Anotācija (ex-ante)

22-TA-61: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 460 "Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
TA projekti ir izstrādāti, lai nodrošinātu grozāmo TA atbilstību likumam "Par reglamenetētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", kā arī lai pilnveidotu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomas regulējumu

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Mērķis ir aktualizēt divus Ministru kabineta noteikumus, lai tie atbilstu likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām reglamentētajām profesijām un tiktu pilnveidots profesionālās darbības regulējums jūrniecības jomas un pedagoga profesijās, kā arī, lai  noteiktu institūciju, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības būveksperta profesijā.
Ministru kabineta noteikumu projekti stāsies spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteiktajā kārtībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ar  2021. gada 18. februāra grozījumiem likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (turpmāk – reglamentēto profesiju likums), kas stājās spēkā 2021. gada 16. martā, 7. pantā ir noteikta jauna reglamentētā profesija būvniecības jomā – būveksperts. Noteikumu projekti paredz noteikt specialitātes būveksperta profesijā un institūciju, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās  (turpmāk – atzīšanas institūcija) būveksperta profesijā.
     Saskaņā ar reglamentēto profesiju likuma 1. panta 13. punktu specialitāte ir profesijai atbilstošās darbības joma, kurā attiecīgā persona ieguvusi profesionālo kvalifikāciju. Attiecīgās specialitātes šaurāka joma veido apakšspecialitāti vai profesionālo specializāciju, bet joma, kas kopīga divām vai vairākām specialitātēm, — papildspecialitāti. Piemērojot šo definīciju, personām apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs ir jāiegūst papildus profesionālā kvalifikācija. 
     Ikvienai reglamentētajai profesijai ir jānosaka institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, šāda institūcija ir jānosaka arī jaunizveidotajai būveksperta profesijai.
     Ņemot vērā, ka specialitātes šaurākā joma ir profesionālā specializācija, nodarbinātība uz tirdzniecības flotes kuģiem, zvejas kuģiem, iekšējo ūdeņu kuģiem ir vērtējama kā kapteiņa, stūrmaņa, kuģu mehāniķa profesionālā specializācija (kas neprasa atsevišķas profesionālās kvalifikācijas ieguvi), un tām nav nepieciešams izdalīt apakšspecialitātes. Izglītības programma specialitātes “Radioelektroniķis” iegūšanai Latvijā netiek īstenota jau kopš 1995. gada, un pēdējos gados valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistrā nav bijis pieprasījums pēc atbilstošu kompetences sertifikātu izsniegšanas. Specialitāte “Radioelektroniķis” ir zaudējusi aktualitāti. Atbilstoši minētajam noteikumu projekts Nr. 460 paredz precizēt specialitāšu sarakstu.   
     Skolotāja profesijas standartā ir noteiktas profesionālās kvalifikācijas prasības, t.i. ceturtais un piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis (4.PKL un 5.PKL) (atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim, iekļaujot piektā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņa kompetences (5.LKI un 6.LKI). Saskaņā ar skolotāja profesijas standartu pedagoga profesija ir viena - “skolotājs”. Vērtējot skolotāja tiesības mācīt konkrētu mācību priekšmetu, tiek skatīts diploms kopā ar tā pielikumu, kur ir atspoguļotas ziņas par kvalifikāciju, kvalifikācijas līmeni, ziņas par studiju saturu un rezultātiem, kā arī profesionālais statuss (ja ir piešķirts).
Personai, kas skolotāja profesionālo kvalifikāciju ir ieguvi ārvalstīs un pretendēs uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā, informācijas institūcija un atzīšanas institūcija izvērtēs, vai iegūtā kvalifikācija atbilst Latvijā izvirzītajām prasībām pedagoga profesijā, t.i., vai persona ieguvusi skolotāja kvalifikācijai izvirzītajām prasībām atbilstošu kvalifikāciju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Noteikumos Nr.460 nav noteiktas specialitātes reglamentētja'profesijās "būveksperts", līdz ar to tie neatbilst reglamentēto profesiju likumam.
2. Jūrniecības jomas reglamentēto profesiju specialitāšu un apakšspecialitāšu sadalījums ir pārāk detalizēts, kas neatbilst reglamentēto profesiju likumā noteiktajai apakšspecialitātes definīcijai. 
3. Pedagoga profesijas standarts paredz tikai vienu kvalifikāciju "skolotājs", kas neatbilst pašlaik noteikumos Nr. 460 izdalītajām specialitātēm pedagoga profesijā.
4. Noteikumos Nr. 566 nav noteikta institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības būveksperta profesijā. Šī iemesla dēļ var tikt apdraudētas personu ar ārvalstīs iegūtu kvalifikāciju būveksperta profesijā tiesības veikt profesionālo darbību Latvijā.
Risinājuma apraksts
1. Noteikumos Nr. 460 noteikt jūrniecības jomas reglamentētajās profesijās nozares profesionālajai darbībai un reglamentēto profesiju likumam atbilstošas specialitātes.
2. Noteikumos Nr. 460 noteikt specialitātes būveksperta profesijā. 
3. Noteikumos Nr. 460 noteikt specialitāti "skolotājs" pedagoga profesijā.
4. Noteikumos Nr. 566 noteikt institūciju, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības būveksperta profesijā. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Alternatīvu risinājumu nav, jo likums paredz noteikt reglamentēto profesiju specialitātes, kā arī institūciju, kas izsniedz profeisonālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Specialitāšu skaits jūrniecības jomas un pedagoga reglamentētjās profesijās samazināsies, bet no jauna tiks noteiktas specialitātes būveksperta reglamentajā profesijā. 
Katra specialitāte rada administratīvo slogu atzīšanas institūcijai, kurai ir pienākums sniegt Izglītības un zinātnes ministrijai statistikas ziņas par profesionālās kvalifikācijas atzīšanas gadījumu skaitu, kā arī gatavot un atjaunot informāciju Eiropas Komisijas Reglamentēto profesiju datu bāzē. Samazinoties specialitāšu daudzumam, ir saprātīgs pamats pieņemt, ka mazināsies atzīšanas institūciju un Izglītības un zinātnes ministrijas, kas koordinē profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, administratīvā sloga apjoms. 

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Skaidrojums
Atzīšanas institūcija pedagoga profesijā analizēs, vai regulējums veicina profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pedagoga profesijā un kā mainījies ir atzīšanas institūcijas administratīvais slogs. 
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departaments
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
30.10.2023. / 24
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Atzīšanas institūcijas informācija par profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru skaidrību. 
Sūdzību skaits no profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentiem. 
Rādītājs
Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pieteikumu izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas ilgums.
Saņemtā atgriezeniskā informācija no profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentiem un darba devējiem.

1.6. Cita informācija

Visi atzinumi, izziņa un saskaņojumi ir atrodami Lietā 21-TA-434
Grozījums Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 460 "Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām".
Jauna lieta tika sagatavota, jo TAP funkcionalitāte nepieļauj iestrādāt spēkā esošo konsolidēto versiju (apstiprināti jauni grozījumi 14.12.2021.), kas ir mainījusies noteikumu projekta saskaņošanas gaitā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk