņa prioritātēm un politiskajām vadlīnijām, identificētu to ietekmi uz valsts konkurētspēju, vietu un lomu strukturālo reformu un publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības īstenošanā, kā arī novirzītu resursus (finansiālos instrumentus) atbilstoši valsts attīstības prioritātēm un politiskajām vadlīnijām;
3.6. pilda analītiskus uzdevumus Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biroja uzdevumā;
3.7. veic nozaru politiku pārresoru uzraudzību;
3.8. izstrādā priekšlikumus valsts attīstības plānošanai un īstenošanai;
3.9. nodrošina valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordināciju un uzraudzību.
Pēc PKC izveides[1], funkcijas tika attiecīgi sadalītas starp VK un PKC[2]. Vēlāk PKC funkcijas izvērstas un nostiprinātas normatīvajos aktos.
Savā pastāvēšanas laikā PKC ir izveidojis vienotu sistēmu – izstrādāti un ieviesti praksē Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumi, nodrošinot Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību sasaisti ar hierarhiski augstākiem ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem.
PKC ir nodrošinājis atbalstu Ministru prezidentam un Ministru kabinetam valdību Deklarāciju un VRP izstrādē un sagatavošanā apstiprināšanai MK, VRP īstenošanas uzraudzību un Ministra prezidenta ikgadējo ziņojumu sagatavošanu Saeimai par MK paveikto un iecerēto darbību, regulāros izvērtējuma ziņojumus par valsts ilgtspējīgu attīstību, Nacionālā attīstības plāna un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanu, kā arī starptautiskā kontekstā Latvijas ziņojuma par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu izstrādi.
PKC regulāri nodrošinājis konsultatīvo atbalstu ministrijām visās politikas plānošanas dokumentu izstrādes stadijās, t.sk., piedaloties darba grupās, sniedzot atzinumus par politikas plānošanas dokumentu projektiem, kā arī informatīvajiem ziņojumiem par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu. Tāpat PKC skata tiesību aktu projektus, kas skar nacionāla līmeņa plānošanu un/vai to ietekmi uz valsts budžeta finansēm. 2013.gadā tika veikts attīstības plānošanas sistēmas darbības novērtējums, kam sekoja plānošanas sistēmas reforma, jauna normatīvā regulējuma un Attīstības plānošanas sistēmas uzlabošanas pasākumu plāna 2014-2016 pieņemšana un īstenošana. Arī jaunajā plānošanas periodā 2021-2027 PKC sadarbībā ar nozaru ministriju plānotājiem izvērtē plānošanas sistēmas turpmākās pilnveidošanas iespējas.
2020.gadā noslēgta PKC un VK papildu vienošanās par PKC un VK Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta sadarbību bērnu preventīvā atbalsta sistēmas pilnveides projektu īstenošanā. Iepriekšējos gados PKC arī koordinējis, piemēram, Psihologu likuma izstrādi, sakārtojot šīs jomas regulējumu, kā arī strādājis pie sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumu administrēšanas sistēmas, bet pašlaik tiek koordinēts darbs pie izdienas pensiju jauna modeļa un tā īstenošanai nepieciešamā regulējuma izstrādes.
PKC ikgadēji nodrošina pētījumu veikšanu atbilstoši savai, Saeimas, MP vai citu institūciju rosinātai iniciatīvai – aktīvi ir Vēlēšanu sistēmas pētījums; Sabiedrības savstarpējās uzticēšanās novērtējums un rekomendācijas, skrīninga instrumentu ieviešanas pētījums un agrīnā atbalsta bērniem sistēmas izveides pētījums.
Līdzšinējo valdību darbības laikā PKC ir nodrošinājis dažādu analītisku uzdevumu izpildi, ekspertīzes par aktuāliem ilgtermiņa stratēģiskās attīstības jautājumiem, dalību MP biroja veidotajās tematiskajās darba grupās, kā arī MP vadīto padomju darba kārtības plānošanu un sēžu organizēšanu, piem., Nacionālās attīstības padome un Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padome.
Patstāvīgi tiek nodrošināts Demogrāfisko lietu centra darbs un sekretariāta funkcija.
PKC nodrošinājis „Politikas plānošanas dokumentu datu bāzes” un „Pētījumu un publikāciju datu bāzes” administrēšanu un funkcionalitātes uzlabošanu. Šogad plānots izstrādāt risinājumu „Politikas plānošanas dokumentu datu bāzes” datu integrēšanai portālā likumi.lv. Kopš 2016.gada tiek uzturēta datu bāze par valsts kapitālsabiedrībām.
Papildus minētajām vēsturiskajām funkcijām, kopš 2015.gada 1. jūnija PKC pilda arī jaunu, līdz šim valstī neesošu funkciju, īstenojot valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas uzdevumus. Funkcijas noteiktas Publisku personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumā (turpmāk – Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) 22.pantā[3].
