Anotācija (ex-ante)

1. Šobrīd MK noteikumu Nr. 861 3. pielikumā ir uzskaitītas beramās preces, kurām ir noteiktas pieļaujamās zudumu normas, taču pielikumā esošais preču saraksts neaptver visas preces, kurām var piemērot pieļaujamās masas atšķirību normas. Līdz ar to ir nepieciešams papildināt esošo pielikumu ar praksē konstatētajiem gadījumiem, kādām preču grupām papildus būtu nepieciešams piemērot pieļaujamās masas atšķirību normas. 

1.Noteikumu projekta 2. un 16.punkts.
Noteikumu projekta pielikumā ir uzskaitītas nefasētās preces, kurām varēs piemērot pieļaujamās masas atšķirību normas. Pielikumā ir iekļautas preces, kuras pārņemtas no Ministru kabineta noteikumu Nr.861 pielikuma, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi saistībā ar zuduma normu noteikšanu attiecībā uz Latvijas Republikas teritorijā pārvietojamām un uzglabājamām precēm. Šādām precēm pieļaujamās masas atšķirību normas tika noteiktas individuāli, pamatojoties uz spēkā esošo tiesību aktu noteiktajām normām, publicēto zinātnisko pētījumu rezultātiem (t.i. izvērtējot atbilstošās preces ķīmiskās un fizikālās īpašības) un nozares standartiem (lex mercatoria). Noteikumu projekta pielikumā preču masas atšķirību normas ir noteiktas atsevišķi precēm, kuras tiek uzglabātas. Attiecīgi tām tiek piemērota mazāka masas atšķirību norma, jo uzglabājot preces, to svara izmaiņas var būt nelielas, kas var rasties, piemēram, meteoroloģisko apstākļu rezultātā. Savukārt precēm, kuras tiek pārvietotas, kas ietver arī kraušanu, tiek pieļautas lielākas masas atšķirību normas, jo veicot šādas darbības, objektīvi var būt lielāki preču masas zudumi. Tiesiskās skaidrības labad individuāli noteiktās preču pieļaujamās masas atšķirību normas jānosaka normatīvajā aktā – noteikumu projekta pielikumā. Taču, ņemot vērā, ka laika gaitā gan juridiskas, gan fiziskas personas (turpmāk – persona) varētu kārtot muitas formalitātes precēm, kuras nav iekļautas pielikumā, taču kurām, piemēram, preču fizikāli ķīmisko īpašību dēļ, preču uzglabāšanas, pārkraušanas un tehnoloģiskās transportēšanas laikā, meteoroloģisko faktoru ietekmē, kā arī ar tehnoloģisko iekārtu izmantošanu saistītie zudumi (piemēram, iztvaikojumi no visu veidu rezervuāriem, sūkņu un aizbīdņu blīvslēgiem, uzlipšana uz tehnoloģisko cauruļvadu un rezervuāru sienām), varētu tikt piemērotas pieļaujamās masas atšķirību normas. 
Lai noteiktu pieļaujamo preču masas atšķirības normu, VID nepieciešama informācija par preci (nosaukums vai parastais tirdzniecības apraksts, Eiropas Savienības Kombinētas nomenklatūras kods, ķīmisko un fizikālo īpašību, kas nosaka preces zudumu, apraksts), kā arī informācija par transportēšanas, apstrādes un glabāšanas tehnoloģisko procesu.
Pieļaujamās preču masas atšķirības VID nosaka saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, t.sk. lietojot analoģijas metodi, piemēram, izmantojot noteikumu projekta pielikumā Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras nodaļas precēm noteikto visaugstāko pieļaujamās preču masas atšķirības normu. Tāpat tiek izvērtēti personas iesniegtie ekspertu atzinumi, zinātniskie darbi, augstskolu pētījumi.
VID savā tīmekļvietnē publicē un regulāri aktualizē informāciju par preču pieļaujamām masas atšķirību normām, kuras noteiktas saskaņā ar noteikumu projekta pielikumu vai ar VID lēmumu (pamatojoties uz izvērtēto personas iesniegumā norādīto informāciju).
Apkopojot informāciju par VID Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā noteiktajām preču pieļaujamām masas atšķirību normām, būtu iespējams sagatavot grozījumus normatīvā akta pielikumam, kurā tās tiktu norādītas.

2. MK noteikumos Nr. 861 ir noteikts regulējums tikai nefasētām precēm, taču praksē ir konstatēts, ka ir nefasētās preces, kuras  ievieto transporta iepakojumos, lai tās varētu pārvadāt un uzglabāt. Ņemot to vērā, noteikumu projekts ir papildināms ar attiecīgu regulējumu.

