Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta izstrādes mērķis ir nodrošināt elastīgāku regulējumu valsts naftas produktu drošības rezervju (turpmāk – drošības rezerves) iegādei valsts īpašumā, atsakoties no ikgadējām obligātajām iegādes prasībām, vienlaikus saglabājot nosacījumu nodrošināt drošības rezervju iegādi valsts īpašumā līdz 2028. gada 31. decembrim, tādējādi veicinot efektīvāku drošības rezervju veidošanu un nodrošināt iespēju ņemt vērā ģeopolitiskos apstākļus un tirgus situāciju.

Vispārējā kārtība

[1] Latvijā drošības rezerves tiek veidotas, pamatojoties uz Eiropas Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīvu 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves (turpmāk – Direktīva 2009/119/EK). Tā paredz Eiropas Savienības dalībvalstu pienākumu nodrošināt noteikta apjoma drošības rezerves, lai enerģētiskās krīzes laikā nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem vai Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā mazinātu nopietnus piegādes traucējumus pasaules naftas tirgū.

Vienlaikus drošības rezervju izveides un finansēšanas modeļa noteikšana ir katras Eiropas Savienības dalībvalsts kompetencē esošs jautājums.

[2] Līdz 2023. gada 31. decembrim Latvijā bija spēkā drošības rezervju pārvaldības modelis, kas paredzēja drošības rezervju pakalpojuma iegādi drošības rezervju izveidei. Publisko iepirkumu ietvarā maksa par šā pakalpojuma sniegšanu ar katru gadu būtiski pieauga, kā rezultātā pieauga arī kopējās drošības rezervju pārvaldības izmaksas.

[3] Lai samazinātu ar drošības rezervju pārvaldību saistītos izdevumus un vienlaikus nodrošinātu efektīvāku un drošāku rezervju pārvaldību, ar 2024. gada 1. janvāri tika ieviests jauns modelis, kas paredz pakāpenisku pāreju uz drošības rezervju iegādi valsts īpašumā līdz 2028. gada 31. decembrim, katru gadu valsts īpašumā iegādājoties ne mazāk kā 15 procentus no nepieciešamā drošības rezervju apjoma.

Šāda pieeja paredz pakāpeniski samazināt izmaksas par drošības rezervju pakalpojuma izmantošanu un ilgtermiņā samazināt kopējās drošības rezervju pārvaldības izmaksas.

[4] Ar 2024. gada 1. janvāri ieviestais modelis ir pašfinansējošs. Tas paredz, ka komersanti, kuru darbība ietekmē tīrā importa apjomu un attiecīgi drošības rezervju apjomu, maksā publisku pakalpojuma maksu (līdz 2023. gada 31. decembrim – komersanti maksāja valsts nodevu par drošības rezervju  veidošanu un uzturēšanu).

[5] Vienlaikus, reaģējot uz aviācijas nozares aicinājumiem nodrošināt diferencētu pieeju drošības rezervju veidošanai un mazināt nozares izmaksu slogu, 2024. gada 26. decembrī stājās spēkā grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz:

1) aviācijas nozares komersantu atbrīvojumu no pakalpojuma maksas maksāšanas;

2) no 2025. gada 1. jūnija aviācijas nozares komersantu pienākumu pašiem veidot un uzturēt drošības rezerves proporcionāli to prognozētajam aviācijas degvielas patēriņam, iegādājoties naftas produktus īpašumā vai iegādājoties attiecīgo pakalpojumu.

Tādējādi Latvijā pašlaik darbojas kombinēts drošības rezervju pārvaldības modelis.

Nē

Tiesību akta projekts ietekmē komersantus, kuru darbība saistīta ar naftas produktu apriti, kā arī galapatērētājus – gan fiziskās, gan juridiskās personas. Ņemot vērā, ka komersanti ar drošības rezervju veidošanu saistītās izmaksas, kas tiek segtas pakalpojuma maksas veidā, ierasti iekļauj naftas produktu mazumtirdzniecības cenās, drošības rezervju pārvaldības izmaksu izmaiņas tiešā veidā ietekmē degvielas cenu līmeni.

