Anotācija

Atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likumam Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) nodrošina epidemioloģisko uzraudzību, t.sk., vāc, uzkrāj un analizē datus par cilvēku saslimstību ar infekcijas slimībām, kā arī par kontaktpersonām. Lai nodrošinātu sabiedrības epidemioloģisko drošību, epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā ir nepieciešama informācija par saslimušās personas darbavietu, lai novērstu iespējamus liela izmēra uzliesmojumus. Tāpat SPKC ir nepieciešama informācija par kontaktpersonas darbavietu, lai gadījumos, kad sabiedrības veselību apdraudošas ļoti transmisīvas infekcijas gadījumā konstatēts ģimenes kontakts, SPKC, vērtējot kontaktpersonu darbavietu, varētu vērtēt, vai kontaktpersona neveic darba pienākumus, kas var apdraudēt citu cilvēku veselību (piemēram, ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes centri, bērnu iestāde u.tml.), un sniegtu personai atbilstošas rekomendācijas vai veiktu citus pretepidēmijas pasākumus. Likuma 11¹.panta ceturtā daļa nosaka, ka vienotajā digitālajā epidemioloģiskajā sistēmā (turpmāk - EPID sistēma), kuras pārzinis ir SPKC, tiek iekļauti dati par inficēto personu un kontaktpersonu - identificējoša informācija, kontaktinformācija, informācija par inficēšanās vietu, informācija par nodarbošanos un/vai darbavietu. Praksē ir novēroti atsevišķi gadījumi, kad inficētās personas un kontaktpersonas neatklāj savas darbavietas, kas liedz epidemioloģiskās izmeklēšanas speciālistiem pilnvērtīgi izmeklēt un novērst epidemioloģiskās drošības apdraudējumus. Arī informācija par inficētās personas un tās kontaktpersonas profesijas kodu un nosaukumu ir nepieciešama, lai nodrošinātu infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību, kur ļoti svarīgi ir analizēt slimību biežumu profesiju grupās. Dažādu profesiju pārstāvjiem (arī vienas darbavietas ietvaros) ir lielāks risks ne tikai pašiem saslimt ar infekcijas slimībām, bet arī inficēšanās gadījumā apdraudēt citu cilvēku veselību, piemēram, veselības aprūpes un sociālās aprūpes  darbiniekiem,  pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, izglītības iestāžu darbiniekiem pārtikas uzņēmumu darbiniekiem u.c. Iegūstot pierādījumos balstītu informāciju par saslimstību dažādu profesiju grupu darbinieku vidū, ir iespējams plānot un īstenot mērķtiecīgus profilakses pasākumus, tostarp uzlabot darba drošību un veselības aizsardzību darba vietās, ja tiek konstatēts, ka noteiktai profesiju grupai ir augstāks saslimstības līmenis.
Šobrīd SPKC nav pieejama Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) rīcībā esošā informācija par personas nodarbinātību. Lai SPKC būtu iespējams pildīt savus pienākumus, epidemioloģiskās drošības draudu gadījumā, t.sk. efektīvi veikt epidemioloģisko izmeklēšanu un organizēt pretepidēmijas pasākumus infekcijas skartajos objektos, nepieciešams nodrošināt SPKC datu apmaiņu ar VID, likumā definējot konkrētu datu apjomu, ko SPKC saņem no VID, t.i., inficētās personas un kontaktpersonas personas vārds, uzvārds, personas kods, darbavieta un profesijas kods un nosaukums. Minētais īpaši nozīmīgs, lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju un iegūtu datus inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai un lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus. Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumu Nr. 774 "Kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtība" 5.punkts nosaka, ka, saņemot paziņojumu par saslimšanu ar infekcijas slimību, SPKC reģionālās nodaļas epidemiologs organizē kontaktpersonu noteikšanu, t.sk. arī darbavietā. Ir svarīgi uzlabot SPKC darbu epidemioloģiskās drošības jomā un dot iespēju analizēt infekcijas slimības, kas izsauc epidēmijas (piemēram, pandēmiskā gripa vai masalas), arī nodarbinātības aspektā, un apzināt infekcijas slimību ietekmi uz tautsaimniecību.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrās daļas 5.punkts pieļauj VID rīcībā esošās informācijas par nodokļu maksātāju sniegšanu citai valsts institūcijai, ja šāda informācijas apmaiņa ir noteikta arī citā (nozares) normatīvajā aktā.