2. Noteikumu projekta 3. punkts.
Noteikumu projektā ir noteikti kritēriji, kādiem ir jāatbilst transporta iepakojumam. Transporta iepakojuma kritēriji, t.s. vienības minimālā nominālā ietilpība (lai neuzskatītu preci par fasētu noteikumu projekta izpratnē), tika izstrādāti ciešā sadarbībā ar Latvijas Republikas transporta un loģistikas nozares pārstāvjiem (darba grupas ietvaros), izvērtējot praksē piemērojamos transporta iepakojuma veidus (piemēram, big-bag maisi, šķidrumu kubiskie konteineri, džutas maisi u.c.), pārvadājumu un preču uzglabāšanas tehnoloģiskos procesus, starptautisko pārvadājumu praksi. Ņemot vērā Starptautiskā mērvienību sistēmā (SI) pieņemtās mērvienības, noteikumu projekta  3.2. un 3.3. apakšpunktā ir noteikta iepakojuma nominālā ietilpība transportēšanas iepakojumam atbilstoši preces fiziskajām īpašībām, t.i., mērvienība litrs ir attiecināma uz šķidrām nefasētām precēm, savukārt kilograms - uz beramām precēm, kuras iepildītas transporta iepakojumā.

3. MK noteikumi Nr. 861 skaidri nenosaka, kā ir piemērojamas preču pieļaujamās vai paredzamās masas atšķirības, ja tiek piemērota muitas procedūra - ievešana pārstrādei - vai - izvešana pārstrādei.

3. Noteikumu projekta 4. punkts.
Lai piemērotu muitas procedūru – ievešana pārstrādei – vai – izvešana pārstrādei, ir jāsaņem muitas dienestu atļauja. Lai saņemtu atļauju, persona izstrādā pārstrādes darbību aprakstu, t.sk. norādot informāciju par pārstrādes produktiem, to ieguves normām, atkritumiem un preču dabiskajiem zudumiem pārstrādes procesā. Izstrādājot pārstrādes darbību aprakstu, preču dabiskos zudumus nosaka, nepārsniedzot noteikumu projekta pielikumā vai saskaņā ar VID lēmumu noteiktās pieļaujamās preču masas atšķirību normas vai paredzamās preču masas atšķirības. Pārstrādes darbību apraksts ir izsniegtās muitas atļaujas neatņemama sastāvdaļa, tādējādi atļaujas turētāja atbildība par procedūras izpildi, t.sk. pieņemot lēmumu par muitas parāda rašanos, tiek vērtēta, atbilstoši muitas atļaujā noteiktajiem nosacījumiem (t.sk. preču zudumu normas pārsniegšana).

4. Uzglabājot, pārkraujot vai pārvietojot nefasētas preces, meteoroloģisko faktoru ietekmē, izmantoto metožu vai pienācīgas rūpības trūkuma dēļ var mainīties preču masa, tādējādi ir nepieciešams noteikt  personu rīcību, lai pēc iespējas minimizētu preču masas izmaiņas.