Likumprojekts paredz elastīgāku pieeju drošības rezervju iegādei, kas ļauj efektīvāk pielāgot iegādes apjomus tirgus situācijai un veikt iegādi labvēlīgākos apstākļos. Tas samazina risku veikt iegādes augstu cenu periodos un kopumā veicina ar drošības rezervju veidošanu saistīto izmaksu samazinājumu.

Samazinoties drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas izmaksām, attiecīgi samazināsies arī pakalpojuma maksas likmes apmērs, un kam būtu jāveido pozitīva ietekme uz degvielas cenu mazumtirdzniecībā (proti, tai būtu jāsamazinās).

Minētais pozitīvi ietekmē gan fiziskās, gan juridiskās personas, mazinot to izdevumus par naftas produktiem, kā arī sekmē tautsaimniecības attīstību, uzlabojot uzņēmējdarbības vides konkurētspēju.

Vienlaikus likumprojekts nepalielina administratīvo slogu komersantiem, jo netiek ieviestas jaunas administratīvās prasības vai procedūras, bet esošais regulējums attiecībā uz drošības rezervju veidošanu tiek padarīts elastīgāks un efektīvāk piemērojams.

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs juridiskās personas, jo elastīgāka pieeja drošības rezervju iegādei rada priekšnoteikumus efektīvākai drošības rezervju veidošanai un ar to saistīto izmaksu samazināšanai. Ņemot vērā, ka izmaksas par drošības rezervju veidošanu un uzturēšanu tiek ietvertas naftas produktu cenā, drošības rezervju pārvaldības izmaksu samazinājums ilgtermiņā var mazināt komersantu izdevumus par degvielu un citiem naftas produktiem.

Īpaši nozīmīga šī ietekme ir uzņēmumiem, kuru saimnieciskajā darbībā transporta un energoresursu izmaksas veido būtisku izmaksu daļu. Zemākas un stabilākas izmaksas veicina uzņēmumu konkurētspēju, uzlabo saimnieciskās darbības plānošanas iespējas un samazina ārējo tirgus svārstību radīto ietekmi uz komercdarbību.

Vienlaikus likumprojekts nerada juridiskajām personām jaunus pienākumus vai administratīvās prasības, tādēļ netiek palielināts administratīvais slogs. Gluži pretēji, elastīgāks regulējums ļauj nodrošināt efektīvāku drošības rezervju pārvaldību, vienlaikus saglabājot drošības rezervju mērķu sasniegšanu.

Jā

Nē

Nē

Nē

Direktīva 2009/119/EK nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu pienākumu uzturēt noteiktu drošības rezervju apjomu un paredz prasības šo rezervju aprēķināšanai, uzturēšanai un izmantošanai enerģētiskās krīzes vai piegādes traucējumu gadījumos. Vienlaikus Direktīvas 2009/119/EK neparedz konkrētu drošības rezervju veidošanas un finansēšanas mehānismu, atstājot šo jautājumu dalībvalstu kompetencē.

Latvijā drošības rezerves tiek veidotas atbilstoši Direktīvas 2009/119/EK prasībām, un Enerģētikas likumā noteiktais regulējums, tostarp pārejas noteikumu 80. punkts, nosaka konkrētu mehānismu šo rezervju pakāpeniskai izveidei valsts īpašumā. V

Ar šo likumprojektu netiek mainīts drošības rezervju apjoms vai to aprēķināšanas kārtība atbilstoši Direktīvai 2009/119/EK, bet gan tiek precizēts mehānisms, kādā tiek īstenota drošības rezervju iegāde valsts īpašumā, paredzot izņēmuma situācijas objektīvi pamatotu apstākļu gadījumā. Tādējādi projektam nav tiešas ietekmes uz Direktīvā 2009/119/EK noteikto tiesisko regulējumu, jo Direktīva 2009/119/EK nenosaka dalībvalstīm specifiskus nosacījumus drošības rezervju veidošanas modeļa izvēlei.

Ņemot vērā minēto, tiesību akta projekts ir saderīgs ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un atbilst Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajam regulējumam naftas drošības rezervju jomā.