Sešu gadu laikā kapitālsabiedrību pārvaldībā ir nākuši klāt papildu pienākumi, apkopojot informāciju publiskajā pārskatā ne tikai par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām, bet arī par pašvaldībām. 2020. gadā ir uzsākta arī valsts un pašvaldību kapitāla daļu turētāju un kapitālsabiedrību regulāra informācijas publiskošanas pārraudzība un valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlases procesa organizēšana. Kapitālsabiedrību pārvaldības likums paredz, ka PKC var pildīt arī kapitāla daļu turētāja funkcijas valsts kapitālsabiedrībās. Tāpat PKC nodrošina Valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomes sekretariāta funkciju.
Šo gadu laikā PKC ir nostiprinājis savu eksperta lomu gan kapitālsabiedrību pārvaldībā, t.sk. vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādē, gan valdes un padomes locekļu atlasē, ko arī pozitīvi novērtē iesaistītās puses – kapitāla daļu turētāji un kapitālsabiedrības, gan ārējie eksperti.
Vairāki pētījumi un ziņojumi ir norādījuši uz PKC iespējamo funkciju paplašināšanu valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā un šo funkciju tālāku centralizāciju.[4] [5] [6] Tāpat arī OECD novērtējis, ka Latvija virzās uz centralizētāku pārvaldību un pašreizējais koordinācijas institūcijas modelis ir vairāk kā attīstības pakāpe ar virzīšanos uz centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli[7].
Valsts kanceleja ir tiešās pārvaldes iestāde, kura atrodas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. Valsts kanceleja vēsturiski nodrošina Ministru kabineta darbu, piedalās valdības politikas plānošanā; koordinē MK un MP lēmumu izpildi un pārvalda to budžeta līdzekļus, kā arī saturiski un organizatoriski nodrošina Ministru prezidenta darbu, kopš 2003.gada īsteno arī valsts pārvaldes attīstības politikas plānošanu un ieviešanu, kā arī cilvēkresursu attīstības politiku.
Valsts kancelejas darbības stratēģijā 2020-2023, ir norādīti sekojoši politikas virzieni, par kuriem atbildīga Valsts kanceleja:
Ministru kabineta darba nodrošināšana un attīstība:
Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesa efektivizēšana, izstrādājot kvalitatīvus tiesību aktus ar iespējami minimālu resursu patērēšanu.
Valsts pārvaldes vienotu principu un prakses noteikšana tiesību akta sagatavošanā, saskaņošanā un pieņemšanā.
2) Stratēģiskā komunikācija:
Atvērtu dialogu veicinoša, uz iedzīvotāju vērsta komunikācija, kas sekmē valdības institūciju rīcībpolitiku īstenošanu ilgtermiņā, vairo izpratni par valsts pārvaldes darbu un stiprina uzticēšanos tai.
3) Valsts pārvaldes attīstība:
Vienotas un efektīvas valsts pārvaldes institucionālās sistēmas ieviešana.
Zināšanās balstīta valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstība un vadība.
Konkurētspējīga un efektivitāti veicinoša atlīdzības sistēma.
Inovācijas, digitālās transformācijas un pārmaiņu vadības īstenošana.
Jēgpilna un iesaistoša sabiedrības līdzdalība.
Uz vērtībām balstīta un integritāti veicinoša organizācijas kultūra publiskajā pārvaldē.
Minētos politikas virzienus Valsts kanceleja īsteno, veicot sekojošas galvenās funkcijas[8]:
organizatoriski nodrošina Ministru kabineta darbu,
piedalās valdības politikas plānošanā,
koordinē un pārrauga Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi,
informē sabiedrību par Ministru kabineta darbu,
5)pārvalda Ministru kabineta budžeta līdzekļus,
6) saturiski un organizatoriski nodrošina Ministru prezidenta darbu,
7) nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību starptautiskajos ieguldījumu strīdos,
8) nodrošina sabiedrības izglītošanu un informēšanu par demokrātiskas valsts pamatiem un vērtībām,
9) nodrošina valsts pārvaldes attīstības politikas plānošanu un ieviešanu,
10) nodrošina labas pārvaldības politikas plānošanu un ieviešanu,
11) nodrošina atlīdzības politikas plānošanu un ieviešanu,
12) nodrošina cilvēkresursu attīstības politikas izstrādi un ieviešanu, t.sk. veikt iestāžu vadītāju atlasi,
13) pilda starpniekinstitūcijas funkcijas Eiropas Sociālā fonda ieviešanā,
14) pilda citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, Ministru kabineta un Ministru prezidenta dotos uzdevumus.
