26-TA-1082: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, lai pilnveidotu inventarizācijas regulējumu atbilstoši mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām un uzņēmumu praktiskajām vajadzībām, mazinot administratīvo slogu un pārmērīgu procesu detalizāciju. Projekts paredz elastīgāku inventarizācijas organizēšanu, attālinātu risinājumu izmantošanu un iespēju izmantot citos normatīvajos aktos noteikto pārbaužu rezultātus, vienlaikus saglabājot inventarizācijas rezultātu ticamību un pārbaudāmību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir modernizēt un vienkāršot inventarizācijas regulējumu, radot iespēju samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un budžeta iestādēm, vienlaikus saglabājot inventarizācijas rezultātu ticamību. Grozījumi paredz plašākas iespējas izmantot attālinātus un elektroniskus risinājumus, novērst pārbaužu dublēšanos un nodrošināt elastīgāku inventarizācijas organizēšanu atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai un iekšējās kontroles sistēmai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Vispārējās prasības par inventarizācijas veikšanu uzņēmumā ir noteiktas Grāmatvedības likumā. Grāmatvedības likums attiecas uz šādiem likuma subjektiem:
1) Latvijas Republikā reģistrētajām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un to apvienībām, politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un to iestādēm;
2) Latvijas Republikā reģistrētajām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas komercsabiedrībām, Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem;
3) budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē (turpmāk — budžeta iestādes), citām publiskām personām un iestādēm, kā arī patstāvīgajām iestādēm;
4) individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, dzīvokļu īpašnieku kopībām, kas veic saimniecisko darbību, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, un to apvienībām.
Ar lietoto terminu "uzņēmums" saprot visus Grāmatvedības likuma subjektus.
Grāmatvedības likuma 15. pants nosaka, ka inventarizācijas mērķis ir uzņēmuma mantas faktiskā stāvokļa un uzņēmuma saistību pārbaude konkrētā datumā un grāmatvedības datu saskaņošana ar inventarizācijas rezultātiem. Inventarizāciju veic, piemērojot normatīvajos aktos un grāmatvedības organizācijas dokumentos noteikto kārtību. Inventarizācijas metodes, inventarizācijas veikšanas kārtību, rezultātu dokumentēšanas un inventarizācijā atklāto starpību iegrāmatošanas kārtību nosaka Ministru kabinets (Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 877)).
Savukārt minētā likuma 16. pants nosaka, ka inventarizācija veicama šādos gadījumos:
- uzsākot uzņēmuma darbību;
- noslēdzot katru pārskata gadu (turpmāk — pārskata gada slēguma inventarizācija);
- izbeidzot uzņēmuma darbību;
- reorganizējot uzņēmumu, ciktāl likumos nav noteikts citādi;
- pasludinot maksātnespējas procesu;
-ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, ir apturēta vai atjaunota uzņēmuma darbība;
-citos gadījumos, ja tas izriet no citiem normatīvajiem aktiem vai attiecīgā uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentiem.
Inventarizācijas rezultātus norāda inventarizācijas sarakstos. Individuālais uzņēmums, zemnieka un zvejnieka saimniecība, kā arī individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, šīs nodaļas noteikumus piemēro attiecībā uz mantu, kas paredzēta vai ko izmanto saimnieciskās darbības veikšanai.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 877 uzņēmumiem un budžeta iestādēm ir noteikta detalizēta inventarizācijas veikšanas, dokumentēšanas un inventarizācijas rezultātu iegrāmatošanas kārtība. MK noteikumi Nr. 877 paredz, ka inventarizācija ir obligāts grāmatvedības kontroles pasākums, kura mērķis ir pārbaudīt uzņēmuma mantas, prasījumu un saistību faktisko stāvokli un nodrošināt grāmatvedības datu atbilstību faktiskajai situācijai.
Spēkā esošais regulējums nosaka dažādas inventarizācijas metodes atkarībā no inventarizējamā objekta veida. Kustamu un nekustamu ķermenisku lietu inventarizācija tiek veikta, izmantojot vispārīgi izmantojamus paņēmienus – apskati, skaitīšanu, svēršanu vai mērīšanu –, kā arī nepieciešamības gadījumā speciālas metodes, piemēram, ģeodēziskos mērījumus, tehniskos aprēķinus, laboratoriskās analīzes vai ekspertu vērtējumus. Savukārt nemateriālo ieguldījumu, prasījumu un saistību inventarizācija tiek veikta, pārbaudot dokumentus un salīdzinot datus ar darījumu partneriem.
