Anotācija (ex-ante)

Rīkojuma projekta mērķis ir saņemt Ministru kabineta piekrišanu, lai Latvijas pārstāvis vai tā vietnieks ESM Valdes 2023. gada 15. jūnija sēdē varētu balsot par ESM 2022. gada zaudējumu segšanu no ESM  rezerves fonda.
 

Vispārējā kārtība

Saskaņā ar 2022. gada finanšu pārskatu ESM bilance 2022. gada beigās atbilst 812,7 mljrd. euro, kas ir par 14,3 mljrd. euro mazāk kā 2021. gada beigās. Bilances apmēra kritumu galvenokārt noteica ar sertifikātiem apliecināto parādu samazinājums par 15,3 mljrd. euro.

ESM 2022. gadā reģistrēja kopējos neto zaudējumus 60,2 milj. euro apmērā (salīdzinājumam – 2021. gadā neto ienākumi 311,0 milj.  euro). Galvenās izmaiņas noteica ienākumu kritums no finanšu darījumiem, pozīcijas "Finanšu operāciju neto peļņa vai neto zaudējumi" samazinājums par 1,5 mljrd. euro līdz negatīviem 1,3 mljrd. euro 2022. gadā. Šo samazinājumu daļēji kompensēja par 1,1 mljrd. euro lielāki ienākumi no atvasinātajiem instrumentiem, kas izmantoti procentu likmju riska pārvaldībai.

Likuma "Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu" 25. panta 1. punkts nosaka, ka “ESM operācijās radušies zaudējumi tiek segti, pirmkārt, no rezerves fonda, otrkārt, no apmaksātā kapitāla; un visbeidzot, no atbilstīgās neapmaksātās reģistrētā kapitāla summas”.

ESM ierosina 2022. gada neto zaudējumus 60,2 milj. euro apmērā segt no rezerves fonda, kas atbilst rezerves fonda mērķim (spēja absorbēt neto zaudējumus no iemaksātajiem kapitālieguldījumiem, kas radušies negatīva ienesīguma un procentu likmju paaugstināšanas apstākļos).

Pēc zaudējumu segšanas rezerves fondā būs 3,18 mljrd. euro (2021. gadā – 3,23 mljrd. euro).

 

Nē

-