Valsts kanceleja īsteno savas funkcijas gan pamatfukciju līmeni, gan savam darbam piesaistot papildu resursus (Eiropas savienības struktūrforndus, Norvēģijas un EEZ fondus, DG Reform (SSR un TSI līdzekļus), lai veiksmīgāk modernizētu valdības centra darbu. Tā pēdējo gadu laikā ir noticis nozīmīgs darbs pie vairāku jaunu sistēmu un pakalpojumu izstrādes, kas dos būtisku ieguldījumu valsts pārvaldes modernizācijā:
Vienotā tīmekļvieņu platforma (ES finansējums);
Tiesību aktu portāls (ES finansējums);
Trauksmes celšanas kontaktpunkts un elektronisko iesniegumu instruments;
Inovācijas valsts pārvaldē sistēmas izstrāde un ieviešana (ar DG Reform atbalstu);
Datu noliktavas izstrāde, valsts pārvaldes monitoringam nepieciešamo datu apkopošanai un analīzei, (tai skaitā Atlīdzības uzskaites sistēmas vēsturisko datu saglabāšana);
Sadarbībā ar Valsts kasi un Finanšu ministriju tiek centralizēta grāmatvedības un personāla lietvedības sistēma, kas nodrošinās valsts pārvaldē vienotu grāmatvedības un personāla lietvedības funkcijas īstenošanu, (ANM finansējums);
Tiek izstrādāts rīks standartizētu stratēģisko cilvēkresursu funkcijas īstenošanai (ANM);
VAS izstrādā vienoto mācīšanās un attīstības platformu visai valsts pārvaldei. (ANM finansējums);
Sadarbībā ar DG Reform tiks izstrādāta valsts pārvaldes politiku monitoringa sistēma, kas ļaus labāk uzraudzīt valsts pārvaldes iestāžu ne tikai darbības rezultātus, bet arī kopējos politiku un horizontāli nospraustos rezultātus.
pielikums.
[1] Sk, Koncepciju par PKC izveidi: https://likumi.lv/ta/id/238085-par-koncepciju-par-parresoru-koordinacijas-centra-izveidi-un-darbibu.
[2] Vienošanās starp PKC un VK par funkciju/pienākumu pārdali ar 01.02.2012. (saskaņota ar MP 31.01.2012.).
[3]https://likumi.lv/ta/id/269907-publiskas-personas-kapitala-dalu-un-kapitalsabiedribu-parvaldibas-likums
[4] https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/SOE_Review_LV__Final_report.pdf.
[5] https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/pwc_ebrd_soe-ownership-review_final-report_09092021--281-29_compr.pdf.
[6] https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valstij-tiesi-un-pastarpinati-piederoso-kapitalsabiedribu-valdes-loceklu-atlidzibas-regulejums-ir-pietiekams.
[7] https://www.oecd.org/latvia/corporate-governance-in-latvia-9789264268180-en.htm.
[8] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 26. pants un Valsts kancelejas nolikums (MK 2003. gada 20. maija noteikumi Nr. 263)
Izvērsts situācijas apraksts sniegts likumprojekta anotācijas pielikumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Ministru prezidenta iniciatīvai plānots, ka PKC beidz pastāvēt un visas PKC funkcijas, uzdevumus un uzsāktās iniciatīvas turpmāk īstenos Valsts kanceleja.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka PKC likvidācijas gadījumā, visas tā veicamās funkcijas nododamas Valsts kancelejai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
PKC un VK ziņojumā Ministru prezidentam sniegts alternatīvs risinājuma piedāvājums, saglabājot visas Valdības centra iestādes un funkcijas, stiprinot kapacitāti un cilvēkresursus (sk. izvērsti anotācijas pielikumā), tādējādi sasniedzot plānoto mērķi – stiprināt valdības centru.
MP iniciatīva vērtēta arī Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijā, kura norādījusi, ka respektē MP tiesības un pilnvaras organizēt VK darbu kā MP uzskata par vajadzīgu, bet aicina nodrošināt, ka pēc plānotās reformas valsts pārvaldē būtu skaidri iezīmēta un ar īpašu valdības mandātu pilnvarota atbildīgā persona par NAP izstrādi, īstenošanu un uzraudzību.
Vienlaikus komisija aicina izvērtēt citus iespējamus risinājumus un noteikt augsta līmeņa atbildīgo amatpersonu par NAP izstrādi, īstenošanu un uzraudzību, piemēram, līdzīgi kā Fiskālās disciplīnas padomes amatperonas, kuras amatā apstiprina ar Saeimas balsojumu (Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas 2022.gada 20.janvāra vēstule Nr. 2022-02-23 09:51:41 EET. Ministru prezidentam).