MK noteikumi Nr. 877 paredz iespēju inventarizācijas procesos izmantot elektroniskos risinājumus, tostarp pašapkalpošanās portālus un elektroniskos datu apmaiņas kanālus. Tāpat noteikts princips, ka, ja darījuma partneris noteiktajā termiņā neinformē par datu neatbilstībām, dati uzskatāmi par savstarpēji salīdzinātiem.
Inventarizācijas veikšanai uzņēmuma vadītājs izveido inventarizācijas komisiju, nosaka inventarizācijas termiņus un apstiprina inventarizācijas instrukciju, kurā nosaka inventarizācijas sagatavošanas, norises un rezultātu dokumentēšanas kārtību. Regulējums paredz arī iespēju organizēt periodiskās, papildu un ārkārtas inventarizācijas.
Inventarizācijas rezultāti tiek dokumentēti inventarizācijas sarakstos papīra vai elektroniskā formā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās dokumentu noformēšanas un parakstīšanas prasības. Pēc inventarizācijas veikšanas iegūtie dati tiek salīdzināti ar grāmatvedības uzskaites datiem, identificējot iespējamās starpības un nodrošinot to iegrāmatošanu finanšu uzskaitē.
Vienlaikus spēkā esošais regulējums paredz atsevišķus īpašus nosacījumus budžeta iestādēm, kredītiestādēm, bibliotēkām un muzejiem, kā arī nosaka kārtību datu salīdzināšanai ar Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts kases informācijas sistēmās pieejamajiem datiem.
1) Latvijas Republikā reģistrētajām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un to apvienībām, politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un to iestādēm;
2) Latvijas Republikā reģistrētajām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas komercsabiedrībām, Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem;
3) budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē (turpmāk — budžeta iestādes), citām publiskām personām un iestādēm, kā arī patstāvīgajām iestādēm;
4) individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, dzīvokļu īpašnieku kopībām, kas veic saimniecisko darbību, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, un to apvienībām.
Ar lietoto terminu "uzņēmums" saprot visus Grāmatvedības likuma subjektus.
Grāmatvedības likuma 15. pants nosaka, ka inventarizācijas mērķis ir uzņēmuma mantas faktiskā stāvokļa un uzņēmuma saistību pārbaude konkrētā datumā un grāmatvedības datu saskaņošana ar inventarizācijas rezultātiem. Inventarizāciju veic, piemērojot normatīvajos aktos un grāmatvedības organizācijas dokumentos noteikto kārtību. Inventarizācijas metodes, inventarizācijas veikšanas kārtību, rezultātu dokumentēšanas un inventarizācijā atklāto starpību iegrāmatošanas kārtību nosaka Ministru kabinets (Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 877)).
Savukārt minētā likuma 16. pants nosaka, ka inventarizācija veicama šādos gadījumos:
- uzsākot uzņēmuma darbību;
- noslēdzot katru pārskata gadu (turpmāk — pārskata gada slēguma inventarizācija);
- izbeidzot uzņēmuma darbību;
- reorganizējot uzņēmumu, ciktāl likumos nav noteikts citādi;
- pasludinot maksātnespējas procesu;
-ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, ir apturēta vai atjaunota uzņēmuma darbība;
-citos gadījumos, ja tas izriet no citiem normatīvajiem aktiem vai attiecīgā uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentiem.
Inventarizācijas rezultātus norāda inventarizācijas sarakstos. Individuālais uzņēmums, zemnieka un zvejnieka saimniecība, kā arī individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, šīs nodaļas noteikumus piemēro attiecībā uz mantu, kas paredzēta vai ko izmanto saimnieciskās darbības veikšanai.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 877 uzņēmumiem un budžeta iestādēm ir noteikta detalizēta inventarizācijas veikšanas, dokumentēšanas un inventarizācijas rezultātu iegrāmatošanas kārtība. MK noteikumi Nr. 877 paredz, ka inventarizācija ir obligāts grāmatvedības kontroles pasākums, kura mērķis ir pārbaudīt uzņēmuma mantas, prasījumu un saistību faktisko stāvokli un nodrošināt grāmatvedības datu atbilstību faktiskajai situācijai.
