Anotācija (ex-ante)

Mērķis ir aktualizēt divus Ministru kabineta noteikumus, lai tie atbilstu likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām reglamentētajām profesijām un tiktu pilnveidots profesionālās darbības regulējums jūrniecības jomas un pedagoga profesijās, kā arī, lai  noteiktu institūciju, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības būveksperta profesijā.
Ministru kabineta noteikumu projekti stāsies spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteiktajā kārtībā.

Vispārējā kārtība

Ar  2021. gada 18. februāra grozījumiem likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (turpmāk – reglamentēto profesiju likums), kas stājās spēkā 2021. gada 16. martā, 7. pantā ir noteikta jauna reglamentētā profesija būvniecības jomā – būveksperts. Noteikumu projekti paredz noteikt specialitātes būveksperta profesijā un institūciju, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās  (turpmāk – atzīšanas institūcija) būveksperta profesijā.
     Saskaņā ar reglamentēto profesiju likuma 1. panta 13. punktu specialitāte ir profesijai atbilstošās darbības joma, kurā attiecīgā persona ieguvusi profesionālo kvalifikāciju. Attiecīgās specialitātes šaurāka joma veido apakšspecialitāti vai profesionālo specializāciju, bet joma, kas kopīga divām vai vairākām specialitātēm, — papildspecialitāti. Piemērojot šo definīciju, personām apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs ir jāiegūst papildus profesionālā kvalifikācija. 
     Ikvienai reglamentētajai profesijai ir jānosaka institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, šāda institūcija ir jānosaka arī jaunizveidotajai būveksperta profesijai.
     Ņemot vērā, ka specialitātes šaurākā joma ir profesionālā specializācija, nodarbinātība uz tirdzniecības flotes kuģiem, zvejas kuģiem, iekšējo ūdeņu kuģiem ir vērtējama kā kapteiņa, stūrmaņa, kuģu mehāniķa profesionālā specializācija (kas neprasa atsevišķas profesionālās kvalifikācijas ieguvi), un tām nav nepieciešams izdalīt apakšspecialitātes. Izglītības programma specialitātes “Radioelektroniķis” iegūšanai Latvijā netiek īstenota jau kopš 1995. gada, un pēdējos gados valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistrā nav bijis pieprasījums pēc atbilstošu kompetences sertifikātu izsniegšanas. Specialitāte “Radioelektroniķis” ir zaudējusi aktualitāti. Atbilstoši minētajam noteikumu projekts Nr. 460 paredz precizēt specialitāšu sarakstu.   
     Skolotāja profesijas standartā ir noteiktas profesionālās kvalifikācijas prasības, t.i. ceturtais un piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis (4.PKL un 5.PKL) (atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim, iekļaujot piektā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņa kompetences (5.LKI un 6.LKI). Saskaņā ar skolotāja profesijas standartu pedagoga profesija ir viena - “skolotājs”. Vērtējot skolotāja tiesības mācīt konkrētu mācību priekšmetu, tiek skatīts diploms kopā ar tā pielikumu, kur ir atspoguļotas ziņas par kvalifikāciju, kvalifikācijas līmeni, ziņas par studiju saturu un rezultātiem, kā arī profesionālais statuss (ja ir piešķirts).
Personai, kas skolotāja profesionālo kvalifikāciju ir ieguvi ārvalstīs un pretendēs uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā, informācijas institūcija un atzīšanas institūcija izvērtēs, vai iegūtā kvalifikācija atbilst Latvijā izvirzītajām prasībām pedagoga profesijā, t.i., vai persona ieguvusi skolotāja kvalifikācijai izvirzītajām prasībām atbilstošu kvalifikāciju.

Jā

Atzīšanas institūcija pedagoga profesijā analizēs, vai regulējums veicina profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pedagoga profesijā un kā mainījies ir atzīšanas institūcijas administratīvais slogs. 

Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departaments

30.10.2023. / 24

-