Atbilstoši MP rezolūcijai, MP tika piedāvāti vairāki attīstības varianti, kas vērsti uz VC stiprināšanu, no kuriem 1.Bāzes variants paredz PKC likvidāciju (VPIL 15.panta ceturtās daļas 1.punkts), visas funkcijas ar esošo cilvēkresursu nodrošinājumu un strukturālo dalījumu iekļaujot Valsts kancelejā. 2.Bāzes variants plus –paredz VC stiprināšanu Valsts kancelejā, to pilnībā īstenojot pēc PKC pievienošanas VK, kur sākotnēji realizējot bāzes variantu, paralēli uzsāktās reformas gaitai stiprināmas VC funkcijas. VK un PKC funkcijas tiek pārskatītas, atrasts labākais to integrācijas modelis, atbilstoši nospraustajām prioritātēm un iespējamajiem resursiem. Šajā variantā nepieciešama pakāpenība, proti ietverot jaunā MP redzējumu par VC attīstību kontekstā ar valsts ministra posteņa izveides iespējām valsts pārvaldē, uzsverot potenciāli VC iekļaujamās funkcijas –specifiskas nozares/ reformas pārvaldību, ja politiskā cikla ietvaros par to ir panākta vienošanās un noteikta MP politiskā atbildība valdības centrā, sakarā ar jautājuma augstu prioritāti un nepieciešamu MP vai potenciāli valsts ministra koordināciju (piemēram, klimata pārmaiņu vadība, digitālā transformācija, demogrāfijas jeb bērnu lietu koordinācija). Nodrošinot esošo iestāžu patstāvību, piedāvāts arī 3.risinājums - Bāzes variants mīnus, kur notiek funkciju stiprināšana visās VC iestādēs, paredzot PKC saglabāšanu un ietverot jaunā MP redzējumu par VC attīstību kontekstā ar valsts ministra posteņa izveides iespējām valsts pārvaldē. Šajā variantā uzlabojumi veicami pastāvīgi un izsvērti. Nav nepieciešami resursu ieguldījumi apjomīgu izmaiņu gatavošanā normatīvajos aktos, saglabājami cilvēkresursi PKC, nav izmaksājami pabalsti, nav riski zaudēt “institucionālo atmiņu” un PKC saglabā finansiālo un funkcionālo patstāvību, tā tiešā atbildībā nav nozares politikas izstrāde un centrs turpina pilnvērtīgi īstenot starpnozaru jautājumu analīzi, ilgtermiņa stratēģisko plānošanu (t.sk. valsts kapitālsabiedrību) uzlabojot sniegumu un pierādījumos balstītu pētījumu kapacitāti. VK veic savu funkciju attīstību un pilnveidi VC ietvaros (skatīt arī kontekstā ar Bāzes variants plus). Atbilstoši Ministru prezidents izvēlējies Bāzes variants plus – VC stiprināšana Valsts kancelejā, to pilnībā īstenojot pēc PKC pievienošanas VK, kas strukturāli un izsvērti paveicams būtu 2 gadu laikā.
Izvērsts situācijas apraksts sniegts likumprojekta anotācijas pielikumā.
[1] https://likumi.lv/ta/id/202273-valsts-un-pasvaldibu-instituciju-amatpersonu-un-darbinieku-atlidzibas-likums
MP iniciatīva vērtēta arī Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijā, kura norādījusi, ka respektē MP tiesības un pilnvaras organizēt VK darbu kā MP uzskata par vajadzīgu, bet aicina nodrošināt, ka pēc plānotās reformas valsts pārvaldē būtu skaidri iezīmēta un ar īpašu valdības mandātu pilnvarota atbildīgā persona par NAP izstrādi, īstenošanu un uzraudzību.
Vienlaikus komisija aicina izvērtēt citus iespējamus risinājumus un noteikt augsta līmeņa atbildīgo amatpersonu par NAP izstrādi, īstenošanu un uzraudzību, piemēram, līdzīgi kā Fiskālās disciplīnas padomes amatperonas, kuras amatā apstiprina ar Saeimas balsojumu (Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas 2022.gada 20.janvāra vēstule Nr. 2022-02-23 09:51:41 EET. Ministru prezidentam).
Atbilstoši MP rezolūcijai, MP tika piedāvāti vairāki attīstības varianti, kas vērsti uz VC stiprināšanu, no kuriem 1.Bāzes variants paredz PKC likvidāciju (VPIL 15.panta ceturtās daļas 1.punkts), visas funkcijas ar esošo cilvēkresursu nodrošinājumu un strukturālo dalījumu iekļaujot Valsts kancelejā. 2.Bāzes variants plus –paredz VC stiprināšanu Valsts kancelejā, to pilnībā īstenojot pēc PKC pievienošanas VK, kur sākotnēji realizējot bāzes variantu, paralēli uzsāktās reformas gaitai stiprināmas VC funkcijas. VK un PKC funkcijas tiek pārskatītas, atrasts labākais to integrācijas modelis, atbilstoši nospraustajām prioritātēm un iespējamajiem resursiem. Šajā variantā nepieciešama pakāpenība, proti ietverot jaunā MP redzējumu par VC attīstību kontekstā ar valsts ministra posteņa izveides iespējām valsts pārvaldē, uzsverot potenciāli VC iekļaujamās funkcijas –specifiskas nozares/ reformas pārvaldību, ja politiskā cikla ietvaros par to ir panākta vienošanās un noteikta MP politiskā atbildība valdības centrā, sakarā ar jautājuma augstu prioritāti un nepieciešamu MP vai potenciāli valsts ministra koordināciju (piemēram, klimata pārmaiņu vadība, digitālā transformācija, demogrāfijas jeb bērnu lietu koordinācija). Nodrošinot esošo iestāžu patstāvību, piedāvāts arī 3.risinājums - Bāzes variants mīnus, kur notiek funkciju stiprināšana visās VC iestādēs, paredzot PKC saglabāšanu un ietverot jaunā MP redzējumu par VC attīstību kontekstā ar valsts ministra posteņa izveides iespējām valsts pārvaldē. Šajā variantā uzlabojumi veicami pastāvīgi un izsvērti. Nav nepieciešami resursu ieguldījumi apjomīgu izmaiņu gatavošanā normatīvajos aktos, saglabājami cilvēkresursi PKC, nav izmaksājami pabalsti, nav riski zaudēt “institucionālo atmiņu” un PKC saglabā finansiālo un funkcionālo patstāvību, tā tiešā atbildībā nav nozares politikas izstrāde un centrs turpina pilnvērtīgi īstenot starpnozaru jautājumu analīzi, ilgtermiņa stratēģisko plānošanu (t.sk. valsts kapitālsabiedrību) uzlabojot sniegumu un pierādījumos balstītu pētījumu kapacitāti. VK veic savu funkciju attīstību un pilnveidi VC ietvaros (skatīt arī kontekstā ar Bāzes variants plus). Atbilstoši Ministru prezidents izvēlējies Bāzes variants plus – VC stiprināšana Valsts kancelejā, to pilnībā īstenojot pēc PKC pievienošanas VK, kas strukturāli un izsvērti paveicams būtu 2 gadu laikā.