Spēkā esošais regulējums nosaka dažādas inventarizācijas metodes atkarībā no inventarizējamā objekta veida. Kustamu un nekustamu ķermenisku lietu inventarizācija tiek veikta, izmantojot vispārīgi izmantojamus paņēmienus – apskati, skaitīšanu, svēršanu vai mērīšanu –, kā arī nepieciešamības gadījumā speciālas metodes, piemēram, ģeodēziskos mērījumus, tehniskos aprēķinus, laboratoriskās analīzes vai ekspertu vērtējumus. Savukārt nemateriālo ieguldījumu, prasījumu un saistību inventarizācija tiek veikta, pārbaudot dokumentus un salīdzinot datus ar darījumu partneriem.
MK noteikumi Nr. 877 paredz iespēju inventarizācijas procesos izmantot elektroniskos risinājumus, tostarp pašapkalpošanās portālus un elektroniskos datu apmaiņas kanālus. Tāpat noteikts princips, ka, ja darījuma partneris noteiktajā termiņā neinformē par datu neatbilstībām, dati uzskatāmi par savstarpēji salīdzinātiem.
Inventarizācijas veikšanai uzņēmuma vadītājs izveido inventarizācijas komisiju, nosaka inventarizācijas termiņus un apstiprina inventarizācijas instrukciju, kurā nosaka inventarizācijas sagatavošanas, norises un rezultātu dokumentēšanas kārtību. Regulējums paredz arī iespēju organizēt periodiskās, papildu un ārkārtas inventarizācijas.
Inventarizācijas rezultāti tiek dokumentēti inventarizācijas sarakstos papīra vai elektroniskā formā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās dokumentu noformēšanas un parakstīšanas prasības. Pēc inventarizācijas veikšanas iegūtie dati tiek salīdzināti ar grāmatvedības uzskaites datiem, identificējot iespējamās starpības un nodrošinot to iegrāmatošanu finanšu uzskaitē.
Vienlaikus spēkā esošais regulējums paredz atsevišķus īpašus nosacījumus budžeta iestādēm, kredītiestādēm, bibliotēkām un muzejiem, kā arī nosaka kārtību datu salīdzināšanai ar Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts kases informācijas sistēmās pieejamajiem datiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Spēkā esošais regulējums par inventarizācijas veikšanu MK noteikumos Nr. 877 paredz detalizētas un salīdzinoši formālas prasības inventarizācijas organizēšanai, dokumentēšanai un norisei. Praksē atsevišķas prasības rada ievērojamu administratīvo slogu uzņēmumiem un budžeta iestādēm, īpaši gadījumos, kad inventarizācijas procesā jau tiek izmantoti mūsdienīgi digitāli risinājumi, attālinātas pārbaudes iespējas vai citos normatīvajos aktos noteiktās pārbaudes procedūras.
Esošais regulējums inventarizācijas veikšanā galvenokārt balstās uz fizisku apskati klātienē un detalizēti reglamentētu inventarizācijas procesu, tostarp obligātu inventarizācijas komisiju izveidi, rakstisku rīkojumu sagatavošanu, inventarizācijas instrukciju izstrādi un noteiktu dokumentu rekvizītu prasībām. Vienlaikus normatīvais regulējums nepietiekami ņem vērā elektronisko risinājumu un attālināto tehnoloģiju izmantošanas iespējas, piemēram, videoapskates, fotoattēlu izmantošanu, elektronisku datu apmaiņu un jau iepriekš veiktu pārbaužu rezultātu izmantošanu inventarizācijas procesā.
Spēkā esošie MK noteikumi Nr. 877 paredz inventarizāciju, kas balstīta uz fizisku objekta apskati un faktisku pārbaudi, pārliecinoties par objekta esību un novērtējot tā stāvokli. Parasti ar terminu “apskate” inventarizācijas procesā saprot objekta fizisku pārbaudi, pārliecināšanos par tā esību un stāvokļa novērtēšanu.
Regulējums tieši neparedz attālinātas apskates risinājumu izmantošanu (piemēram, fotoattēlu vai videoapskašu iesniegšanu), tādējādi ierobežojot elastīgāku un digitālu inventarizācijas procesu piemērošanu.
Budžeta iestādēm īpaši administratīvi apgrūtinoša ir prasība regulāri veikt visu ilgtermiņa ieguldījumu un inventāra fizisku apskati neatkarīgi no izveidotās iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes un attiecīgās mantas riska līmeņa. Tāpat praksē konstatēts, ka atsevišķos gadījumos tiek dublētas pārbaudes, jo inventarizācijas ietvaros atkārtoti tiek pārbaudīti objekti, kuru pārbaude jau veikta citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Papildus tam spēkā esošais regulējums ietver vairākas detalizētas procesuālās prasības attiecībā uz inventarizācijas dokumentu noformēšanu un inventarizācijas organizēšanas kārtību, kas ierobežo uzņēmumu iespējas elastīgi pielāgot inventarizācijas procesu savai darbības specifikai, digitalizācijas līmenim un iekšējās kontroles sistēmai.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams pilnveidot inventarizācijas regulējumu, vienlaikus saglabājot prasību nodrošināt mantas esības, prasījumu un saistību pārbaudi un grāmatvedības datu ticamību.