4. Noteikumu projekta 5., 7. un 8. punkts.
Lai personas minimizētu iespējamās preču masas izmaiņas, noteikumu projekts paredz, ka atļaujas turētajam vai brīvās zonas uzņēmumam, kas saņēmis preču uzskaites apstiprinājumu, jānodrošina, ka preces ir aizsargātas pret neatļautu piekļuvi, kā arī tiek ievērotas īpašas prasības preču uzglabāšanai, ja tādas ir, piemēram, noteikta uzglabāšanas temperatūra, vai noteikts mitruma režīms graudu vai minerālmēslu uzglabāšanai.
Bez tam atļaujas turētājam, brīvās zonas uzņēmumam, Savienības tranzīta procedūras izmantotājam, eksportētājam, pārvadātājam u.c. personām, kuras ir atbildīgas par muitas procedūras, reeksporta un pagaidu uzglabāšanas noteikumu ievērošanu, jānodrošina preču uzglabāšana, pārkraušana un pārvietošana atbilstoši personas izstrādātajam tehnoloģiskajam aprakstam un ievērojot nosacījumus preču daudzuma (masas), sākotnējā stāvokļa un kvalitātes saglabāšanai, atbilstoši rūpējoties par preci glabājuma, pārvadājuma vai cita līguma, ar kuru personas saņem preces noteikto darbu izpildei, ietvaros. Kā arī jāievēro normatīvajos aktos par preču pārvadāšanu, kraušanu un uzglabāšanu noteiktās prasības (piemēram, Ministru kabineta 1999. gada 11. maijā noteikumi Nr.166 “Noteikumi par gabalkravu izvietošanu un nostiprināšanu autopārvadājumos”, Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 383
“Dzelzceļa kravu izvietošanas, nostiprināšanas un pārvadāšanas tehniskie noteikumi”, Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.377 “Noteikumi par lejamkravu pārvadāšanu cisternās un bunkura pusvagonos”).
Uz pārvadājumu un uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu, rīkojoties ar muitas uzraudzība esošajām precēm, attiecas gan saistības, ko privātpersonas ir uzņēmušās civiltiesisko darījumu ietvaros, gan pienākumi, kas izriet no tiesību aktos muitas jomā noteiktā, tai skaitā ievērojot nepieciešamos ierobežojumus (rīcībai ar precēm) muitas uzraudzības nodrošināšanai. Tādējādi, muitas uzraudzības kontekstā, izriet sekas, ja persona nav pildījusi tai noteiktos pienākumus attiecībā uz preci (sk. 7.punktu), gan personas tiesības ar to rīkoties (sk. 8.punktu), ievērojot nepieciešamos ierobežojumus muitas uzraudzības nodrošināšanai. Noteikumu projekta 7. punktā noteikts, ka gadījumā, ja persona nav ievērojusi muitas atļaujā paredzētos pienākumus, piemēram, pienākumu rūpēties par precēm, kamēr tās atrodas muitas noliktavā, pagaidu uzglabāšanā vai brīvajā zonā, līdz brīdim, kad šīm precēm tiek pieteikta jauna muitas noteikumos atzītā preču izmantošana, tā nevar piemērot šos noteikumus. Noteikumu projekta 8. punkts nosaka atļautās darbības ar muitas uzraudzībā esošajām precēm, t.i., darbības, kas paredzētas glabāšanas vietas tehnoloģijā, tehnoloģiskā procesa aprakstā piemēram, pārvadājumiem, personai īstenojot tiesību aktos noteiktos pienākumus rūpīgi rīkoties ar precēm un ievērot preču pārvadāšanai, kraušanai un uzglabāšanai noteiktos nosacījumus. Citas darbības, kas rada vai veicina preču zudumus un neatbilst noteikumu projekta 8.punktā minētajiem mērķiem vai saistībām, jāuzskata par preču pretlikumīgu izņemšanu no muitas uzraudzības.

5. MK noteikumos Nr. 861 nav detalizēta normatīvā regulējuma pieļaujamo masas atšķirību piemērošanai, pārvietojot preces stacionārajās transporta iekārtās (piemēram, cauruļvados) tranzīta procedūras ietvaros, līdz ar to ir nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu.

5. Noteikumu projekta 6., 13., 19. un 22. punkts.
Saskaņā ar Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk - Regula 2015/2447) 321. panta 3. punkta otro daļu Savienības tranzīta procedūras izmantotājs (stacionārās transporta iekārtas operators) un Eiropas Savienības dalībvalsts, kuras teritorijā tiek pieteikta tranzīta procedūra, muitas dienests noslēdz vienošanos par pārvietoto preču muitas uzraudzības metodēm.
Regulas 2015/2447 321. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētās vienošanās izstrādei un noslēgšanai Savienības tranzīta procedūras izmantotājs sagatavo un iesniedz VID tehnoloģiskā procesa aprakstu, kas ietver stacionārās transporta iekārtas operatora tehniskās un tehnoloģiskās dokumentācijas. Nepieciešamās muitas uzraudzības metodes un darbības nosaka, atbilstoši tiesību aktos muitas jomā noteiktajam un ņemot vērā stacionārās transporta iekārtas tehnoloģiskā procesa specifiku. VID un stacionārās transporta iekārtas operators aktīvi sadarbojas vienošanās projekta izstrādē un noslēdz vienošanos, lai būtu iespējams uzsākt ārpussavienības preču pārvietošanas operācijas. Papildus tam vienošanās jānosaka kārtība, kādā:
- Savienības tranzīta procedūras izmantotājs paziņos VID par preču iztrūkumu stacionārā transporta iekārtā un par iekārtas bojājumiem trešo personu prettiesiskas rīcības rezultātā;
- veic preču, kuras pārvieto stacionārā transporta iekārtā, masas mērījumus;
- precēm, kuras pārvieto stacionārā transporta iekārtā, piemēro paredzamās preču masas atšķirības.
Savienības tranzīta procedūras izmantotājs paredzamās preču masas atšķirības piemēro katram reģistrētajam preču daudzumam attiecībā uz kuru tiek pabeigts šīs preces tranzīts, izmantojot stacionāru transporta iekārtu.