Projekts paredz, ka SPKC tiks nodrošināta kontrolēta piekļuve VID informācijas sistēmu datiem (nosakot konkrētu datu apjomu, ko SPKC saņem no VID, t.i., inficētās personas un kontaktpersonas personas vārds, uzvārds, personas kods, darbavieta un profesijas kods un nosaukums) konkrētam sabiedrības veselības aizsardzības mērķim darbavietas identificēšanai epidemioloģisko draudu gadījumā. Šādas pieejas galvenais nolūks ir identificēt infekcijas slimību skarto personu un to kontaktpersonu darbavietas, kad inficētās personas un kontaktpersonas pašas nesniedz šo informāciju (apgalvo, ka nestrādā) vai sniedz nekorektu informāciju par savu nodarbinātību (veicot epidemioloģisko izmeklēšanu darbavietā, tiek konstatēts, ka inficētais tur vairs nestrādā). Šobrīd VID izstrādātais risinājums, kas nepieciešams SPKC uzdevumu izpildei, paredz datu izgūšanu par pēdējiem trim gadiem. No epidemioloģiskās drošības viedokļa svarīga ir personas aktuālā darba vieta, t.i., informācija par to darba vietu, kur infekcijas slimnieks varēja inficēties pats vai inficēt citus infekcijas slimības inkubācijas periodā.Veicot grozījumus likumā, SPKC būs tiesības saņemt datus (likumā noteiktā datu apjoma robežās) no VID informācijas sistēmas, no kuras dati par personas nodarbinātību tiek atlasīti  par pēdējiem trim gadiem, un kurai VID nodrošina pieeju ārējiem lietotājiem. Sistēmas funkcionalitātes dēļ, datus ir iespējams atlasīt tikai par šo noteikto termiņu. Piekļuve likumā noteiktiem personas datiem būs tikai atsevišķiem SPKC pilnvarotiem darbiniekiem, kuriem VID piešķirs tiesības saņemt datus no atbilstošas informācijas sistēmas. SPKC pilnvaroti darbinieki varēs aplūkot VID informācijas sistēmā pieejamos datus par personas nodarbinātību par pēdējiem trim gadiem, savukārt, EPID sistēmā tiek ievadīta informācija tikai par personas aktuālo nodarbinātību, kas tiks izmantota SPKC funkciju izpildei. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka SPKC darbiniekiem, kuri saņems datus no atbilstošas VID informācijas sistēmas, saskaņā ar darba līgumu ir jāievēro konfidencialitāte, tiks nodrošināts, ka informācija par personas nodarbinātību par pēdējiem trim gadiem (izņemot aktuālo informāciju) netiek ievākta un uzglabāta.
Šobrīd informācijas apmaiņa ar VID notiek, bet sarežģītā formā -  SPKC rakstiski lūdzot VID sniegt konkrētus datus. Ieliekot šo normu likumā, informācijas apmaiņa tiks atvieglota (t.sk. iespēja automatizēti saņemt nepieciešamos datus) un mazinās slogu iesaistītajām iestādēm.
Tas ļaus efektīvāk identificēt epidemioloģiski nozīmīgus gadījumus īpaši jutīgās profesiju grupās, piemēram, pedagogu, ārstniecības personu, pārtikas nozares darbinieku un citu profesiju pārstāvju vidū, kuri ikdienā saskaras ar lielu cilvēku skaitu vai strādā ar paaugstināta riska grupām. Šāda pieeja uzlabos sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu efektivitāti un ātrumu epidēmiju kontroles laikā.
Nākotnē aktuālo datu nodošanai (VID kā datu devējs) un saņemšanai (SPKC kā datu saņēmējs) varētu izmantot Ministru kabineta 2023.gada 31.oktobra noteikumos “Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi” paredzēto datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (turpmāk - DAGR), kas ir valsts platforma un paaugstinātas drošības sistēma datu (tai skaitā personas datu) izplatīšanai un glabāšanai, tādējādi nodrošinot iespēju saņemt datus par personu nodarbinātību tikai SPKC funkciju izpildei nepieciešamajā apjomā. Lai varētu izmantot DAGR, SPKC ir jāveic EPID sistēmas pielāgošana (funkcionalitātes izveide) šim uzdevumam. 

Atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma 11.¹ panta astotās daļas 1. punktam, vienotā digitālā epidemioloģiskā sistēma šā panta pirmajā daļā norādītajiem mērķiem informāciju saņem no Nacionālā veselības dienesta e-veselības sistēmas.
No 2025. gada 1. janvāra e-veselības sistēmas pārziņa funkcijas ir pārņēmusi SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs".

Lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību aktuālajai situācijai, nepieciešams mainīt e-veselības sistēmas pārziņa nosaukumu uz SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", nosakot, ka vienotā digitālā epidemioloģiskā sistēma informāciju saņem no SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" informācijas sistēmām.

Epidemioloģiskās drošības likums šobrīd nosaka, ka vakcināciju drīkst veikt sertificēta ārstniecības persona vai farmaceits. 2022.gada 25.janvārī spēkā stājās grozījumi Ārstniecības likumā un grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", ar kuriem tika atcelta prasība par specialitātes sertifikāta nepieciešamību patstāvīgas profesionālas darbības veikšanai māsas specialitātē. Līdz ar to māsām atbilstoši pašlaik spēkā esošo normatīvo aktu prasībām nav pienākums sertificēties, taču atbilstoši noteiktajām kompetencēm ir tiesības veikt vakcināciju.

Nepieciešams saskaņot minēto likuma redakciju, lai nodrošinātu vienotu izpratni un normu interpretāciju. Likumprojekts nosaka, ka atbilstoši savai kompetencei vakcināciju drīkst veikt ārstniecības persona vai farmaceits. Ārstniecības personu profesionālā kompetence ir noteikta attiecīgās profesijas standartā. Saskaņā ar profesiju standartos noteikto, šāda kompetence ir ārstam, māsai (vispārējās aprūpes māsai), vecmātei, ārsta palīgam un paplašinātās kompetences māsai. Profesiju standarti ir viens no izglītības programmu reglamentējošiem dokumentiem.