Esošais regulējums inventarizācijas veikšanā galvenokārt balstās uz fizisku apskati klātienē un detalizēti reglamentētu inventarizācijas procesu, tostarp obligātu inventarizācijas komisiju izveidi, rakstisku rīkojumu sagatavošanu, inventarizācijas instrukciju izstrādi un noteiktu dokumentu rekvizītu prasībām. Vienlaikus normatīvais regulējums nepietiekami ņem vērā elektronisko risinājumu un attālināto tehnoloģiju izmantošanas iespējas, piemēram, videoapskates, fotoattēlu izmantošanu, elektronisku datu apmaiņu un jau iepriekš veiktu pārbaužu rezultātu izmantošanu inventarizācijas procesā.
Spēkā esošie MK noteikumi Nr. 877 paredz inventarizāciju, kas balstīta uz fizisku objekta apskati un faktisku pārbaudi, pārliecinoties par objekta esību un novērtējot tā stāvokli. Parasti ar terminu “apskate” inventarizācijas procesā saprot objekta fizisku pārbaudi, pārliecināšanos par tā esību un stāvokļa novērtēšanu.
Regulējums tieši neparedz attālinātas apskates risinājumu izmantošanu (piemēram, fotoattēlu vai videoapskašu iesniegšanu), tādējādi ierobežojot elastīgāku un digitālu inventarizācijas procesu piemērošanu.
Budžeta iestādēm īpaši administratīvi apgrūtinoša ir prasība regulāri veikt visu ilgtermiņa ieguldījumu un inventāra fizisku apskati neatkarīgi no izveidotās iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes un attiecīgās mantas riska līmeņa. Tāpat praksē konstatēts, ka atsevišķos gadījumos tiek dublētas pārbaudes, jo inventarizācijas ietvaros atkārtoti tiek pārbaudīti objekti, kuru pārbaude jau veikta citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Papildus tam spēkā esošais regulējums ietver vairākas detalizētas procesuālās prasības attiecībā uz inventarizācijas dokumentu noformēšanu un inventarizācijas organizēšanas kārtību, kas ierobežo uzņēmumu iespējas elastīgi pielāgot inventarizācijas procesu savai darbības specifikai, digitalizācijas līmenim un iekšējās kontroles sistēmai.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams pilnveidot inventarizācijas regulējumu, vienlaikus saglabājot prasību nodrošināt mantas esības, prasījumu un saistību pārbaudi un grāmatvedības datu ticamību.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz modernizēt un vienkāršot inventarizācijas regulējumu, radot iespēju samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un budžeta iestādēm, vienlaikus saglabājot inventarizācijas kā būtiska grāmatvedības kontroles pasākuma mērķi.
Ar grozījumiem paredzēts paplašināt inventarizācijas veikšanas iespējas, nosakot, ka mantas inventarizāciju uzņēmuma vadītājs organizē paša noteiktā kārtībā, izmantojot ne tikai fizisku apskati, bet arī videoapskati, fotoattēlus un citus attālinātas pārbaudes risinājumus. Tādējādi regulējums tiek pielāgots mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām un uzņēmumu faktiskajai praksei.
Noteikumu projekts paredz atteikties no pārmērīgi detalizēta inventarizācijas procesa regulējuma, vienlaikus saglabājot prasību uzņēmuma vadītājam noteikt inventarizācijas organizēšanas kārtību. Tiek vienkāršotas prasības inventarizācijas komisiju izveidei, inventarizācijas instrukcijām un inventarizācijas dokumentu noformēšanai, nodrošinot uzņēmumiem lielāku elastību inventarizācijas procesa organizēšanā atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai un iekšējās kontroles sistēmai. Uzņēmumi ir tiesīgi pieņemt lēmumu par izmaiņām līdzšinējā inventarizācijas kārtībā, ņemot vērā izveidoto iekšējās kontroles sistēmu, digitalizācijas līmeni, riska līmeni, kas saistīts ar uzņēmumam mantas saglabāšanu.