6. Ministru kabineta noteikumu Nr. 861 II un III sadaļa nosaka noteiktu metodiku, kura jāizmanto, preču daudzuma noteikšanai. Minētā pieeja ierobežo personu un institūciju tiesības izvēlēties konkrētajai situācijai citu, vairāk piemērotu metodi, kas izstrādāta atbilstoši standartizācijas institūciju apstiprinātiem standartiem, kuri satur pilnīgākas norādes par mērījumu izpildi. Tādējādi ir nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu. Noteikuma projekts pilnveido MK noteikumu Nr. 861 noteikto regulējumu attiecībā uz preču faktisko masu apliecinošiem dokumentiem.

6. Noteikumu projekta 9.–12., 14. un 15. punkts.
Nosakot preču daudzumu tiek ievērots nozares standartizācijas institūciju apstiprinātais tiesiskais regulējums, standarti, rokasgrāmatas, piemēram, šādi standarti:
ISO (Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (International Organization for Standardization) standarti, piemēram, kas attiecās naftas produktu paraugu ņemšanu, blīvuma noteikšanu u.c.);
ASTM (American Society for Testing and Materials);
GOST (ГОСТ — Государственный стандарт (valsts standarts)) u.c.
Šķidro preču faktisko masu nosaka, izmantojot mērīšanas līdzekļus (piemēram, mērlenti, mērstieni, automatizētu mērīšanas iekārtu), kas atbilst normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību. Beramajām precēm zuduma normas piemēro, ja preces tiek svērtas, ievērojot vispārpieņemtās mērījumu metodes, un ja ar precēm tiek veiktas jebkuras darbības, ievērojot normatīvajos aktos par preču pārvadāšanu, kraušanu un uzglabāšanu noteiktās prasības.
Situācijas apraksts
Muitas noliktava sniedz klientam no trešās valsts ievesto dekoratīvo šķembu uzglabāšanas pakalpojumu. 
Šķembas ir beramkrava, tā tiek ievesta ar autotransportu un uzglabāta bez mazumtirdzniecības individuālā iepakojuma realizācijai būvmateriālu veikalu tīklā. Transportēšanas nolūkā nosūtītājs šķembas ir iebēris 1000 l big-bag maisos. 
Muitas noliktava ir aprīkota ar pusautomātiskiem autotransporta svariem. Svariem ir veikta metroloģiskā kontrole, to apliecina uzlīme uz svariem vai akreditētas institūcijas izsniegts sertifikāts par metroloģisko pārbaudi. Uzstādot svarus, svaru piegādātājs ir apmācījis noliktavas darbinieku rīkoties ar šo mērsistēmu. Svariem ir lietošanas instrukcija. Svari ir aprīkoti ar svēršanas informācijas drukāšanas ierīci, līdz ar to noliktavai nav nepieciešams sastādīt svēršanas aktu.
Pieļaujams, ka automātiskās sistēmas darbojās autonomi un svērumu rezultāti tiek veidoti sarakstu veidā un uzglabāti uzņēmuma elektroniskajā dokumentu uzskaitē.
Ierodoties noliktavā, automašīna tiek nosvērta (pilna un tukša) un šķembas izkrautas noliktavas laukumā transportēšanas iepakojumā. Noliktavas personāls, izkraujot preci no transportlīdzekļa, novērtē iepakojumus un marķējumus uz tiem (celtspēja, masa, instrukcija uzglabāšanai u.c.). Ja uz iepakojumiem nav saglabājies marķējums un iepakojums ir tipveida, pieņem, ka iepakojums atbilst tipveida iepakojuma nominālvērtībai, piemēram big-bag tipa iepakojums ar izmēriem 90x90x110cm atbilst 1000 litriem. Ja iepakojums nav tipveida, tā ietilpību nosaka noliktavas personāls ņemot vērā informāciju autotransporta pavadzīmē par iepakojumu skaitu un preces masu vai papildus pārsver katru iepakojumu, ja tie nav identiski. Masas atšķirības normas piemēro, ja konstatētā preces masa ietilpība nav mazāka par 500 kg.