Izvērsts situācijas apraksts sniegts likumprojekta anotācijas pielikumā.
[1] https://likumi.lv/ta/id/202273-valsts-un-pasvaldibu-instituciju-amatpersonu-un-darbinieku-atlidzibas-likums
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Ziņojums par valdības centriem ES dalībvalstīs, SAFEGE Baltija, 2015.gada 26.maijs (pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/media/5253/download);
OECD apskats par OECD valdības centriem “Center Stage: Driving Better Policies from the center of Government” (https://www.oecd.org/gov/Centre-Stage-Report.pdf);
Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gada. (apstiprinātas ar MK 2014.gada 30.decembra rīkojumu Nr.827).
OECD apskats par OECD valdības centriem “Center Stage: Driving Better Policies from the center of Government” (https://www.oecd.org/gov/Centre-Stage-Report.pdf);
Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gada. (apstiprinātas ar MK 2014.gada 30.decembra rīkojumu Nr.827).
Apraksts
2015.gada ziņojumā par valdības centriem sniegts ieskats par galvenajām VC funkcijām un iespējamajiem politikas instrumentiem tā darbības stiprināšanai. Paralēli teorētiskajam ietvaram tiek sniegta datu analīze, kas iegūta, apkopojot EUPAN locekļu anketēšanas laikā iegūtās atbildes. Ziņojuma sniegts arī apkopojums par pētnieku, aptaujas dalībnieku, kā arī fokusa grupas dalībnieku viedokli par valdības centra galvenajiem ilgtermiņa nākotnes izaicinājumiem. Pamatojoties uz ziņojumā veiktajiem secinājumiem, VC sastāv no vairākām iestādēm vai to struktūrvienībām, kas veic VC raksturīgas funkcijas, bet tajā nav piedāvāts apvienot vai kā citādi reorganizēt VC iestādes, bet stiprināt to kapacitāti un resursus.
Atbilstoši OECD apskatā sniegtajai definīcijai VC ir atbalsta struktūra, kas kalpo augstākajām izpildvaras struktūrām (piemēram, prezidentam vai premjerministram). Tas palīdz valdības vadītājam un ministriem pieņemt atbildīgus un izsvērtus lēmumus, nodrošinot, ka viņi saņem uz pierādījumiem un ekspertīzi balstītus padomus. VC primāri veic politikas izstrādes procesa dalībnieku sadarbības koordināciju, kā arī nodrošina visas politikas plānošanas sistēmas darbības kvalitāti un ilgtspēju. Līdz ar to būtiskākais VC raksturojošais faktors ir ekspertīze un zināšanas, ko tas var piedāvāt izpildvaras institūcijām lēmumu pieņemšanas procesā.
Atbilstoši Valsts pārvaldes attītības pamatnostādņu ietvarā veiktajam pētījumam parlamentārās valstīs, kāda ir arī Latvija, VC nodrošina gan politisko funkciju, gan tehnisko un administratīvo funkciju. Jāuzsver, ka VC nav jauna institūcija, tas ir jau esošu institūciju kopums, kurām jau šobrīd ir noteiktas funkcijas, taču, lai iezīmētu to nozīmīgumu, tās tiek definētas kā „valdības centrs”.
VC teorētiskajā literatūrā pastāv "šaurākais definējums" un "plašākais definējums". "Šaurākais definējums" paredz, ka VC aptver institūcijas un vienības, kas ir tieši pakļautas izpildvaras augstākajai lēmējinstitūcijai. "Plašākais definējums" ietver arī citas institūcijas un vienības (piemēram, finanšu departamenti, plānošanas ministrijas), kas nodrošina galvenās horizontālās, pārresoru funkcijas, pat ja tās strukturāli neatrodas tieši pie izpildvaras un neapkalpo tikai to.