Lai novērstu pārbaužu dublēšanos, noteikumu projekts paredz iespēju pārskata gada slēguma inventarizācijā izmantot citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos veikto pārbaužu rezultātus, neveicot atkārtotu apskati (piemēram, bibliotēkas krājuma (bibliotēkā esošo dokumentu kopuma) inventarizāciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un citās bibliotēkās, uz kurām attiecas Bibliotēku likums, veic normatīvajos aktos bibliotēku krājumu jomā noteiktajā kārtībā un termiņos. Muzeju krājuma inventarizāciju veic normatīvajos aktos muzeju krājumu jomā noteiktajos krājuma esības pārbaužu termiņos u.c.).
Budžeta iestādēm tiek paredzēta iespēja ilgtermiņa ieguldījumu un inventāra apskati veikt retāk nekā reizi gadā, ja ir izveidota efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina mantas saglabāšanu un novērš mantas iztrūkuma riskus. Tāpat tiek paredzēta iespēja noteiktos gadījumos inventarizāciju veikt attālināti vai izmantot gada laikā veikto inventarizāciju rezultātus, tos papildinot ar atbildīgās personas apliecinājumu.
Ar grozījumiem tiek vienkāršotas arī inventarizācijas sarakstu sagatavošanas prasības, atsakoties no atsevišķām obligātām dokumentu rekvizītu un parakstīšanas prasībām, tādējādi atbilstoši uzņēmuma pieņemtajam lēmumam iespējams samazināt administratīvo slogu un veicināt elektronisku dokumentu aprites izmantošanu.
Kopumā grozījumi nodrošinās tiesisku ietvaru elastīgāka, mūsdienu tehnoloģijām atbilstoša un administratīvi efektīvāka inventarizācijas procesa izveidei, vienlaikus saglabājot prasību nodrošināt ticamu grāmatvedības uzskaiti un inventarizācijas rezultātu pārbaudāmību.
Noteikumu projekts paredz:
Precizēt inventarizācijas metodes un paplašināt attālinātas inventarizācijas iespējas
Grozījumi 67. punktā paredz noteikt, ka mantas inventarizāciju uzņēmuma vadītājs organizē paša noteiktā kārtībā, izmantojot arī attālinātus risinājumus, piemēram, videoapskati vai fotoattēlus. Grozījuma mērķis ir nodrošināt regulējuma atbilstību digitālās vides attīstībai un praktiskajām vajadzībām, vienlaikus saglabājot pienākumu pārbaudīt mantas esību un stāvokli.
Vienkāršot prasījumu un saistību inventarizācijas regulējumu
Ar 68. punkta jauno redakciju tiek saglabāti būtiskākie prasījumu un saistību salīdzināšanas principi, vienlaikus atsakoties no lieka inventarizācijas procedūras detalizācijas līmeņa attiecībā uz nemateriāliem ieguldījumiem un citām bezķermeniskām lietām. Mērķis ir nodrošināt skaidrāku un praksē vieglāk piemērojamu regulējumu.
Novērst pārbaužu dublēšanos
Jaunais 69.1 punkts paredz iespēju izmantot citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikto pārbaužu rezultātus pārskata gada slēguma inventarizācijā. Grozījuma mērķis ir radīt iespēju mazināt administratīvo slogu un izvairīties no atkārtotām pārbaudēm, ja attiecīgais objekts jau ir pārbaudīts citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pilnveidot budžeta iestāžu inventarizācijas kārtību
Grozījumi 70. punktā un jaunais 70.1 punkts paredz elastīgāku pieeju ilgtermiņa ieguldījumu un inventāra inventarizācijai budžeta iestādēs, ja ir izveidota efektīva iekšējās kontroles sistēma. Grozījumi rada tiesisku ietvaru, lai uzņēmums varētu elastīgāk izvēlēties inventarizācijas procedūras un tādejādi samazināt administratīvo slogu un resursu patēriņu, vienlaikus nodrošinot mantas saglabāšanas kontroli un risku pārvaldību.
Svītrot normas, kuras dublē citu normatīvo aktu regulējumu vai ir pārmērīgi detalizētas
Svītrojot 71., 80., 81., 84., 85., 86., 87., 88. punktu un citus punktus vai apakšpunktus, tiek samazināts detalizēta procesuālā regulējuma apjoms. Mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem lielāku elastību inventarizācijas procesa organizēšanā un izvairīties no normu dublēšanās.