Muitas noliktava iegrāmato konstatēto preces svaru un svēruma datus preču uzskaitē, ja tas nepārsniedz pieļaujamo masas atšķirības normu. Ja atšķirība ir lielāka, muitas noliktava rīkojas Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumu Nr. 500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr.500) noteiktajā kārtībā.
Izvedot šķembas no noliktavas, tās tiek iekrautas transportlīdzeklī un transportlīdzeklis nosvērts. Muitas noliktava iegrāmato konstatēto preces svaru un svēruma datus preču uzskaitē, ja tas nepārsniedz pieļaujamo masas atšķirības normu. Ja atšķirība ir lielāka, muitas noliktava rīkojas MK noteikumu Nr. 500 noteiktajā kartībā. 
Ja muitas noliktavā šķembas tiek piegādātas ar jūras pārvadājumiem un nav iespējams pārbaudīt atvestās preces daudzumu, muitas noliktavai jāsagatavo tehnoloģisko karti kraušanas un glabāšanas procesiem, iesniedzot to muitas iestādē. Tehnoloģiskajā kartē jāparedz preču zudumi, kas rodas tehnoloģisko procesu un ārējo vides faktoru ietekmes rezultātā, pamatojoties uz preces fizikālajām īpašībām. Iegrāmatojot preces masu muitas noliktavas preču uzskaitē, tai var piemērot prognozējamās masas atšķirības atbilstoši tehnoloģiskajā kartē paredzētajām preču masas atšķirībām, bet ne vairāk par pieļaujamo preču masas atšķirības normu.
Noteikumu projekts nosaka, ka preču faktiskais daudzums jāapliecina ar attiecīgo valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izsniegtajiem dokumentiem (piemēram, VID pārbaudes aktu, kuru sastāda, veicot preču faktiskā daudzuma pārbaudi vai Vides dienesta sastādīto pārbaudes aktu, ja ir notikusi preču noplūde), kompetentā eksperta atzinumu vai komercaktu, uzņēmuma sagatavotu komercaktu, pieņemšanas nodošanas aktu, svēršanas aktu, piegādātās preces pieņemšanas aktu.
Kompetentais eksperts šo noteikumu izpratnē ir persona kura, ir apmācīta veikt preču uzmērīšanu, testēšanu, paraugu ņemšanu, t. sk. darbības ar ķīmiskām vielām utt., atbilstoši konkrētajai jomai.
Par kompetenta eksperta atzinumu uzskatāms arī nozares dalībnieka, kura komercdarbība klasificējas NACE 71.20 klasifikatorā – Tehniskā pārbaude un analīze, izsniegts apliecinājums, kas satur ziņas par preču pārbaudi, proti, masas noteikšanu, uzmērīšanu un tml.
Kompetentā eksperta atzinums noformējams atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam.
Svēršanas aktu sagatavo kompetents eksperts vai uzņēmuma darbinieks, kurš ir iepazinies ar ražotāja izstrādāto svaru lietošanas instrukciju, apliecinot to apgūšanu uzņēmuma izstrādātajos iekšējos aktos (piemēram, uzņēmums ir sagatavojis aktu par darbinieku iepazīšanos ar svēršanas iekārtas instrukciju).
MK noteikumos Nr. 861 tiek lietots termins – šķidrās preces –, nosakot atsevišķu regulējumu šāda veida precēm. Noteikumu projektā iekļautais regulējums (piemēram, attiecībā uz preču masas atšķirības noteikšanu, nosacījumiem transporta iepakojumam u.c.) ir harmonizēts un ir vienādi piemērojams nefasētajām precēm, neatkarīgi no preces agregātstāvokļa (šķidrās vai beramās), saglabājot atsevišķas MK noteikumu Nr. 861 normas (ņemot vērā preču specifiku) attiecībā uz šķidro preču masas mērījumiem.
No Ministru kabineta noteikumiem Nr.861 ar redakcionāliem precizējumiem ir pārņemts 5., 6., 8., un 14. punkta regulējums attiecīgi noteikumu projekta 11., 12., 14. un 15.punkts.

7. Praksē, piemērojot MK noteikumus Nr. 861, ir konstatēts, ka ne vienmēr personām ir iespēja ar mērīšanas metodēm noteikt preču masu, tāpēc ir nepieciešams paredzēt īpašu regulējumu šādiem gadījumiem.