Ievērojot iepriekšminētos apsvērumus, Latvijā VC šaurākā nozīmē veido – Ministru prezidents (turpmāk -MP), MP birojs, VK un PKC. Apskatot Latvijas VC funkcijas plašākā nozīmē, minētās struktūras var papildināt ar šādām institūcijām:
Finanšu ministriju (turpmāk-FM) - valsts finanšu vadības, budžeta plānošanas funkcijas un iestāžu pārbaužu funkcijas ietvaros;
Tieslietu ministriju (turpmāk-TM) - politikas un likumdošanas koordinācijas daļā par juridiskās ekspertīzes sniegšanu par tiesību aktu projektiem;
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk-VARAM) - pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanas ietvaros.
Atbilstoši OECD apskatā sniegtajai definīcijai VC ir atbalsta struktūra, kas kalpo augstākajām izpildvaras struktūrām (piemēram, prezidentam vai premjerministram). Tas palīdz valdības vadītājam un ministriem pieņemt atbildīgus un izsvērtus lēmumus, nodrošinot, ka viņi saņem uz pierādījumiem un ekspertīzi balstītus padomus. VC primāri veic politikas izstrādes procesa dalībnieku sadarbības koordināciju, kā arī nodrošina visas politikas plānošanas sistēmas darbības kvalitāti un ilgtspēju. Līdz ar to būtiskākais VC raksturojošais faktors ir ekspertīze un zināšanas, ko tas var piedāvāt izpildvaras institūcijām lēmumu pieņemšanas procesā.
Atbilstoši Valsts pārvaldes attītības pamatnostādņu ietvarā veiktajam pētījumam parlamentārās valstīs, kāda ir arī Latvija, VC nodrošina gan politisko funkciju, gan tehnisko un administratīvo funkciju. Jāuzsver, ka VC nav jauna institūcija, tas ir jau esošu institūciju kopums, kurām jau šobrīd ir noteiktas funkcijas, taču, lai iezīmētu to nozīmīgumu, tās tiek definētas kā „valdības centrs”.
VC teorētiskajā literatūrā pastāv "šaurākais definējums" un "plašākais definējums". "Šaurākais definējums" paredz, ka VC aptver institūcijas un vienības, kas ir tieši pakļautas izpildvaras augstākajai lēmējinstitūcijai. "Plašākais definējums" ietver arī citas institūcijas un vienības (piemēram, finanšu departamenti, plānošanas ministrijas), kas nodrošina galvenās horizontālās, pārresoru funkcijas, pat ja tās strukturāli neatrodas tieši pie izpildvaras un neapkalpo tikai to.
Ievērojot iepriekšminētos apsvērumus, Latvijā VC šaurākā nozīmē veido – Ministru prezidents (turpmāk -MP), MP birojs, VK un PKC. Apskatot Latvijas VC funkcijas plašākā nozīmē, minētās struktūras var papildināt ar šādām institūcijām:
Finanšu ministriju (turpmāk-FM) - valsts finanšu vadības, budžeta plānošanas funkcijas un iestāžu pārbaužu funkcijas ietvaros;
Tieslietu ministriju (turpmāk-TM) - politikas un likumdošanas koordinācijas daļā par juridiskās ekspertīzes sniegšanu par tiesību aktu projektiem;
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk-VARAM) - pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanas ietvaros.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Valdības centra stiprināšana ir nepārtraukts process un tas aptver daudz plašāku institūciju loku, nekā PKC un VK. Valsts pārvaldes attīstība iespējama, ja ir sinerģija un vienota attīstība un sadarbība visā valsts pārvaldē, jo īpaši VC funkciju veicošajām iestādēm - PKC, VK, FM, TM un VARAM.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Neatkarīgs pētījums konkursa kārtībā.
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
15.06.2024.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Gudra pārvaldība personalizē pakalpojumus un optimāli līdzsvaro sabiedrības intereses, izmantojot gan digitālās iespējas, gan starpnozaru koordināciju un jaunās pārvaldes darbinieku kompetences.
Rādītājs
Iedzīvotāji uzticas valsts pārvaldes un iesaistās lēmumu pieņemšanā. Efektīva starpnozaru koordinācija nodrošina arī iedzīvotājiem radīto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- pirmsskolas vecuma bērni
- 1.PKC nodarbinātie 23 personas; 2. VK nodarbinātie PKC atbalsta funkciju sniedzēji un iesaistītās amatpersonas reformas īstenošanā; 3.Agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojuma sniedzēji un saņēmēji.