Vienkāršot inventarizācijas organizēšanas prasības
Grozījumi 76., 77., 78. un 79. punktā paredz atteikšanos no pārmērīgi detalizētām prasībām attiecībā uz inventarizācijas komisiju izveidi, rakstisku rīkojumu saturu un inventarizācijas instrukcijām. Mērķis ir noteikt principu, ka inventarizācijas organizēšanas kārtību nosaka uzņēmuma vadītājs atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai.
Vienkāršot inventarizācijas dokumentu noformēšanas prasības
Grozījumi 89. punktā paredz atteikšanos no atsevišķām obligātām inventarizācijas dokumentu rekvizītu un noformēšanas prasībām. Mērķis ir veicināt elektronisku dokumentu aprites risinājumu izmantošanu, tādejādi samazinot administratīvo slogu.
Precizēt inventarizācijas rezultātu izvērtēšanas un iegrāmatošanas regulējumu
Grozījumi 93., 95. un 97. punktā precizē inventarizācijas rezultātu izvērtēšanas un iegrāmatošanas kārtību, saglabājot prasību nodrošināt inventarizācijas rezultātu atspoguļošanu attiecīgā pārskata gada finanšu pārskatos.
Ar grozījumiem paredzēts paplašināt inventarizācijas veikšanas iespējas, nosakot, ka mantas inventarizāciju uzņēmuma vadītājs organizē paša noteiktā kārtībā, izmantojot ne tikai fizisku apskati, bet arī videoapskati, fotoattēlus un citus attālinātas pārbaudes risinājumus. Tādējādi regulējums tiek pielāgots mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām un uzņēmumu faktiskajai praksei.
Noteikumu projekts paredz atteikties no pārmērīgi detalizēta inventarizācijas procesa regulējuma, vienlaikus saglabājot prasību uzņēmuma vadītājam noteikt inventarizācijas organizēšanas kārtību. Tiek vienkāršotas prasības inventarizācijas komisiju izveidei, inventarizācijas instrukcijām un inventarizācijas dokumentu noformēšanai, nodrošinot uzņēmumiem lielāku elastību inventarizācijas procesa organizēšanā atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai un iekšējās kontroles sistēmai. Uzņēmumi ir tiesīgi pieņemt lēmumu par izmaiņām līdzšinējā inventarizācijas kārtībā, ņemot vērā izveidoto iekšējās kontroles sistēmu, digitalizācijas līmeni, riska līmeni, kas saistīts ar uzņēmumam mantas saglabāšanu.
Lai novērstu pārbaužu dublēšanos, noteikumu projekts paredz iespēju pārskata gada slēguma inventarizācijā izmantot citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos veikto pārbaužu rezultātus, neveicot atkārtotu apskati (piemēram, bibliotēkas krājuma (bibliotēkā esošo dokumentu kopuma) inventarizāciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un citās bibliotēkās, uz kurām attiecas Bibliotēku likums, veic normatīvajos aktos bibliotēku krājumu jomā noteiktajā kārtībā un termiņos. Muzeju krājuma inventarizāciju veic normatīvajos aktos muzeju krājumu jomā noteiktajos krājuma esības pārbaužu termiņos u.c.).
Budžeta iestādēm tiek paredzēta iespēja ilgtermiņa ieguldījumu un inventāra apskati veikt retāk nekā reizi gadā, ja ir izveidota efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina mantas saglabāšanu un novērš mantas iztrūkuma riskus. Tāpat tiek paredzēta iespēja noteiktos gadījumos inventarizāciju veikt attālināti vai izmantot gada laikā veikto inventarizāciju rezultātus, tos papildinot ar atbildīgās personas apliecinājumu.
Ar grozījumiem tiek vienkāršotas arī inventarizācijas sarakstu sagatavošanas prasības, atsakoties no atsevišķām obligātām dokumentu rekvizītu un parakstīšanas prasībām, tādējādi atbilstoši uzņēmuma pieņemtajam lēmumam iespējams samazināt administratīvo slogu un veicināt elektronisku dokumentu aprites izmantošanu.
Kopumā grozījumi nodrošinās tiesisku ietvaru elastīgāka, mūsdienu tehnoloģijām atbilstoša un administratīvi efektīvāka inventarizācijas procesa izveidei, vienlaikus saglabājot prasību nodrošināt ticamu grāmatvedības uzskaiti un inventarizācijas rezultātu pārbaudāmību.