7. Noteikumu projekta 17., 18., 20., 21., 22. un 23. punkts.
Noteikumu projekts paredzēs ne tikai pienākumu noteikt  faktisko preču masu ar mērījumiem, kas šajā noteikumu projektā tiek saprasti visplašākajā izpratnē, ietverot dažādas mērījumu un preču daudzuma noteikšanas metodes, kuras jāveic saskaņā ar likuma "Par mērījumu vienotību" noteiktajām normām, tajā skaitā svēršanu vai aprēķinu veikšanu, bet arī paredzēs iespēju noteikt paredzamās preču masas atšķirības, kuras persona norāda tehnoloģiskā procesa aprakstā.
Noteikt paredzamās preču masas atšķirības ir izvēles iespēja, kas ir par labu personai, ja tā nevar veikt preču svēršanu un noteikt precīzu preču svaru, un tādējādi arī nevar noteikt faktiskās preču masas atšķirības. Savukārt, ja persona ir izvēlējusies piemērot paredzamās preču masas atšķirības, tad ir jāpiemēro tie nosacījumi, kas attiecas uz šo konkrēto rīcību.
Tehnoloģiskā procesa aprakstā pietiekami rūpīgi un saprotami ir jāapraksta informācija par precēm un procesu, no kura var izsekot preču kustību un izprast veicamās darbības ar precēm no preču saņemšanas līdz nosūtīšanas brīdim, proti:
1) rīcība preces saņemot – preces vai nu tiek svērtas, vai arī to daudzums tiek ņemts uzskaitē tikai pēc dokumentiem;
2) kā preces tiek uzglabātas (brīvi izberot uz zemes, vai iekraujot tilpnē, vai telpā, vai zem klajas debess utt.);
3) vai ir paredzēts veikt parastas apstrādes darbības ar preci (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk - Savienības Muitas kodekss) 220. pantu, Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem 71-03. pielikums (turpmāk – Regula 2015/2446));
4) kā preces tiek sagatavotas nosūtīšanai;
5) kā tiek noteikts zudumu apmērs vai paredzamās preču masas atšķirības.
Ostas, transporta operatora, termināļa, preču uzglabāšanas vietas darba tehnoloģiskās kartes, procesu aprakstus, instrukcijas, nolikumus u.c. dokumentus vai dokumentu komplektus savas darbības jomā, var izmantot kā tehnoloģiskā procesa aprakstu, papildinot tos ar atbilstošo informāciju (preču uzglabāšanas procesa organizēšanu, zudumu apmēra vai paredzamo preču masas atšķirību noteikšanu).
Tehnoloģiskā procesa aprakstu, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmu, iesniedz VID. VID informē personu gadījumos, ja tehnoloģiskajā procesa aprakstā jāveic precizējumi. Ja persona nav saņēmusi no VID informāciju par nepieciešamiem precizējumiem, tā rīkojas atbilstoši tehnoloģiskā procesa aprakstā noteiktajai kārtībai.
Ja līdz šī noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdim persona jau ir izstrādājusi un saskaņojusi ar VID tehnoloģiskā procesa aprakstu, tad, lai nodrošinātu personas saimnieciskās darbības nepārtrauktību pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā brīža, tā drīkst piemērot esošo tehnoloģiskā procesa aprakstu.
Paredzamās preču masas atšķirības ne vienmēr var sakrist ar faktiskajām preču masas atšķirībām, jo kādā no kravas apstrādes (operāciju) posmiem preces netiek nosvērtas un preču daudzums un iespējamie zudumi vai svara pieaugums noteikti atbilstoši tehnoloģiskajā procesa aprakstā noteiktajām prognozēm. Ja preču faktiskais iztrūkums, kas tiek konstatēts, pabeidzot operācijas ar preču partiju, ir mazāks par paredzēto (plānoto), uzglabāšanas vietā (pēc preču nominālā daudzuma izvešanas) veidojas preču uzkrājums. Šādos gadījumos minētajām precēm piemēro atbilstošo muitas procedūru vai groza pagaidu uzglabāšanas deklarāciju (preču svara grozījumi).

8. Ņemot vērā, ka dažādu apstākļu ietekmē var veidoties nefasēto preču masas atšķirības, veidojoties lielākai preču masai vai gluži otrādi - preču masa var samazināties, būtiski ir noteikt rīcību šādos gadījumos.