Ietekmes apraksts
1. PKC ir optimāls, patstāvīgs un jau ilgstoši PKC strādājošs nodarbināto resurss (nozaru ekspertīze), lai veiktu tam uzticētās funkcijas un pienākumus, nepalielinot tās ar citām VC funkcijām un pienākumiem.katrs PKC nodarbinātais eksperts specializējas noteiktās politikas jomās, uzkrājot “institucionālo atmiņu”, zināšanas un ekspertīzi par attiecīgās politikas jomas darbību. Mazā iestādē ar mazu vadītāju skaitu ir optimāli ātra un kvalitatīva lēmumu pieņemšanas procedūra.
2. PKC likvidācijas gadījumā nodarbinātiem ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu, ja nepiekrīt jaunajam darba līgumam/dienesta attiecībām un institucionālajām izmaiņām, kas rada potenciālu risku VC kopējam darbam.
3. Atbilstoši ESF plānotajām aktivitātēm un uzsāktajām reformām bērnu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas izveidei visā valsts teritorijā 2022.gadā PKC turpina organizēt funkciju un MP uzdevuma izpildi atbilstoši valsts budžeta prioritāro pasākumu finanšu piešķīrumam ciešā sadarbībā ar VK struktūrvienībām. 2020.gadā noslēgta PKC un VK papildu vienošanās par PKC un VK Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta sadarbību bērnu preventīvā atbalsta sistēmas pilnveides projektu īstenošanā.
2. PKC likvidācijas gadījumā nodarbinātiem ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu, ja nepiekrīt jaunajam darba līgumam/dienesta attiecībām un institucionālajām izmaiņām, kas rada potenciālu risku VC kopējam darbam.
3. Atbilstoši ESF plānotajām aktivitātēm un uzsāktajām reformām bērnu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas izveidei visā valsts teritorijā 2022.gadā PKC turpina organizēt funkciju un MP uzdevuma izpildi atbilstoši valsts budžeta prioritāro pasākumu finanšu piešķīrumam ciešā sadarbībā ar VK struktūrvienībām. 2020.gadā noslēgta PKC un VK papildu vienošanās par PKC un VK Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta sadarbību bērnu preventīvā atbalsta sistēmas pilnveides projektu īstenošanā.
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- nodibinājumi,biedrības, augstskolas u.c. PKC sadarbības partneri, kas nodrošina jeb iesaistās PKC papaklpojumu izstrādē un sniegšanā.
Ietekmes apraksts
Kopš 2018.gada, uzņemoties Saeimas uzticēto uzdevumu agrīnās bērnības politikas jomā, veidojot pārnozaru sadarbības tīklu un attīstot jaunus pakalpojumus visā valsts teritorijā, PKC ārpus savām likumos un MK noteikumos nostiprinātām funkcijām, īsteno virkni pakalpojumu un ievieš instrumentus ciešā sadarbībā ar zinātniskām institūcijām, biedrībām, nevalstisko sektoru un uzņēmējiem. Atbilstoši ESF plānotajām aktivitātēm un uzsāktajām reformām bērnu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas izveidei visā valsts teritorijā 2022.gadā PKC turpina organizēt funkciju un MP uzdevuma izpildi atbilstoši valsts budžeta prioritāro pasākumu finanšu piešķīrumam.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Attīstot jaunus pakalpojumus un apmācot jaunus speciālistus PKC sniegto pakalpojumu ietvaros vērojama pozitīva tendence nodarbinātībā un attīstāmas jaunas darba vietas.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā
Pamatojums un apraksts
Noteikta PKC kompetence atbalsta nodrošināšanā Ministru prezidentam Valdības deklarācijas izstrādē un tās izpildes uzraudzībā, kā arī Valdības rīcības plāna izstrādē un uzraudzībā sasaistē ar valsts attīstības plānošanu un Nacionālo attīstības plānu.
Atbildīgā institūcija
Pārresoru koordinācijas centrs
4.1.2. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā
Pamatojums un apraksts
Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikta Valsts kancelejas kompetence, kas papildināma ar PKC funkcijām, kas noteiktas Attīstības plānošanas sistēmas likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā.
Atbildīgā institūcija
Pārresoru koordinācijas centrs
4.2. Cita informācija
Likumprojekts virzāms vienlaikus ar izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā un Attīstības plānošanas sistēmas likumā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts kanceleja, sabiedrības līdzdalībā tiks iesaistītas visas ieinteresētās personasNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
sekos pec līdzdalības
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
sekos pēc līdzdalības
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Valsts kase
- Valsts kanceleja
- visas valsts pārvaldes iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Finanšu ministrija
neietekmē
Valsts kase
neietekmē
Valsts kanceleja
palielinās
Vērtības nozīme:
visas valsts pārvaldes iestādes
neietekmē
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Jā
PKC tiek likvidēts un visas funkcijas, uzdevumi un saistības tiek nodotas VK
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
VK nāk klāt jaunas funkcijas, uzdevumi un saistības, ko līdz šim īstenoja PKC
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Valdības centra funkcijas tiks koncentrētas vienā institūcijā - Valsts kancelejā, kas dotajā brīdī atbild par valsts pārvaldes un cilvēkresursu politiku, tādējādi tiek likvidēta sākotnēji ekspertu izstrādātā iecere par PKC kā potenciālu pārvaldības instrumentu, kas nodarbojas ar praktiskiem politiku plānošanas un ieviešanas uzdevumiem, tai pašā laikā pilnveidojot starpinstitūciju sadarbību, lai no pētniecības institūcijām un ministrijām iegūtu analītisko bāzi, ko var izmantot uz pierādījumiem un rezultātiem balstītai attīstības plānošanai, nodrošinot zināmu neatkarīgu vērtējumu valsts attīstības jomā un īstenojot Nacionālā attīstība splāna izstrādi un koordināciju.