Noteikumu projekts paredz:
Precizēt inventarizācijas metodes un paplašināt attālinātas inventarizācijas iespējas
Grozījumi 67. punktā paredz noteikt, ka mantas inventarizāciju uzņēmuma vadītājs organizē paša noteiktā kārtībā, izmantojot arī attālinātus risinājumus, piemēram, videoapskati vai fotoattēlus. Grozījuma mērķis ir nodrošināt regulējuma atbilstību digitālās vides attīstībai un praktiskajām vajadzībām, vienlaikus saglabājot pienākumu pārbaudīt mantas esību un stāvokli.
Vienkāršot prasījumu un saistību inventarizācijas regulējumu
Ar 68. punkta jauno redakciju tiek saglabāti būtiskākie prasījumu un saistību salīdzināšanas principi, vienlaikus atsakoties no lieka inventarizācijas procedūras detalizācijas līmeņa attiecībā uz nemateriāliem ieguldījumiem un citām bezķermeniskām lietām. Mērķis ir nodrošināt skaidrāku un praksē vieglāk piemērojamu regulējumu.
Novērst pārbaužu dublēšanos
Jaunais 69.1 punkts paredz iespēju izmantot citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikto pārbaužu rezultātus pārskata gada slēguma inventarizācijā. Grozījuma mērķis ir radīt iespēju mazināt administratīvo slogu un izvairīties no atkārtotām pārbaudēm, ja attiecīgais objekts jau ir pārbaudīts citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pilnveidot budžeta iestāžu inventarizācijas kārtību
Grozījumi 70. punktā un jaunais 70.1 punkts paredz elastīgāku pieeju ilgtermiņa ieguldījumu un inventāra inventarizācijai budžeta iestādēs, ja ir izveidota efektīva iekšējās kontroles sistēma. Grozījumi rada tiesisku ietvaru, lai uzņēmums varētu elastīgāk izvēlēties inventarizācijas procedūras un tādejādi samazināt administratīvo slogu un resursu patēriņu, vienlaikus nodrošinot mantas saglabāšanas kontroli un risku pārvaldību.
Svītrot normas, kuras dublē citu normatīvo aktu regulējumu vai ir pārmērīgi detalizētas
Svītrojot 71., 80., 81., 84., 85., 86., 87., 88. punktu un citus punktus vai apakšpunktus, tiek samazināts detalizēta procesuālā regulējuma apjoms. Mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem lielāku elastību inventarizācijas procesa organizēšanā un izvairīties no normu dublēšanās.
Vienkāršot inventarizācijas organizēšanas prasības
Grozījumi 76., 77., 78. un 79. punktā paredz atteikšanos no pārmērīgi detalizētām prasībām attiecībā uz inventarizācijas komisiju izveidi, rakstisku rīkojumu saturu un inventarizācijas instrukcijām. Mērķis ir noteikt principu, ka inventarizācijas organizēšanas kārtību nosaka uzņēmuma vadītājs atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai.
Vienkāršot inventarizācijas dokumentu noformēšanas prasības
Grozījumi 89. punktā paredz atteikšanos no atsevišķām obligātām inventarizācijas dokumentu rekvizītu un noformēšanas prasībām. Mērķis ir veicināt elektronisku dokumentu aprites risinājumu izmantošanu, tādejādi samazinot administratīvo slogu.
Precizēt inventarizācijas rezultātu izvērtēšanas un iegrāmatošanas regulējumu
Grozījumi 93., 95. un 97. punktā precizē inventarizācijas rezultātu izvērtēšanas un iegrāmatošanas kārtību, saglabājot prasību nodrošināt inventarizācijas rezultātu atspoguļošanu attiecīgā pārskata gada finanšu pārskatos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Tika izvērtēta iespēja saglabāt esošo inventarizācijas regulējumu bez izmaiņām, tomēr secināts, ka spēkā esošās prasības rada pārmērīgu administratīvo slogu un nepietiekami ņem vērā digitālo risinājumu izmantošanas iespējas. Tāpat tika izvērtēta iespēja inventarizācijas procesu detalizēti reglamentēt arī turpmāk, taču secināts, ka efektīvāk ir noteikt vispārīgus principus, vienlaikus dodot uzņēmuma vadītājam lielāku elastību inventarizācijas organizēšanā atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai un iekšējās kontroles sistēmai. Saskaņā ar noteikumu projektu uzņēmumiem būs iespēja brīvprātīgi izvēlēties saglabāt esošo inventarizācijas kārtību vai veikt izmaiņas iekšējās inventarizācijas procedūrās, tādejādi administratīvā sloga samazinājums būs atkarīgs no katra uzņēmuma pieņemtajiem lēmumiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Tiesību akta projekts rada tiesisku ietvaru un priekšnoteikumus, lai dotu iespēju uzņēmumiem un budžeta iestādēm samazināt administratīvo slogu, vienkāršojot inventarizācijas organizēšanas un dokumentēšanas prasības, kā arī paplašinot iespējas izmantot attālinātus un elektroniskus risinājumus. Grozījumi neparedz jaunu obligātu tehnoloģisku risinājumu ieviešanu vai papildu izmaksas. Vienlaikus tiek saglabātas būtiskās prasības inventarizācijas rezultātu ticamības un pārbaudāmības nodrošināšanai, tādējādi ieguvumi no elastīgāka un efektīvāka regulējuma ir lielāki par iespējamām pielāgošanās izmaksām.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nē, izņemot fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību (saistībā ar viņu veikto saimniecisko darbību analoga ietekme kā juridiskajām personām).