8. Noteikumu projekta 24., 25., 26., 30. un 31. punkts.
Noteikumu projekta pielikumā minētās vai saskaņā ar VID lēmumu noteiktās normas, nosaka, ņemot vērā šādu sadalījumu:
- piemērojot precēm pagaidu uzglabāšanu, uzglabāšanu muitas noliktavā, uzglabāšanu brīvajā zonā un ievešanu pārstrādei;
- Savienības preču muitas statusa apliecinājumiem, piemērojot precēm tranzītu, eksportu, reeksportu, piemērojot pārvietošanu īpašas procedūras ietvaros (Savienības Muitas kodeksa 219. pantā vai Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumu Nr. 500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi” 80. - 83. punktā noteiktā pārvietošana) vai pagaidu uzglabāšanas ietvaros (Savienības Muitas kodeksa 148. panta 5. punktā noteiktā pārvietošana).
Noteikumu projekta 30. un 31. punkta regulējums neattiecas uz Savienības Muitas kodeksa 124. panta 4. punktā noteiktajiem gadījumiem, ja persona pierāda, ka faktiskais pieļaujamais preču zudums bija lielāks par noteikumu projekta pielikumā vai saskaņā ar VID lēmumā noteikto.
Ja muitas procedūrā - eksports - izlaistajām precēm tiek konstatēts preču masas pieaugums, saskaņā ar Regulas 2015/2447 332. panta 3. punktu ir jāiesniedz jauna eksporta deklarācija.
Ja konstatē lielāku ārpussavienības preču masu (nedeklarētais preču daudzums), t.sk. kas nepārsniedz noteikumu projekta pielikumā minētās vai saskaņā ar VID lēmumu noteiktās normas, precēm (faktiski konstatētā preču masa) piemēro atbilstošo muitas procedūru, preces ņem brīvās zonas uzskaitē, iesniedz papildu reeksporta deklarāciju (Regulas 2015/2447 332. panta 3. punkts), vai pabeidzot tranzītu – nodot preces nākamajai procedūrai ar faktiski konstatēto masu. Ja faktiskā preču masa nepārsniedz noteikumu projekta pielikumā vai saskaņā ar VID lēmumu noteiktās normas, nav nepieciešams iesniegt papildu dokumentus (iesniedz tikai aktu par mērījumiem), savukārt, ja pārsniedz, personai jāiesniedz papildu dokumenti par neatbilstības iemesliem (piemēram, nosūtītāja informācija par kļūdu pavaddokumentos) saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 15. panta 1. punktu.
Regulas 2015/2447 199. panta 1. punkta “b”, “c”, “d”, “e” un “g” apakšpunktā noteikti šādi Savienības preču muitas statusa apliecinājumi:
- T2L / T2LF dokuments / dati;
- muitas preču manifests;
- atbilstoši noformēts rēķins vai pārvadājuma dokuments;
- zvejas kuģa žurnāls (kā arī izkraušanas deklarācija, pārkraušanas deklarācija un kuģu satelītnovērošanas sistēmas dati);
- akcīzes preču pārvietošanas akcīzes nodokļa atliktās maksāšanas režīmā elektroniskais administratīvais dokuments – eAD. 
Noteikumu projekta 26. punkta regulējums, pamatojoties uz Savienības tiesību aktos noteikto regulējumu muitas procedūru izpildei un Savienības preču muitas statusa apliecināšanai, neattiecas uz šādiem, regulas 2015/2447 199. panta 1. punktā minētiem, Savienības preču muitas statusa apliecinājumiem:
1)“a” apakšpunkts – iekšējā tranzīta procedūras deklarācija – piemērojams tranzīta procedūrai noteiktais regulējums (sk. 5. punktu, 10.4. apakšpunktu, 22. punktu u.c.);
2)“f” apakšpunkts:
2.1.) Savienības preču muitas statusa apliecinājums TIR vai ATA karnetēs vai veidlapās 302 – piemērojams noteikumu projekta regulējums, kas noteikts atbilstošajai muitas procedūrai (tranzīts, pagaidu ievešana);
2.2.) Savienības preču muitas statusa apliecinājums mehāniskajiem autotransportlīdzekļiem – noteikumu projekta regulējums neattiecas uz šādām precēm;
2.3.) Savienības preču muitas statusa apliecinājums iepakojumam – noteikumu projekta regulējums neattiecas uz šādām precēm;
2.4.) Savienības preču muitas statusa apliecinājums precēm pasažiera vestā bagāžā – noteikumu projekta regulējums neattiecas uz šādām precēm;
3) “h” apakšpunkts – pasta sūtījumu pārvietošanas etiķete, kas minēta regulas 2015/2447 290. pantā – noteikumu projekta regulējums neattiecas uz šādām precēm.