Likumprojekts paredz, ka nākotnē VK būs atbildīga:
1. par uz pierādījumiem un rezultātiem balstītu attīstības plānošanas sistēmu;
2. valsts attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesa koordināciju;
3. attīstības plānošanas, finanšu un budžeta vadības un politiku ieviešanas instrumentu sasaisti.
Likumprojekts paredz, ka nākotnē VK būs atbildīga:
1. par uz pierādījumiem un rezultātiem balstītu attīstības plānošanas sistēmu;
2. valsts attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesa koordināciju;
3. attīstības plānošanas, finanšu un budžeta vadības un politiku ieviešanas instrumentu sasaisti.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
1. PKC veic izpēti, attīsta un nodrošina pakalpojumu sniegšanu bērniem, viņu ģimenēm un speciālistiem agrīnā preventīvā atbalsta jomā līdz Pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienesta izveidei, par kura izveidošanu valdības veidojošās partijas nav spējušas vienoties un pieņemt lēmumu;
2. PKC kops 2015 gada īstenojusi un ieviesusi OECD labāko pra\ksi kapitālsabiedŗibu pārvaldībā, turpina īstenot valsts kapitālsabiedrību pārvaldības attīstību, kas uzticēta PKC ar valdības lēmumu. Pie iestādes likvidācijas visticamāk tiks pārskatīts valdības dotais mandāts.
3. PKC izstrādā, ievieš un uzrauga Nacionālo attīstības plānu un LIAS, kas likumā ekskluzīvi noteikta PKC atbildībā un kompetencē.
2. PKC kops 2015 gada īstenojusi un ieviesusi OECD labāko pra\ksi kapitālsabiedŗibu pārvaldībā, turpina īstenot valsts kapitālsabiedrību pārvaldības attīstību, kas uzticēta PKC ar valdības lēmumu. Pie iestādes likvidācijas visticamāk tiks pārskatīts valdības dotais mandāts.
3. PKC izstrādā, ievieš un uzrauga Nacionālo attīstības plānu un LIAS, kas likumā ekskluzīvi noteikta PKC atbildībā un kompetencē.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
PKC ir vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā, kas nodrošina vienotu valsts attīstības plānošanu, attīstības uzraudzību un novērtēšanu. PKC savu darbību uzsāka 2011. gada 1.decembrī un tas izveidots pamatojoties uz neatkarīgu pētnieku rekomendāciju, Nacionālā attīstības plāna izstrādi pēc būtības nododot augstākajam politiskajam līmenim, paturot to Ministru prezidenta kompetencē un izveidojot šīm funkcijām īpašu institūciju ar attiecīgām administratīvām pilnvarām. PKC izveidots ar mērķi mazināt fragmentāciju un radot centru ar mandātu nodarboties ar starpnozaru (pārresoru) jautājumiem. Līdz ar PKC izveidošanu attīstības plānošanas, novērtēšanas un koordinācijas funkcija ar likumu nodota vienai institūcijai. Likvidējot PKC Nacionālā attīstības plānu turpmāk uzraudzīs Valsts kanceleja.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
PKC ievieš jaunus pakalpojumus bērniem, primāri ņemot vērā teritoriālo principu, nodrošinot pēc iepējas plašāku pakalpojumu pieejamību visā valsts teritorijā.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Plānotās institucionālās izmaiņas skar PKC nodarbināto veselību, jo jebkuras darbavietas pārmaiņas, ja tās nav ar pozitīvu tendenci, ietekmē pašsajūtu un mentālo veselību primāri.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
PKC ir vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā, kas nodrošina vienotu valsts attīstības plānošanu, attīstības uzraudzību un novērtēšanu, kā arī publisko personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības koordināciju Latvijā. PKC savu darbību uzsāka 2011. gada 1.decembrī. PKC izveidots pamatojoties uz neatkarīgu pētnieku rekomendāciju, Nacionālā attīstības plāna izstrādi pēc būtības nododot augstākajam politiskajam līmenim, paturot to Ministru prezidenta kompetencē un izveidojot šīm funkcijām īpašu institūciju ar attiecīgām administratīvām pilnvarām. PKC izveidots ar mērķi mazināt fragmentāciju un radot centru ar mandātu nodarboties ar starpnozaru (pārresoru) jautājumiem.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Ziņojums par Pārresoru koordinācijas centra un Valsts kancelejas apvienošanu