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesību akta projekts ietekmēs uzņēmumus, budžeta iestādes, grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējus, zvērinātus revidentus un citas personas, kas iesaistītas inventarizācijas organizēšanā un veikšanā.
Projekts mazinās administratīvo slogu, vienkāršojot inventarizācijas organizēšanas un dokumentēšanas prasības, kā arī paplašinot iespējas izmantot attālinātus un elektroniskus risinājumus. Tiks samazināts resursu patēriņš inventarizācijas veikšanai, īpaši budžeta iestādēs un organizācijās ar lielu inventarizējamo objektu apjomu.
Vienlaikus grozījumi pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, veicinot efektīvāku procesu organizēšanu un digitalizācijas risinājumu izmantošanu, neradot būtiskas papildu izmaksas.
Projektā paredzētie grozījumi samazina subjektiem noteiktās prasības, bet subjekti var saglabāt esošās procedūras un neveikt izmaiņas. Precīzs izmaksu samazinājuma apmērs nav aprēķināms, jo tas būs atkarīgs no katra subjekta faktiskās prakses: pieņemtajiem lēmumiem mainīt inventarizācijas kārtību, inventarizējamo aktīvu apjoma, iekšējās kontroles sistēmas, digitalizācijas līmeņa, personāla iesaistes, inventarizācijas biežuma.
Projekts mazinās administratīvo slogu, vienkāršojot inventarizācijas organizēšanas un dokumentēšanas prasības, kā arī paplašinot iespējas izmantot attālinātus un elektroniskus risinājumus. Tiks samazināts resursu patēriņš inventarizācijas veikšanai, īpaši budžeta iestādēs un organizācijās ar lielu inventarizējamo objektu apjomu.
Vienlaikus grozījumi pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, veicinot efektīvāku procesu organizēšanu un digitalizācijas risinājumu izmantošanu, neradot būtiskas papildu izmaksas.
Projektā paredzētie grozījumi samazina subjektiem noteiktās prasības, bet subjekti var saglabāt esošās procedūras un neveikt izmaiņas. Precīzs izmaksu samazinājuma apmērs nav aprēķināms, jo tas būs atkarīgs no katra subjekta faktiskās prakses: pieņemtajiem lēmumiem mainīt inventarizācijas kārtību, inventarizējamo aktīvu apjoma, iekšējās kontroles sistēmas, digitalizācijas līmeņa, personāla iesaistes, inventarizācijas biežuma.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks samazinātas prasības inventarizācijas organizēšanā un dokumentēšanā, nodrošinot priekšnoteikumus uzņēmumiem noteikt elastīgāku pieeju inventarizācijas veikšanai un plašākas iespējas izmantot digitālus un attālinātus risinājumus. Tas veicinās efektīvāku resursu izmantošanu un procesu digitalizāciju.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs iespēja samazināt laika un administratīvo resursu patēriņu inventarizācijas veikšanai, jo tiek vienkāršotas inventarizācijas prasības un samazināts detalizētu procesuālo prasību apjoms. Tas ļaus elastīgāk organizēt inventarizācijas procesu atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts kase, Valsts kontroleNevalstiskās organizācijas
Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Budžeta iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projektā paredzētie grozījumi samazina subjektiem noteiktās prasības, bet subjekti var saglabāt esošās procedūras un neveikt izmaiņas. Precīzs izmaksu samazinājuma apmērs nav aprēķināms, jo tas būs atkarīgs no katra subjekta faktiskās prakses: pieņemtajiem lēmumiem mainīt inventarizācijas kārtību, inventarizējamo aktīvu apjoma, iekšējās kontroles sistēmas, digitalizācijas līmeņa, personāla iesaistes, inventarizācijas biežuma.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