9. Saskaņā ar Regulas 2015/2447 315. panta 1. punkta “d” apakšpunktu, personai, kas saņēmusi atzītā saņēmēja atļauju (turpmāk – atzītais saņēmējs), vēlākais trešajā dienā pēc dienas, kurā tā ir saņēmusi atļauju izkraut preces, jāpaziņo galamērķa muitas iestādei preču apskates rezultāti un jāinformē tā par visām neatbilstībām. Savukārt ar š.g. 15.jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem 23.⁵ panta piektā un sestā daļa nosaka, ka:
- Ja muitas procedūrā izlaisto [..] preču dabiskie zudumi vai iztrūkums nepārsniedz normatīvajos aktos muitas jomā noteikto pieļaujamo preču masas atšķirību, minēto atšķirību neuzskata par neatbilstību muitas procedūras [..] izpildē.
- Ja muitas procedūrā izlaisto [..] preču konstatētā masa ir lielāka par atbilstošajā muitas [..] deklarācijā norādīto, taču nepārsniedz normatīvajos aktos muitas jomā noteikto pieļaujamo preču masas atšķirību, minēto atšķirību neuzskata par neatbilstību muitas procedūras [..] izpildē.
Tiesiskās noteiktības labad jānosaka atzītā saņēmēja pienākums izvērtēt konstatētās atšķirības atbilstību noteikumu projektā noteiktajam pieļaujamo preču masas atšķirību regulējumam. Regulējums samazinās administratīvo slogu atzītajiem saņēmējiem, tranzīta procedūras izmantotājiem, kā arī muitas iestādēm.

9. Noteikumu projekta 27. un 28. punkts.
Atbilstoši Savienības Muitas kodeksa 6. panta 2. punktā un Regulas 2015/2446 2.pantā noteiktajām Eiropas Savienības kopīgajām datu prasībām, kas ietver arī muitas sistēmu specifikācijas, tiek izstrādātas Eiropas Savienības dalībvalstu muitas sistēmas. Minētajās sistēmās tiek paredzētas atbilstošas funkcionalitātes. Tādējādi, atbilstoši funkcionalitātēm un noteikumu projektā noteiktajam, ja konstatētās preču masas atšķirības nepārsniedz noteikumu projekta pielikumā vai saskaņā ar VID lēmumu noteiktās normas, atzītais saņēmējs Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas Tranzīta kontroles sistēmā (EMDAS TKS) aizpilda tranzīta vai TIR karnetes elektroniskās deklarācijas “Ierašanās paziņojuma” “Izkraušanas kontroles piezīmes” formas “Papildus informācija" (netiek uzskatīta par neatbilstību) aili – norāda faktisko preču masu, savukārt sadaļu “Konstatētās neatbilstības” neaizpilda. Ja konstatētās preču masas atšķirības pārsniedz noteikto normu vai tranzīta procedūru piemēro likuma “Par akcīzes nodokli” 3., 4., 5. un 6.¹ pantā (izņemot 6.¹ pantā minētajām precēm, kuras pārvieto ar stacionārajām transporta iekārtām), noteiktajām akcīzes precēm, - EMDAS TKS reģistrē neatbilstības (atzītais saņēmējs aizpilda sadaļu “Konstatētās neatbilstības”). 

10.Skaidrojumi atsevišķos noteikumu projekta punktos minētajai informācijai.

10. 5. punktam – kā nosūtītāja muitas iestādes noteiktos identifikācijas pasākumus izmanto muitas un atzītā nosūtītāja plombu, preču nosūtītāja plombas (saskaņo nosūtītāja muitas iestāde) pārvadājumos ar jūras konteineriem un dzelzceļu, u.c. nosūtītāja muitas iestādes pasākumus (uzlīmes uz iepakojumiem);
10. punktam – normatīvais regulējums preču pārvietošanai starp brīvo zonu teritorijām viena muitas kontroles punkta ietvaros ir noteikts MK noteikumu Nr.500 80. - 83. punktā;
27. punktam – TIR karnete – starptautiskā muitas (tranzīta) deklarācija un galvojuma dokuments, kuras izmantošana ir noteikta saskaņā ar 1975. gada 14. novembra Muitas konvenciju par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, kuros izmanto TIR karneti;
29. punktam – likuma “Par akcīzes nodokli” 3., 4., 5. un 6.¹ pantā ir noteiktas šādas akcīzes preces – ar akcīzes nodokli apliekamie alkoholiskie dzērieni (3. pants), tabakas izstrādājumi (4. pants), naftas produkti (5. pants) un dabasgāze (6.¹ pants) ). Šāds izņēmums ir paredzēts tikai attiecībā uz Eiropas Savienībā harmonizētām akcīzes precēm. Kā atsevišķs izņēmums ir paredzēta dabasgāze, kura tiek transportēta ar stacionārajām transporta iekārtām, jo, pārvietojot dabasgāzi pa cauruļvadiem, zudumu risks ir ļoti minimāls.